2014.gada oktobris (62) varam ministrs naukšēnu …...2014.gada oktobris (62) varam ministrs...

2014.gada oktobris (62)

VARAM ministrs Naukšēnu novada uzņēmējiem pasniedz Atzinības rakstus

15 .oktobrī Naukšēnu novadā vie-sojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Pē-dējo trīs mēnešu laikā Naudiņa kungs novadā viesojās jau trešoreiz. Šoreiz vizī-tes mērķis bija tuvāk iepazīties ar četriem vietējiem uzņēmumiem un to vadītājiem, kā arī pasniegt Vides aizsardzības un re-ģionālās attīstības ministrijas Atzinības rakstus. SIA „Naukšēni” ir daudznozaru uzņē-mums, kas izveidots uz bijušā kolhoza bāzes. Uzņēmums ir Naukšēnu novadā lielākais darba devējs, kas nodrošina dar-bavietas aptuveni 80 darbiniekiem visa gada garumā. Ministrs SIA „Naukšēni” valdes priekšsēdētājam Imantam Kamzo-lam pasniedza Atzinības rakstu par god-prātīgu un pašaizliedzīgu darbu daudzno-zaru saimniecības izveidē un darbavietu radīšanā. Naukšēnietis Gatis Vēveris sākotnēji savu mēbeļu ražošanas uzņēmumu izvei-doja Pierīgā, bet pēdējo gadu laikā jaun-ais uzņēmējs stabili attīstās Naukšēnos. Laika gaitā pieaudzis gan saražotās pro-dukcijas apjoms, gan darbinieku skaits. SIA „Wega” īpašnieks saņēma Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu ekspor-ta veicināšanā un uzņēmējdarbības attīs-tīšanā Naukšēnu pagastā. Gata Vēvera uzņēmums izgatavotās mēbeles galveno-kārt eksportē uz Vāciju, nodrošinot veika-lu un kafejnīcu iekārtojumu. Darbinieki

mēbeles ne tikai saražo, bet paši dodas uz Vāciju, lai tās uzstādītu. Ķoņu pagastā SIA „Helda” īpašnieki Helmuts Šneiders un Dairis Šmits saņē-ma apbalvojumu par nozīmīgu ieguldīju-mu kokapstrādes uzņēmuma izveidē un darbavietu nodrošināšanā Ķoņu pagastā. Uzņēmums eksportē koka palešu sagata-ves, kā arī nodarbojas ar mežsaimniecību. Ministrs viesojoties pie uzņēmējiem, vēlē-jās uzzināt par uzņēmuma eksportu un produkcijas sortimentu. Tāpat amatper-sonu interesēja vai uzņēmēji izjūt kādus apgrūtinājumus no valsts iestāžu puses. SIA „Helda” īpašnieki atzīst, ka no valsts iestāžu puses neizjūt apgrūtinājumus, bet galvenā problēma, ar ko nākas saskarties, ir atbildīgu darbinieku trūkums. LKS „Akrona” valdes priekšsēdētājs Gundars Bergs jau vairāk ne kā 20 gadus darbojas degvielas tirdzniecības jomā. Eriņu ciemā esošais uzņēmums darbojas patstāvīgi un nav iekļaut nevienā degvie-las uzpildes staciju tīklā. Tādēļ var teikt, ka pasniegtais Atzinības raksts ir par ne-atlaidību. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka iespēja papildus degvielai tirgot arī citas preces veikaliņā, dod iespēju degvielas uzpildes stacijai eksistēt. Vizītes sākumā ministrs apmeklēja arī Naukšēnu novada vidusskolu un guva nelielu ieskatu par skolas ikdienas darbu, kā arī skolas labiekārtotajām telpām. Naudiņa kungs izteica piedāvājumu tuvā-kā nākotnē atbraukt uz Naukšēnu novada vidusskolu un skolēniem pasniegt lekciju

par uzņēmējdarbību. Viņš kā uzņēmējs skolai uzdāvināja Latvijas karodziņus, lai skolēni atrodoties skolā, ikdienas tos re-dzētu un lepotos ar savu valsti. Naukšēnu novada domes priekšsēdē-tājs Jānis Zuments atzinīgi vērtē ministra redzējumu un patieso interesi par uzņē-mējdarbību. „Viesojoties Naukšēnu nova-da uzņēmumos, ministrs uzņēmumu va-dītājiem uzdeva profesionālus jautāju-mus. Patīkami, ka uzņēmēju un ministra saruna bija abpusēji nozīmīga. Naudiņa kungs labprāt dalījās pieredzē saistībā ar savu uzņēmumu” stāsta Jānis Zuments. Naukšēnu novadā aktīvi un veiksmīgi darbojas daudzi uzņēmumi, kas nodroši-na iedzīvotājiem darbavietas. Šajā reizē ministrijas Atzinības rakstus saņēma tie uzņēmumi, kurus ieteica ministra ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Kaspars Kļaviņš, konsultējoties ar pašval-dības pārstāvjiem. Apbalvotajiem uzņēmumiem Naukšē-nu novada pašvaldība dāvināja novada simbolu – novada galda karodziņu.◊

Teksts un foto Nora Kārkliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis» 28.novembrī

Gatis Vēveris Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu iepazīstina ar uzņēmuma paveiktajiem projektiem

Mūsu pla-tuma grā-dos Latvijā un p ie m u m s Naukšēnu n o v a d ā i e s t ā j i e s r u d e n s , pagājušas 12. Saeimas vē lē šanas un tuvojas Valsts svētki. Šogad Latvijai aprit 96 gadi. Mūsu novadā ir tikai daži iedzīvotāji, kuri to laiku piedzīvoju-ši. Interesanti ar viņiem tikties, ap-runāties, uzklausīt stāstus par pir-majiem mūsu valsts neatkarības gadiem. Latvija kā neatkarīga valsts pastāvējusi ne visu šo laiku, un tās liktenis nav no vieglākajiem. Par mūsu zemi daudz notikušas cī-ņas tās pastāvēšanas pirmsākumos, kara un pēckara laikā. Arī atjauno-tajā Latvijā un šobrīd mums jābūt modriem un aktīviem savas zemes pilsoņiem, drosmīgiem tās aizstāv-jiem. Naukšēnos 2014. gads priecējis mūs ar dažādiem notikumiem un darbiem, kuri vēl visi nav pabeigti, taču tiks turpināti nākamajā gadā. Jāatzīmē vasarā nosiltinātā, fasādi uzpucētā un pie jauna jumta tikusī skola. Tā 1. septembrī vizuāli priecē-ja mūsu bērnus, skolotājus, vecākus, ceru, ka visus novada iedzīvotājus. Atzinīgus vārdus dzirdam arī no mūsu ciemiņiem, piemēram, sadar-bības partneriem no Vācijas. Visiem šajā darbā iesaistītajiem par to liels paldies. Mūsu skola pavasarī teica-mi izgāja akreditācijas pārbaudi. Labākos skolas rezultātus no starp-novadu līmeņa līdz pat Eiropas, bal-vojām Naukšēnu novada vidussko-las lepnumā. Šajā vasarā tika realizēts intere-sants un izglītojošs projekts Ķoņu kalnā, kas vairo arī tūristu interesi par mūsu pusi. Turpinājām un pa-beidzām ūdenssaimniecības projek-ta darbus Naukšēnu centrā. Kā īpašs šogad bija „Baltijas ce-ļam – 25” atceres pasākums Ungu-riņos. Daudz vietējo un apkārtnes cilvēku, Igaunijas prezidents, Eiro-pas Parlamenta un Saeimas deputā-ti, grupa “Pērkons” draudzīga un patriotiska noskaņa. Paldies visiem! Mūs priecē uzlabotie un no jauna lietie ceļa asfalta segumi uz Kār-ķiem, Valmieru, Mazsalacu un Rīgu. Cerēsim, ka jaunā valdība turpinās ceļu uzlabošanu reģionos un strādās gudri un godīgi savas tautas labā. Apsveicu visus Naukšēnu novada iedzīvotājus Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienā! Vē-lu, lai izjūta - Latvija ir mana valsts - ir stipra gan svētkos, gan ikdienas darbos! ◊ Jānis Zuments,

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada oktobris (62)

•Apstiprināja grozījumus Naukšēnu novada pašvaldības 2014.gada budžetā. •Izdeva saistošos noteikumus Nr.4/2014 “Par nekustamā īpašuma no-dokļa piemērošanu Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā 2015.gadā”. •Nolēma piedzīt bezstrīdus kārtībā nekustamā īpašuma parādus un nokavē-juma naudu no 57 īpašumu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. •Nolēma iesniegt mantošanas iesnie-gumus zvērinātam notāram, lai izsludi-nātu mantojumu atklāšanos uz 17 perso-

nu mantojumiem, iesniedzot kreditora pretenzijas par mirušo personu nekusta-mā īpašuma nodokļa parādiem. •Precizēja platības pašvaldības zemes lietojumiem Ķoņu pagasta “Bangas”, Naukšēnu pagasta “Doles-Oliņas”, “Piksāru skola” un “Pīpenes”. •Apstiprināja zemes ierīcības projek-tu nekustamajam īpašumam Naukšēnu pagasta “Žīguri”. Jaunveidojamai zemes vienībai apstiprināja nosaukumu “Ķērpi”. •Atļāva uzsākt zemes ierīcības pro-

jekta izstrādi nekustamajam īpašumam Naukšēnu pagasta “Rozes”. •Nolēma pagarināt līgumus par dzī-vokļu īpašumu Naukšēnu pagasta “Bērzaines”-6 un Ķoņu pagasta “Bangas”-6 izīrēšanu, un slēgt līgumu par Naukšēnu pagasta “Aldari”-2 izīrēša-nu. •Nolēma iznomāt nedzīvojamās tel-pas Naukšēnu pagasta “Bērzaines”-8. •Sakarā ar Latvijas Republikas pro-klamēšanas gadadienu, nolēma izmaksāt pabalstus 20.- EUR apmērā Naukšēnu

novada iedzīvotājiem, kuriem dzīvesvie-ta deklarēta Naukšēnu novadā un, kuri dzimuši līdz 1934.gada 31.decembrim, kā arī politiski represētām personām.◊ Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekre-tāres un mājas lapā www.naukseni.lv. Nākamā domes sēde 19.novembrī plkst. 15.00 Naukšēnu novada pašvaldībā

Naukšēnu novada domes 15.oktobra sēdes lēmumi

Atgādinājums nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

Naukšēnu novada pašvaldība iedzīvo-tājiem atgādina, ka tuvojas gada beigas, un lūdz nomaksāt nekustamā īpa-šuma nodokli par 2014.gadu un iepriekšējo gadu parādus. Pēdējais nekustamā īpašuma nodokļa maksāša-nas termiņš 17.11.2014. Lūgums visiem nodokļu maksātājiem pārliecināties vai visi maksājumi veikti savlaicīgi un nav uzkrājies nodokļu pa-rāds par iepriekšējiem maksāšanas peri-odiem, jo par katru nokavēto dienu tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātās nodokļa summas. Neskaidrību gadījumā vai, ja nokavēts kāds no maksāšanas termiņiem, pirms maksāšanas lūdzam sazināties ar grā-matvedi (tālr: 64250955). Informācija par nekustamā īpašuma nodokli un nomaksas iespēja ir pieejama arī portālā www.epakalpojumi.lv◊ Inese Bētaka,

galvenās grāmatvedes vietniece

Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm 2014.gadā no 15.maija līdz 15.novembrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieņem iesniegumus atbalstam šādām zīdītājgovīm: • gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgo-vi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķir-nes dzīvnieku; • govi, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai (Latvijas Brūnā, Latvijas Zilā, Šveices, Norvēģu Sarkanā, Tiroles Pelē-kā u.c. šķirnes); • telīti, kas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi sasniegusi astoņu mēnešu vecumu. Sīkāka informācija: www.lad.gov.lv sadaļā - Atbalsta veidi > Valsts atbalsts > Valsts atbalsta veidi.

Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu

Lauku saimniecību modernizācija Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2014.gada 17.oktobra līdz 2014.gada 19.novembrim. Pasākuma ietvaros atbalstāmās aktivi-tātes - jaunu kūtsmēslu krātuvju būvnie-cība, esošo kūtsmēslu krātuvju rekon-strukcija, nepieciešamo būvmateriālu un stacionāro iekārtu iegāde.

Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2014.gada 31.oktobra līdz 2014.gada 1.decembrim ar kopējo publisko finansējumu EUR 1045 400 (viens miljons četrdesmit pieci tūkstoši četri simti eiro). Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaun-audžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa. Projekta iesnieguma veidlapas un me-

todiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājas lapā: www.lad.gov.lv sadaļā - Atbalsta veidi > Projekti un in-vestīcijas >Atbalsta pasākumi. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai LAD Centrālajā aparātā Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centrā, Rīgā, Republikas laukumā 2, 2.stāva foajē (tālr. 67095000).◊ Antra Krievāne,

Naukšēnu novada lauku attīstības konsultante

Lauku atbalsta dienesta informācija

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus ierobežojumi Š ī gada 1. augustā stājās spēkā (atsevišķas normas – vēlāk) grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Būtiskākās izmaiņas skar darī-jumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Likums ir papildināts ar jaunu 28.1 pantu, kas nosaka, kādas personas drīkst iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmanto-jamo zemi. Šis pants stāsies spēkā ar 2014. gada 1. novembri, un tas nosaka, kādām prasībām personām ir jāatbilst, ja tās vēlēsies iegūt savā īpašumā lauk-saimniecības zemi. Fiziskajām personām ir jāat-bilst visiem šiem nosacījumiem: 1) ir reģistrētas kā saimnieciskās dar-bības veicēji Latvijas Republikā; 2) vismaz gadu pēdējo triju gadu lai-kā ir saņēmušas vienotos platības mak-sājumus vai to ieņēmumi no lauksaim-nieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielī-dzināmu izglītību arodizglītības prog-rammā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopī-bas, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā; 3) personai rakstveidā jāapliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimniecis-kajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir

bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksāju-miem, vai uzsāks triju gadu laikā un no-drošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšē-jā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem; 4) likuma 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai val-stī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta (Iesniegums jāiesniedz tā novada paš-valdībai, kuras teritorijā atrodas attiecī-gā zeme, ar norādītu šīs zemes turpmā-kās izmantošanas mērķi un tam pievie-notu darījuma aktu un dokumentiem, kas apliecina personas tiesības iegūt īpa-šumā lauksaimniecības zemi). Juridiskajām personām ir jāat-bilst visiem šiem nosacījumiem: 1) personas vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platī-bas maksājumus vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem; 2) personai rakstveidā jāapliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimniecis-kajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksāju-miem, vai uzsāks triju gadu laikā un no-drošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšē-jā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;

3) vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridis-kās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības prog-rammā, vai vismaz viena īpašnieka ieņē-mumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kār-tas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņē-mumiem; 4) var norādīt patiesos labuma guvē-jus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir likuma 28. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas (Latvijas Republikas pilsoņi un citu Eiropas Sa-vienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī Eiro-pas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi); 5) likuma 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai val-stī, kurā tās ir reģistrētas (Iesniegums jāiesniedz tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, ar no-rādītu šīs zemes turpmākās izmantoša-nas mērķi un tam pievienotu darījuma aktu un dokumentiem, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauk-saimniecības zemi). Likums pēc grozījumu izdarīšanas nosaka, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Likumā iekļautais jaunais 30.2 pants, kas arī stāsies spēkā šī gada 1. novembrī, nosaka, kam ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. Ja lauksaimnie-

cības zemes kopīpašnieks pārdod viņam piederošo zemes daļu, pirmpirkuma tie-sības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi ir zemes kopīpašniekiem. Likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai perso-nai, kas ir lauksaimniecības zemes nom-nieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavi-nāmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nom-niekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpir-kuma tiesības neizmanto zemes kopīpa-šnieks. Savukārt likuma 30.3 pants nosaka septiņus izņēmuma gadījumus darīju-mos ar lauksaimniecības zemi, uz ku-riem neattieksies jaunais regulējums (piemēram – mantojot zemi vai slēdzot darījumu starp laulātajiem vai pirmās un otrās pakāpes radiniekiem). Likuma 36.pants nosaka, ka lauk-saimniecības zemes nomas līgums slē-dzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem un zemes nomnieks vai iznomātājs informē paš-valdību par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Tas nozīmē, ka pareizi nenoformēts un lauksaimniecī-bas zemes nomas līgumu reģistrā nere-ģistrēts nomas līgums nedos zemes nomniekam pirmpirkuma tiesības, ja zemes īpašnieks vēlēsies to pārdot. Kaspars Roķis,

nekustamā īpašuma speciālists Rakstā izmantota informācija

no informatīvā izdevuma „Lauku Lapa” Nr. 9 (2014)

2014. gada oktobris (62) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

Paskaidrojuma raksta sadaļas Informācija 1. Saistošo notei-kumu nepiecieša-mības pamato-jums

Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vienotus principus, kuri jāievēro pašvaldībai un nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" no-teikto tiesību normu piemērošanā par Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu, īste-nojot pašvaldībai deleģētās tiesības apliekamo un neaplieka-mo nekustamo īpašumu noteikšanā un attiecīgu nodokļa likmju piemērošanā. Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma "Par nekusta-mā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas 9.1punktu, 2.panta 8.1 daļu, 3.panta 1.4daļu,1.6 daļu, 9.panta otro daļu un Pār-ejas noteikumu 58., 59.punktu. 2. Īss projekta satura izklāsts Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā 2015.gadā ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība pārsniedz 25 m2 (izņemot garāžas), vidi degradējošas, sagru-vušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (tās daļām), kas ierakstītas zemesgrā-matā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai pie-kritīgo zemi, uz kuras šīs mājas atrodas, kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek būves, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais būvdarbu veikša-nas ilgums, kā arī nosaka nekustamā īpašuma nodokļa mak-sāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu. 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašval-dības budžetu

Saistošo noteikumu īstenošanā nav plānota pašvaldības bu-džeta ieņēmumu daļas būtiska palielināšanās. Saistošo no-teikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņē-mējdarbības vidi pašvaldības teri-torijā

Ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi nevar noteikt.

5. Informācija par administratīva-jām procedūrām Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu un maksāšanas pazi-ņojumu izdošanu atbilstoši šo saistošo noteikumu nosacīju-miem veic Naukšēnu novada pašvaldības Grāmatvedības dienests. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par saisto-šo noteikumu piemērošanu var interesēties Naukšēnu nova-da domē vai iepazīties mājas lapā www.naukseni.lv Saisto-šos noteikumus publicē vietējā informatīvajā bezmaksas izdevumā “Naukšēnu Novada Vēstis”.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas nav notikušas. Pašvaldības speciālisti ir pastā-vīgi komunicējuši ar nekustamā īpašuma nodokļa maksātā-jiem un uzklausījuši to priekšlikumus.

Apstiprināti ar Naukšēnu novada domes 15.10.2014. sēdes lēmumu (protokols Nr. 13, 2.§) SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.4/2014 Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā 2015.gadā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

1.panta otrās daļas 9.1punktu, 2.panta 8.1 daļu, 3.panta 1.4daļu, 1.6 daļu, 9.panta otro daļu un Pārejas noteikumu 58., 59.punktu I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Naukšēnu novada pašvaldība īsteno likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” deleģētās tiesības nekustamā īpašumā nodokļa piemērošanā attiecībā uz Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā eso-šajiem nekustamajiem īpašumiem. 2. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu un maksāšanas paziņojumu izdošanu, atbilstoši šo saistošo noteikumu nosacījumiem, veic Naukšēnu novada pašvaldības Grāmatvedības dienests.

II. Dzīvojamo māju palīgēkas, kas netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli 3. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek dzīvojamo māju palīgēkas (to daļas), kuru platība pārsniedz 25 m2 un tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veik-šanai (izņemot garāžas). III. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu) 4. Nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekri-tīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu): 4.1. īrnieki un nomnieki, kuriem īres un nomas līgumi slēgti ar pašvaldību vai tās pilnvaroto personu; 4.2. personas, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; 4.3. dzīvokļu īpašumu tiesiskie valdītāji (līdz nekustamā īpašuma reģistrēša-nai zemesgrāmatā); 4.4. personas, kuras faktiski lieto nekustamo īpašumu.

IV. Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošības apdraudošas būves 5. Būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudo-ša, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās: 5.1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 5.2. būves kadastrālās vērtības. 6. Lēmumu (administratīvo aktu) par būves klasificēšanu kā vidi degradējošu, sa-gruvušu vai cilvēka drošību apdraudošu būvi vai attiecīgā statusa atcelšanu pieņem Naukšēnu novada dome. 7. Par 5.punktā minētajām būvēm nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmi piemēro ar nākamo mēnesi pēc administratīvā akta par būves klasificēšanu attiecī-gajā kategorijā pieņemšanas. 8. Maksāšanas paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, nosūta nodokļa maksātājam viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākās iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsū-dzēts. 9. Nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par būvi likumā "Par nekustamā īpašu-ma nodokli" noteiktajā kārtībā veic, sākot ar nākamo mēnesi pēc lēmuma par šo saistošo noteikumu 5.punktā minētā būves statusa atcelšanu stāšanos spēkā.

V. Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums 10. Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būv-darbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās kadas-trālās vērtības: 10.1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 10.2. būves kadastrālās vērtības. 11. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies līdz 2013.gada 31.decembrim un būves nav nodotas eks-pluatācijā, un līdz 2014.gada 31.decembrim būvatļaujas nav atjaunotas, ar 2015.gada 1.janvāri apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā, līdz būves nodošanai ekspluatācijā. 12. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies pēc 2013.gada 31.decembra, un 12 mēnešu laikā pēc bū-vatļaujas derīguma termiņa beigām būves nav nodotas ekspluatācijā vai būvatļaujas atjaunotas, ar 13.mēnesi pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām apliek ar nekus-tamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā, līdz būves nodošanai ekspluatācijā. 13. Lēmumu par būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums vai lēmumu par attiecīgās būvatļaujas atjauno-šanu pieņem Kocēnu novada būvvalde. 14. Būvei piekritīgo zemes platību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

20.jūnija noteikumiem Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”. 15. Maksāšanas paziņojumu par būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums Naukšēnu novada dome nosū-ta nodokļa maksātājam viena mēneša laikā pēc būvniecības termiņa izbeigšanās ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu. 16. Nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par būvi likumā „Par nekustamā īpašu-ma nodokli” noteiktajā kārtībā veic sākot ar nākamo mēnesi, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā. VI. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņš 17. Noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu – 7 gadi no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža. VII. Noslēguma jautājumi 18. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Domes priekšsēdētājs J.Zuments

Paskaidrojuma raksts Naukšēnu novada pašvaldības saistošajiem

noteikumiem Nr.4/2014 “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Naukšēnu novada

administratīvajā teritorijā 2015.gadā”

Domes priekšsēdētājs J.Zuments


P ēdējā septembra dienā, pēc Naukšēnu Bērnu un jauniešu centra un Sociālā dienesta iniciatīvas Naukšēnos notika Rudens ratu ripošana. Ikdienas pastaiga pašiem mazākajiem novadnie-kiem nenotika kā ierasts. Dzestrajā, bet saules apmirdzētajā laikā Marita, Ansis, Beatrise, Līva, Agnese, Karolīna, Enija, Aivis, Guntis, Dāvids, Katrīna, Roberts un Paula devās kopīgā pastaigā pa Naukšēniem no kultūras nama līdz pat muižai. Pastaigas sākumā notika mazo ratiņ-braucēju un viņu stūmēju reģistrācija. Katram dalībniekam tika izsniegta transportlīdzekļa atļauja, kas deva tiesī-bas iebraukt tur, kur citiem tas nav ļauts. Tad, kad parādes „transportlīdzekļi” bija izrotāti ar baloniem, kopā ar Sivēnu, Ezi un Mārīti varēja sākties kustība Naukšēnu novada vidusskolas virzienā līdz Doktorātam, kur notika kopīga foto-grafēšanās, lai jau pastaigas beigās, katrs saņemtu fotogrāfiju. Pie Naukšēnu novada pašvaldības parādes dalībniekus sagaidīja Pašvaldī-bas policijas vecākais inspektors Pēteris Ķīkulis un sociālā darbiniece Rūta Pūce. Lai tumšajā laikā būtu droši pārvietoties gan mazajiem ratiņbraucējiem, gan viņu stūmējiem, katrs saņēma atstarotāju. Savukārt Naukšēnu pagasta pensionāru biedrība „Sarma” bija sarūpējusi gardas rudens veltes, lai mazie aug lieli un stip-ri. Nedaudz sasildoties ar siltu tēju, pa-staiga varēja turpināties virzienā uz mui-žu. Pastaigas noslēgumā Sociālā dienesta vadītāja Eva Gulbe aicināja vecākus ie-saistīties „Bēbīšu skolas” aktivitātēs te-pat Naukšēnos. Paredzēts, ka jau tuvā-kajā laikā vecākiem un mazajiem ķipa-

riem būs iespēja sanākt kopā Bērnu un jauniešu centra telpās, lai mazie varētu tuvāk iepazīt viens otru, bet jaunās mā-miņas iegūtu jaunas zināšanas un ap-mainīties ar pieredzēm. Paldies visiem pastaigas „Rudens rati ripo Naukšēnos” dalībniekiem par akti-vitāti!

Sirsnīgs paldies pensionāru biedrības “Sarma” dāsnajām dāmām — Dzintrai Sprincei, Lidijai Valmierai, Vizmai Tral-lai, Ērikai Irbei, Vēsmai Landrātei, Regī-nai Jurgenovskai, Ausmai Gailei, Guntai Jekalei, Olgai Laperei, Sarmītei Zāgerei, Ilzei Štākai, Laimai Zeltiņai, Ērikai Vēji-ņai un Austrai Ēvelei, kuras dāvāja savas

rudens veltes un pagraba “dārgumus” mūsu pašiem mazākajiem. ◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Pirmā Rudens ratu ripošana Naukšēnos

Rudens ratu parāde piestāj pirmajā “pieturā” pie Naukšēnu Doktorāta

Semināru vadīs Latvijas Valsts Augļkopības institūts vadošais pētnieks Edgars Rubauskis Semināra tēmas:

Pieteikšanās semināram zvanot: 29497504 (Antra Krievāne)

4.novembrī plkst.10.00 Naukšēnu kultūras namā seminārs "Augļkopība bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā"

• Augļu un ogu dārzu ierīkošana; • Augļu dārzu kopšana; • Audzēšanas tehnoloģijas augļaugiem;

• Augļu koku un ogulāju veidošana; • Bioloģiskajā lauksaimniecībā piemērotas augļaugu šķirnes

Domes priekšsēdētājs Jānis Zuments saņem Atzinības rakstu par ieguldījumu izglītības sistēmā S kolotāju dienas ietvaros Naukšē-nu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmī-ga darba ieguldījumu izglītības sistēmas attīstībā. Atzinības rakstu pasniedza Ko-cēnu novada Izglītības pārvaldes vadītā-ja Ieva Stiģe. Kocēnu novada Izglītības pārvalde deleģēto funkciju ietvaros sniedz pakal-pojumus izglītības jomā arī Naukšēnu novada pašvaldībai un izglītības iestādei. Skolas direktore Aiga Stiere pateicās par lielo un plašo atbalstu, kuru sniedz Naukšēnu novada pašvaldība. Direktore uzsvēra, ka pašvaldības dotais atbalsts izglītībai, ir viens no plašākajiem kāds vispār iespējams.

Uzrunas vārdus teica arī bijušais Naukšēnu novada domes deputāts, kād-reizējais kolhoza „Naukšēni” priekšsēdē-tājs Visvaldis Skujiņš, kurš atzinīgi no-vērtēja pašvaldības ieguldījumu izglītī-bas nodrošināšanā. Viņaprāt Naukšēnu novads šajā jomā ir apsteidzis citus no-vadus.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe (pa kreisi) pasniedz IZM Atzinības rakstu Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam Jānim Zumentam


N aukšēnietis Rimants Gaidamo-vičs par savu nodarbošanos saka: „Tā ir gan mana sirdslieta, gan bizness”. Ri-mants ir biškopis ar trīsdesmit astoņu gadu pieredzi. „Vēl aizvien atminos, kā 1976. gada 24. jūnijā mūsu mājas pagal-mā ienāca kundze un teica, ka ir iespēja savākt bišu spietu. Pirms tam ar tēvu bijām runājuši, ka mums vajadzētu bi-tes, taču todien, tieši pašā atbildīgākajā brīdī, tēvs nebija mājās. Tāpēc ar to bišu spietu nācās tikt galā pašam. Protams, neizpalika nedz kodumi, nedz sapampu-mi, taču mums bija spiets,” par savu pir-mo pieredzi ar bitēm stāsta Rimants. Vēlāk viņš absolvējis Vecbebru biško-pības tehnikumu (tagadējā Vecbebru Profesionālā vidusskola) un līdz pat šai dienai ir nodevies biškopībai. Kolhoza gados kopā ar vēl diviem biškopjiem rūpējies par 300 saimēm, bet vēlāk tās proporcionāli sadalītas - katram pa 100 saimēm. Šodien kopā ar sievu Skaidrīti gādā par 150 bišu saimēm. Biškopība ir viņu vienīgais iztikas avots, un biškopis atzīst, ka darba pie-tiek visa gada garumā. Ziemas sezonā notiek inventāra iegāde un sagatavoša-nās jaunajai sezonai, bet līdz ar sniega nokušanu sākas darbs pie bitēm, kas ilgst līdz pat septembra vidum, kad bites tiek ieziemotas un dodas ziemas miegā. Rudenī divus mēnešus notiek arī aktīva vaska sveču liešana. Vēl no saimniecības tirdzniecībā nonāk bišu maize, propoliss un ziedputekšņi. Biškopis atzīst, ka viņa produkcijai skaļa reklāma nav nepieciešama, jo gal-venie patērētāji ir ilggadējie klienti, kuri jau divdesmit piecus gadus ir uzticīgi Rimanta produkcijai. Savukārt lielākā daudzumā medus tiek eksportēts uz Dā-niju. Rimants novērojis, ja pircējs uz me-dus burkas etiķetes izlasa, ka tas ir rapšu ziedu medus, seko uzskats, ka tas ir sai-ndēts un nekādā gadījumā to nepirks. Taču, ja dod degustēt vairākas medus šķirnes, nezinot kurš medus ir kurš, vienmēr par gardāko tiek atzīts tieši rap-šu ziedu medus. „Vasaras rapsis zied reizē ar āboliņu un citiem ziediem, tādēļ, sajaucoties kopā, veidojas patīkami mai-ga garša. Būtiskākais – bites nekad neli-dos un neievāks medu no nomiglotiem rapša laukiem, tādēļ nav pamata uzska-tīt, ka medus satur ko indīgu. Laborato-rijas, kurās pārbaudām medu, ar katru gadu spēj precīzāk uzrādīt pesticīdu un citu piejaukumu klātbūtni, un šobrīd var noteikt pat viena grama nevēlamo pie-jaukumu tonnā,” stāsta pieredzējušais biškopis. Attiecībā uz labības lauku miglošanu Rimants uzteic vietējos lielākos uzņēmē-jus, kuri nodarbojas ar graudkopību – Aiņa Dukura, Jurģa Krastiņa un SIA „Naukšēni” komandas. „Ja viņi plāno veikt miglošanas darbus, vienmēr ie-priekš pabrīdina, lai arī es tam varu sa-gatavoties. Viņi saprot arī manu biznesu. Turklāt viņiem ir nepieciešamas manas bites rapša ziedēšanas laikā, lai pēc tam varētu ievākt pēc iespējas lielāku labības ražu,” atzīst biškopis. Rimants stāsta, ka medus raža visvai-

