2007 gada publ paarskats - saulkrasti...saulkrastu pilstas ar lauku teritoriju domes 2007.gada...

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 2007. gada publiskais p�rskats

1

Saturs Saulkrastu raksturojums Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra Pašvald�bas dienesti Pašvald�bas iest�des Pašvald�bas uz��mumu, kapit�la sabiedr�bas Iedz�vot�ji Zemes izmantošana Saulkrastu pils�tas b�vvalde Izgl�t�ba Saulkrastu vidusskola Zvejniekciema vidusskola PI iest�de „R��tis” Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola Saulkrastu Jauniešu iniciat�vas centrs Droš�ba Kult�ra Sports T�risms Bibliot�ka Dzimtsarakstu noda�a B�ri�tiesa Soci�lais dienests Projekti Skultes osta Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m Komunik�cija ar iedz�vot�jiem Nevalstisk�s organiz�cijas Budžets Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk� att�st�ba


2

Saulkrastu raksturojums

Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ietver piej�ras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos l�dz Zvejniekciemam (to ieskaitot) zieme�os un stiepjas 17 kilometru garum�. Pils�tas tieš�s robežas galvenok�rt ietver joslu starp dzelzce�u un j�ru no In�upes l�dz �šupei. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�ba atrodas R�gas rajon� un robežojas ar Carnikavas, Skultes un S�jas pagastiem. Saulkrasti atrodas 40 km att�lum� no R�gas. Tuv�k�s pils�tas Saulkrastiem ir Carnikava, daži, Sigulda un Limbaži. Saulkrastus �oti labi raksturo to �erbonis - �etras upes - In�upe, P�terupe, �šupe, A�e, pieci ciemi - B�dciems, Katr�nb�de (Pabaži), P�terupe, Neib�de, Zvejniekciems, zilas debesis un j�ra, kam p�ri zelta saule Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8 ha.

Iedz�vot�ju skaits – 6032, no kuriem 2651 jeb 43 % lauku teritorij�. Saulkrasti, apvienojoties ciemiem, 1933.gad� ieguva tagad�jo nosaukumu, bet 1991.gad�

pils�tas statusu. Pils�ta sal�dzinoši jauna, bet ar senu v�sturi. In�upes un P�terupes apk�rtn� atrastie akmens cirvji liecina par to, ka Saulkrasti apdz�voti

jau jaun�kaj� akmens laikmet� Pirm�s zi�as par apdz�voto vietu rodamas Indri�a "Livonijas hronik�", kur� atspogu�oti notikumi Vidzem� 12. un 13.gadsimt�. Šo teritoriju apdz�voja rietumsomu cilmes l�bieši. Saulkrasti mantojuši rakstur�gus no l�biešu valodas darin�tus vietv�rdus - L�laste, Age, Pabaži.

Saulkrasti izveidojušies, laika gait� apvienojot j�rmalas zvejnieku ciemus un k�rortus, kas senatn� bija pak�auti B�ri�u, Pabažu, S�jas un Skultes muiž�m. Zvejnieki te dz�vojuši kopš neatminamiem laikiem. 19. gadsimt� un 20.gadsimta s�kum� v�cu baroni c�la j�rmal� vasarn�cas. Latvieši apb�ves gabalus ieguva tikai retos gad�jumos. Vasarnieku apkalpošana nesp�ja nodrošin�t zvejniekiem iztiku. Liels solis uz priekšu tautas tur�bas zi�� bija ku�ub�ve. Pabažu valsts muižas j�rmal� uzb�v�ja vienu no pirmajiem Latvijas piekrastes zemnieku buriniekiem, kas bija liel�ks par 100 tonn�m. Tas bija divu mastu ku�is "Victoria". 20.gadsimta divdesmitajos gados ku�is "Neib�de" bija vien�gais, kurš nodrošin�ja satiksmi posm� R�ga - Ainaži - R�ga. 1939. gad� tika atkl�ta, valsts prezidenta K�r�a Ulma�a ierosin�ta, J�rniec�bas departamenta celta, Skultes zvejnieku osta – ceturt� liel�ka osta Latvij�. 20.gadsimta tr�sdesmitajos gados Saulkrastos dz�vojuši, str�d�juši un atp�tušies daudz iev�rojami latviešu kult�ras un zin�tnes darbinieki. Padomju laik� Saulkrastos tika realiz�ta mas�va vasarn�cu apb�ve un kolhozu izveide. Saulkrastu ciemats kopš 1971. gada skait�j�s k�rorts. P�c Atmodas, strauji saruka atp�tnieku skaits. Var�tu teikt, ka k�rortpils�tas vairs nebija. Atp�tas b�zes, pansion�tus, pionieru nometnes �oti l�ni p�rveidoja par viesn�c�m un individu�lajiem uz��mumiem.

Saulkrasti var lepoties ar vair�k�m viesn�c�m, viesu namiem un kempingiem. K� vienu no liel�kajiem ieguvumiem pag�juš� gad� var min�t divas viesn�cas - Minhuzena Unda un Marve - abas nodrošina naktsm�tnes liel�m t�ristu grup�m. Šogad tiks pabeigts darbs pie Saulrieta takas. Cilv�ki jau tagad iecien�juši pastaigas gar j�ras piekrasti un bauda skaisto Saulkrastu j�rmalai rakstur�go ainavu. Ejot pa taku atg�t sp�kus iesp�jams gan pie j�ras, gan iek�rtotaj�s atp�tas viet�s. Takas posm� pie In�upes gr�vas apl�kojama Balt� k�pa – viena no Saulkrastu rakstur�g�kaj�m viet�m. T�s baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatn� kalpojis k� orientieris viet�jiem zvejniekiem. Liel�s v�tr�s k�pa tikusi noskalota, to post�juši k�pas apmekl�t�ji, t�p�c k�p�s aizsardz�bai izveidoti pinumi. K�pa apaugusi ar vecu priežu mežu un no t�s paveras skaists


3

skats uz j�ru, In�upes gr�vu un plašo pludmali. Saulkrastos atrodama vien�g� seno velosip�du kolekcija Latvij�. Un ar� vien�g� vieta, kur iesp�jams izbaud�t lidojumu ar hidropl�nu. Saulkrastiem ir savs V�stures sabiedriskais muzejs. Liela da�a viesu ir p�rsteigti par mazo muzeja nami�u Skolas iel� 19. Bag�t�gais v�stures materi�lu kl�sts br�numain� veid� maz�s telpas padara plaš�kas - �rpus telpas un laika. Muzeju kopš t� dibin�šanas vada �valds Kr�kli�š. Viena no sen�kaj�m Saulkrastu v�stures lieciniec�m ir P�terupes luter��u bazn�ca. Bazn�cas v�sture ir sena, par to liecina ar� fakts, ka pašreiz�j� �ka ir jau ceturt�. Senie raksti v�sta, ka jau 13. gs., kad Latvij� aizs�k�s kristiet�ba, paugur� pie up�tes tika uzcelts koka l�gšanas nams jeb kapela, kurai tika dota Sv. P�tera v�rds. Laika gait� ap m�c�t�jmuižu un bazn�cu izveidoj�s ciems – P�terupes ciems (dokumentos min�ta k� P�terskapelle).

Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ir nedal�ma administrat�v� teritorija.

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas iedz�vot�ju p�rst�v�bu pašvald�bas p�rvald� nodrošina to iev�l�ts pašvald�bas l�m�jorg�ns – Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome (turpm�k – Dome). Dome pie�em l�mumus, nosaka pašvald�bas institucion�lo strukt�ru, lemj par autonomo funkciju un br�vpr�t�go iniciat�vu �stenošanu un k�rt�bu, k�d� nodrošina pašvald�bai dele��to valsts p�rvaldes funkciju un p�rvaldes uzdevumu izpildi, k� ar� izstr�d� un izpilda pašvald�bas budžetu. Dome atbilstoši kompetencei ir atbild�ga par pašvald�bas instit�ciju tiesisku darb�bu un finanšu l�dzek�u izlietojumu. Dome atbilstoši Pils�tas domes, novada domes un pagasta padomes v�l�šanu likumam sast�v no 11 deput�tiem:

3 no deput�tu kandid�tu saraksta “T�vzemei un Br�v�bai/LNNK”; 3 no deput�tu kandid�tu saraksta “Jaunais laiks”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Tautas partija”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Latvijas Pirm� partija” 1 no deput�tu kandid�tu saraksta “LSDSP”

Lai nodrošin�tu Domes darb�bu un izstr�d�tu Domes l�mumu projektus, Dome no deput�tu vidus iev�l�:

- domes priekšs�d�t�ju; - domes priekšs�d�t�ja vietniekus; - finanšu komiteju septi�u locek�u sast�v�; - tautsaimniec�bas, att�st�bas un vides komiteju piecu locek�u sast�v�; - soci�lo jaut�jumu komiteju piecu locek�u sast�v�; - izgl�t�bas, kult�ras, sporta un jaunatnes lietu komiteju piecu locek�u sast�v�.

Lai veiktu atseviš�as pašvald�bas funkcijas, dome no deput�tiem un Saulkrastu pašvald�bas iedz�vot�jiem izveido š�das komisijas:

- v�l�šanu komisiju; - administrat�vo komisiju; - dz�vojamo m�ju privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu izsoles komisiju; - iepirkumu komisiju; - zemes komisiju; - dz�vok�u komisiju; - nekustamo �pašumu nov�rt�šanas komisiju; - apst�d�jumu aizsardz�bas komisiju;


4

- �rk�rtas situ�ciju komisiju; - ielu un ce�u apsaimniekošanas komisiju - at�auju komisiju. Katras komisijas darb�bu reglament� nolikums, ko apstiprin�jusi dome.

Pašvald�bas dienesti

Dienesta nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome

Priekšs�d�t�js Erv�ns Gr�v�tis

67951250

Centr�l� gr�matved�ba Ir�na Visocka 67142524 5 Soci�lais dienests Lilija Deni�a 67142510 5 Dzimtsarakstu noda�a Baiba Meldere 67142509 1 Kult�ras, sporta da�a Jud�te Kr�mi�a 67142508 2 T�risma inform�cijas centrs, Ainažu iela 10

Gita Memm�na 67952641 2

Tautsaimniec�bas da�a Iveta Jurkevica 67142515 29 Juriskonsults Dana Osmane 67122516 1 Nodok�u un iedz�vot�ju uzskaites inspektori

Arita Silavniece Vita Pl�pe

67142517 2

Tehniskie darbinieki 2


5

Pašvald�bas iest�des Iest�des nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to

skaits Saulkrastu vidusskola, Smilšu iela 3

Velta Kalnak�rkle 67952354 59

Zvejniekciema vidusskola, Atp�tas iela 1

Andris Dulpi�š 67954037 53

PII "R��tis", L.Paegles 23

Marija Dri�a 67952635 43

Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola, Ostas iela 15

Ieva Lazdauska 67954160 37

Saulkrastu bibliot�ka, Rai�a iela 7

Vizma St�rmane 67951502 7

B�ri�tiesa, Rai�a iela 8

Baiba Meldere 67142508 6

B�vvalde, Rai�a iela 8

L�ga Pils�tniece 67142519 4

Soci�l�s apr�pes m�ja, Ainažu 34

Daiga Jermac�ne 67951283 13

Pašvald�bas policija, Rai�a iela 8

Valdis Kalni�š 67142525 16

Kult�ras nams "Zvejniekciems", Atp�tas iela la

Raimonds Kalni�š 67954179 27

Skultes ostas p�rvalde Igors Akulovs 67955267 13 Pašvald�bas uz��mumi, kapit�la sabiedr�bas Uz��muma nosaukums un adrese

Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

PSIA "Saulkrastu komun�lserviss"

Guntars Ozoli�š 67951817 49

PSIA "Saulkrastu slimn�ca" Oskars Leinerts 67952445 70

Iedz�vot�ji 2007. gada s�kum� Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju dz�voja 6040 iedz�vot�ji, no kuriem 2732 jeb 45 % - Saulkrastu pils�tas lauku teritorij�. Iedz�vot�ju sadal�jums pa vecuma grup�m uz 01.01.2006. Kop� B�rni no 0 – 6

gadiem B�rni un jaunieši no 7 – 18 gadiem

Iedz�vot�ji darbasp�jas vecum�

Iedz�vot�ji virs darbasp�jas


6

vecuma skaits 6040 269 764 3445 1562 % 100 4 13 57 26 Iedz�vot�ju sadal�jums p�c taut�bas: Latvieši 84 %, krievi 12% , p�r�j�s taut�bas 4% - baltkrievi, po�i, ukrai�i, lietuvieši, igau�i. Iedz�vot�ju skaita izmai�as Saulkrastu pils�tas ar ar lauku teritoriju no 1997. l�dz 2007. gadam

55285560 5541 5532

54275463

5403

5651

5926

6032 6040

5000

5200

5400

5600

5800

6000

6200

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Nekustam� �pašuma noda�a

Nekustam� �pašuma noda�a ir Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes strukt�rvien�ba, kas izveidota 2006. gada 5. apr�l�. Noda�as galvenie uzdevumi ir veidot un uztur�t Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju nekustam� �pašuma datu b�zi, nekustam� �pašuma nodok�u administr�šana, pašvald�bas nekustamo �pašumu tiesiska re�istr�cija zemesgr�mat�, pašvald�bas nekustam� �pašuma un dz�vok�u privatiz�cijas procesa pabeigšana, k� ar� zemes reformas pabeigšanas pils�t� un lauku teritorij� jaut�jumu risin�šana. Šo uzdevumu veikšanai noda�� str�d� 6 speci�listi – noda�as vad�t�js, sekret�re, zemes ier�kot�js, nekustamo �pašumu referente un divas nodok�u inspektores. Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8ha.


7

Saulkrastu pils.l.t. zemes eksplik�cija: Lauksaimniec�b� izmantojam� zeme 258,4ha Meži 2832,2 ha Kr�m�ji 61,1 ha Purvi 55,5 ha Zem �de�iem 51,6 ha Pagalmi 268,1 ha Ce�i 261,5 ha P�r�j�s zemes 380,9ha Kop� 5753 zemes �pašumi; 1825,5 ha, t.sk. 5469 fizisko personu �pašumi 1468,1 ha 111 juridisko personu �pašumi 126,0 ha 42 pašvald�bas �pašumi 40,8 ha 111 valsts �pašumi 184,3 ha 20 jaukta statusa �pašumi 6,3 ha Kop� 238 zemes lietojumi; t.sk. 129 fizisko personu lietojumi 54,7 ha 2 juridisko personu lietojumi 2,9 ha 89 pašvald�bas lietojumi 128,3 ha 18 valsts lietojumi 2056,6 ha Zemes sadal�jums pa �pašuma veidiem Saulkrastu pils�t�: Kop� 1583 nekustamie �pašumi; t.sk. 1358 fizisko personu �pašumi 238,0 ha 40 juridisko personu �pašumi 45,3 ha 125 pašvald�bas �pašumi 193,0 ha 18 valsts �pašumi 6,7 ha 42 jaukta statusa �pašumi 11,3 ha Kop� 57 zemes lietojumi; t.sk. 25 fizisko personu lietojumi 2,9 ha 24 pašvald�bas lietojumi 14,5 ha 8 valsts p�rvaldes instit�ciju lietojumi 34,9 ha Dati sagatavoti p�c VZD Lielr�gas re�ion�l�s noda�as zemes p�rskata datiem uz 01.01.2008. Saulkrastos darbojas Saulkrastu pils�tas Zemes komisija, m�rniec�bas pakalpojumus sniedz zv�rin�ti m�rnieki.


8

Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu pils�tas b�vvalde izveidota, pamatojoties uz 1997.gada 2.j�lija Saulkrastu pils�tas domes l�mumu Nr.101. Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu teritorij� savas kompetences ietvaros p�rzina un koordin� b�vniec�bu un teritori�lpl�nošanu: piedal�s pašvald�bas teritorijas pl�nojuma izstr�d�; izskata ar b�vniec�bu saist�tos dokumentus; izskata un izv�rt� det�lpl�nojumus, zemes ier�c�bas projektus, apb�ves noteikumus un vides vizu�l�s noform�šanas noteikumus; organiz� b�vniec�bas ieceru publisku apspriešanu saska�� ar likumu un normat�vo aktu pras�b�m; p�rrauga b�vniec�bas procesu Saulkrastu teritorij�; organiz� b�vobjektu pie�emšanu ekspluat�cij� atbilstoši Visp�r�go b�vnoteikumu un citu normat�vo aktu pras�b�m; izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus; re�istr� un izskata b�vniec�bas iesniegumus – uzskaites kartes; sagatavo un izsniedz pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumus; izskata un akcept� iesniegtos b�vprojektus; izsniedz b�vat�aujas, specializ�tas b�vniec�bas gad�jum� – re�istr� b�vat�aujas; izdod izzi�as zemesgr�matu noda�ai par jaunb�vju un nepabeigtas b�vniec�bas faktisko st�vokli teritorij�; izdod izzi�as par �pašuma at�auto izmantošanu saska�� ar teritorijas pl�nojumu.

B�vvaldes strukt�ra: B�vvaldes vad�t�js - arhitekts, b�vinspektors, teritorijas pl�not�js, zemes ier�kot�js. 2007.gad� Saulkrastu pils�tas b�vvald�:

Akcept�ti un saska�oti 228 projekti, t.sk. 67 individu�lo dz�vojamo m�ju projekti, 98 projekti d�rza m�j�m un vasarn�c�m. Liel�kie b�vobjekti – „Jaunatnes atp�tas un sporta centrs” Smilšu iel� 7, Zvejas ku�u piest�tnes rekonstrukcijas Skultes ost�, atp�tas b�zes „Lilaste” rekonstrukcija. Izsniegtas 183 b�vat�aujas. B�vat�aujas izsniegtas 60 individu�lo dz�vojamo m�ju un 72 d�rza m�ju un vasarn�cu b�vniec�bai. 2007. gad� turpin�s noz�m�gu b�vju b�vniec�ba: autoce�a A1 R�ga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) Saulkrastu posma rekonstrukcija, daudzdz�vok�u dz�vojam�s m�jas Ainažu iel� 23/25 b�vniec�ba, daudzdz�vok�u dz�vojamo �ka Liepu iel� 1A. Uzs�kta objekta „Jaunatnes atp�tas un sporta centrs” Smilšu iel� 7 (bijus� ceptuve) rekonstrukcija, Zvejniekciema vidusskolas renov�cija, atp�tas b�zes „Lilaste” rekonstrukcija. Izsniegti pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumi 218 b�vobjektiem. Ekspluat�cij� pie�emti 82 b�vobjekti. Noz�m�g�kie: Saulkrastu sporta halle, Skultes ostas dienvidu mola rekonstrukcija, Skultes ostas zieme�u piest�tne Nr.1 un SIA „Skultes kokosta” piest�tne Nr.1, SIA „Augstceltne” servisa komplekss pie Saulkrastu apvedce�a In�upes zon�, Saulkrastu izg�ztuves rekultiv�cija, t.sk. 22 individu�l�s dz�vojam�s m�jas, 42 d�rza m�jas un vasarn�cas. Izsniegtas 286 izzi�as par nepabeigtu b�vniec�bu, nekustamo �pašumu pieder�bu un zemes at�auto izmantošanu, atbilstoši teritorijas pl�nojumam. Uzs�kta 33 det�lpl�nojumu izstr�de. Apstiprin�ti 10 det�lpl�nojumi. Apstiprin�ts Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojums ar groz�jumiem. Veiktas 6 b�vniec�bas ieceru publisk�s apspriešanas.


