1. 6. pašnovērtējums. pašnovērtējuma veidi un funkcijas

Projekts „Jelgavas skolotāju profesionālās kompetences pilnveide tehnoloģiju un zinātņu jomā” Jelgava, 2006 – 2007

Līgums Nr. 2006/0116/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0152/0207

1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas 1. 6. 3. Skolotāja “pašizdegšanas sindroms”, tā identificēšana

1. MODULIS

SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE

PAMATI



Lai iegūtu iecerēto rezultātu, ne vienmēr pietiek ar lielu vēlēšanos. Arī milzīgs, pārcilvēcisks darbs var nenodrošināt pozitīvu iznākumu. Ir jānovērtē sava patiesā vēlēšanās un

iespējas, un tad jāatrod īstais, pareizais ceļš mērķa sasniegšanai



Lai strādātu ar cilvēkiem, pašam jābūt uzpildītam. Ja cilvēks neatrod veidu, kā sevi uzmundrināt, stiprināt, viņu var

piemeklēt izdegšanas sindroms. Kā to pamanīt? Cilvēks darbu sāk ar lielu entuziasmu, aizrautību, taču, pretī nesaņemot

pozitīvu atgriezenisko saikni, bet vairāk negatīvā, rodas izjūta, ka vairs nav spēka turpināt



Katra cilvēka pilnvērtīgai attīstībai un augšanai ir nepieciešams, lai viņš dzīvotu mīlestības un labklājības atmosfērā. Ja šis nosacījums netiek realizēts, cilvēks jūt

negatīvu pārdzīvojumu, un, lai gan viņš neapzinās faktu, ka viņam kaut kas trūkst, tā vai citādi tas atspoguļojas attīstībā

un pašizjūtā



Personības attīstībai ir nepieciešama

- pašam sevis beznosacījumu pieņemšana

- lai citi viņu pieņemtu tādu, kāds viņš ir

- cilvēka izvēles tiesības

- iespēja atbildēt pašam par sevi

- atļauja būt pašam par sevi



Uzrakstīt atbildes uz jautājumiem:

IztukšotājiKas mani sadusmo, kaitina mājās, darbā,

ārpus tā?Kas uztrauc mājās, darbā, ārpus tā?Kas nomāc mājās, darbā, ārpus tā?Kas garlaiko mājās, darbā, ārpus tā?

PiepildītājiKas mani iepriecina mājās, darbā, ārpus tā?Kas nomierina mājās, darbā, ārpus tā?Kas man liek smieties mājās, darbā, ārpus tā?Kas mani dara laimīgu mājās, darbā, ārpus tā?



Stress

Stress (spriegums, spriedze) ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās

Organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Morāla un fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas

Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamajai darbībai



Stresa reakcijas 3 stadijas:

1. Trauksmes stadijas laikā organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai

2. Rezistences - pretošanās stadijā organisms jau ir pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos

3. Izsīkuma stadija iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte



Stresa cēloņi

Informācijas trūkums (neziņa) Laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus

vienlaicīgi) Sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs

pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies) Pārāk liela atbildība Uzmanības un atzinības trūkums Zināšanu trūkums Dusmas Savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence,

neuzticība) Pārmērīgs, ilgstošs troksnis Veselības traucējumihttp://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html



Stresa cēloņi

Hroniska stresa attīstību komunikatīvo profesiju pārstāvju

vidū veicina:

- ierobežota rīcības brīvība un ierobežota iespēja

izmantot esošo potenciālu; darba vienveidība

- augsts nenoteiktības līmenis darāmā darba

novērtējumā

Jeļena Horoškina, pēc http://www.progress.com.lv?modules



Profesionālā izdegšana

Ir ilgtermiņa stresa reakcija, kas rodas kā sekas ilgai vidējas

intensitātes profesionālo stresa faktoru pastāvīgai iedarbībai

Tā ietver sevī psiholoģisku, psihofizioloģisku un uzvedības

komponentes



Izdegšanas simptomi

Pasliktinās humora izpratne, nespēja smieties katru dienu

atbilstošās situācijās savā darba vietā Tiek izlaistas pauzes un pārtraukumi darbā, kuru laikā

