Latvijas Republikas Valsts kontrole

PĀRSKATS PAR VALSTS KONTROLES REVĪZIJĀM LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ 2008. – 2012. gads Oktobris

2013

Valsts kontroles misija Sekmēt: - efektīvu un likumīgu sabiedrisko līdzekļu (nodokļu maksātāju naudas) izlietojumu; - finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem; - godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā. Vīzija Palīdzēt valstij gudri pārvaldīt un izlietot resursus.

3

Saturs

PĀRSKATS PAR LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBU UN FINANŠU APSTĀKĻIEM .................. 4

Labklājības ministrijas atbildības jomas un darbības virzieni ............................................................... 4

Labklājības ministrijas darbības vispārīgs raksturojums laikā no 2008.gada līdz 2012.gadam ............ 5

Labklājības nozares finansējums ........................................................................................................... 5

VALSTS KONTROLES REVĪZIJAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ UN TAJĀS SNIEGTO IETEIKUMU

REZULTĀTĀ PANĀKTIE UZLABOJUMI....................................................................................................... 7

Finanšu revīziju būtiskākie secinājumi un sniegtie ieteikumi ............................................................... 7

Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte ................................................................ 8

Valsts budžeta izdevumu atgūšana par CSN cietušo personu rehabilitāciju .................................... 8

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršana un aprēķināšana ....................................................................... 9

Valsts politika bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā ..... 11

Sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu nodrošināšana ........................................................... 12

Starpvalstu vienošanās noteikto saistību izpilde ............................................................................ 13

Invalīdu sociālās un profesionālās rehabilitācijas nodrošināšana .................................................. 15

4

Galvenais šī ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par laikā no 2008. līdz 2012.gadam labklājības nozarē veiktajām Valsts kontroles revīzijām un uzlabojumiem, kas panākti, ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.

Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem. Lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir patiesa, ziņojuma saturs ir saskaņots ar Labklājības ministriju.

Pārskats par Labklājības ministrijas darbību un finanšu apstākļiem

Labklājības ministrijas atbildības jomas un darbības virzieni

Labklājības ministrijas misija ir stabilizēt personas stāvokli sociālā riska situācijā, mazināt sociālā riska iestāšanās iespējas, veicinot godīgas darba tiesiskās attiecības, veselīgus un drošus darba apstākļus, bērna tiesību un personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, tā radot iespējas ikvienam indivīdam pašam nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti konkrētā situācijā.

Labklājības ministrija darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru

kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”. Ministrijas padotībā patlaban ir 11 valsts pārvaldes iestādes – Nodarbinātības valsts

aģentūra, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, kā arī pieci valsts sociālās aprūpes centri. Labklājības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VSIA „Šampētera nams”, kas veic ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un sniedz ministrijai tās struktūrvienību darbības nodrošināšanai nepieciešamos pakalpojumus.

Lai sasniegtu misijā noteiktos mērķus, Labklājības ministrija kopā ar padotības iestādēm

savu darbību koncentrē šādos četros galvenajos darbības virzienos:

Pensijas un valsts sociālie pabalsti - ienākuma zaudējuma un papildu izdevumu kompensēšana iedzīvotājiem sociālā riska iestāšanās gadījumā, nodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas funkcionēšanu un attīstību, kā arī ienākumu aizvietojums, aizejot pensijā, darbnespējas laikā, invaliditātes, maternitātes, slimības un bezdarba gadījumā;

Finansiālais atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām - uzlabojot materiālo stāvokli ģimenēm ar bērniem, personām ar invaliditāti, pensijas vecuma personām, apgādniekus zaudējušiem bērniem, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem;

Pasākumi sociālo tiesību nodrošināšanai un īstenošanai - paaugstinot darbaspēka konkurētspēju un kvalitāti, mazinot bezdarbu, nodrošinot nodarbināto tiesību aizsardzību uz tiesisku, drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un mazinot nelegālo nodarbinātību, nodrošinot profesionāli sniegtus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;

Nozares politikas plānošana un īstenošanas uzraudzība – nodrošinot efektīvas, uz rezultātiem virzītas politikas plānošanu un ieviešanu ministrijas kompetences jomās.

5

Labklājības ministrijas darbības vispārīgs raksturojums laikā no 2008.gada līdz 2012.gadam

Laikā no 2008.gada līdz 2012.gadam vairākkārt ir veiktas būtiskas izmaiņas Labklājības ministrijas struktūrā, kā arī kopējā nozares sistēmā. Reformu rezultātā Labklājības ministrijas padotības iestāžu skaits ir samazināts no 40 tiešās valsts pārvaldes iestādēm 2008.gadā līdz 11 iestādēm 2012.gadā. Būtiskākās izmaiņas ministrijas institucionālajā struktūrā ir veiktas 2009. un 2010. gadā:

01.07.2009. Labklājības ministrija pārņēma daļu no likvidētās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijām, kā arī uzņēmās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas padotības īstenošanu;

01.07.2009. likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde, funkcijas nododot ministrijai un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

01.09.2009. likvidēta valsts aģentūra „Tehnisko palīglīdzekļu centrs”, funkcijas deleģējot valsts SIA „NRC „Vaivari””, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai;

01.10.2010. tika reorganizēti 33 valsts sociālās aprūpes centri, izveidojot piecus reģionālos centrus.