9

Skultes ostas p�rvalde P�rskata gad� Skultes ostas p�rvalde realiz�ja ostas kop�jo hidrotehnisko b�vju rekonstrukciju, pabeidzot Skultes ostas Dienvidu mola rekonstrukcijas 1. k�rtas darbus. Vienlaikus Skultes ostas zvejas ku�u piest�tnes rekonstrukcijai 2007. gada septembr� tika piesaist�ts Zivsaimniec�bas vad�bas finans�šanas instrumenta (ZVFI) finans�jums, nosl�dzot l�gumu par finans�juma pieš�iršanu Ls 610 785,- apm�r� starp Skultes ostas p�rvaldi un Lauku atbalsta dienesta Lielr�gas re�ion�lo p�rvaldi (LAD). Projekts piln�b� tiks pabeigts 2008. gada 15. apr�l�. 2007.gad� turpin�j�s darbs pie dokument�cijas sagatavošanas „Skultes ostas ku�u ce�a un akvatorija rekonstrukcijas” projekta realiz�cijai, izmantojot Eiropas Re�ion�l� Att�st�bas Fonda resursus. Projektu realiz�ciju pl�nots uzs�kt 2008. gad�. Skultes ost� str�d�jošais uz��mums SIA „Skultes kokosta” 2007. gad�, blakus ostas teritorijai, izb�v�ja un nodeva ekspluat�cija dzelzce�a termin�lu, ar kura pal�dz�bu b�s iesp�jams piesaist�t papildus kravas Skultes ostai. 2007. gad� Skultes ostu apmekl�ja 202 ku�i ar vid�jo bruto tonn�žu 2835 BRT un kopum� 2007. gad� ost� tika p�rkrauts 556,4 t�kst.t kravu, kas ir par 41.9% vair�k, sal�dzinot ar 2006. gadu. Priv�tuz��m�ji turpina invest�t l�dzek�us piest�t�u izb�v� un p�rkraušanas jaudu palielin�šan�, kas savuk�rt, rada priekšnosac�jumus kop�j� kravu apgroz�juma pieaugumam. S�kot ar 2007. gada janv�ri AS „DnB Nord Banka” izsniegt� kred�ta val�ta tika nomain�ta no ASV dol�riem uz EUR. Lai nodrošin�tu Skultes ostas p�rvaldes un Skultes ostas att�st�bu kopum�, n�kotn� nepieciešams :

� 2008. gad� pabeigt darbu pie Zvejas ku�u piest�tnes rekonstrukcijas projekta realiz�cijas. � Piesaistot ERAF l�dzek�us, 2008.gad� uzs�kt “Skultes ostas ku�u ce�a un akvatorija

rekonstrukcijas” projekta realiz�ciju. � Turpin�t darbu pie Eiropas Savien�bas fondu l�dzek�u piesaist�šanas ostas infrastrukt�ras

att�st�bai. � Kop�gi ar ostas uz��m�jiem str�d�t pie jaunu kravu veidu piesaistes ostai, lai pilnv�rt�g�k

var�tu izmantot ostas šodienas iesp�jas un veidot stabilu b�zi ostas n�kotnei. � L�dz�gi k� iepriekš, turpin�t ostas pakalpojumu kvalit�tes nov�rt�jumu, pilnveidojot ost�

sniegtos pakalpojumus. Notikumi p�c bilances datuma

P�c p�rskata gada datuma nav notikuši notikumi, kuri var�tu b�tiski ietekm�t 2006. gada gada p�rskata saturu. Ostas fili�les un finanšu instrumentu pielietošana

Ostai nav fili��u un p�rst�vniec�bu k� Latvijas Republik�, t� ar� �rzem�s. Osta sav� darb�b� nepielieto finanšu un atvasin�tos finanšu instrumentus.

Izgl�t�ba Saulkrastu vidusskola 2007./2008.m.g. Saulkrastu vidusskol� nodarbin�ti 39 pedagogi, no tiem - 35 sievietes. Pedago�isko darbinieku amatu sadal�jums ir sekojošs: 2 pirmsskolas izgl�t�bas skolot�ji, 18 pamatizgl�t�bas skolot�ji, 14 vid�j�s izgl�t�bas skolot�ji, 1 logop�ds, 1 speci�lais pedagogs, 1 bibliotek�rs, 11 pedagogi, kas iesaist�ti 15 interešu izgl�t�bas programm�s.


10

No 2007./2008.m.g. Saulkrastu vidusskola uzs�k realiz�t speci�l�s pamatizgl�t�bas programmu izgl�tojamiem ar psihisk�s att�st�bas aizturi un m�c�šanas gr�t�b�m, kuri integr�ti visp�r�j�s vid�j�s izgl�t�bas iest�d� ( programmas kods 21015611 ). 2007./2008.m.g. Saulkrastu vidusskol� str�d� soci�lais pedagogs, ko finans� Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome. Saulkrastu vidusskol� 36 pedagogiem ir augst�k� pedago�isk� izgl�t�ba, 2 pedagogi ieg�st augst�ko pedago�isko izgl�t�bu, direktora vietnieks inform�tikas jom� str�d� ar augst�ko tehnisko izgl�t�bu. 3 pedagogiem ir ma�istra gr�ds, 1 pedagogs m�c�s – ieg�st otru augst�ko izgl�t�bu logop�dij�.

Skol�nu skaita izmai�as:

2001./2002.m.g. - 490

2002./2003.m.g. - 477

2003./2004.m.g. - 440

2004./2005.m.g. - 419

2005./2006.m.g. - 421

2006./2007.m.g. – 382

2007./2008.m.g. - 359

Zvejniekciema vidusskola 2007. / 2008. m�c�bu gad� Zvejniekciema vidusskol� bija nodarbin�ti 39 pedagogi, no kuriem 38 ar augst�ko pedago�isko izgl�t�bu un 1 m�c�j�s, lai to ieg�tu.

Skol�nu skaita izmai�as:

2004./2005.m.g. – 553

2005./2006.m.g. - 498

2006./2007.m.g. - 452

2007./2008.m.g. – 430

Pirmsskolas izgl�t�bas iest�de “R��tis” Uz 2007. gada 1.janv�ri pirmsskolas iest�d� darbojas septi�as grupas. No t�m:

� viena mazb�rnu grupa (no 1,5 l�dz 3 gadi); � tr�s 5 un 6 gad�go b�rnu grupas; � viena 4 gad�go b�rnu grupa; � divas 3 gad�go b�rnu grupas. � Kop�jais b�rnu skaits 139.

2007. gada 22. mart� atv�rta viena tr�sgad�go b�rnu grupa. Uzs�kot 2007./2008. m�c�bu gadu iest�d� 160 b�rni. Sadal�jums pa grup�m sekojošs:

� viena mazb�rnu grupa; � tr�s 5 un 6 gad�go b�rnu grupas;


11

� divas 4 gad�go b�rnu grupas; � divas 3 gad�go b�rnu grupas.

Iest�d� str�d� 16 pirmsskolas skolot�jas, 2 m�zikas skolot�jas, skolot�ja logop�de, psihologs un atbalstošais person�ls. PEDAGO�ISKAIS DARBS

2006./2007. m�c�bu gad� izvirz�j�m divus galvenos uzdevumus: � Att�st�t b�rnos droš�bas izj�tu un veidot pamatprasmes r�p�ties par savu droš�bu. � Pilnveidot pedagogu prasmes izmantot b�rnu darb�bas nov�rojumus diferenc�tu uzdevumu

pl�nošan�. Pedagogi akt�vi apmekl�ja R�gas rajona Izgl�t�bas un kult�ras p�rvaldes pied�v�tos kursus, semin�rus un pieredzes skolas gan rajon� gan izbraukuma semin�ros uz citiem rajoniem. Iest�des informat�vaj�s san�ksm�s pedagogi iepazin�s ar centra pret vardarb�bu “Dardedze” izstr�d�to metodisko materi�lu “Drošs b�rns nedroš� pasaul�” par t�m�m: “Vec�ku nolaid�ba,” “Emocion�l� vardarb�ba,” “Fizisk� vardarb�ba,” “Seksu�l� vardarb�ba.” Izstr�d�ts metodiskais materi�ls, kas pal�dz pl�not darbu par droš�bas t�mu. Vec�ku sapulc�s vec�ki iepaz�stin�ti ar pirmsskolas ist�des droš�bas noteikumiem (teritorij� p�rvietojamies k�j�m; atvedot uz b�rnud�rzu, b�rns j�ieved grup� un j�nodod audzin�t�jai vai aukl�tei; kampa�a par s�dekl�šiem- droša braukšana; par v�rti�u aizv�ršanu u.c.) Budžeta pl�n� 2008. gadam paredz�ts finans�jums jauna žoga ier�košanai. Kop� ar R�gas rajona Izgl�t�bas un kult�ras p�rvaldi �stenoj�m projektu “Pirmsskolas skolot�ju radošo sp�ju att�st�šana.” Vasaras nometn� – kursos (no 11. l�dz 14. j�nijam) piedal�j�s pirmsskolas skolot�jas no daž�d�m R�gas rajona pirmsskolas iest�d�m, ar� m�su pedagogi. Vad�t�ja Marija Dri�a m�c�j�s kursos par t�mu “Komandas darbs,” apmekl�ja t�l�kizgl�t�bas kursu programmu “Piecgad�go un sešgad�go b�rnu oblig�t� sagatavošana skolai-probl�mas un risin�jumi,” k� ar� piedal�j�s konferenc� “Kvalit�te un vienl�dz�ba izgl�t�b�: “Soli pa solim” 10 gadi.” Skolot�jas Iveta Miz�ne un Inguna Kalni�a 2007. gada maij� absolv�ja Daugavpils Universit�ti. Pašlaik augst�kaj�s m�c�bu iest�d�s stud� piecas skolot�jas. Par trad�ciju k�uvušas 6 gad�go b�rnu ekskursijas uz Saulkrastu vai Zvejniekciema vidusskolu, lai iepaz�tos ar skolot�j�m un skolas vidi. T�pat notiek regul�ras Saulkrastu un Zvejniekciema s�kumskolas pedagogu un pirmsskolas iest�des pedagogu tikšan�s, lai nodrošin�tu p�ctec�bu b�rnam p�rejot no pirmsskolas uz skolu. M�zikas skolot�ja Laila B�li�a ar saviem audz�k�iem piedal�j�s R�gas rajona pirmsskolas iest�žu vok�lo ansamb�u sadzied�šan�s pas�kum� Siguldas PII “Saul�te.” Mazie dejot�ji skolot�jas Altas Bringinas vad�b� ��ma dal�bu deju festiv�l� “Latvju b�rni danci veda.” Festiv�ls notika Ogr�. Dejot�ji savu prasmi r�d�ja ar� Saulkrastu pils�tas sv�tkos. Iest�d� izveidojusies trad�cija ar pašsacer�tu dziesmu sveikt jubil�rus apa�aj�s jubilej�s. Ruden� person�ls dodas vienas dienas ekskursij�, lai iepaz�tu m�su valsts iev�rojam�k�s vietas. Šoreiz braucienu finans�ja pils�tas dome. SAIMNIECISKAIS DARBS

2007. gada mart� atv�rta jauna grupa “P�c�te.” T�s apr�košanai (m�beles, m�kstais invent�rs, trauki, m�c�bu l�dzek�i u.c.) izt�r�ti aptuveni 9000 latu. Vasar� otr� st�va telp�m veikta logu nomai�a par 18714,76 latiem; ier�kota autom�tisk� ugunsaizsardz�bas iek�rta par summu Ls 4965,94 un uzs�kts remonts grupas telp�. L�guma summa Ls 34635,87. Vis�s grup�s veikti daž�di remontdarbi: atjaunots gr�das kr�sojums, salaboti santehnikas


12

mezgli, pielabotas m�beles, siltin�ti logi u.t.t. Iev�rojot Valsts Vesel�bas inspekcijas un Veterin�r� dienesta nor�des, vair�k�s grup�s un da��ji virtuv� nomain�ti trauki b�rnu �din�šanai. B�rnu akt�vai atp�tai �r�, par sponsoru naudu ieg�d�ts slidkalni�š un soli�i. Papildin�ts sporta invent�rs. Kop� ar budžeta pl�nu 2008. gadam pils�tas dom� iesniegts atk�rtots l�gums par tehnisk� projekta izstr�di �kas renov�cijai. Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola Skola dibin�ta 1968.gad� k� Zvejniekciema B�rnu m�zikas skola. M�kslas izgl�t�ba skol� no 1995. gada. Kopš 1997. gada – Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola. Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola (VJMMS) ir Saulkrastu pašvald�bas dibin�ta skola, kas LR Kult�ras ministrijas un Izgl�t�bas un zin�tnes ministrijas p�rraudz�b� �steno profesion�las ievirzes izgl�t�bas programmas: 14 specialit�tes m�zik� un m�kslas noda�� – programm� „Vizu�li plastisk� m�ksla”. 2007. gad� VJMMS realiz�ja profesion�l�s ievirzes izgl�t�bas programmu „Vizu�li plastisk� m�ksla” un m�zikas izgl�t�bas programmas 12 specialit�t�s: klaviersp�l�, akordeona sp�l�, vijoles sp�l�, �ella sp�l�, kokles sp�l�, saksofona sp�l�, trompetes sp�l�,

mežraga sp�l�, alta sp�l�, sitaminstrumentu sp�l�, kora klas�, �it�ras sp�l�.

Visas izgl�t�bas programmas ir licenz�tas. Visjaun�k� izgl�t�bas programma – „ it�ras sp�le” licenz�ta 2006. gad�, bet m�c�bas šaj� programm� uzs�ktas 2007. gad�. Skola akredit�ta l�dz 2010. gadam. Skola izgl�t�bas programmas realiz� Zvejniekciem� – Ostas iel� 15 (m�zikas izgl�t�ba), Atp�tas iel� 1B Saulkrastu kult�ras a�ent�ras telp�s (m�kslas izgl�t�ba), k� ar� Saulkrastos – Saulkrastu s�kumskol� Rai�a iel� 6 (klaviersp�le, m�zikas teorija) un PII „R��tis” telp�s Stirnu iel� 23 (klaviersp�le, m�kslas izgl�t�ba). Otro gadu darbu turpina skolas fili�le Carnikav�. Fili�les darb�bu, t.sk. divu vizu�li plastisk�s m�kslas noda�as pedagogu atalgojumu no 2007. gada janv�ra l�dz augustam (ieskaitot) finansi�li atbalsta Carnikavas novada dome. M�zikas izgl�t�ba tiek realiz�ta Carnikavas pamatskolas telp�s, m�kslas izgl�t�ba – Tautas nama „Ozolaine” telp�s. 2007. gada janv�r� audz�k�u skaits VJMMS bija 218. 2007. gada janv�r� audz�k�u skaits m�zikas izgl�t�bas programm�s – 122, no tiem Saulkrastos/Zvejniekciem� – 87, Carnikavas fili�l� – 35. 2007. gada janv�r� audz�k�u skaits vizu�li plastisk�s m�kslas izgl�t�bas programm� – 96, no tiem Saulkrastos/Zvejniekciem� – 75, Carnikavas fili�l� – 21. Audz�k�u skaits VJMMS turpina palielin�ties. 2007. gada oktobr� audz�k�u skaits VJMMS bija 258.


