a · web viewcarola r., harley j.p.,noback c.r.,1990. 3. structure and function of the human...

Profesionālā bakalaura programma “Medicīnas inženierija un fizika”Pašnovērtējuma ziņojums 2004

Satura rādītājsI. Profesionālās augstākās izglītības programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums;

Lpp1. Ievads 5

1.1. Medicīnas inženierijas un medicīniskās fizikas kā zinātnes vispārējs raksturojums;

5

1.2. Programmas vieta RTU, informācija par programmas veidotājiem; 62. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” novērtējums un analīze:

7

2.1. Programmas īstenošanas nosacījumi – mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti;

8

2.2. Studiju programmas izvērtējums no Latvijas interešu viedokļa: 92.2.1. Piedāvājamās izglītības saturs, programmas daļu apjoms un sadalījums, atbilstība normatīvajiem aktiem

9

2.2.2. Programmas vērtējums no darba devēju viedokļa 112.3. Studiju programmas salīdzinājums ar analogām citu valstu augstskolu programmām.

11

2.4. Studiju programmas organizācija un vadība 132.4.1. Studiju programmas izstrādes, pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība;

13

2.4.2. RTU struktūrvienību sadarbība programmas realizācijā; 132.4.3. Studiju programmas vadības demokrātiskie principi. 142.4.4. Studiju priekšmetu izvēles iespējas 15

2.5. Studiju programmas praktiskā realizācija: 152.5.1. Studentu zināšanu novērtēšanas principi (kritēriji,

pārbaudes formas un kārtība);15

2.5.2. Izmantoto studiju metožu un formu apraksts 172.6. Studējošie: 18

2.6.1. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā: 182.6.1.1. Studējošo aptaujas par programmu kopumā, to analīze;

18

2.6.1.2. Atsevišķu mācību priekšmetu vērtējuma no studentu viedokļa aptaujas, to analīze

19

2.6.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos 192.7. Akadēmiskais personāls, programmā iesaistītās struktūrvienības un palīgpersonāls.

19

2.8. Studiju programmas izpildes nodrošinājums: 212.8.1. Metodiskais (didaktiskais) nodrošinājums, 212.8.2. Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājums, 212.8.3. Programmas realizācijas izmaksas. 22

2.9. Ārējie sakari: 232.9.1. Saistība ar darba devējiem 232.9.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām ārvalstu universitātēs

23

2.9.3. Ārvalstu vieslektori 242.9.4. Studentu apmaiņa 24

2.10 . Zinātniskie pētījumi studiju programmas virzienā. 242.11 . Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēma 24

3. Studiju programmas perspektīvais novērtējums un attīstības plāns 254. Reklāmas un informatīvais darbs 285. Kopsavilkums 28

2


5.1. Programmas stiprās puses 285.2. Programmas vājās puses 29

II. PielikumiDokumentu kopijas, kas ir pieejamas elektroniskā veidā

P - 1 Profesionālā bakalaura studiju programma “Medicīnas inženierija un fizika”, tās satura un realizācijas apraksts;

31

P – 2 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studiju kursu apraksti

40

P - 3 Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla zinātniskās autobiogrāfijas

290

P - 4 Ar studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” saistītie zinātniskie pētījumi un jaunrade

393

P - 5 Reklāmas un informatīvie materiāli 399P – 6 Aptaujas anketas 400

Studējošo aptaujas anketa 400Studiju priekšmeta izvērtēšanas aptauja 402Darba devēja aptaujas anketa 404

III. PielikumiDokumentu kopijas, kas pieejamas tikai latviešu valodā un nav iesniegtas elektroniskā formā:

P - 7 Dokumentu kopijas, kas liecina par RTU darbības likumību:7.1. Rīgas Tehniskās universitātes izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr.

3341000709 (04.05.2000) kopija;7.2. Rīgas Tehniskās universitātes Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas

apliecības AA Nr. 0061327 (01.02.2000);7.3. Rīgas Tehniskās universitātes akreditācijas lapa Nr.023 (12.07.2001).

P - 8. Dokumentu kopijas, kas apstiprina profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” darbību:

8.1. Izraksts no Rīgas Tehniskās universitātes 2002. gada 29. aprīļa Senāta sēdes protokola Nr. 467 “Par profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” apstiprināšanu;

8.2. Licence, kas izsniegta RTU par tiesībām īstenot profesionālo studiju programmu ”Medicīnas inženierija un fizika” bakalaura profesionālā grāda iegūšanai medicīnas fizikā un medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera kvalifikācijas iegūšanai.

8.3. LR Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas augstskolu darbības licencēšanai lēmums 20.12.2002. Nr. 218.

8.4. Vienošanās protokola starp RTU MI un BINI kopijaP – 9 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studiju

plāni pa semestriem9.1. Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studiju plāni pa semestriem

pilna laika studijām9.2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierijas un fizikas”

studenta individuālā studiju plāna paraugsP - 10 Profesijas standarta profesijai “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris” kopijaP – 11 Dokumenti, kas reglamentē studiju programmas organizāciju un vadību

11.1. Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī 11.2. LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;

3


11.3. Rīgas Tehniskās Universitātes Satversme, kas pieņemta RTU Akadēmiskās sapulces sēdē 2001. gada 24. maijā un apstiprināta Saeimā 2003. gada 5. jūlijā

11.4. Uzņemšanas noteikumi akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU 2004/2005. mācību gadā

11.5. Sadarbības līguma starp Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti, kas noslēgts 2001. gada 12. septembrī kopija;

11.6. MK 2002. gada 19. februāra noteikumiem Nr.78 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”

11.7. MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”

11.8. RTU rektora 19.03.03. rīkojums Nr.3 – 23 “Par latviešu valodas apmācības organizēšanu un finansēšanu”

11.9. RTU Senāta 29.04.96. sēdes lēmums “Studiju programmu un studiju plānu sastādīšanas un apstiprināšanas pamatprincipi” (Protokola Nr.411)

11.10. RTU Senāta 25.03.96. sēdes lēmums “Par mācību priekšmetu apjomu studiju programmās (Protokola Nr. 410);

11.11. RTU Senāta 28.05.01.sēdes lēmums (protokols Nr.459) “Par profesionālām studiju programmām ar grādu piešķiršanu”

11.12. RTU Senāta 27.01.03. sēdes lēmums (protokols Nr474) “Par profesionālo studiju programmām”

11.13. RTU 29.04.02. Senāta sēdes lēmums (protokols Nr.467) “Par otrā līmeņa profesionālo programmu struktūru”;

11.14. RTU 27.01.03. Senāta sēdes lēmums (protokols Nr.474) “Par precizējumiem bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmu struktūrā”.

11.15. RTU Senāta 24.02.03. sēdes lēmums (protokols Nr.475) “Par mācību maksu RTU 2003/2004.m.g.

11.16. RTU Senāta 31.03.03.sēdes lēmums (protokols Nr.476) “Par vienotu sankciju sistēmu studentiem-akadēmiskajiem parādniekiem”

11.17. RTU Senāta lēmums no RTU Senāta 2001. gada 17. decembra sēdes “Protokols Nr. 463) “Par jaunu redakciju nolikumam “Par eksāmenu kārtošanu RTU bakalaurantūrā, maģistrantūrā un profesionālās studijās”

11.18. RTU Senāta 26.10.98. sēdes lēmums (protokols Nr.434) “Par statusu studentiem, kuri nav saņēmuši pozitīvu atzīmi, kārtojot eksāmenu trešo reizi”

11.19. RTU Senāta lēmums no RTU Senāta 1997. gada 24. februāra sēdes “Par inženieru, ekonomistu un arhitektu profesionālās kvalifikācijas komisijām;

11.20. RTU rektora 27.08.03. rīkojums Nr. 5-3 “Par pamatstudiju 1. – 2. kursa koplietošanas telpām”

P – 12 Studentu prakses organizācija12.1. RTU Senāta 26.06.00. sēdes lēmums (protokols Nr.451) “Par prakses apjoma

novērtējumu”;12.2. RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojums Nr. 61”Par mācību prakses

organizēšanu”;12.3. Līguma paraugs ar uzņēmumu par prakses nodrošināšanu;12.4. Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” prakses

individuālā uzdevuma paraugs12.5. Studentu laboratorijas darbu un prakses atskaišu paraugi

P - 13 Eiropas Tempus projekta “Project S_JEP-12402-97” “Baltijas biomedicīniskās inženierzinātnes un fizikas MSc kursi” 2000 dokumenta kopijas

P - 14 Līdzīgu Eiropas valstu studiju programmu reklāmas materiālu kopijas

1. Ievads

4


1.1 Medicīnas inženierijas un fizikas kā zinātnes vispārējs raksturojums

Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programma ir samērā jauna gan Eiropā, gan arī pasaulē. Tās ieviešanu tehnisko universitāšu mācību plānos ir saistīta ar strauju medicīnas tehnikas ražošanas attīstību mūsdienās. Pirmo reizi par šāda veida programmu saturu tika diskutēts Eiropas mērogā 1995. gadā starptautiskajā zinātniskajā konferencē Budapeštā “Medical Radiation Physics”, taču jau 1999. gadā RTU koordinēja Eiropas Tempus projektu “S_JEP-12402-97”, “Baltijas Biomedicīnas inženierijas un fizikas maģistru kursu”

Medicīniskā inženierzinātne ir izveidojusies, apvienojot vienā veselā divas dinamiskas profesijas – inženierija un medicīna. Medicīnas inženierijas speciālistu pienākumi ir saistīti ar medicīnisko iekārtu un ierīču ieviešanu praksē.

Biomedicīnas inženieri un medicīnas fiziķi, izmantojot dažādus fizikas (elektriskus, mehāniskus, un optiskus u.c.) principus var dziļāk izprast bioloģiskās (cilvēku un dzīvnieku) sistēmas. Tā pamatā šie speciālisti spēj projektēt un ražot iekārtas, sistēmas, ar kuru palīdzību var kontrolēt organisma fizioloģiskās funkcijas. Šādas iekārtas ir neatņemama sastāvdaļa dažādu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Medicīniskā inženierzinātne ietver dažādas disciplīnas kā: Biomehānika, kas ietver fizioloģisko sistēmu statiskos un plūsmu mehānikas

apvienotus pētījumus; Biomateriāli, kas ir saistīti ar bioimplantējamo materiālu projektēšanas un ražošanas

attīstību; Fizioloģiskā modelēšana, simulācija un kontrole, kur ar datormodelēšanas palīdzību

tiek attīstīta izpratne par fizioloģisko procesu savstarpējo saistību; Biosensori, kas ietver bioloģisko norišu fiksēšanu un to pārveidošanu elektriskajā

signālā; Biomedicīniskās iekārtas, kas attīsta fizioloģisko norišu mērījumus un novērojumus,

iesaistot biosensorus; Medicīniskā un bioloģiskā analīze, kas satur bioelektrisko signālu noteikšanu, to

klasificēšanu un analīzi; Rehabilitācijas inženierzinātne, kas ir saistīta ar terapeitisko un rehabilitācijas ierīču un

procedūru radīšanu un attīstību; Protēžu ierīces un mākslīgie orgāni, to radīšana un attīstība ķermeņa funkciju

aizstāšanai vai atjaunošanai; Medicīniskā informātika, kuras būtība ir no pacienta iegūto datu apstrāde, rezultātu

interpretēšana un klīnisko diagnožu uzstādīšana; Attēlošana medicīnā, kas ietver anatomisko struktūru un fizioloģisko funkciju

attēlošanu uz grafiska displeja; Biotehnoloģija un audu inženierija, ar kuru palīdzību rada un modificē bioloģiskos

materiālus ārstniecības nolūkos; Klīniskā inženierzinātne, kas satur klīnikā pielietojamo iekārtu, ierīču, sistēmu

projektēšanu, uzstādīšanu un apkopi; Medicīniskās mikro un nano tehnoloģijas u.c.

Savukārt medicīniskā fizika ir cieši saistīta ar radiācijas terapiju, kodolmedicīnu, diagnostisko radioloģiju un radiācijas aizsardzību medicīnā. Izmantojot daudzus fizikas likumus, medicīnas fizika izskaidro radiācijas bioloģisko efektu uz cilvēka organismu.

No augstākminētā izriet, ka biomedicīniskā inženiera šodienas darba lauks ir plašs: Kustību orgānu implantācijas materiālu pētniecība; Jaunu asins analīžu diagnostikas instrumentu attīstīšana un pilnveidošana; Cilvēka sirds funkciju datormodelēšana; Medicīnas analīžu ierīču riska drošības un efektivitātes uzlabošana; Jaunu diagnostikas attēlveidošanas sistēmu attīstība;

5


Pacienta monitoringa telemetrijas sistēmu projektēšana; Mainīgu cilvēka fizioloģisko sistēmu mērījumu interpretēšana; Biomedicīnisko sensoru projektēšana; Slimību diagnožu ekspertsistēmu attīstīšana; Zāļu lietošanas slēgta cikla kontroles sistēmu projektēšana; Cilvēka fizioloģisko sistēmu modelēšana; Sporta medicīnas instrumentu attīstība; Jaunu materiālu pētniecība medicīnā; Sakaru līdzekļu attīstība cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem u.c.Līdz ar to šiem speciālistiem ir nepieciešama specifiska izglītība.

RTU ir pirmā augstskola Latvijā un Baltijā, kas ir uzsākusi medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai. RTU kā izglītības iestādes reģistrācijas apliecību kopijas dotas pielikumā (skat. pielik.Nr.7..)123.

1.2 Programmas vieta RTU, informācija par programmas veidotājiem

Profesionālā bakalaura studiju programma “Medicīnas inženierija un fizika” ir izveidota saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu4, Augstskolu likumu5 (skat. pielikumu Nr.11), RTU Senāta lēmumiem un apstiprināta RTU 2002. gada 29. aprīļa senāta sēdē ar lēmumu Nr. 467 (skat. pielik.Nr.8.).6

RTU ir patreiz vienīgā mācību iestāde Latvijā un arī Baltijā, kas sagatavo profesionālos bakalaurus medicīnas fizikā, piešķirot medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera kvalifikāciju . Augstāk minētā programma tika licencēta 2002. gada decembrī (skat. pielik.Nr.8.)7. 2003/2004. mācību gads profesionālajai bakalaura programmai ir pirmais apmācības gads un 1. kursā ir iestājušies 8. studenti.

Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” tiek īstenota RTU Transporta un mašīnzinātņu fakultātē, Biomedicīnisko inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā, RTU akadēmiskajam personālam sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti, tās akadēmisko personālu.

Šīs programmas veidošanā piedalās RTU institūcijas: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts (BINI), direktors profesors

Dr.habil.phys., LZA korespondētājloceklis J. Dehtjars (Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmas vadītājs);

Mehānikas institūts, direktors profesors Dr.habil.sc.ing., LZA korespondētājloceklis J. Vība;

Protēžu mehānikas profesoru grupa, vadītājs profesors Dr.sc.ing. J. Djukendžijevs; Radioelektronikas institūts, direktors Dr.habil.sc.ing. J.Jankovskis; Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupa, vadītājs profesors Dr. habil.sc.ing

A. Glazs; Biomateriālu un biomehānikas profesoru grupa, vadītājs profesors, Dr.habil.sc.ing.,

LZA akadēmiķis I. Knēts

1 Rīgas Tehniskās universitātes izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3341000709 (04.05.2000);2Rīgas Tehniskās universitātes akreditācijas lapa Nr.023 (12.07.2001);3 Rīgas Tehniskās universitātes Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecība AA Nr. 0061327 (01.02.2000);4 LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas stājas spēkā ar 2001. gada 28. novembri;5 Augstskolu likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī6 Izraksts no Rīgas Tehniskās universitātes 2002. gada 29. aprīļa Senāta sēdes protokola Nr. 467 “Par profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” apstiprināšanu;7 IZM Licence Nr. 04051-10 profesionālajai bakalaura programmai ”Medicīnas inženierija un fizika” izsniegta 20.12.2002.

6


Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa, vadītājs prof. Dr.oec.. K. Didenko;

Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas profesora grupa; vadītājs asoc.prof. Dr.oec. J.Zvanītājs;Augstāk minētās institūcijas funkcionē atbilstoši RTU Satversmei1un studiju darbs

norit saskaņā ar Augstskolu likumu2

Teorētiskus pamatus medicīnā nodrošina Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas, Anatomijas un histoloģijas katedru pasniedzēji:

profesore Dr.habil.med. Līga Aberberga -Augškalna, profesors Dr.hab.med. Haralds Jansons; docents Dr. med. Leons Blumfelds.

Visu augstāk minēto Rīgas Tehniskās universitātes institūtu, profesoru grupu un katedru mācību programmas ir akreditētas, kas arī norāda uz darba kvalitāti: Akadēmiskā bakalaura un maģistra programma “Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve” 27.12.01 (BINI, Mehānikas institūts);

Profesionālā studiju programma “Atomātika un datortehnika” 04.07.01 (Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts; Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupa);

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma “Bionika un protezēšana”27.12.01 (Protēžu mehānikas profesoru grupa);

Otrā līmeņa profesionālā studiju programma “Elektronika”07.03.01.(Radioelektronikas institūts);

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma “Uzņēmējdarbība un vadīšana”21.12.00 (Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa);

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Materiālzinātnes” 19.06.02.(Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorija).

Līdz ar to studiju programmai “Medicīnas inženierijas un fizikas” ir ielikts kvalitatīvs pamats – tā tiek veidota uz akreditētu programmu bāzes.

2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierijā un fizikā” apskats un analīze

MotivācijaProgramma ir veidota ņemot vērā daudzus vadmotīvus, galvenie no tiem ir tas, ka

programma ir vienīgā šī līmeņa profesionālā studiju programma Latvijā, kas sagatavo augsti kvalificētus medicīnas fiziķus. Patreiz šādu speciālistu Latvijā trūkst. Šobrīd medicīnas fiziķu darbību un kompetenci nosaka MK 2002. gada 19. februāra noteikumi Nr.78 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”. Atbilstoši augstāk minētajiem normatīvajiem aktiem šādiem speciālistiem ir nepieciešama izglītība medicīnas fizikā un medicīnas inženierijā.

Turklāt šādu speciālistu trūkums apgrūtinās Eiropas Komisijas direktīvas 1997. gada 30. jūnija Nr 97/43/EURATOM par pacientu veselības aizsardzību Latvijas saistību izpildi. Tas savukārt var radīt problēmas Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar RTU Senāta lēmumu profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studiju ilgums ir paredzēts 4,5 gadus ar kopējo studiju apjomu 181 kredītpunkti (skat. pielik.Nr.3.)3.1 Rīgas Tehniskās Universitātes Satversme, kas pieņemta RTU Akadēmiskās sapulces sēdē 2001. gada 24. maijā un apstiprināta Saeimā 2003. gada 5. jūlijā2 Augstskolu likums, kas ir spēkā no 1995. gada 12. janvāra3 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas fizika un inženierija”satura un realizācijas apraksts

7


Programma tika izveidota, izmantojot TEMPUS STEP rezultātus, kas atbilst Eiropas prasībām medicīnas fizikas un medicīniskās inženierzinātnes jomā.

Imatrikulācijas nosacījumiKā obligāts noteikums, lai iestātos RTU programmā “Medicīnas inženierija un fizika”,

ir nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Saskaņā ar RTU 27.01.03.Senāta lēmumu (skat.pielik.Nr.6)1, ir paredzēts arī integrēt augstākminētajā programmā 1. līmeņa profesionālās studiju (koledžas) programmas “Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve” (kods 415221) absolventus, kuri ir ieguvuši medicīnas tehniķa kvalifikāciju (studiju programma akreditēta ar 2001. gada 27. decembra lēmumu Nr.485, akreditācijas lapas Nr 023-446).

Reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vai fizikā2 un jānokārto latviešu valodas eksāmens abiturientiem, kas beiguši vidējo mācību iestādi ar krievu apmācības valodu3. Tiek izsludināta arī studentu uzņemšana par maksu.

Beidzot apmācību, jaunais speciālists iegūst 2 līmeņa augstāko profesionālo izglītību ar kvalifikāciju Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris un profesionālā bakalaura grādu Medicīnas fizikā4 .

2.1. Programmas īstenošanas nosacījumi – mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Mērķis Otrā līmeņa augstākās profesionālās programmas “Medicīnas inženierija un fizika”

mērķis ir nodrošināt fundamentālo un nozares teorētisko pamatu apguvi, sagatavot speciālistus ar profesionālo augstāko izglītību, kuri spētu īstenot iegūtās zināšanas medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Pēc programmas beigšanas var iegūt piektā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera” kvalifikāciju un bakalaura grādu “Medicīnas fizikā”.

Uzdevumi 1. Izglītot piektā līmeņa profesionālas kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un

valsts drošībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.2. Sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozarē konkurētspēju mainīgos

sociālekonomiskos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū.3. Īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu

apguvi, kas nodrošina spēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Plānotie rezultāti. 1. Izglītots absolvents iegūs zināšanas un iemaņas, kas atbilst piektā līmeņa

profesionālajai kvalifikācijai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.2. Izglītots absolvents medicīnas inženierijas un fizikas nozarē mainīgajos

sociālekonomiskos apstākļos būs konkurētspējīgs starptautiskajā darba tirgū.3. Absolventam tiks nodrošinātas medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgās

padziļinātas zināšanas, lai būtu spējīgs izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas,

1 RTU Senāta 27.01.03. sēdes lēmums (protokols Nr474)”Par profesionālo studiju programmām”2 Uzņemšanas noteikumi akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU3 RTU rektora 19.03.03. rīkojums Nr.3 – 23 “Par latviešu valodas apmācības organizēšanu un finansēšanu”4

8


produktus un tehnoloģijas, kā arī sagatavot jaunrades pētniecība un pedagoģijā medicīnas inženierijas un fizikas nozarei.

Programma paredz lekcijās, laboratoriju nodarbībās, praktiskajā darbā, patstāvīgā inženierprojekta un bakalaura darba izstrādes laikā apgūt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozarei atbilstošos vispārīgos teorētiskos, tehniskos, ekonomiskos, kā arī humanitāros un sociālos priekšmetus.

Mācību laikā students iegūst nepieciešamās zināšanas tālākajam praktiskajam darbam: Teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu, aparātu un instrumentu uzbūvi,

fizikālajiem un tehniskajiem darbības principiem, to izgatavošanas tehnoloģiju izmantošanas nosacījumiem un drošību;

Praktiskās darba iemaņas darbam medicīnas iestādēs un uzņēmumos (firmās), izmantojamo medicīnisko inženieriekārtu iegādi, uzstādīšanu, izmantošanu un regulēšanu un kvalitātes vadību;

Prasmi izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba iemaņas medicīniskās inženierijas un fizikas tehnoloģiju izmantošanā, projektēšanā un to īstenošanā;

prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnes formulēšanai un risināšanai;

pētnieciskā darba pamatiemaņas eksperimentālajos pētījumos un literatūras analīzē; zināšanu apguvi sabiedriskās darbības veikšanai Latvijā un starpvalstu sadarbībā,

izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.Absolvents būs arī motivēts tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas

pilnveidei.

2.2. Studiju programmas izvērtējums no Latvijas interešu viedokļa

RTU ir vienīgā augstskola Latvijā un Baltijā, kas sagatavo profesionālos medicīnas fizikas bakalaurus, piešķirot kvalifikāciju medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris. Lielākā daļā slimnīcu un poliklīniku ar dažādām jaunākām diagnostikas un ārstēšanas iekārtām strādā ārsti, lai gan viņu sagatavotība šajā jomā ir nepietiekoša. Šodien ārvalstīs ar augstākminētajām tehnoloģijām strādā speciālisti ar medicīnas fiziķa un medicīnas inženiera izglītību. Ir sagaidāms, ka starp augstākminētās programmas studentiem būs arī cilvēki, kuru iepriekšējā izglītība ir medicīna – medicīnas māsas, kā arī ārsti, kas vēlas turpināt izglītību medicīnas tehnikas jomā.

2.2.1. Piedāvājamās izglītības saturs, programmas daļu apjoms un sadalījums, atbilstība normatīvajiem aktiem

Saskaņā ar Augstskolu likumu un otrā līmeņa profesionālās izglītības standartu (skat. pielik.Nr.11.)1 un, kā arī RTU Senāta 25.03.962, 29.04.02.3, 27.01.03.4 un 26.03.01.5

lēmumu, studiju programmas apjoms RTU tiek rēķināts kredītpunktos (KP). Mācību gadā, kur ir 2 semestri, kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā ir 40 KP. Vienam KP atbilst 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās. Ir iespējamas studijas arī pēc individuālā studiju plāna ar vismaz 10 KP apgūšanu semestrī.Studijas paredz:

1 MK noteikumi par otrā līmeņa profesionālās izglītības standartu2 RTU 25.03.96. Senāta lēmums “Par mācību priekšmetu apjomu studiju programmās;3 RTU 29.04.02. Senāta sēdes lēmums (protokols Nr.467) “Par otrā līmeņa profesionālo programmu struktūru”;4 RTU 27.01.03. Senāta sēdes lēmums (protokols Nr.474) “Par precizējumiem bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmu struktūrā”.5 RTU Senāta 36.03.01.sēdes lēmums (protokols Nr.457) “Par augstākās izglītības bakalaura un maģistra studiju programmām RTU”

9


fundamentālo zinātņu priekšmetus – matemātika, fizika, inženierķīmija, datormācība, materiālzinības, mehānika u.c.;

teorētiskos priekšmetus – anatomija un fizioloģija, bioķīmijas un biofizikas pamati, medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, vispārīgā metroloģija, medicīniskās fizikas pamati u.c.;

specilizējošos priekšmetus – fizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā, medicīnisko iekārtu projektēšana, datoru sistēmas medicīnā, bioloģisko signālu analīze u.c.;

vispārizglītojošos priekšmetus – svešvalodas, sociālā psiholoģija, civilā aizsardzība , tiesību pamati medicīnā u.c.;

ekonomiskos priekšmetus - ekonomika, tirgus analīze un tirgzinības stratēģija, investīciju ekonomika, mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija u.c.(skat. 1. tabulu un pielik.Nr.3).

Programmā ir paredzēti arī brīvas izvēles priekšmeti, prakses, inženierprojekta un bakalaura darba izstrāde.

Studiju laikā ir ieplānots praktiskais darbs iestādēs un uzņēmumos (slimnīcās, servisa firmās, diagnostikas centros), kas ir saistītas ar medicīniskās inženierzinātnes un medicīniskās fizikas tehnoloģijām, to izmantošanu, iegādi, uzraudzību, izstrādāšanu, modernizāciju, izgatavošanu un regulēšanu.

1.Tabula. Programmas daļu apjoma sadalījums (skat. pielik.Nr.3.)1

Vispārizglītojošie kursi (A1,2,3,4,5,6,9,10) 28 KPNozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (A 7,8,11, 12,13,14,15,17,18,19,22, 25, 26) 36 KPNozares profesionālās specializācijas kursi (A16,20,21,23,24,27, B visi)

73 KP

Brīvās izvēles kursi 6 KPPrakse un inženierprojekts 26 KPBakalaura darbs un valsts pārbaudījums 12 KPKopā 181 KP

Mācību priekšmetu apraksti ir doti pielikumā Nr.82

Programmas un studiju priekšmetu saturs nosaka, ka vairāk par 30 procentiem no kopējā nodarbību apjoma īsteno praktiski – praktiskajās nodarbībās, laboratorijas nodarbībās, praksē, inženierprojektā un bakalaura darbā. Studiju procesa laikā studenti izstrādā un aizstāv studiju darbus tādos priekšmetos kā fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati, medicīniskās tehnikas projektēšana un citos. Studentiem tiek piedāvāta šaurās specializācijas priekšmetu izvēle (47 KP apjomā), lai apgūtu vienu no studiju moduļiem mehānikā, protezēšana, elektronika, datorzinātnes, materiālzinātnes, uzņēmējdarbība (skat. pielik.Nr.3.): 2. tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” atbilstības Valsts profesionālās augstākās izglītības standartam izvērtējums.

Valsts profesionālās augstākās izglītības standartā paredzētais apjoms Programmā paredzētais apjoms

1) Vispārizglītojošie studiju priekšmeti 20 KP 28 KP2) Nozares teorētiskie priekšmeti 36 KP 36 KP3) Nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 60 KP 73 KP4) Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP 6 KP

1 Profesionālās bakalaura studiju programmas “Medicīnas fizika un inženierija”satura un realizācijas apraksts2 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika”studiju kursu apraksti

10


5) Prakse un inženierprojekts 26 KP 26 KP6) Valsts pārbaudījumi t.sk. bakalaura darbs16 KP 12 KPKopējais profesionālā bakalaura apjoms 181 KP

Ir iespēja padziļināt zināšanas specializācijas priekšmetos izvēloties attiecīgos mācību priekšmetus TEMPUS projekta ietvaros, kurus ir iespējams apgūt Baltijas valstu universitātēs – Kauņas Tehniskajā universitātē (KTU), Tallinas Tehniskajā universitātē (TTU), Latvijas universitātē (LU), Tartu Universitātē (TU), kā arī Linčepingas universitātē un Londonas King’s universitātē.1

2.2.2. Programmas vērtējums no darba devēju viedokļa

Darba devēju aptaujas rezultāti atrodami pielikumā Nr. 122. Vērtējot studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studentu sagatavotību zinātniskajam un praktiskajam darbam ir atzīmēta laba, taču tomēr nepietiekamas praktiskās iemaņas. Atzinīgi tika novērtēts prakses laiks, kas sastāda aptuveni vienu semestri. Šajā laikā students spēj pamatīgi iepazīties ar veicamā darba niansēm, students apjauš savus trūkumus zināšanās. Samērā augstu ir novērtēta studentu atbildības sajūta, disciplinētība, mērķtiecība un iniciatīva darbā, vēlme mācīties. Ne tik augstu novērtējumu guvusi komunikabilitāte un sabiedriskā aktivitāte. Darba devēji iesaka organizēt t.s. prakses ekskursijas, kas palīdzēs studentam izvēlēties sev interesējošo prakses vietu un darba virzienu. Turklāt būtu nepieciešams organizēt studentu tikšanās ar darba devējiem. Līdz ar to būtu izveidota saikne akadēmiskais personāls – students – darba devējs – absolvents.

Aptauju rezultātā iegūtās atbildes liecina, ka kopumā studentu un darba devēju novērtējums studiju programmā kopumā ir pozitīvs. Daudzi no izteiktajiem aizrādījumiem ir jau ņemti vērā, taču pārējie minētie trūkumi tiks novērsti tuvākajā nākotnē (skat.9. tabulu).

2.3. Studiju programmas salīdzinājums ar analogām citu valstu augstskolu programmām

Šāda veida studiju programmas šajā virzienā veidojas visu Eiropas valstu lielākajās tehniskajās augstskolās. Salīdzināšanai ar Rīgas Tehniskās universitātes izveidoto otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu izvēlētas: Vācijas Martina Lutera Halles – Vitenbergas Universitātes “Biomeciziniche

Materialen” 9 semestru programma; Vācijas Mitveidas Profesionālās augstskolas (MPA) “Physikalische technik” 8.

semestru programma; Eindhovenas Tehniskās Universitātes (ETU) profesionālā programma “Medicīniskā

inženierija” un “Biomedicīniskā inženierija”; Londonas Kings Koledžas programma (LKK) “Medicīniskā inženierija un fizika” Lībekas universitātes (LU*) programma “Medicīniskā tehnoloģija”

Apkopojot informāciju par ārvalstu augstskolām, kurās tiek sagatavoti šādi speciālisti, tika konstatēts, ka:

1. Studiju programmas ir daudzveidīgas ar dažādu studiju ilgumu, priekšmetu un kredītpunktu diapazonu;

2. Daudzu universitāšu šādas specialitātes programmas netiek stingri limitētas, pastāv dažāds priekšmetu un kredītpunktu sadalījums starp bakalaura programmām.

1 Eiropas Tempus projekts “Project S_JEP-12402-97” “Baltijas biomedicīniskās inženierzinātnes un fizikas MSc kursi” 20002 Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta darba devēju aptauja darba devēju aptauja

11


Studiju programmu salīdzinājums ir dots 3. tabulā. No tabulas redzam, ka starp minēto augstskolu programmām ir nelielas atšķirības, kas izskaidrojams ar katras augstskolas specifiku. Daudzas ārzemju augstskolu programmās ir stingri noteiktas šauras specializācijas. Tā kā šādas šauru specializāciju programmas kopumā izmaksā ļoti dārgi, tad RTU izveidotās programmas “Medicīnas inženierija un fizika” priekšrocība ir tā, ka programma ir universāla, kas sniedz pamatzināšanas medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas jomā un tālāk jaunajam speciālistam, strādājot kādā konkrētā specializācijā, neradīs problēmas iegūt papildus zināšanas konkrētajā virzienā.

Līdz ar to varam teikt, ka Rīgas Tehniskās universitātes piedāvātās studiju programmas Medicīnas inženierijā un fizikā būtiski neatšķiras no Eiropas valstu tehnisko augstskolu programmām.

3. tabula Studiju programmas salīdzinājums ar analogām citu valstu augstskolu programmām

Zināšanas AugstskolasRTU MPA LU* ETU LKK

Vispārizglītojošie studiju priekšmeti 28 KP15 %

15% 10% 13 % 15 %

Nozares teorētiskie pamatpriekšmeti un informācijas tehnoloģijas priekšmeti

36 KP20 %

20% 17% 25 % 25 %

Fundamentālo tehnisko zinību priekšmeti

21 KP12 %

7% 7% 30 % 5 %

Datorzinību priekšmeti (Datormācība, Medicīniskā informātika, Multivides pielietojumi)

11 KP5 %

2% 2,5% 7 % 10 %

Medicīniskie priekšmeti (Anatomija un fizioloģija, Fizioloģisko mērījumu tehnika, Šūna un mikrobioloģija)

4 KP3 %

11% 7,5% 13 % 10%

Nozares profesionālās specializācijas kursi

73 KP40 %

44% 56% 43% 53%

Medicīniskās inženierzinātnes priekšmeti (Radiācijas drošība medicīnā, Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati u.c.)

43 KP28 %

9% 22,5% 17% 27%

Mehānikas priekšmeti(Mašīnu elementi, Siltummācība, Teorētiskā mehānika, Materiālu pretestība, Biomehānika, Tehniskā mehānika)

23 KP15%

5% 2,5% 3 % 10 %

Elektronikas un elektrotehnikas priekšmeti(Elektronika medicīnā, Bioloģisko signālu analīze u.c.)

17 KP12%

14% 11% 3 % 10 %

Datorzinātņu priekšmeti(Datorgrafikas pamati, Datoru sistēmas medicīnā u.c.)

