1. 6. pašnovērtējums. pašnovērtējuma veidi un funkcijas

Projekts „Jelgavas skolotāju profesionālās kompetences pilnveide tehnoloģiju un zinātņu jomā” Jelgava, 2006 – 2007

Līgums Nr. 2006/0116/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0152/0207

1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas 1. 6. 1. Pedagoga funkcijas un pašnovērtējums1. 6. 2. Stundas novērtējums, pašnovērtējums, stundas analīze

1. MODULIS

SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE

PAMATI



lai izraisītu mērķtiecīgu efektīvu radošu brīvu

mācīšanos

radīt

pedagoģisko vidi(pedagoģiskas situācijas)

Pedagoģiskā vide (setting) – ietver sevī kā materiālo, tā sociālo vidi

Pedagoģiskās situācijas – pašu skolēnu reakcijas uz radošos situāciju

(skolotājiem jāizplāno situācijas tā, lai tās rosinātu skolēnu atbildes rīcību)

MĀCĪBAS = mācīšana + mācīšanās

Pedagoga GALVENAIS UZDEVUMS



Pedagoga uzdevumi

2. NODARBĪBU VADĪŠANA

1. GATAVOŠANĀS dalībnieku vajadzību noteikšana temata vai priekšmeta analīze loģiskā secībā mācīšanas mērķu/rezultātu noteikšana atbilstošu mācību/mācīšanas metožu izvēle nodarbību plānu uzrakstīšana mācīšanas resursu izvēle un sagatavošana

izraudzīto mācību/mācīšanas metožu lietošana nodarbībām atbilstošs - ievads - galvenā daļa - noslēgums elastīga piemērošanās mācību situācijām mācību resursu efektīva izmantošana



4. KOMUNIKĀCIJA

3. DALĪBNIEKU ATTIECĪBAS

5. VĒRTĒŠANA

mācīšanos sekmējošas atmosfēras veicināšana dalībnieku iesaistīšana

piemērotas valodas lietošana efektīva verbālā un neverbālā komunikācija

jāizvēlas piemērotas sistēmas uzticēšanās pašvērtējuma prasmēm

6. TEMATIKA

meistarība sava mācību kursa tematikā

Pedagoga uzdevumi



Prasības mūsdienu mācību stundai

1.Skolotāja uzmanības centrā ir skolēna personība un viņa patstāvīgā izziņas darbība

2. Stundas organizācijā tiek ievēroti priekšnosacījumi: sociāli psiholoģiskie - kvalificēts skolotājs

- pareiza vērtīborientācija- labas mācību grāmatas- labs psiholoģiskais klimats klasē

psiholoģiski didaktiskie- augsta mācību motivācija- didaktikas principu ievērošana- aktīva mācību metožu un formu izmantošana

3. Mācību satura atbilstība mūsdienu zinātnes līmenim



Prasības mūsdienu mācību stundai

4. Skolēni iegūst zināšanas nevis gatavā veidā, bet pašu izziņas procesā (mācību stundā var arī sniegt gatavā veidā)

5. Iespēju robežās stundā jārada problēmsituācijas, iesaistot skolēnus to risināšanā

6. Stundā jānodrošina izglītošanas, audzināšanas un attīstības vienotība

7. Diferenciācija un individualizācija: jācenšas panākt, lai katrs skolēns strādātu sev piemērotā tempā un grūtības pakāpē

8. Zināšanu vērtējumam jārada pozitīvas emocijas, jāstimulē aktivitāte

9. Teorijai jābūt saistītai ar dzīvi un praksi10.Jārealizē starppriekšmetu saikne



SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS MEISTARĪBAS KRITĒRIJI

1. Humanitārā funkcija

2. Vitalitātes funkcija

3. Socializācijas funkcija

4.Organizatoriskā funkcija

5. Inovatīvi pētnieciskā

funkcija

6. Apziņas brīvības funkcija

7. Projektējošā funkcija

8. Vērtējošā funkcija

9.Komunikatīvā funkcija



1. HUMANITĀRĀ FUNKCIJA

2. VITALITĀTES FUNKCIJA

1. Augstāko garīgo vērtību kopšana 2. Skolēnu autonomijas respektēšana 3. Skolēnu solidaritātes sekmēšana 4. Skolēnu drošības sekmēšana un baiļu mazināšana