rāk atkarīga tieši no laikapstākļiem. „Biškopji, tāpat kā makšķernieki, zieme-ļu un austrumu vēju sauc par bada vēju, jo tādā laikā bites medu neievāc. Katrs gads ir atšķirīgs. Par aizvadīto sezonu varu teikt, ka tā bija salīdzinoši normāla. Jāteic gan, ka zemā gaisa temperatūra no jūnija vidus līdz jūlija sākumam, man trīs nedēļas iedeva piespiedu atvaļināju-mu. Bet bitēm šis laiks nebija labs, jo, lai nebūtu tās jāpiebaro vēsajā laikā, šopa-vasar ievākto medu, bija jāatstāj pašām bitēm barībai,” par aizvadīto sezonu stāsta Rimants, piebilstot, ka medus ie-vākšanu ietekmē mūsu klimata vēlie pa-vasari. Šajā ziņā Latvijas biškopji nevar konkurēt ar Vācijas vai Slovākijas biš-kopjiem, kur tas pienāk agrāk, taču zie-meļos ievāktais medus esot daudz vērtī-gāks. Biškopis min, ka šogad ievāktais medus daudzums no vienas saimes bijis gandrīz divas reizes mazāks nekā pērn. Līdz ar to produkcija nonāks tikai vietējā tirgū, jo eksportam nepietiks. Pašlaik Eiropas tirgū medus pieprasījums esot lielāks par tā piedāvājumu. Laikapstākļi, protams, nav vienīgā problēma, ar ko jāsaskaras biškopjiem. Raizes sagādā arī bišu vidū izplatītās slimības. Viena no nopietnākajām ir pe-ru puve, kas šobrīd Latvijā ir izplatīta, taču tai netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. „Tā ir ļoti lipīga slimība, un tās ietekmē bišu saime ar laiku iet bojā. Šī slimība ir tikpat nopietna kā Āfrikas cūku mēris. Tiesa, bites ir sīkstas un tās cīnās līdz pēdējam. Kādu laiku atpakaļ piedalījos projektā, kura laikā apmeklēju vairākus desmitus bišu dravas Vidzemē, lai ievāktu bišu paraugus un pārbaudītu to veselības stāvokli. Secinājums – peru puve Latvijā ir izplatīta, taču diemžēl

biškopji tai nepievērš pietiekami lielu uzmanību,” stāsta biškopis. Pieredzējušais biškopis ir Latvijas Biškopības biedrības, kas šobrīd apvieno trīs tūkstošus biškopju, biedrs. Rimants gan atzīst, ka tās ir tikai aptuveni divas trešdaļas no visiem Latvijas biškopjiem. Katrs biedrības biedrs maksā biedru naudu, kuras lielums ir atkarīgs no bišu saimju skaita dravā. Rimants ir ganda-rīts, ka šis ieguldījums sniedz lielu atde-vi. „Mūsu kolēģi Igaunijā mazliet mūs apskauž, saucot par bagātiem, jo mūsu biedrība varot iegādāties ārstniecības līdzekli pret bišu slimību varrozi un iz-dalīt to saviem biedriem tikpat kā bez maksas. Taču patiesībā ir tā, ka lielais biedru skaits ļauj nodrošināt apjomīgu pasūtījumu un līdz ar to ražotājs Austri-jā mums dod lielu atlaidi,” skaidro Ri-mants. Jāpiebilst, ka arī Latvijas Biškopības biedrība novērtējusi naukšēnieša darbu un pirms trim gadiem Rimantu nominē-ja apbalvojumam „Gada biškopis ražoša-nā”. Rimants šajā kategorijā ieguva trešo vietu. Arī šajā nozarē nepārtraukti ir jādo-mā par attīstību, lai darbs kļūtu ērtāks. Tāpēc Rimanta un Skaidrītes saimniecī-bā iegādāta elektriskā medus sviede, medus atvākojamā mašīna, kas aizstāj roku darbu. Tomēr biškopis uzsver, ka pats galvenais virzītājspēks ir gadu gaitā uzkrātās zināšanas un pieredze. Naukšē-nietis labprāt savās zināšanās dalās arī ar citiem Latvijas biškopjiem un pa rei-zei arī ar vietējiem, kuri biškopību izvē-lējušies par savu vaļasprieku. Galvenie jautājumi, kuri tiekot pārrunāti, ir saistī-ti ar bišu ārstēšanu un dravošanu. Biškopja saimniecībā galvenokārt

izmanto Latvijas stāvstropus, bet ir arī pārvadājams vagons, kurā atrodas 20 bišu saimes. Biškopis atklāj, ka bišu mā-tes izaudzē pats, bet cilts materiālu ieved no citām Eiropas valstīm. Rimants stāsta, ka Krievu zinātnieks biškopis pētījumā atklājis, ka tumšais medus ārstē kaites no jostasvietas uz leju, savukārt gaišais – no jostasvietas uz augšu. „Arī pati bite ir brīnumlīdzek-lis, tiesa, Latvijas normatīvie akti neat-ļauj tās pielietot ārstniecībā bez medicī-niskās izglītības. Es gan zinu, ka mūsu valstī ir daži mediķi, kas praksē izmanto bites,” stāsta Rimants. Jautājot Rimantam, vai kādreiz sais-tībā ar biškopību ir gadījies arī kāds ku-riozs, viņš min, ka reiz gadījies kāds pār-pratums. „Biju vairāku dienu pieredzes apmaiņā uz Somiju un kāds paziņa zva-na un jautā, kur esmu. Atbildu, ka Somi-jā. Viņš saka: nu, labi, es pasēdēšu un pagaidīšu. Viņš pārklausījās, taču pār-pratumu novērsām un viņš nesēdēja četras dienas dravā, gaidīdams mani,” ar smaidu atceras Rimants. Jautāts vai biškopis un viņa tuvinieki medu lieto arī ikdienā, viņš nosaka, ka īpaši tas neprasās, jo ar medu visi mielo-jas pie tā ieguves vasarā. Tomēr Rimants piebilst, ka viņa sievasmāte cep fantas-tisku medus kūku no, kuras gan nekad neatsakoties. Runājot par tuvākās nākotnes plā-niem, Rimants atzīst, ka šobrīd negrasās palielināt saimju skaitu, bet gan būtiski esot strādāt ar jau esošām, lai ievāktu pēc iespējas lielāku medus daudzumu no vienas saimes. ◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Biškopība ir mana sirdslieta, kas pāraugusi biznesā

Turpinās nodarbību cikls „Gudrību skola” 10.novembrī plkst. 14.00 Ķoņu pagasta pārvaldē nodarbība ģimenēm

“Tradīciju veidošana ģimenē, gadskārtējie svētki un latviskās tradīcijas” Lektore: kultūras darba organizatore Maruta Krastiņa Nodarbības laikā būs iespēja uzzināt par to, kā radīt un uzturēt tradīcijas ģimenes lokā, kā svētkus svinēja senie latvieši un kā pieskaņot ģimenes un mūsdienu paradumus latviešu svētku gada ritumam. Būs arī praktiskā daļa - svētku rotājumu un ēdienu gatavošana. Uzmanību! Nokļūšanai nodarbību vietā tiks nodrošināts bezmaksas transports maršrutā Naukšēnu pagasts - Ķoņu pagasts, tāpēc lūdzam pie-teikties uz nodarbībām divas darba dienas iepriekš, zvanot: 26588243 (Rūta). Biedrība “Ķoņu kalna dzīves skola” projektu realizē ar nodibinājuma “Fonds “Ziedot.lv’” atbalstu

Skaidrīte un Rimants Gaidamoviči pie ieziemotajām bišu saimēm


S aruna ar Kasparu Krastiņu, četru stundu garumā, paskrējusi nemanot. Patīkams vizuālais tēls un prasme izcili noformulēt savu sakāmo. Neskatoties uz to, ka Jēzus vecums viņam jau garām, un tieši pēc gada klāt apaļie četrdesmit, gribas uzrunā lietot vārdu- jauneklis. Kaspars, nenoliedzami, ir personība, kuru veidojusi spēja domāt, spēja mīlēt, spēja radīt un spēja runāt. Pirms diviem gadiem viņš pieņēmis ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē. Norai-dījis izcilu darba piedāvājumu Vācijā. Kāda vēl Vācija, viņš taču ir Naukšēns (tāds ir ne tikai viņa vārds skype, tā viņu uzrunā arī sadarbības partneri Latvijā). Un nevietā te būtu skaļi izsaukts sauklis - Patriotisms! Savu sakņu apzināšana un mīlestība pret vietu, kurā dzīvo viņš un viņa ģimene, mājo Kaspara sirdī. Kurš naukšēnietis gan nezin Kaspa-ra fanātisko aizraušanos ar automašī-nām un talantu to ārstēšanā. Cēsīs par šo prasmi viņš reiz nosaukts par Kašpi-rovski. Liela rosība viņa Naukšēnu muižas teritorijas darbnīcā bijusi vienmēr. Līdz šim gan hobija līmenī - „pats sev” un „palīdzi draugam”. Sajūtot pieprasīju-mu no apkārtējās sabiedrības, jau veselu gadu Kaspars savu nodarbi ir legalizē-jis un izveidojis nopietnu uzņēmumu. Kāds tev ir bijis šis pārmaiņu gads? Pēdējais gads tiešām manā un dar-bnīcas dzīvē ir bijis pārmaiņu pilns. Izlē-mu beidzot atvieglot naukšēniešu un apkārtnes iedzīvotāju dzīvi un sākt strā-dāt savējiem. Vai tad naukšēnietis nav pelnījis ērti pieejamus servi-sa pakalpojumus tepat Naukšēnos? Kā-pēc viņam mērot desmitiem kilometru uz citām pilsētām? Pēc dabas esmu es-tēts, tāpēc iesāku ar darbnīcas kosmētis-ko remontu. Spodrināju instrumentus. Lai sniegtu labas kvalitātes darbu, iegā-dājos augstas precizitātes automašī-nas riteņu montāžas un svēršanas darba galdu, pacēlāju un virkni ci-tus nepieciešamos palīginstrumentus kvalitatīvam auto remontam. Noslēdzu vairākus līgumus ar tiešajiem rezerves daļu tirgotājiem, kas dod iespēju salīdzi-noši ātru detaļu piegādi no viņu puses tieši uz manu remontdarbnīcu Naukšē-nos. Īpaši pateikties gribu AD Baltic Val-mieras filiālei. Uzskatu, ka esmu izvei-dojis konkurēt spējīgu autoservisu. Šobrīd uzņēmumā pildu direktora, menedžera un meistara pienākumus vienā personā, tādējādi spēju nodrošināt remontdarbu kvalitāti. Zinu, ka mana darba veiksmes pamatā ir un vienmēr būs apmierināts klients. Tajā pat laikā skatos un klausos visapkārt, vai kaut kur bez darba neklīst kāds puisis, kurš būtu tikpat „traks” uz autiņiem kā es, jo labs palīgs man būtu ļoti nepieciešams. Reklāmu jau tev īsti nemaz ne-vajag. Daudzu gadu garumā, palī-dzot draugiem un paziņām, esi pierādījis, ka spēj ieklausīties au-tomašīnu sirsniņās un ātri vien atrast īsto vainu. Kā tev tas izdo-das? Mūsu ikdienai tik strauji ritot, esam pieraduši neiedziļināties problēmu cēlo-nī, bet cīnāmies ar sekām. Ar sa-vu automehāniķa pieredzi visbiežāk ne-cenšos tūlīt bojāto detaļu samainīt pret jaunu, bet izsekoju problēmas cēlo-nim, salaboju un novēršu to pareizi. Tāpat bieži uzņemos labot bojātos mez-glus un mehānismus, kuru nomaiņa pret jaunu atstātu klienta budžetā ievēroja-mu robu, bet pareizi salabojot tie vēl ir spējīgi kalpot un darboties ilgstoši. Atjaunojot vecās detaļas bez virpoša-

nas un metināšanas darbiem neiztikt. Tad talkā saucu savu draugu Vitautu Ēveli. Nekad neatsaka. Zinu, ka esi iesaistījies Naukšē-nu novada pašvaldības policijā, ka esi uzņēmies pārvaldnieka amatu „Ievlejās”. Tas viss prasa laiku. Ja nu es esmu aizvedusi savu „slimo” automašīnu pie tevis un darbnīcas durvis ir ciet? (Smejas) Tad Tu izlasi oranžas krāsas plāksnīti uz durvīm: Pašreiz esmu iz-braucis, bet tu man vari piezvanīt. 29489718 (Kaspars) Klients var man piezvanīt arī no mājas, un mēs vienoja-mies par konkrētu satikšanos laiku. Pa-visam drīz virs durvīm parādīsies arī izkārtne: Riepu speciālists. Saviem klientiem internetā esmu izveidojis īpa-šu mājas lapu www.autovedejs.lv Kad ienāci šai pasaulē, Tev jau bija divas pusmāsiņas no tēva pus-es un divas pusmāsiņas no mam-mas puses. Pirmā dzīvesvieta Dzir-navu iela Rūjienā. Vai māsas tevi nevilināja leļļu pasaulē? Kā spēji izrauties pie automašīnām? Bija jau arī lelles.(Smejas) Māsas man ir ļoti mīļas un tikai vienu reizi mū-žā esmu vēlējies, kaut man būtu vecāks brālis. Toreiz Guntis Lapsiņš mani aici-nāja uz Eriņu motoklubu, bet tur visiem mazajiem puikām palīdzēja lielie brāļi. Man vajadzēja pašam izpētīt un saprast, kas un kā darbojas tajā mopēda motorā. Atceros, reiz lūdzu kādam lielajam, lai man palīdz aizdedzi noregulēt. “Izkaplē manu biešu vagu, tad noregulēšu!” tāda bija atbilde. Negāju kaplēt, pats izfun-ktierēju. Vecvecāki dzīvoja Skolas ielā un ve-cāmamma mani pieskatīja. Mans pir-mais braucamais bija trīsritenis, kuram bija tikai stūre, salauzts rāmis un viens ritenis. Aiz ogu krūmiem skrēju ar to riteni tā, lai no ceļa izskatās, ka es brau-cu. Nekas tur īsti nesanāca. No tā laika manas dzīves moto – Vai nu ir labi vai nav nemaz. Tētis arī bija tāds- vai nu darīja pa īstam, vai nedarīja nemaz. Viņš bija šoferis un daudzas lietas iemācījos

