3. darba vides risku novērtēšana (dvrn) ēdināšanas ... · 1 3. darba vides risku...
TRANSCRIPT
1
3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) ēdināšanas pakalpojumu nozarē
Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma
pakāpe.
Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv
konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādi darba aizsardzības pasākumi ir jāveic, lai
šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī lai noteiktu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska
faktoriem, kuriem viņi ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu nepieciešami.
Darba vides risku novērtēšanu ēdināšanas pakalpojumu nozarē veic saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba
vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.
Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, to novērtēšanas pamatprincipi, periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi
ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
3.1. Biežāk sastopamie daba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē
Ēdināšanas pakalpojumu nozarē ir raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt veselības traucējumus, pat arodslimības, kā arī
nelaimes gadījumus. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz
nodarbināto drošību un veselību (skatīt 3.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē”). Lai samazinātu
arodslimību skaitu, nepieciešams ne tikai apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību, bet arī nosūtīt nodarbinātos uz
obligātajām veselības pārbaudēm2.
1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.
2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti –
CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē”.
2
3.1. tabula
Biežāk sastopamie darba vides riska faktori ēdināšanas pakalpojumu nozarē
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
1. Fizikālie faktori
Neatbilstošas darba
telpas, darba vietas
apkārtne (darba vietas
plānojums, platība)
Visos ēdināšanas
pakalpojuma darbos.
Nepiemērota darba plānojuma un/vai
platības gadījumā var notikt negadījumi,
kuru sekas var būt no nenozīmīgām līdz
pat ļoti bīstamām.
Piemērs nepiemērotam darba vietas
plānojumam. Nodarbinātajam no plīts
jāpārnes katls ar karstu ūdeni uz galdu,
kas atrodas trīs metru attālumā
(applaucēšanās risks nozīmīgs), lai
novietotu to uz galda. Šajā gadījumā
piemērots darba vietas plānojums būtu,
ja nodarbinātajam katls nebūtu jāpārnes
ar ūdeni 3 metru attālumā, bet galds
atrastos blakus plītij.
Iekārtot darba vietu tā, lai tajā būtu
iespējams strādāt ērtā darba pozā un
izmantot tehniskās palīgierīces.
Nodrošināt, lai cilvēki varētu brīvi
pārvietoties un bez grūtībām piekļūt darba
vietām. Darba galdi ar maināmu augstumu
vai paliktnis darba zonā.
Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību
par darba vietas kārtības un tīrības
uzturēšanas nepieciešamību.
Neatbilstošs
apgaismojums
(minimālajam
apgaismojuma līmenim
virs trauku mazgāšanas
darba zonas jābūt 200 lx;
minimālajam
apgaismojuma līmenim
virtuvē jābūt 500 lx)3
Visos ēdināšanas
pakalpojuma darbos, ja
apgaismojums ir
nepietiekams vai pārāk
spilgts.
Nepietiekams apgaismojums var izraisīt
nelaimes gadījumus, traumas, acu
sasprindzinājumu.
Sliktas redzamības apstākļos
nodarbinātais liecas tuvāk priekšmetam
vai virsmai, kas jāsaredz, tādējādi
noslogojot arī balsta un kustību aparātu
un radot veselības problēmas
(galvenokārt sāpes kakla un jostas
Veikt apgaismojuma mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar apgaismojuma
mērījuma rezultātiem.
Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu
nomaiņu uz intensīvākām. Ja
apgaismojums ir pārāk spilgts, tad nomainīt
spuldzītes uz mazāk intensīvām.
Veikt griestu lampu tīrīšanu vai nomaiņu.
Noregulēt gaismas krišanas virzienu (ja
3 Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” prasībām, darba telpas/vietas, kuras izveidotas līdz 2010. gada
1. janvārim, mikroklimata, iekštelpu un ārpus telpu apgaismojuma līmeņi ir reglamentējoši.
3
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
krustu daļā, kā arī plecos). griestu lampu virziens ir regulējams).
Ierīkot papildu vietējā apgaismojuma
avotus tieši darba vietās.
Aprīkot logus ar žalūzijām vai aizkariem,
ja apgaismojums ir pārāk spilgts.
Paaugstināta vai
pazemināta temperatūra
(norma gada aukstajā
periodā – no +19 līdz
+25oC; gada siltajā
periodā – no +20 līdz
+28oC)
3
Visbiežāk paaugstināta
temperatūra novērojama
virtuvēs, kur tiek gatavoti
karstie ēdieni, ja telpa nav
aprīkota ar ventilācijas
sistēmu vai arī ventilācijas
sistēma nedarbojas efektīvi.
Ja ventilācijas sistēmas nav
vai arī tā nestrādā efektīvi,
bieži logi tiek turēti vaļā,
kas var radīt caurvēju (gaisa
kustības ātrums).
Pārkaršana, sirdsdarbības paātrināšanās,
elpošanas traucējumi, saaukstēšanās,
nervu apsaldēšana.
Veikt telpas gaisa temperatūras mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos mērījumu
rezultātiem.
Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,
nodrošinot pārtraukumus un atpūtas
pauzes.
Noregulēt apkuri uz optimālu siltuma
režīmu.
Uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas.
Nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošu darba
apģērbu (piemēram, forma ar īsām
piedurknēm).