Reaģējot uz ekonomisko situāciju valstī, 2009.gadā Labklājības ministrija iesaistījās Sociālās drošības tīkla stratēģijas (turpmāk - Stratēģija) izstrādē un ieviešanā. Stratēģijas mērķis bija ārkārtas drošības pasākumu ieviešana negatīvās sociālās ietekmes mazināšanai, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu – adekvātus ienākumus, mājokli, veselības pasākumus un izglītošanās iespējas. Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, Labklājības ministrija pārņēma Stratēģijas ieviešanas koordināciju. Stratēģijas sākotnējais darbības termiņš bija noteikts 2011.gada 31.decembris. Ministru kabinets 2012.gada 16.augustā atbalstīja atsevišķu Stratēģijas pasākumu turpināšanu arī 2013.gadā un turpmākajos gados.

Labklājības nozares finansējums

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam Labklājības ministrijai tiek piešķirti budžeta līdzekļi valsts pamatbudžetā un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (skat. 1.att.).

1.att. Labklājības nozares izdevumi laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam.

191.6 211.0 265.3 279.7 241.3

1213.8 1461.5

1513.9 1379.7 1402.2

0.0

200.0

400.0

600.0

800.0

1 000.0

1 200.0

1 400.0

1 600.0

1 800.0

2 000.0

2008 2009 2010 2011 2012

Labklājības ministrijai ikgadējā budžeta likumā

apstiprināto izdevumu izlietojums (Milj. Ls)

Speciālais budžets

Pamatbudžets

6

Labklājības ministrijas kopējie izdevumi 2012.gadā veido Ls 1 626.5 milj. Ministrijas faktiskie izdevumi valsts pamatbudžetā bija Ls 241.3 milj., savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2012.gadā bija Ls 1 402.2 milj.

Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojums sadalījumā pa ministrijas četriem galvenajiem darbības virzieniem skatāms 2.attēlā.

2.att. Labklājības nozares finansējuma sadalījums 2012.gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu izlietojums pensijām un valsts

sociālajiem pabalstiem pēc to veidiem skatāms 3.attēlā.

3.att. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu izlietojums 2012.gadā.

Pensijas un pabalsti

Atbalsts iedzīvotājiem

Sociālās tiesības

Nozares politika

Valsts pensijas

Nodarbinātības SB

Darba negadījumi

Invaliditātes un slimībaspabalsti

VSAA darbības finansēšana

7

Valsts kontroles revīzijas Labklājības ministrijā, sniegtie ieteikumi un to rezultātā panāktie uzlabojumi

Valsts kontrole ir apkopojusi informāciju par laikā no 2008.gada līdz 2012.gadam Labklājības

ministrijas atbildības jomā veikto finanšu un likumības revīziju ietvaros sniegto ieteikumu

ieviešanas gaitu, kā arī izvērtējusi šo revīziju rezultātā sniegto ieteikumu finanšu ietekmi, t.i.,

finanšu līdzekļu ietaupījumu un (vai) ieņēmumu pieaugumu naudas izteiksmē.

Minētajā laika posmā Valsts kontroles Trešais revīzijas departaments ir pabeidzis:

piecas finanšu revīzijas, sniedzot 184 ieteikumus, no kuriem ir ieviesti 92% ieteikumu;

septiņas likumības revīzijas, sniedzot 120 ieteikumus, no kuriem ir ieviesti 66%, bet 29% ieteikumu ieviešanas termiņš vēl nav pienācis.

Finanšu revīziju būtiskākie secinājumi un sniegtie ieteikumi

Valsts kontrole veic ikgadējās finanšu revīzijas par Labklājības ministrijas konsolidēto gada pārskatu, kas ietver ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu gada pārskatus. Valsts kontroles ikgadējās finanšu revīzijās tiek pārbaudīta Labklājības ministrijas konsolidētā pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstība Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, izvērtējot Labklājības ministrijas izmantotos grāmatvedības principus un iegūstot revīzijas pierādījumus attiecībā uz Labklājības ministrijas konsolidētajā finanšu pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.