no viņa. Kopā likti velosipēdi, remontēti neejoši motocikli utt. Tētim bija pasū-tīts labs krievu žurnāls „Za ruļom” (Pie stūres). Tēviem ir jāļauj dēliem nagus apdauzīt. Skola Rūjienā un tad…? Un tad Virķēni. Gribēju kļūt par trak-toristu. Kļuvu arī un sāku strādāt paju sabiedrībā „Naukšēni”. Visu ziemu siltās un tīrās darbnīcās remontēju UAZ auto-mašīnu. Iepatikās un pavasarī vairs pie traktora atgriezties negribējās. Kādu gadu biju šo pusi pametis. Atgriezos. Mamma strādāja Naukšēnu profesi-onāli tehniskajā skolā par komendanti un mēs īrējām skolas garāžu, kur vietām mainījās manas pirmās automašīnas - „Zapiņš”, „Moskvičš” un „Opel Kadet”. Vai turpināji automehāniķa karjeru? Paju sabiedrībā vairs neatgriezos, bet mani uzrunāja uz Naukšēniem no Rīgas atnākušais automehāniķis Dzintars Šu-bins. Viņš zināja cenu savam darbam un darīja visu ļoti pareizi. Saskatījis manī potenciālu, aicināja pievienoties savam autoservisa biznesam. Man tā bija laba darba pieredze, un es esmu viņam ļoti pateicīgs. Dzīve nestāv uz vietas, viss mainās. Dzintars vairs nav Naukšēnos, bet mans ieguvums, kopā strādājot, ir palicis. Es turpinu pilnveidoties un ne-liedzu padomu ieinteresētiem jaunie-šiem. Īpaši lepojos ar Ritvaru Laubertu, kurš veiksmīgi jau uzsācis pats savu biz-nesu. Reizēm derīgi ieklausīties arī jaun-iešu viedoklī. Ļoti labs kontakts man izveidojies ar māsas Intas dēlu Kristja-nu. Kādreiz viņu maziņu auklēju, tagad viņš ir mans padomdevējs. Vai nav jau-ki? Tev pašam arī ir jauka ģimene. Sieva Inese un divi dēli. Vians mērķtiecīgi un veiksmīgi realizē savu sapni, apgūstot pavārmākslu. Jau atzinību guvis prakses laikā Norvēģijā. Kārlis mācās 9.klasē. Kārlis ir man blakus bieži, darbojas līdz, bet es zinu, ka viņš nekad nebūs automehāniķis. Viņam ir pavisam citas intereses. Mans pienākums ir viņu atbal-

stīt. Pēc sarunas, Kasparam nezinot, uz-runāju divas no viņa māsiņām. Kāds ir mazais brālis Kaspars? Inta Nolle: „Kaspars man vienmēr ir bijis Mīļais brālis (mīļais mazais brālītis). Tā viņu saucu joprojām, arī sazvanoties parasti jautāju, ko mans mīļais brālis labu dara? Kasparam manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti īpaša vieta. Viņš vienmēr ir mani atbalstījis un palīdzējis (un es viņu arī). Uz viņu vienmēr esmu varējusi paļau-ties. Kad man kādreiz klājās ne visai, viņš mani pastiprināti apciemoja. Arī tagad, kad dzīvoju Rīga un tiekamies ne pārāk bieži, viņš ir pirmais, kam zvanu, ja vajag "skatu no malas" vai vienkārši viedokli par kaut ko. Sajūtas grūti uzrak-stīt, bet, manuprāt, starp mums ir tā īpašā saikne - mēs zinām, ka, ja vaja-dzēs, mēs viens otra labā darīsim visu iespējamo (arī neiespējamo). Drošības sajūta un tas, ka uz viņu var paļauties - solījumus izpildīs un, galvenais, nekad nedos tukšus solījumus. Reizēm skarbs, bet vienmēr patiess - un tas man ļoti svarīgi - negribu "cukurūdeni", ja pienā-kas vērmeles.” Rudīte Vizule: „Tā kā brālis ir 6 gadus jaunāks par mani, tad bērnībā mums ar māsu viņš bija jāpieskata. Protams, ka mums jau tas nepatika, jo viņš nebija ļoti paklau-sīgs. Kad gribējām braukt ar draudze-nēm ar riteņiem, brālis bija jāsēdina uz bagāžnieka. Tas nu tā, bet vispār man ir foršākais brālis pasaulē un zinu, ka, ja vajadzēs palīdzību, vienmēr palīdzēs un atbalstīs. Brāļuks ir ļoti mērķtiecīgs un uzņēmīgs.”◊

Līga Siliņa

Tēviem ir jāļauj dēliem nagus apdauzīt

Kaspars Krastiņš savā darbnīcā pie jaunajām riepu montēšanas iekārtām Foto: Nora Kārkliņa


P ar naukšēnieti Andreju Rulli var teikt, ka viņš ir dzinējspēks ne tikai ugunsdzēsībai Naukšēnos, bet arī plašā-kā teritorijā. Andrejs visu mūžu darbo-jies kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Patei-coties viņa uzņēmībai un ieguldījumam, attīstījies un guvis popularitāti uguns-dzēsības sports. Viņš, būdams uguns-dzēsības sporta treneris, ir devis pirmās zināšanas un iemaņas veselai paaudzei - tagadējiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinie-kiem. Ugunsdzēsības entuziasta bijušie audzēkņi startē Latvijas valsts vienībā. Savukārt mazdēls Alvis Čākurs izcīnīja pirmo individuālo medaļu Pasaules čem-pionātā šai sporta veidā. „1999.gadā pirmoreiz kopā ar septi-ņiem citiem ugunsdzēsējiem no Valmie-ras devos uz apmācībām Vācijā Gīterslo apgabalā. Tad iepazinos tuvāk ar Gīter-slo apgabala ugunsdzēsības priekšnieku Helmutu Frēzi. Tolaik Frēzes kungam jau bija kontakts ar ugunsdzēsējiem Val-mierā. Neskatoties uz to, ka ugunsdzēsī-ba šai pusē vienmēr ir bijusi augstā lī-menī, tomēr prasījās kaut ko iekustināt vēl vairāk. Tas bija laiks, kad pats smagi slimoju, bet manas meitas teica, ka mums vajag kaut ko sabīdīt, lai veicinātu un popularizētu ugunsdzēsības sportu. Man ir tāds niķis, ja aizbraucu kaut kur citur un redzu, ka citiem ir kaut kas labs un darbojas, man vajag to īstenot arī pie mums. Turklāt man nepatika, ka vācieši ar lepnumu stāsta, varētu teikt lielās, par savu ugunsdzēsības jomu, bet mums nav ko likt pretī. Tad nosmējos, ka, ja mums būtu finansējums arī mēs piecu gadu laikā sasniegtu tādu pašu līmeni kā tas ir Vācijā. Gīterslo apgabala ugunsdzēsī-bas priekšnieka sieva par šādu repliku atbildēja: „Helmuts visu savu mūžu ir ieguldījis, lai sasniegtu tādu līmeni”. Es atbildēju, labi, bet mums tas būs piecu gadu laikā un vēl saderējām. Tā sākās mūsu saikne ar Gīterslo apgabalu uguns-dzēsības jomā”, par savu pirmo vizīti pie sadarbības partneriem Vācijā stāsta An-drejs Rullis. Pēc atgriešanās no Vācijas, Andrejs ar jaunu sparu sācis rīkoties. Iekustinot jaunos ugunsdzēsējus Naukšēnos, iekus-tināts viss bijušais Valmieras rajons. Laika gaitā izveidota brīvprātīgo uguns-dzēsēju apvienība „Rūja 7+”. Šāds no-saukums dots, jo tajā apvienojušies sep-tiņi šīs puses pagasti, savukārt plus zīme nozīmējusi, ka apvienība ir atvērta uz-ņemt vēl jaunus brīvprātīgos ugunsdzē-sējus. Vēlmi darboties ugunsdzēsēju sportā apspiedis fakts, ka nav bijis finan-sējums. Laika gaitā atbalsts no Vācijas sasnie-dza Naukšēnus. Šeit Andrejs atklāj kādu pavisam sentimentālu momentu. „Kad tikos ar Helmutu Frēzi, nezināju, ka viņš ir smagi slims. Tad, kad devos uz Vāciju jau kopā ar skolēniem, kuri trenējās ugunsdzēsības sportā, Helmuts bija jau miris. Pirms savas nāves Frēzes kungs bija izteicis vēlēšanos, lai uz viņa bērēm nenes ziedus, bet ziedo ugunsdzēsībai, domājot galvenokārt tieši par Naukšē-niem”, par atbalstu jaunajiem Naukšēnu ugunsdzēsējiem stāsta Andrejs. Par ziedojumu iegādāts inventārs un palīdzēts uzcelt treniņu tornis Naukšēnu stadionā. Torņa celtniecība notika gal-venokārt par vietējo Naukšēnu pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. No vāciešiem Naukšēni ir saņēmuši arī ugunsdzēsības automašīnu un busiņu. Ugunsdzēsības sports skolēnu vidū kļuva populārs. Tomēr pastāvējis notei-kums, ka pulciņā uzņem no 10 gadu ve-cuma. Tie skolēni, kuri sasnieguši no-teikto vecumu, ar lielu prieku devušies

pie pulciņa vadītājas Lindas Čākures, lai lūgtu viņus uzņemt. Andrejs ļoti novērtē Frēzes kunga atbalstu Naukšēniem, tādēļ radusies doma par „Frēzes kausa” izveidi. „Kopā ar tā laika Valmieras rajona padomes priekšsēdētāju Vitautu Staņu nolēmām, ka jārīko ugunsdzēsības sporta sacensī-bas. Tās notika Naukšēnos un tajās pie-dalījās vairāk ne kā 20 komandas no bijušā Valmieras rajona. Sacensībām ir izstrādāts īpašs kauss,uz kura attēlota degoša liesma. Šo dizainu veidojām kopā ar vāciešiem. Tas simbolizē ugunsdzēsī-bu, bet varētu teikt, ka arī Helmuta Frē-zes „izdegšanu”, jo viņš sevi nesaaudzēja un visu atdeva ugunsdzēsības attīstībai. Interesanti, ka nekad „Frēzes kausa” izcīņas laikā nav lijis lietus. Īsi pirms sacensību sākuma līst, bet kā sākas sa-censības tā pārstāj. Tad, kad uz Naukšē-niem bija atbraukusi Helmuta Frēzes sieva, pastāstījām arī viņai šo novēroju-mu un teicām, ka Helmuts no debesīs noraugās uz mums. Frēzes kundze bija ļoti aizkustināta par to, ka mēs tik ļoti cienām viņas vīru. Manā darbavietā ir izveidots piemiņas stūrītis Frēzes kun-gam, kur mēdzu iedegt svecīti”, stāsta Andrejs Rullis. Andrejs uzsver, ka ugunsdzēsība nav tikai sports, tie ir arī salidojumi, dejoša-na, dziedāšana. Viņš atklāj, ka vienīgais, kas viņam nav izdevies, kamēr aktīvi darbojies ugunsdzēsības jomā, nav spē-jis pierunāt Latvijas Valsts prezidenti piedalīties ugunsdzēsēju svētku ballēs, kas bija ļoti plaši apmeklētas. Šogad vasaras izskaņā, pēc ilgāka pārtraukuma Rūjienā atkal notika ugunsdzēsības sporta sacensības „Frēzes kauss 2014”. Andrejs priecājas, ka kausa izcīņas sacensības ir atjaunotas, bet vi-ņam ir mazliet žēl, ka tagadējie organi-zatori centās mainīt nolikumu, paredzot, ka kausu iegūst labākā vīriešu komanda. Sacensību sākotnējā doma bija masvei-dība, lai ir pārstāvētas visas komandu grupas, nevis kausu izcīna viena spēcīgā-kā komanda. „Mums tie savulaik bija kā svētki, kur iesaistītas ģimenes - sievas un bērni. Ugunsdzēsība tā ir mūsu dzīve un tajā galvenais ir ģimene. Arī Vācijā tas notiek līdzīgi. Tur bērnos ir ieaudzi-nāta degsme un cīņas spars”, nosaka Andrejs. Viņš uzskata, ka turpmāk „Frēzes kausu” nevajadzētu rīkot katru gadu, pietiktu, ja tas notiktu katru otro. Aizvadītajās sacensībās „Frēzes kausa 2014” izcīņā godam sevi pārstāvēja četr-as Naukšēnu komandas – vīriešu, sievie-šu, zēnu un meiteņu. Viņi aizstāvot Naukšēnu vārdu, izcīnīja kausu. Meiteņu komandā Naukšēnus pārstā-vēja Jete Agate Zumente, Diāna Šnepste, Liene Parte, Lāsma Medne, Evija Spalva. Zēnu komandā— Alvis Čākurs, Pauls Ratnieks, Artūrs Čākurs, Kalvis Blauma-nis, Renāts Lapacinskis. Sieviešu ko-mandā - Saiva Dambīte, Ilze Pētersone, Helēna Vējiņa, Līga Ratniece, Ilze Pēter-sone. Vīriešu komandā - Kaspars Eglītis, Oskars Reiziņš, Rihards Reiziņš, Edvīns Melnis, Edvarts Melnis. Tagad Andreja iesākto turpina un attīsta meita Linda un mazdēls Alvis. Viņi abi palīdz mūsu novada pārstāvjiem sagatavoties ugunsdzēsības sporta sa-censībām. Vīriešu komandai sagatavo-ties palīdzēja Kaspars Eglītis. „Mani sa-trauc, ka Linda „izdegs”, viņa no rīta līdz vakaram strādā skolā, bet vēl brīvajā laikā uzņēmusies darboties ar jaunajiem ugunsdzēsējiem. Varu jau teikt, lai tā nedara, bet viņa ir izaugusi stadionā, vienmēr bijusi klāt ugunsdzēsības spor-tam, kā teikt viņai tas ir gēnos. Tāpat ir ar mani. Man interesē pats process. Uz-

skatu, ka šajā jomā var darboties tikai tie, kuriem ir patiesa vēlme ar to nodar-boties. Šo darbu nevar veikt par naudu, tas jādara ar dvēseli. Sāpīgi, ka kādreiz cilvēki runā, ka es esmu šai jomā kaut ko finansiāli nopelnījis. Patiesībā es iegul-dīju savus privātos līdzekļus, lai varētu pilnveidot ugunsdzēsības sportu un sko-lēniem parādīt pasauli, „izraut” no lauku vides”, nosaka Andrejs. Andrejs vairākkārt ir saņēmis arī ap-balvojumus, augstākais no tiem ir Sud-raba goda zīme par nopelniem. Turklāt viņš ir vienīgais civilais ugunsdzēsējs, kurš tādu saņēmis. Andreju priecē, ka neskatoties uz dažādām pārmaiņām, šķēršļiem un citām problēmām, Naukšē-nu brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir iekļauti VUGD kopējā ķēdē, kas nozīmē, ka ne-laimes gadījumā palīdzība ir pieejama daudz operatīvāk. Var apgalvot, ka Naukšēnos notiek ugunsdzēsības sporta atplaukums. Sep-tembrī Naukšēnu stadionā, pēc vairāku gadu pauzes, atkal tika uzstādīti mērķi un skanēja motora troksnis, jo naukšē-nieši gatavojās sacensībām ''Brašais ugunsdzēsējs''. Pēc pāris aizvadītajiem treniņiem, 3. oktobrī naukšēnieši Jelgavā startēja ugunsdzēsības sporta sacensībās “Brašais ugunsdzēsējs”. Kopējais ko-mandu skaits bija ap četrdesmit. Zēnu konkurencē astoņas komandas, sieviešu konkurencē, kur startēja gan Naukšēnu sievietes, gan meitenes, 11 komandas. Sacensību diena bija spraiga, interesanta un jauniešiem radusies ideja, ka ieguldī-tais darbs ir jāturpina. Naukšēnu meitenes un zēnus priekš-skrējienā piemeklēja tehniskas neveik-smes - meitenēm šāvējai no rokām izslī-

dēja stobrs un zēniem atvienojās maģis-trālā šļūtene. Lai uzvarētu, Naukšēnu sieviešu komandai bija jāveic trīs skrē-jieni. Izdevās - ''Brašā ugunsdzēsēja'' kauss ir atkal Naukšēnos. Jelgavā Naukšēnus pārstāvēja—meiteņu komandā - Jete Agate Zumente, Lauma Ungure, Ieva Ungure, Diāna Šnepste, Liene Parte, Lāsma Medne. Zēnu komandā - Didzis Sikselietis, Re-nāts Lapacinskis, Kārlis Pūce, Alvis Čā-kurs, Artūrs Čākurs, Kalvis Blaumanis. Sieviešu komandā - Paula Engere, Ilze Dambīte, Saiva Dambīte, Līga Ratniece, Helēna Vējiņa, Ilze Pētersone. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu struktūrvienību komandu grupā Valmie-ras komandā startēja brāļi Rihards un Oskars Reiziņi, Edvards Melnis. Viņu pārstāvētā komanda izcīnīja godpilno 2.vietu. Savukārt 3.vietu šajā grupā iegu-va Vidzemes komanda, kuras sastāvā startēja naukšēnieši Arnis Parts un Gun-dars Lezdkalns. Linda atklāj, lai varētu sapulcināt sacensību dalībniekus, viņa gājusi uz ielas klāt potenciālajiem jaunajiem ugunsdzēsējiem. Un tādā veidā arī izde-vies sapulcināt jauniešus. Pāris treniņi un viņi bijuši gatavi sacensībām. Linda Čākure saka, ka viņa par laiku, kas aizvadīts gatavojoties sacensībām, ir ļoti apmierināta. “Esmu iepazinusi Naukšēnu jauniešus un sapratusi, ka mums ir jaunieši, kuri grib darīt kaut ko vairāk par sēdēšanu pie datora. Paldies par kopā būšanu! Ceru, ka mūsu sadar-bība turpināsies”, nosaka Linda. Tāpat viņa pateicas Naukšēnu novada pašval-dībai.◊ Nora Kārkliņa