Palielināts vai
samazināts gaisa
kustības ātrums (norma
0,05 – 0,15 m/s)3
Ierīkot vietējo nosūces ventilācijas sistēmu
tā, lai nosūktu karstumu no krāsnīm,
pannām, vārāmajiem katliem, griliem,
trauku mazgājamām un skalošanas
mašīnām, kā arī no vietām, kur rodas
tvaiki.
Veikt ventilācijas sistēmas pārbaudi, ja
nepieciešams, to saremontējot vai atbilstoši
noregulējot.
Veikt gaisa kustības ātruma mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar mērījuma
rezultātiem.
Izstrādāt telpu vēdināšanas grafiku.
Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,
4
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
nodrošinot pārtraukumus un atpūtas
pauzes.
Nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošu darba
apģērbu (piemēram, forma ar īsām vai
garām piedurknēm).
Paaugstināts troksnis
(ražošanas trokšņa
līmenis, kuram nedrīkst
tikt pakļauta nodarbināto
dzirde, ir 87 dB(A) un
augstāks)
Trokšņainais ēdienu
gatavošanas process,
signālierīču pīkstieni, trauku
mazgāšanas iekārtas,
saldēšanas iekārtas,
ventilācija, kafijas
dzirnavas, kā arī fona
mūzika vai fona troksnis,
kuru rada kolēģu vai viesu
sarunāšanās.
Dzirdes traucējumi, dzirdes
pazemināšanās, džinkstēšana ausīs.
Koncentrēšanās traucējumi, nogurums,
nervozitāte.
Noteikt trokšņa līmeni (indikatīvie
mērījumi), ja nepieciešams (jāpaaugstina
balss sarunājoties, augsts trokšņa līmenis
indikatīvajos mērījumos), veikt
laboratoriskos trokšņa līmeņa mērījumus.
Iepazīstināt nodarbinātos ar mērījuma
rezultātiem.
Veikt iekārtu regulāru apskati un remontu.
Iegādāties jaunas iekārtas, kas nerada tik
augstu trokšņa līmeni.
Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,
nodrošinot pārtraukumus un atpūtas
pauzes.
2. Fiziskie faktori
Darba pozas, statiskas
pozas (darba ilgums
vienā pozā), lokāls
muskuļu
sasprindzinājums
Ēdināšanas nozarē
strādājošiem lielākā darba
dienas daļa norit stāvot
(piemēram, pavāra darbs)
vai staigājot (piemēram,
viesmīļa darbs).
Darbus virtuvē veic stāvus,
nedaudz noliecot ķermeni uz
priekšu un galvu uz leju.
Galdu servēšana bieži
saistīta ar neērtām darba
pozām, jo ir tālu jāstiepjas,
Muguras un roku muskuļu
sasprindzinājums, sāpes muguras kakla
un jostas–krustu daļā, plecu, roku,
plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana.
Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi
var radīt izmaiņas muguras skriemeļos
un starpskriemeļu diskos, muguras
nervu saknīšu bojājumus un karpālo
kanāla sindromu, kas izpaužas kā
funkciju ierobežojumi, pat invaliditāte.
Izmaiņas muguras kakla daļā un redzes
sasprindzinājums var radīt galvassāpes,
Nodrošināt, lai cilvēki varētu brīvi
pārvietoties un bez grūtībām piekļūt darba
vietām, vai vismaz samazināt neērtu
ķermeņa pozu un kustību nepieciešamību,
īpaši attiecībā uz tām darbībām, kuras tiek
veiktas regulāri (tā kā cilvēkiem ir dažāds
augums, ieteicami ir galdi ar maināmu
augstumu vai paliktnis darba zonā).
Apmācīt nodarbinātos par pareiziem darba
veikšanas paņēmieniem un ērtām darba
pozām, kā arī atbilstošiem atslodzes
vingrojumiem.
5
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
jāstrādā ar saliektu muguru.
Veicot darbus ar virtuves
rokas instrumentiem
(piemēram, strādājot ar nazi
(salātu smalcināšana,
dārzeņu mizošana), veicot
putošanas darbus),
nodarbinātais tiek pakļauts
lokālam muskuļu
sasprindzinājumam.
pastiprinātu nogurumu un miega
traucējumus.
Ilgstošs darbs stāvus rada kājās
asinsrites traucējumus, sāpes, tirpšanu
un tūsku.
Pārdomāt darba organizāciju, radīt
nodarbinātajiem iespēju mainīt darba pozu
(piemēram, nodrošinot maiņas laikā iespēju
sēdošu darbu mainīt ar darbu stāvus), kā arī
paredzēt pārtraukumus darbā.
Iegādāties automatizētu produktu griešanas
un smalcināšanas iekārtu.
Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām
veselības pārbaudēm.
Smagumu pārvietošana
(atsevišķas vienības un
kopējais svars,
ergonomiskie rādītāji)
Nodarbinātie vienlaikus ceļ
vairākus smagus un karstus
šķīvjus vai šķīvju kaudzes,
kuras nereti pārnes lielos
attālumos.
Trauku mazgāšanas darbs ir
saistīts ar lielu daudzumu
smagu priekšmetu celšanu
katru dienu.