13

2007. gada oktobr� audz�k�u skaits m�zikas izgl�t�bas programm�s bija 130, no tiem Saulkrastos/Zvejniekciem� – 95, Carnikavas fili�l� – 35. 2007. gada oktobr� audz�k�u skaits m�kslas izgl�t�bas programm� bija 128, no tiem Saulkrastos/Zvejniekciem� – 98, Carnikavas fili�l� – 30. M�zikas izgl�t�b� visvair�k audz�k�u ir klaviersp�les specialit�t� – 54. Flautas sp�li apg�st 14 audz�k�i, kora klas� m�c�s 16 audz�k�i. 8 audz�k�i apg�st akordeona sp�li, 9 audz�k�i apg�st �it�ras sp�li, 7 – sitaminstrumentu sp�li, 6 – vijo�sp�li un kokles sp�li, 5 – saksofona sp�li, 3 – �ella sp�li, pa vienam audz�knim apg�st mežraga un alta sp�li. 2007. gad� m�zikas noda�as absolv�ja 10 audz�k�i (klavieru, kokles un trompetes sp�l�), bet vizu�li plastisk�s m�kslas noda�u absolv�ja 7 audz�k�i. VJMMS nodarbin�ti 33 skolot�ji, no tiem 10 – m�kslas izgl�t�b�, 23 – m�zikas izgl�t�b�. 30 skolot�jiem ir augst�k� profesion�l� izgl�t�ba attiec�gaj� specialit�t� un pedago�isk� izgl�t�ba, 2 – vid�j� speci�l� izgl�t�ba, attiec�ga profesion�l� kvalifik�cija un pedago�isk� izgl�t�ba. Viens pedagogs ieg�st augst�ko profesion�lo un pedago�isko izgl�t�bu. 5 pedagogiem ir ma�istra gr�ds, viens pedagogs turpina ma�istrant�ras studijas. Str�d� ar� 2 bibliotek�res (0,2 slodzes m�zikas bibliot�k� un 0,3 slodzes m�kslas bibliot�k�) ar atbilstošu profesion�lo sagatavot�bu un 6 tehniskie darbinieki. 2007. gada febru�r� Zvejniekciem� darbu s�ka m�zikas un m�kslas sagatavošanas klases b�rniem no 5 gadu vecuma. Skol� darbojas Vec�ku padome, Skolas padome un Pedago�isk� padome. VJMMS arodorganiz�cija darbojas LR Izgl�t�bas un Zin�tnes darbinieku arodbiedr�bas sast�v�. G�stot godalgotas vietas, 2007. gad� iev�rojami sasniegumi uzr�d�ti specialit�t�s daž�dos konkursos un izst�d�s. M�zik� – „Muzic�jam kop� ar draugiem”, Starptautiskaj� jauno izpild�t�ju konkurs� „Sigulda 2007”, Starptautiskaj� jauno pianistu konkurs� Valmier�, Valsts konkurs� klaviersp�l�, Valsts konkurs� akordeona sp�l�, Valsts konkurs� kokles sp�l�, 2. Starptautiskaj� konkurs� “Jaunais virtuozs”, 2. Starptautiskaj� pianistu konkurs� “Ad parnassum” Kau��, Lietuv�, Starptautiskaj� jauno izpild�t�ju konkurs� “M�zika bez robež�m” Druskininkos, Lietuv� u.c. M�ksl� – piedaloties konkursos/izst�d�s Polij�, Taiv�n�, Indij�, Lib�n�, ��ipt�. ��ipt� ieg�tas 2 zelta un 6 sudraba meda�as. 1. vieta (El�na Nolle) ieg�ta 3. Starptautiskaj� vizu�l�s m�kslas un m�zikas jaunrades konkurs� „Saules krasts”, par ko sa�emts Kult�ras ministrijas apbalvojums. M�kslas noda�as audz�kne Elza Kalni�a ar savu darbu un personiski p�rst�v�ja Latviju Starptautiskaj� m�kslas konkurs�/olimpi�d� Vašington�, ASV. VJMMS ie��mumi 2007. gad� – 176 572 Ls, no tiem: Valsts m�r�dot�cijas pedagogu un bibliotek�ru alg�m – 131 377 Ls, Kult�rkapit�la fonda m�r�finans�jums 1 072 Ls, ziedojumi 100 Ls, VJMMS audz�k�u vec�ku l�dzfinans�jums – 11 921 Ls, pašvald�bu finans�jums – Ls 32 100, no tiem: Saulkrastu domes finans�jums Ls 27 225, Carnikavas domes finans�jums Ls 4 875, 2007. gad� VJMMS ieg�d�ts kult�rizgl�t�bas pilnveidei un kvalit�tei noz�m�gs invent�rs:


14

A3 kop�t�js, m�beles, p�rn�s�jam� t�fele, iesiešanas un lamin�šanas iek�rtas, �ipša formas un ornamenti, saliekamie molberti, gleznu r�mji, DVD un CD atska�ot�ji, televizors, videomagnetafons, videokamera, sienas t�fele, žal�zijas, apgaismes �erme�i par kop�jo summu Ls 4 474,70. Veikts VJMMS �kas koridora, garderobes un k�p�u telpas remonts, uzst�d�tas notekcaurules, 1. st�va kabinetu durvis ar pastiprin�tu ska�as izol�ciju un divas �rdurvis (kop�j� summa Ls 2 490,27), pagalma laukuma izb�ve/bru��šana (kop�j� summa Ls 1 178,82). M�r�tiec�gi tiek veidotas VJMMS bibliot�kas m�zikas (nošu materi�ls, CD ieraksti) un m�kslas izgl�t�b� (gr�matas, periodika). Ar KKF un LR Kult�ras ministrijas atbalstu VJMMS bez atl�dz�bas sa�em specializ�tos periodiskos izdevumus: žurn�lus „Studija”, „M�ksla plus”, „Dizaina studija”, „Karogs”, „Te�tra v�stnesis”,”‘Foto kvart�ls”, „M�zikas saule”, “R�gas laiks”. 2007. gad� realiz�ts Kult�rkapit�la fonda (KKF) atbalst�ts m�r�programmas projekts „VJMMS materi�li tehnisk�s b�zes pilnveide” par 540 Ls. KKF iesniegts m�r�programmas projekts „Keramikas kr�sns ieg�de vizu�li plastisk�s m�kslas izgl�t�bai” un sa�emts finans�jums 1 072 Ls. VJMMS aktivit�tes, trad�cijas:

� Audz�k�u vakari un koncerti, skolas iekš�jie konkursi, piedal�šan�s Valsts un starptautiskajos konkursos, izst�d�s, festiv�los.

� M�mi�u dienai velt�ts koncerts ik gadus maija m�nes� un Ziemassv�tku koncerts decembra m�nes�. 2007. gad� notika ar� m�zikas noda�u audz�k�u koncerts R�g�, Rakstniec�bas un te�tra muzej� Pils iel� 2.

� Regul�ras audz�k�u m�c�bu, radošo darbu un Nobeiguma darbu izst�des R�g�, Saulkrastos, Zvejniekciem�, citur Latvij�. 2007. gad� notikušas plašas m�kslas noda�as audz�k�u darbu ce�pjoš�s izst�des R�g�, Jelgav�, J�kabpil�, Vies�t�, Klintain�, P�avi��s.

� Radoši sadarb�bas projekti ar m�zikas un m�kslas skol�m Latvij� un Šau�u 2. m�zikas skolu.

� Sekojot sabiedr�bas interesei - atv�rto durvju dienas un konsult�cijas. � Tiek pied�v�tas z�m�šanas un radošo darbu studijas nodarb�bas vidusskolniekiem, k� ar�

izv�les m�kslas izgl�t�ba studij� kungiem un d�m�m bez vecuma ierobežojuma.

Saulkrastu jauniešu iniciat�vu centrs Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centra m�r�is ir jauniešu pozit�vas iniciat�vas veicin�šana un lietder�ga br�v� laika pavad�šanas iesp�ju nodrošin�šana. 2003.gads. Saulkrastu pils�tas pašvald�b� uzs�kta diskusija par jauniešu br�v� laika pavad�šanas iesp�j�m pils�t�. 2004. gads. Pils�tas skolu skol�nu l�dzp�rvalžu l�deru izstr�d�tas aptaujas. Veikto aptauju prezent�cija pils�tas dom�. Izveidota pils�tas konsultat�v� padome darbam ar jauniešiem. Tiek izstr�d�ts, B�rnu un �imenes lietu ministrijas (B LM) pied�v�tais pilotprojekts Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centram, sadarb�b� ar Saulkrastu pils�tas domi un „Saulkrastu mazpils�tas sieviet�m”. 2007.gads - iesp�ja, b�rniem un jauniešiem pavad�t br�vo laiku Febru�ris - fran�u valodas nodarb�bas jauniešu tikšan�s Jelgav� Marts - semin�rs B�rnu un �imenes lietu ministrij� - „skaistumkopšanas diena” vada L. Babure sadarb�b� ar „AVON” - Sjic jubilejas ball�te - intervijas un materi�lu v�kšana „klubam 50” sadarb�b� ar kult�ras namu - fran�u valodas nodarb�bas


15

- tikšan�s ar bijušajiem sjic akt�vistiem Apr�lis - jauniešu tikšan�s ar dažu skol�niem - tikšan�s Siguld� ar jauniešu centru dal�bniekiem - fran�u valodas nodarb�bas - pavasara talka Maijs - konference B�rnu un �imenes lietu ministrija J�nijs - idejas „smilšu fig�r�m” - jauniešu tikšan�s ar M. Velik�ni „nevalstiskas organiz�cijas” J�lijs - Saulkrastu sv�tku rekl�mas bukletu dal�šana - „smilšu fig�ras” jauniešu dal�ba Saulkrastu sv�tkos - B LM un jauniešu tikšan�s Rucav� Augusts - jauniešu kult�ras dienas Kronvalda park� R�g� Septembris - semin�rs B�rnu un �imenes lietu ministrij� - jauniešu tikšan�s „Projekti” Oktobris - B LM semin�rs Liep�j� - novusa turn�rs - jauniešu tikšan�s „Projekti” Novembris - sadarb�b� ar m�kslas skolu, bibliot�kas un z�les noform�jums (LR prokl.d.) Decembris - Jaunatnes kongress - tikšan�s B LM

Droš�ba

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju Pašvald�bas policij� mai��s str�d� 16 darbinieki. 1. 2007. gad� saska�� ar Interreg projekta “Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras re�ion�”, Saulkrastu pludmales gl�bšanas dienesta, k� Pašvald�bas policijas strukt�rvien�bas r�c�b� tika nodots skatu tornis Saulkrastu peldviet� un dienests, kura sast�v� ir dienesta vad�t�js un �etri gl�b�ji nodrošin�ja atp�tnieku droš�bu no 01.06.2007. l�dz 15.09.2007.. Pludmales gl�b�ju r�c�b� ir motorlaiva, speci�la piekabe t�s p�rvad�šanai un viss nepieciešamais invent�rs. 2. Izremont�tas Pašvald�bas policijas telpas. 3. Policijas darbiniekiem da��ji tika ieg�d�ti jauni formas t�rpi. 4. 2007. gada 17 august� Pašvald�bas policijas vajadz�b�m ieg�d�ta automaš�na KIA SPORTAGE. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas policijas paveiktais 2007. gad�.

1. Izbraukumi uz notikuma viet�m (kop�) tai skait�: 785 1.1. uz likump�rk�pumiem 621 1.2. uz ce�u satiksmes negad�jumiem 2 2. Aiztur�t�s personas (kop�), tai skait�: 354 2.1. par administrat�vajiem p�rk�pumiem 279 2.2. par noziedz�giem nodar�jumiem 12 2.3. person�bas noskaidrošanai 17 2.4. par transp.l�dz. vad�šanu reibuma st�vokl� 1 2.5. policijas mekl�šan� esoš�s 2 2.6. nepilngad�gie/alkohola reibum� 43/15


16

3. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c pašvald�bas saistošajiem noteikumiem

211

4. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c Latvijas APK 875 5. Iekas�ts naudas sods p�rk�puma izdar�šanas viet� /skaits/ 45 6. Atkl�ti noziedz�gi nodar�jumi 19 7. Inform�cijas nodošana Valsts policijai par noziedz�giem nodar�jumiem un citiem likump�rk�pumiem

51

8. Sabiedrisk�s k�rt�bas nodrošin�šana masu pas�kumu laik� (cik reizes) 9 9. Piedal�šan�s Valsts policijas r�kotajos reidos, tai skait�: 23 9.1.. ar iecirk�a inspektoriem 19 9.2. ar nepilngad�go lietu inspektoriem 2 9.3. ar citiem policijas darbiniekiem 2 10. Pie�emti rakstiski paskaidrojumi 211 11. Sniegta neatliekam� medic�nisk� pal�dz�ba (personu skaits) 7 12. Nog�d�tas personas uz �rstniec�bas iest�d�m 5 13. Nog�d�tas personas uz tiesu par administrat�vajiem p�rk�pumiem 6 14. Sast�d�ti administrat�vo p�rk�pumu protokoli 651 14.1. par apst�šan�s/stav�šnas noteikumu p�rk�pumiem 596

Kult�ra Saulkrastos akt�va kult�ras dz�ve rit jau kopš pag�juš� gadsimta s�kuma. Šobr�d Saulkrasti Latvij� atpaz�stami ar vair�kiem tradicion�liem pas�kumiem – muzeju nakts sar�kojumiem, starptautisko džeza festiv�lu „ Saulkrasti Jazz”, �r�e�m�zikas dien�m, smi�šu volejbola šovu „Saulkrastu kokteilis”, J��u iel�gošanu un v�rien�giem Saulkrastu pils�tas sv�tkiem. Kvalitat�vi aug pils�tas m�ksliniecisko kolekt�vu prasme, pašdarb�bas kolekt�vi ne tikai regul�ri piedal�s daž�dos pils�tas un valsts pas�kumos, bet g�st ar� starptautisku atzin�bu. Saulkrastos šobr�d darbojas divi jauktie kori – „Bangotne” un „Anima”, divi pieaugušo tautisko deju kolekt�vi – senioru deju kolekt�vs „Saulgrieži” un jauniešu deju kolekt�vs “Krustu š��rsu”, divi pirmsskolas vecuma b�rnu deju kolekt�vi – Saulkrastos un Zvejniekciema, senioru vok�lais ansamblis „Dz�le”, divas b�rnu un jauniešu modes deju grupas – „Desperado” un „Fractus”, l�nijdeju grupa “Sunbeach” un Eiropas senioru deju grupa “Draiskais solis”, p�t�ju or�estris ”Neib�de”, kokl�t�ju ansamblis „Saule”, rokdarbnieku pulci�š un aud�ju kopas, jauniešu te�tra studija, jauniešu popgrupa, pirmsskolas b�rnu t�lot�jm�kslas pulci�š. Saulkrastu domes un kult�ras nama “Zvejniekciems” z�l�s izst�des r�ko gan profesion�li, gan amatierm�kslinieki un skol�ni. Vasaras s�kum� Saulkrastos notiek glezniec�bas plen�rs, kur� piedal�s gan viesi, gan viet�j� m�kslinieki. Plen�ra laik� noris atkl�t�s stundas, tikšan�s ar interesentiem un izst�des. Pils�tas kult�rvidi bag�tina J��a un Gunta Sereginu priv�t� velosip�du kolekcija – muzejs un Saulkrastu v�stures sabiedriskais muzejs. Kult�ras noris�m Saulkrastos tiek izmantotas Saulkrastu domes, kult�ras nama „ Zvejniekciems”, Saulkrastu estr�des, Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skolas, Saulkrastu bibliot�kas un abu vidusskolu telpas.

Sports Popul�r�kie sporta veidi pils�t� ir basketbols, volejbols, futbols, orient�šan�s sports, šahs. Volejbol� un basketbol� tika r�koti pils�tas �empion�ti, kuros piedal�s 6 – 12 komandas, un kuri


17

ilgst 3 – 4 m�nešus. 13. gadu notika „Saulkrastu skr�jiens”, kur� piedal�s aptuveni 80 sportisti. 14 gadus risin�s ar� popul�r�kais sporta pas�kums – pludmales volejbola un ielu basketbola sacens�bas. „Saulkrastu kokteilis”. Iedz�vot�ju vid� popul�rs ir orient�šan�s seri�ls „Saulkrastu pavasaris”, kas piecos posmos notiek daž�d�s Saulkrastu viet�s. Saulkrastu kausa izc��a šautri�u mešan� sp�l� „501” notiek katru m�nesi – uzvar�t�ji tiek noskaidroti p�c 12 posmu rezult�tiem. Vair�kos posmos notiek ar� sacens�bas „zol�t�”, galda tenis�. Sacens�bas notiek ar� vair�kos citos sporta veidos. 2007.gad� Zvejniekciema stadion� pirmo reizi notika sacens�bas Nacion�laj� su�u daudzc��. Loti popul�ras un plaši apmekl�tas ir sporta sacens�bas Saulkrastu pils�tas sv�tku ietvaros. Tradicion�li t�s notiek futbol�, ielu basketbol�, pludmales volejbol� un orient�šan�s sport�.

B�rnu un jauniešu sporta skolas grupas ir orient�šan�s sport� un volejbol�. Futbol�, volejbol� un basketbol� notiek Saulkrastu domes apmaks�tas treni�nodarb�bas. Jaunie Saulkrastu sportisti ar lab�m sekm�m piedal�s daž�da m�roga sacens�b�s. Dzidras Dulpi�as vad�tie volejbolisti iek�uva Latvijas meistarsac�kšu fin�lsacens�b�s. Dzintras R��es tren�tie orientieristi ar lab�m sekm�m piedal�s starptautisk�s sacens�b�s. Tr�s vecuma grupu futbolisti (treneris Voldem�rs Ku�eruks) 2007.- 2008.gada sezon� Saulkrastu komanda pirmo reizi piedal�j�s Latvijas Amatieru basketbola l�gas, kas ir otr� sp�c�g�k� l�ga Latvij�, sacens�b�s. Komandu tren� paz�stamais un pieredz�jušais treneris Andris Purkalns. Komand� ir licenc�ti 15 sp�l�t�ji no Saulkrastiem, k� ar� no R�gas, Jaunolaines un Lielv�rdes. Pirmaj� apl� komanda m�jas sp�les aizvad�ja Zvejniekciema vidusskolas sporta z�l�. Kop� 8 sp�l�s tika izc�n�tas 4 uzvaras. Saulkrastu sportisti akt�vi piedal�s R�gas rajona sporta sp�l�s. Vislab�kie pan�kumi 2007.gad� bija Saulkrastu sieviešu basketbola komandai, kas k�uva par R�gas rajona �empion�m. Otraj� viet� ierindoj�s šahistu komanda, trešaj� šautri�u met�ji. V�l saulkrastieši piedal�j�s sl�pošanas, „zol�tes”, telpu futbola, novusa, regbija, boulinga un pašvald�bas darbinieku sacens�b�s. Saulkrastu šautri�u met�ji regul�ri piedal�s ar� Latvijas Darts organiz�cijas r�kotaj�s sacens�b�s Latvij�. 17.decembr� tika nodots ekspluat�cij� Saulkrastu sporta centrs, un kopš t� atv�ršanas ir raduš�s papildus br�v� laika pavad�šanas veidi Saulkrastu un t�s apk�rtnes iedz�vot�jiem, ko izmanto gan b�rni, gan pieaugušie. Moderni apr�kotaj� sporta centr� apmekl�t�jiem pieejama liel� sporta z�l�, kur� var nodarboties ar basketbolu, volejbolu, florbolu, handbolu, tenisu, galda tenisu, badmintonu. Vingrošanas z�l� notiek aerobikas, fitnesa, deju un c��as nodarb�bas. Apmekl�t�jiem atv�rta ar� trenažieru z�le, sauna un kafejn�ca. Katru darba dienu no 8:00 l�dz 18:00 liel� sporta z�li un vingrošanas z�li izmanto Saulkrastu vidusskola sporta stund�m un fakultat�vaj�m nodarb�b�m. Saulkrastu sporta centr� str�d� 8 darbinieki – sporta centra direktore, direktores vietniece sporta organiz�cijas jaut�jumos, tehniskais p�rvaldnieks, tr�s administratores un divas apkop�jas.

T�risms T�risms ieg�st arvien stabil�ku un noz�m�g�ku vietu starp tautsaimniec�bas nozar�m un patreiz ir starp vadošaj�m nozar�m Latvijas ekonomikas pl�nošanas kopain�. T�risma nozares att�st�ba seko Latvijas ekonomisk�s politikas priorit�t�m un reform�m. P�d�jos gados v�rojams stabils iebraukušo �rzemju ce�ot�ju skaita pieaugums. Uz pozit�vu t�risma att�st�bu Latvij� nor�da vair�ki t�risma statistikas r�d�t�ji.

T�risma nozare, kas apvieno visus iesp�jamos pakalpojumus, nodrošina t�ristu interešu un vajadz�bu apmierin�šanu, un ir k�uvusi par nozari, kura uzlabo iedz�vot�ju soci�lekonomisko st�vokli, palielina darba vietu skaitu, papildina pašvald�bas ie��mumus, att�sta mazo un vid�jo t�risma uz��m�jdarb�bu, k� ar� dod citus ar to saist�tus labumus.