Ugunsdzēsības sporta atplaukums Naukšēnos

Pēc “Frēzes kausa” izcīņas sacensībām Naukšēnu komandas kopā ar Jeru komandu

“Brašais ugunsdzēsējs” sacensībās Jelgavā Foto: VUDG


Pensionāru biedrības valde iepazīst Saeimas namu

Naukšēnu novada vidusskolas ieejai jauna “cepure”

Š oruden, pēc partijas „Vienotība” deputātes Zandas Kalniņas – Lukašēvi-cas uzaicinājuma Latvijas Republikas Saeimas namu apmeklēja pensionāru biedrības „Sarma” valde. Šī ekskursija bija kā neliels atalgojums par ilggadēju darbu biedrības valdē. Mums bija iespēja iepazīties ar Saei-mas namu, zālēm, darbu sēžu zālē. Neiz-palika arī tikšanās ar Zandu Kalniņu – Lukašēvicu. Ekskursijas laikā notika ko-pīga fotografēšanās gan pie Saeimas na-ma, gan Sarkanajā zālē pie svečtura, ku-ru iededz tikai divas reizes gadā – 18.novembrī un 4.maijā. Pēc Saeimas nama apmeklējuma in-teresantu ekskursiju vadīja līdzi uzaici-nātā naukšeniete Indra Aģe. Kopā ar Indru devāmies pa Vecrīgu un uz Liela-jiem kapiem. Paldies viņai par to. Atceļā vēl pabijām pie akmens skul-ptūrām Stalbes pagasta „Ezeriņos”. Ekskursija tika apmaksāta pateicoties mūsu sponsoriem, šoreiz galvenokārt Sonjai Muzikantes kundzei. ◊ Austra Ēvele,

pensionāru biedrības „Sarma” vadītāja

Saņem apbalvojumu “Gada balva izglītībā 2014” 2 .oktobrī Valmieras drāmas teātrī tika sveikti Valmieras pilsētas pašvaldī-bas apbalvojuma „Balva izglītībā 2014” laureāti. Apbalvojumu un īpašu piemi-ņas pildspalvu saņēma kopumā 28 Val-mieras vispārējo, speciālo, profesionālās ievirzes un pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji, tostarp arī Daina Plīkša. Jaun-ās skolotājas dzimtā vieta ir Naukšēni, bet tagad viņas ikdiena paiet Valmierā, kur strādā par sporta skolotāju un trene-ri. “Emocijas saņemot šo apbalvojumu ir vārdiem neaprakstāmas, ļoti esmu sajūsmināta par to ka mans pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Pienenīte” kolē-ģu kolektīvs mani ir tik augstu novērtē-juši un izvirzījuši nominācijai preten-dents “Balvai izglītībā 2014”. Kad tiku izsaukta uz skatuves, knapi valdīju prie-ka un gandarījuma asaras, jo nebiju aiz-domājusies, ka kolēģi par mani var iz-teikt tik sirdi aizkustinošus vārdus. Ik-

dienas dzīvē jau ko tādu nesaka. Tagad lepojos ar sevi, bet nedrīkst atslābt, jo jānes piešķirtais tituls”, uzsver Daina. PII “Pienenīte” vadītājas Iveta No-lberga izvirzot skolotāju Dainu Plīkšu apbalvojuma, par viņu saka: “Šī skolotāja ir guvusi nedalītu iestā-des pedagogu atzinību. Dzīvesprieka un optimisma pārpilns cilvēks. Viņa nelieto vārdus "Es nevaru ". Ikviena jauna ideja tiek pieņemta ar azartu un vēlmi pamē-ģināt. Ar neatlaidību un veselīgu humo-ru ir veidota bērnu interese par sportu un aktīvu dzīvesveidu. Viņa ir neiztrūk-stošs atbalsts pedagogiem viņu ikdienas darbā, nekad neatsaka palīdzību. Viņas organizētās sporta aktivitātes guvušas augstu vecāku, bērnu un pedagogu no-vērtējumu. Vienkārši—lieliska kolēģe un profesionāls pedagogs.”◊ Nora Kārkliņa Jaunā skolotāja Daina Plīkša (pirmā no labās) ir iemantojusi ne tikai savu kolēģu cieņu, bet arī skolēnu un viņu vecāku

Foto: no personīgā arhīva

Pensionāru biedrības “Sarma” pārstāves kopā ar Zandu Kalniņu—Lukašēvicu pie Saeimas Foto: no Dzintras Krievānes personīgā arhīva

A izvadītajā vasarā Naukšēnu no-vada vidusskolas piebūve piedzīvoja vi-zuālās pārmaiņas, iegūstot jaunu fasādes izskatu. Lielākie darbi bija jau pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam, izņe-mot kāda maza, bet ļoti būtiska atribūta uzstādīšanu—jumtiņš virs galvenās ie-ejas skolā. Šomēnes notika jumtiņa uzstādīšanas darbi, bet tuvākā laikā plānots pilnībā pabeigt ar tā montēšanu saistītos proce-sus, lai droši varētu kalpot un veikt savas funkcijas turpmākos gadus. Jumtiņš izgatavots no alumīnija un stikla, lai iederētos skolas kopējā fasādē. Tā projektēšanu, izgatavošanu un uzstā-dīšanu sedz no pašvaldības budžeta lī-dzekļiem. ◊

Teksts un foto Nora Kārkliņa Jumtiņa uzstādīšanas darbi

Jaunais jumtiņš pie skolas ieejas


Pagraba dārgumi Naukšēnos J au pagalmā ienācis rudens ar pir-majām salnām, kas liecina ka dārzi no-vākti un pagrabi bagātīgi piepildīti, lai ziemā varētu gardu muti našķoties. Ok-tobra vidū Naukšēnu kultūras nams aici-nāja dalīties ar mājās pagatavotajiem gardumiem izstādē “Pagraba dārgumi”. Naukšēnu kultūras nams saka mīļu pal-dies Lidijai Valmierai, Evai Reiziņai, Larisai Akulovai, Dzintrai Krievānei, Antrai Krievānei, Ērikai Irbei un Sarmī-tei Korņējevai par padalīšanos pieredzē ziemas krājumu gatavošanā, dalību iz-stādē un iespēju Ražas balles apmeklētā-jiem nodegustēt interesantos gardumus. Piedāvājam arī “Naukšēnu Novada Vēstis” lasītājiem dažas interesantākās receptes. Lai izdodas un labi garšo!◊

Indra Jirgena, Kultūras nama vadītāja Piparmētru sīrups 3 l burkā iepilda svaigas piparmētras pusi burkas. Pievieno 40 g citronskābi, 1 kg cukuru un uzlej vārošu ūdeni. Notur 24 stundas, tad nokāš un atkal uzvāra. Pilda burkās vai pudelēs.

Pipargurķīši 1 litra burkai 2 gb. Lauru lapas, 20 gb. Melnie pipari, 6 gb. Krustnagliņas, 1 gb. Ķiploku daivi-ņa, 2-3 sīpolu ripas Marinādei 5 ēdk. cukurs, 2 ēdk. Sāls, 2 ēdk. Etiķa esence.

Pasterizē 65 grādos 10 min. Ābolu, cidoniju ievārījums 1,5 kg sagriezti , nomizoti āboli 0,5 kg sasmalcinātas cukurotās cidoniju šķēlītes (pēc sīrupa noliešanas) Apmēram 1 kg cukurs Visu savāra Gurķi ar papriku 2 kg gurķi šķēlītēs 1 kg paprika 2 lieli sīpoli 600 g ūdens Marinādei 400 g ābolu etiķis 400 g cukurs 4 ēdk. sāls Marinādē vāra sīpolus 5 min., tad liek gurķus un papriku – vāra 15-20 min. Ķīnas saldskābā mērce 3 kg gatavu tomātu 300 g sīpolu 300 g paprika 300 g burkāni 3 mazās kārbiņas ananāsu kompots 160 g cukurs 90 g sāls 2-3 ēdk. Etiķa esences 2-3 ēdk. Kartupeļu cietes Pus tējk. Malti melni pipari Pagatavošana Tomātus samaļ, burkānus sarīvē, papri-ka smalki sagriež, sīpolus sakapā – visu liek katlā, pievieno sāli un sautē 20-30 min, kamēr burkāni mīksti. Ananāsu kompotam nolej sīrupu, sasmalcina sī-

kos gabaliņos, pielej tomātu biezenim, pievieno cukuru un piparus un vāra vēl 5-10 min. Kompota sīrupam pieber kar-tupeļu cieti, pielej etiķi un izmaisa. Pie-lej mērcei, labi izmaisa un uzkarsē līdz pirmajam burbulim.( NEVĀRĪT!!!) Lej burkās un aizvāko. Gurķi ar pētersīļiem 4 kg gurķi 1 glāze ūdens 1 glāze cukurs

Pusglāze sāls 1 glāze 9% etiķis 2 galviņas ķiploks 1 tējk. Smalkie melnie pipari 2 ēdk. Eļļa Pētersīļu lapas( bagātīga buntīte) Gurķus sagriež, pārējo pievieno, samaisa un tur 24 stundas. Pilda burkās un pas-terizē.

Ķoņos jau otrais stāstnieku konkurss

N o 17.- 21.oktobrim Ķoņu skolā notika UNESCO nedēļa, kuras laikā sko-lēni piedalījās Ķoņu tautas nama un sko-las rīkotajā nu jau 2. Stāstnieku konkur-sā. Skolēniem bija jāsagatavo četru mi-nūšu stāstījums par tematu ”Mana nova-da dārgumi”. 19.oktobra pēcpusdienā klātesošie klausījās 13 stāstnieku sagata-votos stāstījumus, kas vēstīja gan par Ķoņu kalnu, Muršakmeni, gan par Eriņu muižu, Gustavu Kluci, gan par Lodes pagasta dabas objektiem un pat tēta bēr-nības dienu atmiņām. Šī gada uzdevums bija krietni grū-tāks, jo iepriekšējā gadā varēja pastāstīt teiku vai pasaku, bet te bija nepiecie-šams savākt informāciju, to izvērtēt, uz-rakstīt stāstījumu un to iemācīties. Pēc-pusdienu skanīgu darīja folkloras kopas „Dzīne” (vadītāja Aira Burve) dziedātās

rudenāju dziesmas un kopīgi ietās rota-ļas. Protams, tas bija konkurss, tāpēc bija arī augsto vietu ieguvēji. Taču patie-sībā balvu saņēma visi, jo 29. oktobrī visi stāstnieki tiek ekskursijā uz Rīgu, kura ciemosies jaunajā Nacionālajā bibliotē-kā, Kino muzejā, Eiropas mājā un citviet. Sveicam Ķoņu pagasta 2.Stāstnieka konkursa dalībniekus—1.-3.klašu grupā 1.vieta Vairai Pugačovai. 4.-6.klašu gru-pā 1.vieta Zanei Lezdiņai, 2.vieta Sanijai Bielei, Laurai Smikai, 3.vieta Paulai Lai-zānei, Atzinība Laurai Bogdanovičai. 7.-9.klašu grupā 1.vieta Rūdim Rūdolfam Linmeijeram, Rolandam Reiziņam, 2.vieta Iļjam Kvakam, Ričardam Laizā-nam, 3.vieta Elvijai Bogdanovičai, Dai-lim Breicim, Atzinība Emīlam Mikam Pētersonam.◊ Agrita Gruzdiņa

Konkursa “Mana novada dārgumi” dalībnieki un folkloras kopa “Dzīne” Foto: Maruta Krastiņa

Saldi rūgtenie, saldi skābenie, sāļie un citi gardumi un to pagatavošanas receptes izstādē “Pagraba dārgumi” Foto: Nora Kārkliņa

Aktivitātes Naukšēnu Bērnu un jauniešu centrā O ktobrī centra apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar starptautisko programmu Award, kas vērsta uz jaun-iešu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu četrās jomās- fiziskā sagatavotība, brīv-prātīgais darbs, jaunas prasmes un pie-dzīvojumu ceļojums. Tāpat jauniešiem bija iespēja klātienē satikt aktieri Kris-tapu Rasimu (tautā saukts Jezups). Kristaps ar jauniešiem vadīja radošo darbnīcu, kur izspēlēja dažādas dzīves situācijas, kā arī spēlēja improvizācijas teātri un spēļu veidā runāja par paši-zaugsmi. Pēdējā laikā, ļoti populāra un intere-santa nodarbe ir kļuvusi rokassprādžu veidošana no mazām gumijām. Tas ir tik populāri, ka varu droši teikt—tā jau ir kā atkarība, bet labā nozīmē. Bērni

un jaunieši ir patiesi priecīgi to darot. Cits citam palīdz, pamāca mazākos un tos, kuri to vēl neprot. Rokassprādzes tiek gatavotas pat brāļiem, māsām, mammām, labākajiem draugiem un citiem. Jaunas idejas tiek meklētas in-terneta vidē. To, ka tas ir populāri, varu pateikt pēc apmeklētāju skaita, jo ir dienas, kad uz centru atnāk 35-40 bērni un jaunieši, kas vēlas izgatavot, kaut ko no gumiji-ņām. Apmeklētāju skaits šim notiku-mam par godu ir acīmredzami palieli-nājies, par ko man protams ir liels prieks.◊

Teksts un foto Annija Beitiņa, Naukšēnu Bērnu un jauniešu

centra vadītāja

Jauniešu tikšanās ar aktieri Kristapu Rasimu (priekšplānā pa labi)