Smagu kastu (piemēram,
minerāla ūdens pudeles
iepakojums) pārvietošana
un kraušana (līdz ar to
virsējā ir jāceļ lielā
augstumā), pārvietošana,
vilkšana un stumšana lielos
attālumos, kas saistīta ar
ķermeņa noliekšanos un
pagriešanos.
Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā –
locītavu un/vai muguras sāpes, tirpšana,
stīvums, funkciju ierobežošana, pat
invaliditāte.
Organizēt darbu tā, lai varētu izvairīties no
smagumu pārvietošanas (piemēram,
smaguma pārvietošanai no noliktavas
izmantot ratiņus).
Virtuvē izmantot mazākus traukus (līdz
10 litriem).
Apmācīt nodarbinātos par smaguma
pārvietošanas un ergonomikas principiem.
Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,
nodrošinot pārtraukumus un atpūtas
pauzes.
Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām
veselības pārbaudēm.
Iepirkt izejvielas nelielos iepakojumos.
Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem (atbilstoši cimdi).
3. Ķīmiskie faktori
Ķīmiskās Mazgāšanas un skalošanas Atkarībā no ķīmiskās vielas/maisījumu Atbilstoši marķēt ķīmiskās
6
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
vielas/maisījumi –
sintētiskie mazgāšanas
un dezinficēšanas
līdzekļi (absorbēšanās
iespējas caur elpošanas
orgāniem, caur ādu)
līdzekļu, ķīmiskās tīrīšanas
līdzekļu, cepeškrāsns
tīrīšanas, dezinfekcijas,
tualetes tīrīšanas, balinātāju,
sanitāro un atkaļķošanas
līdzekļu lietošana.
īpašībām un to ietekmes uz organismu
var rasties elpceļu kairinājums,
elpošanas sistēmas slimības – hroniskas
iesnas, faringīts, bronhu kairinājums un
iekaisums (bronhīti). Reaģējot uz
ķīmiskajām vielām, pastiprinās
alerģiskās iesnām, balsenes un bronhu
alerģiskie iekaisumi un bronhu spazmas,
kas izpaužas kā klepus un/vai elpas
trūkums, pat astma un ilgstoša darba
nespēja (ieelpojot ķīmiskās
vielas/maisījumus). Acu kairinājums,
graušana, asarošana. Alerģiskas ādas
reakcijas, dermatīti, ādas kairinājums,
nieze, apsārtums, sausums (ķīmiskajām
vielām saskaroties ar ādu). Ķīmiskie
apdegumi (koncentrētai ķīmiskajai
vielai nokļūstot uz ādas vai acīs).
Saindēšanās (ja īsā laika posmā
organismā nonāk liels daudzums
ķīmisko vielu/maisījumu).
vielas/maisījumus un uzglabāt tos.
Apmācīt nodarbinātos par drošu un
veselībai nekaitīgu ķīmisko vielu/
maisījumu izmantošanu.
Nodrošināt, lai būtu pieejamas
izmantojamo ķīmisko vielu/maisījumu datu
drošības lapas.
Nodrošināt nodarbinātos ar piemērotiem
individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
(cimdiem, respiratoriem).
Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības
aptieciņu, kā arī apmācīt nodarbinātos
pirmās palīdzības sniegšanā.
4. Putekļi
Organiskas izcelsmes
putekļi
Darba procesi, kuros izdalās
organiskas izcelsmes
putekļi, piemēram, miltu
putekļi.
Augšējo elpošanas ceļu kairinājums,
iekaisums (rinīts, laringīts, faringīts),
bronhu kairinājums un iekaisums
(bronhīts), kas izpaužas kā klepus un
iesnas. Retos gadījumos – alerģiskas
reakcijas.
Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba
drošības prasībām, veicot darbus ar
pārtikas produktiem, par pareizu
individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli un
lietošanu, kā arī par personīgās higiēnas
prasībām.
Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem (cimdiem,
respiratoriem).
7
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
5. Traumatisma faktori
Neuzmanīga rīcība vai
darbs ar bojātu darba
aprīkojumu vai iekārtu
Profesionālajās virtuvēs
plaši izmanto griežamās
mašīnas, gaļas maļamās
mašīnas, mikserus un nažus.
Strādājot ar rokas
griezējinstrumentiem,
būtiska ir to piemērotība
konkrētu darbu veikšanai,
lietošana, uzglabāšana un
pārvietošana (piemēram,
nažu likšana kabatās).
Izmantojot nažu asināšanas
instrumentus bez
aizsargierīcēm.
Saplīsušo trauku savākšana.
Darba aprīkojuma
mazgāšana un tīrīšana.
Visbiežāk novērota sagriešanās, dūrieni
plaukstās un rokās.
Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba
drošības prasībām, strādājot ar darba
aprīkojumu un iekārtām.
Sekot aprīkojuma, iekārtu, darbarīku
tehniskajam stāvoklim un veikt atbilstošas
apkopes.
Darba vietā nodrošināt pirmās palīdzības
aptieciņu, kā arī apmācīt nodarbinātos
pirmās palīdzības sniegšanā.
Paklupšanas, pakrišanas
un paslīdēšanas iespēja
(sliekšņi, slīpumi,
nelīdzena grīda, slidenas
pārvietošanās virsmas,
šķēršļi pārvietošanas
ceļos)
Galvenokārt risku izraisa
slidenas grīdas virsmas, ja
uz grīdas ir izlijis ūdens,
eļļa vai pārtikas atkritumi.