„Saska�� ar Latvijas ilgtsp�j�gas att�st�bas pamatnost�dn�m (2002) un Latvijas ilgtermi�a ekonomisko strat��iju (2001), t�risms ir uzskat�ms par vienu no Latvijas att�st�bas strat��iskaj�m


18

iesp�j�m un priorit�t�m, tautsaimniec�bas orient�ciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto v�rt�bu:

� nodarbin�t�bas pieaugums t�risma nozar�, ar t�rismu tieši un netieši saist�t�s nozar�s; � nodok�i valsts un pašvald�bu budžet�, invest�cijas un uzkr�jumi; � maks�jumu bilances izl�dzin�šana ce�ojumu pakalpojumu sada��; � eksporta apjoma pieaugums; � uz��m�jdarb�bas uzs�kšanas veicin�šana mazos un mikrouz��mumos – t�risma a�ent�r�s,

kempingos un cit�s t�ristu m�tn�s; � att�st�bas izl�dzin�šanas iesp�ja re�ionos.” (www.em.gov.lv )

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju t�risma att�st�ba ir cieši saist�ta ar t�s �eogr�fisko izvietojumu, R�gas pils�tas tuvumu, bag�t�giem dabas resursiem, ostas darb�bu un VIA Baltica. Šie resursi veido Saulkrastu t�risma att�st�bas priekšnosac�jumus. R�gas rajona t�risma att�st�bas zonu š��rsgriezum� Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ir Piekrastes t�risma att�st�bas zona un ar laiku var�tu pretend�t uz k�rorta pils�tas statusu.

Saulkrasti, k� piej�ras pils�ta, ir bag�ta ar t�risma resursiem. T�risma potenci�ls apzin�ts, defin�ts Saulkrastu Att�st�bas programm� (izstr�d�ta 2007.gada apr�l�).

Nepieciešams, balstoties uz pils�tas Att�st�bas programmu, izstr�d�t Saulkrastu T�risma att�st�bas pl�nu ar m�r�i padar�t Saulkrastus par iedz�vot�jiem un t�ristiem pievilc�gu un daudzveid�gu pils�tu, kur� t�risma nozare ir labi organiz�ta, saimnieciski un soci�li efekt�va, videi saudz�joša, droša un ce� gan viet�jo, gan starptautisko prestižu.

Pirmais un viens no svar�g�kajiem uzdevumiem, esošo t�risma resursu, to potenci�lu un kvalit�tes apzin�šana prim�ro uzdevumu noteikšanai, uzs�kts jau pie Att�st�bas programmas izstr�des.

Kas attiecas uz Saulkrastu t�risma inform�cijas centra darb�bu, j�main�s ar� t�risma inform�cijas centra (TIC) lomai. P�c statistikas datiem ir redzams, ka TIC apmekl�t�ju skaits samazin�s, jo p�rsvar� cilv�ki inform�ciju m�sdien�s ieg�st internet�. T�d�� j�s�k dom�t, kas j�maina TIC darb�b�.

Pirmk�rt, pašu t�risma inform�cijas centru b�tu nepieciešams (dom� iesniegts iesniegums par jaunu TIC telpu rašanu) ier�kot visiem p�rskat�m� un pieejam� viet� atbilstoši standartam LVS 200-7. Ier�kot p�ris interakt�vos inform�cijas punktu Saulkrastu lauku teritorij�, k� ar� izvietot informat�vos stendus.

Otrk�rt, paplašin�t pakalpojumu kl�stu. S�kot ar suven�ru, karšu tirdzniec�bu, kas l�dz šim nav atrisin�ta TIC telpu nepiem�rot�bas d�� un beidzot ar t�risma ce�ojumu maršrutu izstr�di un t�risma produktu p�rdošanu sadarb�b� ar citiem R�gas re�iona un Vidzemes T�risma inform�cijas centriem un birojiem, veicinot t�ristu pl�smas virz�bu ar� �rpus R�gas.

P�c T�risma Att�st�bas Valsts A�ent�ras un Latvijas Universit�tes 2007.gada p�t�juma (kur� piedal�j�s ar� Saulkrastu TIC) datiem, iedal�jum� p�c daž�du inform�cijas avotu noz�m�gums pirms ce�ojuma uz Latviju, pirmaj� viet� ierindojas ieg�t� inform�cija internet�. Saulkrastu pils�tas m�jas lapa www.saulkrasti.lv ir jau tehniski novecojusi un p�rstr�d�jama, T�risma sada�u b�tu nepieciešams izstr�d�t jau 4 valod�s, ieskaitot v�cu valodu vadoties p�c Saulkrastu TIC, valsts statistikas un p�t�juma respond�tu strukt�ras datiem. Iedal�jum� p�c daž�du inform�cijas avotu noz�m�guma un apmierin�t�bas ar daž�diem inform�cijas avotiem ce�ojuma laik� Latvij�, T�risma inform�cijas centri ierindojas 2.viet�.

2007. GADA TRISMA SEZONA UN AKTULS PROBL�MAS 2007.gada maij�, j�nij�, j�lij� un august� Saulkrastu t�risma inform�cijas centru (TIC) apmekl�juši 1538 pils�tas viesi. Visa gada garum� aptuveni 2240 pils�tas viesu. Tas ir nedaudz maz�k ar pag�juš� gadu, bet tas nav r�d�t�js, ka viesu skaits b�tu samazin�jies paš� Saulkrastu pils�t�. Liela da�a


19

pils�tas viesu pl�no savus braucienus, izmantojot interneta resursus, da�a atgriežas no gada uz gadu uz sev paz�stam�m viet�m, ned��as nogal�s pils�tas viesn�c�s un viesu namos tiek r�kotas svin�bas, pas�kumi un, protams, notiek koncerti Saulkrastu estr�d�. Pat�kams p�rsteigums ir pieaugušais latviešu apmekl�t�ju skaits.

Šogad pirmaj� viet�, skatoties apmekl�t�ju skaitu, ir pašm�ju viesi, otr� – viesi no V�cijas, treš� – no Lietuvas un Krievijas, ceturt� – no Igaunijas, piekt� – no Somijas un Francijas, sest� – no It�lijas. Vist�l�ko ce�u m�rojuši viesi no Austr�lijas un ASV.

Lai gan pils�tas viesu skaitam tendence ar katru gadu ir pieaugt, ir �oti daudz probl�mu, kuras j�risina ne tikai Saulkrastos, bet vis� Latvij�, ja v�lamies, lai t�risti vair�k ce�otu ar� uz re�ioniem, att�l�k�m pils�t�m, nekoncentr�joties tikai R�g�.

Piem�ram, VIA Baltica ce�š dažos V�cijas ce�vežos tiek populariz�ts k� velobrauc�jiem piem�rots maršruts, tom�r ikdien� Saulkrastu TIC iegriežas daudzi sašutuši rite�brauc�ji, kuri spiesti braukt pa šoseju, uz kuras p�rvietojas smag�s automaš�nas, agres�vi autobrauc�ji. Ar� sabiedriskais transports t�ristiem ir probl�ma – bieži vien pietur�s nav autobusu kurs�šanas saraksts, ar� vad�t�ju attieksme pret apst�šanos pietur�s ir daž�da. Bieži autobusi kav�j�s, bet gad�s, ka tie aizbrauc par �tru.

Saulkrastos �oti pietr�kst autost�vvietu. Pils�tas viesi savas automaš�nas novieto visdaž�d�kaj�s viet�s, ar� m�ju pagalmos, un tas, savuk�rt, trauc� m�ju iedz�vot�jiem.

Saulkrastos ir izteikta sezonalit�te un ziem� �oti gr�ti piesaist�t atp�tniekus. �din�šana ir v�l viens jaut�jums, kuru b�tu steidzami j�risina. Cenas ir augst�kas nek� R�g� – gan veikalos, gan kafejn�c�s.

Šogad stipri cietis viens no skaist�kajiem dabas objektiem – Balt� k�pa. Neskatoties uz aizliegumiem un informat�vaj�m z�m�m, k�pa tiek brucin�ta, nojaukti t�s stiprin�jumi.

Joproj�m daudz kas pietr�kst un grib�tos, ka ce�ot, atp�sties un izklaid�ties b�tu iesp�jams ar� tiem cilv�kiem, kuri nok��st �rpus R�gas. Lai nav t�, ka rite�brauc�ji atk�uvuši l�dz Saulkrastiem bezsp�k�, noguruši un p�rkre��jušies cenšas noskaidrot cikos iet pirmais vilciens uz R�gu, lai p�rtrauktu savu ce�ojumu. Run�jot par tendenc�m, joproj�m pirmaj� viet� t�risti no V�cijas. Daudzi t�ristu no V�cijas, N�derlandes un Polijas ce�o ar rite�iem. Katru gadu velobrauc�ju skaits pieaug, bet infrastrukt�ra nav piem�rota. �oti noder�gi b�tu uzst�d�t uz informat�vos stendus rite�brauc�jiem ar inform�ciju par tuv�kaj�m naktsm�tn�m, apskates objektiem un uzzi�u inform�ciju, izveidot atp�tas vietas. Pietr�kst vismaz p�ris velodarbn�cu. �oti interes�jas par velonom�m un autonom�m, bet pied�v�jums niec�gs. Šovasar velonomu pied�v� viesn�ca „Marve” un „Medz�baki” . Run�jot v�l par resursiem, dom�ju, ka nav pietiekoši nov�rt�ts konferen�u jeb biznesa t�risms, kas var�tu diezgan veiksm�gi pal�dz�t mazin�t sezonalit�tes raksturu.

Kop�jais naktsvietu skaits sezon� joproj�m nepietiekams. Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju naktsm�tnes nodrošina 10 uz��mumi: 2 viesn�cas: „Minhauzena unda” un „Marve”; 6 viesu m�jas: „Pie Maijas”, „Saulrieti”, „Balt�s d�jas”, „M�sm�jas”, „Aizv�ji”, „Straupes”; 1 kempings: „J�ras priede”; 1 atp�tas komplekss: „Lilaste”

Joproj�m liels piepras�jums p�c budžeta naktsm�tn�m. �oti daudz �imenes no Krievijas un Lietuvas interes�jas par priv�t�m naktsm�tn�m. Dotaj� mirkl� da��ji naktsm�t�u iztr�kumu pal�dz aizpild�t Saulkrastu iedz�vot�ji ar savu pied�v�jumu vasarniekiem, bet nelabpr�t dal�s inform�cij�. Daudziem ir savi past�v�gie klienti, kuri brauc no gada uz gadu, bet otra da�a baid�s š�du inform�ciju sniegt. 2007. gad� uz l�gumu “Saulkrastu Domes Zi��s” sniegt inform�ciju par iz�r�jam�m naktsm�tn�m priv�taj� sektor�, daudz �pašnieku atsauc�s un sniedza inform�ciju.

Iedal�jums p�c piepras�juma 2007. gad�: Saulkrastu t�risma karte, Vidzemes re�iona un R�gas


20

karte, naktsm�tnes, apskates objekti Saulkrastos un tuv�k� apkaim�, transporta kust�bas saraksti u.c. Pag�juš� gad� atzin�bu guva Vidzemes T�risma Asoci�cijas izdot� Vidzemes re�iona t�risma

karte ar praktisk�s inform�cijas pielikumu, kur� atrodama inform�cija ar� par Saulkrastu apskates objektiem, naktsm�tn�m un akt�vo atp�tu. �SUM

- 2007.gada notikums – dal�ba Balttour 2007 izst�d�. Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju tiek p�rst�v�ta R�gas rajona stend�. Saulkrastu TIC piedal�s ar Saulkrastu t�risma ce�vedi latviešu, un ang�u valod�s. 2007.gada j�lij� un august� sagatavoti t�risma ce�veži v�cu un krievu valod�. - Dal�ba starptautiskos t�risma gadatirgos. Materi�lu nog�d�šana un izplat�šana caur Vidzemes t�risma asoci�ciju.

- Pieredzes apmai�as brauciens uz sadraudz�bas pils�tu Gneste.

- Ievietota rekl�ma zin�m�kajos Latvijas informat�vajos katalogos, informat�vajos port�los – 1188, Baltijas festiv�li, www.eiropa.lv, www.tours.lv, Sv�tki Latvijas pils�tas un pagastos, .

- Sadarb�ba ar “R�gas apri��a av�zi” un “Latvijas av�zi” – pielikums “M�ja. Vide.”.

- Darbs pie Vidzemes t�risma asoci�cijas jaun� t�risma ce�veža inform�cijas (inform�cija un fotogr�fijas) sagatavošanas.

- sadarb�ba ar T�risma att�st�bas valsts a�ent�ru un dal�ba Vidzemes t�risma asoci�cija m�rketinga padomes s�d�s. TAVA organiz�to informat�vo dienu apmekl�jums. Latvijas t�risma inform�cijas biroja inform�šana par t�risma iesp�j�m Saulkrastos, apmai�a ar informat�vajiem materi�liem

- Inform�cijas ievietošana TAVA m�jas lap� www.latviatourism.lv, k� ar� sabiedr�bas inform�šana par aktu�lajiem pas�kumiem, atp�tas iesp�j�m Saulkrastos citos Latvijas port�los. Piem�ram, www.eiropa.lv, www.tours.lv un citi.

- Dal�ba Vidzemes t�risma asoci�cijas ikgad�j� konferenc�. 2007.gada t�ma „Dabas t�risms”.

- Decembr� dal�ba T�risma att�st�bas valsts a�ent�ras (TAVA) organiz�t� “T�risma forums 2007”.

- Klientu apkalpošana T�risma inform�cijas centr�.. 2007.gad� TIC apkalpojis aptuveni 2240 pils�tas viesu. 2006.gad� – aptuveni 2800. Par aptuveni 20% maz�k k� 2006.gad�.

- Šogad t�risma inform�cijas centra p�c apmekl�t�ju skaita pirmaj� viet� ierindojas t�risti viet�jie t�risti. Vi�iem seko t�risti no V�cijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un Somijas. - Ierosin�ts un apstiprin�ts rast jaunas telpas Saulkrastu t�risma inform�cijas centram, balstoties uz to, ka nepieciešams iziet sertifik�ciju un TIC atbilstu vis�m standartiz�cijas pras�b�m, k� ar� b�tu pieejams visiem cilv�kiem.

- Darbs pie Saulkrastu pils�tas m�jas lapas www.saulkrasti.lv inform�cijas, ievietošana, labošana.

2007.gada laik� Saulkrastu pils�tas m�jas lapu apmekl�juši 39826 interneta lietot�ji, 2006.gad� - 28414. Starp�ba iev�rojami liel�ka. Tas liecina par m�jas lapas atpaz�stam�bu un to, ka cilv�ki vair�k un vair�k izmanto internetu inform�cijas ieg�šanai. - Budžeta izpild� par 2007.gadu 23745,24 no pl�notajiem 25745,00 (92,2%).


21

Bibliot�ka

Saulkrastu pils�tas bibliot�kas darb�ba ir v�rsta uz nep�rtrauktu, pl�nveid�gu att�st�bu ar m�r�i veikt iespieddarbu un citu dokumentu uzkr�šanu, sistematiz�šanu, kaklo�iz�šanu, bibliograf�šanu un saglab�šanu, k� ar� nodrošin�t taj� esoš�s inform�cijas publisku pieejam�bu un t�s izmantošanu. Iedz�vot�ju bibliotek�ro apkalpošanu Saulkrastu pašvald�bas administrat�vaj� teritorij� nodrošina Saulkrastu pils�tas bibliot�ka. Bibliot�ka past�v no 1947.gada, un kopš 1996.gada Saulkrastu pašvald�b� ir tikai viena publisk� bibliot�ka. Saulkrastu pils�tas bibliot�ka ir kult�ras, izgl�t�bas un inform�cijas iest�de, kuras bezmaksas un maksas pakalpojumus ir ties�bas izmantot jebkuram bibliot�kas apmekl�t�jam. Bibliot�k� lietot�jus apkalpo vair�kas noda�as: sabiedriskais interneta pieejas punkts, b�rnu noda�a, abonements un las�tava. Bibliot�k� str�d� 8 darbinieki. No tiem 7 ir bibliotek�rie darbinieki, no kuriem divi – stud� LVU bibliot�ku noda��, vid�j� profesion�l� bibliotek�r� 2, vid�j� profesion�l� cit� nozar� 1, visp�r�j� vid�j� izgl�t�ba 2. Bibliot�k� str�d� 1 tehniskais darbinieks. Bibliot�kas lietot�jiem un visiem interesentiem ir pieejami 4 datori, internets un kop�šana. Sabiedr�bai ir pieejami novadp�tniec�bas materi�li. 2007.gad� uzs�kta bibliot�kas fonda automatiz�ta katalo�iz�cija.

Bibliot�ka (Rai�a 7 ) Gr�matu, CD, fonds uz 31.12.2007. 40135 Izsniegums 25940 Lietot�ju skaits 1117 Apmekl�jumu skaits 19103 Sniegtas uzzi�as un konsult�cijas 9900 Iepirktas gr�matas, CD, par pašvald�bas l�dz. (skaits) 370

Pas�t�ta periodika (nosaukumu skaits) 47

Masu pas�kumi: Izst�des, tikšan�s, ekskursijas u.c. 27

Projektizstr�de 2007. gad� Saulkrastu bibliot�ka izstr�d�ja un guva atbalstu:

� Kult�rkapit�la fonda finans�taj� m�r�programm�: “Jaunu gr�matu un citu izdevumu ieg�de publiskaj�m bibliot�k�m”.

� Kult�kapit�la fonda m�r�programmas “Las�šanas veicin�šana un bibliot�ku pakalpojumu b�rniem att�r�šana” “B�rnu ž�rija – 2007”.

Pateicoties veiksm�gai projektu izstr�dei un realiz�cijai, Saulkrastu pils�tas bibliot�ka papildin�jusi savu fondu par 164 gr�mat�m (Ls 627,-)

Aktivit�tes Atzin�gi v�rt�jamas bibliot�kas kolekt�va aktivit�tes: bibliot�kas las�t�jiem organiz�t�stematisk�s ekskurijas un kolekt�vie te�tra izr�žu apmekl�jumi.


22

Liela uzman�ba tiek velt�ta pirmskolas vecuma b�rnu piesaist�šan� t.i. m�kslinieciski noform�jot b�rnu st�r�ti, ieg�d�jot vair�k skaistu pasaku gr�matu. 2007.gad� veiksm�gi tika uzrakst�ts un atbalst�ts projekts ,,Pirm� tikšan�s ar bibliot�ku”, kura �stenošana turpin�sies 2008.gad�.