28 KP18 %

10% 13% 20 % 6%

Materiālzinātņu priekšmetiBiomateriālu tehnoloģijas pamati, Biopolimēri un tehnoloģija, Funkcionālie medicīniskie implanti u.c

15 KP10 %

2% 2,5% 0 % 0%

Uzņēmējdarbības priekšmeti(Veselības aprūpes organizācija un ekonomika, Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze u.c)

20 KP13 %

2% 4% 0 % 0%

Humanitārie priekšmeti (Valodas, Biznesa socioloģija un Sociālā psiholoģija)

6 KP4 %

2% 0% 0% 0%

Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP4 %

2% 0 % 4 % 0 %

12


Prakse 26 KP15 %

10% 7% 10 % 5%

Valsts pārbaudījumi 12 KP7 %

9% 10 % 5 % 2%

2.4. Studiju programmas organizācija un vadība

2.4.1. Studiju programmu izstrādes, pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība

Studiju programmu izstrāde Rīgas Tehniskās universitātes fakultātēs un institūtos tiek veikta saskaņā ar 2002. gada 25. februāra RTU senāta lēmumu Nr.4651, kurā paredzēts, ka visas studiju programmas apstiprina RTU Senāts un paraksta mācību prorektors. Senātā apstiprināšanai jāiesniedz studiju programma un tās apraksts. Pirms apstiprināšanas Senātā, RTU studiju daļa organizē studiju programmas atbilstību RTU normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ekspertīzi.

Studiju laikā apgūstamo mācību priekšmetu saraksts sastāv no mācību priekšmetu nosaukumiem un to apgūšanai nepieciešamā studiju apjoma kredītpunktos.

Pamatojoties uz studiju programmām, katru gadu tiek sastādīti studiju plāni, kurā tiek norādīts mācību priekšmetu nosaukums ar atbilstošo šifru, atbildīgais par mācību priekšmetu, mācību priekšmetu studijām paredzēto nodarbību sadalījums pa semestriem, kursa projektu sadalījums pa semestriem, pārbaudījuma veids. Studiju plānus katram studiju gadam apstiprina BIN institūta Padome, kā arī pārbauda RTU studiju daļa un paraksta mācību prorektors2 (skat.pielik.Nr.3.). Saskaņā ar RTU 25.03.96. Senāta sēdē pieņemto lēmumu3 studiju plānus var veidot, nosakot pa semestriem dažādu KP skaitu, bet ar nosacījumu, ka kopumā studiju gadā studiju apjoms abos semestros kopā nevar pārsniegt 42 KP, izņemot studentiem, kuru vidējā svērtā atzīme ir ne mazāka par astoņi, ir pieļaujamas papildu studijas ne vairāk kā 5 % no attiecīgās programmas minimālā apjoma. Kopējais studiju apjoms jebkuram studentam nedrīkst būt mazāks par studiju minimālo apjomu, bet sakarā ar dažādu izvēles mācību priekšmetu studijām var pārsniegt ne vairāk kā 2 KP apjomā.

2.4.2. RTU struktūrvienību sadarbība programmas realizācijā

Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmu veidošanā ir iesaistīti Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskais personāls.

I kursu studentu apmācību organizē centralizēti RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Jaunāko kursu departaments. Šeit tiek organizētas vispārizglītojošo priekšmetu apguve. Programmas obligātos humanitāri-sociālos, ekonomikas un valodu priekšmetus pasniedz sekojoši RTU struktūrvienību pasniedzēji:1. Humanitārais institūts (humanitārie priekšmeti);2. Ražošanas un uzņēmējdarbības institūts (ekonomika);3. Darba un civilās aizsardzības institūts (darba un civilā aizsardzība);3. Valodu institūts (angļu, vācu un franču valodas);4. Tehniskās fizikas institūts (fizika);5. Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra (inženierķīmija)6. Tēlotājģeometrijas un inženiergrafikas katedra - Būvniecības fakultāte;7. Elektrotehnikas un elektronikas katedra – Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultāte;8. Inženiermatemātikas institūts (matemātika).

1 RTU Senāta 25.02.02. sēdes lēmums (protokols Nr.465) ”Studiju programmu izstrādāšanas nolikums”2 Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika”studiju plāni pa semestriem.3 RTU 25.03.96. Senāta lēmums “Par mācību priekšmetu apjomu studiju programmās” (Protokola Nr.410);

13


II – V. kursa apmācību nodrošina RTU vadošie institūti savās nozarēs: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts (BINI), direktors profesors

Dr.habil.phys., LZA korespondētājloceklis J. Dehtjars (Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmas vadītājs);

Mehānikas institūts, direktors profesors Dr.habil.sc.ing., LZA korespondētājloceklis J. Vība;

Protēžu mehānikas profesoru grupa, vadītājs profesors Dr.sc.ing. J. Djukendžijevs; Radioelektronikas institūts, direktors Dr.habil.sc.ing. J.Jankovskis; Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupa, vadītājs profesors Dr. habil.sc.ing

A. Glazs; Biomateriālu un biomehānikas profesoru grupa, vadītājs profesors, Dr.habil.sc.ing.,

LZA akadēmiķis I. Knēts Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa, vadītājs prof. Dr.oec.. K.

Didenko; Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas profesora grupa; vadītājs asoc.prof.

Dr.oec. J.Zvanītājs;

Teorētiskus pamatus medicīnā nodrošina Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas, Anatomijas un histoloģijas katedru pasniedzēji:

profesore Dr.habil.med. Līga Aberberga -Augškalna, profesors Dr.hab.med. Haralds Jansons. Dr. med. Leons Blumfelds

2.4.3. Studiju programmas vadības demokrātiskie principi

Studiju programmas vadību, tās īstenošanas demokrātiskos principus nodrošina RTU Satversme. Rīgas Tehniskās universitātes Satversme, kas pieņemta RTU Akadēmiskās sapulces sēdē 2001. gada 24. maijā un apstiprināta Saeimā 2003. gada 5. jūlijā (skat. pielik. Nr.11). Satversmes 5. sadaļas nosaka, ka RTU personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Senāts, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas universitātes darbības sfēras. Senātā 17,5% ir pilna laika studējošo pārstāvji, kurus ievēlē studentu pašpārvalde proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis. Studējošiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Līdz ar to RTU senātā visi jautājumi, kas skar studējošo intereses tiek pieņemti demokrātiskā ceļā, ievērojot studējošo intereses. Arī fakultāšu un institūtu padomēs ir studējošo pārstāvji, kas dod iespēju, izstrādājot apmācības programmas un studiju plānus, ievērojot studējošo priekšlikumus.Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” apmācības kvalitātes uzlabošanai tiek veikta gan studentu, gan arī darba devēju aptaujas. (skat. pielik. Nr.11)12

2.4.4. Studiju priekšmetu izvēles iespējas

MK 2001. gada 20. Novembra noteikumi Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” nosaka studiju priekšmetu izvēles iespējas. Saskaņā ar šiem dokumentiem katrā studiju programmā bez obligātajiem priekšmetiem ir jābūt ierobežotas un brīvās izvēles studiju priekšmeti.

Studentu pierakstīšanās uz izvēles mācību priekšmetiem nākamajam mācību gadam notiek periodā no 01.04. līdz 01.05. tekošajā mācību gadā. Pēc šī termiņa pārreģistrēšanās iespējama tikai par samaksu.

1 Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studentu aptauja;2 Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” darba devēju aptauja;

14


Programmas “Medicīnas inženierija un fizika” obligātais saturs nodrošina zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams profesionālās darbības veikšanai. Ir piedāvāts nozarei atbilstošu humanitāro, sociālo, dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju, vadībzinātņu un nozares teorētisko pamatu zināšanas, turklāt studiju procesā vairāk kā 30% no studentu kursa apjoma īsteno praktiski.

Studentiem ir papildus iespējas nodarboties ar fizisko kultūru, sportu un veselības nostiprināšanu1.

Ir paredzēta arī latviešu valodas papildus apmācība studējošiem, kuriem valsts valodas prasme neatbilst RTU prasībām2.

Izmantojot iespēju secīgi apgūt dažādas studiju programmas studentiem ir iespējas pēc profesionālā bakalaura studiju programmas apgūšanas iestāties profesionālajā maģistrantūrā.

2.5. Studiju programmas praktiskā realizācija

2.5.1. Studentu zināšanu novērtēšanas principi (kritēriji, pārbaudes formas un kārtība)

Programmā visos līmeņos un virzienos studentu zināšanas tiek vērtētas pēc priekšmeta apgūšanas divas reizes gadā – ziemas un pavasara sesijās. Šajā laikā studenti kārto eksāmenus mācību priekšmetos atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem studiju plāniem, kurus saskaņo ar studentiem un apstiprina BIN institūta direktors, Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns (skat. pielik.Nr.9.).3 Individuālos studiju plānus sastāda, balstoties uz studiju programmām, plāniem un studentu priekšlikumiem.

Disciplīnās, kurās iekļauti studiju darbi un laboratorijas darbi students noformē atskaites un tās aizstāv. Par aizstāvētiem studiju darbiem students saņem atzīmi, bet par aizstāvētiem laboratorijas darbiem – ieskaiti. Ar ieskaiti noslēdzas parasti arī humanitārā un sociālā bloka, kā arī brīvās izvēles priekšmeti. Ziņas par visām nokārtotajām ieskaitēm studiju darbiem un eksāmeniem tiek uzrādītas individuālajos studiju plānos (atzīmju lapās).

KritērijiVērtēšanas kritēriju pamatā kvalifikācijas iegūšanai ir fundamentālo,

vispārizglītojošo, profilējošo, obligāto, izvēles, humanitāri-sociālo un ekonomikas priekšmetu zināšanu apguves līmeņa novērtējums pēc 10 baļļu sistēmas.

Bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija tiks piešķirts, ja bakalaura darba un inženierprojekta4 aizstāvēšanas rezultātā students saņem sekmīgu atzīmi un pārējā programma ir izpildīta ar sekmīgiem vērtējumiem.

Pārbaudes formas.Iegūtās zināšanas un iemaņas novērtē pēc eksāmenu un ieskaišu rezultātiem, kā arī

pēc studiju darbu, prakses, bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem. Eksāmenu jautājumus, pamatojoties uz priekšmetu programmu (skat. pielik.Nr.3)5

gatavo docents vai profesors, kurš ir atbildīgs par mācību priekšmeta pasniegšanu RTU. Eksāmenu studenti kārto rakstiski, kā tas ir noteikts ar RTU Senāta lēmumu no 26.01.98.”Par eksāmenu kārtošanu RTU”, kas nosaka vispārīgās prasības, eksāmena

1 RTU rektora 09.02.2004. rīkojums Nr. 3 – 20 “Par nodarbību skaitu priekšmetā “Fiziskā audzināšana”;2 RTU rektora 19.03.03. rīkojums Nr. 3 – 23 “Par latviešu valodas apmācības organizēšanu un finansēšanu”3 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierijas un fizikas”studenta individuālā studiju plāna paraugs4 RTU Senāta 29.06.98. sēdes lēmums “Par kvalifikācijas darbiem profesionālo studiju programmās”5 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika”studiju kursu apraksti

15


novērtēšanas kārtību un rezultātu novērtēšanu (skat. pielik.Nr.11.)1. Klasiskajos mutiskajos eksāmenos, kuros bija jāvelk individuālas eksāmenu biļetes, eksāmenu varēja nokārtot arī zinot tikai dažās studiju kursā apskatītās tēmas. Pāreja uz rakstiskajiem eksāmeniem, kuros visiem studentiem ir vienādi eksāmena jautājumi, kas pamatvilcienos aptver visu izņemto vielu, ir devusi iespēju novērtēt studentu zināšanas objektīvāk. Atzīmes tiek izliktas pēc 10 baļļu vērtēšanas skalas, kur “6” ir zemākā sekmīgā atzīme, visā studiju laikā viens eksāmens var būt nolikts uz “5”, taču ne pamatpriekšmetos. Daudzos priekšmetos studiju kursa laikā notiek starpeksāmeni vai kolokviji un testi, lai noskaidrotu kuri jautājumi sagādā studentiem grūtības un prasa papildus konsultācijas. Daži pasniedzēji praktizē analītisko vērtēšanas sistēmu – vērtējumu izliekot ņem vērā ne tikai eksāmena atbildes, bet arī studenta rezultātus semestra laikā – kolokviju, testu, studiju un mājas darbu atzīmes.

Ja students nav nokārtojis individuālo plānu sesijā un atvēlētajā papildlaikā 10 kalendāra dienas pēc ziemas sesijas un līdz 10. septembrim pēc pavasara sesijas, tad students ir nesekmīgs. Eksāmenu sesiju kārtot atļauts arī nesekmīgajiem studentiem, lai gan ilgāk par 2 semestriem nesekmība vienā priekšmetā nevar ilgt, līdz ar to students ir jāatskaita. Students tiek atskaitīts, ja nav nokārtotas 5 vai vairāk pārbaudes. Ja studentam pēc sesijas papildlaika ir parādi vairāk nekā vienā priekšmetā, bet to kopskaits nepārsniedz 4, studiju turpināšanai ir jāsamaksā RTU Senāta noteiktā maksa par katra nenokārtotā priekšmeta papildus apgūšanu (skat. pielik.Nr.11.)23, 12,-Ls, par parādiem vienā priekšmetā nav jāmaksā, savukārt atkārtota valsts eksāmena kārtošanas maksa ir 24,-Ls, bakalaura darba, inženierprojekta aizstāvēšanas maksa – 36,- Ls. Students, kurš nesekmīgi kārtojis vienu un to pašu eksāmenu 3 reizes, tiek atskaitīts4.

Iegūto izglītību vērtē RTU kvalifikācijas komisija (skat. pielik.Nr.11.)5, kuras darbā piedalās medicīnas inženierijas uzņēmumu augsti kvalificēti speciālisti, kā arī RSU akadēmiskā personāla pārstāvji. Komisiju izveido BINI padome un to apstiprina ar rektora pavēli ne vēlāk par 1 mēnesi pirms noteiktā projektu aizstāvēšanas sākuma datuma. Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs un ne mazāk par 3 locekļiem, tās sastāvā ir vismaz puse šīs nozares speciālisti, kuru pamatdarbavieta nav RTU.

2.5.2. Izmantoto studiju metožu un formu apraksts

Laboratorijas darbi Laboratorijas darbi tiek organizēti saskaņā ar mācību plānu un nodarbību

plānošanas dokumentiem, un tie notiek telpās ar speciālu aprīkojumu. Atsevišķos gadījumos apmācības kvalitātes paaugstināšanai laboratorijās vienlaicīgi apmācāmo studentu skaits tiek ierobežots līdz 8 – 9 studentiem. Darbu izstrāde notiek pēc apmācību organizējošo institūtu prasībām, kurās paredzēta studentu zināšanu pārbaude pirms darba, darba protokolu aizpildīšana, laboratorijas darba aizstāvēšana. Kā piemērs, pielikumā Nr.12 ir dots studiju kursa “Mērīšanas tehnika” laboratorijas darba protokola paraugs.

SemināriAtsevišķu teorētisko jautājumu dziļākai apguvei tiek organizētas semināru nodarbības, kas notiek saskaņā ar mācību priekšmeta plāni un nodarbību plāniem pa grupām. 1 RTU Senāta lēmums no RTU Senāta 2001. gada 17. decembra sēdes “Protokols Nr. 463)“Par jaunu redakciju nolikumam “Par eksāmenu kārtošanu RTU bakalaurantūrā, maģistrantūrā un profesionālās studijās”2 RTU Senāta Lēmums no RTU 2003. gada 24. februāra Senāta sēdes (protokols Nr. 475) “Par mācību maksu RTU 2003/2004. m.g.”;3 RTU Senāta 31.03.03.sēdes lēmums (protokols Nr.476) “Par vienotu sankciju sistēmu studentiem-akadēmiskajiem parādniekiem” 4 RTU Senāta 26.10.98. sēdes lēmums (protokols Nr.434) “Par statusu studentiem, kuri nav saņēmuši pozitīvu atzīmi, kārtojot eksāmenu trešo reizi”5 RTU Senāta lēmums no RTU Senāta 1997. gada 24. februāra sēdes “Par inženieru, ekonomistu un arhitektu profesionālās kvalifikācijas komisijām;

16


Studiju darbiProgrammā atsevišķos profila priekšmetos ir paredzēti studiju darbi. To izstrādāšana balstās uz plāšu attiecīgas literatūras un datortehnikas pielietošanu. Studenti šim nolūkam izmanto datorklasi, kā arī literatūras krājumus institūtu un centrālajā bibliotēkā. Tie veicina praktisko iemaņu apgūšanu.

Prakses atskaiteSaskaņā ar RTU apstiprinātajām profesionālajām studiju programmām un otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, studentiem ir paredzēta prakse 26 KP apjomā. Prakses saturs tiek veidots saskaņā ar profesijas standartu1(skat.pielik.Nr.12.).

Prakses mērķis ir studentu iepazīšanās ar darba apstākļiem reālos uzņēmumos un organizācijās, kas saistītas ar medicīnisko iekārtu izmantošanu, uzraudzību, apkalpošanu vai izgatavošanu. Prakses rezultātā students savāc un apkopo materiālu bakalaura darbam un inženierprojektam.

Rīgas Tehniskajā universitātē prakses organizēšanas principi profesionālajām studiju programmām noteikti ar RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojumu Nr. 61 (skat. pielik.Nr.11)2, saskaņā ar kuru:1) prakses organizāciju veic prakses vadītājs no RTU struktūrvienībām;2) ar prakses vietu slēdz divpusēju prakses līgumu, kurā atspoguļoti pušu

pienākumi un atbildība, prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība. Līguma paraugs ir dots pielikumā Nr 7.;

3) Praksi īsteno saskaņā ar prakses programmu, kuru izstrādā nozares studiju programmas komisija;

4) Studējošiem tiek izsniegti prakses individuālie uzdevumi (skat. pielik.Nr.12)3.

Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoliģiju institūtā prakses koordinē asistente Dr.sc.ing. Tatjana Bogučarska.

Prakses organizēšanai paredzēts izmantot BINI sadarbības partnerus: “Latvijas Onkoloģijas centrs” Rīgā, Hipokrāta ielā 4; “NMS Diagnostika” Rīga, Pilsoņu 13 P.Stradiņa Klīniskās slimnīcas Radiācijas un informācijas nodaļa, Rīga, Pilsoņu

13; A/S “Semetrons” Rīga, Matīsa 76/78; A/S Amerikas – Latvijas kopuzņēmums “Amerilat”, Rīga, Šarlotes iela 1a , u.c.

Kā sadarbības partneri ir arī ārvalstu institūcijas – ražošanas uzņēmumi, universitātes –kā Mārtina Lutera Halles – Vitenbergas Universitāte, Linčepingas universitāte, Florences universitāte u.c.

Saskaņā ar RTU Senāta 26.06.00. sēdes lēmumu par prakses apjoma novērtējumu4, prakses rezultātā tiek rakstīta prakses atskaite, kurā ir atspoguļots prakses plāns ar konkrētiem uzdevumiem katrai prakses nedēļai. Ir nepieciešama regulāra uzdevumu izpildes kontrole. 1 prakses laika nedēļa tiek novērtēta ar 1 KP.

Prakses vai praktiskā darba laikā iegūtie materiāli tiek izmantoti inženierprojekta un bakalaura darba izstrādāšanai. Šo darbu izstrādāšanas nolikuma kopija dota pielikumā.5

2.6. Studējošie

1 Profesijas standarts profesijai “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris”2 RTU mācību prorektora 2002. gada 24.maija rīkojums Nr. 613 Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika”prakses uzdevuma paraugs4 RTU Senāta 26.06.00. sēdes lēmums (protokols Nr.451) “Par prakses apjoma novērtējumu”;5 Bakalaura darba izstrādāšanas nolikums

17


2003./2004. mācību gadā profesionālajā bakalaura programmā “Medicīnas inženierija un fizika” 1. kursā ir imatrikulēti 9 studenti. Programmā studē arī vecākajos kursos studenti, kas ir izteikuši vēlmi pāriet no akadēmiskā bakalaura programmas.

2.6.1. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Liela loma studiju procesa pilnveidošanā ir studentiem, kas sniedz priekšlikumus , kas pilnveidotu studiju procesu. Viena no formām, kā visvienkāršāk iegūt informāciju par studentu viedokli, ir studējošo aptaujas.

2.6.1.1. Studējošo aptauja par programmu kopumā, tās analīze

Visumā ar mācību procesu programmā studenti ir apmierināti, atzīmē pasniedzēju kompetenci, plašu ietverto zinātņu spektru. Studentus visvairāk satrauc:

RTU infrastruktūras problēmas – neatremontētas kopmītnes, slikta apkure, garderobes darba laiks u.c.

Studentu materiālie apstākļi – mazās stipendijas, studenti ir spiesti paralēli strādāt (vecākajos kursos);

Mazais jaunākās paaudzes pasniedzēju skaits; Nepietiekams finansiālais un tehniskais nodrošinājums gan mācību

procesam, gan zinātniskajam procesam; Slikta materiāli-tehniskā bāze, Labas mācību literatūras trūkums.

Mācību procesa uzlabošanai studenti iesaka: Palielināt praktisko nodarbību skaitu daudzos studiju kursos; Pagarināt bibliotēkas un laboratoriju darba laikus pēc plkst.17.00, lai

studenti, kas strādā varētu mācīties vakaros; Plašāk organizēt prakses vietas ārvalstu universitātēs un uzņēmumos.

Kopumā programmas studentu darba vietas izvēli patreiz nosaka saņemamais atalgojums, daļēji arī darba vietu piedāvājums dažādās ar medicīnas tehnikas izmantošanu saistītās iestādēs. Daudzi studenti paralēli mācībām jau strādā šādos uzņēmumos.

2.6.1.2. Atsevišķu mācību priekšmetu vērtējuma no studentu viedokļa aptaujas, to analīze

Aptaujā par atsevišķiem programmas kursiem tika lūgts novērtēt studiju priekšmeta pasniegšanas kvalitāti. Jautājumi tika saistīti ar kursa apmeklētību, vielas izklāsta sistemātiskumu un saprotamību, kursa nodrošinājumu ar tehnisko aprīkojumu, mācību materiālu, nodarbību skaita atbilstību kursa programmai, iegūto zināšanu noderīgumu specialitātē, mācībspēka spēju radīt ieinteresētību par kursa jautājumiem, patstāvīgā darba īpatsvaru kursā, kursa norises regularitāti, pasniedzēja pieejamību konsultācijām, pasniedzēju objektivitāti zināšanu novērtējumā (skat. pielikumu Nr.6)1

Pēc aptaujas rezultātiem kļuva saprotamas akadēmiskā personāla nepilnības: daudziem mācībspēkiem rūpīgāk būtu jāstrādā pie izdales materiālu, mācību

metodisko materiālu sagatavošanas; katra kursa aprakstam būtu jābūt brīvi pieejamam, lai studentam būtu skaidrs,

kādas tēmas tiks aplūkotas lekcijās, semināros. jāpalielina semināru un diskusiju īpatsvars, kas ļautu labāk apgūt un iegaumēt

konkrēto tēmu un izkopt diskusiju prasmi, kā arī kontrolēt iegūto zināšanu līmeni.

1 Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta studiju priekšmeta aptaujas anketa

18


2.6.2. Studējošo iesaistīšanās pētnieciskajos projektos

Studenti aktīvi piedalās institūta pētniecības darbā, izstrādājot savus bakalaura, maģistra un doktora darbus. Par labākajiem rezultātiem tiek ziņots RTU un citās studentu zinātniskajā konferencēs (skat. pielikumu Nr.4).

Par izciliem studentu zinātniskā darba rezultātiem ir iegūti LZP apbalvojumi studentiem T. Bogučarskai, J. Rauziņam un A. Pedčenko. A. Pedčenko ir ieguvis arī firmas “Siemens” balvu par labāko maģistra darbu.

2.7. Akadēmiskais personāls, programmā iesaistītās struktūrvienības un palīgpersonāls

Programmas teorētisko un speciālo priekšmetu nodrošinājumu veic RTU un Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskais personāls.

Vispār tehniskos priekšmetus – matemātiku, fiziku, ķīmiju, mehāniku, datormācību pasniedz Rīgas Tehniskās universitātes vispār tehnisko katedru profesori un asoc. profesori, kuri šos priekšmetus lasa lielās plūsmās vairāku programmu studentiem kopā. Pārējie speciālie studiju priekšmeti tiek organizēti attiecīgā institūta auditorijās vai laboratorijās: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts, Transporta un mašīnzinību

fakultātes profesori - prof. Dr.hab.sc. ing. Gennādijs Sagalovičs, LZA korespondēntājloceklis, prof., Dr.hab. phys. Jurijs Dehtjars, LZA akadēmiķis, prof., Dr. hab.sc.ing. Ivars Knēts, asoc.prof., Dr. phys. Aleksejs Kataševs, asoc.prof., Dr.sc.ing. Aldis Balodis, prof. Dr.hab.phys.Ņina Mironova –Ulmane, Dr.sc.ing. Tatjana Bogučarska;

Radioelektronikas institūts - Dr.hab.sc.ing. J.Jankovskis, asoc.prof. Dr.sc.ing., G. Balodis,

Mehānikas institūts - LZA korespondēntājloceklis , prof. Dr. hab. inž., prof. Jānis Vība;

Protēžu mehānikas profesoru grupa – prof. Dr.sc.ing. Jevgeņijs Djukendžijevs; Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts - prof., Dr. hab.sc. ing. Aleksandrs

Glazs, prof. Dr.hab.sc.ing. Zigurds Markovičs; Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa - asoc. prof. Dr. oekon.

K.Didenko; Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas profesora grupa; vadītājs asoc.prof.

Dr.oecon. J.Zvanītājs;Visi RTU augstāk minēto institūtu pasniedzēji ir pamatdarbā ar RTU ilgtermiņa

līgumiem. Lielākā daļa no akadēmiskā personāla ir jaunāki par 65 gadiem un veic aktīvu mācību-metodisko un zinātnisko darbu (pasniedzēju dzīves un darba gājums (CV) ir dots pielikumā).

Rīgas Stradiņa universitātes personāls: prof. Dr.hab.med. Līga Aberberga –Augškalna; prof. Dr.hab.med. Haralds Jansons; docents Dr. med. Leons Blumfelds

Akadēmiskais personāls piedalās gan lekciju lasīšanā, gan laboratoriju un praktisko darbu un studiju darbu nodrošināšanā. Precīzāka informācija par akadēmisko personālu ir sniegta 10. tabulā1. Profesionālā bakalaura studiju programmas realizēšanā piedalās kopumā mācību spēki, kuriem ir sekojoši amati:

14 Profesori;8 Asociētie profesori

1 Profesionālās bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” akadēmiskais personāls

19


20 Docenti6 Lektori;1 Asistents (skat. 1. zīmējumu)

1. zīmējums Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem

2. zīmējums Akadēmiskā personāla sadalījums pēzinātniskā grāda

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas līmenis ir pietiekams, ar mācībspēku dzīves un darba gājumu var iepazīties . pielikumā 1

Palīgpersonāls.Palīgpersonāls nodrošina aparatūras, datoru, iekārtu darbību un sagatavo to, lai tiktu veikti paredzētajā laikā praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi.

2.8. Studiju programmas izpildes nodrošinājums

2.8.1. Metodiskais (didaktiskais) nodrošinājums

Metodiskais nodrošinājums sevī ietver mācību grāmatas, lekciju konspektus, tehnisko literatūru, periodiku, kursa inženierprojektēšanas metodikas, laboratorijas darbu aprakstus un metodiskos norādījumus, praktisko nodarbību metodiskos norādījumus, uzdevumu krājumus ar vai bez risinājumiem, iekārtu katalogus, standartus, tipveida projektus u.c.

Daudzi studiju programmā strādājošie mācībspēki katrs savā studiju priekšmetā ir sagatavojuši un izdevuši lekciju konspektus, mācību grāmatas, laboratorijas darbu, praktisko nodarbību materiālus. Sīkāku informāciju var iegūt no mācībspēku CV

1 Profesionālās bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” akadēmiskais personāla dzīves un darba gājumu apraksti

20


Studenti augstāk minēto literatūru var saņemt RTU zinātniski-tehniskajā bibliotēkā, kurā ir plašs grāmatu, žurnālu u.c. literatūras klāsts un ērtas lasītavas. Bibliotēkās studentiem grāmatu un periodikas meklēšanā palīdz konsultanti no RTU struktūrvienībām. Studenti var izmantot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Nacionālo, Medicīnas zinātnisko u.c. bibliotēkas. Turklāt RTU studentiem un mācībspēkiem ir pieejams INTERNETS. Studiju programmas ”Medicīnas inženierija un fizika” metodisko nodrošinājumu var uzskatīt par pietiekamu

Saistībā ar metodisko nodrošinājumu jāatzīmē šādi trūkumi: Ne visos studiju priekšmetos katram studentam ir pieejami lekciju konspekti; Daļa metodisko materiālu ir novecojuši, kas pakāpeniski būtu jāatjauno.

2.8.2. Materiālais, materiāltehniskais nodrošinājumsProgrammas realizēšanas materiāli tehniskā bāze pamatā balstās uz šīs

programmas RTU bāzes institūtu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un Normālās fizioloģijas laboratorijām un to aprīkojumu. Studiju 1 – 2 kursu studenti pamatā izmanto RTU pamatstudijām paredzētās auditorijas, kuru skaits ir pietiekams1. RTU ir pietiekošs auditoriju skaits (skat. tabulu), lai nodrošinātu lekcijas un praktisko nodarbību vadīšanu. Programmas realizācijai nepieciešamās iekārtas, inženieru disciplīnu praktisko un laboratorijas darbu veikšanai atrodas RTU, bet medicīnisko disciplīnu apgūšanai tiek izmantotas Rīgas Stradiņa universitātes telpas un iekārtas(skat. pielik.Nr.11 )2.

4.Tabula BINI materiāli tehniskais nodrošinājumsNosaukums Skaits Vērtība Ls

Datori 12 1,103Skaneri 2 143,-Printeri 5 152,-

Kopēšanas tehnika “Canon” 1 2000,-Kopēšanas tehnika 1 500,-

Videoprojektors 1 1923,-Videomagnetafons 1 125,-

Ekrāns 1 83,-Laboratorijas iekārtas 9 776,-Zinātniskā aparatūra 15 2000,-Speciālā literatūra (rokasgrāmatas)

15 1000,-

5.Tabula BINI materiālā bāze mācību procesa veikšanai sastāv no šādām laboratorijām un specauditorijām:

N.p.k. Nosaukums Platība m2

1. Semināru/Mācību telpa 46,82. Zinātniskā laboratorija 46,03. Datorklase 66,64. Auditorija, BINI bibliotēka 70,95. Mācību zinātniskā laboratorija 90,56. Pasniedzēju telpa 43,6

Studentiem ir pieejama datorklase ar 10 darba vietām.Papildus iespējas programmas realizācijai nodrošina papildus iekārtas, kas atrodas

Latvijas Onkoloģijas centrā, A/S “Amerilat”, dažādās slimnīcās u.c.Programmas materiāli tehnisko nodrošinājumu kopumā var vērtēt kā apmierinošu,

atzīmējot, ka telpām Ezermalas ielā 6. tika veikts kosmētiskais remonts un laboratoriju telpās esošās iekārtas pakāpeniski atjaunojas.

1 RTU rektora 27.08.03. rīkojums Nr. 5-3 “Par pamatstudiju 1. – 2. kursa koplietošanas telpām”2 Līgums starp RSU un RTU

21


Līdz ar to var uzskatīt, ka Medicīnas inženierijas un fizikas studiju programmas materiāli-tehniskā bāze ir sagatavota mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī.

2.8.3. Programmas realizācijas izmaksas

Studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” realizāciju veic par Valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar RTU budžeta dotāciju aprēķinu sistēmu, kas balstīta uz 2001. gada 24. jūlija MK noteikumiem Nr. 334. “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, augstākminētā studiju programma pieder pie relatīvi dārgām studiju programmām un pamatā raksturojas ar studiju programmu koeficientu 1,82.

Programmu nodrošinājumam tiek izmantots 2 veida finansējums:1) Valsts budžeta dotācija2003./2004. mācību gadā studiju programmai “Medicīnas inženierijas un fizika”

nepieciešamās finanses tika izdalītas no RTU kopējā fonda.Programmas izmaksas vidējais normatīvs Rīgas Tehniskajā universitātē profesionālajā

bakalaura programmās ir 2726,- Ls uz vienu gadu, ietverot akadēmiskā personāla un palīgpersonāla algas, nodokļus un mācību laboratoriju tehniskās bāzes sistemātisku modernizēšanu.

2) BINI nopelnītie līdzekļi:Zinātnisko grantu, programmu, līgumdarbu un projektu līdzekļi, kas ir galvenais

finansējuma avots iekārtu iegādei un akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas bāze. Telpu un ēku uzturēšanai un remontam tiek izmantoti 5 – 7 % atskaitījumu no grantiem un projektiem. Zinātnisko grantu finansējuma bruto apjoms 2003. gadā sastāda 6 293Ls. Kā piemēru šeit var minēt pa Starptautiskās atomaģentūras projektā “LAT9006“ iegūtie līdzekļi, pa kuriem tika iegādāts kopēšanas iekārta 2000 Ls vērtībā.

Izmantojot mūsu rīcībā esošos līdzekļus tiek nodrošināta modernas datorklases un iekšējā tīkla funkcionēšana ar Interneta pieslēgumu.

Visi sekmīgie studenti saņem stipendijas 8Ls apmērā, bet labākie – paaugstinātās un mērķstipendijas, no kurām pēdējās var saņemt, piedaloties dažādos konkursos.

6. Tabula Finansiālais nodrošinājumsNosaukums Viena studējošā studiju

izmaksas*Stipendija Finansēšanas avoti

Profesionālā bakalaura studijas

1514,5 Ls 8 Ls Valsts budžets

*Saskaņā ar RTU Senāta lēmumuSaskaņā ar RTU Senāta lēmumu1Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem,

kuri vēlas iegūt augstāko izglītību šajā programmā virs budžeta finansētajām vietām vai apgūt otru studiju programmu, mācību maksa ir 650,- Ls un vidējā 1 KP maksa ir 16,- Ls.

2.9. Ārējie sakari

2.9.1. Saistība ar darba devējiem

Studiju programmas veidotājiem ir ciešas saiknes ar absolventu potenciālajiem darba devējiem. Kā pieredze rāda, diezgan bieži absolventi izvēlas kā nākamo darba vietu to iestādi vai uzņēmumu, kurā tika veikta prakse. Ar katru šādu darba devēju tiek veiktas aptaujas ar mērķi apzināt programmas stiprās un vājās puses.

2.9.2. Sadarbība ar līdzīgām programmām ārvalstu universitātēs

1 RTU Senāta 24.02.03. sēdes lēmums (protokols Nr.475) “Par mācību maksu RTU 2003/2004.m.g.

22


RTU ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar 43 partneraugstskolām 11 Eiropas valstīs.

BINI akadēmiskais personāls sadarbojas ar kolēģiem no dažādām Eiropas universitātēm un citām iestādēm, kas darbojas medicīnas inženierzinātnes un fizikas virzienā – Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Nīderlandē, Apvienotā karlistē u.c. Galvenā sadarbības forma ir savstarpējās akadēmiskā personāla vizītes un pieredzes apmaiņa. BINI koordinēja Tempus projektu, kura ietvaros studenti var iegūt padziļinātas zināšanas priekšmetos, kurus patreiz nepiedāvā programma, taču tos ir iespējams apgūt Baltijas valstu universitātēs.

Personāls ir ieguvis arī individuālus grantus un stipendijas pētniecisko projektu realizācijai ārvalstīs. Šādās vizītēs realizētie pētījumi un tajos iegūtie rezultāti ir atspoguļoti starptautiskās konferencēs un publikācijās starptautiski citētos izdevumos.1

2.9.3. Ārvalstu vieslektori

Studentiem ir iespēja noklausīties arī dažu ārvalstu augstskolu līdzīgu programmu viesprofesoru lekcijas par dažādām tēmām. Pie šādiem viesprofesoriem var pieskaitīt: Dr.habil.nat. H.-J. Heins no Halles-Witenbergas Martina Lutera universitātes Vācijā;Dr.habil phys. Milano no Florences universitātes Itālijā u.c.