1. Skolotāja fiziskais un garīgais mundrums, higiēna2. Skolotāja pedagoģiskais optimisms3. Skolēna zinātkāres un intereses izraisīšana 4. Uzskates ētika un dinamisms

Skolotāja profesionālās meistarības kritēriji



3. SOCIALIZĀCIJAS FUNKCIJA

1. Pilsoniskā audzināšana 2. Kognitīvo, emocionālo un sociālo mērķu sasniegšana 3. Skolēnu konkurences un savstarpējās palīdzības līdzsvarošana 4. Saiknes veidošana starp skolu un skolēna ārpusskolas aktivitātēm 5. Skolēnu panākumu veicināšana un to taisnīga novērtēšana 6. Sava pedagoģiskā darba cienīšana


1. Skolotāja pašdisciplīna un mācību stils 2. Mācību stundas tipa izvēle3. Mācību stundas optimālā dinamika 4. Skolēnu sagatavošana mācību darbam stundā;5. Skolēnu sagatavošana pastāvīgam darbam (mājās)6. Skolēnu mācību panākumu nodrošināšana un novērtēšana

4. ORGANIZATORISKĀ FUNKCIJA



5. INOVATĪVI PĒTNIECISKĀ FUNKCIJA

6. APZIŅAS BRĪVĪBAS FUNKCIJA

1. Savas profesionālās meistarības kvalitātes kritiska pašanalīze 2. Aktīva līdzdarbība skolas attīstībā ar saviem inovāciju projektiem

1. Bērnu tiesību ievērošana 2. Reliģisko uzskatu brīvības nodrošinājums 3. Tikumiski autonomas personības audzināšana


7. PROJEKTĒJOŠĀ FUNKCIJA

1. Mācību priekšmeta satura strukturēšana, tā iespējamās ietekmes uz skolēnu no kognitīvā, afektīvā, psihomotoriskā aspekta

2. Mācību vielas atdzīvināšana ar uzskates materiāliem 3. Mācību vielas atbilstība skolēnu attīstības līmenim 4. Mācību priekšmeta satura pašreizējās nozīmes atklāšana no pieauguša cilvēka

viedokļa 5. Mācību satura (stundas mācību vielas) perspektīvās nozīmes atklāšana skolēniem 6. Skolēna praktisko interešu ievērošana



8. VĒRTĒJOŠĀ FUNKCIJA

1. Skolēnu mācību panākumu novērtēšana 2. Skolēnu attīstības perspektīvu prognoze 3. Padomu došana ar nolūku nodrošināt skolēnu pašattīstību un pašaudzināšanu 4. Psiholoģisko testu lietošana un pedagoģiskās diagnozes izstrāde 5. Skolēnu pašvērtēšanas stimulēšana


9. KOMUNIKATĪVĀ FUNKCIJA

1. Pedagoģisko līdzekļu un metožu izvēle un lietošana:- vielas izklāsts - mācību līdzekļu izvēle un lietošana - mācību metožu izvēle un lietošana - mācību procesa fāžu ievērošana

2. Mācību satura izvēle un īstenošana – mācību standarti 3. Personu attieksmju izmantošana mācību komunikācijas nolūkos:

- sociālās interaktivitātes elementi - virzoša aktivitāte- attieksmju formu lietošana - traucējošie faktori un to regulēšana komunikāciju nolūkos