Risku paaugstina
nepiemērotu apavu
valkāšana, kā arī steiga,
pārāk ātra iešana vai
skriešana.
Sākot no mazām un nenozīmīgām
traumām, līdz traumām, kuras var radīt
darba nespēju uz vairākiem mēnešiem.
Pastāvīgi uzturēt grīdas nevainojamā
kārtībā un salabot, ja tās kaut kāda iemesla
dēļ ir bojātas.
Uzdot darbu vadītājam regulāri pārbaudīt,
lai uz grīdas neatrastos lieki priekšmeti, kas
var radīt paklupšanu (piemēram, katli).
Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem (darba apaviem ar
neslīdošu zoli).
Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības
aptieciņu, kā arī apmācīt nodarbinātos
pirmās palīdzības sniegšanā.
Apdedzināšanās, Saskare ar plīts sildvirsmu Sākot no maziem un nenozīmīgiem, līdz Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba
8
Nr.
p.k.
Darba vides riska
faktori
Darbi un procesi, kuros
risks ir sastopams
Iespējamais kaitējums nodarbināto
veselībai
Iespējamie preventīvie pasākumi darba
vides risku novēršanai un samazināšanai 1 2 3 4 5
applaucēšanās iespēja
(saskare ar verdošu,
karstu šķidrumu,
priekšmetu vai virsmu)
vai cepeškrāsns durtiņām,
vai karstām cepešpannām,
katliem un citiem traukiem.
Iespējams applaucēties ar
verdošu ūdeni, tā tvaikiem,
vai karstu eļļu.
Risks apdedzināties pastāv,
arī servējot karstus ēdienus.
pat lieliem un nozīmīgiem apdegumiem
un applaucējumiem, kas var radīt darba
nespēju uz vairākiem mēnešiem.
drošības prasībām, veicot darbus virtuvē.
Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem (piemēram, cimdi
pret termisku iedarbību, darba apavi ar
neslīdošu zoli).
Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības
aptieciņu, kā arī apmācīt nodarbinātos
pirmās palīdzības sniegšanā.
6. Psihosociālie un organizatoriskie faktori
Darba laiks (laika
trūkums, virsstundas) vai
maz darba (klientu
trūkums)
Visos ēdināšanas
pakalpojuma darbos, ja ir
liels darba apjoms, kas
jāpaveic īsā laika posmā,
nepietiekami pārtraukumi,
darbs vairāk nekā astoņas
stundas dienā, kā arī, ja nav
klientu un apmeklētāju un
nodarbinātajam ir
bezdarbība, konflikti ar
vadību vai kolēģiem.
Galvassāpes, nogurums, miega
traucējumi, paaugstināts asinsspiediens,
sirdsdarbības traucējumi, depresija,
smagi miesas bojājumi (vardarbības
ietekmes rezultāts).
Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus,
nodrošinot pārtraukumus un atpūtas
pauzes.
Apmācīt un instruēt nodarbinātos par
darba drošības prasībām.
Apmācīt nodarbinātos, kā rīkoties
vardarbīgu situāciju gadījumā
(atpazīšana, atklāšana, palīdzības
saņemšana, ziņošana).
Organizēt regulāras nodarbināto
sapulces.
Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām
veselības pārbaudēm.
Klientu neapmierinātība
un negatīva attieksme
Sliktas attiecības ar
kolēģiem vai vadību
(psiholoģiskais terors)
3.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums
Lai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams solis pa solim precīzi ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus:
1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.
2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.
3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.
4. solis. Pasākuma īstenošana.
5. solis. Uzraudzība un pārbaude.
9
PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi.
Uzņēmuma apraksts
Restorāns nodarbina 10 cilvēkus, no kuriem seši strādā virtuvē (četri pavāri un divi trauku mazgātāji) un četri ir viesmīļi. Darba laiks ir no plkst. 9.00
līdz 24.00. Darbs tiek veikts maiņās (pirmā maiņa ir no plkst. 9.00 līdz 16.00, otrā maiņa – no 16.00 līdz 24.00). Katram nodarbinātajam maiņas laikā
ir reglamentēta 30 minūšu atpūtas pauze. Nodarbinātie ir nodrošināti ar ģērbtuvi un atpūtas telpu.
Virtuvē ir nodrošināta vispārējā ventilācija, kurai apkope nav veikta divus gadus. Virtuves sienas un grīdas ir flīzētas. Virtuvē ir pieejami divi
ugunsdzēšamie aparāti (beidzies derīguma termiņš) un pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa (trūkst pārsienamā materiāla). Virtuvē veikti
indikatīvie mērījumi4:
apgaismojuma līmenis:
- pavāra darba vietās – 509–534 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim virs darba zonas jābūt 500 lx);
- trauku mazgātāja darba vietā – 206 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim virs darba zonas jābūt 200 lx);
gaisa temperatūra virtuvē ir 26oC (norma gada aukstajā periodā ir no +19 līdz +25
oC, bet gada siltajā periodā – no +20 līdz +28
oC);
gaisa mitrums – 67% (norma – 30–70%);
gaisa kustības ātrums – 0,09 m/s (norma – no 0,05 līdz 0,15 m/s).