2.9.4. Studentu apmaiņa

Studenti jau tagad aktīvi piedalās Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmās, t.sk. Socrates/Erasmus programmā. “Medicīnas inženierijas un fizikas” programmas studenti izvēlas Patrasas Universitāti Grieķijā, Florences Universitāti un Pizas universitāti Itālijā, Halles/Vitenbergas Universitāti un Mitveidas Profesionālo augstskolu Vācijā, Linčepingas Universitāti Zviedrijā.

2.10. Zinātniskie pētījumi studiju programmas virzienā

Pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls veic aktīvu zinātnisko darbību, kas ļoti cieši saistīta ar studiju programmu. Tā pamatā ir koncentrēta programmas veidojošos institūtos.

Programmas personāla sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi - J. Dehtjars un J. Vība, kā arī LZA akadēmiķis, I.Knēts.

Visiem pasniedzējiem ir zinātniskie raksti, kas ir publicēti vispāratzītajos Latvijas un ārvalstu izdevumos. Daudzi pasniedzēji vada LZP un citus grantus, kā arī bakalaura, maģistra un doktora darbus (skat. pielikumu Nr.4)2. Sīkākas ziņas var iegūt no mācībspēku dzīves un darba gājuma (CV) aprakstiem (skat. pielikumu Nr.3).

Akadēmiskais personāls piedalās arī starptautiskajos projektos, šeit kā piemēru var minēt projektu “STRP504937-1,PERCERAMICS”, kas izveidots 2003. gadā.

Līdz ar to varam uzskatīt, ka profesionālā studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika” strādājošā akadēmiskā personāla zinātniskā kvalifikācija ir augsta.

2.11. Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēma

Studiju procesa kvalitāte tiek kontrolēta apspriežot nozares programmu komisijas sēdē, tālāk fakultātes Domes sēdē, tāpat arī mācību priekšmeta pieteikumu – priekšmeta satura, apjoma, pasniedzēja kvalifikācijas atbilstību studiju programmas mērķiem. Arī ar

1 BINI akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas laikaposmā no 1998 – 2003. gadam.2 Ar studiju programmu “Medicīnas inženierija un fizika” saistītie zinātniskie pētījumi un jaunrade

23


Domes lēmumu tiek apstiprināti bakalaura grādi, bet profesionālo kvalifikāciju piešķir profesionālās kvalifikācijas komisijas, kuru sastāvā ietilpst ražotāju un profesionālo asociāciju pārstāvji. Augstāk minēto komisiju apstiprina ar RTU rektora rīkojumu.

RTU struktūrvienību vadītāju sēdes notiek 1 reizi mēnesī un tajās tiek risinātas gan ar studiju procesu saistītās problēmas, gan arī ar fakultātes stratēģiju un tālāko attīstību saistītie jautājumi, sagatavoti materiāli apstiprināšanai Domē un Senātā. Studiju programma tika apspriesta RTU Biomedicīnisko Inženierzinātņu un Nanotehnoloģiju Institūta un Medicīnas iekārtu ražotāju un izplatītāju asociācijas kopīgi organizētajā sanāksmē. Tika organizēta studentu1, darba devēju aptaujas2.

3. Studiju programmas perspektīvais novērtējums un attīstības plāns

Studiju programmas perspektīva ir cieši saistīta ar medicīnas tehnikas attīstību un tās ieviešanu diagnostikā un terapijā.

Studiju programmas pašnovērtējuma gaitā gūtās atziņas ir apkopotas . 7. tabulā , bet studiju programmas attīstības plāns ir atspoguļots 9. tabulā.

7. Tabula Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējumsFaktori Pozitīvās (veicinošās) iezīmes Negatīvās (kavējošās) iezīmesDarba tirgus 1) Nepārtraukts labu speciālistu pieprasījums, plašas

nodarbinātības iespējas, saistītas ar medicīnas tehnikas ražošanu, uzstādīšanu, apkalpi, remontu

2) Pietiekoši pamatīgas un plašas zināšanas, lai strādātu šajā jomā

Nepietiekama profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” reklāma augstskolu abiturientu vidū

Finanses Valsts budžeta finansējums nodrošina studiju iespējas visiem studētgribētājiem.

Mācībspēku, prakses un diplomdarba vadītāju, darba nepietiekamais atalgojums neveicina jaunu speciālistu piesaisti apmācības procesā;

Nepietiekams finansējums infrastruktūras – materiālu, iekārtu, aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Bieži mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantota zinātniskajiem pētījumiem atvēlētā nauda;

Nav finansējuma lekciju konspektu, mācību grāmatu un metodisko materiālu izdošanai un iegādei.

Akadēmiskais personāls

Augsta, virzienam atbilstoša kvalifikācija, mācībspēki regulāri stažējas ārzemju universitātēs;

Kā stundu pasniedzēji apmācībā tiek pieaicināti ārzemju speciālisti, augstskolu profesori, kā arī darba devēju uzņēmumu un organizāciju vadošie speciālisti Latvijā;

Studentu prakstiskā apmācība notiek ar medicīnas tehniku saistītajos uzņēmumos un iestādēs

Draudzīgs un biedrisks mikroklimats, labas attiecības

1 Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” studentu aptauja;2 Profesionālās studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” darba devēju aptauja;

24


starp mācībspēkiem un studējošajiemStudijas Programma atbilst Eiropas prasībām,

Klasiskās lekcijas papildina videomateriāli, ekskursijas, praktiskie darbi un prakses ārpus univesitātes;

Regulāra studentu vēlmju un ieteikumu analīze, iespēja ietekmēt studiju procesu;

Darbs ar nelielām studentu grupām; Studentiem brīvi pieejami datori institūta datorklasē, kā

arī RTU Zinātniskās bibliotēkas datorzālē, kā arī speciāla literatūra ne tikai RTU ZB, bet arī citās bibliotēkās – RSU, Medicīnas zinātniskajā bibliotēkā, Radiācijas drošības centra bibliotēkā u.c.

Studentu apmaiņa starp ārzemju augstskolām, izmantojot SOKRATES/ERASMUS, DAAD u.c. programmas, iespēja studēt vienu – divus semestrus ārzemju augstskolās.

Iespējas piedalīties diplomprojektu konkursos; Iespējas apgūt vairākas svešvalodas

Auditoriju izvietojums dažādās ēkās, kuras atrodas ievērojamā attālumā viena no otras

Studenti Studējošie ir nodrošināti ar labiem mācību, sadzīves un atpūtas apstākļiem – RTU ir kopmītnes, sporta halle, peldbaseins… .

Studentu organizācija pieļauj apvienot mācības ar darbu

Neaktīva sabiedriskā dzīve, maz kopīgu pasākumu studentiem ar mācību spēkiem;

Zinātniskais darbs

Vairums akadēmiskā personāla strādā zinātnisko darbu un zinātniskā darba rezultātus publicē starptautiski atzītos izdevumos.

Studentiem ir iespējas piedalīties zinātniskajā darbā, par saviem darba rezultātiem var ziņot RTU un citās starptautiskajās studentu zinātniskajās konferencēs, darbus publicēt RTU rakstu krājumos;

Daudzi laboratorijas darbi satur pētnieciskā darba elementus. Lekciju kursi atspoguļo zinātniskā darba rezultātus.

Iespējas Draudi Rast jaunus studiju (specializāciju) virzienus, kas būtu

nepieciešami Latvijas tautsaimniecībā; Budžeta vietu samazināšanās

un likvidācija;

Analizējot iepriekšējos gados uzņemto studentu virzienā “Medicīniskā inženierzinātne un medicīniskā fizika” un programmu beigušo speciālistu skaitu, ievērojot medicīnas tehnikas attīstības tendences, vadoties pēc MK 2002. gada 19. februāra noteikumiem Nr.781 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” un MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”, kā arī saskaņā ar Vispasaules veselības organizācijas “Baltmedtech” projektu varam plānot sekojošu studiju programmas attīstību – jauno speciālistu skaitu pa gadiem.

8. tabula Studiju programmas attīstība, saistībā ar jauno speciālistu izlaidumu pa gadiem2007. gads 2008. gads 2009. gads 2010. gads 2011. gads

Profesionālie bakalauri medicīnas fizikā

8 25 45 45 45

Pieprasīto speciālistu skaits 350 400 450 500 550

1 MK 2002. gada 19. februāra noteikumiem Nr.78 “Medicīnisko ierīču un medicīnisko preču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”2 MK 2002. gada 5. marta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”

25


Tālāka studiju programmas attīstība un apmācības kvalitātes paaugstināšana ir saistīta ar programmas materiāltehniskās bāzes attīstību. Programmas materiāltehniskai bāzei tuvāko 5 gadu laikā būtu jānomainās. Veicot investīcijas materiālzinātniskās bāzes attīstīšanu, kā arī paaugstinot personāla un palīgpersonāla algas, ir iespējams nodrošināt speciālistu konkurētspēju visos to darbības virzienos.

9. Tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” stratēģiskais attīstības plāns 2004 – 2009. gadamVirziens Uzdevumi TermiņšStudiju programmas realizācija un attīstība

Studiju satura un apjoma atbilstības patērētāju prasībām izvērtējums un korekcija saskaņā ar studentu, darba devēju un absolventu aptauju rezultātiem

Regulāri reizi gadā

Studiju kursu satura un apjoma izvērtēšana un trūkumu novēršana, saskaņā ar studentu aptauju rezultātiem par mācību priekšmeta nepieciešamību un pasniegšanas kvalitāti


Ievērojot valsts stratēģiskās attīstības plānu, veikt potenciālā darba tirgus prognozēšanu un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem koriģēt esošos un veidot jaunus specializācijas virzienus


Prakses efektivitātes palielināšana, iesaistot prakses nodrošināšanā pēc iespējas lielāku skaitu uzņēmumu un zinātnisko institūtu. Atjaunot prakses bāzes uzņēmumu un iestāžu sarakstu.Organizēt pieaugušo, pēcdiploma izglītībuPašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana, nākamajai akreditācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā

1 reizi gadā

Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Akadēmiskā personāla tālākas izglītības un stažēšanās citās augstskolās, zinātniskos institūtos un uzņēmumos veicināšana un nodrošināšana

Regulāri

Akadēmiskā personāla kvalifikāciju paaugstinošu konferenču, semināru un apspriežu organizēšana

Reizi gadā

Zinātniski pētnieciskais darbs

Paplašināt zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties starptautisko programmu izpildē. Pastiprināt darbu valsts prioritāro pētījumu, lietišķo pētījumu un inovāciju jomā.Attīstīt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku sadarbību lielu projektu vai tā daļu realizācijāNodrošināt regulāru studentu zinātnisko konferenču organizēšanu, kā arī spējīgāko studentu finansēšanu dalībai studentu konferencēs ārzemēs.

Regulāri

Mācību un zinātniskā darba materiāli-tehniskais nodrošinājums

RTU zinātniskās bibliotēkas konsultēšana par medicīnas inženierijas un fizikas virziena mācību un zinātniskās literatūras iegādi

Regulāri

Mācību metodisko materiālu, mācību grāmatu latviešu valodā sagatavošanas veicināšana, labāko materiālu tipogrāfiskas pavairošanas nodrošināšanaElektronisku lekciju konspektu sagatavošana visos studiju priekšmetosInstitūta datortīkla un datorklases pilnveidošana, optimizējot to izmantošanu mācību un zinātniskajā darbāFiziski un morāli novecojošu laboratorijas iekārtu nomaiņa ar jaunām

Atbilstoši finansējumam

Studentu interešu aizsardzība

Studentu pašpārvaldes nostiprināšana un darbības aktivizēšana, sniedzot atbalstu tās centieniem labāk atrisināt studiju un sociālās kreditēšanas, maznodrošināto maksas samazināšanas, studenti viesnīcas sadzīves, braukšanas kompensāciju un citus jautājumus

Regulāri

Studentu organizētu pasākumu atbalstīšanaSakaru nostiprināšana starp ražotājiem,

Studentu un darba devēju interviju organizēšana Reizi gadāReklāmas un informatīvo materiālu izstrādāšana

26


slimnīcām, pārstāvniecību kompānijām

Institūta mājas lapas uzturēšana latviešu un angļu valodā, atjaunojot informāciju reizi mēnesīStudentu iesaistīšana institūta un vispārizglītojošo un vidējo speciālo skolu sadarbības nodrošināšanāAbsolventu asociācijas organizēšanaSistematizēta programma beidzēju apzināšana, kuri strādā specialitātē un attiecīgas datu bāzes izveidošanaProgrammas absolventu zināšanu un prasmju amatu pienākumu veikšanai trūkumu apzināšana Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos lielāko darba devēju organizāciju speciālistus

4. Reklāmas un informatīvais darbs

Studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” popularizēšanai studentu un vidusskolu beidzēju vidū, BINI veic aģitācijas darbu, piedaloties ikgadējā izstādē “Skola 2003”, noturot informatīvās sapulces vispārēja tipa skolās, vidējās profesionālajās medicīnas skolās, tehnikumos u.c. Tiek izdoti informatīvie bukleti par programmu, RTU un darba iespējām programmas absolventiem. Reklāmas materiālu paraugi ir doti pielikumā Nr.11. Sīkākas ziņas par programmu un Biomedicīnas inženierijas un nanotehnoloģiju institūta darbību var atrast arī mājas lapā www.bimi.vip.lv, kā arī RTU mājas lapā www.rtu.lv.

Tā kā minētā programma ir ļoti jauna, būtu nepieciešams lielāks informatīvais darbs. Lai gan 2003. gadā tika publicēts populārizdevumā laikrakstā “Lauku avīze” reklāmraksts, taču tas ir stipri par maz. Būtu nepieciešams arī publicēt citos Latvijas preses izdevumos gan latviešu, gan arī krievu valodās. Izmantojot dažādas Latvijas radio programmas, kuras bieži klausās jaunatne var iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus par studiju iespējām, medicīnas inženierijas attīstību Latvijā un pasaulē. Lai veicinātu interesi studēt medicīnas fiziku perspektīvā sadarbībā ar Latvijas Fizikas biedrību (LFB) un Latvijas Medicīnas Inženierzinātnes un fizikas biedrība (LMIFB) varētu apbalvot ar dāvanām un naudas prēmijām skolniekus, kuri ir sasnieguši labākos rezultātus fizikas olimpiādēs.

Lai noskaidrotu veiktās reklāmas un aģitācijas efektīgākos pasākumus un tās trūkumus, tika veikta pirmkursnieku aptauja.

5. Kopsavilkums

Profesionālās studijas programmā “Medicīnas inženierija un fizika” ļauj sasniegt izvirzītos mērķus. Programma ir pakļauta praktiski ikgadējām korekcijām, kuru cēloņi ir likumdošanas izmaiņas un programmas pilnveidošana saskaņā ar studentu, darba devēju un absolventu aptaujām.

5.1. Programmas stiprās puses

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:

1) Programmai ir visa nepieciešamā mācību dokumentācija programmas organizēšanai. Programmas studiju organizācija un vadība atbilst vispārpieņemtajiem principiem un RTU normatīvajiem dokumentiem: Studiju programmas ir izstrādātas, pieņemtas un apstiprinātas saskaņā ar RTU

Senāta noteikto kārtību, ievērojot demokrātijas principus;

27

http://www.rtu.lv/

http://www.bimi.vip.lv/


Programmas izpildē piedalās dažādi speciālisti – dažādu RTU struktūrvienību mācībspēki, kuriem ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija savā specialitātē;

Studentiem ir iespējas veikt priekšmetu izvēli, ir iespēja apgūt atsevišķus specialitātes priekšmetus arī ārzemju augstskolās, iespēja noklausīties dažus lekciju kursus vieslektoru sniegumā.

2) Studiju programmas akadēmiskais personāls ir ar pietiekami augstu zinātnisku kvalifikāciju un darba pieredzi. Mācību priekšmetu mācībspēki ir no profesoru, asociēto profesoru, docentu un lektoru vidus.3) Programmas saturs ir salīdzināts ar Eiropas Savienības valstu augstskolu atbilstošām

programmām. Konstatēta principiāla programmu atbilstība.4) Materiāli tehniskā bāze programmas apgūšanai ir pietiekoša.5) Programmas ietvaros notiek samērā plaši zinātniskie pētījumi, kas ir bāzēti

programmas veidojošajās institūcijās. Augstākminētie institūti strādā pie Latvijas Zinātnes Padomes grantu izpildes, gan pie Starptautiskajiem projektiem. Augstākminētajos zinātniskajos pētījumos ir iesaistīti arī studenti, veiksmīgākie no kuriem ir saņēmuši apbalvojumus;

6) Programmai ir skaidras attīstības perspektīvas un tā ieņem noteiktu vietu Latvijai nepieciešamo jauno speciālistu sagatavošanā, darba tirgū programmas absolventi ir ļoti pieprasīti.

7) Studentu un darba devēju aptaujas rezultāti palīdz koriģēt studiju procesu;8) Ir nodrošināta individualizētu pieeju studentu apmācībā;9) Veikts prakšu plānojums

5.2. Programmas vājās puses

1) Būtu nepieciešams veikt lielāku šīs programmas popularizēšanas darbu gan starp augstskolu abiturientiem, gan arī Latvijas uzņēmumiem.2) Perspektīvā ir nepieciešama laboratorijas iekārtu turpmāka pakāpeniska atjaunošana, kompjūteru skaita palielināšana un licenzētu programmu iegāde.3) Programmas studenti nav pietiekami nodrošināti ar mācību literatūru latviešu valodā, tā pārsvarā ir krievu un angļu valodās;10) Nav paredzēts finansējums prakses vadītāju apmaksai.

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojumu sagatavoja programmu komisija

Pašnovērtējuma ziņojums, kas sniedz profesionālā bakalaura programmas darba analīzi un ieskicē rīcību programmas uzlabojumiem, apspriests un apstiprināts nozares studiju programmu komisijas sēdē 2004. gada 20. janvārī.

Programmas atbildīgā persona:RTU profesors, BINI direktors J.Dehtjars

28


II. Pielikumi

29


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Apstiprināta RTU Senāta sēdēTransporta un mašīnzinību fakultāte 2002.... g. ................ prot. Nr.....Biomedicīnas inženierzinātņu un Mācību prorektors ...................mikrotehnoloģiju institūts E.Beķeris

STUDIJU PROGRAMMA

Programmas nosaukums : Medicīnas inženierija un fizikaStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasNominālais studiju ilgums: 4,5 gadi Studiju apjoms: 181 kredītpunkts (KP)Iepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītībaIegūstamais grāds: Profesionālais bakalaurs medicīnas fizikā Iegūstamā kvalifikācija: Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris

Studiju programmas šifrs MCF0Uzņemšana ar 2003./ 2004. akad.g.

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 86 KP1. Matemātika 9 KP2. Fizika 6 KP3. Inženierķīmija 2 KP4. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika 2 KP5. Ekonomika 2KP6. Darba aizsardzības pamati 1 KP7. Datormācība (pamatkurss) 3 KP8. Medicīniskās statistikas metodes 2 KP9. Vispārīgā metroloģija 3 KP10. Elektrotehnika un elektronika 2 KP11. Anatomija un fizioloģija 2 KP12. Fizioloģisko mērījumu tehnika 2 KP13. Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati 3 KP14. Ievads medicīnas inženierzinātnē 3 KP15. Medicīniskās fizikas pamati 3 KP16. Multivides pielietojumi 3 KP

30


17. Medicīniskā informātika 3 KP18. Tiesību pamati medicīnā 2 KP19. Kvalitātes regulēšana un kontroles pamati 3 KP20. Radiācijas drošība medicīnā 3 KP21. Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati 4 KP22. Mehatronika 2 KP23. Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas 3 KP24. Medicīniskās tehnikas projektēšana 5 KP25. Medicīnisko iekārtu drošums 2 KP26. Mikro- un nanotehnoloģijas 3 KP27. Fizikālā materiālzinība 5 KP28. Civilā aizsardzība 1 KP29. Saskarsmes pamati 2 KP29. Fiziskā audzināšana 0 KPB. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 51 KP4. Specializācijas izvēles priekšmeti4.1. Radiācijas terapijas tehnoloģijas 3 KP4.2. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP4.3. Šūna un mikrobioloģija 2 KP4.4. Mašīnu elementi 3 KP4.5. Siltummācība 2 KP4.6. Mērīšanas tehnika medicīnā 3 KP4.7. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 2 KP4.8. Elektronika medicīnā 2 KP4.9. Bioloģisko signālu analīze 5 KP4.10. Biomateriāli 2 KP4.11. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP4.12. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP4.13. Teorētiskā mehānika 3 KP4.14. Materiālu pretestība 5 KP4.15. Biomehānika 2 KP4.16. Tehniskā mehānika 5 KP4.17. Ciparu iekārtas un sistēmas 3 KP4.18. Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze 3 KP4.19. Analogās un ciparu mikroshēmas 3 KP4.20. Mikroprocesoru tehnika 3 KP4.21. Protēžu ierīces un instrumenti 2 KP4.22. Protēžu projektēšana 3 KP4.23. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas 3 KP4.24. Ekspertu novērtējumu algoritmi 3 KP4.25. Medicīnisko ekspertu sistēmu zināšanu bāzes 2 KP4.26. Datorgrafikas pamati 2 KP4.27. Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes

medicinā3 KP

4.28. Grafikas pamati Delphi 2 KP4.29. Biomaterialu tehnoloģija 3 KP4.30. Biopolimēri 2 KP4.31. Funkcionālie medicīniskie implantanti. 3 KP4.32. Veselības aprūpes organizācija un ekonomika 2 KP4.33. Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze 3 KP4.34. Projektu vadīšana 4 KP4.35. Vadības organizācija uzņēmumā 2 KP4.36. Tirgzinības 3 KP4.37. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija 2 KP4.38. Investīciju ekonomika 2 KP4.39. Tirgus analīze un tirgzinības stratēģija 2 KP

31


4.40. Kvalimetrijas metodes 3 KP5. Humanitārie un sociālie priekšmeti 2 KP5.1. Biznesa socioloģija 2 KP5.2. Sociālā psiholoģija 2 KP6. Valodas 4 KP6.1. Angļu valoda 4 KP6.2. Vācu valoda 4 KP6.3. Franču valoda 4 KPC. Brīvās izvēles priekšmeti 6 KPD. Prakse / praktiskais darbs 26 KP

Prakse un inženierprojekts 26 KPE. Gala pārbaudījumi 12 KP

Bakalaura darbs, valsts pārbaudījums 12 KPKopā: 181 KP

Programma akceptēta Transporta un mašīnzinību fakultātes Direktoru Padomes 2002. gada , 18. aprīlī sēdē. Prot. Nr138

Dekāns G.Liberts

Programma izvērtēta Medicīnas inženierijas un fizikas nozares studiju programmu komisijas sēdē 2002. gada 7.martā protokols N 1.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dehtjars

Programma apstiprināta Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta Padomes sēdē 2002. gada 8. martā.

BIM institūta Padomes priekšsēdētājs G. Sagalovičs

32


Medicīnas inženierijas un fizikas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas satura un realizācijas apraksts

1. Iepriekšējā izglītība: Vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība.

2. Programmas īstenošanas nosacījumi.

2.1. Mērķis. Programmas mērķis ir sniegt profesionāla augstākas izglītības bakalaura studijas

medicīnas inženierijas un fizikas nozarē lai iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Medicīnas inženierijas un fizikas bakalaurs” un “Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera” kvalifikāciju. 2.2. Uzdevumi un plānotie rezultāti. Uzdevumi. 1. Izglītot piektā līmeņa profesionālas kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un

valsts drošībai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.2. Sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozarēs konkurentspēju mainīgos

sociālekonomiskos apstākļos un starptautiskajā darba tirgu.3. Īstenot medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu

apguvi, kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo jaunrades pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

Plānotie rezultāti. 4. Izglītots absolvents iegūs zināšanas un iemaņas kuri atbilsts piektā līmeņa

profesionālai kvalifikācijai un inženiera kvalifikācijai medicīnas inženierijas un fizikas nozarē.

5. Izglītots absolvents sekmēt medicīnas inženierijas un fizikas nozarēs konkurentspējai mainīgos sociālekonomiskos apstākļos un būs konkurentspējigs starptautiskajā darba tirgū.

6. Absolventam tiks nodrošinātas medicīnas inženierijas un fizikas nozarei raksturīgas padziļinātas zināšanas lai izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavot jaunrades pētniecība un pedagoģijā medicīnas inženierijas un fizikas nozarei.

Programma paredz lekcijās, praktiskās nodarbībās, laboratoriju nodarbībās, praksē un bakalaura darba izstrādes laikā apgūt medicīnas inženierijas un fizikas nozarei atbilstošos teorētiskos, tehniskos, ekonomiskos kā arī humanitāros un sociālos priekšmetus.

Mācības laikā students iegūst:- teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu, aparātu, instrumentu uzbūvi,

fizikālajiem un tehniskajiem darbības principiem, to izgatavošanas tehnoloģiju izmantošanas nosacījumiem un drošību;

- praktiskās darba iemaņas darbam medicīnas iestādēs un uzņēmumos (firmās), izmantojamo medicīnisko inženieriekārtu iegādi, uzstādīšanu, izmantošanu un regulēšanu un kvalitātes vadību;

- prasmi izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba iemaņas medicīniskās inženierijas un fizikas tehnoloģiju izmantošanā, projektēšanā un to īstenošanā.

- zināšanu apguvi sabiedriskās darbības veikšanai Latvijā un starpvalstu sadarbībā, izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību

33


Absolvents būs arī motivēts tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

2.3. Piedāvājamās izglītības saturs. Studiju programma paredz fizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā,

medicīnisko iekārtu projektēšana, bioķīmijas un biofizikas pamati, medicīniskie instrumenti un iekārtas, datoru sistēmas medicīnā, anatomija un fizioloģija, bioloģisko signālu analīze, ekonomika, saskarsmes un citu priekšmetu apgūšanu, kā arī prakses, inženierprojekta un bakalaura darba izstrādi.

Studiju laikā notiks praktiskais darbs iestādēs un uzņēmumos (firmās), kuras ir saistītas ar medicīniskās inženierzinātnes un medicīniskās fizikas tehnoloģijām (izmantošana, iegāde, uzraudzība, izstrādāšana, modernizācija, izgatavošana, regulēšanu), piemēram, - slimnīcās, servisa firmās, diagnostikas centros un citur.

2.4. Programmas daļu apjoms un to laika sadalījums.

Vispārizglītojošie kursi (A1,2,3,4,5,6,9,10) 28 KPNozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (A 7,8,11, 12,13,14,15,17,18,19,22, 25, 26) 36 KPNozares profesionālās specializācijas kursi (A16,20,21,23,24,27, B visi) 73 KPBrīvās izvēles kursi 6 KPPrakse un inženierprojekts 26 KPBakalaura darbs un valsts pārbaudījums 12 KPKopā 181 KP

Programmas un studiju priekšmetu saturs nosaka, ka vairāk par 30 procentiem no kopējā nodarbību apjoma īsteno praktiski – praktiskajās nodarbībās, laboratorijas nodarbībās, praksē inženierprojektā un bakalaura darbā. Studiju procesa laikā studenti izstrādā un aizstāv studiju darbus šādos priekšmetos: fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati, medicīniskās tehnikas projektēšana un citos. Studentiem tiek piedāvāta šaurās specializācijas priekšmetu izvēle (47 KP apjomā), lai apgūtu vienu no šādiem studiju moduļiem:

1. Specializācija Mehānika 47 KP1.3. Radiācijas terapijas tehnoloģijas 3 KP1.4. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP1.5. Šūna un mikrobioloģija 2 KP1.6. Mašīnu elementi 3 KP1.7. Siltummācība 2 KP1.8. Mērīšanas tehnika medicīnā 3 KP1.9. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 2 KP1.10. Elektronika medicīnā 2 KP

1.11. Bioloģisko signālu analīze 5 KP

1.12. Biomateriāli 2 KP

1.13. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP

1.14. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP

1.15. Teorētiskā mehānika 3 KP

34


1.16. Materiālu pretestība 5 KP

1.17. Biomehānika 2 KP

2. Specializācija Protezēšana 47KP1.1. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP1.2. Šūna un mikrobioloģija 2 KP1.3. Mašīnu elementi 3 KP1.4. Mērīšanas tehnika medicīnā 3 KP1.5. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 2 KP1.6. Elektronika medicīnā 2 KP1.7. Bioloģisko signālu analīze 5 KP1.8. Biomateriāli 2 KP1.9. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP1.10. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP

1.11. Teorētiskā mehānika 3 KP

1.12. Materiālu pretestība 5 KP


1.14. Protēžu ierīces un instrumenti 2 KP

1.15. Protēžu projektēšana 3 KP

2. Specializācija Elektronika 47KP2.1. Radiācijas terapijas tehnoloģījas 3 KP2.2. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP2.3. Šūna un mikrobioloģija 2 KP2.4. Siltummācība 2 KP2.5. Mērīšanas tehnika medicīnā 3 KP2.6. Elektronika medicīnā 2 KP2.7. Bioloģisko signālu analīze 5 KP2.8. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP2.9. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP2.10. Tehniskā mehānika 5 KP

2.11. Ciparu iekārtes un sistēmas 3 KP

2.12. Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze 3 KP

2.13. Analogās un ciparu mikroshēmas 3 KP

2.14. Mikroprocesoru tehnika 3 KP

3. Specializācija Datorzinātnes 47KP3.1. Radiācijas terapijas tehnoloģijas 3 KP3.2. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP3.3. Šūna un mikrobioloģija 2 KP3.4. Elektronika medicīnā 2 KP

35


3.5. Bioloģisko signālu analīze 5 KP3.6. Tehniskā mehānika 5 KP3.7. Ciparu iekārtes un sistēmas 3 KP3.8. Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze 3 KP3.9. Analogās un ciparu mikroshēmas 3 KP3.10. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas 3 KP

3.11. Mikroprocesoru tehnika 3 KP

3.12. Ekspertu novērtējumu algoritmi 3 KP

3.13. Medicīnisko ekspertu sistēmu zināšanu bāzes 2 KP

3.14. Datorgrafikas pamati 2 KP

3.15. Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicinā

3 KP

3.16. Grafikas pamati Delphi 2 KP

4. Specializācija Materiālzinātnes 47KP4.1. Radiācijas terapijas tehnoloģījas 3 KP4.2. Bioķīmijas un biofizikas pamati 3 KP4.3. Šūna un mikrobioloģija 2 KP4.4. Siltummācība 2 KP 4.5. Mērīšanas tehnika medicīnā 3 KP4.6. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 2 KP4.7. Bioloģisko signālu analīze 5 KP4.8. Tehniskā mehānika 5 KP4.9. Biomateriāli 2 KP4.10. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP


4.12. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP

4.13. Biomaterialu tehnoloģija 3 KP

4.14. Biopolimēri 2 KP

4.15. Funkcionālie medicīniskie implantanti. 3 KP

5. Specializācija Uzņēmējdarbība 47KP5.1. Radiācijas terapijas tehnoloģījas 3 KP5.2. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija 2 KP5.3. Elektronika medicīnā 2 KP5.4. Tehniskā mehānika 5 KP5.5. Biomateriāli 2 KP5.6. Spektroskopijas metodes medicīnā 5 KP5.7. Datoru sistēmas medicīnā 5 KP5.8. Veselības aprūpes organizācija un ekonomika 2 KP5.9. Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā

analīze3 KP

36


5.10. Projektu vadīšana 4 KP

5.11. Vadības organizācija uzņēmumā 2 KP

5.12. Tirgzinības 3 KP

5.13. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija 2 KP

5.14. Investīciju ekonomika 2 KP

5.15. Tirgus analīze un tirgzinības stratēģija 2 KP

5.16. Kvalimetrijas metodes 3 KP

2.5. Izglītības vērtēšanas kritēriji pārbaudes formas un kārtībaKritēriji.Bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija tiks piešķirta, ja bakalaura darba un

inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātā students saņems pozitīvo sekmīgu atzīmi un pārējā programma būs izpildīta ar sekmīgiem vērtējumiem.

Pārbaudes formas.Iegūtās zināšanas un iemaņas novērtē pēc eksāmenu un ieskaišu rezultātiem, kā arī pēc studiju darbu, prakses, bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem.

Iegūto izglītību vērtē speciāla RTU kvalifikācijas komisija, kuras darbā piedalās arī medicīnas inženierijas uzņēmumu speciālisti un eksperti, pēc bakalaura darba un inženierprojekta aizstāvēšanas rezultātiem. Komisiju izveido un tā strādā pēc RTU noteikumiem

Kārtība.Beidzot apmācību students aizstāvēs bakalaura darbu, inženierprojektu tikai

gadījumā, ja sekmīgi novērtētas zināšanas un iemaņas visos kursos (priekšmetos). Aizstāvot bakalaura darbu, inženierprojektu ar sekmīgu vērtējumu students iegūs Medicīnas inženierijas un fizikas bakalaura grādu un kvalifikāciju - Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris.

3. Akadēmiskais personāls, kurš ir iesaistīts programmas īstenošanā.Programmu nodrošina RTU un Latvijas Medicīnas akadēmijas (Rīgas Stradiņa

universitātes) personāls.RTU personāls:

Prof., Dr. hab. inž. Gennādijs Sagalovičs, LZA korespondēntājloceklis, prof., Dr. hab. fiz. Jurijs Dehtjars, LZA akadēmiķis, prof., Dr. hab. inž . Ivars Knēts, asoc.prof., Dr. fiz. Aleksejs Kataševs, asoc.prof., Dr. inž. Aldis Balodis, prof., Dr.hab.fiz., Ņ.Mironova -Ulmane , doc., Dr.inž., G. Balodis, LZA korespondēntājloceklis , prof. Dr. hab. inž., prof. J.Vība; prof. G.Džukendžijevs, prof., Dr. hab. inž. A. Glazs, asoc. prof., Dr. ekon. K.Didenko, prof., Dr. inz. J.Jankovskis.

Latvijas Medicīnas akadēmijas (LMA) personāls:prof. Dr. hab. med. Līga Aberberga -Augškalna,prof. Dr. hab.med. Haralds Jansons.

Tiks iesaistīti arī ārzemju lektori: prof. Pentti Tengvals, prof. Ake Obergs (Linčepingas universitāte, Zviedrija), Dr. Slaviks Tabakovs (Londonas Kings Koledža, Apvienotā Karaliste), Hans –Joahims Heins (Martina -Lutera Halles universitāte, Vācija), F.Milano (Firences universitāte, Itālija).

37


Akadēmiskais personāls piedalās gan lekciju lasīšanā, gan laboratoriju un praktisko darbu un studiju darbu nodrošināšanā.

4. Programmā iesaistītās struktūrvienības.Programmā ir iesaistīti

- no RTU: Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts, Mehānikas institūts, Protēžu profesoru grupa Radioelektronikas institūts, Attēlu apstrādes profesoru grupa, Biomateriālu un biomehānikas profesoru grupa, Uzņēmējdarbības vadības profesoru grupa un citas struktūrvienības- no LMA: Normālās fizioloģijas un Anatomijas katedras.

