Etnosu raksturojošie Etnosu raksturojošie faktorifaktori

Sagatavoja:Mg.psych., mg.sc.educ.

Diāna Oļukalne

GrupasGrupas

• Sociālā grupa – cilvēku kopums, kas sastāv no diviem vai vairāk indivīdiem, kas apvienojušies uz noteiktu kopīgu pazīmju un mērķu pamata.

• Grupa izveidojas, lai sasniegtu tādus mērķus, ko vienatnē nav iespējams sasniegt.

Ekstravertas un intravertas Ekstravertas un intravertas grupasgrupas

• Dažas grupas ir ekstravertas, t.i. vērstas uz ārējo sociālo un dabas pasauli. Tās galvenokārt atšķiras ar ārēju aktivitāti.

• Savukārt intravertās grupas atšķiras ar pretējām īpašībām: tās ir noslēgtas un dibina maz starpgrupu kontaktus, pirmkārt, tiek apmierinātas grupas iekšējās saskarsmes vajadzības, seko tikai grupas tiešiem mērķiem.

• ģimene, • darba kolektīvs,• mācību grupa, • sabiedriskās un politiskās

organizācijas, • draugu kompānijas, • kaimiņi u.c.

Sociālās grupas var būt dažādas

Referentās grupasReferentās grupas

• Personības attīstībai īpaši svarīgas ir referentās grupas – tās ir personībai svarīgākās un nozīmīgākās sociālās grupas, kuras normas un vērtības indivīds ņem vērā katru reizi, kad viņam jāpieņem atbildīgs lēmums vai arī jāizvēlas, kā rīkoties.

• Lielai daļai cilvēku referentā grupa ir ģimene, un daudzu cilvēku referentā sociālā grupa ir nācija (etnoss) – tā etnogrupa, pie kuras cilvēks pieder kopš dzimšanas.

• Piemēram, kad jaunam vīrietim jāizvēlas starp vienu no divām dažādu etnosu meitenēm par savu sievu, viņš cenšas tomēr arī paredzēt, ko teiks cilvēki, pirmkārt, ar to domājot sava etnosa uzskatus.

• Lai cilvēks būtu tipisks sava etnosa pārstāvis, viņam jābūt etnoforam – galveno etnisko iezīmju nesējam.

• Etnosiem ir kopīga bioloģiska izcelsme vai vismaz visi pieaugušie grupas locekļi tic, ka viņiem ir kopīgi senči.

• Etnosiem ir kopīga teritorija, kurā noris etnosa saimnieciskā un kultūras darbība.

• Jāņem vērā, ka teritorija, kurā izveidojies etnoss (t.i., kurā sākotnēji etnoss sācis veidoties), var nesakrist ar teritoriju, kuru etnoss apdzīvo tagad.

• Piemēram, turki kā etniska grupa radusies mūsdienu Krievijas un Vidusāzijas Altaja teritorijā, bet viņu etnoģenēze, īpaši etnosa pārveide par nāciju tika turpināta Mazāzijā, kuru viņi gadsimtu gaitā iekarojuši no grieķiem, armēņiem un citām pamattautām – īstajiem šo zemju saimniekiem.

• Dažreiz sākotnējās etnoģenēzes teritorija tiek uzskatīta par etnosa dzimteni, citos gadījumos par dzimteni kļūst iekarotā teritorija, kurā jau dzīvojušas vairākas paaudzes. Protams, tas ir tādā gadījumā, ja iepriekšējo saimnieku vairs nav (viņi ir iznīcināti, izdzīti vai dominējošais etnoss tos asimilējis).

• Vienota teritorija ļauj cilvēkiem veidot ciešāku saskarsmi, slēgt laulības, nodrošināt pēcnācējus, izveidot saimniecību un kultūru.

• Etnosa pašapziņa arī rodas uz kopējas teritorijas pamata, pirmajiem iespaidiem par dzimteni.

• Tikai gadījumā, ja etnosam ir bijusi iespēja ilgstoši pārvaldīt savu teritoriju (augsni), tā sašķelšanās vēl var nenozīmēt etnosa iznīcību.