Klientu zālē nav veikti mikroklimata un apgaismojuma indikatīvie mērījumi. Zāle nodrošināta ar četriem ugunsdzēšamajiem aparātiem (beidzies
derīguma termiņš) un pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu.
Telpu uzkopšanai nepieciešamie līdzekļi tiek uzglabāti tam speciāli paredzētā telpā. Sadzīves ķīmiskajām vielām nav pieejamas ķīmisko vielu datu
drošības lapas.
Darba vietās nav izvietotas drošības zīmes. Nav veikti zemējuma pretestības mērījumi.
Pavāru darba pienākumos ietilpst ēdienu gatavošana. Darba procesā tiek izmantoti šādi virtuves piederumi un iekārtas: naži, plītis, cepeškrāsnis, gaļas
malšanas iekārta, mikseri un citi virtuves piederumi. Visām virtuves elektroiekārtām (ledusskapim, cepeškrāsnīm u.c.) ir veikta tehniskā apkope.
Apmēram sešas reizes dienā pavārs ceļ pilnus katlus (svars ~ 10 kg) un kastes (svars ~ 20 kg).
Trauku mazgātāju pienākumos ietilpst telpu uzkopšana (divas reizes maiņā), kā arī izlijušo šķidrumu regulāra saslaucīšana, trauku mazgāšana,
slaucīšana un to nolikšana tiem paredzētajā vietā. Dienas laikā trauki tiek mazgāti ar rokām. Vakarā trauki tiek pārmazgāti, izmantojot trauku
mazgājamo mašīnu.
Viesmīļu darba pienākumos ietilpst galdu servēšana, klientu apkalpošana (pasūtījuma pieņemšana un pasniegšana).
Pirms stāšanās darbā nodarbinātie ir izgājuši obligātās veselības pārbaudes. Pirmajā darba dienā nodarbinātie ir instruēti un apmācīti darba drošībā,
atkārtotas instruktāžas nav bijušas. Nodarbinātajiem ir izsniegti darba apģērbi (halāti, bikses, priekšauti) un individuālie aizsardzības līdzekļi – roku un
plaukstu aizsardzības līdzekļi (aizsargcimdi pret mehānisku, termisku un ķīmisku risku), kā arī cepures, matu tīkliņi.
4 Indikatīvos mērījumus var veikt darba aizsardzības speciālists, lai noteiktu riska aptuveno līmeni. Indikatīvie mērījumi neaizstāj laboratoriskos mērījumus.
10
1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana
Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un apzinātu darba vides riska faktoriem pakļautos nodarbinātos.
Apsekojot darba vietas, darba aizsardzības speciālists konstatēja šādus darba vides riskus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai:
Pavāram:
- piespiedu darba pozas – darbs stāvus, saliecoties;
- nepietiekams apgaismojums;
- lokālu muskuļu sasprindzinājums (darbs ar rokām, veicot salātu griešanu, smalcināšanu);
- smaguma pārvietošana (katli, kastes);
- roku traumatisms (sagriežoties ar asiem priekšmetiem);
- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (piemēram, kastes, katli, asi priekšmeti);
- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus;
- elektrotraumas (strādājot ar elektroierīcēm (gaļas malšanas mašīna, mikseris un citi virtuves elektriskie darba aprīkojumi));
- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas;
- bioloģiskie (saskare ar jēlu gaļu, nemazgātiem dārzeņiem un augļiem);
- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēmas).
Trauku mazgātājam:
- piespiedu darba pozas – darbs stāvus, saliecoties;
- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki);
- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām);
- smaguma pārvietošana (trauku celšana);
- sadzīves mazgāšanas līdzekļu koncentrāti (trauku mazgājamais līdzeklis, telpu uzkopšanas līdzekļi);
- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas;
- elektrotraumas (strādājot ar trauku mazgājamo mašīnu);
- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma).
Viesmīlim:
- piespiedu darba pozas – ejot, darbs stāvus, saliecoties;
- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus;
- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki);
- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām);
- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas;
- psihoemocionālais (darbs ar agresīvi noskaņotiem vai neapmierinātiem klientiem);
- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma).
2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana
11
Jebkuram riskam nosaka riska līmeni. To var izdarīt, nosakot riska varbūtību/iespējamību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība ir
pakļauta konkrētam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas iespējamas nodarbinātā veselībai, ja attiecīgais risks iedarbojas).
Novērtējot darba vides riska faktorus viesmīlim, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu matricas metodi (skatīt 3.2. tabulu „Somijas
5 ballu matrica”)5, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību.