5. Programmas palīgpersonāls.Palīgpersonāls nodrošinās aparatūras, datoru, iekārtu darbību un sagatavošanu, lai

veiktu paredzētās praktiskās nodarbības un laboratorijas darbus, kā arī projektus .Programmas apgūšanas nodrošināšanai nepieciešami :RTU : inženieris -elektriķis -2 laborants- 3.LMA : laborants- 1.

6. Programmai nepieciešamā materiālā bāze.RTU ir pietiekošs auditoriju skaits, lai nodrošinātu lekcijas un praktisko nodarbību

vadīšanu. Programmas realizācijai nepieciešamās iekārtas inženieru disciplīnu praktisko un laboratorijas darbu veikšanai atrodas RTU, bet medicīnisko disciplīnu veikšanai LMA.

Papildus iespējas programmas realizācijai nodrošinās papildus iekārtas, kas atrodas Latvijas Nacionālajā Rehabilitācijas centrā, A/S Amerilat, slimnīcās.

7. Programmas izmaksas.Programmas izmaksas vidējais normatīvs RTU Fizikālās medicīniskās

inženierzinātnes virzienā ir 1413 Ls gadā.

8. Programmas atbildīga struktūrvienība un personasPar programmu īstenošanu atbild Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts (BIMI). Atbildīga persona: BIMI direktors, profesors, Jiurijs Dehtjars

Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta

direktors

J.Dehtjars

direktora vietn.

A. Balodis

2002. gada 31.martā.

38


11. Tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” mācību priekšmetu apraksti

N.p.k.

Pasniedzamais mācību priekšmets

Šifrs Mācībspēka vārds,uzvārds Akad. amats

Zinātniskais grāds

Institūts vai katedra

28. Anatomija un fizioloģija MEE410 Aberberga-Augškalne Līga

Profesore Dr. habil.med. Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

29. Analogās un ciparu mikroshēmas

RRI349 Šīrs Juris, Dziļums Guntars

Dipl.ingDipl.ing.

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

30. Angļu valoda HVD120 Žiravecka Anastasija Docents Dr.sc.ing. Valodu institūts31. Bioķīmijas un biofizikas pamati MEE411 Bogučarska Tatjana Asistente Dr.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte

Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts32. Bioloģisko signālu analīze RRI598 Balodis Guntars Asoc.profesors Dr.sc.ing. Radioelektronikas un sakaru fakultāte

Radioelektronikas institūts Apraides sistēmu profesoru grupa

33. Biomateriāli MEE412 Knēts Ivars Profesors Dr.habil.sc.ing.

Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

34. Biomaterialu tehnoloģijas pamati

ĶST561 Cimdiņš Profesors Dr.sc.ing. Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

35. Biomehānika MEE319 Knēts Ivars Profesors Dr.habil.sc.ing Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

36. Biopolimēri un tehnoloģija ĶPĶ533 Cimdiņš Rūdolfs Profesors Dr.sc.ing. Būvniecības fakultāte

39


Biomateriālu un biomehānikas profesora grupa 37. Biznesa socioloģija HSP488 Kuņickis Valērijs Docents Humanitārais institūts

Socioloģijas un pedagoģijas katedra38. Ciparu iekārtas un sistēmas RAE362 Celmiņš Tālis Asoc.profesors Dr.sc.ing. Elektrotehnikas un telekomunikāciju fakultāte

Telekomunikāciju iekārtu un komponenšu profesoru grupa39. Civilā aizsardzība ICA101 Pālītis Ēriks Docents Dr.chem. Inženierekonomikas fakultāte

Darba un civilās aizsardzības institūtsCivilās aizsardzības profesoru grupa

40. Darba aizsardzības pamati IDA117 Ziemelis Valdis Docents Dipl. Ing. Darba un civilās aizsardzības institūts41. Datorgrafikas pamati DAA305 Kivlāns Ivars Lektors Mag.sc.ing. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte,

Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts42. Datormācība (pamatkurss) MMP101 Jevstignejevs Vladislavs

Gluhih SergejsLektorsDocents

Mg.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāteMehānikas institūts

43. Datoru sistēmas medicīnā MEE403 Markoviča Ieva Docente Dr.med. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

44. Elektronika medicīnā RRI311 Ņikitins Vadims Docents Dr.sc.ing. Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

45. Elektrotehnika un elektronika EEE209 Nadežnikovs Ņikita Asoc.profesors Dr.phys Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte,Elektrotehnikas institūts, Elektrotehnikas profesoru grupa

46. Ekonomika IET103 Nešpors Viktors Asoc.profesors Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteTautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūtsMakroekonomikas profesoru grupa

47. Ekspertu novērtējumu algoritmi DAI355 Markovičs Zigurds Profesors Dr.habil.sc.ing.

Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

48. Fizika MFB101 Knite Māris Profesors Dr.habil.phys Tehniskās fizikas institūts,Cietvielu fizikas institūta direktors

49. Fizikālā materiālzinība MEE404 Genādijs Sagalovičs Profesors Dr.habil.sc.ing.

Transporta un mašīnbūves fakultāteBiomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūts

50. Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati

MEE330 Dehtjars Jurijs Profesors Dr.habil.phys Transporta un mašīnbūves fakultāteBiomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūts

51. Fizioloģisko mērījumu tehnika MEE308 Blumfelds Leons Docents Dr.med. Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

52. Fiziskā audzināšana HFA101 Kampuse Māra Lektore Humanitārais institūtsFiziskās audzināšanas katedra

53. Franču valoda HVD122 Otlāne Inta Lektore Humanitārais institūts Valodu katedra

54. Funkcionālie medicīniskie implanti

BBB301 Cimdiņš Rūdolfs Profesors Dr.sc.ing. Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

55. Grafikas pamati Delphi DAA200 Kivlāns Ivars Lektors Mag.sc.ing. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

56. Ievads medicīnas inženierzinātnē MEE214 Balodis Aldis Asoc.prof. Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

57. Inženierķīmija ĶVĶ115 Kampars Valdis Profesors Dr.habil.chem. Vispārīgās ķīmijas katedra58. Investīciju ekonomika IUE521 Lāce Nataļja Docente Dr. oec. Inženierekonomikas fakultāte

Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

59. Kvalimetrijas metodes MKI467 Tribis Guntis Lektors Mag.ing. Transporta un mašinzinību fakultāteRažošanas kvalitātes institūts

60. Kvalitātes regulēšana un kontroles pamati

MMK227 Balodis Aldis Asoc.prof. Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

61. Matemātika DMF101 Volodko Inta Asoc. profesors

Dr. math. Inženiermatemātikas katedra

62. Materiālu pretestība MMP219 Gonca Vladimirs Profesors Dr.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāte,Mehānikas institūts

40


63. Mašīnu elementi MKI290 Upītis Gunārs Asoc.profesors Dr.sc.ing Ražošanas kvalitātes institūts64. Mazā uzņēmuma

uzņēmējdarbības organizācijaIRO423 Survilo Tatjana Docente Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāte

Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra65. Mikroprocesoru tehnika DST306 Čipa Argo Docents Dr.sc.ing. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte,

Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts66. Mikro- un nanotehnoloģijas MMK371 Genādijs Sagalovičs Profesors Dr.habil.sc.ing

.Transporta un mašīnbūves fakultāteBiomedicīnas inženierzinātnes un nanotehnoloģiju institūts

67. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas

DAI520 Markoviča Ieva Docente Dr.med. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

68. Medicīniskā informātika MEE514 Glazs Aleksandrs Profesors Dr.habil.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

69. Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati

MEE413 Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

70. Medicīniskās fizikas pamati MEE332 Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

71. Medicīniskās tehnikas projektēšana

MEE407 Balodis Aldis Asoc.prof. Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

72. Medicīniskās statistikas metodes MEE307 Kataševs Aleksejs Asoc. profesors

Dr.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

73. Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas

MEE509 Kataševs Aleksejs Asoc. profesors


74. Medicīnisko iekārtu drošums MEE320 Genādijs Sagalovičs Profesors Dr.habil.sc.ing.


75. Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija

MEE311 Genādijs Sagalovičs Profesors Dr.habil.sc.ing.


76. Mērīšanas tehnika medicīnā MMK263 Kataševs Aleksejs Asoc. profesors


77. Mehatronika MMK443 Genādijs Sagalovičs Profesors Dr.habil.sc.ing.


78. Multivides pielietojumi DST469 Ziema Māris Docents Dr.sc.ing Datortīklu profesoru grupa79. Projektu vadīšana IUE328 Magidenko Anatolijs Profesors Dr. habil.oec. Inženierekonomikas fakultāte

Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

80. Protēžu ierīces un instrumenti MBI144 Djukindžijevs Jevgēņijs Profesors Dr.Sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Protēžu mehānikas profesoru grupa

81. Protēžu projektēšana MBI518 Djukindžijevs Jevgēņijs Profesors Dr.Sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Protēžu mehānikas profesoru grupa

82. Radiācijas drošība medicīnā MEE511 Bogučarska Tatjana Asistente Dr.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

83. Radiācijas terapijas tehnoloģijas MEE508 Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

84. Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīze

RRI463 Kamens Andris Docents Dipl.ing. Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

85. Saimnieciskas darbības tehniski ekonomiskā analīze

IUE402 Didenko Konstantīns Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

86. Saskarsmes pamati HPS120 Gudzuka Sandra Docente Mag. psyh. Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

87. Siltummācība MSE201 Nagla Jānis Docents Dr.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Siltumtehnisko sistēmu profesoru grupa

88. Spektroskopijas metodes medicīnā

MEE406 Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

41


89. Sociālā psiholoģija HSP430 Kuņickis Valērijs Docents Dr. phyl. Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

90. Šūna un mikrobioloģija MEE310 Kuzņecova Valentīna Docente Dr.med. Rīgas Stradiņa universitāteMikrobioloģijas katedra

91. Tehniskā mehānika MTM242 Vība Jānis Profesors Dr.habil.sc.ing.

Transporta un mašīnbūves fakultāte,Mehānikas institūts

92. Teorētiskā mehānika MTM219 Vība JānisGrasmanis BrunoTipāns IgorsVjaters Ilmārs

ProfesorsAsoc.prof.DocentsDocents

Dr.habil.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ing


93. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika

BTG131 Auzukalns JānisVeide GaļinaDobelis Modris

DocentsDocentsProfesors

Dr.sc,ing.Dr.sc,ing.Dr.sc.ing.

Būvniecības fakultāte, Transportbūvju institūts,Tēlotājģeometrijas un inženiergrafikas profesoru grupa

67. Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā

DAA304 Glazs Aleksandrs Profesors Dr.habil.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

68. Tiesību pamati medicīnā MEE302 Mihailovs Ivans Lektors Dipl.iur.Mag.sc.hum.

69. Tirgzinību teorija un prakse IUE459 Magidenko Anatolijs Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

70 Tirgus analīze un tirgzinības stratēģija

IRO102 Survilo Tatjana Docente Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

71. Vadības organizācija uzņēmumā IRO202 Survilo Tatjana Docente Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

72. Veselības aprūpes organizācija un ekonomika

MEE203 Didenko Konstantīns Profesors Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

73. Vispārīgā metroloģija MAB215 Šīrons Edgars Profesors Dr.habil.sc.ing.

Transporta un mašīnzinību fakultāte,Aparātbūves un ražošanas automatizācijas institūts, Mēraparātu un metroloģijas profesoru grupa

74. Vācu valoda HVD121 Studente Ināra Lektore Mg.phyl. Humanitārais institūtsValodu katedra

75. Zināšanu bāzes medicīnas ekspertu sistēmās

DAI356 Markovičs Zigurds Profesors Dr.habil.sc.ing.

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

42


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA U N MAŠĪNBŪVES FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERIJAS UN MIKROTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSRīgas Stradiņa universitātes

Normālās fizioloģijas katedras sēdē____________________________

Katedras vadītāja L. Aberberga Augkalne

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs: MEE410

Mācību priekšmeta nosaukums: Anatomija un fizioloģijaMācību spēks: Līga Aberberga Augškalne,

Dr.habil.med.,profesore Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 16 stundas lekcijas 16 stundas praktiskie darbi

MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīniskās radiācijas terapijas fizikālo tehnoloģiju pamatos.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par modernām radiācijas terapijas tehnoloģijām, kuras izmanto gan jonizējošo un nejonizējošo starojumu.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Fizioloģija rehabilitologiem. L.AberbergaAugškalne. Nacionālais Medicīnas Apgāds, 2002, 214 lpp.2. Human anatomy and physiology. Carola R., Harley J.P.,Noback C.R.,1990. 3. Structure and function of the human body.. Memmler R.L.,Wood D.L.,1987.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, praktiskie darbi – diskusijas, zīmējumi,

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar radiācijas terapijas fiziku, tehniku un tehnoloģijām.

Vērtējuma svario Eksāmens 80%o Praktiskie darbi,

patstāvīgs pētījums20%

43


Kopā 100%Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Anatomija un fizioloģija ir medicīnas pamatzinātnes. Organisma uzbūve un funkciju regulācijas mahānismu izpratne ir daudzveidīgo diagnostikas veidu un terapijas pamats, kas nozīmīgs visām ar medicīnas jomu saistītajām profesijām.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas bioloģijas, fizikas un ķīmijas zināšanas, kā arī mācību materiāla atkārtošana.

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi

1. CD –ROM for Anatomy and Physiology.2. Power Point presentations about Anatomy and Physiology. 3. . Fizioloģija rehabilitologiem. L.AberbergaAugškalne. Nacionālais Medicīnas Apgāds, 2002, 214 lpp.4. Human anatomy and physiology. Carola R., Harley J.P.,Noback C.R.,1990. 5. Structure and function of the human body.. Memmler R.L.,Wood D.L.,1987.

44


Kalendārais plāns.1.semestris

Ned

ēļa Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas

1. Ievads anatomijā un fizioloģijā. Skelets. Locītavas. 2 Atšķirt dažādas skeletal asis un plaknes zīmējumā. 12. Skeleta muskulatūra. Nervu sistēma. Nerva-muskuļa sinapse. 2 Recognize the muscles of the body from anterior and

posterior view.1

3. Sensorā sistēma. 1 Noteikt orgānu lokalizāciju krūsu un citos dobumos šķērsgriezumā.

1

4. Veģetatīvā nervu sistēma un veģetatīvās reakcijas. 1 Tepingtests – maksimāla motoriska aktivitāte. 15. Asinis. Sirds. 2 Zīlīšu reakcijas. 16. Asinsvadi un asinsrite. Limfātiskā sistēma. 2 Asins grupu noteikšana. 17. Elpošana. 2 Sirdsdarbības cikls. 18. Gremošana. 1 Asins spiediena mērīšana. 29. Izvadsistēmas. Nieres. 2 Spirogramma un elpošanastilpumi. 110. Reproduktīvā sistēma. 1 Patstāvīgs izpētes darbs. 6

Kopā 16 16Kopā 32

45


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTERADIOTEHNIKAS UN SAKARU FAKULTĀTE

RADIOELEKTRONIKAS INSTITŪTS

Apraides sistēmu profesoru grupa

APSTIPRINĀTS........................................................

profesoru grupas sēdē

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs RRI349

Mācību priekšmeta nosaukums: Analogās un ciparu mikroshēmasMācību spēks: Juris Šīrs, Guntars Dziļums, Dipl. Ing. Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 3 KP; 48 stundas ar sadalījumu32 stundas lekcijas16 stundas laboratorijas darbi

Kontroles forma: eksāmens

MērķisSniegt profesionālo un akadēmisko izglītību elektronikas pielietojumos, apgūstot padziļinātas zināšanas par analogo un ciparu mikroshēmu uzbūvi, struktūrshēmas risinājumiem, to tipveida elektroniskās iekārtās un radiotehniskās sistēmās.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas un prasmi patstāvīgi risināt uzdevumus, kuri saistīti ar analogo un ciparu mikroshēmu izmantošanu, parametru regulēšanu elektronisko un radiotehnisko sistēmu ekspluatācijā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Analogās mikroshēmas. Rokasgrāmata. Artech house. 1993.2. Ciparu mikroshēmas. Rokasgrāmata. Artech house. 1993.3. J.Bleijers, G.Balodis. Signālprocesora TMS320C50 sākumkomplekts. Rīga, .RTU. 1994.4. J.Bleijers. Signālprocesora TMS320C50 programmēšanas līdzekļi. Rīga, .RTU. 1994.5. HC6809 Microcontrollers Family. Users Guide. Motorola. 1995.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Diskusijas, Mājas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas par mikrokontroleru un signālprocesoru pielietošanu, programēšanu un lāgošanu dažādu praktiski nozīmīgu uzdevumu risināšanā.

46


Vērējuma svariEksāmens 40%Praktiskie darbi 40%Mājas darbi 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra mājas darbu izpilde, Precīza praktisko darbu izstrāde. Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Vidējas integrācijas pakāpes mikroshēmas ražo daudzas firmas. Motorola, Intel, Analog Devices, u.c. studentiem tiek piedāvāti izplatītāko firmu TI, Motorola un Intel bāzes modeļu apguve.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Mājas darbu iesniegšana termiņā, patstāvīga tipveida ieslēguma shēmu apguve.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Mikrokontroleru pielietojums sadzīves aparatūrā. Signālprocesoru perspektīvās lietošanas jomas.

Kalendārais plāns.2.semestrisNedēļa Lekcijas temats Praktiskā darba tēma

1. Precīzijas signāli un sistēmas kļūdas avoti Sistēmas kļūdas avoti2. Neelektrisko lielumu mērīšana3. Diferenciāla signāla pastiprinātāji Neelektrisko lielumu mērīšana4. Rezistīvie, induktīvie, kapacitatīvie un temperatūras

devēji5. Plūsmas mērītāji Rezistīvie devēji6. Motoru kontrole7. Mēriekārtu precizitāte Induktīvie devēji8. Mēriekārtu kopējā kļūda9. Vidējas integrācijas pakāpes ciparu mikroshēmas Kapacitatīvie devēji10. Informācijas ievads un izvads, indikācija11. Loģisko funkciju sintēze Informācijas ievads un izvads12. Aritmētiskās operācijas13. Kodu pārveidošana Indikācija14. Ciparu datu pārraide15. Frekvenču sintezātori Aritmētiskās operācijas16. Atmiņu mikroshēmu lietošana

Lekcijas 32 stundas Praktiskie darbi 16 stundasKopā 48 stundas

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Introduction to digital signal processing. TI. 1993.2. TMS320c5X. User’s Guide. TI. 19933. J.Bleijers, G.Balodis. Signālprocesora TMS320C50 sākumkomplekts.

Rīga.RTU. 1994.

47


4. J.Bleijers. Signālprocesora TMS320C50 programmēšanas līdzekļi. Rīga.RTU. 1994.

5. HC6809 Microcontrollers Family. Users Guide. Motorola. 1995.6. PC tipa dators ar atbilstošu programmatūru un aprīkojumu.7. TMS320C50 Starter Kit Users Guide. TI.1994.8. Mikrokontrolers HC6809. Users Manual. 1994. 9. TMS320C50 Users Guide. TI.10. Mikrokontrolers HC6809. Users Guide

48


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEHMANITĀRAIS INSTITŪTS

VALODU KATEDRA

APSTIPRINĀTS........................................................Valodu katedras sēdē

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs HVD120

Mācību priekšmeta nosaukums: Angļu valodaMācību spēks: Anastasija Žiravecka, Dr.sc.ingStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 4KP; 64 stundas ar sadalījumu32 stundas praktiskie darbi – I. semestris32 stundas praktiskie darbi – II. semestris

Mērķis Radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve.

Mācību priekšmeta uzdevumi: 1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4) apgūt profesionālo leksiku.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1) Finn Bergskaug, Erik Sandvik, Basic Technical English, 1997. 2) VOA Special English, Science In The News, 1989.3) Žurnāli: Biomedical Engineering.

Priekšmeta mācīšanas metode: Praktiskas nodarbības, ietverot frontālu un grupu darbu, individuālo un patstāvīgo darbu.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Ieskaites un eksāmens. Tiek vērtētas studentu radošas vācu valodas prasmes lasīšanā, rakstīšanā, runāšanā, klausīšanās. Semestra laikā studenti veic divus pārbaudes testus par apgūto mācību vielu, semestra beigās kārto ieskaiti, bet kursa nobeigumā - eksāmenu.

Prasības priekšmeta apguvei: Regulāra nodarbību apmeklēšana, mutveida un rakstveida uzdevumu izpilde.

49


Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studenti atbild uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem, veic grupu darbu un komunikatīvus uzdevumus; mācās komentēt tabulas, diagrammas, shēmas un izteikt domas, viedokli par tēmu monologrunas vai dialogrunas formā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Studentiem regulāri jāgatavojas nodarbībām, izpildot variatīvus uzdevumus un vingrinājumus leksiski-gramatiskā satura apguvei.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Studentu profesionālās izglītības un izvēlētās specialitātes iespējas.

Kalendārais plāns.1., 2. semestrisNedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

1. Introduction. Biofeedback. Active Voice.2. Biofeedback3. Blindness4. Blindness5. Child Health Care6. Child Health Care7. Cryobiology8. Home-Reading. 3000 signs9. Control-Work10. Deafness. Passive Voice11. Deafness12. First Aid13. Home-Reading. 3000 signs14. Food and Health15. Control-Work16. Test17. Learning Disabilities. Modals. My Special Field18. Learning Disabilities. Modals. My Special Field19. Light and Health 20. Light and Health21. Microsurgery22. Microsurgery23. Home-Reading. Complex Object, Subject24. Test25. Natural Sciences26. Natural Sciences27. Ozone28. Ozone29. Regeration of Limbs. Prepositions30. Home-Reading31. Test32. Examination

50


Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskaites un mācību procesa tehniskie līdzekļi

1) Finn Bergskaug, Erik Sandvik, Basic Technical English, 1997. 2) VOA Special English, Science In The News, 1989.3) Žurnāli: Biomedical Engineering.

51


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪNZINĪBU FAKULTĀTE


APSTIPRINĀTSBiomedicīnas inženierzinātņu un

nanotehnoloģiju institūtaPadomes sēdē 2002.gada 8. martā

BINI institūta padomes priekšsēdētājsProf. G. Sagalovičs

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MEE411

Mācību priekšmeta nosaukums: Bioķīmijas un biofizikas pamatiMācību spēks: Tatjana Bogučarska, Dr. sc. ing.,

asistenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt studentiem biofizikas un bioķīmijas zinātnes pamati, kuras ir nepieciešamas lai saprast dzīvības procesu norises molekulārie pamati.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Iepazīt studentus ar molekulām, kas veido dzīvas dabas ķīmiskais pamats, tajā skaitā aminoskābes, olbaltumi, vitamīni, ogļhidrāti, lipīdi, mikroelementi un ūdens. Noskaidrot jautājumus, kas ir saistīti ar ģenētisko informāciju pārnešanu, hromosomu un gēnu struktūrām, olbaltumvielas sintēzi un regulāciju. Iepazīt ar ķīmiskiem un fizikāliem biomolekulu pētījumu metodēm.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Akmentiņš, F. Zariņš, Bioķīmijas pamati, R., „Zvaigzne”, 1971, 363 lpp.2. K. Hofmane, Ķīmija visiem, R., „Liesma”, 1967, 325 lpp.3. A. Lenindžers, Основы биохимии, М., «Мир», 1985, 3 тома.4. Č. R. Kantors, P.R. Šmile, Биофизическая химия, 1984.5. Galaktionovs, Bioloģisko molekulu asimetrija, R., Zinātne, 1983.6. D. Reži, Введение в биофизику, 3 тома, 1982.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Mājas darbi, diskusijas Praktiskie darbi

52


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar jonizējošā starojuma likumu un Radiācijas drošības iegūtas zināšanām, kā arī iemaņas praktiskai izmantošanai.

Vērtējuma svariEksāmens 60%Mājas darbi 20%Praktiskie darbi 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra mājas darbu izpilde, dalība praktiskās nodarbībās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Kursā tiek pievērsta liela uzmanība bioloģisko sistēmu uzvedības problēmām dažādos līmeņos, sakot no molekulārā, kā arī tiek noskaidroti ģenētikas un bioloģiskas attīstības eksistējošas problēmas. Mūsdienu bioķīmijas un biofizikas zinātne ir sasniegusi lielus sasniegumus bioloģisko parādībā paskaidrošanā.Līdz ar to ir jāaptver biofizikas un bioķīmijas pamatus lai brīvi orientēties pašlaik izmantotājos mūsdienu biopolimēru pētījumu metodēs, kas palīdzes veiksmīgi uztvert ar biofizikas un bioķīmijas saistītas turpmākās zināšanas un strādāt attiecīgus projektus un darbus.

-Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas un ķīmijas pasniegta materiāla atkārtošana.

53



Ned


Temats Stundas Temats Stundas1 Ievads. Biofizikas un bioķīmijas

uzdevumi un metodes. Šūnas.2

2. Biomolekulas un to funkcionālas grupas. Biomolekulas nomenklatūra.

2 Aprēķini. Šūnas izmēri un komponenti. Funkcionālu grupu identificēšana.

2

3. Vājas un stipras mijiedarbības. Elektrolīti. Ūdens

2

4. Bioloģisko sistēmu termodinamika 2 Aprēķini. Bufera īpatnības. pH. Bioķīmiska procesa brīvas enerģijas noteikšana.

2

5. Lipīdi 26. Ogļhidrāti. Pamat bioķīmiskie

procesi.2 Lipīdu maiņa. Ogļhidrātu maiņa

(seminārs)2

7. Aminoskābes un olbaltumvielas 28. Olbaltumvielu fizika 2 Aprēķini. Aminoskābes

jonizācija. Mihaelisa-Mentena vienādojums.

2

9. Nukleoproteīdi 210. Olbaltumvielas biosintezē 2 Olbaltumvielu maiņa.

Membrānu fizika (seminārs)2

11. Fermenti 212. Kofaktori, Vitamīni, Hormoni 2 Neraudu fizika.

Mehanoķīmiskie procesi. (seminārs)

2

13. Makromolekulu fizika 214-16.

Biopolimēru pētīšanas metodes. 6 Fotobioloģiskie procesi. Bioluminescence. Redze. (seminārs)

2

KOPĀ: 32 16KOPĀ: 48

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Dators2. Digitalais projektors3. Internetā- bioķīmijas un biofizikas materiāli4. Albert L.Lehninger, Principles of biochemistry, Worlth Publishers, Inc., 3.sējumi, 1985.5. M.V. Volkenšteins, Биофизика, Nauka, lpp. 575, 1981.

54




Apraides sistēmu profesoru grupa

APSTIPRINĀTS........................................................



Mācību priekšmeta nosaukums: Bioloģisko signālu analīze Mācību spēks: Guntars Balodis, Dr. Sc. Ing.

Asoc.profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 5 KP; 80 stundas ar sadalījumu32 stundas lekcijas32 stundas praktiskie darbi16 stundas laboratorijas darbi

MērķisSniegt akadēmisko izglītību diskrēto signālu apstrādē, apgūstot pamata zināšanas par diskrēto elektrisko signālu īpašībām un signālu analīzes metodēm, lai gūtu priekšstatu par parādībām un procesiem bioloģisko objektu iekšienē.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par diskrēto signālu apstrādes pamatiem, laika un spektra analīzes metodēm, par laikā un pēc spektra ierobežotiem signāliem un to izmantošanu medicīnas fizikā un bioloģisko signālu apstrādē..

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.6. Beķeris E. Ievads signālu analīzē. R., Zvaigzne, 1998., 98 lpp. 7. Beķeris E. Ievads signālu analīzē. R., RTU – Lundas TU, 1997., 98 lpp. 8. Losevs A. Lineārās radioķēdes. R., Liesma, 1985. 467 lpp.9. Introduction to digital signal processing. TI. 1993.10. Bellanger . Digital Processing of Signals. 1989.11. Л Голденберг Б Матюшкин М Поляк ЦОС. М Радио и связь 1985 гл 7 – 912. .Antonju A. Digital Signal Processing. 1985.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Mājas darbi Praktiskie darbi Diskusijas,

55


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar signālu analīzi laika un frekvences apgabalos praktiskās elektroniskās shēmās.

Vērtējuma svariEksāmens 40%Mājas darbi 20%Praktiskie darbi 20%Laboratorijas darbi 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiElektrisko shēmu lasīšanas iemaņas. Priekšzināšanas “Ievads bioloģisko signālu apstrāde” apjomā. Regulāra mājas darbu izpilde, Dalība praktiskās nodarbībās, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Cilvēka darbības un dzīvības nodrošināšanas funkcijas izvērtējamas ar dažādu un ļoti daudzveidīgu elektrisko signālu klāstu ar plašu dinamisko diapazonu un frekvenču joslu. Diskrēto signālu vispusīga analīzei gan laika, gan frekvences apgabalā ir jāaptver visa šī daudzveidība ar atšķirīgiem ierobežojumiem ilguma un frekvenču caurlaides joslas terminos un jāapmierina gala rezultāta vizualizācijas prasības.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga elektronisko shēmu lasīšana

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Signālu avoti bioloģiskos objektos. Signālu un vērtējamo parametru daudzveidība. Signālu analīzes piemēri medicīnas diagnostikā.

Kalendārais plāns.1.semestrisNedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati Laboratorijas darbu temati1. Analogo signālu

diskretizācija2. Analogo signālu kvantēšana Analogo signālu

diskretizācija3. Analogo signālu kodēšana4. Bioloģisko signālu apstrāde. Analogo signālu kodēšana Analogo signālu kodēšana5. Furje transformācija.6. Laplasa transformācija Furje transformācija. Furje transformācija.7. Z- transformācija8. Diskrētais vijums laika

funkcijāmDiskrētais vijums laika funkcijām

9. Diskrētais vijums spektrālām funkcijām

8. Ātrā Furje transformācija9. Retināšana laikā Ātrā Furje transformācija

retināšana laikāĀtrā Furje transformācija retināšana laikā

10. Retināšana pēc frekvences11. Modems un kodeks Modems un kodeks Kodeks

56


12. Attēlu veidošana13. Attēlu kvalitātes mērs14. Attēlu rekonstruēšana no

projekcijāmAttēlu rekonstruēšana no projekcijām

Lekcijas 32 stundas Laboratorijas darbi 16 stundas Praktiskie darbi 32 stundasKopā 80 stundas

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Beķeris E. Ievads signālu analīzē. R., Zvaigzne, 1998., 98 lpp. 2. Balodis G. Diskrēto signālu apstrāde. R., RTU, 2002., 62 lpp. 3. Losevs A. Lineārās radioķēdes. R., Liesma, 1985. 467 lpp.4. Signālu analīze ar MatLab programmu.5. Darbs ar signālprocesoru TMS320C50.6. TMS320C50 User’s Guide.7. DSK C50 User’s Guide.8. Introduction to digital signal processing. TI. 1993.9. TMS320c5X. User’s Guide. TI. 199310. J.Bleijers, G.Balodis. Signālprocesora TMS320C50 sākumkomplekts. Rīga.RTU. 1994.11. J.Bleijers. Signālprocesora TMS320C50 programmēšanas līdzekļi. Rīga.RTU. 1994.12. TMS320C50 sākumkomplekts. TI. 199513. PC tipa dators ar atbilstošu programmatūru,laboratorijas aprīkojumu un demonstrācijas

CD .14. TMS320C50 Starter Kit Users Guide. TI.1997.15. TMS320C50 Users Guide. TI. 1997.

57


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTE

BIOMATERIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS INSTITŪTS

BIOMATERIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS PROFESORA GRUPA

APSTIPRINĀTS profesora grupas sēdē

…………………………. Prof. I.Knēts


Mācību priekšmeta nosaukums: BiomateriāliMācību spēks: Ivars Knēts, Profesors,

Dr.habil.sc.ing.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP; 32 stundas ar sadalījumu:16 stundas lekcijas,16 stundas praktiskie darbi

Mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību par biomateriālu izveides pamatprincipiem un viņu mehāniskās uzvedības īpatnībām. Termins "biomateriāli" ir starptautiski pieņemts apzīmējums materiāliem, kurus izmanto bojāto dabisko bioloģisko audu aizvietošanai.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par tādu biomateriālu izveides principiem, kuri garantētu fizioloģisko, bioķīmisko un biomehānisko saderību ar aizvietojamajiem bioloģiskajiem audiem. Novērtēt biomateriālu reakciju uz galvenajiem slogojuma režīmiem un tās atkarību no materiāla struktūras.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:1. Biomaterials Science - An Introduction to Materials in Medicine (ed. B.Ratner et al).

Academic Press, London, UK, & San Diego, USA, 1996. 484 lpp. (angļu val.).2. Mūsdienu biomehānikas problēmas, 4. rakstu krājums (Bioloģisko audu

aizvietotājmateriālu mehānika, atb. red. K.Frolovs). Rīga, Zinātne, 1987. 192 lpp. (krievu valodā „Современные проблемы биомеханики”).

3. E. Wintermantel, S.-W. Ha, Biokompatible Werkstoffe und Bauweisen. Springer, Berlin, 1998. 547 lpp. (vācu val.).

Priekšmetu mācīšanas metode:- lekcijas;- praktiskie darbi, diskusijas.

58


Priekšmetu apgūšanas vērtēšanas principi:Studenta zināšanas izvērtē ar atzīmi desmit baļļu sistēmā.

Vērtējuma svari:- Eksāmens 60%;- Praktiskie darbi 40%;

Kopā: 100%.

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra dalība lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Aktīvas paša studijas mājās vai bibliotēkā, izmantojot rekomendējamos literatūras avotus un zinātniskos žurnālus biomehānikas nozarē. Eksāmena nokārtošana paredzētajā termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze : Cilvēka dažādie bioloģiskie audi (kaulaudi, skimšļaudi, asinsvadi, elpošanas vadi, šķērssvītrotie un gludie muskuļi, sirds muskulatūra, āda u.c.) dzīves laikā ir pakļauti dažādām destruktīvām izmaiņām un tāpēc var rasties situācija, ka šie audi ir jāaizvieto ar mākslīgiem materiāliem. Šie mākslīgie materiāli, saukti par biomateriāliem, tiek veidoti ar tādu struktūru un mehāniskajām īpašībām, kas nodrošinātu bioloģisko sistēmu turpmāku efektīvu darbību organismā. Ir svarīgi apzināt šo biomateriālu mehānisko reakciju uz dažādām slodzēm, kas tiek raksturota ar dažādiem biomehānisko īpašību parametriem, kuri savukārt ir atkarīgi no veselas virknes mehāniskajiem faktoriem (slogošanas veida, ātruma un ilguma, audu mitruma un temperatūras, paraugu izmēra un formas u.c.).

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Regulāra sagatavošanās uz nākošo nodarbību, atkārtojot iepriekšējā nodarbībā izskatītos jautājumus. Pārlasīt konspektuālās piezīmes, kas izdarītas iepriekšējās lekcijas laikā, iepazīties ar norādīto papildus literatūru attiecīgā jautājuma apguvei.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati: Konkrētu jautājumu un skaitlisku uzdevumu risināšana materiāla mehāniskās reakcijas noteikšanai dažādu slodžu gadījumā. Biomateriālu mehānisko īpašību raksturojošu parametru eksperimentāla noteikšana ar nesagraujošām un sagraujošām pārbaudes metodēm. Eksperimenta rezultātu statistiskā apstrāde.

Iespējamā apmācības valoda:Latviešu, angļu, krievu.