Dzimtsarakstu noda�a

Saulkrastu dzimtsarakstu noda�� re istr�tie dzimšanas, laul�bas un miršanas fakti: 2005. gad� 2006. gad� 2007.gad� ______________________________________________________________________________ Dzimšanas 37 39 40 ______________________________________________________________________________ Laul�bas 40 51 53 ______________________________________________________________________________ Miršanas 94 97 118 2007. gad� Saulkrastu dzimtsarakstu noda�� re�istr�ti 40 dzimuši b�rni, kas ir par 1 b�rnu vair�k nek� 2006. gad�. Visliel�kais dzimušo b�rnu skaits tika re�istr�ts 2001. gad� - 52 b�rni. L�dz 2002.gadam mirušo skaitam bija tendence samazin�ties, t.i. 1994.gad� -105 miršanas re�istr�cijas gad�jumi, 2002. gad� - 61, 2006.gad� – 97. 2007. gad� mirušo personu skaits pieaudzis, t.i., re�istr�ti 118 miršanas gad�jumi. P�d�jos divos gados augsts mirst�bas l�menis, sal�dzinot ar 2002. gadu, l�dz ar to dabiskais pieaugums joproj�m ir negat�vs. Tom�r pl�nojams, ka n�kotn� š� situ�cija uzlabosies, jo palielin�s re�istr�to laul�bu skaits - 2007. gad� Saulkrastos tika re�istr�tas 53 laul�bas, turpret� 1994.gad� t�s bija tikai 17.

B�ri�tiesa

Saulkrastu b�ri�tiesa darbu uzs�kusi 1996. gada 1. mart�. 11 darba gados palielin�jies darba apjoms, atbild�ba un kompetence. �emot v�r� iev�rojamas da�as iedz�vot�ju �rk�rt�gi liel�s materi�l�s un soci�l�s probl�mas, darbs ir pietiekami apjom�gs un sarež��ts. B�ri�ties� str�d� profesion�la komanda, ir laba sadarb�ba ar pils�tas m�c�bu iest�d�m, valsts un pašvald�bas policiju, medi�iem un psihologiem. B�ri�tiesas darbinieki nemit�gi papildina zin�šanas daž�dos m�c�bu kursos, k� ar� paši ir lektori jaut�jumos, kas saist�ti ar b�ri�tiesas darb�bu un kompetenci. Laika posm� no 2002. gada 1. janv�ra l�dz 2008. gada 1. janv�rim Saulkrastu b�ri�ties� ir pie�emti 186 l�mumi. Visvair�k izskat�tie jaut�jumi: aizbildn�bas dibin�šana b�rniem, kuri palikuši bez vec�ku g�d�bas 24 l�mumi


23

aizbildn�bas atcelšana, sasniedzot 18 gadu vecumu 21 l�mumi apr�pes ties�bu at�emšana vec�kiem 21 l�mumi bez vec�ku g�d�bas palikušo b�rnu nodrošin�šana ar �rpus�imenes apr�pi 8 l�mumi atzinuma sniegšana p�c tiesas piepras�juma par saskarsmes ties�bu izmantošanu 11 l�mumi pras�bu iesniegšana ties� par aizg�d�bas ties�bu at�emšanu 19 l�mumi atzinumu sniegšana rajona tiesai par b�rna adopciju 4 l�mumi aizg�d�a iecelšana personai un mantai, k� ar� aizg�d�a iecelšana mantojumam 9 l�mumi par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� mantojumu 19 l�mumi par at�auju r�koties ar nepilngad�g� b�rna naudas noguld�jumu 2 l�mumi par �imenes un valsts pabalstu izmaksas p�rtraukšanu 13 l�mumi par apr�pes ties�bu atjaunošanu vec�kiem 11 l�mumi par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� d�vin�jumu 4 l�mumi par lietas ierosin�šanu ties� aizg�dn�bas nodibin�šanai 1 l�mums par apr�pes nodrošin�šanu nepilngad�gajam 1 l�mums par at�auju veikt sanit�ro cirti nepilngad�gajam piederoš� mež� 3 l�mumi par adopciju 3 l�mumi par at�auju nostiprin�t �pašuma ties�bu zemesgr�mat� 2 l�mumi par br��u un m�su š�iršanu adopcijas gad�jum� 3 l�mumi par aizbild�a atcelšanu no aizbild�a pien�kumu pild�šanas 1 l�mums par at�auju nepilngad�gajam š��rsot valsts robežu 1 l�mums par at�auju zemes �pašuma pirkšanai uz nepilngad�g� v�rda 1 l�mums par at�auju p�rdot nepilngad�g� v�rtspap�rus 1 l�mums par nepilngad�g� nodošanu adopt�t�ju apr�p� un uzraudz�b� 1 l�mums par atzinuma sniegšanu tiesai par aizg�d�bas ties�bu atjaunošanu 1 l�mums par at�auju nepilngad�gajam š��rsot valsts robežu un apr�pes termi�a pagarin�šanu adopt�t�ju �imen� l�dz adopcijas apstiprin�šanai ties� 1 l�mums

Sal�dzin�jum� ar 1996. gadu pieaudzis notari�lo apliecin�jumu skaits. 2007.gad� b�ri�ties� izdar�ti 321 notari�li apliecin�jumi. Sal�dzin�jum� ar 1996., 1997., 1998. gadu krasi samazin�jies b�rnu skaits, kuri atrad�s �rpus�imenes apr�pes iest�d�s: 1998. gads – 24 2006. gads – 1, 2007. gads – neviens, jo visiem b�rniem ir nodrošin�ta �imeniska vide.

Soci�lais dienests

2007. gad� pašvald�bas budžets soci�l�s pal�dz�bas pas�kumiem kop� bija Ls 177045,- vai

3,48% no pils�tas budžeta. Sal�dzinoši ar 2006. gadu tas bija par Ls 33851,- vai 19% liel�ks. Soci�l�s pal�dz�bas pas�kumiem kop� tika izlietoti Ls 162037,-, no tiem soci�lajiem pakalpojumiem un soci�lajai pal�dz�bai Ls 117 708,-, soci�l� dienesta uztur�šanai Ls 43 484,-, citiem atbalsta pas�kumiem – Ls 845,-.

Soci�l� dienesta budžeta izdevumu priorit�tes 2007. gad� bija sekojošas: Soci�l�s pal�dz�bas sniegšana tr�c�g�m, maznodrošin�t�m un soci�li mazaizsarg�t�m person�m un �imen�m ar b�rniem (br�vpusdienas skol�, b�rnud�rza apmaksa, pabalsts m�c�bu l�dzek�u ieg�dei, pabalsts apkures dot�cijai, kurin�m� pieg�de, pabalsti vesel�bas uzlabošanai);


24

Slimu, vientu�u cilv�ku apr�pes nodrošin�šana (apr�pes pabalstu izmaks�šana, vietu apmaks�šana soci�l�s apr�pes gult� Saulkrastu slimn�c�, klientu iek�rtošana ilgstošas soci�l�s apr�pes iest�d�s, soci�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sa�emšanas koordin�šana, pabalstu pieš�iršana higienisko pre�u un medikamentu ieg�dei, medic�nisko pakalpojumu sa�emšanai, kurin�m� pieg�de); Pabalstu pieš�iršana medikamentu ieg�dei un medic�nisko pakalpojumu sa�emšanai (z�les, vesel�bas apdrošin�šanas polises, slimn�cas, oper�cijas, zobu protez�šana).

2007. gad� soci�laj� dienest� p�c soci�l�s pal�dz�bas un soci�lo pakalpojumu nodrošin�šanas ir v�rsuš�s 3707 personas.

Soci�l� dienesta lietved�b� ir 1728 personu lietas, kas tiek iek�rtotas klientiem – pabalstu sa��m�jiem.

Kopš 2007. gada marta Soci�laj� dienest� str�d� 4 soci�lie darbinieki. Ar 1. novembri gan Saulkrastu, gan Zvejniekciema vidusskol� uz pusslodzi str�d� soci�lie pedagogi.

Visi soci�lie darbinieki regul�ri apmekl�ja profesion�l�s pilnveides kursus un semin�rus, realiz�jot pras�bas soci�lo pakalpojumu veic�jiem oar 24 stundu kvalifik�cijas programmas apg�šanu gad�.

Soci�l� darbiniece darbam ar �imen�m un b�rniem A. Bogdanova absolv�ja LU ma�istrant�ru un piedal�j�s 2 m�nešu studiju programm� V�cij� „Internacion�l� studiju programma soci�l� darba speci�listiem darbam ar b�rniem un jauniešiem.”

Soci�l� darbiniece Krist�ne �esterova uzs�ka m�c�bas SDSPA „Att�st�ba” un paplašin�ja savas zin�šanas, beidzot lietved�bas kursus.

AC centra vad�t�ja Ing�na Feldmane turpin�ja m�c�bas LU ma�istrant�r�, apg�stot soci�lo pedago�iju. Soci�l� darbiniece Signe Br�vele un SD vad�t�ja Lillija Deni�a apmekl�ja ikm�neša soci�lo darbinieku profesion�l�s pilnveides nodarb�bas superv�zij�, ko organiz�ja un apmaks�ja R�gas rajona padome.

2007. gada j�nij� visi soci�lie darbiniekai piedal�j�s pieredzes apmai�as braucien� uz Kandavu un iepazin�s ar Kandavas novada soci�l�s pal�dz�bas centra darbu.

Soci�lo pedagogu aktu�l�kie darb�bas virzieni ir skol�nu saskarsmes probl�mu risin�šana, neattaisnotu stundu kav�jumu nov�ršana, m�c�bu gr�t�bu p�rvar�šanas pas�kumu organiz�šana. Soci�lie pedagogi apzin�j� riska grupas b�rnus (kop�jais skaits 53) sniedz individu�lu atbalstu vi�iem, konsult�ja grup�s, sadarboj�s ar pedagogiem, klašu audzin�t�jiem, b�rnu vec�kiem, soci�lo dienestu.

Soci�l� darbinieka darbam ar �imen�m un b�rniem uzman�bas lok� bija 26 soci�l� riska �imenes. Šo �ime�u probl�mu pamat� bija alkohola lietošana, nolaid�ga attieksme pret b�rnu audzin�šanu, soci�lo prasmju tr�kums. Ar š�m �imen�m tika veikts regul�rs patron�žas darbs un rehabilit�cijas process ar m�r�i uzlabot �imenes soci�lo st�vokli un b�rnu sadz�ves apst�k�us. Veiktas vair�k nek� 60 šo �ime�u dz�ves apst�k�u apsekošanas. �paša uzraudz�ba bija nepieciešama 2 nepilngad�giem jauniešiem, kuri atrad�s prob�cijas dienesta uzskait�.

2007. gad� tika izskat�ti 1105 iedz�vot�ju iesniegumi. SD s�des notika vienu reizi ned��. SD l�mumi tika pie�emti, pamatojoties uz „Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas likumu”, MK Noteikumiem un saistošajiem noteikumiem Nr.2 „Par soci�l�s pal�dz�bas pabalstiem Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju”, kas apstiprin�ti ar 25.01.2006. domes l�mumu.

Vienu reizi m�nes� notika soci�lo jaut�jumu komitejas s�des, kur�s tika izskat�ti jaut�jumi par soci�l�s pal�dz�bas un soci�lo pakalpojumu sniegšanu gad�jumos, kuri nav paredz�ti Saistošajos noteikumos.

Soci�l� dienesta r�c�b� kopš 2007. gada ir programma „Personas”, kas �auj operat�vi noskaidrot faktus par klientu.

Klientiem bija pieejami kvalific�ti psihologa pakalpojumi. Tr�c�g�m un maznodrošin�t�m Saulkrastos deklar�taj�m person�m šie pakalpojumi tika apmaks�ti no soci�l� budžeta. 2007. gad�


25

psihologa pakalpojumus izmantoja 22 personas (kop� 172 stundas). Psihologa sniegtie atzinumi pal�dz�ja soci�lajiem darbiniekiem risin�t psihosoci�l�s probl�mas �imen�s, izmantojot �imenes locek�u resursus.

Soci�l� dienesta ietvaros darboj�s dz�vok�u komisija 4 cilv�ku sast�v�. Dz�vok�u komisija sav� darb�b� balst�s uz likuma „Par pal�dz�bu dz�vok�a jaut�juma risin�šan�” un Saistošajiem noteikumiem Nr.7 „Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas pal�dz�bu dz�vok�a jaut�jumu risin�šan�.”

Pirm�m k�rt�m dz�vok�u re�istr� re�istr�jamo personu skaits ir 30, visp�r�j� re�istr� 16 personas (�imenes). Atseviš�i ir veidots dz�vojamo telpu atbr�vošanas pabalsta sa�emšanas re�istrs, kur� ir re�istr�tas 10 �imenes. No š� re�istra 2007. gad� viena persona ir sa��musi pabalstu Ls 3000,- apm�r�.

Soci�l� dienesta strukt�rvien�ba ir imenes atbalsta centrs. Centra galvenie darb�bas virzieni bija saist�ti ar b�rnu un pusaudžu lietder�ga br�v� laika pavad�šanu, informat�va un izgl�tojoša rakstura konsult�ciju sniegšanu centra apmekl�t�jiem, soci�lo pakalpojumu (ve�as mazg�šana, dušas izmantošana) sniegšanu tr�c�giem iedz�vot�jiem, datoru un interneta pieejam�bas nodrošin�šanu maznodrošin�tiem pils�tas iedz�vot�jiem.

2007. gad� AC budžets bija Ls 12 009. Centr� ir elektriskais pavards, autom�tisk� ve�as mazg�jam� maš�na, duša, tr�s datori ar interneta piesl�gumu. B�rniem ir iesp�ja apg�t pašapr�pes iema�as, sp�l�t daž�das sp�les, piedal�ties centra organiz�tajos pas�kumos. Katru dienu AC apmekl�ja 20-25 iedz�vot�ji, t�p�c �oti aktu�ls ir jaut�jums par centra paplašin�šanu.

2007. gada vasar� AC organiz�ja vasaras nometni „Izzini v�sturi” 35-40 skol�niem vecum� no 8 l�dz 13 gadiem no Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskol�m, organiz�ja pils�tas apk�rtnes sakopšanas talkas, tematiskus pas�kumus, konkursus, sacens�bas.

Soci�l� dienesta p�rraudz�b� ir ar� Saulkrastu soci�l�s apr�pes m�ja, kur� no 35 iem�tniekiem 23 ir Saulkrastu past�v�gie iedz�vot�ji.

2007. gad� tika veikta soci�l�s apr�pes m�jas iem�tnieku aptauja, lai noskaidrotu klientu viedokli par iesp�j�m un nepieciešam�bu uzlabot pakalpojumu kvalit�ti, apkalpojoš� person�la attieksmi pret klientiem, �diena kvalit�ti utt. Aptauj� piedal�j�s 13 soci�l�s apr�pes m�jas iem�tnieki. Aptaujas rezult�ti liecin�ja par to, ka visum� klienti ir apmierin�ti ar soci�laj� m�j� sniegtajiem pakalpojumiem.

Soci�lajam dienestam ir regul�ra, cieša un m�r�tiec�ga sadarb�ba ar Saulkrastu b�ri�tiesu, pašvald�bas policiju, PII „R��tis”, medic�nas iest�d�m. 2007. gad� Soci�lais dienests veiksm�gi turpina sadarb�bu gan ar psihologu R.�iha�evu, gan �imenes �rstiem, Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskolas soci�lajiem pedagogiem.

L�dztekus soci�lo darbinieku veiktaj�m ap 180 klientu dz�ves apst�k�u apsekošan�m personu, kur�m nepieciešama soci�l� pal�dz�ba, apzin�šan� iesaist�j�s ar� Saulkrastu pension�ru padome, veicot 102 80-gad�go Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju deklar�to iedz�vot�ju apsekošanu. Inform�cija par 26 person�m tika iesniegta Soci�laj� dienest�. Tikai 2 no š�m person�m nebija Soci�l� dienesta klienti, jo nesen ir deklar�juši savu dz�vesvietu Saulkrastos.

Svar�gi ir savlaic�gi apzin�t vientu�os pension�rus, kuriem pal�dz�ba ir �paši nepieciešama un kuri šo pal�dz�bu nav pras�juši.

Analiz�jot Soci�l� dienesta darbu 2007. gad�, secin�m, ka m�r�tiec�gi veiktais prevent�vais darbs un noteiktie l�dzdarb�bas pien�kumi ir par pamatu tam, ka ir uzlabojies dažu klientu soci�lais st�voklis, daudzos gad�jumos main�jusies attieksme pret saviem pien�kumiem. Neskatoties uz to, Soci�l� dienesta klientu skaits ir palielin�jies sakar� ar mazaj�m pensij�m un straujo infl�ciju valst�, t�p�c aktu�ls paliek Soci�l� dienesta uzdevums akcent�t individu�lo darbu ar klientiem, veicinot vi�u person�go resursu izmantošanu un racion�li un m�r�tiec�gi izmantojamu pabalstu un soci�lo pakalpojumu pieš�iršana.


26

Pašvald�bas soci�lie pabalsti 2007. gad�

Pieš�irtie pabalsti

2006. gads 2007. gads

Izlietotie l�dzek�i

Pabalstu sa��mušo

personu skaits

Izlietotie l�dzek�i

Pabalstu sa��mušo

personu skaits 1. Vienreiz�jie pabalsti

�rk�rtas situ�cij�s. 1 800,- 6 - -

2. Apbed�šanas pabalsti. 3 710,- 73 4 820,- 95 3. Pabalsts b�rnu

piedzimšanas gad�jum�. 2 430,- 36 4 090,- 63

4. �din�šanas pabalsti (br�v-pusdienas, b�rnud�rzi, p�rtikas taloni).

13 0958,- 159 12 165,- 121

5. Dz�vok�u pabalsti (apkure, malka).

11 768,- 235 �im. 15 081,- 324 �im.

6. Pabalsti medic�nas pakal-pojumiem.

11 075,- 225 17 902,- 413

7. Pabalsti b�rnu izgl�t�bai un audzin�šanai (tran-sports, m�c�bu l�dzek�i).

6 976,- 186 9 387,- 183

8. Apr�pes pabalsti. 2 290,- 15 2 745,- 16 9. Personu uztur�šan�s

soci�l�s apr�pes gult�s. 2 470,- 5 750,- 4

10. B�rnu uztur�šan�s �rpus�imenes apr�pes iest�d�s.

2 807,- 3 3 447,- 2

11. Pabalsti apa�aj�s jubilej�s.

4 760,- 171 4 960,- 200

12. Citi pabalsti (dokumentu noform�šana, �res par�di, ap��rba ieg�de b�rniem-b�re�iem).

9 841,- 959,- 17

Kop� 73 885,- 76 306,-

Projekti

Projekts L�dzfin.