3.2. tabula
Somijas 5 ballu matrica
Riska iespējamība Riska sekas
Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstams
Neiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks III
Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV
Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V
Novērtējot darba vides riska faktorus viesmīlim, darba aizsardzības speciālists noteica riska līmeni katram darba vides riska faktoram, kas var ietekmēt
nodarbinātā drošību un veselību:
- piespiedu darba pozas (ejot, darbs stāvus, saliecoties) – riska iespējamība, ka nodarbinātais ilgstoši atrodas piespiedu darba pozā „Maz
iespējams”, jo darba poza periodiski tiek mainīta. Sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams
risks);
- apdegumi, applaucējumi, ko var izraisīt karstais tvaiks, pieskaršanās karstām virsmām, neuzmanīga rīcība, pārvietojot karstus šķidrumus – riska
iespējamība – „Maz iespējams”, jo līdz šim nav bijuši applaucēšanās gadījumi, kā arī nodarbinātie ir nodrošināti ar aizsargcimdiem pret
termisku risku. Ja notiek negadījums, tad riska sekas var būt „Bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);
- kāju traumatisms, ko var izraisīt krītoši priekšmeti (trauki) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātajiem nav izsniegti darba apavi ar
neslīdošu zoli, slēgtiem un prettrieciena izturīgiem purngaliem. Riska sekas – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);
- roku traumatisms (sagriežoties ar saplīsuša trauka lauskām) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo saplīsuša trauka lauskas tiek savāktas ar
rokām. Riska sekas – „Maz bīstamas”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);
- paslīdēšana, paklupšana uz slapjas grīdas – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo izlijušie šķidrumi tiek nekavējoties saslaucīti, bet
nodarbinātie nav nodrošināti ar darba apaviem. Riska sekas, ja nodarbinātais paslīd vai paklūp, var būt „Bīstamas”,, līdz ar to – III riska līmenis
(ciešams risks);
- psihoemocionālais (darbs ar agresīvi noskaņotiem vai neapmierinātiem klientiem) – riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo agresīvi noskaņoti
vai neapmierināti klienti ir ļoti reti. Riska sekas – „Maz bīstams”, līdz ar to – II riska līmenis (pieņemams risks);
5 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 4. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes ēdināšanas pakalpojumu
nozarē”.
12
- ugunsbīstamība (netīrīta ventilācijas sistēma) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo ventilācijas sistēmas nav tīrītas un darba vietās esošiem
ugunsdzēsības aparātiem beidzies derīguma termiņš. Riska sekas – „Bīstams”, līdz ar to – IV riska līmenis (nozīmīgs risks).
Vērtējot riskus, var izvēlēties metodi, kas ļauj risku subjektīvi aprēķināt, izmantojot formulu – R = Q x p, kur R ir risks, Q – varbūtība un p – sekas5.
3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana
Nosakot pasākumus darba vides riska faktoru novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbinātā
drošību un veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors ir jānovērš vai jāsamazina nekavējoties, lai izslēgtu vai samazinātu to ietekmi uz
nodarbināto drošību un veselību. Tomēr jāatceras, ka pastāv tādi darba vides riska faktori, kurus nav iespējams pilnībā novērst, taču to ietekmi uz
nodarbinātā veselību un drošību var samazināt.
4. solis. Pasākuma īstenošana
Ēdināšanas pakalpojumu nozarē pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku var novērst vai samazināt uzreiz, bet ir arī riski, kuru novēršanai
nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās
personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus.
PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam:
Pēc darba vides riska faktora novērtēšanas viesmīlim darba aizsardzības speciālists riskus sagrupēja pēc bīstamības pakāpes (dilstošā secībā), kā arī
iekļāva nepieciešamos pasākumus, nosakot tiem izpildes termiņus (atkarībā no riska līmeņa (pakāpes), darba aizsardzības preventīvie pasākumi un
pasākumu izpildes termiņi ir atšķirīgi (skatīt 3.3. tabulu „Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi”), atbildīgo personu un
nepieciešamos finansiālos līdzekļus (skatīt 3.4. tabulu „Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs”).
3.3. tabula
Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi
Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumi
Nenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.
Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami
pasākumi, jāizvērtē, kurus no tiem būtu iespējams veikt, ieguldot minimālu līdzekļu daudzumu.
Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vērā iespējamā kaitējuma
sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3 – 5 mēnešu laikā pēc riska
novērtējuma.
13
Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams
pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1 – 3 mēnešu laikā.
Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav
iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts.
3.4. tabula
Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs
Nr.
p.k. Riska faktors
Riska
līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes
termiņš
Nepieciešamie
finansiālie līdzekļi6,
Ls 1 2 3 4 5 6 7
1. Ugunsbīstamība
(netīrīta ventilācijas
sistēma)
IV Organizēt ventilācijas sistēmas tīrīšanu,
pieaicinot uzņēmumu, kas nodarbojas ar
ventilācijas tīrīšanas darbiem.
Darba devējs Nekavējoties 100,00
Organizēt ugunsdzēšamo aparātu
pārbaudes, pieaicinot uzņēmumu, kas
nodarbojas ar ugunsdzēšamo aparātu
pārbaudi.
Darba devējs,
atbildīgais par
ugunsdrošību
Nekavējoties 35,00 (6 gab.)
2. Apdegumi,
applaucējumi, ko var
izraisīt karstais
tvaiks, pieskaršanās
karstām virsmām,
neuzmanīga rīcība,
pārvietojot karstus
šķidrumus
III Veikt nodarbināto apmācību un
instruktāžu darba drošības jautājumos.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā,
pēc tam – vienu
reizi gadā
0,00
Darba vietās izvietot nepieciešamās
drošības zīmes („Uzmanību, karsta
virsma”, „Pirmās palīdzības aptieciņa”).
Darba devējs
sadarbībā ar darba
aizsardzības
speciālistu
Nekavējoties 0,00
Virtuves aptieciņu papildināt ar
pārsienamo materiālu.