Kalendārais plāns: 1. semestris

Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

Lekcijas (2x45 min)1. Biomateriālu klasifikācija, to izmantošanas īpatnības2. Biomateriālu mehāniskās īpašības, to raksturlielumi stiepē, spiedē, liecē 4. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no slogošanas ilguma5. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no slogošanas ātruma un mitruma7. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības

10. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības13. Biomehāniskās prasības biomateriāliem cieto bioloģisko audu aizvietošanai

59


15. Biomehāniskās prasības biomateriāliem mīksto bioloģisko audu aizvietošanai

Praktiskie darbi (2x45 min)3. Biomateriālu mehānisko īpašību raksturlielumu eksperimentāla noteikšana

stiepē, spiedē, liecē6. Biomateriālu mehānisko īpašību atkarība no dažādiem mehāniska rakstura

faktoriem8. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 1.daļa9. Cieto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 2.daļa

11. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 1.daļa12. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības, 2.daļa14. Biomehāniskās prasības biomateriāliem cieto bioloģisko audu aizvietošanai.16. Biomateriālu un bioloģisko audu saderības pamatprincipi

60



BIOMATERRIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS INSTITŪTS


APSTIPRINĀTS........................................................


Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs ĶST 561

Mācību priekšmeta nosaukums: Biomateriālu tehnoloģijas pamatiMācību spēks: Rudolfs Cimdiņš, Dr. sc.ing.

Līga Bērziņa, Dr. Sc. Ing. DocenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt akadēmiskās zināšanas medicīnas inženierzinātnes studentiem - biomateriālu tehnoloģijas pamatos, lai viņš spētu orientēties medicīnā plaši pielietoto jauno materiālu klāstā un būtu konkurētspējīgs akadēmiski izglītots speciālists strauji augošajā medicīnas tehnoloģiju tirgū.

Mācību priekšmeta uzdevumi Sniegt ieskatu biomateriālu tehnoloģijas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par biomateriālu klasēm, biomateriālu īpašībām un pielietošanu.Laboratorijas darbos praktiski iepazīties ar dažādu klašu biomateriāliem, biomateriālu īpašību novērtējumu un novērtējuma metodiku.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts

1. W.Vogel. Glass Chemie. 3.Aufgabe, Springer Verlag, 1992, S.412 .2. L.Bērziņa. Lekciju kurss ” Biomateriālu tehnoloģija”. Datorsalikums, 30 lpp.3. E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für

Medizin und Umvelt,. Springers - Verlag Berlin Heidelberg, 1998, p. 547.4. З.Стрнад. Стеклокерамические материалы, Москва, 1988.5. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig,

Stuttgart, 1976.10. S. Mann, J. Webb, R.J.P. Williams, Biomineralisation, Chemical and Biochemical

Perspectives, VCH, Weinheim, 1989.6. U. Schubert, N. Husing, Chemical technologie of Materials, Wiley-VCH, 2000, 396

lpp.Priekšmeta mācīšanas metode

Lekcijas,

61


Laboratorijas darbi,

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīmeDesmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar medicīnā lietojamo materiālu īpašību un pielietojuma izvērtējumu.

Vērtējuma svariEksāmens 60%Laboratorijas darbi 40%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei

Programmas apguve, Dalība laboratorijas darbos, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze

Medicīnā bojātu audu aizvietošanai izsenis tiek lietoti mākslīgi materiāli. Šodien piedāvāto biomateriālu klāsts dažādās medicīnas nozarēs ir ļoti liels. Medicīnas inženierzinātņu speciālistam būtu jāorientējas šajā materiālu klāstā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.

Patstāvīga medicīnisko nozaru terminoloģijas un cilvēka anatomiskās un fizioloģiskās sistēmas terminoloģijas apgūšana.

Priekšmeta satura anotācija

Biomateriālu definīcija. Biomateriālu attīstības vēsture. Biomateriāli un to iedalījums: pēc ķīmiskā sastāva un struktūras, pēc audu atbildes reakcijas un to funkcionālā pielietojuma. Bioinerti un bioaktīvi materiāli. Biomateriāli ar mainīgu virsmas aktivitāti.Biorezorbējoši materiāli.Biomateriālu klases un to raksturojums - metāli, polimērmateriāli, keramika, stikls, stiklakeramika, oglekļa materiāli, kompozīti.Biomateriālu iegūšanas tehnoloģiju raksturojums pa biomateriālu klasēm: stikla un keramikas tehnoloģijas, polimēru tehnoloģijas, metālu tehnoloģijas un dažādu kompozīttehnoloģiju principiālās shēmas. Biomateriālu īpašības un to atkarība no iegūšanas tehnoloģijas. Biomateriālu “in vivo” un “în vitro” pārbaudes metodes. Biomateriālu sterilizācija. Biomateriālu funkcionālās īpašības. Biomateriālu izvēle, pielietojums, pielietojuma kritēriji.Biomateriālu lietošanas priekšrocības un trūkumi.Biomateriālu tirgus novērtējums.

62





APSTIPRINĀTS profesora grupas sēdē …………………………. Prof. I.Knēts


Mācību priekšmeta nosaukums: BiomehānikaMācību spēks: Ivars Knēts, Profesors,

Dr.habil.sc.ing.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP; 32 stundas ar sadalījumu:32 stundas lekcijas.

Mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību cilvēka bioloģisko audu un sistēmu biomehānikā, apgūstot pamata zināšanas par šo audu un sistēmu mehānisko uzvedību.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par cilvēka bioloģisko audu reakciju uz galvenajiem slogojuma režīmiem un tās atkarību no audu struktūras, bioķīmiskā sastāva, kā arī dažādiem bioloģiskiem un mehāniskiem faktoriem.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:1. Mechanical Testing of Bone and the Bone-Implant Interface (eds Y.H. An,

R.A. Draughn). CRC Press, New York, 2000. 624 lpp. (angļu val.).2. Biomechanics of the Musculo-skeletal System (eds B.M. Nigg, W. Herzog),

John Wiley & Sons, New York, 1997. 957 lpp. (angļu val.).3. I. Knēts, G. Pfafrods, J. Saulgozis, Cieto bioloģisko audu deformēšanās un sabrukums.Rīga,

Zinātne, 1980. 319 lpp (krievu valodā „Деформирование и разрушение твёрдых биологических тканей”).

Priekšmetu mācīšanas metode:- lekcijas;

Priekšmetu apgūšanas vērtēšanas principi:Studenta zināšanas biomehānikā izvērtē ar atzīmi desmit baļļu sistēmā.

63


Vērtējuma svari:- Eksāmens 100%;

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra dalība lekcijās. Aktīvs paša studējošā mācību darbs mājās vai bibliotēkā, izmantojot rekomendējamos literatūras avotus un zinātniskos žurnālus biomehānikas nozarē. Eksāmena nokārtošana paredzētajā termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze : Cilvēka dažādie bioloģiskie audi (kaulaudi, skrimšļaudi, asinsvadi, elpošanas vadi, šķērssvītrotie un gludie muskuļi, sirds muskulatūra, āda u.c.) dzīves laikā ir pakļauti visdažādākā tipa statiskām, dinamiskām un vibrāciju slodzēm. Lai nodrošinātu audu normālu funkcionēšanu, ir svarīgi izprast šo audu mehānisko reakciju (uzvedību) uz šīm slodzēm. Tā tiek raksturota ar dažādiem biomehānisko īpašību parametriem, kuri savukārt ir atkarīgi no veselas virknes mehāniskiem (slogošanas veids, ātrums un ilgums, audu mitrums un temperatūra, u.c.) un bioloģiskiem faktoriem (vecums, dzimums, rase, fizioloģisko procesu aktivitāte).

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Regulāra sagatavošanās uz nākošo nodarbību, atkārtojot iepriekšējā nodarbībā izskatītos jautājumus. Pārlasīt konspektuālās piezīmes, kas izdarītas iepriekšējās lekcijas laikā, iepazīties ar norādīto papildus literatūru attiecīgā jautājuma apguvei.

Plānotie diskusiju temati lekciju laikā: Konkrētu jautājumu un skaitlisku uzdevumu risināšana materiāla mehāniskās reakcijas noteikšanai dažādu slodžu gadījumā. Bioloģisko audu mehānisko īpašību raksturojošu parametru eksperimentālās noteikšanas iespējas ar nesagraujošām un sagraujošām pārbaudes metodēm. Eksperimenta rezultātu statistiskā apstrāde.



Nedēļa Lekciju darbu temati

1. Biomehānikas priekšmets, tā virzieni un galvenās risināmās problēmas2. Biomehānisko īpašību noteikšana stiepē un spiedē. Garenliece (ļodze)3. Biomehānisko īpašību noteikšana liecē. Spriegumi un izliece4. Biomehānisko īpašību atkarība no mehāniskiem un bioloģiskiem faktoriem5. Kaulaudu mehāniskās īpašības, to izmaiņa atkarībā no mitruma un

slogošanas virziena un ātruma 6. Kaulaudu mehāniskās īpašības, to izmaiņa atkarībā no slogošanas ilguma un

vecuma7. Nesagraujošās pārbaudes metodes bioloģisko audu mehānisko īpašību

noteikšanai8. Sakarības starp kaulaudu mehāniskajām īpašībām, bioķīmisko sastāvu un

struktūru. Kaulaudu elektriskās īpašības9. Skrimšļaudu mehāniskā uzvedība

10. Asinsvadi, to struktūra un funkcijas

64


11. Mīksto bioloģisko audu mehāniskās īpašības12. Bioloģisko audu reģenerācija13. Bioloģisko audu rekonstruktīvās metodes14. Muskuļu iedalījums, īpašības un mehānika15. Kustību mehānika. Ergonomikas pamatprincipi16. Bioloģisko sistēmu matemātiskā modelēšana

Katra lekcija: 2 reizes pa 45 minūtēm (kopā: 90 minūtes).

65



BIOMATERRIĀLU UN BIOMEHĀNIKAS INSTITŪTS


APSTIPRINĀTS


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs ĶPĶ 533

Mācību priekšmeta nosaukums: Biopolimēri un tehnoloģijaMācību spēks: Rudolfs Cimdiņš, Dr. sc.ing.

Velta Tupureina, Dr. sc.ingStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Pārbaudes forma: eksāmens

Mērķis: Iepazīstināt studentus ar galvenajiem biopolimēru veidiem, to sintēzes un modificēšanas metodēm. Iepazīstināt studentus ar biopolimēru iegūšanas izplatītākajam tehnoloģijām un to ietekmi uz polimēru īpašībām.

Sagaidāmie rezultāti:Studenti: • zinās galvenos biopolimēru veidus, to īpašības; • izpratīs biopolimēru ķīmiskās struktūras, materiālu sastāva un izstrādājumu iegūšanas tehnoloģijas ietekmi uz to īpašībām; • orientēsies dažādu biopolimēru materiālu izveidošanas iespējas; • pratīs izvērtēt dažādu biopolimēru materiālu īpašību maiņu ārējo apstākļu ietekmē.

Kursa saturs:Biopolimēri. Nukleīhskabes. Olbaltumvielas.Polipeptīdu un olbaltumvielu struktūra.FermentI. Fermentu un polipeptīdu ķīmiskā sintēze.Biomedicīnas polimēri. Fizioloģiski aktīvie polimēri.Jaunie un tradicionālie biopolimēri.Poli(β-hidroksialkanāti) - bioloģiski savietojami polimēri. To iegūšana, struktūra un īpašības,modificēšana.Medicīnā lietojamie polimēri. To ķīmiskā uzbūve, izstrādājumu veidi, lietošanas jomas.Polimēru biodestrukcijas ķīmija un bioķīmija.Sintētisko biodegradablo polimēru hidrolīze.Bioloģiski sintezētie poliesteri, to destrukcijas veidi.Biodegradablie biomateriāli, to otrreizejās pārstrādes tehnoloģija.Plastmasu bioloģiskās sadalīšanas pārbaudes metodes.

66


Literatūra:

1. Биополимeры . Peд. Ю.Иманиси. Ilep. C яnoнсkоro. Под peд. B.B.Kopшaka,H.A.Ямсkовa.- M., Mиp, 1988, 544 c.

2. Biotechnology and Polymers. Ed. by C.G.Gebelein.- N.-Y. & London. PlenumPress, 1991, pp. 351.

3. Chemistry and Technology of Biodegradable Polymers. Ed. by GJ.L.Griffin.-N.-Y. & London, Chapman & Hall, 1994, pp. 154.

4. Microbial Bioproducts (Advances in biochem.eng./biotechnol., Vol.41), Berlin & -Heidelberg, Springer & Verlag, 1990.- pp. 139.

5. H.Planck, M.Dauner, M.Renardy Medical Textiles for Implantation.- Proc. Of the3rd Internal Conference of biomaterials, Berlin, Springer & Verlag, 1990.- pp.357.

Laboratorijas darbu raksturojums:

1. Biopolimēra izdalīšana no biomasas; tā molekulmasas noteikšana.2. Plastificētas biopolimera kompozīcijas sagatavošana un īpašību noteikšana.3. Pildītas vai porainas biopolimēra kompozīcijas sagatavošana un īpašību noteikšana.4. Brīvu biopolimēra plēvju vai parklājumu iegūšana, lejot no šķīduma vai presējot;

materiāla īpašību noteikšana.

67


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEHUMANITĀRAIS INSTITŪTS

SOCIOLOĢIJAS UN PEDAGOĢIJAS KATEDRA

APSTIPRINĀTS

Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedras sēdē

_______________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HSP488

Mācību priekšmeta nosaukums: Biznesa socioloģijaMācību spēks: Valērijs Kuņickis, Dr. phil., docentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


I. Priekšmeta struktūra un uzdevumi.

Biznesa socioloģijas kursa uzdevums – iepazīstināt studentus ar biznesa kā īpaša sabiedrības sociālā institūta funkcionēšanas likumsakarībām.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības sociāli ekonomiskajai stratifikācijai, kā arī cilvēciska kapitāla efektīvai izmantošanai biznesa sfērā.

Jāatzīmē, ka biznesa socioloģija ir intergratīva zinātne un nereti nākas “pārkāpt” starpdisciplīnās robežas, vēl jo vairāk tāpēc, ka socioloģijas un biznesa jautājumi ir skarti citās zinātnēs.

II. kursa pamattēmas

1. Biznesa socioloģijas priekšmets. Biznesa socioloģijas vieta un loma sociālo zinātņu kopā. Biznesa socioloģijas vēsturiskā attīstība un tās pamatposmi. Biznesa socioloģijas kategorijas un pētījumu metodes. Priekšmeta teorētiskais un praktiskais svarīgums pārvaldē mūsdienu apstākļos.(4 stundas)

2. Sabiedrības sociālekonomiskajā struktūra, darbs, ienākumi un sabiedriskā doma. Ienākumi kā sabiedrības sociālekonomisko grupu atšķirības faktors. Konkrētu sociālekonomisku grupu analīze. Ienākumu sociālie faktori un sekas. Bagātība un nabadzība. Sabiedrības sociālekonomiskās grupas sabiedriskās domas skatījumā.(4 stundas)

1. Nodarbinātība un bezdarbs. Nodarbinātība kā sociālekonomisko attiecību kategorijas. Nodarbinātības sociāldemokrātiskās īpatnības, faktori un pretrunas. Bezdarbs un sociālā uzvedība: socioloģisko pētījumu pieredze. Praktiskie pasākumi bezdarba pārvarēšanai. (4 stundas)

68


2. Inovācijas un jaunrade biznesā. Inovācijas būtība un sociālās sekas. Radošas domāšanas raksturojums. Inovācijas uzvedības pamatkategorijas un analīze. Darbinieku pretestības iemesli jaunradei un pārmaiņām. Vadītāja darbība Inovācijas ieviešanas laikā. Organizatoriskās un individuālās rekomendācijas radoša potenciāla paaugstināšanai. (4 stundas)

3. Cilvēka darba uzvedība, stimulēšana un motivācija. Darbinieku uzvedības un rīcības pamatstimuli un motīvi. Stimulēšanas būtība, struktūra, veidi un izpausmes biznesā. Sociāli salīdzinošs motīvs un darba stimulēšana. Darbinieku galvenās sociālās un morālās vajadzības un to apmierināšana. Praktiskās rekomendācijas vadītājiem. (4 stundas)

4. Stress darbā un tā pārvarēšana. Darba stresa individuālie un organizatoriskie avoti. Darbinieku tipiskās aizsardzības

nostādnes (reakcijas) pret darba stresu. Darba stresa mērīšanas un profilakses metodes. Organizatoriskās un individuālās rekomendācijas darba stresa pārvarēšanai. (4 stundas)

5. Organizāciju socioloģija. Organizāciju klasifikācija un struktūra. Darba organizatorisko attiecību sociālā analīze.

Darba humanizācijas organizatoriskās formas. Organizācijas kultūras loma. (4 stundas)

6. Apmierinātība ar darbu un sociālā apmierinātība. Apmierinātība kā attiecības pret darbu raksturojums. Galvenās koncepcijas.

Apmierinātības ar darbu struktūra un hierarhiskie tipi. Apmierinātības ar darbu sociālie faktori. (4 stundas)

III. Literatūras saraksts. 1. R.Garleja. “Sociālā uzvedība. Patērētāja izvēles vadīšana”. Rīga, Raka. 2001. 2. R.Garleja, M.Vidnere. “Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā”. Rīga, Raka,

2000. 3. R.Garleja, M.Vidnere. “Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā”. Testi. Rīga,

Raka, 2002. 4. “Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca” Rīga, Kamene, 2001. Red. M.Rurāne. 5. “Biznesa terminu vārdnīca” Rīga, Jumava, 1999. Red. A.Palvovska. 6. E.Mūrnieks. “Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācijā”. Rīga, RTU, 2000. 7. Biznesa lielā vārdnīca. Atb.red. Kr.Pass. Maskava. 1999. (krievu val.) 8. Socioloģijas lielā vārdnīca. Atb.red. D.Džerijs, Dž.Džerija. Maskava, 1999.(krievu val.) 9. Dorins A. Ekonomiskā socioloģija. Minska, 1998.,(krievu val.) 10. Radajevs V. Ekonomiskā socioloģija. Maskava, 1999.,(krievu val)

69




APSTIPRINĀTS........................................................


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs RAE362

Mācību priekšmeta nosaukums: Ciparu iekārtas un sistēmasMācību spēks: Tālis Celmiņš Dr.Sc.ing., docents.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 3 KP; 48 stundas ar sadalījumu32 stundas lekcijas16 stundas praktiskie darbi

Mācību priekšmeta mērķis : iepazīt tehniku ar ciparu iekārtām un sistēmām

Mācību priekšmeta uzdevumi: Priekšmeta uzdevumi profesionālā bakalaura studiju programmā iriegūt zināšanas par ciparsignālu un dažādas formas impulssignālu formētāju, ģeneratoru ,ciparsignālu slēdžu, ierobežotāju, loģisko elementu struktūru, analogu signālu komparatoru, CAP, ACP, taimeru, optoelektronisko ierīču un datoru atmiņas uzbūves un darbības principiem, datora interfeisa un tipveida moduļu nozīmi un funkcijām, kā arī iemaņas impulsu skaitītāju, reģistru, ierobežotāju, CAP,ACP un dažu datora moduļu funkcionēšanas izpratnē un darbības pētīšanā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts

1. Greivulis J.,Raņķis I. Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. Rīga,Avots,288 lpp.2. Laboratorijas darbu praktikums diskretās un ciparu iekārtās. Rīga, RTU,1993. 44 lpp.3. Laboratorijas darbu praktikums impulsu iekārtās. Rīga, RPI,1980. 107.lpp.4. Василевский А.М.,Кропоткин М.А.,Тихонов В.В. Оптическая электроника. Л.Энергоатомиздат,1990.176 с.5. Ерофеев Ю.Н. Импульсная техника. М.,,Высшая школа,1988.391 с.6. Опадчий Ю.Ф.,Глудкин О.П.,Гуров А.И. Аналоговая и цифровая электрониаю М.,Горячая линия-Телеком,1999. 768 с.7. Цифровая и вычислительная техника. Под ред.Э.В.Евреинова. М.,Радио и сзь,191. 464 с.

Priekšmeta mācīšanas metode

Lekcijas, laboratorijas darbi Patstāvīgais darbs tiek paredzēts lekciju materiālu studijām

70


Konsultācijas - Konsultācijas tiek sniegtas patstāvīgo uzdevumu risināšanai

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi

Vērtēšanas skala

Priekšmeta programmas prasības

Prasme Papildus pazīmes Vērtējuma atzīme

Zināšanas pārsniedz priekšmeta programmas prasības

Spēja veikt patstāvīgus pētījumus

Dziła problēmas izpratne Izcili (10)

Pilnā mērā apgūtas programmas prasības

Spēja patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas

Teicami (9)

Pilnā mērā apgūtas programmas prasības

Ir grųtības sareźģītu uzdevumu risināšanā

Labi (8)

Apgūtas programmas prasības

Dałējas grūtības iegūto zināšanu izmantošanā

Nepietiekama atsevišķu pamatkoncepciju izpratne

Viduvēji (7)

Visumā apgūtas programmas prasības

Grūtības iegūto zināšanu izmantošanā

Nepietiekama daźu pamatkoncepciju izpratne

Apmierinoši (6)

Zināšanas nav sistematizētas

Nopietnas grųtības svarīgāko nodału izpratnē

Vāji (5)

Zināšanas nepilnīgas un pasīvas

Łoti vāji (4)

Lielākā dała nav apgūta Neapmierinoši (3)Priekšmets nav apgūts Slikti (2)Priekšmetā zināšanu nav Łoti slikti (1)

Priekšmeta programmas saturs

Priekšmeta programmas prasības ir apgūt zināšanas par sekojošiem programmas elementiem:

1. IEVADS-1,0 st.Literatūra. Priekšmeta nozīme apmācības programmā. Impulsveida signālu galvenās formas. Atsevišķa impulsa un periodiskas impulsu virknes parametri. Parametru noteikšana reāliem impulsiem.2. ELEMENTĀRSIGNĀLI, IMPULSSIGNĀLU ANALĪZE UN SINTĒZE - 1,0 st.Elementārspriegumu veidi un analītiskās izteiksmes. Impulssignālu analīze un sintēze ar elementārspriegumiem. Superpozicijas princips.3. IMPULSSIGNĀLU DIFERENCĒŠANA UN INTEGRĒŠANA - 2,0 st.Impulssignālu pārveidošana ar diferencējošu RC-ķēdi, darbības analītiskās izteiksmes un fizikālā interpretācija, elementu optimizācija ievērojot parazītiskos faktorus. Impulssignālu pārveidošana ar integrējošu RC-ķēdi, darbības analītiskās izteiksmes un fizikālā interpretācija, elementu optimizācija ievērojot ķēdes darbības pretrunu.4. ELEKTRONISKIE CIPARU SLĒDŽI - 2,5 st.Šo slēdžu uzdevums. Kopemitera bipolārā tranzistora piesātinātais ciparu slēdzis, tā shēma, darbības princips, parametri statiskā režimā, pārejas procesi un to laika diagrammas, slēdžu ātrdarbības palielināšanas metodes. Kopkolektora slēdzis - shēma un darbības īpatnības. Unipolāro MDP-struktūru tranzistoru slēdži ar dažāda tipa slodzēm.5. IEROBEŽOTĀJI - 2 st.

71


Ierobežotāju uzdevums un pārejas raksturlīknes. Virknes un paralelie ierobežotāji no augšas, apakšas un abām pusēm. Shēmas, to darbības princips un laika diagrammas. Kopemitera bipolārā tranzistora ierobežotājs- shēma, ierobežošanas režīmi un darbības laika diagrammas.

6. INTEGRĀLO LOĢISKO SHĒMU VISPĀRĒJIE PARAMETRI - 1 st.Loģisko shēmu vispārējie parametri, to definīcijas un fizikālā interpretācija. Trigeru pārslēgšanas aizture.7. LOĢISKO SHĒMU UZBŪVES STRUKTŪRAS - 2 st.TTLŠ, ESL, I 2L, MDP un KMDP loģisko elementu struktūras-bāzes un tipveida shēmas, to darbības principi un raksturojošie parametri. Tipveida shēmu modifikācijas - brīvā kolektora un emitera, palielinātas izejas jaudas, trīsstabilu izejas stāvokļu shēmas, ieeju paplašinātāji, buferu pastiprinātāji u.c. - to darbība un nosacītie grafiskie apzīmējumi.8. TAISNSTŪRA IMPULSU ĢENERATORI - 1 st.Palaižamais un pašsvārstību multivibratori loģisko elementu bāzē - shēmas, to darbības princips un laika diagrammas un ģenerējamo signālu parametru atkarība no shēmas elementiem.9. ZĀĢSPRIEGUMS UN TĀ ĢENERĒŠANA - 4 st. Zāģsprieguma pielietojums un vispārējie parametri. Zāģsprieguma ģenerācijas vispārējie principi. Zāģsprieguma ģeneratori ar eksponentas sākumdaļas izmantošanu un kondensatora izlādes strāvas stabilizatoru - shēmas, to darbības princips un laika diagrammas, ģenerējamā signāla atkarība no shēmas parametriem. Zāģsprieguma ģeneratoru ar kompensējošu EDS uzbūves vispārējās struktūras, līdzsaites un pretsaites ģeneratoru shēmas, to darbības princips un laika diagrammas, ģenerējamo signālu atkarība no shēmas parametriem.10. ANALOGU SIGNĀLU KOMPARATORI - 1 st. Analogu signālu komparatoru uzdevums, asinhrona un sinhrona tipa komparatori, to uzbūves struktūra un darbības princips.11. CIPARU ANALOGIE PĀRVEIDOTĀJI (CAP)- 2 st.CAP uzdevums. Rezistīvās sprieguma un strāvas matricas, to uzbūve, darbība un pieslēgšana operāciju pastiprinātājam. Ciparu koda un izejas sprieguma saistība, pārvades raksturlīkne. Divos un četros kvadrantos reizinošu CAP uzbūves principi. CAP vispārējie parametri.12. ANALOGIE CIPARU PĀRVEIDOTĀJI (ACP) - 1 st. ACP uzdevums un pārvades raksturlīkne. Izsverošo pa kārtām, izvērsošo, sekojošo un paralelas darbības ACP struktūras un darbības princips. ACP vispārējie parametri.13. TAIMERI - 2 st.Taimeru pielietojums un klasifikācija. Tipveida vientaktu taimera elektriskā shēma un tās darbība palaižamā un pašsvārtstību režimos, darbības laika diagrammas, ģenerējamo signālu parametri un to izmaiņas iespējas. Daudztaktu taimeru struktūra.14. OPTOELEKTRONISKIE ELEMENTI UN MEZGLI -2, 5 st.Jēdziens par optronu un tā darbības principu. Optoelektronisko ierīču klasifikācija, pielietojuma priekšrocības un trūkumi. Optrona vispārējā struktūra. Optopāru iedalījums un galvenie parametri. Fotorezistoru, fotodiožu un fototranzistoru (bipolāro un unipolāro) optopāru uzbūves un darbības principi. Izstarotāju darbības režīmi. Optoelektroniskie loģiskie elementi.15. DATORU ATMIŅAS UZBŪVE UN ORGANIZĀCIJA - 3, 5 st.Statiska tipa operatīvā atmiņa - tipveida elementu uzbūves shēma bipolāro tranzistoru bāzē un tās darbības princips. Dinamiska tipa operatīvās atmiņas tipveida elementa uzbūves shēma un tās darbības princips, informācijas reģenerācija. Operatīvo atmiņu vispārējā uzbūves struktūra, vadības signāli un atmiņas moduļu saslēgšanas principi kopēja tilpuma un šūnu tilpuma palielināšanai. Pastāvīgā atmiņa - uzbūves struktūras no adresācijas viedokļa un to darbības principi, saišu elementus veidojošās komponentes dažādos pastāvīgo atmiņu tipos. Reprogrammējamās pastāvīgās atmiņas un to saišu veidojošās komponentes. Keš-atmiņas darbības princips. Atmiņu moduļu nosacītie grafiskie apzīmējumi.16. DATORA INTERFEISS - 1,5 st.Iekšējais un ārējais interfeiss un to uzdevumi. Divvirziena maģistrāļu organizācija. Ārējais interfeiss - starpmoduļu saišu tipi , sinhrona un asinhrona informācijas apmaiņa, informācijas

72


apmaiņa ar programmas pārtraukumu, pārtraukuma ar aptauju un vektoriālā pārtraukuma organizācija,

prioritāro pārtraukumu kontrolieris un tā uzdevumi. Tiešas piekļuves atmiņai kanāls, tā organizācija un kontrolieris

17. PROCESORA SISTĒMAS TIPVEIDA MODUĻI - 2 st.Procesoru komplektu tipveida moduļi - maģistrāļu buferreģistri un draiveri, takts ģeneratori, virknes un paralelais interfeisi, taimeri un maģistrāļu arbitri - to funkcionālās iespējas.

II.LABORATORIJAS DARBI

1. Reģistri - 2 st.Darba izpildes gaitā tiek izpētīti paralelas, bīdes un paralela-bīdes reģistru TTLŠ loģisko elementu bāzē darbības principi, to veidošanas iespējas trigeru bāzē iegūstot to darbības laika diagrammas.2. Impulsu skaitītāji - 2 st.Darba izpildes gaitā tiek izpētīti summējošu, atskaitošu un reversīvo impulsu skaitītāju TTLŠ loģisko elementu bāzē darbības principi un iegūtas to darbības laika diagrammas.3. Ierobežotāji - 4 st.Darba izpildes gaitā tiek pētīti tranzistora un virknes un paralelie diožu ierobežotāji.4. Rezistīvā matrica R-2R un analogais ciparu pārveidotājs - 2 st.Darba izpildes gaitā tiek pētīta: a) 4-kārtu rezistīvās R-2R matricas darbības princips un izmantošanas iespējas ciparu-analogajos pārveidotājos; b) analogā-ciparu pārveidotāja (4-kārtu) darbības princips, kura pamatā ir rezistīvā R-2R matrica.5. Aritmētiski-loģiskais mezgls - 2 st. Darba izpildes gaitā tiek pētīts aritmētiski-loģiskais mezgls un realizējamās aritmētiskās un loģiskās funkcijas, iegūta virkne rezultātu realizējamām funkcijām.6. Operatīvā atmiņa - 2 st. Darba izpildes gaitā tiek pētīta operatīvā atmiņa ar iespējām tajā ielādēt, uzglabāt un nolasīt informāciju dažādu kodu veidā.7. Datora operāciju mezgls - 2 st. Darba izpildes gaitā tiek pētīts datora operāciju mezgls un realizētas aritmētiskas un loģiskas funkcijas ar konkretiem datiem.

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra nodarbību apmeklēšana, mājas darbu savlaicīga izpilde un eksāmenu kārtošana termiņā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām

Iepriekšējās lekcijas materiāla apgūšana, iepriekšējā laboratorijas darba noformēšana un aizstāvēšana.

Kalendārais plāns

Nedēłas Temati Literatūra Tehniskie līdzekłi1 Ievads. Impulssignālu analīze un sintēze [5]

2 Impulssignālu diferencēšana un integrēšana

[5]

3 Elektroniskie ciparsignālu slēdži [6]

73


4 Ierobežotāji [5]5 Loģisko shēmu vispārējie parametri un

to uzbūves struktūras[1,6] Plakāti

6 Loģisko shēmu uzbūves struktūras. Taisnstūra impulsu ģeneratori

[1,6] Plakāti

7 Zāģspriegums un tā ģenerēšana [5]

8 Zāģspriegums un tā ģenerēšana [5]9 Analogu signālu komparatori. Ciparu

analogie pārveidotāji.[1,6]

10 Ciparu analogie pārveidotāji. Analogie ciparu pārveidotājiLab.d. Reģistri un impulsu skaitītāji

[1,6] makets

11 Taimeri [1,6]12 Optoelektroniskie elementi un mezgli.

Laborat.d. Ierobežotāji[3,4] makets un mēriekārtas

13 Datora atmiņas uzbūve un organizācija. [6,7]14 Datora atmiņas uzbūve un organizācija.

Lab.d. Analogais ciparu pārveidotājs un aritmēt.loģiskais mezgls

[2,6,7] makets un mēriekārtas

15 Datora interfeiss [7]16 Procesora sistēmas tipveida moduļi.

Lab.d. Operatīvā atmiņa un datora operāciju mezgls

[2,7] makets un mēriekārtas

74


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEINŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTE

CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PROFESORA GRUPAApstiprināts

......................................profesora grupas sēdē

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs ICA 104

Mācību priekšmeta nosaukums: Civilā aizsardzībaMācību spēks: Ē.Pālītis , Dr.chem., docents

A.Jemeļjanovs, Dr.habil.sc.ing., prof.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Atbildīgais par priekšmetu: A.Jemeļjanovs, Dr.habil.sc.ing., prof

Kontroles forma: ieskaite

Mācību priekšmeta mērķis: Pasniegt topošajiem dažādu nozaru speciālistiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas iedzīvotāju un ražošanas objektu aizsardzībā no iespējamo avāriju, katastrofu, stihisko nelaimju sekām, kā arī šo seku likvidācijas gaitā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Sniegt zināšanas un rekomendācijas sekojošu uzdevumu risināšanai:- tehnogēno risku fundamentālās izcelsmes un to realizācijas shēmas noteikšana;- objekto bīstamo faktoru identificēšana;- jaunas tehnikas un tehnoloģisko procesu projektēšana saskaņā ar mūsdienīgajām ekoloģiskās un tehnogēnās drošības prasībām, ar nolūku celt tautas saimniecības objektu un tehnisko sistēmu funkcionēšanas stabilitāti;- prognozēšana un pareizu lēmumu pieņemšana ārkārtējo situāciju apstākļos cilvēku aizsardzībai iespējamās avārijās, katastrofas, stihiskajās nelaimēs, kā arī to seku likvidācijas gaitā;- drošības sistēmu vadība tehnogēno un citu risku līmeņu morālo un materiālo zaudējumu samazināšana, cilvēku dzīves un darbības drošības veidošana.

Tematiskais plāns

Nr Temats Stundu skaitsLekcijas Lab. darbi

1. Vispārīgie jautājumi 41.1 LR likums "Par LR civilo aizsardzību". Civilās aizsardzības jēdziens.

Terminoloģija. Kursa sastāvdaļas. Ugunsdrošības standartu sistēma un noteikumi. Kontrole un uzraudzība. Atbildība par aizsardzības noteikumu neievērošanu.

1

75


1.2 Iespējamo ārkārtējo situāciju klasifikācija LR, to potenciālās briesmas (dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, kas saistītas ar ražošanas avārijām sprādzienu, ugunsgrēku, ķīmisko vielu noplūdi, radioaktīvo vielu iedarbību u.c. faktoru rezultātā; epidēmijas, epizootijas, epifitotijas u.c. ārkārtējās situācijas saskaņā ar likuma 1.pantu).Statistika. Analīzes metodes. CA plāna struktūra.

1

1.3 Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana (definīcijas, darbs ar risku, analīze un organizācija, briesmu un bīstamības analīzes metode ar piemēriem, kas pieņemta APELL programmas (Awareness and Preparednes for Emergencies at Local Level, UNEP/PAC, 1988) ietvaros.

1

1.4 Ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas, glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana tautsaimniecības objektos. Pasākumu komplekss iedzīvotāju un strādājošā personāla aizsardzībai. Profilakse un metodika to īstenošanai.