O ktobris Naukšēnu novada vidus-skolā aizsākās ar Skolotāju dienu, kad pārsteigumu skolotājiem bija sagādājuši 12.klases skolēni ar laba vēlējumiem un stilizētām portretu karikatūrām katram skolotājam. Pēc svinīgā pasākuma skolā saimniekoja divpadsmitā un vienpa-dsmitā klase, savukārt skolotāji devās atpūtas braucienā pie kaimiņiem igau-ņiem. Izbaudīt rudeni devās arī 8.klases skolēni. Jau rīta agrumā tika uzsākts ceļš uz Rīgu, lai aplūkotu to no augšas – no Pēterbaznīcas torņa, iepazītu jauno Gaismas pili, ielūkotos Dailes teātra aiz-kulisēs un kāptu uz lielās skatuves, lai kaut mazdrusciņ iejustos aktieru lomās. Pēcpusdienā apciemojot Zoodārzu bija iespēja aplūkot jau pazīstamus un ne tik pazīstamus dzīvnieciņus, kukaiņus, put-nus un rāpuļus. Vakara noslēgumā visi kopā apmeklēja hokeja spēli, kurā mūsu komanda “Rīgas Dinamos” uzvarēja sa-vus pretiniekus. Pilnā sparā rit projekts „Synergy for Youth”. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt sadarbības partneru skolas Varstu un Parksepā Igaunijā, kā arī Smiltenes ģim-nāziju. Jau otro mēnesi jaunieši Naukšē-nos apgūst igauņu valodu. Naukšēnu novada vidusskolas 1.-4.klase iesaistījās Putras programmā, kas noslēdzās ar pasākumu veltītu Put-

ras dienai. Sākumskolas skolēni dziedāja dziesmas, mācījās jaunu Putras maisīša-nas deju, skolotājas Antras Baunes vadī-bā, pildīja dažādus atjautības uzdevu-mus saistībā ar putru. Katram skolēnam bija jāsagatavo mājas darbs – Putras grāmatiņa, kurā varēja uzzināt par dažā-dām receptēm putras gatavošanā, izkrā-sot zīmējumus, ierakstīt savu mīļāko putru. Skolēnu Parlaments Labo darbu ne-dēļas ietvaros veica labo darbu – palī-dzēja sakopt Naukšēnu Cilvēkmuzeja teritoriju pie Doktorāta ēkas. Kā jau ierast oktobrī notiek arī Aris-totelis – 10.klases iesvētības. Pārbaudī-jumus desmitajiem bija sarūpējuši vien-padsmitie. Katra diena bija veltīta kādai tēmai – Emo, Nākotnē es būšu…, Rūķi un Sniegbaltītes, kā arī ultfilmu tēli. Starpbrīdī pēc otrās stundas bija jāpilda dažādi uzdevumi gan atjautības, gan jātrenē atmiņa, gan jādejo. Aristotelis noslēdzās ar svinīgu iesvētīšanu skolas zālē. Spraigais mēnesis pirms skolēnu brīvdienām noslēdzās ar Vecāku dienu un tikšanos dziesmā un sarunā ar dueta „Vienalga man” dziesmu autori, dziedā-tāju un psiholoģi Ainu Božu. Vecāku dienas ietvaros iespēju ap-meklēt mācību stundas izmantoja četr-desmit vecāki. Visas dienas garumā va-rēja apmeklēt mācību stundas, ieklausī-ties skolotāju stāstījumā, novērot savu bērnu darbošanos un piedalīties mācību stundas procesā. Piemēram, literatūras stundā, pie skolotājas Danas Eglītes, radošo uzdevumu pildīja arī vecāki. Kā atzina paši vecāki šī viņiem bija vērtīga pieredze, jo varēja iepazīt ikdienas darbu stundās, izprast savu bērnu un atcerēties savas skolas gaitas. Dienas noslēgumā vecāki tikās ar dueta „Vienalga man” dziesmu autori, izpildītāju un psiholoģi Ainu Božu. Caur dziesmu un anekdotēm tika pārrunātas aktuālās tēmas par bērniem, to audzinā-šanu un viņu dzīves uzskatiem. Paldies visiem vecākiem, kuri iesaistījās Vecāku dienā! ◊ Teksts un foto Inga Gaile,

direktores vietniece audzināšanas darbā

Skolas solā kopā ar vecākiem, putras diena, labie darbi...

K ādā jaukā septembra rītā mēs devāmies ekskursijā uz Naukšēnu mine-rālūdens un iesala ražotni. Mums līdzi bija dāvaniņa un Evelīnas vecmāmiņas darinātais konfekšu pušķis. Pagalmā mūs sagaidīja Sandra Ozola. Viņa mums pastāstīja par ēkām un parā-dīja augsto skursteni, kur stārķim bijusi ligzda. Pēc tam mēs izstaigājām iesala cehu, bet pagrabā iekšā netikām, jo ne-varējām attaisīt durvis. Sandra pastāstī-ja un parādīja, kā tiek gatavots rudzu iesals. Mēs drīkstējām iesalu pagaršot. Iesals bija salds un vienā kaudzē tas bija ļoti karsts. Mēs apskatījām, kā tiek malti graudi un devāmies uz minerālūdens cehu. Tur redzējām, kā pudelēs pilda minerālūdeni un liek uz pudelēm zīmo-dziņus. Ja kāds mācēja pareizi nolikt roku, tad arī tika pie zīmodziņa uz rokas. Nobeigumā mūs aizveda pagaršot visā-das limonādes, minerālūdeni un dau-

dzas eļļas. Kad bijām visu apskatījuši, mēs devā-mies lejā pie upes. Tur kurinājām ugunskuru, cepām desiņas un sildījām zefīrus. Kate Buile visus cienāja ar tomā-tiņiem un zefīriem. Vēlāk sēdējām uz plosta un mērcējām ūdenī kājas. Ūdens bija ļoti auksts, bet daži klasesbiedri sa-cīja, ka viņi varot peldēt vēl aukstākā ūdenī. Mums gāja ļoti jautri! Par ekskursiju mēs pateicamies IMANTAM KAMZOLAM. Uz mūsu jau-tājumu, cik katram skolēnam jāmaksā par degustāciju, saņēmām Kamzola kun-ga atbildi- mēs no saviem bērniem nau-du neņemam. Tas mums bija ļoti patīka-mi!◊ Evelīna Balaboļina,

Naukšēnu novada vidusskolas 5.klases skolniece

5.klase kopā ar audzinātāju Janu Diču pie minerālūdens ceha

Iepazīst vietējo uzņēmumu SIA “Naukšēni” Vidusskolēnu iesvētīšana pasākumā “Aristotelis”. 10. un 11.klases skolēni kopā ar audzinātājām Inesi Noru Dālbergu un Irēnu Solovjovu

Skolēnu parlaments grābj lapas pie Naukšēnu Doktorāta

Skolēnu vecāki Vecāku dienas ietvaros piedalījās mācību stundās

Mazā pavāre—Rūta Eglīte Putras dienā


Klases labākais pārgājiens S aistībā ar profesionālo orientāci-ju devāmies mācību ekskursijā uz Gata Vēvera uzņēmumu SIA „WEGA”. Gatis mums pastāstīja, ka viņa karjeras izvēle - mācīties Rīgas Amatniecības vidus-skolā, ir bijusi veiksmīga, jo tagad viņš strādā darbu, kas atbilst viņa interesēm, spējām, veicina tālāku izaugsmi un no-drošina materiālās vajadzības. Kaut gan komersanta darbs savā uzņēmumā ir veiksmīgs, tas ir arī saspringts, riskants un ar lielu atbildību. Ikdienā jāprot ātri izvērtēt informāciju, novērtēt situāciju, pieņemt pareizos lēmumus, sadarboties ar partneriem Vācijā, organizēt savu un citu strādājošo darbu. Vienmēr nākas būt „formā” un neskaitīt darbam veltī-tās stundas. Tikai tad, ja viss izdodas un vēl veiksme uzsmaida, var braukt ar labu mašīnu un tērēt nopelnīto. Pēc tam mēs devāmies pie uguns-dzēsējiem. Mūs sagaidīja Naukšēnu novada ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Andrejs Rullis un ugunsdzēsēju automobiļa vadītājs Juris Laimītis. Mums bija interesanti uzzināt par Naukšēnu ugunsdzēsēju komandu, kuras pienākumos ietilpst ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbi. Ugunsdzē-sēju komanda pārbauda, remontē un

uztur kārtībā aizsargtērpus, ugunsdzē-sēju automobiļus un aprīkojumu. Vēl ugunsdzēsēji veic ugunsdrošības profi-laksi. Arī mūsu skolā katru gadu notiek mācības, kā rīkoties, ja skolā izceltos ugunsgrēks. Tad klašu kolektīvi pēc evakuācijas plāna norādēm dodas sko-las pagalmā un gaida tālākos rīkoju-mus. Kad bijām apskatījuši šļūteņu no-maiņu un pagarināšanu, ugunsdzēsēju kāpnes, glābšanas virves un daudzas citas lietas, mūs uzaicināja ugunsdzēsē-ju automobilī aizbraukt uz “Avotlejām”. Automobilī mēs ietilpām visa klase uz-reiz. “Avotlejās” visiem bija iespēja dar-boties ar ūdens šļūteni, kas izrādījās ir daudz grūtāk, nekā izskatās no malas. Pēc tam no “Avotlejas” mūs ar uguns-dzēsēju automobili atveda atpakaļ līdz skolai. Diemžēl pie skolas automobiļa tauri darbināt nedrīkstēja, lai velti ne-satrauktu iedzīvotājus. Nobeigumā mēs kurinājām uguns-kuru, cepām desiņas un visi bijām vie-nisprātis, ka šis ir klases labākais pārgā-jiens.◊ Arta Ungure,


Mūsu klase pie ugunsdzēsēju automašīnas “Avotlejās”

K opīgie brīži… Septiņas stundas aizskrēja nemanot. Mēmais šovs, paslē-pes tumsā, „kas smiesies pēdējais”, spor-tiskās aktivitātes un citas izklaidējošas nodarbes piepildīja 7.un 8. klases skolē-nu Klases vakaru, kurš notika 17. oktob-rī. Nākamajā dienā četri zēni: Rūdis Rūdolfs Linmeijers, Krists Renāts Muce-nieks, Rolands Reiziņs un Kristers Brei-

cis devās uz Vidzemes matemātikas sko-las nodarbībām Valmieras Valsts ģimnā-zijā, bet pirmdien visi, kas vēlējās, devās atpūtas braucienā uz Pērnavas Tervisa Paradiis SPA ūdens atrakciju parku. Vis-iem kopā bija interesanti un tika lietde-rīgi pavadīts laiks, iegūtas pozitīvas emocijas, labi atpūtāmies. ◊ Teksts un foto audzinātāja Aija Ilga Ozola

7. un 8.klases pasākums

Mācību ekskursija uz Siguldu

J auns mācību gads un jauni plāni 7.klases ekskursijai. Septembra vidū pie-dalījāmies projekta “Meža skola 2” pasā-kumā – sēņošana Nurmu mežā. Mums sēņošana bija tik jautra un skaļa, ka kla-ses audzinātāja sadusmojās un ekskursi-ju atlika līdz labākai uzvedībai. Centā-mies un ievērojām kārtību skolā. Un tad jau arī laimīgā diena bija klāt – pieripoja Aināra busiņš, visi sakāpām un devāmies mācību ekskursijā uz Siguldu. Ekskursija uz Turaidu bija laba Latvi-jas vēstures stunda brīvā dabā. Uzzinā-jām, ka Turaidas pils ir viena no senāka-jām mūsdienās apskatāmajām viduslai-ku pilīm Latvijā. Celta 1214. gadā kā Rī-gas bīskapa pils nodedzinātās līvu vald-nieka Kaupo koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par arheoloģiski visla-bāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Pils tikusi apdzīvota līdz pat 1776. ga-dam, kad ugunsgrēkā tur izdega koka apbūve. Pils tika atjaunota. 19. gadsimtā pils teritorijā blakus galvenajam tornim (bergfrīdam) uzcēla muižas kungu na-mu, kā arī ierīkoja klēti. Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1924. gadā ticis pie-ņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo piemi-nekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākušies tikai 1950. ga-dos. Kopš 1976. gada 25 gadus tika veik-ta pils arheoloģiskā izpēte un pils sagla-bāšanas darbi. Turaidas pils vēsture pie-saista ekskursantu ievērību, to katru die-

nu apmeklē daudz tūristu, kurus sagaida senlatviešu drānās tērpušies gidi. Sporta stunda Tarzāna trasē mums patika vislabāk – sports ir mūsu mīļākais priekšmets. Tā nebija tikai skriešana, šķēršļu pārvarēšana lielā augstumā un ātrumā. Dažiem klases biedriem tā bija sevis pārvarēšanas stunda. Uzkāpt uz Štromberga velosipēda tik lielā augstu-mā un pa trosi braukt lejā – tur vajadzē-ja drosmi. Laura ilgi domāja, kā tik ar savām bailēm galā. Un tika. Malacis! Trases uzraugs mūsu skolotājai jautāja - no kuras sporta skolas ir šie skolēni. Liels bija viņa izbrīns, kad pateica, ka no Naukšēnu novada vidusskolas 7.klases. Tik veikli, stipri un drosmīgi skolēni! Mūsu sportiskais gars tika apliecināts pie Gūtmaņa alas. Pie galvenajām kāp-nēm netika noteikts laiks, cik ilgi drīk-stam kāpelēt pa kāpnēm pakāpienus skaitot. Pieaugušajiem apnika mūs gaidīt un telefona zvans vēstīja, ka pēc divām minūtēm jābūt alā. Kas tas bija par skrē-jienu! Valdis, Jurģis un Grieta teica, ka treniņā viņi tik ātri neskrienot, ka tas ir bijis vislabākais treniņš. Secinājām, ka interesanta sporta stunda var būt arī ārpus skolas sienām. Vakars pienāca ātrāk, nekā vēlējā-mies un bija jābrauc mājās. Esam ļoti pateicīgi Naukšēnu novada pašvaldībai, ka tā atbalsta skolēnu mācību ekskursi-jas.◊ Agnese Medne,


7.klases skolēni ekskursijā Siguldā Foto: Evija Strazda

Kopīgie brīži

Aicina atsaukties suņa saimnieku Naukšēnu centrā vairākas dienas—26. un 27.oktobrī klaiņoja attēlā redzamais suns. Dzīvnieks kļuva agresīvs un uzbruka citam sunim mājas pagalmā Naukšēnu centrā. Ja iedzīvotājiem ir informācija par attēlā redzamā suņa saimnieku vai vietu, kurā suns iepriekš uzturējās, lūdzam zvanīt Naukšēnu novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram Pēterim Ķīkulim pa tālr: 29215867◊ Aculiecinieka foto


Rudenīga ekskursija uz Vecpiebalgu I r sestdiena, 18. oktobris. Mūs vi-sus pārsteidzis pirmais kārtīgais auk-stums. Grādrādis noslīdējis krietni zem nulles. Pa sasalušu zāli, mazliet apledo-jušiem celiņiem agrā rīta stundā doda-mies uz busiņu, pie kura mūs smaidīgs sagaida novada busiņa šoferītis Elmārs. Gaismai austot, spožai saulītei ie-spīdot logos, lēni līgojam pa Vecpiebal-gas kalniem un lejām. Pirmā vieta, kur piestājam un ap-skatām, ir Vecpiebalgas luterāņu baznī-ca. Tā 1845. gadā ir atklāta, bet 1944. gadā naidīgi uzspridzināta. Tagad tā ir atjaunota, bet vēl gaida savu zvanu torni (skice un projekts jau ir). Tālāk mūsu ceļš ved uz Piebalgas porcelāna fabriku. Tā atrodas Vecpiebal-gas muižas kompleksā Inešos. Šī ir vie-nīgā porcelāna ražotne Latvijā. Darba vietas tiek dotas 12 cilvēkiem. Paši šeit iejutāmies mākslinieku lomā. Izveido-jām katrs savu porcelāna kaķīti un ap-gleznojām katrs savu izvēlēto trauku. Ak, kas mēs par māksliniekiem! Pēc kārtīgas mākslošanas mūsu ceļš ved uz Jumurdas muižu. Kas par plašu-mu (14 ha)! Kas par rudens krāšņumu! Pēc muižas apskates muižkundze parū-pējās par mūsu vēderpriekiem – ēdām ļoti garšīgas pusdienas, par kādām var reizēm tikai sapņot.