Minētajā laika posmā, veicot finanšu revīzijas, Valsts kontroles Trešais revīzijas departaments sniedza ieteikumus Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai, nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu un saistību atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un uzrādīšanu ministrijas gada pārskatos, ieņēmumu un izdevumu uzskaiti atbilstoši tiesību aktos noteiktajam uzkrāšanas principam, kā arī to klasificēšanu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Piemēram, finanšu revīzijā par Labklājības ministrijas 2007.gada pārskata sagatavošanas pareizību (ziņojums apstiprināts 25.04.2008.) revidenti konstatēja, ka Labklājības ministrija un tās padotības iestādes nav ņēmušas uzskaitē visas to valdījumā esošās valstij piekrītošās ēkas, būves un zemes gabalus, kuru kopējā kadastrālā vērtība uz 01.01.2008. bija Ls 3,33 milj., kā arī ES projekta „Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Rīgas reģionā” ietvaros veiktos rekonstrukcijas un remontdarbus un pārējos projekta ietvaros iepirktos un izveidotos aktīvus par kopējo summu Ls 0,82 milj.

Finanšu revīziju ietvaros revidenti ir vērtējuši arī jautājumus, kas ir saistīti ar Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības likumību un efektivitāti.

Piemēram, divus gadus pēc kārtas (finanšu revīzijās par Labklājības ministrijas 2007.gada un 2008.gada pārskata sagatavošanas pareizību) revidenti konstatēja nelikumīgu rīcību Sociālās aprūpes centrā „Ezerkrasti”, nomas līgumā ar privāto komersantu paredzot nomas maksas atlaidi 99,39% apmērā par nomnieka veiktiem remontdarbiem, tā četru gadu laikā negūstot ieņēmumus Ls 29 404 apmērā. Ieviešot Valsts kontroles revīziju ieteikumus, Sociālās aprūpes centrs „Ezerkrasti” lauza valstij neizdevīgo līgumu.

8

Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte

Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas, kas ietver pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem. Likumības un lietderības revīziju mērķis ir iegūt atbilstošus, pietiekamus un ticamus revīzijas pierādījumus, lai varētu izteikt viedokli, vai valsts programmas un institūcijas darbojas ekonomiski, produktīvi un efektīvi, kā arī saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Valsts budžeta izdevumu atgūšana par ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu rehabilitāciju

2008.gadā, veicot likumības revīziju „Labklājības ministrijas padotības iestāžu darbība, nodrošinot valsts budžeta izdevumu atgūšanu par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas sociālo un profesionālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu un pensiju un pabalstu izmaksu”, Valsts kontrole veica pārbaudes, lai izvērtētu Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības efektivitāti un savlaicīgumu, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu atgūšanu no apdrošināšanas sabiedrībām vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksātajām pensijām un pabalstiem, kā arī par minēto personu rehabilitāciju.

Valsts kontroles likumības revīzijā tika konstatēts, ka no 24.02.2006., kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi1, līdz 30.04.2008. tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bija veikusi darbības, lai atgūtu valsts budžeta līdzekļus. Tomēr arī šīs darbības pensiju un pabalstu izmaksai izlietoto līdzekļu atgūšanā nebija pietiekamas, savlaicīgas un efektīvas, jo divu gadu laikā aģentūra bija atguvusi tikai 0,06 % jeb Ls 1585 no minētajā laika posmā kopumā atgūstamajiem Ls 2,6 milj.

1 Ministru kabineta 31.01.2006. noteikumi Nr.92 „Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu

atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu

izmaksas”.

Finanšu revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanā Valsts kontroles revidenti atzinīgi vērtē sadarbību ar Labklājības ministrijas Iekšējā audita departamentu un citiem atbildīgajiem darbiniekiem, jo piecu gadu laikā ministrijā un tās padotības iestādēs ir veikti būtiski grāmatvedības kontroles vides uzlabojumi, t.i.:

ir nodrošināta ministrijas valdījumā esošo valstij piekrītošo aktīvu uzskaite, ir novērstas revīzijās konstatētās nepilnības apgrozāmo līdzekļu un saistību uzskaitē, kā arī veikti uzlabojumi ieņēmumu un izdevumu uzskaitē un klasificēšanā;

ir izveidota visaptveroša, efektīva iekšējās kontroles sistēma grāmatvedības uzskaites veikšanai un gada pārskatu sagatavošanai, nosakot un ieviešot vienotu grāmatvedības politiku un grāmatvedības uzskaites procedūras labklājības nozarē.

9

Valsts kontroles revīzijā Labklājības ministrijai un tās padotības iestādēm tika sniegti 15 ieteikumi efektīvai valsts budžeta līdzekļu atgūšanas administrēšanai, precizējot normatīvos aktus, kā arī pilnveidojot līdzekļu atgūšanā iesaistīto iestāžu iekšējās kontroles sistēmas.

Novērtējot Valsts kontroles sniegto ieteikumu finanšu ietekmi (ieņēmumu palielinājumu valsts

budžetā), 2013.gada februāri no VSAA tika pieprasīta informācija par laikā no 2009.gada līdz

2012.gadam ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksāto pensiju un pabalstu atgūšanu.