Darba devējs
sadarbībā ar darba
aizsardzības
speciālistu
Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus
nepieciešamos
pārsienamos
materiālus)
3. Kāju traumatisms, III Veikt nodarbināto apmācību un Darba aizsardzības 2 dienu laikā, 0,00
6 Ēdināšanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemēra sadaļai „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.
14
Nr.
p.k. Riska faktors
Riska
līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes
termiņš
Nepieciešamie
finansiālie līdzekļi6,
Ls 1 2 3 4 5 6 7
ko var izraisīt krītoši
priekšmeti
(piemēram, kastes,
katli, asi priekšmeti,
trauki)
instruktāžu darba drošības jautājumos. speciālists pēc tam – vienu
reizi gadā
Iegādāties smaguma pārvietošanas
ratiņus (pārtikas rati).
Darba devējs 1 nedēļas laikā 60,00
Nodarbinātos nodrošināt ar darba
apaviem (neslīdoša zole, slēgti un
prettrieciena izturīgi purngali).
Darba devējs 5 dienu laikā 15,00 viens apavu
pāris (ja nepieciešams
–piešķirs papildu
līdzekļus)
Virtuves aptieciņu papildināt ar
pārsienamo materiālu.
Darba devējs Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus
nepieciešamos
pārsienamos
materiālus)
4. Roku traumatisms
(sagriežoties ar
asiem priekšmetiem,
ar saplīsuša trauka
lauskām)
III Veikt nodarbināto apmācību un
instruktāžu darba drošības jautājumos.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā,
pēc tam – vienu
reizi gadā
0,00
Iegādāties slotu un šaufeli, kas
paredzēta saplīsušo trauku lausku
uzslaucīšanai.
Darba devējs Nekavējoties 5,00
Virtuves aptieciņu papildināt ar
pārsienamo materiālu.
Darba aizsardzības
speciālists
Nekavējoties 4,00 (iekļaujot visus
nepieciešamos
pārsienamos
materiālus)
5. Paslīdēšana,
paklupšana uz
slapjas grīdas
III Veikt nodarbināto apmācību un
instruktāžu darba drošības jautājumos.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā,
pēc tam vienu
reizi gadā
0,00
Nodarbinātos nodrošināt ar darba
apaviem (neslīdoša zole, slēgti un
prettrieciena izturīgi purngali).
Darba devējs 5 dienu laikā 15,00 viens apavu
pāris (ja nepieciešams
–piešķirs papildu
līdzekļus)
6. Psihoemocionālais II Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc Darba devējs Nekavējoties 0,00
15
Nr.
p.k. Riska faktors
Riska
līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes
termiņš
Nepieciešamie
finansiālie līdzekļi6,
Ls 1 2 3 4 5 6 7
riska faktors (darbs
ar agresīvi
noskaņotiem vai
neapmierinātiem
klientiem)
divām nostrādātām stundām.
Veikt nodarbināto apmācību un
instruktāžu darba drošības jautājumos,
kā arī par relaksācijas vingrojumu
veikšanu.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā,
pēc tam – vienu
reizi gadā
0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz periodiskajām
obligātajām veselības pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 15,00 vienam
nodarbinātajam
(iekļaujot visus
nepieciešamos
izmeklējumus)
7. Darba pozas – darbs
stāvus, saliecoties
II Nodarbinātos nodrošināt ar darba
apaviem, kuriem ir amortizējoša zole.
Darba devējs 5 dienu laikā 15,00 viens apavu
pāris (ja nepieciešams
–piešķirs papildu
līdzekļus)
Ieviest 10 minūšu atpūtas pauzi ik pēc
divām nostrādātām stundām.
Darba devējs Nekavējoties 0,00
Instruēt nodarbinātos par darba drošības
prasībām, veicot darbus piespiedu darba
pozā, uzsvērt regulāru atpūtas paužu
ievērošanas nozīmi un to
nepieciešamību, kā arī apmācīt
nodarbinātos veikt relaksācijas
vingrinājumus.
Darba aizsardzības
speciālists
2 dienu laikā,
pēc tam – vienu
reizi gadā
0,00
Nosūtīt nodarbinātos uz periodiskajām
obligātajām veselības pārbaudēm.
Darba devējs 4 nedēļu laikā 15,00 vienam
nodarbinātajam
(iekļaujot visus
nepieciešamos
izmeklējumus)
16
5. solis. Uzraudzība un pārbaude
Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktā
termiņā. Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tad tā pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav
izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var nesastādīt, bet esošajā
veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies.
Darba vides risku novērtējums jāpārskata šādos gadījumos:
1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana,
būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.
PIEMĒRS:
Ēdināšanas uzņēmums iegādājās trauku mazgājamo mašīnu, jo līdz šim trauki tika mazgāti ar rokām. Darba aizsardzības speciālistam jāpārvērtē
darba vides riska faktori, lai konstatētu, kādiem riskiem nodarbinātais tiek pakļauts, veicot darbus ar trauku mazgājamo mašīnu.
2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu.
