11 27 barosanas_elposana
TRANSCRIPT
![Page 1: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/1.jpg)
SAUSIŅA 4.D.: 90-109., 141-147. lppPOROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.
![Page 2: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/2.jpg)
Vielmaiņa jeb metabolisms:
• vielu uzņemšana,
• vielu pārveidošana,
• vielu izvadīšana.
![Page 3: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/3.jpg)
Organismu iedalījums pēc barošanās veida
(shēma 92. lpp.)
![Page 4: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/4.jpg)
Autotrofiuzņem no vides
neorganiskās vielas un sintezē sev vajadzīgās organiskās vielas:fotosintēze (augi) -
izmanto gaismas enerģiju,
hemosintēze (baktērijas) – izmanto ķīmisko enerģiju
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=210.html
![Page 5: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/5.jpg)
Heterotrofiuzņem no vides organiskās vielas un pārveido citās
sev vajadzīgajās organiskajās vielās:fagotrofi –
ievada barību organismā, ar enzīmiem sašķeļ, iesaista vielmaiņā,
saprotrofi – ārvidē izdala gremošanas enzīmus, organiskās vielas sašķeļas, organisms uzņem škeļproduktus
(pūšanas baktērijas, pelējuma sēnes u.c.)
![Page 6: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/6.jpg)
Miksotrofino ārvides uzņem gan neorganiskās, gan organiskās
vielas (kukaiņēdāji augi)
http://www.youtube.com/watch?v=LV0YhJQADgg
![Page 7: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/7.jpg)
Gremošanas orgānu sistēmas pilnveidošanās evolūcijas laikāfagocitoze – šūnās veidojas gremošanas vakuola
(vienšūņi),nepilnīgs gremošanas trakts ar vienu atveri
(zarndobumaini, plakantārpi),pilnīgs gremošanas trakts ar cauruļveida uzbūvi:
mute, barības vads, kuņģis, zarna, gremošanas dziedzeri, izvadatvere.
![Page 8: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/8.jpg)
Gremošanas sistēmas pielāgojumi barošanās veidam
pielāgojumi pārtikas ieguvei (nagi, uzvedības īpatnības utt.),
mutes orgāni (93. lpp.)kukaiņiem – dūrējtipa, sūcējtipa, laizītājtipa,
lacējtipa,zirnekļiem – heliceras, pedipalpi,mugurkaulniekiem – žokļi ar pielāgotiem zobiem,
mēle;gremošanas sistēma sapielāgojumi – guza, kuņģa
uzbūves īpatnības, aklā zarna utt.).
![Page 9: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/9.jpg)
Cilvēka gremošanas sistēmas uzbūve un funkcijas
![Page 10: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/10.jpg)
Cilvēka gremošanas sistēmamute – mehāniska barības sasmalcināšana (zobi),
ķīmiska šķelšana (siekalas),mēle,rīkle, kurā uzbalsenis noslēdz elpceļus rīšanas laikā,barības vads ar gļotādas krokām, gļotu dziedzeriem,kuņģis – barības vielu šķelšana:
sālsskābe ar pH 2 – dezinficē barību, uzbriedina (denaturē) olbaltumvielas,
pepsīns – enzīms, kas šķeļ olbaltumvielas,gļotas – pasargā kuņģa audus,muskulatūra ar slēdzējmuskuļiem augšā un
apakšā;
![Page 11: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/11.jpg)
Cilvēka gremošanas sistēmadivpadsmitpirkstu zarna – ieplūst kuņģa saturs un
gremošanas sulas: žults – žultskābes sadala taukus mazos pilienos, lai tiem var
tikt klāt enzīmi, aizkuņģa dziedzera sula padara vidi sārmainu; amilāzes un
maltāze šķeļ ogļhidrātus, tripsīns – olbaltumvielas, lipāze – taukus;
tievā zarna dziedzeršūnas izdala zarnu sulu – sārmaina, bagāta ar
enzīmiem, kas pabeidz barības vielu šķelšanu, ūdens un barības vielu uzsūkšanās asinīs difūzijas un aktīvās
pārneses veidā;
![Page 12: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/12.jpg)
Cilvēka gremošanas sistēmaar asinīm vielas pa aknu vārtu vēnu nonāk aknā, kur tiek
neitralizētas kaitīgās vielas, glikoze pārveidojas glikogēnā, kas uzkrājas kā rezerves ogļhidrāts,
resnā zarna – uzsūcas ūdens un sāļi, no nesagremotajām vielām veidojas fekāliju masa, zarnu nūjiņas sintezē K, B vitamīnus, veicina gremošanas procesus;
taisnā zarna ar slēdzējmuskuli,anālā atvere.
http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies_pats_7.-9.klasei/biologija_9._klasei - Gremošana
![Page 13: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/13.jpg)
Uzņemto vielu izmantošana
enerģētiskā vielmaiņa – enerģija rodas, sadalot uzturvielas, uzkrājas ATP saišu veidā,
plastiskā vielmaiņa – organisma augšana un attīstība,
rezerves vielu uzkrājumi.