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršana un aprēķināšana

Veicot likumības revīziju „Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”, Valsts kontrole 2008.gadā vērtēja:

vai ir ievēroti valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipi un mērķi, nodrošinot personām ienākumu aizvietojumu bezdarba laikā;

vai ir ievērotas personu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu;

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinot lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu tiesiskumu.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir uzlabojusi valsts budžeta līdzekļu atgūšanas procesu administrēšanu, tā laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam no apdrošināšanas sabiedrībām vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja atgūstot Ls 3,638 milj. jeb 87,4% no šim mērķim izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem, t.i.:

2009.gadā pieprasīts Ls 2,083 milj., atgūts - Ls 0,989 milj.;

2010.gadā pieprasīts Ls 0,843 milj., atgūts – Ls 1,071 milj.;

2011.gadā pieprasīts Ls 0,483 milj., atgūts – Ls 0,706 milj.;

2012.gadā pieprasīts Ls 0,753 milj., atgūts – Ls 0,871 milj.

Valsts kontrole likumības revīzijā „Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām” konstatēja būtiskas nepilnības Labklājības ministrijas izveidotajā valsts sociālās apdrošināšanas politikā un normatīvajos aktos, kā arī secināja, ka Labklājības ministrija nepietiekami uzrauga un izvērtē tās izstrādāto normatīvo aktu piemērošanu, tā nenodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas mērķu sasniegšanu, tāpēc laikā no 01.01.2007. līdz 01.05.2008. valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi Ls 4,634 milj. apmērā tika izlietoti neefektīvi vai nepamatoti.

10

Revīzijā tika arī konstatēts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nebija nodrošinājusi pieņemto lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam, tā ierobežojot ne tikai personas tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet arī piešķirot bezdarbnieka pabalstu personām, kurām saskaņā ar likumu2 nav tiesību iegūt bezdarbnieka statusu un attiecīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Likumības revīzijā Valsts kontrole identificēja būtiskas normatīvo aktu nepilnības, kas neatbilda valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem un mērķiem:

personas bija tiesīgas vienlaikus saņemt gan slimības pabalstu, gan bezdarbnieka pabalstu. Pēc revidentu aplēsēm tikai laikā no 01.01.2007. līdz 01.05.2008. bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem vienlaikus tika izmaksāti slimības pabalsti Ls 0,909 milj. apmērā;

laikā no 01.01.2007. līdz 31.05.2008. no valsts budžeta līdzekļiem tika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai Ls 3,715 milj. apmērā par personām, kuras ir nodarbinātas un vienlaikus saņem bērna kopšanas, vecāku vai bērna invalīda kopšanas pabalstu. Valsts kontroles ieskatā minētie līdzekļi ir izlietoti neefektīvi, jo valsts veikto obligāto iemaksu mērķis ir nodrošināt personai apdrošināšanas stāžu laika posmā, kad persona nav nodarbināta sakarā ar bērna kopšanu, taču, ja persona ir nodarbināta, tad tās apdrošināšanas stāžu nodrošina darba devējs vai pats nodarbinātais.

Revīzijā tika sniegts 21 ieteikums normatīvajos aktos konstatēto nepilnību novēršanai, ko Labklājības ministrija ir ieviesusi.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Labklājības ministrija:

ir novērsusi iespēju, ka persona vienlaikus var saņemt gan bezdarbnieka pabalstu, gan arī slimības pabalstu;

ir izdarījusi grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka valsts neveic obligātās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras apdrošināšanas pabalstu saņemšanas laikā ir nodarbinātas un par kurām obligātās iemaksas vienlaikus veic arī darba devējs vai pats nodarbinātais;

ir izdarījusi grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka, piešķirot bezdarbnieka pabalstu atkārtoti gada laikā, ir jāņem vērā ne tikai pabalsta saņemšanas ilgums, bet arī ar pabalsta saņemšanas ilgumu saistītā pabalsta apmēra procentuālā diferenciācija atbilstoši iepriekš saņemtajam.

2 Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmā daļa.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus un novēršot revīzijā konstatētās normatīvo aktu nepilnības, kas ļāva vienlaikus saņemt gan bezdarbnieka pabalstu, gan arī slimības pabalstu, četru gadu laikā Labklājības ministrija pēc Valsts kontroles aplēsēm ir nodrošinājusi ekonomiju valsts specialajā budžetā Ls 2.56 milj. apmērā.

11

Valsts politika bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā

2009.gadā veiktajā likumības revīzijā „Aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un bezdarba samazināšanas preventīvajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietošanas likumība un efektivitāte” Valsts kontrole vērtēja Labklājības ministrijas īstenotās politikas efektivitāti bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā, t.sk.:

Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinot bezdarbnieka un darba meklētāja statusa administrēšanu;

NVA organizēto aktīvās nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu efektivitāti.