PIEMĒRS:
Ēdināšanas uzņēmumam attīstoties, tiek uzsākts jauns darbības veids – konditorejas izstrādājumu ražošana. Šajā gadījumā nepieciešams darba
vides riska novērtējums jaunajam darbības veidam (konditorejas ceham, jo tur ir citas iekārtas un citi darba procesi).
3. Konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
PIEMĒRS:
Nodarbinātie sūdzas par virtuvē uzstādītās ventilācijas iekārtas radīto troksni, kas veicina diskomfortu un stresa līmeņa paaugstināšanos. Šajā
gadījumā nepieciešams darba vides riska atkārtots novērtējums un pasākumi, lai nodarbinātajiem radītu drošus un veselībai nekaitīgus darba
apstākļus (jāveic trokšņa mērījumi un pēc tam atkarībā no rezultāta jārisina problēma). Visbiežāk pēc ventilācijas iekārtas apkopes novērojama
situācijas uzlabošanās.
4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma7.
7 Sīkāku informāciju par nelaimes gadījumiem skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.
17
PIEMĒRS:
Pārvietojot minerālūdens iepakojumu, pavārs aizķērās aiz pārvietošanās ceļā novietotām kartona kastēm. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas tika
pārvērtēti darba vides riski, ņemot vērā arī nelaimes gadījuma cēloņus (darba vietas kārtība un tīrība), un ar tiem tiek iepazīstināti visi uzņēmuma
nodarbinātie, lai novērstu tāda veida nelaimes gadījuma atkārtošanās iespēju. Tika uzdots pavāram kā darbu vadītājam sekot, lai darba vieta
vienmēr būtu kārtībā, tāpat arī tika samazināti preču krājumi, lai tie neaizņemtu vietu uz grīdas.
3.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi ēdināšanas pakalpojumu nozarē
Darba vides riska faktoru novērtēšanas viena no sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi8, kas sniedz datus par konkrētu darba vides risku, kas savukārt
ļauj noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī ļauj precīzāk un kvalitatīvāk noteikt turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību
(piemēram, lietojamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes un citus pasākumus).
3.3.1. Apgaismojuma līmeņa noteikšana9
Apgaismojums var būt nepietiekams, ja griestu lampas ir par augstu, griestu lampā spuldzītes dod pārāk vāju gaismu vai lampa, kurai var regulēt
gaismas virzienu, noregulēta tā, ka gaisma nekrīt uz darba vietu. Šādos gadījumos var būt nepieciešamība ierīkot kopējo apgaismojumu zemāk (griestu
lampas var iekārt griestos, tā, lai tās būtu aptuveni pusotra metra augstumā no darba virsmas) vai regulējamo lampu pagriezt tā, lai tā spīdētu tieši uz
darba vietu. Lai noteiktu apgaismojuma līmeni, mēra tā intensitāti uz darba galda virsmas ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Darba aizsardzības
speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija ar savu aparatūru var veikt indikatīvos mērījumus, kas bieži vien ir pietiekami.
Mērījumu veikšanai ir iespējams piesaistīt arī laboratoriju, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc
kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).
PIEMĒRS:
Novērtējot riska faktorus virtuvē, darba aizsardzības speciālists norāda, ka ēdienu griešanas un smalcināšanas darba zonā ir nepietiekams
apgaismojums – 287 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim jābūt 500 lx), kas var būt par cēloni nelaimes gadījumiem. Šajā situācijā
apgaismojuma līmeni nepieciešams palielināt līdz 500 lx un veikt atkārtotus apgaismojuma mērījumus, lai pārliecinātos par veikto pasākumu
efektivitāti.
8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomas atrodamas mājaslapā www.latak.lv.
9 Darba telpu minimālos apgaismojuma līmeņus skatīt Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 2. pielikumā.
18
3.3.2. Mikroklimata parametru (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums un gaisa kustības ātrums) noteikšana10
Ļoti bieži ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem ir jāstrādā telpā, kurā ir paaugstināta temperatūra (virtuve), paaugstināts vai samazināts
gaisa kustības ātrums, neatbilstošs gaisa mitrums. Mikroklimata parametrus mēra ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Ja mērījumu veic pats darba
aizsardzības speciālists vai kompetents speciālists, vai kompetenta institūcija ar savu mēraparatūru, tiek noteikts indikatīvais mērījums. Jāatzīmē, ka
mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc
kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).
PIEMĒRS:
Nodarbinātie gada siltajā periodā sūdzas par nepiemērotu mikroklimatu – pārmērīgi lielu karstumu darba vietā (virtuvē), ko rada plīts un cepeškrāsns.
Lai precīzi novērtētu mikroklimatu, tiek veikti trīs dažādu parametru mērījumi, secinot, ka gaisa temperatūra ir + 32ºC (gada siltajā periodā telpas gaisa
temperatūra ir no +20 līdz 28oC), gaisa relatīvais mitrums – 56% (norma ir no 30 līdz 70%) un gaisa kustības ātrums – 0,1 m/s (norma gada siltajā
periodā ir no 0,05 līdz 0,15 m/s). Šajā situācijā darba devējam ir nepieciešams veikt organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu darba telpās atbilstošu
temperatūru (piemēram, gaisa kondicioniera uzstādīšana vai efektīvas ventilācijas sistēmas ierīkošana).
10
Darba telpu mikroklimata noteiktās prasības skatīt Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 1. pielikumā.