![Page 14: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/14.jpg)
Uzturvielas:olbaltumvielas – augšana, attīstība, dzīvības procesu
nodrošināšana un regulēšana,ogļhidrāti – enerģijas ieguve
ogļhidrāti → glikoze glikogēns aknāstauki – aizsargfunkcija, termoregulācija,
siltumizolācija, bioloģiski aktīvuvielu sintēze un šķīdināšana,
vitamīni – enzīmu sintēzei,makroelementi un mikroelementi.
![Page 15: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/15.jpg)
![Page 16: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/16.jpg)
Sausiņa, 4. d. 141-147. lpp.
![Page 17: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/17.jpg)
Elpošana ir veids, kā šūnas iegūst enerģiju:
gāzu maiņa (pievada O2, aizvada CO2),organisko vielu oksidēšanās šūnās:
![Page 18: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/18.jpg)
Attiecībā pret prasībām pēc skābekļa organismus iedala:aerobi (obligāti vielu oksidēšanai izmanto skābekli),anaerobi (elpošanai nav nepieciešams skābeklis –
prokarioti, citu dzīvnieku gremošanas traktā dzīvojošie vienšūņi, parazītiskie tārpi):obligāti anaerobi – spēj dzīvot tikai vidē bez
skābekļafakultatīvi anaerobi – spēj dzīvot gan bezskābekļa
vidē, gan vidē, kurā ir skābeklis.
![Page 19: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/19.jpg)
Gāzu maiņa un elpošana augiemgāzu maiņa gan dienā, gan naktī notiek caur
atvārsnītēm lapās un lenticelēm stumbrā (NEJAUKT ELPOŠANU AR FOTOSINTĒZI!),
organisko vielu oksidēšanās notiek šūnās mitohondrijos.
![Page 20: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/20.jpg)
Gāzu maiņa dzīvniekiem (142-143.lpp.)
caur visu virsmu (primitīvākiem dzīvniekiem tikai šis veids, attīstītākajiem kā papildus gāzu maiņas vieta);
elpošanas orgāni:ārējās žaunas (varžu kurkuļiem),iekšējās žaunas (zivīm),trahejas (kukaiņiem),plaušas (sauszemes dzīvniekiem).
![Page 21: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/21.jpg)
Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūvemute, deguna dobums,balsene,traheja,bronhi,bronhiolas,alveolas (veido plaušas),diafragma un ribstarpu muskuļi nodrošina plaušu
elpošanas kustības.
![Page 22: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/22.jpg)
Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūve
![Page 23: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/23.jpg)
Elpošanas fizioloģijaplaušu kustības nodrošina diafragmas un ribstarpu
muskuļu kustības (jāpievērš uzmanību pareizai stājai),
elpošanas centrs iegarenajās smadzenēs nodrošina elpošanas ritmiskumu,
elpošanas dziļums un biežums pieskaņojas vielmaiņas intensitātei,
plaušu tilpums ~ 4,5-6 l, dzīvības tilpums ~ 3,5 l,aizsargrefleksi – šķaudīšana, klepošana.
![Page 24: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/24.jpg)
Elpošanas slimībasangīna, difterija, plaušu karsonis, plaušu tuberkuloze, vēzis, plaušu emfizēma.
1 – normālas alveolas2 – alveolas ar emfizēmu
![Page 25: 11 27 barosanas_elposana](https://reader031.vdocuments.pub/reader031/viewer/2022020110/55a2b56b1a28ab040d8b4613/html5/thumbnails/25.jpg)
Materiāli papildus mācībāmhttp://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies
_pats_7.-9.klasei/biologija_9._klaseihttp://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabi
d=9&id=200.htmlhttp://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-klasei/
SAUSIŅA 4.D.: 90-109.lpp., 141-147. lpp. vai POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.