Valsts kontroles revidenti secināja, ka NVA, nepietiekami uzraugot personu atbilstību likumā3 noteiktajiem kritērijiem bezdarbnieka statusa piešķiršanai vai zaudēšanai, laikā no 01.01.2008. līdz 01.05.2009. bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu ir piešķīrusi vai saglabājusi 7869 personām, kurām saskaņā ar likumu šādu tiesību nebija. Pēc Valsts kontroles aplēsēm revidētajā laika posmā:

minēto personu dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos prettiesiski izlietoti valsts budžeta līdzekļi Ls 0,233 milj. apmērā;

pamatojoties uz NVA prettiesiski pieņemto lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu vai tāpēc, ka NVA laikus nekonstatēja bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu iestāšanos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nepamatoti ir izmaksājusi bezdarbnieka pabalstus Ls 0,434 milj. apmērā.

Revīzijā, pārbaudot bezdarbnieku un darba meklētāju iesaisti NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, konstatēti gadījumi, kas liecina, ka NVA nav nodrošinājusi valsts budžeta līdzekļu Ls 0,764 milj. apmērā efektīvu izlietojumu un šo pasākumu mērķa sasniegšanu, par ko liecina revīzijā konstatētais:

NVA, organizējot aktīvos nodarbinātības pasākumus nevērtē, kurš no Aģentūras sniegtajiem pasākumiem veicina bezdarbnieka ātrāku iesaisti darba tirgū;

NVA nenodrošina pasākumu īstenošana ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

3 Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmā daļa, 12.panta pirmā un ceturtā daļa un 15.panta pirmā

un trešā daļa.

Valsts kontrole norādīja, ka NVA nepietiekami uzrauga personu atbilstību Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajiem kritērijiem bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanai vai zaudēšanai, kā arī nenodrošina normatīvo aktu prasību ievērošanu personu iesaistei NVA organizētajos pasākumos, tāpēc laikā no 01.01.2008. līdz 01.05.2009. pēc revidentu aplēsēm valsts budžeta līdzekļi Ls 1,445 milj. apmērā ir izlietoti nepamatoti un neefektīvi.

12

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un efektīvu izlietojumu uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu NVA, Valsts kontrole revīzijā sniedza 15 ieteikumus, no tiem trīs ieteikumi sniegti bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa administrēšanas uzlabošanai.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Labklājības ministrija ir uzlabojusi NVA informācijas apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par personu nodarbinātību, tā nodrošinot bezdarbnieka un darba meklētāja statusa pietiekamu uzraudzību, kā arī veicinājusi NVA organizēto pasākumu efektivitāti.

Sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu nodrošināšana

Lai mazinātu negatīvo ekonomiskās lejupslīdes ietekmi, Latvija 2009.gadā lūdza starptautisko organizāciju finanšu palīdzību, tās saņemšanai uzņemoties arī saistības veikt sociāla rakstura reformas un izveidot sociālās drošības tīklu. Veicamos pasākumus un to sasniedzamos rādītājus Ministru kabinets detalizēti noteica „Sociālās drošības tīkla stratēģijā” (turpmāk – Stratēģija).

Lai izvērtētu sociālā sektora reformu īstenošanā paveikto, 2010.gadā Trešais revīzijas departaments veica likumības revīziju „Valsts un pašvaldību iestāžu darbība, nodrošinot saistību izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas un Pasaules Bankas līgumu „Aizdevums sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformu īstenošanai” un Pasaules Bankas Programmas dokumentu”, kuras ietvaros tika vērtēta valsts un pašvaldību institūciju palīdzība un ārkārtas drošības pasākumu ieviešana negatīvās sociālās ietekmes mazināšanai, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu: adekvātus ienākumus, mājokli, veselības aprūpes pasākumus un izglītošanās iespējas.

Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka kopumā atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas Stratēģijā paredzēto pasākumu ieviešanu, tomēr tika konstatēti būtiski pārkāpumi un nepilnības atbildīgo iestāžu darbībā, sniedzot sociālo atbalstu, kā arī nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem:

tika konstatētas būtiskas kļūdas pašvaldību sociālo dienestu pieņemtajos lēmumos par trūcīgas personas (ģimenes) statusa un GMI pabalsta piešķiršanu, tā pieļaujot nepamatotu valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu Ls 116 372 apmērā izlietojumu GMI pabalstu izmaksām laikā no 01.01.2010. līdz 30.06.2010.;

pašvaldības nenodrošina pietiekamu kontroli, izsniedzot izziņas iedzīvotājiem atvieglojumu saņemšanai veselības jomā, turklāt valstī netiek apkopota informācija par

izsniegtajām izziņām, tāpēc, plānojot Stratēģijā noteikto veselības pasākumu realizācijai nepieciešamo finansējumu un pakalpojumu apjomu, kā arī, izvērtējot finansējuma apguves rezultātu, nav pieejama objektīva informācija par potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaitu un pakalpojumu saņemšanas termiņiem.