Skolotāja vadības stili

Mērķi Autokrātiskais

stilsNeiejaukšanās

stilsDemokrātiskais

stils

MotivācijaMērķus izvirza

skolotājsNekādi lēmumi netiek pieņemti

Skolēni piedalās mērķu

izvirzīšanā

Prasības Patiesa

motivācija

Darbība Liekuļota, neīsta

motivācija un sodi

Nenoteikta un neprognozējama

motivācija

Mērķus skolotāji un skolēni izvirza

kopīgi

Mērķi Prasību

izvirzīšana

Tiek piešķirtas izvēles tiesības,

kur vien iespējams




Demokrātiskais stils

Autokrātiskais stils

Neiejaukšanās stils

Disciplīna

Pašdisciplīna kā izglītošanās

procesa sastāvdaļa

Disciplīnas nodrošināšana

skolotāja kontrolē

Pozitīvu mērķu trūkums

KontroleSavstarpējā

uzticēšanās un cieņa

Kontrole, izmantojot

apbalvojumus un sodus. Cenšanās

iegūt cieņu ar varu

Skolēni var darīt visu, ko tie vēlas

BrīvībaIekšēji

ierobežota brīvība



Demokrātiskais stils

Autokrātiskais stils

Neiejaukšanās stils

Sadarbība, dalīta atbildība

SacensībaIndividuālās

tiesības

Problēmu risināšana

Skolēni izvirza idejas un piedalās problēmu risināšanā

Visus jautājumus izlemj skolotājs

VērtējumsSasniegumu akcentēšana

Kļūdu un trūkumu

akcentēšana

Tiek pieļauta jebkāda

uzvedība




SKOLOTĀJA ĪPATNĪBU IETEKME UZ MĀCĪBU PROCESU (F. Deaks)

PEDAGOĢISKAIS OPTIMISTS

PEDAGOĢISKAIS PESIMISTS

NOTEIKTS NENOTEIKTS MOTIVĒTS NEMOTIVĒTS



NOTEIKTS NENOTEIKTS

MOTIVĒTS NEMOTIVĒTS

skolotāja prasības un rīcība tiek argumentēta

skolēni darbojas apzināti cenšas izveidot pozitīvu mācīšanās

motivāciju

skolotāja darbību, rīcības motīvi skolēniem paliek neskaidri

nesaskata vajadzību motivēt, jo skolēnu pienākums ir izpildīt skolotāja rīkojumus

vienmēr ir savs viedoklis vienlaikus noteikts un principiāls,

bet uzklausa citu viedokli pēc lēmumu pieņemšanas

nesvārstās var būt arī pašpārliecināts

viegli piekāpjas citiem viedokļiem nav prasīgs, iecietīgs pret skolēnu

pārkāpumiem spēj samierināties ar ļaunumu, paši

cenšas būt laipni. var pāraugt vienaldzībā pret skolēnu

zināšanām

Skolotāja īpatnību ietekme uz mācību procesu



PEDAGOĢISKAIS OPTIMISTS PEDAGOĢISKAIS PESIMISTS

tic, ka pratīs īstenot pedagoģiskos mērķus

meklē cilvēkā labo tic skolēna spējām un iespējām rada skolēnos pārliecību par

saviem spēkiem

audzināšanas procesu nevar pārvaldīt (vainīga iedzimtība vai vides ietekme)

rada skolēnos pesimismu, neticību saviem spēkiem

meklē iemeslu pašos skolēnos, viņu vecākos, programmā

TĀTAD: SKOLOTĀJUS VAR IEDALĪT 8 GRUPĀS

1.Optimists, Noteikts, Motivēts 5. Pesimists, Noteikts, Motivēts2.Optimists, Noteikts, Nemotivēts 6. Pesimists, Noteikts, Nemotivēts3.Optimists, Nenoteikts, Motivēts 7. Pesimists, Nenoteikts, Motivēts4.Optimists, Nenoteikts, Nemotivēts 8. Pesimists, Nenoteikts, Nemotivēts