Visi tādi rāmi, mazliet noguruši, krietni sasildījušies, tālāk devāmies uz kazu siera ražotni “Līvi”. Te aplūkojām aptuveni pāri pār diviem simtiem dažā-du šķirņu kazu princešu un trīs viņu prinčus, degustējām četrus dažādus sie-rus. Žēl, sierus nevarējām iegādāties, jo princeses, redz, devušās dekrēta atvaļi-nājumā. Raudzībās mūs gaidīs pēc pie-ciem mēnešiem. Vēl pēc maza pārbrauciena jau iz-pētam un iegādājam koku un krūmu stādus Kalsnavas kokaudzētavā. Cik te kārdinoši pīlādži māja ar saviem ogu ķekariem mums pretī – nāc apskati mūs! Pēdējais līkums aizveda mūs līdz Ku-čuru dzirnavām. Četrās paaudzēs te ma-luši (kopš 1875. gada) miltu un putraimu gaņģi. Tikai šodien te var apskatīt senus sadzīves priekšmetus, iepazīt latviešu kāzu svinēšanas tradīcijas. Arī mēs bijām ielūgti vienās tādās kāzās. Ēdām, dzērām, dejojām – gāja - nu kā jau pa kāzām. Pēc “pusnakts”, kad jaunais pāris bija iecelts sievas un vīra kārtā, visi baudījām jaunā pāra gardi izcepto lauku torti. Bet viss labais reiz beidzas. Viesiem jāprotas, jādodas mājās. Kāpām savā dūkainītī iekšā un pār kalniem un lejām žūžojām atpakaļ uz savām mājām. Diena bija ļoti skaisti un bagātīgi pie-

pildīta. Par to lielu lielais mūsu visu pal-dies ekskursijas vadītājai Aigai Stierei, mūsu pacietīgajam šoferītim Elmāram Kleimanim, mūsu atbalstītājam Naukšē-nu novada pašvaldībai! Kopīgs paldies “jaunajam pārim “ par uzdrīkstēšanos,

tāpat arī paldies visiem ekskursantiem par jauku kopā būšanas brīdi! Uz tikša-nos atkal pavasarī!◊ Ineta Griško

Ekskursijas dalībnieki iejūtas jaunā pāra un kāzu viesu lomās

Foto: Aiga Stiere

Mēs pabijām, jums iesakām... V ijoles dziesma pašā rīta agrumā zem Kārķu baznīcas velvēm un draudzes vecākās Lienes Piečes sirsnīgais stāstī-jums atmodina mūsu mazliet nosalušo un samiegojušos bariņu un liek saprast: šodien mēs esam apstājušies ikdienas skrējienā. Tie ir mūsu svētki. Tā ir mūsu brīvdiena. 2. oktobris, un 29 SKII „Naukšēni” darbinieki uzņēmuši startu kārtējai Ru-dens ekskursijai. Jā, tieši Rudens, nevis Skolotājdienas. Kāpēc tā? Skola, tāpat kā jebkuras citas iestādes aparāts nevar funkcionēt, ja tai izņem kādu detaļu, un aparātā nav svarīgāku un mazsvarīgāku detaļu. Visas tās ir va-jadzīgas, katra savā vietā. Man ir bijis tas gods mācīties Valmierā pie tik izcila pedagoga kā Ivars Briedis, un man vēl kā šodien ausīs skan viņa teiktais: „Drīzāk es steigā varu paskriet garām savam di-rektoram, viņu nepasveicinot , bet apko-pēju es obligāti pasveicināšu un viņas priekšā vēl galvu noliekšu. Viņa dara svētīgu darbu.” Priecājos, ka jau 16 ga-dus esmu tādā kolektīvā, kur visi darbi-nieki tiek vērtēti kā vienlīdz svarīgi un tā arī jūtas. To apliecina mūsu kopīgie pasākumi, tai skaitā Skolotājdienas ek-skursija, kas ar laiku ir pārtapusi Ru-dens ekskursijā un ir veltīta visiem tiem, kas strādā skolā – no kurinātāja līdz di-rektoram. Šoreiz gribam paskatīties, ko dara mums pavisam tuvi kaimiņi – kārķēnie-ši, jērcēnieši, jaunklidzieši, vijciemieši, trikātieši, brengulieši un cempēnieši. Kamēr vēl no prāta neiziet Kārķu dabas taka ar grandiozo kukaiņu māju un meža telefonu, kamēr vēl domās ne-esam salīdzinājuši, kam vairāk ievēroja-mu cilvēku – Naukšēniem vai Kārķiem, esam jau Jērcēnos. Daudzreiz braukts cauri Jērcēniem, bet prātā nebija ienācis, ka turpat cen-trā, aiz kokiem aizslēpusies, pilnā krāš-ņumā stāv Jērcēnmuižas freileņu māja. Laimīgie jērcēnieši – viņiem kultūras pasākumi notiek tik jaukā, senatnīgā muižiņā! Un ne tāpēc vien laimīgie –

viņi var lepoties ar gardu ozolzīļu kafiju, kas labi sader kopā ar izcili garšīgu mā-jas torti. Ēdam, dzeram un slavējam. Ar svaigi nopirktu kafijas paciņu padusē dodamies skatīt pašu Kaņepju dižozolu, no kura birst tās slavenās zīles. Tiešām varens, un daža laba zīle ieslīd ne viena vien ekskursanta kabatā. Nebrīnieties, no kurienes pēc gadiem 400 Naukšēnos būs parādījies tik daudz dižozolu! Sedas tīreļa purvs. Uzkāpjot skatu tornī, to var redzēt kā no putna lidoju-ma. Ļoti iespaidīgi. Bija tā vērts. Jaunklidža saieta nams. Patiešām ir tā, kā internetā rakstīts: stāv nekurienes vidū pašiem sava Gaismas pils. Kaut arī laipnajai bibliotekārītei uzkrītam negai-dīti, kā sniegs uz galvas, viņa mūs laipni uzņem un ar tik lielu degsmi un aizrautī-bu visu izstāsta un izrāda, ka saprotam: Jaunklidzī par lauku cilvēku domā un rūpējas – turpat atbrauc dakteris, turpat

frizieris, turpat var teātri redzēt, paballēt un galu galā kādu grāmatu palasīt. Vijciema čiekurkalte ar senu vēsturi. Arī Vijciemam ir, ar ko lepoties. Turklāt skaisti skan, ar romantisku piesitienu. Tas nekas, ka darbs te nav viegls. Kurš gan nepazīst Trikātas sieru? Sniega bumbas, amoliņsiers... Taču da-žādu reformu rezultātā tīri nepelnīti Tri-kātas siers ir nogājis no vēstures skatu-ves, dodot vietu jaunam zīmolam „R Chocolate”. Trīs izbijušās siera meistares ir mainījušas profilu un nu Trikātā top šokolādes konfektes. Saldas, smaržīgas sirsniņas un bumbiņas rindojas uz vei-kala letes un gaida savus pircējus. Pēc mūsējo turpat 30 kārumnieku apmeklē-juma veikaliņš jāslēdz un jāsteidz ražot jaunas. Varbūt tieši konfektes kļūs par nākamo Trikātas simbolu? Lai izdodas! Gatavojot informāciju kolēģiem par savu dzimto Trikātas pagastu, beidzot

tikai pati aptvēru, cik daudz tur ir intere-santa. Kaut vai tas, ka tieši Trikātas baz-nīcā 1966.gadā uzņēma „Purva bridēju”, un gide pat zina parādīt, līdz kuram so-lam Kristīne aizgāja, pirms atgriezās pie Edgara. Arī tas, ka manā dzimtajā mājā pirms 132 gadiem dzimis ģeodēzists, iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš, pēc tam dzīvojis Nacionālā teātra aktieris Jānis Šāberts (mūsu zobārstes Andas Seiles radinieks), 2002.gadā māju pār-devām mūziķa Aigara Grāvera māsai un viņas jaukajai ģimenītei. Brenguļu Alus dārzs - visiem zināms un bez komentāriem. Laikam esam maz-liet nokavējuši – nesezonā te mazliet drēgni, un jāsamierinās ar pelēkajiem burciņzirņiem, bet labā kompānijā pat tas nav traucēklis. Skulptūru labirints Cempos. Patiesī-bā tā ir laba aktīvās atpūtas vieta ar da-žādām āra spēlēm un atrakcijām bēr-niem, jauniešiem, pieaugušajiem, kur katrs atradīs, ko darīt. Pats labirints? Jāņa Zālīša slavenā grāmata skulptūrās, tikai tie tēli tādi citplanētiski sanākuši. Braucu mājās un domāju. Šajā ek-skursijā tikai ar vienu acu kaktiņu ie-skatījāmies vairāku mūsu kolēģu dzim-tajā pusē – Agritas, Evijas, Guntas, arī manējā. Katrs cilvēks, ko satikām, teica: „Jums vajadzēja vairāk laika atlicināt, te vēl ir tik daudz ko redzēt!” Viņiem tais-nība. Ir, ko redzēt, un to apzinoties pār-ņem laba sajūta. Kuri ir tie, kas klaigā, ka pie mums te Latvijā nekas nenotiek? Notiek. Arī laukos. Arī Naukšēnos. Vajag tikai gribēt saskatīt. Mēs gribējām un saskatījām. Lai izdodas arī jums!◊ Ligita Ceriņa P.S. Kārtējo reizi paldies sakām mū-su Didzim – tas bija skaisti!

Cenšamies aptvert Kaņepju ozolu Foto: Inguna Gūtmane


S eptembra mēneša konkursa atbil-des. Attēlā redzamie skaitļi atrodas uz kādreizējās Mirķu skolas ēkas, kas dar-bojās līdz 1938.gadam. Tagad ēka kalpo kā dzīvojamā māja. Šoreiz konkursa jautājums izrādījās gana grūts un vienīgā pareizi atbildēja Eva Reiziņa, kura balvā saņem atslēgu piekariņu ar Naukšēnu novada simboli-ku. Paldies arī citiem dalībniekiem, kuri piedalījās konkursā. Oktobra mēneša konkursa jautājumu sagatavoja Kaspars Roķis. Uz kuras ēkas skursteņa Ķoņu pagastā atrodas attēlā redzamie gada skaitļi? Kāds pārtikas produkts savulaik šajā ēkā tika ražots?

Varbūt variet nosaukt šī produkta vei-dus? Ap kuru laiku ēka būvēta? Šajā reizē balvas—atslēgu piekariņš un divi piezīmju blociņi ar Naukšēnu novada simboliku. Pareizās atbildes jāiesūta līdz 18.novembrim plkst. 17.00, iesūtot elek-troniski [email protected] vai pa pastu “Pagasta nams” Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Lv4244, kā arī perso-nīgi nododot pašvaldības sekretārei Gu-nai Reliņai. Pie atbildēm klāt jāpievieno vārds, uzvārds un telefona numurs. Bal-vu saņēmējus izlozēs domes deputāti.◊ Nora Kārkliņa

Konkurss “Izzini Naukšēnu novadu”

K ad dārzā darbi apdarīti, sēņu grozi pielasīti, no laukiem un druvām labība guļ klētīs, īstais laiks, lai satiktos Ražas ballē! Arī Naukšēnos 17.oktobra vakarā ti-kām mīļi gaidīti kultūras namā, kur tika rīkota Ražas balle. Par vakara balles skanējumu rūpējas grupa „Blēži”. Bijām patīkami pārsteigti par skanējumu, ka vienu brīdi sākām aizdomāties, vai tik neskan fonogram-ma! Bijām sajūsmā arī par muzikālo priekšnesumu, ko mums sniedza Valkas vīriešu ansamblis. Viņu dziedātā dzies-ma „Rudens ogles”, kas bija pirmatska-ņojums, tik ļoti sajūsmināja publiku, ka nekas cits neatlika, kā atkārtot vēlreiz.

Atnākušajiem bija iespēja nobaudīt arī Naukšēnu iedzīvotāju sagatavotos ziemas krājumus. Var jau teikt, ka Naukšēnos nekas nenotiek, bet vai mēs, sēžot istabā pie TV ekrāniem, redzam, kas notiek??? Vai ir vērts censties, pūlēties, saru-nāt, organizēt, ja uz balli atnāk nedaudz zem 40 cilvēkiem? Ieteikums kultūras nama vadītājai Ražas balli organizēt vēlāk, jo Naukšē-nos cilvēki vēl nav apdarījuši rudens dar-bus, lai gan aiz durvīm klauvē jau pirmās salnas!. Paldies Indrai, ‘Blēžiem”, Valkas vī-riešu ansamblim, par jauko vakaru, at-mosfēru, paldies, ka radījāt mums svēt-kus! ◊ Balles apmeklētāji

Ražas balle Naukšēnos

•4.oktobrī, īsi pirms pulksten 14.00, Naukšēnu novadā, Ķoņu pagastā, Eriņu moto trasē smagas traumas treniņa lai-kā krītot ar motociklu guvis kāds 2002.gadā dzimis zēns. Cietušais pēc negadījuma nogādāts slimnīcā un poli-cija noskaidro notikušā negadījuma ap-stākļus. •18.oktobrī, Valmieras policijā sa-ņemta informācija, ka naktī no 17.oktobra uz 18.oktobri Naukšēnu no-

vadā, Naukšēnu pagastā mežā pagaidām nenoskaidrotos apstākļos nodedzis trak-tors Timber Jack. Policijā par minēto faktu sākts kriminālprocess un izmeklē-šanas laikā tiks noskaidroti aizdegšanās iemesli. ◊ Sintija Virse, Valsts policijas

Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore

Valsts policijas informācija

Š ī gada augusta „Naukšēnu Novada Vēstīs” lasām rakstu par sunīša Pifa gai-tām. Raksts tapis caur Naukšēnu centra iedzīvotāju sūdzību. Tas izsaucis sašutu-mu tiem iedzīvotājiem, kuri arī dzīvo centrā un ir citāds viedoklis. Dīvaini ir tas, ka Pifstiek uzskatīts par vienīgo su-nīti, kurš apdraud citu dzīvības un ir lielākais apkārtnes ķēzītājs centrā. Pifs ir medību taksītis. Viņš katru dienu apstai-gā savas brūtītes jeb dāmītes, viņš saož visas vietiņas, kurās dāmītes atstājušas savas zīmītes. Naukšēnu centra mājās dzīvo daudz mazu sunīšu, visi tiek vadāti apkārt, visi apčurā un aptaisa krūmus un zālājus. Suņiem, izvedot no mājas, nevar aizturēt čurāšanu, tas ir no dabas dots instinkts. Vedot suni uz mežu vai sporta laukumu, tas jau desmit reizes apčurājis krūmus un zālājus. Grūti gan Pifam piesiet visus suņu melnos grēkus. Cilvēkus, kuri mājās tur sunīti vai kaķīti, sauc par labestīgiem cilvēkiem, jo viņi māca saviem bērniem mīlēt dzīvnie-kus un rūpēties par tiem. Nelaime ir ci-tur. Jaunā paaudze neiemāca saviem bērniem mīlēt dzīvniekus. Viņiem tie ir briesmoņi, kuri jāsit nost, jāpadzen ar kokiem vai akmeņiem. Tā to dara paši vecāki, dzīvnieku nemīļi. Rūjienā ir vete-rinārā aptieka, kur sienas aprakstītas ar izteikumiem par sunīšiem. Cik pareizi spriedušas mūsu slavenības. Ja esat Rū-jienā, tad ieejiet un izlasiet šos domu graudus.