Likumības revīzijā Valsts kontrole identificēja arī būtiskas nepilnības likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas apdraud sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju. Revidenti norādīja, ka 2009.gadā, izdarot grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un paplašinot personu loku, kuras var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tika pieņemti lēmumi, kas rada speciālā budžeta līdzekļu neracionāla izlietojuma risku, jo laikā no 01.07.2009. līdz 30.06.2010. 6788 personām tika izmaksāti to veiktajām sociālajām iemaksām neatbilstoši bezdarbnieka pabalsti. Piemēram, lai gan bezdarbnieka pabalsta pirmajos mēnešos personai bija piešķirts bezdarbnieka pabalsts Ls 0,91 mēnesī, tomēr, sākot no pabalsta izmaksas piektā mēneša, persona saņēma bezdarbnieka pabalstu Ls 45 apmērā. Revidenti aprēķināja, ka gada laikā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem nepamatoti ir izlietoti Ls 342 088.

13

Analizējot un apkopojot likumības revīzijā konstatēto, atklāto nepilnību novēršanai Valsts kontrole sniedza 24 ieteikumus. Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus:

Labklājības ministrija izdarīja grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, novēršot iespēju pagarinātajā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodā saņemt

pabalstus, kas ir lielāki par sākotnēji piešķirtajiem bezdarbnieka pabalstiem, kas aprēķināti

proporcionāli personas veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām;

ir panākti būtiski uzlabojumi pašvaldību sociālo dienestu darbā, jo, noslēdzot līgumus par datu saņemšanu no iestāžu (piemēram, VSAA, NVA) uzturētajiem valsts datu reģistriem, tika uzlabota pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāte, veicinot, ka nepietiekama valsts budžeta finansējuma apstākļos sociālā palīdzība, pirmkārt, tiek sniegta personām, kurām tā visvairāk ir nepieciešama.

Starpvalstu vienošanās noteikto saistību izpilde

2011.gadā Valsts kontrole sadarbībā ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātu pirmo reizi vērtēja abu valstu atbildīgo institūciju darbību sociālo un humanitāro tiesību jomā, kopīgi pārbaudot uzņemto saistību izpildi, kas izriet no diviem starpvaldību vienošanās dokumentiem:

par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību (turpmāk – Vienošanās par sociālo aizsardzību), kas ir noslēgta 30.04.1994.;

par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk – Vienošanās par apbedījumiem), kas ir noslēgta 18.12.2007.

Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis bija pārbaudīt, vai Latvijas Republika ievēro minētajos līgumos paredzētās saistības.

Valsts kontrole revīzijā norādīja uz nepilnībām vienošanās izpildē iesaistīto Latvijas Republikas institūciju sadarbībā un abu valstu atbildīgo institūciju savstarpējā sadarbībā.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus un novēršot revīzijā konstatētās likuma nepilnības, kas pieļāva veiktajām sociālajām iemaksām neatbilstošu bezdarbnieka pabalstu izmaksas iespēju, Labklājības ministrija viena gada laikā, kamēr bija spēkā normas, kas paplašināja personu loku, kuras var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, pēc Valsts kontroles aplēsēm ir nodrošinājusi ekonomiju valsts specialajā budžetā Ls 0.34 milj. apmērā.

14

Revīzijā tika konstatēts, ka Ārlietu ministrija, kuras rīcībā ir informācija par Latvijas Republikā dzīvojošajiem Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuri saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju, nav nodrošinājusi šīs informācijas pieejamību, tāpēc pašvaldību sociālajiem dienestiem un VSAA, sniedzot sociālo palīdzību vai piešķirot pensijas un pabalstus, nav iespējams pārliecināties par personas faktiskajiem ienākumiem un to atbilstību noteiktu pakalpojumu piešķiršanai. Revidenti konstatēja, ka:

laikā no 01.01.2010. līdz 30.04.2011. pašvaldību sociālie dienesti 1070 gadījumos jeb 84,32 % gadījumu nav ņēmuši vērā personas ienākumus no Krievijas Federācijas militārās pensijas, tā radot risku, ka sociālā palīdzība ir sniegta arī personām, kuru ienākumu līmenis ir pietiekams pamatvajadzību apmierināšanai;

nepilnības informācijas apritē starp institūcijām rada arī risku, ka VSAA piešķir pensijas par tiem pašiem apdrošināšanas (darba) periodiem, par kuriem persona saņem militāro pensiju no KF līdzekļiem;

2010.gadā, pretēji likumu prasībām personām, kuras saņem KF militāro pensiju, ir izmaksāti arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti un kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijā cietušajiem par kopējo summu Ls 59 155.