Skolotāja īpatnību ietekme uz mācību procesu



Pašvērtējums

Reālais

- kāds esmu Reflektīvais

- cita vērtējums Ideālais

- kāds gribētu būt Iespējamais

- kāds tiešām, labi gribot, varētu būt



Skolotāja kompetence

ir viņa zināšanas par to, kā veicināt audzēkņa gatavību dzīvesdarbībai, un prasmes pakļaut šim mērķim atbilstošu mācību saturu, īpaši organizētu mācību vidi, iespējamo mācību metožu un paņēmienu dažādību, savas personības piemēru un autoritāti



Attieksme pret skolēnu, sevi, citiem,

darbu, sabiedrību, dabu

Mācību satura organizēšana

Mācību vides organizēšana

Mācību metožu izmantošana

Personības veselums, cieņa,

autoritāte

Skolēna personības attīstības veicināšana

Vērtības Ideāli NormasDzīves

mērķi un principi

Skolotāja personības “ES”

S p ē j a sP r a s m e s

V a j a d z ī b a s

P i e r e d z e

Zin

āšan

as

Gri

ba

Jūta

s



SKOLOTĀJA STRESA CĒLOŅI

Pašcieņas trūkums Labklājības trūkums

Situācijas draudi – jūt, ka netiks galā ar situāciju

Nepietiekams atalgojums, trūkst tehnisko līdzekļu

1. Nemotivēti skolēni2. Disciplīna klasē3. Straujas pārmaiņas mācību procesā4. Darba apstākļi, maza karjeras iespējamība5. Laika trūkums6. Konflikti ar darba kolēģiem, sabiedrību7. Sabiedrības un vecāku respekta trūkums8. Neadekvāts atalgojums, ierobežoti līdzekļi

Stresu var izsaukt



Netiešā metode

Vērsta pret stresa izraisītāju (avotu)

Stresa pārdzīvojums, avotam saglabājoties

IETEIKUMI: atklāj, kas izraisa un kāpēc reāli novērtē savu un cita darbību attīsti prasmes, kas palīdz tikt galā:

- organizatoriskās- laika menedžments

Tiešās darbības metode

Metodes stresa pārvarēšanai

IETEIKUMI: pieiet lietām ar humoru dalīties izjūtās ar citiem relaksācija pēc darba, atpūta ievērot robežas starp darbu un dzīvi

ārpus darba veidot pozitīvu mikrovidi

Skolotāja stress



1. Mācību līdzekļi, to izmantošanas efektivitāte2. Skolēnu iespēju, individuālo īpatnību ievērošana3. Atgriezeniskā saite4. Skolotāja valoda, takta ievērošana5. Laika racionāla izmantošana

Skolotājs ir tik ilgi šī vārda cienīgs, cik ilgi viņš pilnveido savu pedagoģisko meistarību

Mācību stundas analīzē ieteicams izmantot četrus jautājumu blokus:

1. BLOKS - saruna ar skolotāju par stundu;

Mācību stundas analīze

1. Sistemātiskums, pēctecība2. Diferenciācija, individualizācija3. Teorijas saistība ar praksi

2. BLOKS

4. Kāds zināšanu līmenis sasniegts stundā (atpazīšana, atcerēšanās, izprašana, prasmju līmenis)

5. Izmantoto mācību metožu atbilstība mācību uzdevumiem, skolēnu vecuma īpatnībām



3. BLOKS

1. Audzināšanas līmenis ( estētiskā, ekoloģiskā);2. Skolēnu darba prasmju veidošana3. Skolotāja darba stils ( autoritārais, liberālais, demokrātiskais)

4. BLOKS

1. Skolēnu aktivitāte, interese par stundu2. Skolēnu prasme izcelt svarīgākās idejas ( jēdzienus)3. Skolēnu analītiskās domāšanas līmenis4. Disciplīna, attieksme pret skolotāju un klasesbiedriem

Mācību stundas analīze

Stabiņš J. Skolotāja misija.- Rīga: RaKa, 2001

1. 6. pašnovērtējums. pašnovērtējuma veidi un funkcijas

Documents