iespējams atjaunot darba spējas, tiem vairs nepietiek laika Nepietiek laika un izpaliek atvaļinājumi, nespēj atteikt strādāt

virsstundas Pieaug sūdzības par veselības stāvokli, aizkaitināmība,

muskuļu sasprindzinājums, kuņģa darbības traucējumi



Izdegšanas simptomi

Sociāla atstumtība – no darba kolēģiem, paziņām, arī

ģimenes Krītas produktivitāte – pieaug kavējumi Pastiprinās alkohola lietošana, trankvilizatoru lietošana u.c.,

kas ietekmē garastāvokli Iekšējās izmaiņas – emocionāla iztukšotība, pašvērtējuma

krišanās, depresija, frustrācija un izjūta, ka esi kā nodzīts

zirgs

Džerolds Grinbergs, http://www.medicine.lv/nozares/psihologija



Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes

Pārmaiņas uzvedībā – darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā, strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk

Pārmaiņas izjūtās – zudusi veselīga humora izjūta, tā vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži jūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma izjūta, pastiprināta uzbudināmība, kas parādās gan darbā, gan mājās, vienaldzība, bezspēcība

J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.



Uzvedības un psiholoģiskās pazīmes

Pārmaiņas domāšanā – arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nespēj koncentrēt uzmanību, rigiditāte domāšanā, pretestība pārmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās palielināšanās, ciniska, nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personiskām vajadzībām un pārdzīvojumiem

Pārmaiņas veselībā – traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, ātrāka psihiskās un somatiskās veselības traucējumu izpausme

J. Horoškina, Darbinieku profesionālā izdegšana//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-nr.9.



Profesionālās izdegšanas komponenti

Emocionālais izsīkums tiek aplūkots kā galvenā profesionālās izdegšanas sastāvdaļa, to raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personisko emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks saprot, ka nespēj just kā agrāk, vērojams emocionāls sabrukums

Depersonalizācija ietver bezjūtību, cinisku attieksmi pret citiem cilvēkiem. Kontaktēšanās kļūst bezpersoniska un formāla

Personisko sasniegumu redukcija parādās kā darba kompetences izjūtas pazemināšanās, neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, savu iespēju ierobežotības apziņa, negatīva sevis uztveršana no profesionālā viedokļa



Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

Kārtība:

Stabilitāte

Līdzsvars sevī

Automātismi

Rutīna

Haoss:

Kustība

Konflikti

Problēmas

Izvēle



Cilvēku stabilizējošie un destabilizējošie faktori

Cilvēku stabilizē:

Ģimene

Mērenība vajadzībās

Darbs

Pašpilnveidošanās

Gribas mērķtiecība

Cilvēku destabilizē:

Vientulība

Pārmērība vajadzībās

Bezdarbība

Mazkustība

Vienaldzība

Bezmērķība, nav gribas



Jēgas meklēšana atbilstoši savam mērķim

Cilvēks var saskatīt jēgu darbībā, radošas darbības procesā

– ko mēs dodam dzīvei

Redz jēgu jūtās, pārdzīvojumos, mīlestībā pret kādu,

vērtību apzināšanās

Var meklēt jēgu bezcerīgā situācijā, kuras priekšā cilvēks ir

bezpalīdzīgs. Visa būtībā ir cilvēka attieksme

V. Frankls. Izdzīvošanas māksla.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2004



Attieksme

Attieksme ir sociālās un individuālās identitātes

nosacījums, morālās autonomijas sasniegšanas līdzeklis.