Lai gan starpvalstu vienošanās4 paredz, ka Krievijas Federācija maksā par Latvijā dzīvojošo militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu, spēkā esošā veselības aprūpes izdevumu aprēķināšanas kārtība ir novecojusi un atkarīga nevis no faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, bet gan no Latvijas Republikas budžetā paredzētajiem veselības aprūpes izdevumiem uz vienu valsts iedzīvotāju.

Attiecībā uz Vienošanās par apbedījumiem izpildi Valsts kontrole secināja, ka Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas ir uzsākušas Vienošanās par apbedījumiem paredzēto Latvijas Republikas saistību izpildi, tomēr vairāk nekā trīs gadu laikā kopš vienošanās noslēgšanas nav spējušas vienoties par kopējo sadarbību vienošanās izpildei ar Krievijas pusi.

Revīzijā, sniedzot četrus ieteikumus, Valsts kontrole kopā ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātu:

aicināja Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas atbildīgās institūcijas vienoties par grozījumiem esošajā norēķinu kārtībā par militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu, nodrošinot, ka Krievijas Federācija sedz Latvijas Republikas faktiskos izdevumus par militārajiem pensionāriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

4 30.04.1994. starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību noslēgtās Vienošanās par Latvijas

Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību

11.panta pirmā daļa.

Valsts kontrole konstatēja, ka Krievijas Federācijai 2010.gadā aprēķinātā summa par Latvijā dzīvojošo militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu ir par Ls 1,89 milj. mazāka, nekā ir bijuši faktiskie izdevumi militāro pensionāru ārstēšanai.

15

aicināja abu valstu atbildīgās institūcijas apmainīties ar informāciju par Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem piešķirto Krievijas Federācijas militāro pensiju un Latvijas Republikas valsts pensiju;

aicināja Ārlietu ministriju nodrošināt informācijas pieejamību par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas militārajiem pensionāriem.

Ārlietu ministrija 2012.gada decembrī ziņoja, ka savas kompetences ietvaros veic darbības, lai vienotos par izmaiņām veselības aprūpes izdevumu aprēķināšanas metodikā, tomēr vienošanās projekts pagaidām tiek saskaņots starp abu valstu atbildīgajām institūcijām.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, ir nodrošināta informācijas pieejamība par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas militārajiem pensionāriem, jo Ārlietu ministrija sagatavoja un iesniedza Labklājības ministrijā minēto personu sarakstu, kurš tika nodots VSAA un pašvaldībām. Minētās iestādes to izmanto korektai pensiju un pabalstu aprēķināšanai, tā novēršot situāciju, ka informācijas trūkuma dēļ nepamatoti tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi.

Invalīdu sociālās un profesionālās rehabilitācijas nodrošināšana

2012.gadā Valsts kontrole veica likumības revīziju, kuras mērķis bija gūt pārliecību, vai Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk – SIVA) darbība, nodrošinot invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo un profesionālo rehabilitāciju, ir likumīga un efektīva. Veicot likumības revīziju, Valsts kontrole vērtēja:

Labklājības ministrijas izstrādāto un īstenoto valsts politiku sociālās un profesionālās

rehabilitācijas jomā;

SIVA sniegtos sociālās rehabilitācijas un ārstniecības, kā arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosakot sniegto pakalpojumu izmaksu efektivitāti;

SIVA sniegto transportlīdzekļu pielāgošanas un transportlīdzekļu vadīšanas apmācības pakalpojumu sniegšanas likumību;

Saskaņā ar Nacionāla veselības dienesta datiem arī 2012.gadā Krievijas Federācijai aprēķinātā summa par Latvijas Republikā dzīvojošo militāro pensionāru medicīnisko aprūpi ir par Ls 1,31 milj. mazāka nekā ir bijuši faktiskie izdevumi par militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu.

Ārlietu ministrija augstu vērtē Valsts kontroles ieguldījumu, jo paralēlās revīzijas rezultāti ir nostiprinājuši Latvijas puses pozīcijas sarunās ar Krieviju par Vienošanās par sociālo aizsardzību korektu piemērošanu.

16

SIVA reģionālo atbalsta punktu darbības efektivitāti.

Revīzijā secināts, ka Labklājības ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu normatīvo aktu izstrādi invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās un profesionālās rehabilitācijās jomā, tajā skaitā nodrošinot, ka SIVA deleģēto funkciju un uzdevumu izpilde ir reglamentēta ar normatīvajiem aktiem un ievērojot Ministru kabineta iekārtas likumu5, jo:

ir pieļauts, ka valsts finansētās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturs un pakalpojumu sniegšanas kārtība ir regulēta tikai ar SIVA rīkojumiem;

ir pieļauts, ka SIVA sniedz arī pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centru kompetencē esošus pakalpojumus, t.i. – ilgstošās sociālās aprūpes, kā arī Dienas aprūpes centra un Dienas nodarbinātības centra pakalpojumus.