1 4

2. Speciālie nozares jautājumi 42.1 Transporta un sakaru objektu (uzņēmumi, iestādes, organizācijas)

drošības jautājumi ārkārtējo situāciju gadījumos.1 4

2.2 Republikas (pilsētas, rajona) brīdinājuma un apziņošanas sistēmas, organizēšana un veidošana ārkārtējo situāciju gadījumos(varianti).

1

2.3 Dažādu stipras iedarbības indīgo vielu (SIIV) varbūtējā noplūde nozares objektos (uzpildes stacijas, akumulatoru glābtuves u.c.). Avāriju seku likvidēšanas īpatnības.

1

2.4 Glābšanas un atjaunošanas darbu veikšanas specifika transporta un sakaru sistēmas objektos ārkārtējo situāciju gadījumos.

1

Kopā: 8 8

Izmantojamās literatūras saraksts

1. LR likums "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību".2. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Civilās aizsardzības pamati. Lekciju konspekts, RTU,1996.3. Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana vietējā sabiedrībā, RTU, 1994.4. Glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana uzņēmumos ārkārtējo

situāciju gadījumos, RTU, 1996.5. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Pārspiediena noteikšana sprādzienam telpās. Mācību līdzeklis,

RTU, 1994, 71 lpp., mašīnraksts.6. A.Емельянов, К.Шерстобитов / Устойчивость работы промышленных объектов в

чрезвычайных ситуациях. Учебное пособие, РТУ, 1990, 77.стр.7. Т. Постон, И.Стюарт / Теория катастроф, М., 1980.

Literatūra patstāvīgajam darbam:1. Būvnormatīvs LNB 201-96 "Ugunsdrošības normas".2. LR krimināllikums, R, 1998.3. Valsts ugunsdrošības noteikumi (VUN-001), LR, IEM, 1992, 91 lpp.4. Objekta civilās aizsardzības pinās ārkārtēju gadījumos (makets), LR, CA centrs, 1995, 50

lpp.5. Ārkārtējo situāciju apzināšana un gatavība tām vietējā līmenī. Reaģēšana uz tehnoģēnām

avārijām. Rūpniecības un vides birojs Apvienoto Nāciju Vides Programmu LR CA centrs - 1995. - 50.lpp.

76



DARBA UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INSTITŪTS DARBA UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS KATEDRA

APSTIPRINĀTS15.12.02. g. katedras sēdē.

Protokols Nr. 2

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IDA 117

Mācību priekšmeta nosaukums: Darba aizsardzības pamatiMācību spēks: Viktors Kozlovs, Dr.habil.oec.,

profesorsValdis Ziemelis, Dipl. Ing., docents

Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 1 KP; 16 stundas ar sadalījumu: 16 stundas lekcijas

Atbildīgais par priekšmetu: Rasma VEČENA, Dr,chem, docente

Kontroles forma:ieskaite

Mācību priekšmeta mērķis: Iemācīt studentus novērtēt dažādu ražošanu drošības (riska) līmeņus un projektēt aizsardzības sistēmas un līdzekļus drošu darba apstākļu nodrošināšanai

Mācību priekšmeta uzdevums : Galvenie priekšmeta uzdevumi studentu apmācībai ir: 1) noteikt kaitīgos ražošanas faktorus un tos prognozēt;2) izmērīt šo faktoru parametrus un zināt to normēšanas principus saskaņā ar Eiropas standartiem;3) zināt aizsardzības no kaitīgiem bīstamiem faktoriem metodes un principus ;

Nr.p/. Temats

Stundu skaitsLekcijas

1 2 31. Vispārīgie jautājumi1.1.

Latvijas Repubikas likums par darba aizsardzību, likums par darba inspekciju. Darba aizsardzības jēdziens. Kursa sastāvdaļas. Terminoloģija. Darba aizsardzības likumdošanas akti. Darba drošības standarti, normas un noteikumi. Instrukcijas un instruktāža. Kontrole un uzraudzība darba aizsardzībā. Darba aizsardzības organizācija valstī un uzņēmumā. Atbildība par darba aizsardzības noteikumu neievērošanu. Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Traumatisma analīzes metodes.

3,5

2. Ražošanas sanitārija2.1 Ražošanas sanitārija jēdziens. Kaitīgie ražošanas faktori. To iedarbība uz

77


. cilvēka organismu. Normēšanas principi. Pasākumi kaitīgo faktoru iedarbības novēršanai vai samazināšanai. Atmosfēras piesārņojuma avoti. Meteoroloģiskie apstākļi ražošanas telpā. Meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz cilvēka organismu. Meteoroloģisko apstākļu normēšana. 1,0

2.2.

Putekļi. Putekļu iedarbība uz cilvēka organismu. Pniemokoniozes. Faktori, no kuriem atkarīgs putekļu iedarbības smagums. Putekļu koncentrācijas normēšana. Aizsardzības pasākumi. 0,5

2.3.

Toksiskās vielas. Akūta un hroniska saindēšanās. Faktori, no kuriem atkarīgs kaitīgās vielas iedarbības smagums. Vielu iedalījums pēc to iedarbības uz atseviš-ķiem orgāniem. Vielu koncentrāciju normēšana. Saindēšanās profilakse. Pirmā palīdzība pie akūtas saindēšanās un ķīmiskiem apdegumiem. 1,0

1 2 32.4.

Radioaktīvais (jonizējošais) starojums. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz apkār-tējo vidi un cilvēka organismu. Mērvienības un normēšana. Aizsardzības pasākumi.

0,5

2.5.

Elektro-magnētiskais lauks. Elektro-magnētisko lauku iedalījums pēc frekvences. Radioviļņu diapazona elektro-magnētiskā lauka iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvœka organismu normēšana. Aizsardzības pasākumi. Lāzera starojuma iedarbība uz cilvœka organismu. Aizsardzība. 0,5

2.6.

Troksnis un vibrācijas. Trokšņa iedarbība uz cilvēka organismu. Vibrāciju iedalījums un iedarbība. Vibroslimība. Mērvienības. Trokšņa un vibrāciju līmenis. Normēšanas principi. Galvenie trokšņa un vibrāciju samazināšanas pasākumi.Ultraskaņa. Tās iedarbība uz cilvēka organismu un aizsardzības pasākumi.

2,0

3. Apgaismojums3.1.

Apgaismojums. Apgaismojuma nozīme, mērvienības, iedalījums. Apgaismojumam uzstādītās prasības. Apgaismojuma avoti. Gaismekļi. 1,0

4. Drošības tehnika4.1.

Jēdziens. Ražošanas bīstamie faktori. Iekārtu un procesu drošības vispārīgie jautājumi. Signālkrāsas un drošības zīmes. Drošības tehnikas prasības pacelšanas iekārtām. Iekraušanas izkraušanas, rakšanas darbu organizācija. 1,0

4.2 Elektrodrošība. Strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. Iedarbības veidi. Faktori, no kuriem atkarīgs strāvas iedarbības smagums: ķēdes parametri, strāvas plūšanas ceļi, iedarbības ilgums. Telpu klasifikācija pēc elektrobīstamības. Soļa spriegums Pieskares spriegums. Aizsardzības pasākumi. Pirmā palīdzība strāvas trieciena gadījumā. 2,5

4.3.

Statiskā elektrība. Elektrostatisko lādiņi bīstamība un aizsardzība pasākumi. Atmosfēras elektrostatiskās izlādes bīstamība. Zibensaizsardzība. 0,5

5. Ugunsdrošība5.1.

Latvijas Republikas likums par ugunsdrošību, Valsts ugunsdrošības noteikumi. Degšana, tās veidi un nosacījumi. Materiālu ugunsbīstamības rādītāji. Pašuzliesmošana un pašaizdegšanās. Degošu gāzu, tvaiku un putekļu maisījumu sprādzienbīstamība. Būvmateriālu un konstrukciju degamība un ugunsizturība. Ugunsdrošības profilakses pasākumi. Cilvēku evakuācijas nodrošināšana. Dzēšanas vielas un līdzekļi. Ugunsdrošības sakari un signalizācija. Ugunsdrošības organizācija republikā, uzņēmumā. 2,0

Pamatliteratūra:

78


1. LR normatīvie akti par darba aizsardzību. 5. papildin. izdevums ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 01.06.99. g. KIF “Biznesa komplekss”. Rīga, 1999. 228 lpp. 2. V.Kozlovs,I.Brigers,V.Ziemelis.Darba un apkārtējās vides aizsardzība.Lekciju konspekts.IV daļa. -RTU,1994,81 lpp. 3. V.Kozlovs, R.Lūsis. Darba un apkārtējās vides aizsardzība. Mācību līdzeklis. II daļa. - RTU, 1992. - 72 lpp. 4. V.Kozlovs, R.Lūsis, V.Urbāne. Darba un apkārtējās vides aizsardzība. Mācību līdzeklis. I daļa. - RTU, 1991,80 lpp. 5. R.Večena. Atmosfēras un ražošanas telpu gaiss. Gaisa vides normalizēšana. Lekciju konspekts. - RTU, 1991. - 90 lpp. 6. Darba aizsardzība. I daļa. Mācību līdzeklis. /I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis / - RPI, 1988. - 100 lpp. 7. Ugunsdrošības pamati. Mācību līdzeklis, / I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis /. - RPI, 1983. - 100 lpp. 8. Aizsardzība pret ražošanas troksni un vibrācijām. Elektrodrošības pamati. Mācību ldzeklis. / I.Korobova, R.Večena / - 1977. - 94 lpp.8. Ražošanas sanitārijas pamati. - RPI, 1977. - 80 lpp.

Literatūra patstāvīgajam darbam:

1. Охрана труда в машиностроении. Под ред. Е.Я.Юдина. М. Машиностроение. 1991. 2. Кондратьев А.И., Местечкин Н.М. Охрана труда в строительстве. М. Высшая школа. 1990. 3. Салов А.И. Охрана труда на предприятиях автомобильного транспорта. М. Транспорт. 1989. 312 с. 4. Охрана труда в химической промышленности. /Под ред. Г.В.Макарова, Химия, 1989. 496 с. 5. Софоновский В.И. Охрана труда на текстильных предприятиях. М., Легпромбытиздат, 1987. 184 с. 6. Денисенко Г.Ф. Охрана труда (для студентов экономических специальностей). М., Высшая школа, 1985. 318 с 7. Долин П.А. Основы технической безопасности в электроустановках. М., 8. Paland N. Schedes R. Occupational safety and health in Germany. - Bonn, 1992. - 96 p.

79


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTŅU UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE

DATORVADĪBAS AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSDatorvadības automātikas un datortehnikas institūta

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupas sēdē____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs: DAA305

Mācību priekšmeta nosaukums: Datorgrafikas pamatiMācību spēki: Aleksandrs Glazs , Dr.habil.sc.ing., profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 16 stundas lekcijas 16 stundas laboratorijas darbi

MērķisApgūt datorgarfikas programmas, prast tās lietot prakstiskajā dzīvē. Iepazīstināt ar attēla pamatelementiem – primitīviem, attēlošanas paņēmieniem, ģeometriskiem pārveidojumiem 2D un 3D telpā . Izveidot prasmi objektu attēlošanai datorekrānā

Mācību priekšmeta uzdevumiApmācīt studentus veidot dokumentus, veikt optimizācijas uzdevumus un risināt vienkāršus matemātiskus uzdevumus izmantojot dažādas grafikas programmas.

Priekšmeta mācīšanas metode lekcijas, laboratorijas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – ieskaite, kursa darbs ar atzīmi.Zināšanas tiek vērtētas desmit baļļu sistēmā pēc kursa darba, kurā papildus vēl ievērtē: lekciju un laboratorijas darbu apmeklējumu regularitāti.

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra lekciju un laboratorijas darbu apmeklēšana, kursa darba atsevišķo uzdevumu savlaicīga izpilde sesijā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīzeNodarbību tematika tiek saistīta ar aprēķinu rezultātu vizualizāciju un optimizāciju zinātnē, tehnikā, ekonomikā un citās sfērās.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībāmRegulāra lekciju pārlasīšana pirms laboratorijas darbiem. Konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

80


Kalendārais plāns

Viens semestris (Pavasaris)Temati.Ievads datorgrafikā.. Grafiskie primitīvi.Attēlošanas paņēmieni ekrāna plaknē.2D un 3D ģeometriskie pārveidojumi.Objektu kustība telpāKrāsu sistēmas pamatjēdzieni.Projekcijas un perspektīvas..


1. Дьяконов В. П. Мой Pentium. М.: АСТ.-1998.2. Дьяконов В. П., Новиков Ю, Рычков В. Компьютер для студента. Самоучитель.

С.Пб. Питер.- 2000.3. J Lacey, The complete guide to digital imaging. London : Thames & Hudson, 2002, 224 p.

81



MEHĀNIKAS INSTITŪTSMATERIĀLU PRETESTĪBAS KATEDRA

APSTIPRINĀTSMehānikas institūta

Materiālu pretestības katedras sēdē__________________________

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs: MMP101

Mācību priekšmeta nosaukums: Datormācība (pamatkurss)Mācību spēki: Sergejs Gluhihs, Dr.sc.ing., doc.

Vladislavs Jevstigņejevs, Ms.sc.ing., lekt.Svetlana Sokolova, Ms.sc.ing., lekt.Olga Kononova, Ms.sc.ing., lekt.



MērķisPalīdzēt formulēt uzdevumus matemātiskās izteiksmēs un risināt tos. Apmācīt izmantot skaitliskās un simboliskās metodes lietojot Mathcad programmu.

Mācību priekšmeta uzdevumiApmācīt studentus risināt algebriskus lineārus un nelineārus vienādojumus un to sistēmās un diferenciālvienādojumus, veikt funkcijas analīzi, apstrādāt statistiskus datus un veikt darbības ar matricām un vektoriem.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts1. Fiļipovs A., Jansons V. Datormācība ekonomistiem. Rīga – 1999.2. Priede Č. MATHCAD 7. Lekciju konspekts. Rīga – 2000.3. Очков В.Ф. Mathcad 7.0 Pro для студентов и инженеров. – М.: Компьютерпресс, 1998.4. Плис А.И., Сливина Н.А. Mathcad 2000. Математический практикум. – M.: Финансы

и статистика, 2000.5. Херхагер М., Партолль Х. MathCad 2000: полное руководство. – BHV-С.-Петербург,

2000.

Priekšmeta mācīšanas metode lekcijas, laboratorijas darbi.

82


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar fizikālas medicīniskās attēlošanas izveidi un kvalitāti.

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīzeNodarbību tematika tiek saistīta ar matemātiskām parādībām un aprēķiniem būvniecībā, tehnikā, ekonomikā un citās sfērās.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībāmRegulāra lekciju pārlasīšana pirms laboratorijas darbiem. Konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

Kalendārais plānsViens semestris (Rudens)

Temati.T1. Mehānisko uzdevumu risināšana MathCad vidē.T2. Vienkāršie aprēķini un darbības.T3. Funkciju analīze.T4. Lineāro un nelineāro vienādojumu risināšana.T5. Darbības ar matricām.T6. Datu apstrāde: interpolācija, ekstrapolācija, aproksimācija.T7. Simboliska matemātika.T8. Diferenciālvienādojumu risināšana.

Nr. Mācību nedēļa

Lekcijas Laboratorijas darbi Kontroldarbauzdevumu nodošana

Temati Stundas Temati Stundas Nr. Temati1 1 T1. 22 2 T1. 43 3 T2. 24 4 T2. 45 5 T3. 26 6 T3. 47 7 T4. 28 8 T4. 4 Nr.1. T3., T4.9 9 T5. 210 10 T5. 411 11 T6. 212 12 T6. 413 13 T7. 214 14 T7. 4 Nr.2. T5., T6., T7.15 15 T8. 216 16 T8. 4

83



1. Дьяконов В.П. Абраменкова И. В. MathCAD 7 в математике, в физике и в Internet. М.: Нолидж.- 1998.

2. Плис А.И., Сливина Н.А. Mathcad 2000. Математический практикум. – M.: Финансы и статистика, 2000.

3. Херхагер М., Партолль Х. MathCad 2000: полное руководство. – BHV-С.-Петербург, 2000.

4. Дьяконов В. П. Компьютерная математика. Теория и практика. М.:"Нолидж".- 2000.

5. Дьяконов В. П. Mathcad 2001. Учебный курс. С.Пб. Питер.- 2001.

84


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪZINĪBU FAKULTĀTE

BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN MIKROTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSBIMI Padomes sēdē2002. gada 8. martā.


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs: MEE 403

Mācību priekšmeta nosaukums: Datoru sistēmas medicīnāMācību spēki: Ieva Markoviča, Dr. med.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 5 KP; 80 stundas ar sadalījumu: 32 stundas lekcijas 32 stundas praktiskie darbi; 16 laboratorijas darbi

Mācību priekšmeta mērķisSniegt zināšanas par datorizēto sistēmu uzbūves un izstrādnes principiem un

pielietošanu konkrētiem medicīnas uzdevumiem un praktiskas iemaņas darbā ar tām.

Mācību priekšmeta (MP) uzdevumi:Priekšmeta uzdevumos ietilpst zināšanu sniegšana un analīze šādos jautājumos:- datoru sistēmu mērķi un uzdevumi medicīnā- datorizēto sistēmu uzbūves un izstrādes pamatprincipi- zināšanu bāzes, to veidošanas pamatprincipi- konkrētu diagnostikas, terapijas izvēles, prognozēšanas sistēmu izstrādes algoritmi:

mērķi, zināšanu organizēšana, lēmumu pieņemšana, pielietošanas sfēras - praktisks darbs ar sistēmām

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts1. J. Durkin. Expert Systems. Design and Development. Macmillan P.C., N.Y.,

1994, 800.2. Z. Markovičs, I. Markoviča Ekspertu sistēmu pamatjēdzieni medicīnā. Lekciju

konspekts, RTU, 2003.3. Z. Markovičs, I. Markoviča Diagnostikas sistēmas medicīnā. Lekciju konspekts,

RTU, 2003.4. Представление и исполъзование знаний. Ред. Х.Уэно, М. Исидзука ( перевод

с японского) М., Мир, 1989, 218 с.

85


Priekšmeta mācīšanas metode Lekcijas, semināri, darbs grupā, praktiskās nodarbības

Kalendārais plāns

Nr p.k. Tēma1. Datoru sistēmu klasifikācija, struktūra2. Datoru sistēmu izstrādnes un funkcionēšanas pamatprincipi3. Ekspertu zināšanu tipi, ekspertu zināšanu iegūšana metodes4. Ekspertu kolektīva formēšana, zināšanu iegūšanas tehnoloģija5. Ekspertu zināšanu matemātiskās apstrādes mērķi un metodes6. Zināšanu organizēšana datorizēto sistēmu zināšanu bāzēs: produkciju likumi,

freimi, semantiskie tīkli, strukturālie modeļi7. Lēmumu pieņemšanas tipi datorizētās sistēmās medicīnā8. Datorizētās diagnostikas sistēmas medicīnā: mērķi, izvirzītās prasības9. Diagnostisko parametru kopas veidošanas metodes: loģiskās, statistiskās u.c.10. Diagnostikas sistēma MYCIN kā produkciju likumu sistēmas piemērs: zināšanu

organizēšana, sistēmas struktūra, lēmuma pieņemšana, pielietošanas sfēra11. Diagnostikas sistēma PIP kā freimu sistēmas piemērs: zināšanu organizēšana,

sistēmas struktūra, lēmuma pieņemšana, pielietošanas sfēra12. Datorizētā diagnostikas sistēma INTERNIST kā asociatīvā lēmuma pieņemšanas

veida piemērs: zināšanu organizēšana, lēmuma pieņemšanas algoritma realizācija, pielietošanas sfēra

13. Datorizētā sistēma CASNET kā kauzālā lēmuma pieņemšanas veida piemērs diagnostikā un terapijas izvēlē, pielietošanas sfēra

14. Atlases vai skrīningdiagnostikas datorizētās sistēmas15. Slimību predisponējošo jeb riska faktoru atklāšanas datorsistēma RISKSKRIN:

zināšanu organizēšana, lēmuma pieņemšana, individualizētu riska korekciju formēšana

16. Diagnostikas datorizēta sistēma ARGIP: mērķi, etapi,parametru atlase, lēmuma pieņemšana, pielietošanas sfēra

17. Diagnostikas datorizētas sistēmas ARGIP zināšanu bāzes organizēšanas piemērs strukturāla modeļa veidā

18. Sistēmas ARGIP praktiskā realizācija, ekspluatācija19. Terapijas izvēles datorizētas sistēmas: uzdevumi, lēmuma pieņemšanas veidi20. Terapijas izvēles datorizēta sistēma PADOMS: uzdevumi, pielietošanas sfēra,

terapijas iedarbības strukturālā modelēšana21. Sistēma PADOMS: stāvokļa indeksa un tā dinamikas novērtēšana terapijas

rezultātā, terapijas varianta izvēle22. Prognostikas sistēma COMPL: mērķis, zināšanu organizēšana, lēmuma

pieņemšanas algoritmi, pielietošanas sfēra

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļiSkrīningdiagnostikas, diagnostikas sistēmas ARHIP, terapijas izvēles sistēmas PADOMS programmatūra.

86




APRAIDES SISTĒMU PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS........................................................



Mācību priekšmeta nosaukums: Elektronika medicīnāMācību spēki: Vadims Ņikitins, Dr. Sc. Ing. DocentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt akadēmisko izglītību elektronikas pielietojumos, apgūstot pamata zināšanas par elektronisko iekārtu pielietošanas iespējām medicīnas terapijā un diagnostikā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par elektronisko shēmu risinājumiem un pielietojumiem medicīnas diagnostikā un. terapijā

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.13. Livensons A. Elektromedicīniskā aparatūra. – M., 1984. – 344 lpp (krievu val.).14. Horovitcs P., Hills Y. Shēmtehnikas māksla. – M., 1983. – 596 lpp. (krievu val.).15. Kars Dž. Elektroniskās aparatūras projektēšana un izgatavošana. – M., 1980. – 274 lpp.

(krievu val.).

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Diskusijas,

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar elektronisko shēmu risinājumiem un pielietojumiem medicīnas diagnostikā un. Terapijā

Vērtējuma svariEksāmens 40%Praktiskie darbi 60%Kopā 100%

87


Prasības priekšmeta apguveiRegulāra mājas darbu izpilde, Dalība praktiskās nodarbībās, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Cilvēka darbību un dzīvības nodrošināšanu saistītās funkcijas raksturojas ar ļoti daudzveidīgu elektrisko signālu klāstu ar plašu dinamisko diapazonu un frekvenču joslu. Elektronisko shēmu risinājumiem un pielietojumiem medicīnas diagnostikā un. terapijā ir jāaptver visa šī daudzveidība ar atšķirīgiem shēmiskiem risinājumiem. Tas ietverts šī kursa saturā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga elektroniskās terminoloģijas un definīciju apguve.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Mazgabarīta un autonomi funkcionējoša aparatūra. Drošības tehnikas un drošuma aspekti medicīnas aparatūrā.

Kalendārais plāns.1.semestrisNedēļa Lekciju un praktisko darbu temati

17. Ievads. Medicīniskās aparatūras klasifikācija.18. Diagnostikas aparatūra19. Terapeitiskā aparatūra20. Rentgena aparatūra un kodolmagnētiskās rezonanses aparāti21. Medicīniskās informācijas devēji22. Elektronikas pamati23. Dažādas tranzistoru shēmas24. Operācijas pastiprinātāji25. Barošanas iekārtas. Sprieguma un strāvas stabilizātori26. Analogie, diskrētie un ciparu signāli27. Loģiskie elementi28. Dažādas shēmas ar loģiskiem elementiem29. Mikroprocesori30. Elektronisko shemu konstruēšana un tehnoloģija31. Medicīnisko iekārtu projektēšanas pamati32. Drošības tehnika medicīnas aparatūrai


Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Livensons A. Elektromedicīniskā aparatūra. – M., 1984. – 344 lpp (krievu val.).2. Horovitcs P., Hills Y. Shēmtehnikas māksla. – M., 1983. – 596 lpp. (krievu val.).3. Kars Dž. Elektroniskās aparatūras projektēšana un izgatavošana. – M., 1980. – 274 lpp.

(krievu val.).

88


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE

ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTSELEKTROTEHNIKAS PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTSElektrotehnikas institūta

Elektrotehnikas profesoru grupassēdē_______________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs EEE 209

Mācību priekšmeta nosaukums: Elektrotehnika un elektronikaMācību spēks: Ņikita Nadežņikovs, Dr.phys.,asoc.

profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas fizikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizikālām parādībām cilvēka organismā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas elektrotehnikā un elektronikā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.16. Ē.Priednieks. Elektriskās ķēdes un to vienādojumi. R., 2002. 101 lpp. 17. Ē.Priednieks. Elektriskās mašīnas elektrotehnikas kursā. R., 1992. 61. lpp.18. U.Zītars. Elektronikas pamati. R., 2002. 79 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, laboratorijas darbi uzdevumu risināšana

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas elektrotehnikā un elektronikā programmas tēmu ietvaros. Eksāmenu var kārtot tikai tie studenti, kuriem ieskaitīti visi plānā paredzētie laboratorijas darbi un patstāvīgā darba uzdevumi


89


Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība laboratorijas nodarbībās un savlaicīga patstāvīgā darba uzdevumu nodošana, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:

Priekšmets bāzējas uz fizikas un matemātikas pamatiem. Tā sekmīgai apgūšanai jāzina tādas fizikas un matemātikas nodaļas, kā elektrība un magnētisms, trigonometrija, komplekso skaitļu metodes, diferencēšana un integrēšana, diferencialvienādojumu atrisināšana, vektoru algebra. Priekšmetā iegūtās zināšanas un prasmes speciālistam ļaus ar izpratni praktiski izmantot elektriskās un elektroniskās ierīces, vieglāk orientēties elektromagnētiskajos procesos.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējo lekciju materiāla atkārtošana un regulāra patstāvīgo darbu izpildīšana

Mācību literatūra

1. Mācību grāmatas1.1. J.Zolbergs. Vispārīgā elektrotehnika. R.,Zvaigzne, 1968., 579 lpp.1.2. A.Kasatkins, M. Perekaļins. Elektrotehnika. R. 1961. 541 lpp. 1.3. И.Данилин и др. Общая электротехника с основами электроники. М. 1998.

752 стр.1.4. А.Касаткин и др. Электротехника. М. 1983. 440 срт.1.5. Б.Волынский и др. Электротехника. М. 1987. 528 стр.1.6. Ē.Priednieks. Elektriskās ķēdes un to vienādojumi. R. 2002., 101 lpp.1.7. Ē.Priednieks. Elektriskās mašīnas elektrotehnikas kursā. R.1992., 62 lpp.1.8. U.Zītars. Elektronikas pamati. R. 2002., 79 lpp.1.9. M.Iļķēns. Elektriskie mērījumi. R. 1984., 74 lpp.

2. Uzdevumu krājumi

2.1. Vispārīgās elektrotehnikas uzdevumu krājums. R. 1970., 370 lpp.2.2. Grafoanalītisko darbu uzdevumi elektrotehnikā. R. 1990., 76 lpp.2.3. Ē.Priednieks. Elektrotehnikas uzdevumu risināšanas metodika. R. 1982., 137

lpp.

3. Laboratorijas darbu apraksti

3.1. Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi. R. 1999., 80 lpp3.2. Mikroprocesoru iekārtu laboratorijas darbi. R. 1988., 69 lpp.

.

90


Kalendārais plāns:

Ned ēļa Lekcijas Laboratorijas darbi, patstāvīgā darba uzdevumu izsniegšana

Temats Stundas Temats Stundas1. Stacionāras līdzstrāvas elektriskās ķēdes, likumi, aprēķinu

metodes. 2

2 Darba drošības instruktāža. Laboratorijas darbu izpildes un atskaites kārtība. Sazarotas līdzstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

3 Sinusoidālas vienfāzu maiņstrāvas ķēdes, jēdzieni, likumi, aprēķinu metodes, diagrammas.

2

4 Līdzstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Maiņstrāvas ķēdes aprēķins (uzd.).

2

5 Trīsfāžu maiņstrāva, iegūšana, slēgumu veidi, diagrammas. 26 Vienfāzu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Trīsfāžu ķēdes

aprēķins (uzd.).2

7 Jēdziens par pārejas procesiem elektriskajās ķēdes. Transformatori - uzbūve ,darbības princips.

2

8 Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdes pētīšana (l.d.). Pārejas procesa aprēķins (uzd.).

2

9 Jēdziens par asinhronām un sinhronām elektriskām mašīnām - uzbūve, darbības princips.

2

10 Asinhronā dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.). Aprēķinu uzdevums par asinhrono dzinēju.

2

11 Jēdziens par līdzstrāvas mašīnām – uzbūve, darbības princips. 212 Līdzstrāvas dzinēja darba raksturlīkņu uzņemšana (l.d.).

Aprēķinu uzdevums par līdzstrāvas mašīnu. 2

13 Pusvadītāju diode, taisngrieži. 214 Taisngriežu pētīšana (l.d.). Uzdevums par stbilizatoru. 215 Tranzistori, slēgumu shēmas, raksturlīknes, pastiprinātāji. 216 Operacionālie pastiprinātāji (l.d.). Uzdevums par operacionālo

pastiprinātāju.2

Kopā 16 16Kopā 32

91



APSTIPRINĀTS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IET103

Mācību priekšmeta nosaukums: EkonomikaMācību spēks: Viktors Nešpors, Dr. oec. asoc.



Studiju priekšmeta mērķis : Sniegt pamatzināšanas ekonomikā

Studiju priekšmeta uzdevumi: Noskaidrot tirgus ekonomikas pamatjēdzienus, iemācīt analizēt ekonomiskās parādības un veikt minimāli nepieciešamos aprēķinus uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai.Kontroles forma: eksāmens

Kalendārais plāns

Nr. p.k. Temats Lekcijas (st.) Praktiskas

nodarbības1. Ekonomikas priekšmets 2 22. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati 2 2

3. Tirgus struktūra 2 2

4. Ražošana un izmaksas 2 25. Uzņēmuma līdzekļi 2 2

6. Saimnieciskās darbības un finansu stāvokļu analīzes elementi 2 27. Makroekonomikas pamatjēdzieni 1 1

8. Nauda, inflācija, kredīts 1 29. Valsts fiskālā politika 2 1

KOPA 16 16

92



1.Nešpors V. Ievads ekonomikā. -R.:, Kamene, 2002. -193 Ipp.2.Nešpors V. Ievads mikroekonomikas teorijā. - R.: Kamene, 2003. -145 Ipp.3.Saulītis J., Šenfelde M. Ievads makroekonomikā. -R.: RTU, 2003. -171 Ipp.4.Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika. -R: Zinātne, 2000. -515 Ipp.5.Hofs K.H. Biznesa ekonomika. - R: Jāņa Rozes apgāds, 2002. -559 Ipp.6.Uzņēmējdarbības ekonomika. -R.: Kamene, 1999. -165 Ipp.7.Uzņēmējdarbības organizēšanas un plānošana. -R: Kamene, 1995. -264 Ipp.

93


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTEDATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSDatorvadības, automātikas un

datortehnikas institūta sēdē _________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs DAI355

Mācību priekšmeta nosaukums: Ekspertu novērtējumu algoritmiMācību spēks: Zigurds Markovičs, Dr.h.inž.,

profesors.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisku izglītību datorvadības sistēmu specialitātes maģistrantiem

ekspertu sistēmu jomas ekspertu novērtējumu apakšjomā, sagatavojot tos arī praktisku uzdevumu veikšanai darbā ar ekspertu informāciju.

Mācību priekšmeta uzdevumi : Priekšmeta uzdevumos ietilpst informācijas sniegšana, informācijas analīze un

aprēķinu metodikas šādos jautājumos:- ekspertu zināšanu veidi,- ekspertu eksperimenta mērķi un uzdevumi,- zināšanu iegūšanas paņēmieni,- eksperimenta sagatavošana,- datu ieguve,- ekspertu vienprātības pakāpes noteikšana,- rezultējošo ranžējumu iegūšana,- rezultējošo vērtējumu iegūšana,- daudzkriteriālās situācijas,- ekspertu kolektīva uzlabošana,- vienprātības pakāpes paaugstināšana.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. S.D.Bešeļevs, F.G.Gurevičs. Ekspertu vērtējumi.// “Zinātne”, Maskava, 1973., 158

lpp., (krievu val.).

94


2. S.D.Bešeļevs, F.G.Gurevičs. Ekspertu vērtējumu matemātiski-statistiskās metodes.// “Statistika”, Maskava, 1974, 158 lpp. (krievu val.).

3. B.G.Litvaks. Ekspertu informācija.// “Radio un sakari”, Maskava, 1982, 184 lpp. (krievu val.).

4. Dalkey N. The Delphy Method: an Experimental Study of Group Opinion.// Rand Memo EM-5888-PR,1969.

5. Maurice G. Kendall. Rank Correlation Methods.// Griffin London, 1970, 213 p.6. M.Kendal. Rangu korelācija.// “Statistika”, Maskava, 1975,213 lpp. (krievu val).7. Z.Markovičs. Ekspertu novērtējumu sistēmas. Metodisks materiāls un disketes .//

Rīga, RTU, 1995. 69 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskās nodarbības, studiju darbs.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme : Eksāmens 50%Studiju darbs 40%Darbs grupā 10%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Savlaicīga studiju darba izstrāde, eksāmena savlaicīga nokārtošana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Sagatavot iepriekšējo materiālu, lai varētu to praktiski pielietot aprēķinos.

Kalendārais plāns.

Nedēļa

Lekcijas temats

1 Ekspertu novērtēšanas metožu vieta un loma2 Ekspertu novērtēšanas metožu īss apskats; galvenie uzdevumu tipi; ekspertu

eksperimenta mērķi un uzdevumu varianti; ekspertu zināšanu iegūšanas paņēmieni; individuālie paņēmieni; kolektīvie paņēmieni; jauktie paņēmieni

3 Ekspertu eksperimenta sagatavošana; ekspertu kolektīva izveide; anketu sastādīšana; zināšanu inženiera darbs ar ekspertiem

4 Ekspertu eksperimenta realizācija; priekšnoteikumu ievērošana; eksperimenta realizācija

5 Eksperimenta rezultātu apstrāde; ekspertu vienprātības pakāpes noteikšana; vienprātības pakāpe ranžējot; vienprātības pakāpe pāru salīdzinājumu gadījumā; vienprātības pakāpes uzlabošanas metodes; rezultējošā ranžējuma iegūšana; rezultējošais ranžējums no atsevišķiem ranžējumiem; rezultējošais ranžējums pāru salīdzināšanas gadījumā; rezultējošo vērtējumu iegūšana; ekspertu vērtējumu vidējie lielumi; kvantitatīvie rādītāji ranžēšanas gadījumā;

95


kvantitatīvie rādītāji pāru salīdzināšanas gadījumā; kvantitatīvie rādītāji pakāpenisku salīdzinājumu gadījumā; intervālu metode; kvantitatīvie rādītāji pāru salīdzināšanas gadījumā ar pārākuma pakāpes uzrādīšanu

6 Ekspertu vērtējumu apstrāde vairāku kvalitātes kritēriju gadījumā7 Delfi metode; priekšnosacījumi; eksperimenta sagatavošana; eksperimenta

norise; rezultātu apkopošana8 Praktiskais darbs ar ekspertu kolektīvu9 Studiju darbs ekspertu novērtējumu sistēmās

Studiju darba uzdevums: 1. Veikt ekspertu datu apstrādi ar gatavas programmatūras palīdzību.2. Sastādīt datorprogrammu kāda ierobežota ekspertu eksperimenta datu apstrādei.