Individuālo identitāti raksturo pašsaglabāšanās,

pašnoliegšana, pašpārliecinātība, atklātība, pašvērtēšanas

spēja, iekšējā brīvība, kofliktētība, jūtu noturība



Attieksmju aspekti

Orientācija uz darīšanu (ticība cilvēka spēju

neierobežotībai)

Orientācija uz attīstību (veseluma harmonija vidē)

Orientācija uz esamību (simboli, zinātne, valoda)



Attieksmes funkcijas

Kognitīvā – zināšanas attieksmju veidošanā

Psiholoģiskā – cilvēks kā attieksmju cēlonis

Pašizteiksme – Es tēls

Pašaizsardzība – psiholoģisko barjeru pārvarēšanas līdzeklis

Pašpārliecība



Pašattieksmes funkcijas

1. Sevis atspoguļošanas funkcija. Cilvēks savā dzīves darbībā

2. Pašizpausmes un pašrealizācijas funkcija

3. Savas iekšējās stabilitātes saglabāšanas funkcija

4. Pašregulācijas un paškontroles funkcija

5. Psiholoģiskās aizsardzības funkcija

6. Intrakomunikācijas funkcija



Tests

1. Es jūtos dusmīgs vai naidīgs darbā2. Es jūtu, ka man jāgūst panākumi visu laiku3. Es jūtos, it kā viss, kas man jādara, ir netaisnīgi izspiests4. Es jūtu, ka sāku distancēties no kolēģiem (cilvēkiem)5. Man liekas, ka arvien vairāk trūkst iejūtības pret klientiem,

kolēģiem, ka cilvēki kļūst nežēlīgi6. Darbs ir kļuvis garlaicīgs, nogurdinošs7. Es jūtos, it kā būtu nonācis savas karjeras (dzīves )

strupceļā.8. Man liekas, ka spēju sasniegt mazāk nekā jelkad iepriekš.9. Man liekas, ka izjūtas pret darbu ir negatīvas,

koncentrējas tikai uz sliktajiem aspektiem10. Man ir grūtības organizēt manu darbu un laiku

Lai pārbaudītu, vai jums draud izdegšanas sindroms, der aizpildīt testu. Uz katru jautājumu var atbildēt ar

reti (1 punkts), dažreiz (2 punkti), vienmēr (3 punkti).



Tests

11. Mani ir viegli aizkaitināt12. Es jūtos bezspēcīgs veikt pārmaiņas darbā13. Man liekas, ka, atgriežoties no darba mājās, nevaru

atbrīvoties no frustrācijas14. Es apzināti izvairos no personīgiem kontaktiem vairāk

nekā agrāk15. Es ievēroju, ka vairākkārt esmu sev jautājis, vai šis darbs

ir man piemērots16. Mani neatstāj negatīvas domas par darbu, pat gulēt ejot.17. Es sāku katru darba dienu ar negatīvu attieksmi: „Es

nezinu, vai gribu nākt šeit arī rīt”18. Es jūtos, it kā nevienu vairs neuztrauc tas, ko es šeit daru





Tests

19. Man šķiet, ka aizvien mazāk laika man paliek darbam, un es no tā izvairos

20. Es jūtos noguris un izsīcis darbā pat tad, ja esmu labi izgulējies

Saskaitiet punktus. 20 – 34 – nav izdegšanas pazīmju35 – 49 – agrīnas izdegšanas pazīmes50 – 60 – izteikta izdegšana





Laika mērķtiecīga izmantošana

Steidzami – neatliekami darbi

Steidzami – atliekami darbi

Nesteidzami – neatliekami darbi

Nesteidzami – atliekami darbi



Adaptācija

Cilvēks mainās, kad pieņem racionālu lēmumu, un mainīšanās saistīta ar to, ka cilvēks izvairās no diskomforta stāvokļa

Cilvēks mainās, lai izvairītos no fiziskām un emocionālām sāpēm

Cilvēks mainās, ja līdzšinējā darbība neapstiprina viņa vajadzības

Cilvēks mainās, ja attiecībās, kurās viņš ir iesaistīts, ir izmainījušās

Cilvēka izmaiņas saistītas ar to, ka mijiedarbības procesā mūsu darbība izsauc pretdarbību, kas neļauj saglabāt iepriekšējo uzvedības modeli



Prāts ir kā izpletnis,

tas vislabāk darbojas, kad ir atvērts

Ozoliņa-Nucho A., Vidnere M. Stress: tā pārvarēšana un profilakse.- Rīga: Biznesa partneri, 2004

1. 6. pašnovērtējums. pašnovērtējuma veidi un funkcijas

Documents