• Tāda psiholoģiski stipra etnosa atsevišķas grupas, dzīvojot dažādās zemēs, ilgu laiku saglabā savu etnisko identitāti, valodu un citus kopīgus elementus un kultūras blokus.

• Piemēram, ebreji, armēņi, ķīnieši un citas etniskās grupas dažādās pasaules valstīs.

• Etnoss pretstata sevi visiem citiem analoģiskiem cilvēku kolektīviem. Etnoss atšķir „savējos” un „svešos”. Tādējādi etnoss iegūst pašapziņu (es-koncepciju vai mēs-koncepciju).

• Etnosam ir iekšēja struktūra jeb organizācija. Etnologs R.Džeksons skaidro, ka etniskā organizācija ir „asociācija, ko veido pašapzinīgu etniskās grupas locekļu mijiedarbība.

• Etniskajā grupā dominē endogāmija (iekšēji etniskās laulības).

• Augsta attīstības līmeņa etnoss rada vispārēju valstiskumu, noteiktu valsts iekārtu, kas pārņem visu etnosu kopumā. Ja etnoss sasniedzis kaut kādu attīstības pakāpi, tad to jau sauc par nāciju vai etnonāciju.

• Nācija – lielā sociālā grupa, ko parasti

veido daudzi tūkstoši un miljoni cilvēku, un neviens personīgi nepazīst visus šīs etniskās grupas locekļus.

• Etnonācija ir etniska grupa, kas tiecas valstī sasniegt cienījamu politisko statusu un savu īpašo tiesību ievērošanu. Tas nozīmē, ka etniskā minoritāte, kas dzīvo dominējošā nacionālā valstī, var pārvērsties par nāciju. Tādi etnosi var nostiprināt sev pastāvīgu apdzīvojamo teritoriju.

• Etnosa locekļi identificē sevi ar konkrēto etnisko grupu. Tas nozīmē, ka etnosa locekļi apzinās un ciena savu piederību pie šīs etniskās grupas.

• Daudzi zinātnieki uzskata, ka visu etnosa locekļu kopīga reliģija arī ir nācijas pazīme.

• Jebkura etniskā grupa manto daudzas īpatnības jeb marķerus – rasi, ādas krāsu, valodu, paražas, ģeogrāfisko izcelsmi un reliģiju. R.Džeksons apgalvo, ka marķeri ir objektīvas reālijas.

• Kopīga valoda – tā ir etnosa saskarsmes līdzeklis. Etnosa valoda ir svarīga etnodiferencējoša pazīme jeb marķeris.

Etnoģenētiskā nozīmē valodu aplūko divējādi:

• kā etnoģenēzes nosacījums: kaut kādā veidā radusies valoda, pat tikai aizsākusies, apvieno noteiktu cilvēku skaitu, jo viņiem ir vieglāk saprast citam citu. Var pat apgalvot, ka valodas rašanās ir etnosa apzinātas eksistences sākums. Seno cilvēku grupu eksistences pamats varēja būt neverbālā komunikācija: žestu valoda, pozas, pirmsrunas balss signāli u.c.

• valoda ir arī etnosa rezultāts, jo etnosa vēsturē tā nepārtraukti attīstās un bagātinās. Tāpēc pēc valodas attīstības līmeņa var spriest par etnisko, īpaši etnopsiholoģisko katras tautas vēsturi. Valoda ir arī viena no svarīgākajām cilvēka etniskās piederības pazīmēm.

Etniskā psiheEtniskā psihe

• Svarīga etniskās grupas pazīme ir tā, ka etniskās grupas locekļiem piemīt vairākas kopīgas psiholoģiskas īpatnības.

• Etniskā psihe ir ļoti sarežģīts dinamisks veidojums, kas sastāv no daudziem mehānismiem un procesiem, bet nacionālais raksturs ir pavisam kas cits, tā izpēte ir tikai viena no svarīgākajām etnopsiholoģijas izpētes problēmām.