Praktisko nodarbību tematika:Praktiskajos darbos kopā ar studentiem tiek apstrādāts kāds datu masīvs pēc tām

metodēm un tādā kārtībā, kā parādīts šī matreiāla nodaļā – mācību priekšmeta uzdevumi.

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļiIr ekspertu datu masīvi, kas iegūti praktiskā darbā ar ekspertiem.

Ir studentu sastādīta ekspertu datu apstrādes programmpakete, sākot no ekspertu vienprātības pakāpes noteikšanas, līdz rezultējošā vērtējumu iegūšanai.

Ir metodiskie materiāli par matemātisko metožu un datoru parogrammpaketes lietošanu.

96


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETEHHNISKĀS FIZIKAS INSTITŪTS

CIETVIELU FIZIKAS INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSTehhniskās fizikas institūta padomes sēdē

________________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MFB101

Mācību priekšmeta nosaukums: FizikaMācību spēks: Māris Knite, Dr.habil.phys.,profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priek.meta mērķis:dot iespēju studentiem apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas fizikā augstskolas līmenī, pielietojot augstākās matemātikas elementus,attīstīt fizikāli-tehnisko pasaules uztveri un loģisko domā.anu,radīt interesi par jaunākajiem sasniegumiem fizikā un to pielieto.anu dažādu tehnikas problēmu risinā.anā, tai skaitā, augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās.

Mācību priek.meta uzdevumi:nodro.ināt iespēju studentiem iegūt mūsdienu fizikas pamatzinā.anu kopumu,lekcijās parādīt fizikas teorētisko jautājumu saistību ar praksi, veicot reālus nvienkāršus eksperimentus un fizikālo parādību demonstrācijas, kā arī risinot fizikas praktiskos uzdevumus,laboratorijas nodarbībās nodro.ināt iespēju studentiem veikt fizikālo parādību pētījumus, apgūt mērījumu matemātisko apstrādi , veikt rezultātu analīzi un izdarīt secinājumus.

Apgūt prasmes sekojošās jomās: fizikas praktisko uzdevumu risināšanā, eksperimentu rezultātu matemātiskajā apstrādē.

Mācību literatūra:1. Fizika / A.Valtera redakcijā. . R.: Zvaigzne. 1992. . 643 lpp.2. A.Apinis. Fizika. . R.: Zvaigzne, 1972. . 706 lpp.3. I.Petrovskis. Mehānika. . R.: Zvaigzne, 1976. . 360 lpp.4. J.Kručāns. Molekulārfizika. . R.: Zvaigzne, 1975. 278 lpp.5. J.Platacis. Elektrība. . R.: Zvaigzne, 1974. . 494 lpp.6. M.Knite. Elektrostatika. - R.:RTU, 1993. - 34 lpp.7. O.Students. Optika. . R.: Zvaigzne, 1971. . 412 lpp.8. K.Švarcs, A.Ozols. Hologrāfija . revolūcija optikā. . R.: Zinātne, 1975. . 208 lpp.

97


9. J.Eiduss, U.Zirnītis. Atomfizika. . R.: Zvaigzne, 1978. . 328 lpp.10. B.Rolovs. . Kodolfizika. . R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964. . 390 lpp.11. Fizikas uzdevumu risināšana / A. Valtera redakcijā. . R.: Zvaigzne, 1982. . 175 lpp.12. V.Volken.teine. Uzdevumu krājums fizikā. . R.: Zvaigzne, 1968. . 353 lpp.13. Uzdevumi / Sast. A.Ķiploka, M.Jansone, I.Klincāre. . R.: RTU, 1998. . 53 lpp.14. Uzdevumi / Sast. A. Ķiploka, M.Jansone, I.Klincāre. . R.: RTU, 1999. . 70 lpp.15. Uzdevumi fizikā ar risināšanas piemēriem / Sast. J.Zvirgzde, A.Kalnača. . R.: RPI,1989. 19 lpp.16. Fizikas praktikums Tehniskās universitātes studentiem / Sast. M.Jansone, I.Klincāre,A.Ķiploka. . R.: RTU, 1997. . 113 lpp.17. Novērojumu un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati. Metodiski norādījumi laboratorijas darbu veikšanai / Sast. A.Valters, N.Zagorska. . R.: RTU,1991. . 25 lpp.18. Fizikas praktikuma laboratorijas darbu atskaites noformēšana / Sast. A.Kalnača,J.Zvirgzde. R.: RPI,1989. . 18 lpp.19. Praktikums mehānikā / Sast. A.Kurzemnieks, V.Rupeneits. . R.:RTU, 1991. . 34 lpp.20. I.Abrams, J.Bērziņ., V.Rupeneits, U.Upmanis. Praktikums mehānikā un molekulārfizikā.. . R.: RPI, 1982. . 65 lpp.21. A.Okmanis. Praktikums elektrībā. . 3. Pārstr. izd. .R.: Zvaigzne, 1977. . 270 lpp.22. A.Valters. Praktikums optikā un atomfizikā. . R.: RPI, 1985. . 104 lpp.23. M.Jansone, I.Klincāre, A.Ķiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikas praktikums tehniskās universitātes studentiem. Rīga, RTU, 2001,172 lpp.24. I.Klincāre, M.Jansone, A.Ķiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikas praktikums tehniskās universitātes studentiem. Rīga, RTU, 2001,189 lpp.25. M.Jansone, A.Kalnača, J.Blūms, A.Ķiploka, I.Klemenoks, A.Medvids, M.Knite.Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. Rīga, RTU, 2000, 247 lpp.26. M. Knite, J.Blūms. Physics for speciality. Management of Customs. at RigaTechnical University, Proc. of Second European International Conference on Physics Teaching in Engineering Education., (PTEE 2000), Budapest, Hungary,2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf

Priekšmeta mācīšanas metode1.LekcijasLekciju uzdevums ir iepazīstināt ar :

priek.meta terminoloģijumatemātisko aparātufizikas likumiem, fizikālo parādību interpretācijufizikas eksperimentu demonstrācijām

2.Praktiskie darbiPraktiskajos darbos ietilpst tipveida uzdevumu patstāvīga risināšana.

3.Laboratorijas darbiPriekšmeta FIZIKA apguves gaitā studenti veic 4 laboratorijas darbus no zemāk minētajiem

I semestrī:1) Maksvela svārsts.2) Rotācijas kustības pētīšana ar Oberbeka iekārtu.3) Ķermeņa kustības ātruma noteikšana ar vērpes ballistisko svārstu.4) Lodītes kustības ātruma noteikšana ar ballistisko svārstu.5) Vienmērīgi paātrinātas kustības pētīšana ar Atvuda iekārtu.

98

http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf


6) Elektrisko mēraparātu pārbaude un mērdiapazona papla.ināšana.7) Elektriskā lauka pētīšana.8) Kompensācijas metode, elementa elektrodzinējspēka un iekšējās pretestībasnoteikšana.

II semestrī arī veic 4 laboratorijas darbus no zemāk minētajiem:1) Vielu elektriskās vadītspēja un tās atkarība no temperatūras.:a) Metālu elektriskā vadītspēja,b) Pusvadītāju elektriskā vadītspēja.2) Zemes magnētskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru..3) Maiņstrāvas ķēde. Induktivitātes un kapacitātes noteikšana..4) Gaismas interference.a) Junga dubulsprauga,b) Ņūtona gredzeni.5) Plakans difrakcijas re.ģis..6) Gaismas polarizācija..7) Fotoefekts..8) Spektroskopija. .9) Radioaktīvā starojuma dozas jaudas noteikšana.

4.KontroldarbiKontroldarbos tiek pārbaudīts, kā studenti ir apguvuši lekcijās sniegtās zināšanas.

5.Patstāvīgais darbsPatstāvīgais darbs tiek paredzēts:

lekciju materiāla un mācību literatūras studijām,pastāvīgai uzdevumu risināšanai,pielaides iegūšanai laboratorijas darbu izpildei,laboratorijas darbu atskaites sagatavošanai.

6.KonsultācijasKonsultācijas tiek sniegtas lekciju materiāla paskaidrošanai un patstāvīgo uzdevumuveikšanaiPriek.meta apgūšanas vērtēšanas principiNovērtējums tiek veikts kvalitatīvi un kvantitatīvi ieskaitīts. vai .neieskaitīts.Prktisko darbu un laboratorijas darbu gadījumā kvantitatīvi saskaņā ar zemāk doto tabulu kontroldarbu un eksāmenu gadījumā. Priekšmeta kursa apguves galīgā vērtēšana notiek eksāmenā.

FIZIKAS PROGRAMMA1.semestris 3 kredītpunkti un 3 stundas nedēļā: lekcijas 2 stundas, laboratorijas darbi 1 stunda, praktiskie darbi 0 stundas.2.semestris 3 kredītpunkti un 3 stundas nedēļā: lekcijas 2 stundas, laboratorijas darbi 1 stunda, praktiskie darbi 0 stundas.

1.semestrisMEHĀNIKAS FIZIKĀLIE PAMATI

Ievads materiāla punkta un absolūti cieta ķermeņa kinemātikā. Fizikas priekšmets un tā sakars ar citām zinātnēm. Mehāniskā kustība. Atskai.u sistēmas. Materiāls punkts. Trajektorija. Pārvietojums un ceļ. Ātrums un paātrinājums.Tangenciālais un normālais paātrinājums. Materiāla punkta kustība pa aploci. Sakars starp lineārā un leņķiskā ātruma un paātrinājuma vektoriem.

99


Materiāla punkta dinamika. Pirmais Ņūtona likums. Inerciālās atskaišu sistēmas. Ķermeņu mijiedarbība. Spēks, masa. Otrais Ņūtona likums. Impulss (kustības daudzums). Tre.ais Ņūtona likums. Impulsa nezūdamības likums.

Spēku veidi mehānikā. Elastības spēki.Berzes spēki. Gravitācijas spēki. Jēdziens par spēka lauku. Gravitācijas lauks un tā intensitāte. Smaguma spēku lauks ap Zemi.Darbs. Mainīga spēka darbs. Jauda. Konservatīvie un nekonservatīvie spēki.Potenciālā

enerģija. Sakars starp spēku un potenciālo enerģiju. Elastīgi deformētaķermeņa enerģija. Enerģijas nezūdamības likums mehānikā. Sistēmas līdzsvara nosacījums.

Cieta ķermeņa dinamika. Jēdziens par absolūti cietu ķermeni. Ķermeņa translācijas un rotācijas kustība. Cieta ķermeņa inerces (masas) centrs.

Spēka moments. Inerces moments. Rotācijas kustības dinamikas pamatvienādojums. Impulsa moments. Impulsa momenta nezūdamības likums. Rotējoša ķermeņa kinētiskā enerģija.Mehāniskās svārstības. Periodiska kustība. Harmoniskas svārstības. Svārstību

raksturojošie lielumi: amplitūda, fāze, frekvence, periods. Harmonisku svārstību saskaitīšana. Savstarpēji perpendikulāru svārstību saskaitīšana. Harmonisku svārstību dinamika. Kvazielastīgie spēki. Matemātiskais un fizikālais svārsts. Harmonisku svārstību kinētiskā, potenciālā un pilnā enerģija. Rimstošas svārstības. Uzspiestas svārstības. Rezonanse.

Viļņi Viļņu veidošanās. Garenviļņi un šķērsviļņi. Viļņu virsma un viļņu fronte. Heigensa princips. Plakana viļņa vienādojums. Viļņa garums. Superpozīcijas princips. Koherenti viļņu avoti. Viļņu interference. Stāvviļņi. Jēdziens par viļņu difrakciju. Viļņu enerģija. Ūmova vektors.

MOLEKULĀRĀ FIZIKA UN TERMODINAMIKA

Termodinamiskās sistēmas. Ideāla gāze. Makroskopisku ķermeņu termodinamiskā un molekulāri kinētiskā pētīšanas metode. Molekulu siltuma kustība. Brauna kustība. Sistēmas stāvoklis. Stāvokļa parametri. Līdzsvara un nelīdzsvara stāvokļi. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums.

Molekulāri kinētiskās teorijas fizikālie pamati. Ideāla gāze kā reālu gāzu molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums. Vienatomu molekulas vidējā translācijas kustības enerģija un tās sakars ar temperatūru. Brīvības pakāpju skaits un daudzatomu molekulas vidējā enerģija.Ideālās gāzes iek.ējā enerģija.

Gāzes molekulu ātrumu sadalījums. Sadalījuma funkcija. Maksvela sadalījums. Maksvela sadalījuma grafiks. Molekulu visvarbūtīgākais, vidējais aritmētiskais un vidējais kvadrātiskais ātrums. Molekulu sadalījums pa translācijas kustības kinētiskās enerģijas vērtībām. Maksvela sadalījuma eksperimentālā pārbaude.

Ideāla gāze smaguma spēku laukā. Daļiņu blīvuma izmaiņa atkarībā no augstuma. Bolcmaņa sadalījums. Maksvela-Bolcmaņa sadalījums.Molekulu savstarpējā sadursme. Molekulu efektīvais diametrs. Molekulu vidējais brīvā ceļa garums.Pārneses procesi. Molekulu siltuma kustība un ar to saistītā masas, impulsa un enerģijas

pārnese. Difūzija, viskozitāte un siltuma vadītspēja gāzēs. Difūzijas, viskozitātes un siltumvadītspējas eksperimentālie likumi. Difūzijas, viskozitātes un siltumvadītspējas koeficientu aprēķināšanas molekulāri kinētiskā teorija.

Termodinamikas pamati. Līdzsvara un nelīdzsvara procesi. Gāzes veiktais darbs, mainoties tilpumam. Pirmais termodinamikas likums. Ideālas gāzes siltumietilpība. Izoprocesi. Adiabātisks process. Gāzes veiktais darbs dažādos procesos. Cikliskie procesi. Otrais

100


termodinamokas likums. Entropija. Entropijas izmaiņas atgriezeniskos un neatgriezeniskos procesos. Stāvokļu varbūtība. Entropijas un stāvokļu varbūtības sakars. Otrā termodinamikas likuma statiskā jēga.

ELEKTR0MAGNĒTISMSElektriskais lauks vakuumā. Elektriskā lādiņa īpa.ības. Elementārlādiņ.. Lādiņa

nezūdamības likums. Kulona likums. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte. Lauku superpozīcijas princips. Intensitātes vektora plūsma. Ostrogradska-Gausa teorēma. Lauka intensitātes aprēķināšana da.ādiem lādētiem ķermeņiem.

Elektriskā lauka spēku darbs, pārvietojot lādiņus. Lauka intensitātes vektoracirkulācija. Potenciāls. Elektriskā lauka intensitātes un potenciāla sanstarpējais sakars.Punktveida lādiņa potenciāls. Elektriskais lauks lādēta vadītāja iek.ienē. Lādiņusadalījums vadītājos.

Elektriskais lauks dielektriķos. Brīvie un saistītie lādiņi. Elektriskais dipols. Elektriskais dipolmoments. Dipols homogēnā elektriskā laukā. Polārās un nepolārās molekulas. Dielektriķu polarizācija. Polarizācijas vektors. Elektriskā lauka indukcija (nobīde).

Vadītāji elektriskajā laukā. Vadītāji elektriskajā laukā. Vadītāju elektriskā kapacitāte. Kondensatori. Lādiņu sistēmas enerģija. Lādēta vadītāja enerģija. Lādēta kondensatora enerģija. Elektrostatiskā lauka enerģija. Lauka enerģijas blīvums.

Līdzstrāva. Strāvas stiprums. Strāvas blīvums.Oma likums ķēdes posmam. Vadītāju pretestība. Strāvas avoti. Elektrodzinējspēks. Oma likums pilnai ķēdei. Oma likums ķēdes posmam, kurā ir dzinējspēks. Sazarotas ķēdes. Kirhofa likumi. Strāvas darbs un jauda. Džoula -Lenca likums.

Metālu elektrovadītspējas elementārā klasiskā teorija. Oma un Džoula-Lenca likumu izvedums, pamatojoties uz klasisko elektronu teoriju. Oma likuma pielietošanas robežas.

Magnētiskais lauks vakuumā. Strāvu magnētiskā mijiedarbība. Magnētiskais lauks. Ampēra likums. Strāvas kontūrs magnētiskajā laukā. Strāvas kontūra magnētiskais moments. Magnētiskā indukcija. Magnētiskā konstante. Ampēra spēks. Kustošu lādiņu magnētiskais lauks.. Lorenca spēks. Lādētu daļiņu kustība homogēnā magnētiskajā laukā.

Strāvu magnētiskais lauks. Bio- Savara-Laplasa likums strāvas elementam. Taisnas un riņķa strāvas magnētiskais lauks. Magnētiskās indukcijas vektora cirkulācija. Solenoīda magnētiskais lauks.Magnētiskā plūsma.Strāvas kontūra pārvietošanas darbs magnētiskajā laukā.

Magnētiskais lauks vielā. Magnētiskā lauka un vielas mijiedarbība. Jēdziens par elementārstrāvām.Vielas magnetizācija. Magnetizācijas vektors. Magnētiskā uzņēmība. Magnētiskā caurlaidība.Magnētiskā lauka intensitāte.

Magnētiķi. Vielu iedalījums diamagnētiķos, paramagnētiķos un feromagnētiķos. Diamagnētisms. Paramagnētisms. Magnētiskās uzņēmības atkarība no temperatūras. Feromagnētisms. Domēni. Histerēze. Kirī punkts.

Elektromagnētiskā indukcija. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas eksperimenti. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums. Lenca likums. Pašindukcija. Induktivitāte. Savstarpējā indukcija. Magnētiskā lauka enerģija. Magnētiskā lauka enerģija. Magnētiskā lauka enerģijas blīvums.

Maksvela vienādojumi. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likuma vispārinājums. Nobīdes strāvas. Vispārīgā Maksvela vienādojumu sistēma integrālā formā.

2.semestrisELEKTROMAGNĒTISMS(turpinājums)

Elektromagnētiskās svārstības. Svārstību kontūrs. Harmoniskās elektromagnētiskās svārstības un to vienādojums. Rimsto.ās elektromagnētiskās svārstības, to vienādojums. Svārstību

101


rimšanas koeficients, frekvence, svārstību logaritmiskais dekrements. Uzspiestās elektromagnētiskās svārstības, to vienādojums, amplitūdas un fāzes analīze. Rezonanse.

Elektromagnētiskie viļņi. Elektromagnētisko viļņu diferenciālvienādojums un tā atrisinājums. Viļņu īpašības. Enerģija. Umova-Pointinga vektors. Elektromagnētisko viļņu skala.VIĻŅU OPTIKA

Gaismas dispersija. Gaismas absorbcija. Būgera likums.Gaismas interference. Koherentu viļņu iegūšana. Divu koherentu viļņu interferences ainas

aprēķins. Optiskais ceļ. Optiskā gājuma diference. Gaismas avota nemonohromātiska un gaismas avota izmēru loma interferencē.

Interferences lietošana: interference plānās kārtiņās, interferometri, dzidrinātā optika.Gaismas difrakcija. Heigensa-Frenela princips. Freneļa zonu metode. Zonu plate.

Difrakcija apaļā spraugā un aiz apaļa ekrāna. Difrakcijas reýģis. Optisko instrumentu izšķiršanas spēja. Rentgenstaru difrakcija telpiskā režģī. Hologrāfija.

Gaismas polarizācija. Dabiska un polarizēta gaisma. Lineāri polarizētas gaismas iegūšana. Malīsa likums. Brūstera likums. Gaismas dubultlaušana. Polaroīdi. Polarimetri. Optiski aktīvās vielas.

STAROJUMA KVANTU DABA.Siltuma starojums. Izstarošanas un absorbcijas spēja. Kirhofa likums. Absolūti melns

ķermenis. Enerģijas sadalījums absolūti melna ķermeņa starojuma spektrā. Stefana-Bolcmaņa likums. Vīna pārbīdes likums. Kvantu hipotēze un Planka formula. Optiskā pirometrija.

Ārējais fotoelektriskais efekts, tā likumi. Fotoni. Ein.teina vienādojums. Fotona masa un impulss. Gaismas spiediens. Komptona efekts.

Elekromagnētiskā starojuma korpuskulāro un viļņējādo īpa.ību dialektiskā vienība.

KVANTU MEHĀNIKAS UN ATOMFIZIKAS ELEMENTIKvantu mehānikas elementi. Debroljī hipotēze. Vielas korpuskulāri viļņējādo īpašību

eksperimentālais apstiprinājums. Nenoteiktību sakarība. Viļņu funkcija, tās statistiskā jēga, redingera vienādojums stacionāriem stāvokļiem. Daļiņa homogēnā taisnstūra dziļā potenciālā bedrē. Enerģijas un daļiņas impulsa kvantēšana. Lineārs harmonisks oscilātors.

Atoma uzbūves modeļi. Bora teorija. Ūdeņraža atoms kvantu mehānikā. Galvenais, orbitālais un magnetiskais kvantu skaitlis. Spins un tā eksperimentālais pamatojums. Spina kvantu skaitlis. Pauli princips.

Gaismas emisija un absorbcija atomā. Spontānais starojums. Uzspiestais (inducētais) starojums. Luminescence. Lāzeri.

CIETVIELU FIZIKAS ELEMENTIEnerģētisko zonu veidošanās kristālos. Elektronu sadalījums pa enerģijas zonām. Valentā zona, vadītspējas zona un aizliegtā zona. Kvazidaļiņas . vadītspējas elektroni un caurumi. Efektīvā masa. Vielu iedalījums metālos, pusvadītājos un izolātoros no zonu teorijas viedokļa. Jēdziens par Bozē-Ein.teina un Fermi-Dīraka kvantu statistikām. Metālu vadītspējas kvantu teorija. Fermi enerģija. Fermi līmenis.Pusvadītāju pa.vadītspēja un piejaukumvadītspēja. Donori un akceptori, n . tipa un p tipa

pusvadītāji. Fermi līmenis pusvadītājos. Kontaktparādības. Pusvadītāju elektroniskās ierīces.

ATOMU KODOLU FIZIKAS UN ELEMENTĀRDAĻIŅU FIZIKAS ELEMENTIAtoma kodola uzbūve un sastāvs, tā raksturlielumi. Nukloni un to mijiedarbe.

102


Jēdziens par kodolspēku dabu. Kodola modeļi. Saites enerģija un kodola masas defekts.Radioaktivitāte un tās veidi. Alfa, beta, gamma starojumu likumi un rašanās mehānismi.

Radioaktīvās sabrukšanas likums. Radioaktīvā starojuma bioloģiskā iedarbība.Kodolreakcijas un nezūdamības likumi. Kodolu dalīšanās reakcijas. Ķēdes reakcijas.

Kodolu sintēzes reakcijas. Kodoltermisko reakciju vadīšanas problēma. Jēdziens par kodolenerģētiku.

Elementārdaļiņas, to klasifikācija un savstarpējā pārvēršanās. Kvarki. Četru veidu fundamentālās mijiedarbes, to saistība.

103



BIOMEDICĪNAS INŽENIERIJAS UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

APSTIPRINĀTS


Padomes sēdē 2002. gada 8. martā.BIM institūta

Padomes priekšsēdētājs G. Sagalovičs

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs MEE404

Mācību priekšmeta nosaukums: Fizikālā materiālzinībaMācību spēks: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. ing.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību fizikālās materiālzinības pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizikālām parādībām materiālos.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos: mehānikā, elektronikā, siltumā, elektrībā, magnētismā, optikā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Physical Metallurgy. Edited by R.W.CAHA/NHPC, Amsterdam, 1965, 475 lpp.2. Бушманов Б.Н., Хромов Ю.А. Физика твердого тело. Москва., «Высшая школа»,

1971, 221 стр.3. Fļorovs V., Kolangs S., Puķītis P. un C. Fizikas rokasgrāmata. Rīga, “Zvaigzne”, 1988,

451 lpp.4. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and

biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, praktiskie darbi un diskusijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.

104


Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar medicīnas fizikā iegūtas zināšanas un iemaņas praktiskai izmantošanai.


Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un diskusijās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Visas nozares izmanto materiālus ar visdažādākajām fizikālajām, ķīmiskajām un mehāniskajām īpašībām. Materiāla uzbūves saprašana dod iespēju pareizi to pielietot. Tas sevišķi svarīgs medicīnā, jo saistīts ar cilvēka dzīvi un veselību. Līdz ar to ir jāaptver fizikālās materiālzinības pamatus, lai pareizi pielietotu un izmantotu dažādus materiālus ārstēšanā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas un medicīnas fizikas pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Materiāli medicīnā, dažādās nozarēs.


19. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.

20. Линч П., Николайдес А. Задачи по физической электронике. Москва., «Мир», 1975, 264 стр. (перевод с англ.)

21. Digitals projektors.22. Dators.

105



Ned



1 Galvenie pamatjēdzieni. Materiālu klasifikācija. Kristāliskās un amorfās cietvielas. 2 Materiāla kristāliskā uzbūve. 22 Šķidrie kristāli. 2 Kristāliskie režģi 22 Kristāliskie režģi. Tālā un tuvā kārtība 43 Braves režģi. Millera indeksi. 2 Metāli. 24 Saišu veidi kristālos. Jonu saite. Atomu kristāli. Kovalentā saite. 2

2Metāli.Kristāliskā režģa perioda aprēķini.

2

4 Metālu kristāli, metāliskā saite. Molekulārie kristāli, ūdeņraža saite 45 Kristālu defekti. Dislokācijas. Punktveida defekti. 2 Polimēri. 26 Polimēri 4 Polimēri. 27 Siltumietilpība, siltumizplešana. Siltumvadītspēja. 4 Keramika. 28 Cietvielu zonu teorijas elementi.Kristāla enerģētiskās zonas. 2 Keramika. 28 Vadītspējīgi materiāli, pusvadītāji, dielektriķi.Elektronu kustība kristālos 29 Metāli. Elektronu statistika.Fermī līmenis. Elektronu gāze. 2 Kompozītmateriāli 210 Elektrovadītspēja 2 Kompozītmateriāli 210 Supervadītspēja 211 Pusvadītāji. Vadītspēja. 2 Pusvadītāju tehnoloģijas 212 Termorezistori.Fotorezistori 2 Pusvadītāju tehnoloģijas 2

12-13 P-n pāreja 4 Pusvadītāju tehnoloģijas 214 Pusvadītāju ierīces. 2 Biomateriāli 214 Cietvielu magnētiskās īpašības. Diamagnētiķi. Paramagnētiķi Feromagnētisms. Ferritī. 215 Materiāla virsmas īpašības. 2 Biomateriāli. 216 Materiāla pētīšanas mrtodes. 4 Biomateriāli. 2

Kopā 48 32Kopā 80

107




APSTIPRINĀTSBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta

Padomes sēdē2002. gada 8. martā.

BIM institūta Padomes priekšsēdētājsG. Sagalovičs

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs: MEE330

Mācību priekšmeta nosaukums: Fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamati

Mācību spēks: Jurijs Dehtjars, Dr. hab. fiz., profesors, LZA korespondētājloceklis



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par ģeometrisko, fizikālo un matemātisko modelēšanu, risinot zinātniskos un praktiskos uzdevumus.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un praktiskas iemaņas procesu un ierīču modelēšanai.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Dehtjars J. Ievads modelēšanā. Rīga, RTU, 2001. 178 lpp.2. Сена Л.А. Единицы физических величин и их размерности. Maskava, Nauka, 1988,

431 lpp. 3. Седов Л.Н. Методы подобия и размерности в механике. Maskava, Nauka, 1977, 440

lpp. 4. Веников В.А., Веников Г.В. Теория подобия и моделирование. Maskava, Visšaja

Škola, 1984, 439 lpp.5. Тьюки Д. Анализ результатов наблюдений. Maskava, Mir, 1981, 693 lpp. 6. Адлер Ю.П. Маркова Е.В., Грановский Ю.В. Планирование эксперимента при

поиске оптимальных условий. Maskava, Nauka, 1976, 279 lpp.7. Трудоношин В.А., Пивоварова Н.Ф.Математические модели технических

объектов. Maskava, Visšaja Škola, 1986, 160 lpp.

109


8. Урмаев А.С. Основы моделирования на аналоговых вычислительных машинах. Maskava, Visšaja Škola, 1978, 291 lpp.

9. Самарский А.А. Ввведение в численные методы. Maskava, Nauka, 1982, 272 lpp.10. Вентцель Е.С. Исследование операций: задачи, принципы, методология. Maskava,

Nauka, 1980, 208 lpp.11. Рикардс Р.Б., Чате А.К. Применение метода конечных элементов в решении задач

теории упругости. Rīga, RPI, 1985, 105 lpp.12. Дехтяр Ю.Д. Лабораторные работы по модеоированию процессов и оборудования

электронной промышленности. Rīga, RPI, 1988, 40 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, praktiskais darbs, praktiska darba aizstāvēšana

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar ierīču un procesu modelēšanu.

Vērtējuma svario Eksāmens 80%o Praktiskais darbs

(ieskaitot darba aizstāvēšanu)

20%

Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un praktiskā darba izstrādāšana, praktiskā darba un eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Pieņemot ižēnierlēmumus speciālisti modelē situācijas. Modelēšana ļauj ietaupīt līdzekļus, laiku un bieži vien dzīvības, izstrādājot jaunas tehnoloģijas un iekārtu. Līdz ar to ir jāaptver zināšanas un iemaņas modelēšanā lai racionāli projektēt mūsdienu procesus un iekārtu.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas, elementāras un augstākas matemātikas, programmēšanas un modelēšanas pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās praktisko darbu temati.Siltumprocesu pārnešanas datorizēta modelēšana.Sviru mehānismu dinamikas datorizēta modelēšana. Asinsplūsmas datorizēta modelēšana

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Dehtjars J. Ievads modelēšanā. Rīga, RTU, 2001. 178 lpp.2. Сена Л.А. Единицы физических величин и их размерности. Maskava, Nauka, 1988, 431

lpp. 3. Седов Л.Н. Методы подобия и размерности в механике. Maskava, Nauka, 1977, 440 lpp.

110


4. Веников В.А., Веников Г.В. Теория подобия и моделирование. Maskava, Visšaja Škola, 1984, 439 lpp.

5. Тьюки Д. Анализ результатов наблюдений. Maskava, Mir, 1981, 693 lpp. 6. Адлер Ю.П. Маркова Е.В., Грановский Ю.В. Планирование эксперимента при поиске

оптимальных условий. Maskava, Nauka, 1976, 279 lpp.7. Трудоношин В.А., Пивоварова Н.Ф.Математические модели технических объектов.

Maskava, Visšaja Škola, 1986, 160 lpp.8. Урмаев А.С. Основы моделирования на аналоговых вычислительных машинах.

Maskava, Visšaja Škola, 1978, 291 lpp.9. Самарский А.А. Ввведение в численные методы. Maskava, Nauka, 1982, 272 lpp.10. Вентцель Е.С. Исследование операций: задачи, принципы, методология. Maskava,

Nauka, 1980, 208 lpp.11. Рикардс Р.Б., Чате А.К. Применение метода конечных элементов в решении задач

теории упругости. Rīga, RPI, 1985, 105 lpp.12. Дехтяр Ю.Д. Лабораторные работы по модеоированию процессов и оборудования

электронной промышленности. Rīga, RPI, 1988, 40 lpp.13. Microsoft Office: Excell14. “Basic” programmēšanas pakete. Dators.

111



Ned



1. Modelēšanas mērķi un veidi. Priekšrocības un trūkumi.Ģeometriskā modelēšana un tās līdzekļi

2

2 Fizikālā modelēšana: galvenās idejas, principi un teorētiskie pamati. Mērvienību teorija. Līdzība. Līdzību kritēriji. Līdzību teorēmas.

2

3 Diferenciālie vienādojumi līdzības gadījumā. Līdzība prognozēšanai.

2

4 Reāla objekta un modeļa statistiskas saistības. 25 Modelēšanas rezultātu grafiskā attēlošana un likumsakarības

noteikšana.2

6 Eksperimenta plānošana. 27 Analogu modelēšana. Tiešā un netiešā analoģija. 28 Analogu saskaitīšana, integrēšana, diferencēšana, nelineāro

funkciju ģenerēšana, reizināšana. Netiešo funkciju metode.2

9 Galīgu elementu metode. Algoritms. Simplekss - elementi. 2 Datorizētas modelēšanas iespēju apgūšana 410 Variācijas metode. Ejlera vienādojums. 211 Galīgo starpību metode. 2 Modelēšanas algoritma sastādīšana 412 Galīgo robežu elementu metode. Algoritms. Grīna funkciju

metode.2

13 Modelēšana makro līmenī. Ekvivalentu shēmas. Topoloģiskie vienādojumi. Grafu metode.

2 Algoritma programmēšana 4

14 Modelēšana meta līmenī. Monte Karlo algoritms. 215 Lineārā programēšana. 2 Modelēšana 416 Dinamiskā programēšana. Agoritmu optimizācija 2

Kopā 32 16Kopā 48

112




APSTIPRINĀTS

Biomedicīnas inženierzinātņu unmikrotehnoloģiju institūta




Mācību priekšmeta nosaukums: Fizioloģisko mērījumu tehnikaMācību spēks: Leons Blumfelds Dr. med., docentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 16 stundas laboratorijas darbi 16 stundas praktiskie darbi

MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas fizikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizioloģiskajiem procesiem cilvēka organismā, to kontroles iespējas izmantojot dažādas fizikālās tehnoloģijas.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas fizioloģisko mērījumu tehnikas darbības pamatprincipos.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. P. Apinis. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Nacionālais Medicīnas

apgāds, Rīga, 2000, ISBN 9984-9279-0-32. J.G Webster. Medical instrumentation. Application and design., Boughton Mifflin,

Boston, 1995 (BIMI bibliotēka)LMA bibliotēkas resursi


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar medicīnas fizikā iegūtas zināšanas un iemaņas praktiskai izmantošanai.

113




Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas anatomijas un fizioloģijas un medicīnas fizikas pasniegtā materiāla atkārtošana.

Priekšmeta saturs1. Fizioloģijas mērīšanas principi. 2. Cirkulācijas procesu reģistrācija. 3. Elpošanas sistēmas parametru mērīšana. 4. Elektronu un jonu procesu analīze. 5. Temperatūras mērīšana. 6. Spiediena pārbaude

114



SPORTA KATEDRA

APSTIPRINĀTSHumanitārā institūtaSporta katedras sēdē

____________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HFA101, 201

Mācību priekšmeta nosaukums: Fiziskā audzināšanaMācību spēks: Māra Kampuse lektoreStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN

FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 0 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 32 stundas praktiskie darbi

Sporta nodarbību pamatojumsLatvijas valsts sporta politikas pamatnostādnes, jeb koncepcija balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kuras noteiktas Eiropas Sporta Hartā, Olimpiskajā Hartā, Sporta ētikas kodeksā un citos normatīvos aktos. Eiropas valstu sporta ministru konferencē Lisabonā (1995.g.) īpaši tika uzsvērts, ka jaunatnes audzināšana ar sporta palīdzību var dot lielu ieguldījumu, lai izpildītu Vīnes Deklarācijas mērķus attiecībā uz sociālo integrāciju, veselības uzlabošanu, rakstura veidošanu, iniciatīvu saskarsmē un ētikas normu izprašanu. Minētās problēmas ir ne tikai jaunatnes, bet arī visas sabiedrības problēmās.