Ls Projekta izmaksas

Realiz�cijas laiks

Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�ba 280 000 Ls

1 946 835,83 2005-2007

„Saulkrastu siltumt�klu un siltummezglu 15 000 Ls 15 000 2006 -2007


27

rekonstrukcija” tehniskais projekts „Vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras piekrast� (pludmales patru�a)”

8 750 (26 250) EUR 48940 2005-2007

Saulkrastu pils�tas izg�ztuves „Izg�ztuve” rekultiv�cija

50 538 Ls 288 900 2006 -2007

„Zvejniekciema vidusskolas renov�cija, pirm� k�rta - Zvejniekciema vidusskolas energoefektivit�tes paaugstin�šana”

100 000

Ls 609 000

2006-2007

„�denssaimniec�bas pakalpojumu att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, 3. k�rta”

241 600 (390 400 PVN) 2007-2010

T�l�kizgl�t�bas kursi uz��m�jiem Ls 25 000 Ls 25 000 2007

Skeitparks Ls 10 000 Ls 10 000 2007-2008

Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m Saulkrastu pils�tai ar lauku teritoriju ir ciešas sadraudz�bas saites ar Odolanovas pils�tu

Polij� un Gnestas pils�tu Zviedrij�. Ar min�taj�m pils�t�m ir nosl�gti sadarb�bas protokoli, kas nosaka pašvald�bu turpm�ko sadarb�bu š�d�s jom�s:

� kult�ra, � soci�l�s pal�dz�bas sf�ra, � sports, � t�risms, � izgl�t�ba, � komun�lo pakalpojumu sf�ra, � EK Town-twinning programma un citu starptautisko projektu sf�ra, � priv�to uz��mumu att�st�bas veicin�šanas sf�ra, � vides un b�vpl�nošanas sf�ra.

Komunik�cija ar iedz�vot�jiem

Saulkrastu dome kopš 2004. gada decembra reizi m�nesi 2200 eksempl�ru tir�ž�, 6-8 lpp. apjom� izdod informat�vo izdevumu “Saulkrastu Domes Zi�as". Izdevum� tiek atspogu�ota aktu�la, iedz�vot�jiem interes�joša inform�cija par domes, t�s iest�žu un uz��mumu darbu, pie�emtajiem l�mumiem, saistošajiem noteikumiem, kult�ras, izgl�t�bas, sporta, t�risma, soci�l�m, ekonomisk�m un politisk�m noris�m pils�t�. Informat�vo izdevumu bez maksas izplatata Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju iedz�vot�jiem ar “Latvijas Pasta" starpniec�bu.


28

Izdevums tiek iespiest tipogr�fij� “Imanta”. No 2004. gada Saulkrastu pašvald�bai darbojas m�jas lapa www.saulkrasti.lv, kur� pieejama inform�cija par domes darbu, zi�as par notikumiem pils�t� kult�ras, izgl�t�bas, sporta, t�risma un cit�s jom�s.

Saulkrastu domei no 1997. gada nosl�gts sadarb�bas l�gums par inform�cijas ievietošanu pils�tas laikrakst� ,,Saulkrastu Av�ze". Laikraksts sniedz plaš�ku inform�ciju par pašvald�bas un t�s iest�žu, uz��mumu darbu un probl�m�m. Tas izn�k vienu reizi m�nes� 1000 - 1200 eksempl�ru tir�ž� 20 - 24 lpp. A4 form�ta laikraksts ir maksas izdevums. Saska�� ar domes un av�zes izdev�ja vienošanos maznodrošin�tie Saulkrastu iedz�vot�ji sa�em laikrakstu bez maksas. Periodiski inform�ciju par jaunumiem Saulkrastu pils�t� public� re�ion�lie laikraksti, piem�ram ,,R�gas Apri��a Av�ze", nacion�lie laikraksti “Neatkar�g� R�ta Av�ze”, “Latvijas Av�ze”, interneta port�li www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.apollo.lv, www.notikumi.lv, www.elap.lv, www.vidzemniekiem.lv. Zi�as izskan ar� radio �ter� - Latvijas radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio 3, k� ar� telev�zij� – LTV Panor�ma, Novadu Zi��s u.c. Lai nodrošin�tu inform�cijas pieejam�bu un iesp�ju iepaz�ties ar saistošajiem noteikumiem un citu aktu�lo domes inform�ciju, domes �kas 1.st�va vestibil� ir inform�cijas stends. Lai noskaidrotu iedz�vot�ju viedokli svar�gu jaut�jumu risin�šan�, tiek veiktas iedz�vot�ju aptaujas. Piem�ram 2006.gada august�, uzs�kot Saulkrastu Att�st�bas programmas 2007 – 2020 gadam izstr�di, iedz�vot�ji tikai aicin�ti iesaist�ties programmas iztr�d� un ar aptaujas anketas starpniec�bu paust savu pils�tas att�st�bas redz�jumu. Tiek r�kotas ar� sabiedrisk�s apspriešanas, piem�ram, par azartsp��u r�košanu pils�t� un citiem jaut�jumiem, kas iedz�vot�jiem ir aktu�li. P�c iedz�vot�ju intereses un domes iniciat�vas aktu�lu jaut�jumu apspriešanai tiek r�kotas tikšan�s ar pils�tas iedz�vot�jiem. Piem�ram 2006.gada oktobr� notika domes p�rst�vju tikšan�s ar iedz�vot�jiem, lai iepaz�stin�tu saulkrastiešus ar Att�st�bas programmas aptaujas rezult�tiem un Att�st�bas programmas izstr�des projektu. T�pat tiek organiz�tas tikšan�s, kur�s domes vad�ba iedz�vot�jiem sniedz inform�ciju par paveikto, k� ar� d�rzkop�bas sabiedr�bu p�rst�vju tikšan�s.

Nevalstisk�s organiz�cijas

Saulkrastu pašvald�b� darbojas: � Saulkrastu pension�ru padome. T�s darb�bas virzieni: regul�ri r�ko pension�ru

tikšan�s; organiz� ekskursijas, te�tra apmekl�jumus, talkas un daž�du sv�tku sar�kojumus.

� Sabiedrisk� organiz�cija ,,Saulkrastu mazpils�tas sievietes”. T�s galvenie darb�bas virzieni saist�ti – ar Saulkrastu pils�tas kult�rvides att�st�bu, piedaloties daž�du izgl�t�bas un kult�ras sar�kojumu organiz�šan� un vad�šan�; atbalsta sniegšanu b�rniem un jauniešiem person�bas att�st�b� un ties�bu aizsardz�b�; sieviešu interešu un probl�mu izzin�šan�, aktualiz�šan� un risin�šan�.

� Latvijas B�ri�tiesu un pagasttiesu asoci�cija. � Saulkrastu pils�tas politiski repres�to grupa, kas atbalsta savus biedrus, piedal�s politiski

repres�to piemi�as dienu salidojumos un sar�kojumu organiz�šan�. � Latvijas Nacion�lo karav�ru biedr�bas Saulkrastu noda�a, kas regul�ri r�ko tikšan�s,

ar� sv�tku un piemi�as dienu reiz�s, kop�gi organiz� braucienus uz Latvijas v�stur� noz�m�g�m c��u viet�m un atceres sar�kojumiem; r�p�jas par saviem biedriem, sniedzot mor�lu un materi�lu atbalstu.

� “Daugavas Vanagi Latvij�” Saulkrastu noda�a, kuras darb�bas virzieni ir l�dz�gi Nacion�lo


29

karav�ru Saulkrastu noda�ai, jo darbojas un sar�kojumus u.c. aktivit�tes tiek r�kotas kop�. � Biedr�ba ,,Sadzird�sim viens otru”, kas izveidota, lai v�ktu l�dzek�us v�jdzird�go b�rnu

dzirdes uzlabošanas oper�cij�m. � Kult�ras centrs ,,R�mava", kas pils�t� organiz� kult�ras sar�kojumus. � Br�v�bas c�n�t�ju piemi�as fonds, kas dibin�ts ar m�r�i sav�kt l�dzek�us Saulkrastu br�v�bas

c�n�t�ju piemi�as vietas izveidošanai.

Budžets

1. P�rskats par budžeta izpildi, budžeta pl�ns 2007.gadam

1.1. Pamatbudžets 1.1. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta izpildi 2006. un 2007. gad�, k� ar� 2008.gada budžeta pl�ns. Tabulas 4. un 6.ail� par�d�tas budžeta poz�ciju izmai�as (palielin�jums vai samazin�jums) pret iepriekš�jo gadu.

2006.un 2007.gada pamatbudžeta izpilde, 2008.gada pl�ns. 2006.g.fakts 2007.g.fakts

Izmai�as 2006.g./2007.g. 2008.g.pl�ns

Izmai�as 2007.g./2008.g.

Kop� ie��mumi 2 696 754 3 874 775 +1 178 021 4 627 319 +752 544 Nodok�u ie��mumi 1 768 687 2 454 535 +685 848 2 866 724 +412 189 Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis 1 499 890 2 198 736 +698 846 2 547 690

+348 954

Nekustam� �pašuma nodoklis par zemi 157 975 173 706 +15 731 243 855

+70 149

Nekustam� �pašuma nodoklis par �k�m 66 899 36 206 -30 693 58 179

+21 973

�pašuma nodoklis ( par�da maks�jumi) 16 398 2 721 -13 677 -2 721 Zemes nod.par�du maks�jumi 8 063 25 341 +17 278 -25 341 Azartsp��u nodoklis 19 462 17 825 - 1 637 17 000 - 825 Nenodok�u 213 432 29 903 -183 529 501 140 +471 237


30

ie��mumi Valsts (pašvald�bu nodevas) un maks�jumi 66 782 15 952 - 50 830 15 400 - 552 Sodi un sankcijas 1 781 11 430 +9 649 12 000 +570 P�r�jie nenodok�u ie��mumi 144 869 2 521 -142 348 473 740 +471 219 Sa�emtie maks�jumi 704 802 1 323 295 +618 493 1 184 455 -138 840 M�r�dot�cijas-daž�das 84 000 526 342 +442 342 279 950 -246 392 Nor��ini ar pašvald�bu budžetiem 93 665 48 445 -45 220 40 000 -8 445 P�r�jie nor��ini 24 413 36 978 + 12 565 28 160 -8 818 M�r�dot�cijas pedagogu alg�m 402 103 546 432 +144 329 681 885 +135 453 Maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m

100 621 165 098 +64 477

154 460

- 10 638

Maks�jumi –budžeta iest�žu ie��mumi 9 833 67 042 +57 209 75 000

+7 958

Kop� izdevumi 2 808 418 5 491 264 +2 682 846 4 903 899 +1 689 159 P�rvalde 223 080 260 691 +37 611 394 950 +84 305 Sabiedrisk� k�rt�ba 114 961 177 180 +62 219 211 050 +57 319 Ekonomisk� darb�ba 34 853 +34 853 82 290 +37 145 Izgl�t�ba 913 386 1 241 144 +327 758 1 685 935 +287 941 Vesel�bas apr�pe 14 610 14 000 - 610 -14 610 Soci�l� aizsardz�ba 209 744 177 046 -32 698 314 447 +22 145 Komun�l� saimniec�ba 778 571 2 868 999 +2 090 428 1 085 330 +1 012 264 Br�vais laiks, sports, kult�ra 252 418 316 542 +64 124 593 067 +120 110 P�r�jie izdevumi 6 228 -6 228 -6 228


31

Pašvald�bu par�du % nomaksa 15 031 45 233 +30 202 73 700 +9 819 Maks�jumi Izl�dzin�šanas Fondam 248 350 323 338 +74 988 429 130 +74 988 Nor��ini par izgl�t�bu 32 039 32 238 + 199 34 000 +3 961 Pamatbudžeta ie��mumi Pamatbudžeta ie��mumus veido nodok�u ie��mumi: iedz�vot�ju ien�kuma, nekustam� �pašuma (par zemi, k� ar� �k�m un b�v�m) un azartsp��u nodoklis. Nenodok�u ie��mumi, kuros ietilpst maks�jumi par budžeta iest�žu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, daž�das pašvald�bu nodevas un citi ie��mumi, k� ar� valsts budžeta m�r�dot�cijas. 2007.gad� Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta ie��mumi sast�d�ja Ls 3 874 775,00. Sal�dzinoši ar iepriekš�jo gadu, 2007.gada ie��mumi palielin�jušies par 1 178 021,00 latu. Galveno da�u šeit sast�da ien�kuma nodok�a palielin�jums Ls 698 846,00, nekust�m� �pašuma nodoklis par zemi Ls 15 731,00 un valsts budžeta transferti kapit�lajiem izdevumiem Ls 509 942,00 – Zvejniekciema vidusskolas renov�cijas darbiem. 2007.gad� pašvald�bas budžet� no kop�jiem ie��mumiem:

- 56,7% - iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a maks�jumi; - 5,1% - nekustam� �pašuma nodoklis par zemi; - 1,0% - nekustam� �pašuma nodoklis par �k�m un b�v�m; - 34,2 % - sa�emtie maks�jumi, no kuriem liel�k� da�a 14,1% maks�jumi no valsts

pamatbudžeta pedagogu alg�m un m�r�dot�cijas – 13,6%. - 0,5% - azartsp��u nodoklis; - 0,8% - nenodok�u ie��mumi.

2007.gad� palielin�j�s pedagogu algas, l�dz ar to 2007.gad� pieaugusi valsts m�r�dot�cija par Ls 144 329,00. 2007.gad� palielin�jušies maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m par Ls 64 477,00 - valsts m�r�dot�cijas m�zikas un m�kslas skolai no Kult�ras ministrijas. 2007. gad� dome sa��ma valsts dot�ciju nekustam� �pašuma nodok�a par �k�m un b�v�m, valsts novad�t� pl�na nesa�emt�s da�as, segšanai Ls 33 721,00. 2007. gad� pieaugot Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ien�kuma nodok�u ie��mumiem par Ls 698 846,00 , pieauguši ar� maks�jumi Pašvald�bu finansu izl�dzin�šanas fond� (PFIF) par summu Ls 74 988,00 jeb kop�j� summa 2007. gad� Ls 323 338,00, ko apr��ina p�c noteiktas formulas. Pašvald�bas izdevumi 2007.gad� izlietoti Ls 5 491 264,00 pamatbudžeta l�dzek�i. Pašvald�bas izdevumi 2007. gad� proporcion�li pa nozar�m: P�rvalde – 4,7% Sabiedrisk� k�rt�ba(policija) - 3,2% Ekonomisk� darb�ba – 0,6% Izgl�t�ba – 22,6% Vesel�bas apr�pe – 0,3%


32

Soci�l� aizsardz�ba – 3,2% Komun�l� saimniec�ba, tautsaimniec�ba – 52,2% Br�vais laiks, sports, kult�ra – 5,8% Pašvald�bas kred�tu procentu nomaksa – 0,8% Maks�jumi izl�dzin�šanas fondam – 5,9% Nor��ini par izgl�t�bu – 0,6% 2007.gad� pieauguši izdevumi: P�rvaldes budžeta izdevumi 2007. gad� palielin�jušies par 37 611,00, l�dzek�u izlietojums vienm�r�gi palielin�jies pa visiem ekonomisk�s klasifik�cijas kodiem. Sabiedrisk�s k�rt�bas ( policija, gl�bšanas dienests, b�ri�tiesa) izdevumi 2007. gad� palielin�jušies par Ls 62 219,00, sakar� ar to, 2007. gad� tika noteikts b�ri�tiesas budžeta izlietojumu Ls 33 376,00 uzskait�t zem funkcion�l�s kategorijas – sabiedrisk� k�rt�ba. No policijas budžeta l�dzek�iem Ls 13 440,00 izlietoti jaunas automaš�nas ieg�dei, p�r�jais palielin�jums ir vienm�r�gs pa visiem ekonomisk�s klasifik�cijas kodiem. Ekonomisk�s darb�bas izdevumi ir sekojoši - t�risma un inform�cijas dienesta uztur�šanai 2007. gad� izlietoti l�dzek�i - Ls 23 745,00, dot�cijas iest�d�m datorprogrammu uzlabošanai - Ls 4 400,00, PVN par pakalpojumiem – Ls 6 708,00. 2007.gad� izgl�t�bas izdevumi pieauguši par Ls 327 758,00, l�dzek�i izlietoti izveidojot b�rnu d�rz� “R��tis” jaunu grupu , “R��u m�jas” uztur�šanas izmaks�m 2007. gad�, pašvald�bas transfertiem Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skolai un, sakar� ar valsts m�r�dot�cijas pieaugumu, pedagogu alg�m skol�s, m�zikas un m�kslas skol�, b�rnud�rz�. Soci�l�s aizsardz�bas budžeta samazin�jums Ls 32 698 radies sakar� ar to, ka no 2007. gada b�ri�tiesas budžeta l�dzek�u izlietojumu uzskaita pie funkcion�l�s kategorijas – sabiedrisk� k�rt�ba. Komun�lajai saimniec�bai 2007.gada izdevumi palielin�jušies par Ls 2 090 428,00 Tika pabeigta Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�ba, 2007. gad� izlietojot l�dzek�us Ls 1 422 671,00, Zvejniekciema vidusskolas renov�cijas darbiem 2007. gad� izlietoti – Ls 610 810,00, izg�ztuves rekultiv�cijas darbiem – Ls 274 694,00, ielu apgaismes t�klu remontiem un uztur�šanai – Ls 115 332,00 . Izdevumi poz�cij� Br�vais laiks, sports un kult�ra 2007.gad� bija par Ls 64 124,00 liel�ki nek� 2006.gad�. No tiem: Sporta darba organiz�šanai 2007.gad� izlietoti Ls 15 761,00, kas saist�ti ar sporta pas�kumu organiz�šanu Saulkrastos un R�gas rajona organiz�taj�s sporta sp�l�s. Sporta centram, uzs�kot darb�bu, 2007. gad� izlietoti l�dzek�i – Ls 51 259,00. Jauniešu centra darba organiz�šanai 2007. gad� izlietoti Ls 8 228,00. Kult�ras pas�kumu organiz�šanai un bibliot�kas darb�bai palielin�jums ir vienm�r�gs pa visiem ekonomisk�s klasifik�cijas kodiem, p�rsvaru liekot uz gr�matu iepirkšanu bibliot�kai un preses abon�šanu pils�tas iedz�vot�ju vajadz�b�m. 2.2. Speci�lais budžets 2.2. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes speci�l� budžeta izpildi 2007.gad�, k� ar� 2008.gada budžeta pl�ns. Speci�l� budžeta kop�jie ie��mumi Ls 357 559,00 no kuriem 44,7 % - autoce�u fonda l�dzek�i, privatiz�cijas fonda l�dzek�i – 44,6 %. 2.1.tabula. 2007.gada speci�l� budžeta izpilde, 2008.gada pl�ns.