Cilvēkus var pievilt un pamest sievas, vīri, draugi, bērni, bet suns nepievils nekad. Tas gatavs nomirt ar savu saim-nieku. Sunīši, tāpat kaķīši, dzīvē ienes daudz prieka un labu enerģiju. Pēdējā atziņa, ka ar dzīvnieku palīdzību sāk ārstēt slimos bērnus. Ne sunīšus, ne kaķīšus nedrīkst sist un nogalināt. Visi grib dzīvot, un tas ir mūsu rokās. Manās mājās ir divi patver-smes sunīši, nu jau saraduši. Mazais Rūdis ir itāļu šķirnes sunītis, sacīkšu skrējējs „Levretes” šķirnes. Viņš ir citā-dāks gan pēc izskata, gan uzvedības, bezgala draudzīgs visiem, liels rējējs un skrējējs, ļoti, ļoti dzīvīgs, gudrs, ātri visu iemācās. Paldies Dairai par būdiņu meklēša-nu, paldies Marutai Tauriņai par lielo būdu Morim. Paldies Laimonim Rudzītim par mo-mentālo atsaucību un būdas atgādināša-nu. Suns ātri to novērtēja. Secinājums: suņiem vajadzīga kārtīga suņu māja ar ērtībām. Paldies veikala „Elvi mazais” pārde-vējām par dažādiem gardumiem ma-niem sunīšiem. Būsim žēlsirdīgi, cienīsim dzīvnie-kus, mācīsim bērnus mīlēt tos. Ja arī sunītis noklīdis, ziņot par to, bet nesist. Suns draugus, kā arī ienaidniekus, visā savā īsajā mūžā atpazīst.◊ Austra Pekša,

Naukšēnu pagasta iedzīvotāja

Citāds viedoklis Viss par un pret sunīšiem

N epretendēšu uz liela eksperta nosaukumu, bet zināma pieredze tūris-mā un pašvaldību darbā man ir. Esmu gandrīz 20 gadus paralēli savam darbam skolā vadījusi ekskursantu grupas un pati plānojusi ekskursijas uz tuvām un tālām vietām gan Latvijā, gan ārzemēs. Astoņus gadus man ir bijis gods un vēlē-šanās strādāt Inčukalna pašvaldībā kā deputātei izglītības un kultūras komite-jā, kur ir bijis jārisina ar tūrismu saistī-tus jautājumus (tas vienmēr ir bijis sma-gi). Un visus šos gadus es ar prieku no-vēroju kā attīstās tie Latvijas mazie cie-mi un pilsētas, kam ir prātīgi vadītāji. Mans pamata darbs saista mani ar Inčukalna pamatskolu un mūsu skolas lieliskajām tradīcijām. Viena no tām ir katru gadu Starptautiskajā skolotāju dienā apmeklēt kādu jaunu Latvijas vie-tu, iepazīties ar kādu jaunu mācību ie-stādi, smelties jaunas idejas. Šoruden izvēlējāmies Naukšēnus. Iemesli tam bija vairāki – tepat Vidzemē, nav tālu jābrauc; daudzi no mums tur nebija bi-juši, pat nezināja, kur tas atrodas; pāris cilvēku vēlējās apciemot vietu, kur bijuši jaunībā, bet daži vienkārši brauca līdzi, jo bija laba kompānija. Neviens no braucējiem šo izvēli ne-nožēloja, jo mūsu sestdiena tika piepil-dīta līdz malām ar lieliskām emocijām, jauniem iespaidiem un pozitīvismu. Naukšēnu Cilvēkmuzeja ekspozīcija, muzeja vadītājas Diānas emocionālais un interesantais stāstījums lika mums vēlēties uzturēties tur ilgāk un ar apbrī-nu novērtēt to, kā no daudzu cilvēku krājumiem veidoto muzeju var padarīt tik atraktīvu. Naukšēnieši, vai jūs paši zināt, cik lieli malači jūs esat un kāda vērtība ir jūsu aktīvajiem un atsaucīga-jiem cilvēkiem? Liels paldies par dau-dzajām idejām, ko guvām, apmeklējot jūsu muzeju! Pirmos iespaidus par Naukšēniem

guvuši Cilvēkmuzejā, devāmies uz Ledus pagrabu, kur mūs sagaidīja mājas vīnu degustācija un arī iespēja šos vīnus iegā-dāties. Saimnieks Jānis sagaidīja mūs ar mirdzošās vīna glāzēs salietiem dzērie-niem un stāstīja par savu saimniecību un nākotnes plāniem. Gardi upeņu, ra-barberu, zemeņu un dzērveņu vīni, kā arī sidrs rudenīgo dienu padarīja siltāku. Bet tikšanās ar vēl vienu kārtīgu, darbī-gu un interesantu naukšēnieti radīja pārliecību – Naukšēni ir uz pareizā ceļa. Te noteikti ir ko redzēt un izbaudīt. Muižas stāstus mums pavēstīja jau Cilvēkmuzejā sastaptā atraktīvā nauk-šēnpatriote Diāna un viņas kolēģe, ener-ģiskā un izdomas bagātā Dana. Arī mui-žā guvām tikai un vienīgi pozitīvus ie-spaidus, kuri turpinājās apmeklējot So-ciālās korekcijas izglītības iestādi, kur mēs varējām iesēsties skolas solā, uz-klausīt skolas mācību pārzini Ligitu un uzdziedāt kopā ar skolas dziedošo dvē-seli Raiti. Neskatoties uz skolas „bargo” nosaukumu, iespaidi tikai pozitīvi – gai-šas krāsas, mūsdienīgs iekārtojums, jau-ka mācību pārzine. Likās, ka Naukšēnu „brīnumi” jau beigušies, bet nē – turpat muižas parka klētī mums tika piedāvāta bezalkoholis-ko dzērienu un eļļu degustācija. Tā bija patiesa bauda. Vietējie eļļas un bezalko-holisko dzērienu ražotāji var būt pārlie-cināti – viņu produkcijai nu ir vismaz par 25 piekritējiem vairāk. Diemžēl mū-su apkaimē šī produkcija nav novērota. Kopīgās pusdienas „Rūjas Nārās” noslēdza mūsu izzinošo un pozitīvo Sko-lotāju dienas ekskursiju. Esam pateicīgi visiem lieliskajiem naukšēniešiem, kas mūsu dienu padarīja tik daudzveidīgu un piepildītu! Naukšēni var lepoties ar savu novadu, bet galvenokārt – ar darbī-gajiem un uzņēmīgajiem ļaudīm!◊ Inčukalna pamatskolas skolotāju vārdā

Zinta Nolberga

Mūsu šī rudens lielākais atklājums – Naukšēni


Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: [email protected]

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts [email protected]

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informāci-ja netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jāno-sūta uz e-pastu [email protected], jānodod Naukšēnu novada pašvaldī-bas sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu

Pērku meža īpašumus, var būt ar lauksaimniecības zemi. Izskatīšu visus variantus. Tālr: 26893755 (Edgars)

Ķoņu pagastā

Imants Freijs – 13.11. Māra Kļaviņa – 14.11. Maruta Krastiņa – 25.11.

Naukšēnu pagastā Vallija Ziņģīte – 02.11 Zina Matisone – 07.11 Vallija Lapiņa – 08.11. Dzintra Sietniece - 10.11. Alberts Fiļipovs – 13.11. Vita Muceniece – 19.11. Dzidra Eglīte – 20.11. Jēkabs Vikmanis – 20.11. Maiga Krastiņa – 24.11. Vilma Jansone – 25.11. Rasma Ievīte – 27.11. Austra Ancone – 27.11.

PASĀKUMI Naukšēnos •31.oktobrī Naukšēnu kultūras namā plkst.19.00 talantu vakars “Ko tu proti!''. •7.novembrī plkst. 12.00 Naukšēnu kultūras namā uzvedums bērniem ,,Gailis un Kaza Mārtiņos’’. Ieeja 1.00 EUR. •10.novembrī no plkst. 16.00 Naukšēnu bērnu un jauniešu centrā (Naukšēnu kultūras nama pagrabstāvā, ieeja no Rūjas upes puses) Latvijas valsts sarkan-baltsarkano lentīšu locīšana. Laipni gaidīti gan lieli, gan mazi Naukšēnu ie-dzīvotāji. Veidosim un baudīsim svētku noskaņu kopā! •11.novembrī plkst.19.00 Lāčplēša dienas lāpu gājiens. Pulcēšanās pie Naukšēnu kultūras nama. •No 11. līdz 26.novembrim Naukšēnu bibliotēkā izstāde "Preses izdevumi agrāk un tagad". •12.novembrī plkst.18.00 Naukšēnu kultūras namā Svētku dekoru gatavoša-nas nodarbība. Līdzi jāņem svece un šķīvītis. Dalības maksa 1.50 EUR. •14.novembrī plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā LR proklamēšanas gadadie-nai veltīts koncerts "Mīļa mana tēvu zeme divu roku siltumā". Piedalās Naukšēnu novada skolēnu un pašdarbības kolektīvi. •18.novembrī plkst.15.00 Naukšēnu kultūras namā koncerts “Skaista Mana tēvu zeme”. Piedalās Valmieras kultūras centra senioru koris ,,Sudrablāse’’, sie-viešu vokālais ansamblis ,,Trīnes’’ un Kocēnu pūtēju kvintets. •18.novembrī plkst. 20.00 aicinām uz Naukšēnu novada vidusskolas iz-gaismošanu par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. •26.novembrī plkst. 18.00 Dāvanu saiņošanas nodarbība. Līdzi jāņem po-tenciālā dāvana, dāvanu papīrs un lentītes. Dalības maksa 1.50 EUR. •29.novembrī plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Senioru deju kolektīvu sadancošanās koncerts. Ķoņos • 7.novembrī Ķoņu pagastmājā novadpētniecības materiālu izstāde “Ķonieši I pasaules kara un Latvijas brīvības cīņās”. • 11.novembrī plkst. 18.00 svecīšu iedegšana pie Baltijas ceļa atceres zī-mes uz Latvijas un Igaunijas robežas Unguriņu robežpunktā. Interesenti aicināti ņemt līdzi svecītes. • 28.novembrī Ķoņu pagastmājā Ķoņu pagasta un Lilli ciema (Igaunija) bibli-otēku lietotāju draudzības pasākums „Eiropas pilsoņu – latviešu un igauņu kopīgais un atšķirīgais tradīcijās un valodā” Pasākumu atbalsta Europe Direct in-formācijas centrs Valmierā. Precīzs laiks būs pieejams www.naukseni.lv un no-vembra “Naukšēnu Novada Vēstīs”.

PATEICĪBAS Liels paldies par jauki noorganizēto pasākumu "Rudens ratu ripošana" un tikpat liels paldies pensionāru biedrībai “Sarma” par sirsnīgo pārsteigumu pie Naukšē-nu novada pašvaldības, kas bija viena no ripošanas pieturām.

Naukšēnu jaunās māmiņas

Paldies AIGAI STIEREI par iedzīvotāju ekskursijas organizēšanu uz Vecpiebal-gu un Naukšēnu novada pašvaldībai par atbalstu.

Ekskursijas dalībnieki

Liels paldies Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu parlamenta skolēniem— Kristīnei Lūsei, Dacei Dālbergai, Kārlim Pūcem, Elvai Evijai Kaužēnai, Alīnai Veidemanei, Žaklīnai Birkavai, Beātei Muceniecei, Paulam Rat-niekam un skolotājai Ingai Gailei par Labo darbu 16.oktobra pēcpusdienā, kad tika nogrābta biezā lapu “seģene” ap lapenīti pie Naukšēnu Doktorāta. Naukšēnu Cilvēkmuzejs

Naukšēnos pārdod DZĒRVENES. Tālrunis: 28385062

Naukšēnu Bērnu un jauniešu centrs būs atvērts 3.,4.,5.,10.,11.,12.,17.,18.,19.,24.,25. un 26.novembrī

5. un 20. novembrī Naukšēnu pagasta bibliotēka slēgta (bibliotekāre kursos)

Ziemeļu gulbji cēli un skaisti kā buru kuģi debesīs peld, vēl pēdējais aplis, vēl pēdējais sauciens, zilajās tālēs skan atvadu krū. Ar acīm noglāstu sniegbaltos putnus, no lūpām plūst svētību vārdi tiem līdz, lai novembra vētrās nepagurst spārni, lai zvaigznes kā ceļvedes pavada tos. Gaidīšu mājās, kad pavasar's atplauks, sazaļos zāle un saulīte degs logā tik spoži, ka vēršu to plaši, lai dzirdētu skanam šo priecīgo krū.

Ināra Seņkāne /Ziemeļmeita/

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22.septembra līdz 27.oktobrim reģistrētas jaundzimušās: BEATRISE un KATE

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22.septembra līdz 27.oktobrim reģistrēti mirušie:

Zenta Roķe—90 gadi Velta Judze—83 gadi

Naukšēnu novada sociālais dienests sadarbībā ar Valmieras Invalīdu biedrību 31.oktobrī plkst. 14.00 Naukšēnu pagasta bibliotēkā rīko informatīvo pēcpusdienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (personām ar invaliditāti)

„ESI STARP MUMS”

• Aktualitātes invalīdu biedrības darbā un invalīdu ikdienā; • Brīvā laika nodarbes un iespējas Naukšēnu novadā; • Aktuālie un plānotie projekti cilvēkiem ar īpašam vajadzībām sadarbībā ar bied-rību „Ķoņu kalna dzīves skola”

Gaidīsim ar siltu tēju uz cilvēciskām sarunām, jo Tu esi starp mums. Sīkāka informācija pa tālruni – 29331766 (Ilze) vai 26448127 (Eva Gulbe) Transporta nepieciešamības gadījumā zvanīt: 26448127 (Eva Gulbe)

Latvijas valsts karogs pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novembra mēnesī jānovieto: 11. novembrī—Lāčplēša diena 18.novembrī—Latvijas Republikas proklamēšanas diena

SPORTA AKTIVITĀTES • 22. novembrī plkst. 11.00 Airsoft izklaides pasākums Naukšēnos. Inte-resentiem būs iespēja iejusties kaujinieku ādā un izspēlēt kaujas imitācijas uzde-vumus visas dienas garumā. Būs desiņas, pīrādziņi, silta tēja un ugunskurs. Sīkāka informācija sekos Naukšēnu novada mājaslapā vai pa tel. 20306316 (Kaspars) • Katru svētdienu plkst. 13:00 SKII “Naukšēni” sporta zālē galda tenisa treniņi un spēles. Sīkāka informācija zvanot: 26450789 (Andris Upītis) . • Vingrošanas nodarbības Naukšēnu sporta hallē notiks 3. 6. 10. 13. 17. 19. 25. un 27.novembrī plkst. 20.00. Informācija: 20306316 (Kaspars). Uz Naukšēnu novadā organizētajiem pasākumiem, nepieciešamības gadījumā ir iespēja pieteikt transportu vismaz vienu dienu pirms pasākuma norises: Naukšēnu pagastā mob: 29438652 (Indra); Ķoņu pagastā tālr: 64263331, mob: 28858719 (Maruta).

Latvijas brīvprātīgo godināšana “Gada brīvprātīgais 2014” meklē šī gada darbīgākos, labsirdīgākos, smaidīgākos vai vienkārši vislabākos brīvprātīgos visā Latvijā. Aicinām izvirzīt godināšanai brīvprātīgos arī no Naukšēnu novada. Lai pieteiktu kandidātu, līdz 10.novembrim jāaizpilda anketa, kas atrodama www.naukseni.lv sadaļa jaunumi, kur vienuviet atrodams arī konkursa nolikums.

2014.gada oktobris (62) varam ministrs naukšēnu …...2014.gada oktobris (62) varam ministrs...

Documents