Revidenti konstatēja arī būtiskus iekšējās kontroles sistēmas trūkumus SIVA, tāpēc bija iespējamas krāpnieciskas, nesaimnieciskas un patvaļīgas darbības ar aģentūras resursiem:

SIVA, sniedzot maksas pakalpojumus, neveica darbības, lai pārliecinātos, vai pilnā apmērā ir uzskaitīta un saņemta samaksa par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Kontroles procedūru neesamības dēļ SIVA darbiniece piecu gadu laikā no kases varēja piesavināties aģentūras naudas līdzekļus Ls 13 790,14 apmērā;

SIVA arī nav uzskaitījusi visus klientus un tiem sniegtos pakalpojumus, tāpēc nav iespējams noteikt, vai un kādā apmērā valsts resursi ir izmantoti pakalpojumu sniegšanai invalīdiem un kādā – maksas klientiem;

Maksas pakalpojumu cenrādī paredzēto pakalpojumu izcenojumi nav noteikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem6, tāpēc pastāv risks, ka SIVA izmaksas, sniedzot Maksas pakalpojumu cenrādī paredzētos rehabilitācijas, viesu izmitināšanas un ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumus, ir lielākas par gūtajiem ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem;

SIVA ir iznomājusi privātpersonai valsts mantu, piemēram, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem kapitāli izremontētas un aprīkotas restorāna „Tupeņkrogs” telpas Jūrmalā, Amulas ielā 6 un kafejnīcas telpas Jūrmalā, Dubultu prospektā 71, par maksu, kas nesedz ar īpašumu uzturēšanu saistītās izmaksas, kā arī nomas maksu nav pieprasījusi par visu nomas līguma laiku, tā par divu nekustamo īpašumu iznomāšanu 2011.gadā negūstot ieņēmumus vismaz Ls 221 800 apmērā;

5 Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 1.punkts.

6 Ministru kabineta 03.05.2011. noteikumu Nr.333 „Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas

pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas

metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 10.punkts.

Revīzijā tika konstatēts, ka Labklājības ministrija nav veikusi kvalitatīvu SIVA darbības pārraudzību, nodrošinot tās darbības likumību un efektivitāti, tā pieļaujot, ka invalīdu sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts manta un finanšu resursi tiek izlietoti prettiesiski un neatbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

17

SIVA vadība ir pieļāvusi dienesta transportlīdzekļu izmantošanu darbinieku privātajiem braucieniem.

Likumības revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole kopumā Labklājības ministrijai un SIVA sniedza 34 ieteikumus, aicinot Labklājības ministriju kā institūciju, kas ir atbildīga par nozares politikas īstenošanu un nozari reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi, nodrošināt, ka:

tiek pilnveidoti nozari reglamentējošie normatīvie akti invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā;

SIVA finanšu resursi un manta tiek izmantota tikai normatīvajos aktos paredzēto aģentūras funkciju un uzdevumu izpildei;

tiek pilnveidota SIVA iekšējās kontroles vide pakalpojumu sniegšanā un uzskaitē, tajā skaitā, novēršot aģentūras mantas un finanšu līdzekļu nelikumīgu un neefektīvu izmantošanu.

Labklājības ministrija ir apņēmusies ieviest revīzijā sniegtos ieteikumus līdz 2014.gada aprīlim.

Par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole ziņoja tiesībaizsardzības iestādēm, kas, izskatot Valsts kontroles iesniegtos revīzijas materiālus, ir ierosinājušas četrus kriminālprocesus.

Reaģējot uz Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, Labklājības ministrija bija ierosinājusi disciplinārlietu pret aģentūras bijušo direktori, kā arī pret citām atbildīgajām amatpersonām (darbiniekiem). Izskatot disciplinārlietas, aģentūras bijusī direktore, Iepirkumu nodaļas vadītāja un Pakalpojumu kvalitātes vadītāja ir atbrīvotas no darba, bet direktores vietniecei ir piemērots disciplinārsods – darba algas samazināšana.

Ieteikumu ieviešanai Labklājības ministrija un SIVA ir uzsākušas būtiskas reformas, kuru mērķis ir ne tikai pilnveidojot un uzlabojot SIVA darbību pakalpojumu sniegšanā, bet arī pārskatīt un izvērtēt SIVA sniegto pakalpojumu saturu, to normatīvo regulējumu, kā arī izmaksas pakalpojumu sniegšanā.

18

Par revīzijām Labklājības ministrijā ir atbildīgs Valsts kontroles Trešais revīzijas departaments (tālr.67071519, e-pasts: tresais@lrvk.gov.lv)

Papildu informāciju par veiktajām revīzijām

var iegūt:

http://www.lrvk.gov.lv/