R�d�t�ji Atlikums 01.01.2007. Ie��mumi Izdevumi

Atlikums 31.12.2007. 2008.gada pl�ns

Ie��mumi kop� 61 078 357 559 308 268 110 369 Ie��mumi Izdevumi Ie��mumi no �pašiem 61 078 357 559 308 268 110 369 414 890 525 237


33

m�r�iem iez�m�tu l�dzek�u avotiem, tai skait�: Privatiz�cijas fonds 5 331 159 391 153 004 11 718 200 000 211 718

Dabas resursu nodoklis 3 293 1 172 4 060 405 1 200 1 605

P�r�jie ie��mumi 49 976 37 284 21 184 66 076 35 850 101 904 Autoce�u fonds 2 478 159 712 130 020 32 170 177 840 210 010 Ziedojumi kult�rai Ziedojumi soci�lajai m�jai Ziedojumi daž�di Izdevumi 308 268 525 237 P�rvalde Izgl�t�ba 45 346 11 950

Soci�l� aizsardz�ba 109 8 795 Pašvald�bas teritoriju un m�jok�u apsaimniekošana 208 755 470 137 Br�vais laiks, sports, kult�ra un reli�ija 29 058 24 355 P�r�jie izdevumi Vesel�ba 25 000 10 000 Ie��mumi Privatiz�cijas fonda l�dzek�us veido maks�jumi par valsts un pašvald�bas �pašumu (zemes) privatiz�cijas. Pašvald�bas speci�laj� budžet� non�k da�a no dabas resursu nodok�a, ko uz��mumi samaks� par dabas resursu izmantošanu un pies�r�ošanu, ko savuk�rt pašvald�b�m iedala Valsts Ie��mumu dienests. Autoce�u fonda l�dzek�us sadala rajona padome atbilstoši ce�u kopgarumam, pielietojot koeficientus. P�r�jos ie��mumus veido: Ls 2 750 ie��mumi no zvejas licenšu realiz�cijas, Ls 26 554 Skultes ostas maksas, Ls 7 980 sa�emt�s naudas daž�dos speci�los fondos: kult�ras, izgl�t�bas, soci�lais fonds. Izdevumi No Privatiz�cijas fonda ie��mumiem nauda tiek izmantota, lai sak�rtotu nekustamos �pašumus, maks�tu valsts nodevas, kancelejas nodevas zemes ierakst�šanai zemes gr�mat�s un v�l: 2007. gad� privatiz�cijas fonda l�dzek�i tika izlietoti sekojoši: Saulkrastu slimn�cas remontam – Ls 25 000; Saulkrastu vidusskolas remontam – Ls 18 761; B�rnu d�rza remontam – Ls 25 642; Zvejniekciema kult�ras nama remontam – Ls 8 000; Bibliot�kas remontam – Ls 9 427; Skeitparka izveidošanai – Ls 8 722; Pludmales peldvietas un b�rnu rota�laukuma izveidošanai – Ls 23 657.


34

Autoce�u fonda nauda tiek izlietota tikai pašvald�bas ielu un ce�u uztur�šanai un remontam, k� ar� citiem satiksmes droš�bas pas�kumiem. Dabas resursu nodok�a l�dzek�i 2007. gad� tika izlietoti kanaliz�cijas biolo�isko att�r�šanas iek�rtu remontam un l�dzfins�jumam “Piekrastes aizsardz�bas noteikumu inform�cijas bukletam”. P�r�jos ie��mumos sa�emtie l�dzek�i tiek izmantoti pils�tas infrastrukt�ras uzlabošanai un veidošanai. Speci�lajos fondos sa�emt� nauda tiek izlietota p�c nor�d�t� uzdevuma, 70% no zvejas licenšu iekas�t�s naudas tiek p�rskait�ti LR Zemkop�bas ministrijai Zivju fonda vajadz�b�m. Ziedojumi Iekšzemes fizisko un juridisko personu ziedojumi 2007.gad� nav. 2.3. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes aiz��mumi Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome kopš 1997.gada ir ��musi vair�kus kred�tus daž�d�m vajadz�b�m un projektiem. Uz 2007.gada beig�m Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domei ir par�dsaist�bas par kop�jo summu Ls 2 420 649,00. 2004.gad� sa�emts kred�ts no Valsts kases Saulkrastu �denssaimniec�bas att�st�bai. Aiz��muma summa Ls 50 000,00. Aiz��muma atmaksas termi�š ir pieci gadi jeb 2009. gada janv�ris. 1999. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts sporta halles celtniec�bai un abu vidusskolu renov�cijai. Aiz��muma summa Ls 330 000,00, atmaksas termi�š ir 2009.gada j�nijs. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Zvejniekciema vidusskolas renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 22 295,00, atmaksas termi�š 2007. gada septembris. 2007. gad� kred�ts atmaks�ts. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts apvidus automaš�nas ieg�dei policijas vajadz�b�m. Aiz��muma summa Ls 14 000,00, atmaksas termi�š 2008. gada septembris. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveidei Baltijas j�ras piekrast�. Aiz��muma summa Ls 20 000,00, atmaksas termi�š 2008. gada marts. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts siltumt�klu un siltummezglu renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 15 000,00, atmaksas termi�š 2007. gada septembris. 2007. gad� kred�ts atmaks�ts. 2006. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�bai. Aiz��muma summa Ls 730 000,00, atmaksas termi�š 2026. gada febru�ris. 2006. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts atkritumu izg�ztuves “Izg�ztuve” rekultiv�cijai. Aiz��muma summa Ls 116 310,00, atmaksas termi�š 2026. gada febru�ris. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu pils�tas domes �kas remontam. Aiz��muma summa Ls 150 000,00, atmaksas termi�š 2027. gada apr�lis. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Zvejniekciema vidusskolas renov�cijai. Aiz��muma summa Ls 100 000,00, atmaksas termi�š 2027. gada apr�lis. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�bai. Aiz��muma summa Ls 200 000,00, atmaksas termi�š 2027. gada apr�lis. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts ielu apgaismojuma t�klu renov�cijai. Aiz��muma summa Ls 85 000,00, atmaksas termi�š 2027. gada apr�lis. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju atkritumu izg�ztuves “Izg�ztuve” rekultiv�cijai. Aiz��muma summa Ls 172 480,00, atmaksas termi�š 2027. gada j�nijs. 2007. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�bai. Aiz��muma summa Ls 826 719,00, atmaksas termi�š 2027. gada oktobris. 3. Pašvald�bas pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2007.gad� Pamatl�dzek�i (kustama un nekustama manta, kuras kalpošanas laiks ir ilg�ks par vienu gadu,


35

neatkar�gi no v�rt�bas), kas ir Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes �pašum�, k� ar� to izmai�as 2007.gad� par�d�tas 3.1.tabul�. 3.1.tabula. Pašvald�bas nemateri�lo ieguld�jumu un pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2007.gad�

R�d�t�ji S�kotn�j� v�rt�ba Uz 01.01.2007.

Ieg�de un izgatavošana

P�rv�rt�šana Iz�emšana no darb�bas

Uz 31.12.2007.

Nemateri�lie ieguld�jumi

6 594 2 786 0 0 9 380

P�tniec�bas un uz��mumu att�st�bas izmaksas

Koncesijas, patenti, licences, tirdzniec�bas z�mes un l�dz�gas ties�bas, datorprogrammas

6 594 2 786 0 0 9 380

t.sk. datorprogrammas

6 594 2 786 0 0 9 380

Pamatl�dzek�i kop�

6 323 424 3 357 577 40 164 -2 585 303 7 135 862

Zeme, �kas, b�ves un ilggad�gie st�d�jumi, tai skait�:

5 454 781 1 209 747 40 164 -2 568 526 4 136 166

Dz�vojam�s �kas 316 958 0 0 0 316 958 Nedz�vojam�s �kas

1 402 133 0 0 -131 025 1 271 108

Citas celtnes un b�ves, tilti, izb�ves

1 675 177 1 083 295 0 -2 382 340 376 132

Ce�i 1 021 721 0 0 0 1 021 721 Zeme 1 036 668 126 452 40 164 -55 161 1 148 123 Ilggad�gie st�d�jumi

2 124 0 0 0 2 124

Tehnolo�isk�s iek�rtas un maš�nas

91 427 3 137 0 -9 109 85 455

P�r�jie pamatl�dzek�i, tai skait�:

154 535 56 725 0 -4 688 206 572

Transporta l�dzek�i

47 120 13 437 0 0 60 557

Saimnieciskie pamatl�dzek�i

0 0 0 0 0

Bibliot�ku fondi 34 292 12 213 0 -1 039 45 466


36

P�r�jie pamatl�dzek�i

73 123 31 075 0 -3 649 100 549

Nepabeigtie celtniec�bas objekti

622 681 2 087 968 0 -2 980 2 707 669

Kop� 6 330 018 3 360 363 40 164 -2 585 303 7 145 242 2007.gada beig�s pašvald�bas �pašum� ir kustam� un nekustam� manta Ls 7 145 242,00 v�rt�b�. Zemes gr�mat� ir ierakst�tas un noteikti kadastra numuri zem�m par summu Ls 126 452,00. 2007. gad� tika izsl�gti no pašvald�bas bilances �denssaimniec�bas pamatl�dzek�i par summu Ls 1 567 140,00, ierakstot zemesgr�mat� un nosakot v�rt�bu Ls 815 200,00. Ar jauno v�rt�bu pamatl�dzek�i uz�emti pašvald�bas bilanc� un nodoti SIA “Saulkrastu komun�lserviss” pamatkapit�la palielin�šanai. 2007. gad� pabeigta izg�ztuves rekultiv�cija un izg�ztuve uz�emta uzskait� ar balances v�rt�bu Ls 268 095,00. P�r�jie pamatl�dzek�i un tehnolo�isk�s iek�rtas ieg�d�tas par summu Ls 56 725,00: Liel�k�s summas izt�r�tas:

1. Ls 3 573 b�rnu d�rzs ieg�d�jies datortehniku, gultas, sadz�ves un virtuves tehniku, 2. Ls 4 126 Saulkrastu vidusskola – datortehnika, invent�rs kabinetiem, 3. Ls 10 211 Zvejniekciema vidusskola- datortehnika, invent�rs un m�beles kabinetiem, 4. Ls 8 097 domei -datortehnika un m�beles kabinetiem, 5. Ls 1 094 kult�ras da�a – datortehnika, 6. Ls 13 437 policija - automaš�na, 7. Ls 12 213 bibliot�ku fondi – bibliot�kai, Zvejniekciema vidusskolai, Saulkrastu vidusskolai.

4. Pašvald�bas kapit�la v�rt�ba uz��mumos un paredz�t�s t� izmai�as Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ieguld�jumi daž�du uz��mumu pamatkapit�l� apkopoti 4.1.tabul�. Uzr�d�ts ieguld�juma veids, kapit�la da�u skaits, da�as v�rt�ba uz 31.12.2007., k�du da�u (%) pašvald�bas kapit�ls veido no uz��muma kopapjoma. 4.1.tabula. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes kapit�la v�rt�ba radniec�gos uz��mumos.

Uz��muma nosaukums, juridisk� adrese, re�istr�cijas numurs

Ieguld�jums uz 01.01.2007.

Ieg�de 2007.gad�

Izsl�gts 2007.gad�

P�rv�rt�ts 2007.gad�

Ieguld�juma lielums uz 31.12.2007.

% no uz��muma kopapjoma

SIA”Saulkrastu komun�lserviss” Nr.40103027944

49 309 815 200 0 37 403 901 912 100

SIA „Saulkrastu slimn�ca” Nr.40003124779

68 050 0 0 5 386 73 436 100

Kop� 117 359 815 200 0 42 789 975 348

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes l�dzdal�ba radniec�go uz��mumu kapit�l� uz 2007. gada beig�m ir Ls 975 348,00. 5. Zv�rin�ta revidenta atzinumi par pašvald�bas, t�s iest�žu un uz��mumu saimniecisko darb�bu, k�


37

ar� pašvald�bas iepriekš�j� gada saimniecisko p�rskatu Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 2007. gada finanšu p�rskata rev�ziju veica zv�rin�ts revidents Nikolajs L�kins (SIA “Reniks”, sertifik�ts Nr.70). Zv�rin�tais revidents rev�zijas rezult�t� 2008. gada 22. apr�l� sniedza sekojošu atzinumu: “ M�supr�t, iepriekš min�tais finanšu p�rskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Pašvald�bas finansi�lo st�vokli 2007.gada 31.decembr�, k� ar� par t�s darb�bas finanšu rezult�tiem un naudas pl�smu 2007.gad� saska�� ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr. 749 „ Noteikumi par valsts budžeta iest�žu un pašvald�bu gada p�rskatu sagatavošanas k�rt�bu”. Pašvald�bas vad�bas zi�ojum� par 2007. gadu, nav atkl�tas b�tiskas neatbilst�bas starp šaj� vad�bas zi�ojum� un 2007. gada finanšu p�rskat� atspogu�oto finanšu inform�ciju. 6. Valsts kontrole Valsts kontrolei j�iesniedz zv�rin�t� revidenta atzinums, zi�ojums pašvald�bas vad�bai un pašvald�bas vad�bas zi�ojums. Valsts kontrole sl�dzienu par gada p�rskatu neizsniedz.

Vad�bas zi�ojums Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes priekšs�d�t�js E.Gr�v�tis. 2007.gad� budžeta ie��mumu pl�ns - Ls 3 204 076, ie��mumu gada faktisk� izpilde – 3 874 775, - 120,09%, budžeta izdevumu gada pl�ns – Ls 4 497 577, izdevumu gada faktisk� izpilde – Ls 5 491 264, - 132,63%, budžeta l�dzek�u atlikums gada s�kum� Ls 704 604 un budžeta l�dzek�u atlikums gada beig�s Ls 505 228. 2007. gad� speci�l� budžeta ie��mumu gada pl�ns – Ls 470 381, ie��mumu faktisk� izpilde – 357 560, 76,01%, speci�l� budžeta izdevumu gada pl�ns – Ls 470 381, izdevumu gada faktisk� izpilde – Ls 308 268, - 65,53%, speci�l� budžeta l�dzek�u atlikums gada s�kum� Ls 61 078 un speci�l� budžeta l�dzek�u atlikums gada beig�s Ls 49 291. 2008. gada Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes budžets ir sast�d�ts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par pašvald�bu budžetiem” un likumu „Par pašvald�b�m”. Budžeta izdevumu sadal�jums ir veikts t�, lai pašvald�ba var�tu nodrošin�t tai noteikto funkciju izpildi, k� ar� nodrošin�t no budžeta finans�to iest�žu uztur�šanu un att�st�bu. Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju atrodas R�gas j�ras l��a DA da��, Vidzemes piekrast�, R�gas rajona Z da��, 45 km att�lum� no R�gas. Teritorijas kop�j� plat�ba 48 km2, t.sk. Saulkrastu pils�tas teritorija 6,8 km, lauku teritorija 41,2 km2. 2006.g.s�kum� past�v�go iedz�vot�ju skaits Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju bija 6085 iedz�vot�ji. Kopum�, p�c provizoriskiem datiem spriežot, aptuveni 2/3 nodarbin�to str�d� �rpus Saulkrastiem. Ofici�lais re�istr�tais bezdarba l�menis (2,4% no darbasp�jas vecuma) ir viens no zem�kajiem R�gas rajon� un Latvij�. Uz��m�jdarb�bas att�st�ba Saulkrastos pamat� saist�ta ar pakalpojumu sf�ru (pamat� tirdzniec�ba, par ko liecina vair�k k� 20 p�rtikas veikalu esam�ba). Liel�kais uz��mumu �patsvars ir nelieli (l�dz 10 darbiniekiem), orient�ti pamat� uz viet�jo tirgu, att�st�bu pamat� balstot uz ien�kumiem vasaras sezon�. Noz�m�g�kie darba vietu nodrošin�t�ji Saulkrastos ir pašvald�bas un valsts iest�des (skolas, pils�tas dome, PSIA Saulkrastu slimn�ca, SIA “Saulkrastu komun�lserviss”, Skultes osta), kas ar� p�c iemaks�to nodok�u �patsvara ir galvenie nodok�u maks�t�ji Saulkrastu pašvald�bas budžet�. Saulkrastos izgl�t�bas iesp�jas nodrošina 2 vidusskolas (Saulkrastos un Zvejniekciem�), darbojas pirmskolas iest�de “R��tis”, Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola Zvejniekciem�, bibliot�ka Saulkrastos un Zvejniekciem�. Pakalpojumus vesel�bas apr�pes jom�


38

nodrošina Saulkrastu slimn�ca, kas apkalpo Saulkrastu un ar� apk�rt�jo pašvald�bu iedz�vot�jus. Pavisam budžeta ie��mumi 2008.gad� tiek pl�noti Ls 5 306 387 apjom�. Pl�notais budžeta ie��mumu pieaugums pret 2007. gada budžeta ie��mumiem ir 12,46%. Pašvald�bas ie��mumi veidojas no nodok�u un nenodok�u ie��mumiem: iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a, nekustam� �pašuma nodok�a par zemi, �ku un b�vju nekustam� �pašuma nodok�a, azartsp��u nodok�a, pievienot�s v�rt�bas nodok�a, nenodok�u ie��mumiem, kas kop� sast�da Ls 2 484438 apjomu jeb 64,12% no budžeta ie��mumiem. Pašvald�bas ie��mumi veidojas ar� no sa�emtajiem ie��mumiem: no valsts budžeta transfertiem Ls 691 440 apjom�, no pašvald�bu budžetu transfertiem Ls 631 855 apjom�, no budžeta iest�žu ie��mumiem Ls 67 042 apjom�, kas kop� sast�da Ls 1 390 337 apjomu jeb 35,88%. Izp�tot apjomus, visliel�ko ie��mumu da�u veido iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a maks�jumi, Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes budžet� iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a maks�jumu �patsvars ir 63,34 %, paredz�ts iekas�t Ls 2 513 168, kas ir par Ls 93 155 vair�k nek� 2007. gad�. Kop� ie��mumi 2008.gad� tiek pl�noti Ls 4 624 159 apjom�, kas ir par 19,73% vair�k nek� 2007.gad�. Papildus budžeta ie��mumiem 2008.gad� tiks �emti �etri kred�ti no Valsts kases Ls 177 00 apm�r�, kas sal�dzinot ar 2007. gadu ir 8,6 reizes maz�ks, kas izskaidrojams ar to, ka 2007.gad� tika veikti finanšu nor��ini par Saulkrastu sporta halles celtniec�bas darbiem. Budžeta atlikums 2008.gada s�kum� no iepriekš�j� budžeta sast�da Ls 505 228, kas ir par 28,29% maz�k nek� 2007.gad�. 2008. gada budžeta izdevumi ir pl�noti, �emot v�r� re�l�s finanšu iesp�jas pašvald�bai noteikto past�v�go funkciju nodrošin�šanai un pašvald�bas iest�žu uztur�šanai. Budžeta izdevumu pl�notais apjoms ir Ls 5 306 387 apjom�. Saulkrastu pašvald�ba ar lauku teritoriju 2008.gada budžet� ir palielin�jusi pašvald�bu un pašvald�bu iest�žu algu fondus vid�ji par 30%, kas atst�j b�tisku 2008.gada budžeta izdevuma pieaugumu sal�dzinot ar iepriekš�j� gada budžetu. Ar� 2008. gad� Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bai j�veic maks�jumi pašvald�bu finanšu izl�dzin�šanas fond�, to apjoms palielin�s par 32,72% sal�dzin�jum� ar 2007. gadu un fond� iemaks�jam� summa ir Ls 429 130. Pašvald�bu iekš�j� par�da procentu nomaksai paredz�ti Ls 83 700, aizdevumu atmaksai Ls 155 292, nor��iniem ar citu pašvald�bu izgl�t�bas iest�žu sniegtajiem pakalpojumiem Ls 34 000. Pašvald�bas domes izdevumi tiek pl�noti Ls 384 950 apjom�, kas ir par 25,23% vair�k nek� 2007. gad�. Pašvald�bas policijas budžets 2008. gad� pieaug par 28,64%, kas policijas darb�bas nodrošin�šanai paredz Ls 166 896 apjomu. Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju darbojas B�ri�tiesa. B�ri�tiesu darba finans�šanai budžet� ir iepl�noti Ls 44 154, kas ir par 31,63% liel�ks k� 2007. gada budžet�. T�risma da�ai 2008.gada budžet� ir pl�nots par 33,06% liel�ks finans�jums, kas sast�d�s Ls 34 275. Lai nodrošin�tu pašvald�bu funkciju izpildi, 2008.gada budžet� noz�m�gu izdevumu �patsvaru veido tautsaimniec�bas izdevumi. J�atz�m�, ka sal�dzinot ar iepriekš�jo gadu izdevumi ir b�tiski samazin�jušies, kas izskaidrojams ar to, ka 2007.gad� tika veikti finanšu nor��ini par Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�bas darbiem. Domes dele��to funkciju izpildei paredz�taj� finans�jum� ietilpst pils�tas teritorijas ielu apgaismošanai pl�notie l�dzek�i Ls 25 000; pils�tas ielu apgaismojums remontam atv�l�ti Ls 66 520; daž�du atkritumu izvešanai tiek pl�noti Ls 28 160; siltumt�klu tehnisk� projekta izstr�dei pl�noti Ls 11 772; daž�du SIA “Saulkrastu komun�ls serviss” tautsaimniec�bas darbu atmaksai paredz�ti Ls 33 710; daž�diem neparedz�tiem darbiem paredz�ti Ls 30 000; telpu remontam Rai�a


39

iel� 7 paredz�ti Ls 45 000; 2008.gad� ir pl�nots piedal�ties ES fondu atbalst�taj�s programm�s, lai realiz�tu sekojošos m�r�us – piej�ras dabasparka labiek�rtošana; Saules tilti�a remonts; Saulrieta takas paplašin�šana; Saulkrastu estr�des parka sakopšana; melno punktu likvid�šana; dal�tas atkritumu apsaimniekošanas att�st�ba; Zvejniekciema kult�ras nama remonts; finans�jums ES strukt�rfondu apguves populariz�šanai, apm�c�bas, konsult�cijas u.tml.; darba algu un apm�c�bas projektu vad�t�jam un citiem speci�listiem laik� l�dz 12 m�nešiem; partner�ba ar Salacgr�vu, J�rmalu un div�m/ trim Igaunijas pils�t�m tiks att�st�tas pludmales (Saulkrastu pludmale ce�� uz zilo karogu) un cit�m aktivit�t�m 2008.gada budžet� pl�noti Ls 82 787. Kapu saimniec�bai 2008.gada budžet� pl�noti Ls 30 759, kas ir par 39,15% vair�k nek� iepriekš�j� gada budžet�. Domes tautsaimniec�bas da�ai (šoferim, remontstr�dniekam un telpu kopšanai) budžeta izdevumi 2008.gad� ir palielin�jušies par 48,27% un l�dz ar to izdevumi sast�da Ls 35 214. Civil�s aizsardz�bas un darba aizsardz�bas izdevumi 2008.gada budžet� sast�da Ls 22 050, kas ir par 53,71% vair�k nek� 2007.gad�. Lai nodrošin�tu t�r�bu Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju, 2008.gada budžet� tiks pl�noti izdevumi Ls 145 500 apm�r�, kas tiks izlietoti s�tnieku, k�pu kop�ju, str�dnieku un d�rznieces darbu nodrošin�šanai, k� ar� citiem saimniec�bas darbiem. Domes b�vvaldes izdevumi 2008. gad� b�s par 37,62% liel�ki nek� 2007.gada budžet� un sast�d�s Ls 65 034 apm�ru. Domes nekustam� �pašuma noda�as izdevumi 2008. gad� b�s par 81,47% liel�ki nek� 2007.gada budžet� un sast�d�s Ls 107 958 apm�ru. Br�vajam laikam, sportam un kult�rai budžet� iepl�not� kop�jais finans�juma apjoms ir Ls 602 067, kas ir par 51,17% vair�k nek� 2007.gada budžet�. No š�s summas tiks finans�ta kult�ras da�a, Kult�ras nams, Jauniešu iniciat�vas centrs, Sporta centrs un bibliot�ka, turkl�t 2008.gad� tiks izveidots “Saulkrastu kult�ras centrs”, kas p�r�ems kult�ras da�as, Kult�ras nama un Jauniešu iniciat�vas centra funkcijas. Kult�ras da�ai 2008.gada budžet� ir pl�nots tikai Ls 15 267, Kult�ras namam ir paredz�ts tikai Ls 15 267, Jauniešu iniciat�vas centram Ls 1 507. Sekm�gai Saulkrastu kult�ras centra darb�bai 2008.gada budžet� ir pl�noti Ls 312 381. Izveidot� Sporta centra darb�bai 2008.gada budžet� ir paredz�ti Ls 186 416. Saulkrastu bibliot�kas izdevumi 2008.gada budžet� sast�d�s Ls 66 886, kas ir par 72,74% vair�k nek� iepriekš�j� gad�. Izgl�t�bai iepl�noto izdevumu apjoms ir Ls 1 673 115 jeb 31,53 % pašvald�bas budžeta izdevumu, kas ir par 38,76% liel�ki k� iepriekš�j� gada budžet�. Pašvald�ba finans� Saulkrastu vidusskolu, kur� m�c�s 369 skol�ni. 2008.gada budžet� ir paredz�ts finans�jums Ls 213 052 apjom�, kas ir par 49% liel�ks k� iepriekš�j� gad�. Pašvald�ba finans� Zvejniekciema vidusskolu, kur� m�c�s 431 skol�ni. 2008.gada budžet� ir paredz�ts finans�jums Ls 214 442 apjom�, kas ir tikai par 13,45% liel�ks k� iepriekš�j� gad�, kas izskaidrojams ar lielu budžeta pieaugumu 2007.gada budžet�. Pašvald�ba finans� Saulkrastu pirmsskolas izgl�t�bas iest�di “R��tis” un 2008.gada budžet� ir paredz�ts finans�jums Ls 371 519 apm�r�, kas ir par 53,41% liel�ks k� iepriekš�j� gad�. Saulkrastu pirmsskolas izgl�t�bas iest�des “R��tis” strukt�rvien�bas “R��u m�ja” izdevumi sast�da Ls 17 402, kas ir par 45% vair�k nek� 2007.gada budžet�. Pašvald�ba finans� ar� VJMMS, kurai 2007.gada budžet� ir paredz�ts finans�jums Ls 41 430 apjom�, kas ir par 52,18% liel�ks k� iepriekš�j� gad�. VJMMS b�rnu m�zikas skolu pedagogiem ir paredz�ts Ls 154 460 finans�jums 2008.gada budžet�. 2008.gada budžeta izdevumos ir iepl�noti izdevumi m�r�dot�cij�m Saulkrastu un


40

Zvejniekciema vidusskolu pedagogiem Ls 592 242 apm�r�, m�r�dot�cijas Saulkrastu vidusskolas, Zvejniekciema vidusskolas un PII “R��tis” 5-6.gad. apm. pedagogiem Ls 34 199 apm�r�. rpusskolu nodarb�b�m Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskol�m ir paredz�ts Ls 25 240 finans�jums no 2008.gada budžeta. Soci�l�s pal�dz�bas darbu pašvald�b� koordin� Saulkrastu pašvald�bas ar lauku teritoriju Soci�lais dienests, t� darb�ba past�v�gi paplašin�s, 2008.gad� ir paredz�ta papildus štata vien�ba. 2008. gad� Soci�laj� dienesta budžet� iepl�noti Ls 68 322. Sal�dzinot ar iepriekš�jo gadu iest�des budžets ir palielin�jies par 40,71%, kas saist�ts galvenok�rt ar papildus štata vien�bu un soci�lo darbinieku algu palielin�jumu 2008.gad�. K� Soci�l� dienesta strukt�rvien�ba darbojas imenes atbalsta centrs, 2008. gada budžet� ir paredz�ts par tikai par 6% liel�ks finans�jums nek� iepriekš�j� gad� un sast�da Ls 14 214. Maznodrošin�to personu dz�ves apst�k�u nodrošin�šanai darbojas soci�l� m�ja, kurai 2008.gada budžet� paredz�ts Ls 64 811 liels finans�jums. Soci�l� dienesta, lai var�tu nodrošin�t vienreiz�jos pabalstus tr�c�gajiem iedz�vot�jiem; br�vpusdienas Zvejniekciema, Saulkrastu vidusskol�s un b�rnud�rz�; p�rtikas talonus; b�rnu apr�pes centru; pal�dz�bu dz�vok�u jaut�jumu risin�šan�; skol�nu p�rvad�šanu; pabalstus vientu�iem kopjamiem pension�riem; malkas pieg�di maznodrošin�tiem iedz�vot�jiem; soci�l�s apr�pes gultas; b�rnu �rpus�imenes apr�pi; akciju “Gaišus Ziemassv�tkus”; pabalstus �rk�rtas situ�cij�; pabalstus apa�aj�s jubilej�s; pabalstus apkures dot�cij�m; pabalsts b�rnu izgl�tošanai, audzin�šanai; pabalsts par b�rna piedzimšanu; donoru �din�šanu; pabalstus oper�cij�m, �rst�šanai, rehabilit�cijai; apbed�šanas izdevumus 2008.gada budžet� paredz�ti kop� Ls 131 100, kas ir par 34,95% vair�k nek� iepriekš�j� gad�.

Speci�lo budžetu veido: privatiz�cijas fonda, autoce�u (ielu) fonda ie��mumi, dabas resursu nodoklis un p�r�jie ie��mumi, kas sast�v no maks�jumiem par ties�b�m lietot atseviš�as preces, ie��mumiem izgl�t�bas un kult�ras fondos, soci�l�s pal�dz�bas fonda, PVN un Skultes ostas maksas. Speci�l� budžeta ie��mumi 2008.gad� sast�da Ls 414 890, kas nedaudz liel�ks par 2007.gada ie��mumiem. Š�ds neliels pieaugums skaidrojams ar privatiz�cijas fonda samazin�šanos sal�dzinot ar 2007.gadu. Privatiz�cijas fonda ie��mumi veidojas no pašvald�bas �pašuma privatiz�cijas. Ieg�tos l�dzek�us tiek pl�nots izmantot sekojošos darbos – Saulkrastu slimn�cai; Zvejniekciema kult�ras nama �kas renov�cijas projektam; soci�l�s m�jas remontam; Det�lpl�nojumam b�vvaldei; det�lpl�nojumam centram; kapu teritorijas projekta izstr�dei; ugunsdroš�bas signaliz�cijas projekt�šanas darbiem Saulkrastu vidusskol�; bankas pakalpojumiem; skeitparka izveidošanai; zemes, ielu m�r�jumu dokument�cijai; ielu nor�žu stabu uzst�d�šanai un citiem nepl�notiem darbiem, kas kop� sast�da Ls 211 718. Dabas resursu l�dzek�us 2008.gada speci�laj� budžet� pl�nots izlietot nepl�notiem av�rijas materi�liem naftas produktu sav�kšanai Zvejniekciema NAI Ls 1 706 apjom�. Autoce�u (ielu) fond� ie��mumus 2008. gad� paredz�ts izlietot sniega t�r�šanai pils�tas un lauku teritorij�; smilts-s�ls mais�juma kais�šanai pils�tas iel�m un ce�iem, smilts-s�ls mais�juma ielu, ce�u un trotu�ru kais�šanai, pieg�dei; ielu mehaniz�tai t�r�šanai; ielu asfaltbetona bedr�šu remontam; grunts ielu un ce�u plan�šanai ar greideri; �dens novadgr�vju t�r�šanai, izc�rtot kr�mus, ielu teritorij�s; ce�u z�mju uzst�d�šanai un nomai�ai; ielu remontam ar š�emb�m pirms greider�šanas; grunts ielu un ce�u remontam ar š�emb�m; ielu, ce�u, ce�u z�mju, nor�žu apsekošanai un uztur�šanai, ce�u un ielu inventariz�cijai, apkopošanai GIS vid�, kop� augšmin�taj�m vajadz�b�m paredz�t Ls 210 010 no speci�l� budžeta . No ostas nodevu l�dzek�iem 2008.gad� ir paredz�ts izlietot �densvada un kanaliz�cijas trašu remontam Ostas teritorij� gar “Flegonu”; ielu apgaismojuma projekt�šanai, b�vdarbiem Melnsila,


41

Irben�ju, R�tupes iel�s un nepl�notiem darbiem, kas kop� sast�da Ls 84 295. Gada p�rskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pašvald�bas l�dzek�iem, saist�b�m un darb�bas rezult�tu 2007. gad�.

Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk� att�st�ba

Saulkrastu pašvald�b� 2007. gad� darbojas 2003.gad� apstiprin�tais teritorijas pl�nojums, saistošie noteikumi Nr.l "Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojumu", apstiprin�ti 27.08.2003., domes s�des protokola izraksts Nr.8, § 37. Saulkrastu pašvald�bas teritorijas pl�ns ir juridiski saistošs dokuments.

T� k� pašvald�bas teritorij� strauji att�st�s zemes �pašumu tirgus, fizisk�s, juridisk�s personas izr�da iniciat�vu ieg�to un esošo nekustamo �pašumu apsaimniekošanas veidu att�st�b� (atp�tas servisa, viesn�cu, tirdzniec�bas centru un priv�to m�ju celtniec�b�).

Saulkrastu pašvald�ba 29.12.2004. pie��ma l�mumu, protokola izraksts Nr. 13, § 58 "Par teritorijas pl�nojuma groz�jumu izstr�di", kuru izstr�de notiek.

Pašvald�bas teritorijas pl�nojums ir da�a no pils�tas straujas un m�r�tiec�gas att�st�bas pamatnoteikumiem. Saulkrastu pašvald�bas dome atbalsta centienus:

� veidot labv�l�gu, vesel�gu un l�dzsvarotu pils�tvidi Saulkrastu iedz�vot�jiem saska�� ar likumdošanu;

� sak�rtot �pašuma attiec�bas un sekm�t to demokr�tisku p�rvaldi; � veidot pils�tas turpm�ko att�st�bu, �pašas priorit�tes izvirzot dabas v�rt�bu

saglab�šanai, degrad�t�s vides atjaunošanai; � rast pils�tai jaunas att�st�bas iesp�jas, izmantojot Saulkrastu pašvald�bas

�eogr�fisk� st�vok�a priekšroc�bas, lai nodrošin�tu t�s saimniecisko patst�v�bu un celtu iedz�vot�ju labkl�j�bas l�meni;

� saglab�t un pilnveidot drošu un pieejamu transporta un sakaru sist�mu, kas apmierin�tu Saulkrastu iedz�vot�ju vajadz�bas;

� turpin�t uzlabot un moderniz�t inženierkomunik�ciju infrastrukt�ru; r�p�ties pašiem un stimul�t priv�to sektoru m�jok�u izveidošan� Saulkrastu

iedz�vot�ju visu veidu soci�lo sl��u grup�m; � pilnveidot sabiedrisk�s apkalpes t�klus.

Teritorijas pl�nojums sast�v no grafisk�s da�as (kart�m) un teritorijas izmantošanas apb�ves noteikumiem, ka ir pils�tas att�st�bas un zemes izmantošanas politika turpm�kajiem gadiem. Teritorijas pl�nojuma pamatuzdevums ir noteikt pils�tas teritorijas pl�noto (at�auto) turpm�ko izmantošanu un ierobežojumus, nor�dot noteiktiem m�r�iem rezerv�tas teritorijas, ka ar� ietver pras�bas b�vniec�bas dal�bnieku, nekustam� �pašuma - zemes gabala vai �ku un b�vju, �pašnieku vai lietot�ju ties�bas un pien�kumus attiec�b� uz zemes gabala izmantošanu. Teritorijas pl�nojums nosaka det�lpl�nojumu izstr�d�šanas un rekl�mas izvietojumu k�rt�bu. Saulkrastu pils�tas administrat�vaj� teritorij� norit�juši vair�ki svar�gi pas�kumi un realiz�ti daudzi noz�m�gi projekti:

� “Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras re�ion�” ietvaros uzb�v�ts pludmales gl�bšanas tornis;


42

� “�denssaimniec�bas att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, 3.k�rta” projektam veikta priekšizp�te un sagatavošan�s darbi;

� veikts remonts PII “R��tis” grupas telp�s; � veikti apjom�gi ielu apgaismojuma rekonstrukcijas darbi Pabažu un centra rajon�; � norit ielu sak�rtošanas darbi; � katru gadu liels darbs tiek ieguld�ts pludmales un peldvietu labiek�rtošan�; � tiek pabeigta Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�ba; � strauji att�st�s priv�to m�ju, daudzdz�vok�u namu rindu m�ju sektors.

Veiksm�gi turpin�s 2006. gad� uzs�kt� sadarb�ba starp pašvald�bu un viet�jiem pils�tas uz��m�jiem, kas sekm� pils�tas att�st�bu. Tas apliecina, ka priv�tie uz��m�ji redz Saulkrastu iedz�vot�ju dz�ves l�me�a uzlabošanos. Ir palielin�jusies iedz�vot�ju un juridisko personu akt�va piedal�šan�s pils�tas r�kotaj�s apspriešan�s, kas saist�tas gan ar jaunu objektu b�vniec�bas ieceru, gan teritorijas pl�nojuma apspriešanas procesu.

Domes priekšs�d�t�js: Erv�ns Gr�v�tis

2007 gada publ paarskats - saulkrasti...saulkrastu pilstas ar lauku teritoriju domes 2007.gada...

Documents