Jauniešu iesaistīšana dažādās sporta aktivitātēs un regulārās sporta nodarbībās palīdzēs tiem atrisināt fiziskās sagatavotības, veselības uzlabošanas un brīvā laikā pavadīšanas problēmas.

Fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme garīgo darbaspēju uzturēšanā optimālā līmenī, tās sekmīgi palīdz adaptēties dažādās stresa situācijās. Sporta nodarbībās tiek trenēts viss organisms, muskuļi, sirds -asinsvadu un nervu sistēmas. Bez tam tas ir labs līdzeklis gribas spēka attīstīšanai un īstenošanai.

Daudzi zinātniskie pētījumi rāda, ka mūsdienās cilvēku veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Tas izskaidrojams ar lielu psihisku slodzi, mazkustīgu dzīves veidu un neracionālu uzturu. Šie faktori izraisa sirds - asinsvadu, elpošanas un nervu sistēmu traucējumus un aptaukošanas.

Pēc Sergjukovas (1992) un citu autoru datiem beidzot vidusskolu tikai 20-25% jauniešu ir veseli. Tā galvenais iemesls ir zema fiziskā aktivitāte un liela mācību slodze skolās. Tāpēc arī I kursa studentiem fiziskās sagatavotības līmenis ir zems. To apstiprina mūsu pasniedzēju ikgadējās fiziskās sagatavotības pārbaudes rezultāti.

115


Pirmā kursa studentiem, uzsākot mācības, vajag strauji adaptēties jaunos apstākļos – lielai informācijas plūsmai, jaunām mācību formām, iejusties jaunajā kolektīvā. Tas izraisa lielu sasprindzinājumu studentu organismā, kas nevienmēr notiek labvēlīgi. Fiziskās aktivitātes mācību procesa laikā var jūtami veicināt pielīgošanās norisi.

Lai palīdzētu studentiem kvalitatīvāk apgūt zināšanas, izvairīties no stresa situācijām, uzlabot veselību un fizisko sagatavotību ir nepieciešami iesaistīt viņus regulārās sporta nodarbībās un citās fiziskās aktivitātēs.

Pirmajos divos kursos sporta nodarbībām jābūt obligātām, jo studentiem ir nepietiekošas zināšanas un pašapziņa, lai viņi patstāvīgi varētu pilnveidot savu fizisko sagatavotību. Otrkārt sporta bāzes ir dārgas un grūti pieejamas īpaši vakara stundās. Tādēļ studentiem ir nepieciešams organizēt sporta nodarbības mācību procesa laikā speciālistu vadībā.

Sporta nodarbību mērķis :Ar dažādām sporta aktivitātēm veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, radīt interesi

par veselīgu dzīves veidu un palīdzēt to ieviest ikdienā.

Sporta noderību uzdevumi nodrošināt studentiem iespēju nodarboties ar sportu, pilnveidot viņu fizisko sagatavotību, uzlabot veselību, uzturēt darba spējas optimālā līmenī, apgūt dažādu sporta veidu organizatoriskās un metodiskās iemaņas, lai tās turpmāk varētu pielietot darbā un savas fiziskās kondīcijas pilnveidošanā.

Sporta nodarbību organizācija.Sporta nodarbības ir obligāts mācību priekšmets I un II kursa studentiem bakalauru studiju programmā, ar ieskaiti katrā semestrī. Priekšmetu apjoms ir 32 stundas semestrī. Kredītpunkti šajā priekšmetā netiek plānoti. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā pa vienai stundai (60 min.), pārējais nodarbībai plānotais laiks tiek tērēts, lai aizbrauktu uz sporta bāzi un pēc nodarbības atgrieztos atpakaļ mācību vietā. Sporta nodarbības notiek pēc specializācijas principa t.i. katrs students izvēlas vienu no mūsu piedāvātiem sporta veidiem un nodarbojas ar to divus gadus. Lai saņemtu ieskaiti no studentiem tiek prasīts regulārs nodarbību apmeklējums un kontroles normatīvu izpilde. Ja students ir regulāri apmeklējis nodarbības, bet objektīvu apstākļu dēļ nevar izpildīt kādu no kontroles normatīviem viņš var saņemt ieskaiti, ar noteikumu ka viņš piedalās visu kontroles normatīvu kārtošanā. Ja students neattaisnotu iemeslu dēļ kavējis zināmu nodarbību skaitu viņam tiek dota iespēja apmeklēt papildus nodarbības.

Visu sporta nodarbību pamatā ir vispārējā fiziskā sagatavošana ar izvēlētā sporta veida novirzienu. Nodarbību laikā studenti paaugstina savu fizisko sagatavotību un apgūst izvēlētā sporta veida pamatus, darba organizāciju, metodiskās iemaņas iepazīstās ar sacensību noteikumiem. Izvēloties kādu no piedāvātajiem sporta veidiem priekšzināšanas nav vajadzīgas.

Sporta veidi obligātajās sporta nodarbībās .

Vīriešiem Sievietēm

1. Basketbols 1. Basketbols2. Volejbols 2. Volejbols3. Bokss 3. Aerobika jeb ritmiskā

116


4. Cīņas sporta veidi vingrošana

(brīvā cīņa, grieķu - romiešu, džudo)5. Atlētiskā vingrošana un svara

bumbas celšana

Jaukti sporta veidiVīrieši un sievietes

1. Peldēšana2. Atlētiskā vingrošana3. TenissBez obligātajām sporta nodarbībām labākiem un talantīgajiem studentiem tiek dota iespēja trenēties kādā no 20 sporta veidu sekcijām, kur trenējas mūsu izlases komandu dalībnieki. Treniņi notiek vakaros 3-5 reizes nedēļā.

Visi dienas grupu studenti piedalās arī dažādās sporta aktivitātēs - masu skrējienā,- pavasara krosā,- dažādās sporta sacensībās izvēlētajā sporta veidā,

kuras notiek Rektora kausa izcīņas sacensību ietvaros.

- sacensību tiesāšanā un organizēšanā.

Ja students veselības dēļ nevar apmeklēt sporta nodarbības, viņš ar ārstu komisijas slēdzienu tiek atbrīvots no sporta nodarbībām. Ieskaiti viņš saņem uz ārstu komisijas izziņas pamata. Atbrīvotie studenti parasti piedalās sacensību organizēšanā un tiesāšanā. Organizatorisko un praktisko nodarbību laikā I un II kursa studentiem pārrunu veidā tiek sniegtas arī teorētiskās zināšanas par sekojošiem tematiem:

1) fizisko vingrinājumu ietekme uz cilvēka organismu;2) atsevišķu sporta veidu attīstība vēsturiskā aspektā un

to īpatnības;3) drošības tehnika nodarbībās;4) higiēnas jautājumi, dienas režīms, racionāls uzturs;5) izvēlētā sporta veida apmācības pamati;6) sacensību noteikumi, sacensību organizācija un

tiesāšana;7) veselīgs dzīves veids un tā ieviešana ikdienā.

Praktiskās nodarbības vada sekojošie pasniedzēji:

1. Basketbols – vīr. lekt. Egils Pāns2. Basketbols – siev. lekt. Māra Kampuse3. Atlētiskā vingr. lekt. Brigita Krieva4. Aerobika lekt. Dace Eglīte5. Aerobika lekt. Sofija Koļesova6. Aerobika lekt. Irina Videņina7. Cīņas sporta veidi lekt. Dainis Škogals8. Svaru bumbu celšana doc. Alberts Bagojans9. Volejbols – vīr. doc. Ēriks Saulītis

117


10. Volejbols – siev. lekt. Ivonns Kuplais11. Peldēšana lekt. Dainis Podkalns12. Peldēšana doc. Raisa Tarnopoļska13. Peldēšana lekt. Alise Timohina14. Teniss doc. Jurijs Petrovs15. Bokss doc. Genādijs Vanajevs

Praktisko nodarbību programmas pa sporta veidiem

AEROBIKAI. KURSS 1. SEMESTRIS

1. Tehnikas apmācība:- bāzes elementu apgūšana:- soļošana; skriešana; “skip”; “ knee”; “kick”; lunge”.- horeogrāfijas pamatelementu apgūšana: “grapenine”; “leg up”; “step touch”; “V-step”.

2. Speciāla fiziskā sagatavotība:- izturības īpašību attīstība;- spēka īpašību attīstība;- ātruma īpašību attīstība.

3. Vispārējā fiziskā sagatavotība:- programmas atkārtojuma veidā notiek vispārējas izturības un vispārēja spēka attīstība.

2. semestris

1. Tehnikas apmācība:- pareizas stājas veidošana;- bāzes un horeogrāfijas elementu savienojums;- ritma un muzikalitātes attīstīšana.

2. Speciāla fiziskā sagatavotība.3. Vispārēja fiziskā sagatavotība.

II kurss 3.semestris

1. Tehnikas apmācība:- aerobikas elementu nostiprināšana un paplašināšana;- iepazīšanas ar citiem aerobikas veidiem;- studentu sagatavošana patstāvīgai nodarbību vadīšanai.


4. semestris

1. Tehnikas apmācība:- ieskaišu kombinācijas apmācība;- sacensību kombināciju sagatavošana RTU rektora kausa izcīņai aerobikā.


118


Ieskaišu normatīvi I kurss

1. semestris

1) masu skrējiens;2) spēka vingrinājumi : roku saliekšana;3) četri kustību bloki no aerobikas kompleksa.

2. semestris

1) kross;2) četri kustību bloki no aerobikas ieskaišu kompleksa;3) piedalīšanās Rektora kausa izcīņā aerobikā.


1) prasme vadīt nodarbības iesildošo daļu;2) ieskaišu kombinācijas četri bloki.

4.semestris

1) kross;2) ieskaišu kombinācijas 2.daļa;3) piedalīšanās Rektora kausa izcīņā aerobikā.

PELDĒŠANAI kurss

1.semestris

1. Ievada – sagatavojošie vingrinājumi:- imitācijas vingrinājumi sausumā;- izelpas – ieelpas vingrinājumi ūdenī;- elpas aiztures zem ūdens apmācības vingrinājumi;- “pludiņš”, “medūza”;- kāju darbība kraulā apmācība, turoties pie baseina malas.- slīdējums uz krūtīm (ar dēli);- slīdējums uz krūtīm (bez dēlīša), dažādi roku stāvokļi.

2. Tehnikas apmācība kraula uz krūtīm:- tehnikas apmācības vingrinājumi sausumā;- kāju darbības apmācība (ar dēlīti, gan bez dēlīša);- kāju darbība, saskaņojot ar dažādiem izelpas – ieelpas variantiem;- īriena ar vienu roku apmācība;- īriena ar vienu roku, saskaņojot ar dažādiem elpošanas variantiem, apguve;- peldēšana pilnā koordinācijā ar elpas aizturi;- peldēšana pilnā koordinācijā ar dažādiem elpošanas variantiem (uz vienu pusi, uz otru

pusi, pārmaiņus uz vienu un otru pusi).3. Starta tehnikas apmācība

119


- lēcieni ūdenī uz kājām no baseina malas no dažādiem sākuma stāvokļiem;- lēcieni ūdenī iz kājām no starta paaugstinājuma ar dažādiem pagriezieniem un roku

kustībām;- kritiens ūdenī no baseina malas – sākuma stāvoklis – saliecoties iz priekšu, rokas virs

galvas);- kritiens ūdenī no starta paaugstinājuma;- starta komandas un to izpildījuma apguve;- peldējuma kraulā uzsākšana pēc starta lēciena.

4. Vingrinājumi izturības attīstīšanai.5. Vingrinājumi ātruma un spēka attīstīšanai.

2.semestris

1. Tehnikas apmācība kraula uz muguras:- tehnikas apgūšanas vingrinājumi sausumā;- slīdējuma uz muguras apmācība, turot dēlīti dažādos stāvokļos;- slīdējuma uz muguras pilnveidošana, turot rokas dažādos stāvokļos;- kāju darbības kraulā uz muguras apmācība un pilnveidošana, turot rokas dažādos

stāvokļos;- īrienu ar abām rokām vienlaicīgi apmācība;- īriena ar vienu roku apmācība;- peldēšana kraulā uz muguras tikai ar rokām; (starp kājām turot dēlīti);- krauls uz muguras pilnā koordinācijā.

2. Starta iz muguras tehnikas apmācība:- starta komandas un to izpildījums;- vingrinājumi starta uz muguras pilnveidošanai;- peldējuma uz muguras uzsākšana pēc starta izpildes.

3. Pagrieziena tehnikas apmācība:- pagrieziena apmācības vingrinājumi sausumā;- pagrieziena apmācība ūdenī;- dažādu pagrieziena veidu pilnveidošana.

4. Tehnikas pilnveidošana kraulā uz krūtīm.5. Vingrinājumi ātruma un spēka attīstīšana.6. Vingrinājumi izturības attīstīšanai.

II kurss3.semestris

1. Brasa tehnikas apmācība un pilnveidošana:- tehnikas apmācības vingrinājumi sausumā;- kāju darbības apmācība ūdenī pie baseina malas;- peldēšana ar kājām uz krūtīm, tā arī uz muguras;- roku un kāju darbības saskaņošanas apmācība;- peldēšana brasā pilnā koordinācijā;- starta lēciena, kā arī pagrieziena apmācība un pilnveidošana.

2. Tehnikas pilnveidošana kraula uz krūtīm.3. Tehnikas pilnveidošana kraula uz muguras.4. Vingrinājumi ātruma un spēka attīstīšanai.5. Vingrinājumi izturības attīstīšanai.

120


4.semestris

1. Tehnikas pilnveidošana kraula uz krūtīm.2. Tehnikas pilnveidošana kraula uz muguras.3. Vingrinājumi brasa tehnikas pilnveidošanai.4. Vingrinājumi tauriņstila apgūšanai.5. Iepazīšanās ar peldēšanu kompleksā.6. Startu un pagriezienu pilnveidošana visos peldēšanas stilos.7. Vingrinājumi ātruma, kā arī izturības attīstīšanai.

Noteikumi, kuri jāievēro peldēšanas nodarbībās

1. Katrs students pats atbild par savu veselības stāvokli.2. Peldbaseina telpās staigāt tikai tīros maiņas apavos.3. Studentus, kuri nokavē nodarbību sākumu, peldbaseinā neielaiž.4. Apmeklējot peldēšanas nodarbības, nepieciešami personīgie mazgāšanas piederumi,

peldbikses, peldcepure.5. Dušas mazgāties bez peldkostīma.6. Nedrīkst atrasties (sākt nodarbību) ūdenī bez pasniedzēja atļaujas.7. Ja ir nepieciešamība iziet no peldbaseina, lūgt atļauju pasniedzējam.8. Ūdenī vienam otru neaiztikt (neslīcināt).9. Nodarbības ūdenī beidzās pēc pasniedzēja komandas.10. Aizliegts caurlaides nodot citām personām (obligāta fotokartīte).11. Caurlaide jāizņem 20 min. laikā pēc nodarbību beigām.12. Par inventāra bojājumiem iestājas apmeklētāju materiālā atbildība.

Par šo noteikumu ievērošanu katrs students parakstās uzskaites žurnālā.

GRIEĶU-ROMIEŠU CĪŅAI kurss

1.semestris

1. Stāvcīņas tehnikas apmācība:- pārvešana parterī ar rāvienu aiz rokas;- pārvešana satverot roku un galvu;- metiens pāru mugurai satverot roku no augšas (apakšas) un galvu..

(Visiem paņēmieniem tiek apmācība aizsardzība un pretpaņēmieni).2. Tehnikas apmācība parter cīņā:

- partera stāvoklis (augstais, zemais);- apgrieziens satverot rokas no sāniem;- apgrieziens ar svaru.

(Visiem paņēmieniem tiek apmācīta aizsardzība un pretpaņēmieni).3. Speciālā fiziskā sagatavošana;

- vingrinājumi cīkstoņu tilta nostiprināšanai;- lokanības attīstīšana tiltā; - dažādas spēles un rotaļas cīkstoņa speciālo īpašību attīstīšanai.

4. Akrobātika:- kūleņi uz priekšu - atpakaļ;- pārmetieni;- krišanas tehnika uz priekšu, atpakaļ, sānis.

(Visiem vingrinājumiem tiek apmācīti palīdzības un drošināšanas paņēmieni).5. Vispārējā fiziskā sagatavošana.

121


2.semestris

1. Stāvcīņa:- pārvešana parterī ar nirienu zem rokas;- metiens pāri mugurai satverot vienu roku;- metiens griežoties ap arenasi “skrūvīte”(dažādi tvērienu veidi)

2. Tehniskā apmācība pārtercīņā:- apgrieziens ar vienpusīgo un dubultsviru;

- “atslēgas” tvēriena varianti;- apgrieziens pēc “atslēgas” tvēriena.

(Visiem paņēmieniem tiek apmācīta aizsardzība un pretpaņēmieni).3. Akrobātika:

- krišanas tehnikas pilnveidošana;- vingrinājumi cīkstoņu tiltā;- ritenis;- salto uz priekšu.

(Visiem vingrinājumiem tiek apmācīta drošināšana un palīdzība).

II kurss3.semestris

1. Tehnikas apmācība stāvcīņā:- I k. iemaņu un prasmju atkārtošana un pilnveidošana;- metiens, atliecoties ietverot rokas no augšas;- nogrūšana ar dažādiem tvērieniem;- dažādi metiena pāri pleciem (dzirnaviņas) varianti.

2. Tehnikas apmācība partercīņā:- I k. iemaņu un prasmju atkārtošana un pilnveidošana;- apgrieziens uzveļot satverot roku un ķermeni.

(Visiem paņēmieniem tiek apmācīta aizsardzība un pretpaņēmieni).3. Akrobātika:

- I k. iemaņu un prasmju atkārtošana un nostiprināšana;- salto atpakaļ;- rondats.

(Visiem vingrinājumiem tiek apmācīta palīdzība un drošināšana).

4.semestris

1. Tehnikas apmācība stāvcīņā:- metiens atliecoties krusta tvērienā;- metiens atliecoties satverot roku un galvu;- kombinācijas izmantojot apgūto tehniku.

2. Tehnikas apmācība partercīņā:- metiens satverot ķermeni ačgārni;- atbrīvošanās no tvērieniem;- kombinācijas izmantojot apgūto tehniku.

3. Akrobātika:

122


- pārmetiens atpakaļ (f ļaks)- kombinācijas izmantojot apgūto tehniku.

(Visiem vingrinājumiem tiek apmācīta palīdzība un drošināšana)

Ieskaites normatīviI semestris

1. Sacensības grieķu - romiešu cīņā starp I-II k. mācību grupām;2. Apgūtās tehnikas demonstrēšana.3. VFS:

- pievilkšanās 12r. (apm.), 14r. (labi), 16r.(teic.);- roku salikšana un iztaisnošana

balsta guļus 30 r. 40r. 50r.- vēdera prese (taisnu kāju

celšana kārienā pie stieņa) 8r. 10r. 12r.- tāllēkšana no vietas 230 cm 240 cm, 250 cm- izturības testi 3 min. 30r. 40r. 50r.

4. Akrobātika:- kūleņi uz priekšu un atpakaļ;- garais kūlenis;- pārmetiens uz priekšu;- krišanas tehnika uz priekšu, sānis atpakaļ.

5. SFS:-vingrinājumi tiltā;-vingrinājumi špagatā.

2.semestris

1. RTU Rektora kausa izcīņa grieķu -romiešu cīņā.2. Apgūtas tehnikas demonstrēšana.3. VFS:

- pievilkšanās 14r. 16r. 18r.- roku salikšana- un iztaisnošana balstā guļus 40r. 50r. 60r.- vēdera prese (taisnu kāju celšana kārienā pie stieņa) 10r. 12r. 14r.- tāllēkšana no vietas 240 cm 250 cm 260 cm- izturības tests 3 min. 40r. 50r. 60r.

4. Akrobātika:- ritenis;- salto uz priekšu;- krišanas tehnika no dažādiem sākuma stāvokļiem.

5. SFS:- pārmetieni cīkstoņu tiltā;- apskrējieni cīkstoņu tiltā;- špagati.

3. semestris

1. Sacensības grieķu -romiešu cīņā starp I un II k. mācību grupām.

123


2. Apgūtās tehnikas demonstrēšana.3. VFS:

- pievilkšanās 16r.(apm.) 18r.(labi) 20r.(teic.)- roku saliekšana un iztaisnošana

balstā guļus 50r. 60r. 70r.- vēdera prese (taisnu kāju

celšana kārienā pie stieņa) 12r. 14r. 16r. - tāllēkšana no vietas 250 cm 260 cm 270 cm - izturības tests 3 min. 50r. 60r. 70r.4. Akrobātika:

- salto atpakaļ;- rondats

5. SFS:- špagati;- metieni ar lelli (cīņas)

4.semestris

1. RTU Rektora kausa izcīņa grieķu -romiešu cīņā.2. Apgūtās tehnikas demontēšana3. VFS:

- pievilkšanās 18r.(apm.) 20r.(labi) 22r.(teic.)- roku saliekšana

un iztaisnošanabalstā guļus 60r. 70r. 80r.

- vēdera prese (taisnu kāju celšanakārienā pie stieņa) 14r. 16r. 18r.

- tāllēkšana no vietas 260 cm 270 cm 280 cm - izturības tests 3 min. 60r. 70r. 80r.4. Akrobātika:

- pārmetiens atpakaļ;- iespējamās kombinācijas.

5. SFS:- metieni ar lelli (cīņas);- špagati

Drošības tehnikas noteikumi.

1. Nodarboties atļauts praktiski veselam studentam, kurš uzrādījis ārstu komisijas apstiprinātu dokumentu un izgājis drošības tehnikas instruktāžu.

2. Zālē drīkst atrasties un nodarboties trenera vadībā.

3. Apģērbam jāatbilst cīņas sporta noteikumiem.

4. Aizliegts nodarboties ar priekšmetiem, kas varētu izrast traumas, kā piemēram gredzeni rokassprādzes un tam līdzīgi.

5. Matiem jābūt īsiem vai sasietiem, nagiem īsi apgrieztiem.

124


6. Drīkst izmantot inventāru kas ir tehniskā kārtībā.

7. Ja treniņu zāle pēc izmēriem neatbilst noteikumiem siena un vietas telpā kuras var radīt traumas ir jānopolsterē.

8. Zālei jābūt vēdinātai un pietiekoši apgaismotai.

Svaru bumbu celšana

I kurss1. semestris

1. Tehnikas apmācība:- vingrinājumi ar hantelēm, diskiem, stieni, svaru bumbām;- svaru bumbu grūšanas tehnika ar vienu roku un abām;- svaru bumbu raušanas tehnika ar vienu roku un abām.

2. Speciāla fiziskā sagatavotība:(izpildot vingrinājumus attīstās cilvēka fiziskās īpašības)- spēka attīstīšana;- ātruma attīstīšana;- izturības attīstīšana;- spēku – ātruma un spēka – izturības attīstīšana.

3. Vispārēja fiziskā sagatavošana:- soļošana;- skriešana;- vingrinājumi ar hantelēm.

2. semestris

1. Tehniskā sagatavotība:- svaru bumbu grūšanas tehnikas pilna cikla apmācība;- svaru bumbu grūšanas tehnikas pilnveidošana;- svaru bumbu raušanas tehnikas pilnveidošana.

2. Speciāla fiziskā sagatavotība:Izpildot dažādus vingrinājumus turpināt cilvēka fizisko īpašību attīstīšanu.

3. Vispārēja fiziskā sagatavotība.

II kurss3. un 4. semestris

1. Tehniskā sagatavotība:- svaru bumbu grūšanas un raušanas tehnikas pilnveidošana;- tehnikas apgūšanas papildvingrinājumu izmantošana un paplašināšana.

2. Speciāla fiziskā sagatavotība:cilvēka fizisko īpašību attīstīšana notiek ar slodzes un vingrinājumu atkārtojumu skaitu palielināšanu.

3. Vispārēja fiziskā sagatavošana.

125


Ieskaites normatīvi1. semestris

1. Raušanas tehnikas demonstrējums.2. Grūšanas tehnikas demonstrējums.3. Piedalīšanās ieskaites sacensībās (pilns cikls)

2. semestris

1. Individuālo uzdevumu izpildīšana ar svaru bumbu.2. Piedalīšanās ieskaites sacensībās.3. Piedalīšanās pavasara krosā 1000m ar laika kontroli.

3.semestris

1. Trīscīņa un individuālo uzdevumu izpilde ar stieni.2. Individuālo uzdevumu izpilde ar svaru bumbu.3. Piedalīšanās ieskaites sacensībās.

4. semestris

1. Individuālo uzdevumu izpilde ar svaru bumbu.2. Piedalīšanās ieskaites sacensībās.3. Piedalīšanās krosā 1000 m ar laika kontroli.

Drošības tehnika svara bumbas celšanā

- Ar šo sporta veidu jānodarbojas trenera vadībā. Treneris jums noteiks, pēc jūsu vispārējās fiziskās sagatavotības, ar kādām svara bumbām varat nodarboties (ir 16, 24,32,40 kg svara bumbas), pretējā gadījumā ir viegli iegūt traumu.

- Ceļot svara bumbas ir jāatrodas uz paaugstinājuma, no kura 2 metru attālumā neviens nedrīkst atrasties.

- Izmantot elastīgo saiti (3-4 kārtas aptīt ap rokām, tajā vietā, kur pieskārās svara bumba), lai no svara bumbas sitieniem netraumēt augšdelma muskuļus.

- Izpildot raušanas vingrojumu vēlams būtu:1) notīrīt svara bumbas rokturi (ar smilšpapīru vislabāk);2) izmantot rokām magnēziju: tādā veida svara bumba labāk turas rokā.

- Izpildot grūšanas vingrojumu, vēlams būtu izmantot svarcēlāju siksnu (jostu), tā palīdz nostiprināt mugura muskuļus (grūžot ļoti liela slodze ir mugurā).

ATLĒTISKĀ VINGROŠANAI kurss

1.semestris

1. Tehnikas apmācība:( vingrojumi ar svaru stieni, smagumiem un uz trenažieriem):a) vēdera, muguras muskuļiem:

- vēderam celties, kājas saliektas, pa īso amplitūdu; - celt kājas kārienā;

- spiest aiz galvas;

126


- vilkt bloku pie vēdera sēžot uz grīdas;b) krūšu muskuļiem:

- guļus spiest;- guļus sānis ar hantelēm;

c) roku zem plecu muskuļiem:- bīcepss uz slīpā soļa pārmaiņu;- bīcepss stāvus;- “franču” spiešana guļus;- celt rokas sānis ar hantelēm;

d) kāju muskuļiem:- kāju trenažieris – abos stāvokļos;- celties pirkstgalos.

Visi vingrojumi izpildāmi 2 piegājienos 8-9 reizes.2. Speciālā fiziskā sagatavotība (izpildot vingrinājumus attīstās cilvēka fiziskās īpašības):

a) spēka attīstīšana:- ātruma attīstīšana;- spēka -ātruma un spēka -izturības attīstīšana.

3. Lokanības attīstība:- vingrinājumi uz pārklājiem ;- vingrinājumi ar partneri;- vingrinājumi ar nūjām.

4. Vispārējā fiziskā sagatavotība:- soļošana;- skriešana;- vingrojumi ar hantelēm.

2.semestris

1. Tehnikas apmācība:a) vēdera un muguras muskuļiem:

- celt auguma pa īso amplitūdu, kājas nostiprinātas;- celt kājas kārienā;- vilkt trenažieri aiz galvas sēdus;- vilkt bloku pie vēdera uz slīpa sola .

b) krūšu muskuļiem:- balstā guļus

- spiest uz slīpā soļac) roku un plecu muskuļiem:

- “pulovers”;- spiest stāvus, stienis priekšā;- bīcepss sēdus, elkonis balstā pret kāju;

d) kāju muskulatūrai:- celties pirkstgalos;- ar svaru stieni plecos;

Visi vingrinājumi izpildāmi 2 piegājienos 8-9 r.2. Speciālā fiziskā sagatavotība.3. Lokanības attīstība.4. Vispārējā fiziskā sagatavotība.

127


II kurss3.semestris

1. Tehnikas apmācība:a) vēdera un muguras muskuļiem:

- celties pa īso amplitūdu uz slīpā sola;- celt kājas pa īso amplitūdu uz slīpā sola;- svaru stieņa vilkšana noliecienā;- noliecieni sānis ar hantelēm rokās;

b) krūšu muskuļiem:- guļus spiest platā tvērienā;- vēzieni guļus uz slīpā sola;

c) roku un plecu muskuļiem:- celt hanteles, rokas sānis;- celt svara stieni bīcepsam, mugura pret sienu;- tricepsa vingrinājumi ar vienu roku turot strādājošo roku, sēžot uz sola;- bīcepss uz Skota soliņa;

d) kāju muskulatūrai:- piesēdieni;- celties pirkstgalos, ar svaru stieni plecos.Visi vingrojumi izpildāmi 3 piegājienos 9 reizes

2. Speciālā fiziskā sagatavotība.3. Lokanības attīstība.4. Vispārējā fiziskā sagatavotība.

4.semestris

1. Tehnikas apmācība:Visi vingrinājumi jāizpilda 4 piegājienos5-6 reizes.

a) vēdera un muguras muskuļiem:- vēdera muskuļiem celt augumu, pagriežoties ;- celt kājas kārumā, katru reizi pie savas rokas;- grūšanas “tjaga”;

- bloku izvilkt priekšā, sēžot, rokas platā tvērienā; b) krūšu muskuļiem:

- spiest uz slīpā;- spiest guļus šaha tvērienā;- spiest sēdus aiz galvas;

c) roku un plecu muskuļiem:- “franču” guļus spiešana;- līdztekās balsta iztaisnot rokas;- celt plecus, rokās, hanteles vai svaru stienis.

d) kāju muskuļiem:- piesēdieni;- staigāt uz pirkstgaliem ar svaru stieni plecos.

1. Speciālā fiziskā sagatavotība;2. Lokanības attīstība.3. Vispārējā fiziskā sagatavotība.

I.k. 1. semestrī un II k. 3.semestrī sacensības atlētiskā vingrošanā.Ieskaišu prasības:

128


I kurss1.semestris

1. sievietēm: a) vēdera muskulatūrai – 50 x celties

b) tāllēkšana no vietas – 175 cme) trenažieris aiz galvas – 10 x 4 plāksnītes (pl.)f) trenažieris kāju musk. – 10 x 5 pl. un 10 x 2 pl.g) guļus spiešana – 8 x 22,5 kgh) piedalīšanās masu skrējienā

2. vīriešiem:a) pievilkties 15 x(ja svars virs 70 kg. – 12 x)b) tāllēkšana no vietas – 250 cm.c) guļus spiešana – 10 x 40 kgd) bīcepss uz “Skota” soliņa – 10 x 25 kge) trenažieris aiz galvas – 10 x 8 pl.f) piedalīšanās masu skrējienā.

2.semestris

1. sievietēm:a) vēdera muskuļiem – 50 reizes uz slīpā solab) tāllēkšana no vietas – 175 cmc) guļus spiešana – 8 x 25 kgd) trenažieris krūšu muskuļiem – 10 x 9 pl.e) bicepss uz “Skota” soliņa – 10 x 12 kgf) kross 500 m ar laika kontroli

2. vīriešiem:a) pievilkšanās 15 x (12x)b) tāllēkšana no vietas – 250 cmc) guļus spiešana – 10 x 45 kgd) kāju trenažieris – 10 x 9 pl. un 6 pl.e) trenažieris aiz galvas – 10 x 9 pl.f) kross 1000 m ar laika kontroli.


1. sievietēm:a)

b) kā I k. 2. semestrīc) guļus spiest – 10 x 25 kgd) trenažieris aiz galvas – 10 x 5 pl.e) bīcepss uz “Skota” soliņa – 10 x 15 kg

2. vīriešiem:a)

b) kā I k. 2.semestrīc) guļus spiest – 10 x 50 kgd) bisepss uz “Skota” soliņa – 8 x 30 kg

129


e) trenažieris aiz galvas – 10 x 10 pl.

4.semestris

1. sievietēm:a)

b) kā I k. 2.semestrīc) guļus spiest 8 x 30 kgd) bicepss – 10 x 17,5 kge) kross 500 m ar laika kontroli

2. vīriešiem:a)

b) kā I k. 2.semestrīc) guļus spiešana 8 x 55 kgd) trenažieris aiz galvas 10 x 11 pl.e) bicepss uz “Skota” soliņa – 10 x 30 kgf) kross 1000 m ar laika kontroli.

Drošības tehnika trenažieru zālē

1. Darboties trenažieru zālē drīkst tikai trenera – pasniedzēja klātbūtnē.2. Nodarbību sākumā kārtīgi iesildīt visas muskuļa grupas, lai novērstu traumas.3. Nodarbību sākumā apgūt pareizu vingrojuma izpildes tehniku un tad tikai palielināt

svaru.4. Pirms sākt darboties ar stieni, vai trenažieri, vispirms pārbaudi uz tā esošo svaru!5. Izvēlies sev piemērotu sākuma svaru uz trenažiera vai uz svaru stieņa.6. Darboties ar svaru stieni vēlams divatā, lai varētu viens otru drošināt, palīdzēt, gadījumā,

ja uzliktais svars uz svaru stieņa izrādās par smagu!7. Nodarboties tālāk no spoguļiem!8. Visus sēdus un guļus stāvoklī izpildāmos vingrinājumus izpildīt tikai tad, ja esi

pārliecinājies, ka blakus neviens nenodarbojas ar svaru stieni vai citiem rīkiem, kas var nepacelšanas gadījumā traumēt!

9. Visus darba rīkus: hanteles, svaru stieņus, svaru nolikt tiem paredzētās vietās! Nekas nedrīkst atrasties uz grīdas!

10. Neizdarīt nekādas griešanās kustības ar svaru stieņiem, ripām u.c. rīkiem!11. Ievērot vislielāko piesardzību ar precizitāti, darbojoties ar trenažieriem.12. Neaiztikt ne zālē, ne ģērbtuvēs, ne dušas elektriskās ietaises.

BOKSSI kurss

1.semestris

1. Tehniskā apmācība:- boksa pamatelementi – boksiera stāja, pārvietošanas, distances;- taisnie sitieni galvā un ķērmeni;- aizsardzību veidi – ar uzturēšanu atejot, noliecoties un kombinētie;- sānu sitienu un sitienu no apakšas elementi – uz vietas un kustībā.- cīņa pēc uzdevuma.

2. Speciāla fiziskā sagatavošana:- vingrinājumi ar pildbumbām;

- vingrinājumi spēka attīstīšanai ar hantelēm, svaru bumbām un svaru stieni;

130


- imitācijas vingrinājumi ar hantelēm;- vingrinājumi ar boksa rīķiem.

3. Vispārēja fiziskā sagatavotība:- soļošana;- skriešana;- lēcieni ar lēcamauklu;- vispārattīstošie vingrinājumi.

2.semestris

1. Tehnikas apmācība.1.semestra iegūto iemaņu pilnveidošana.

2. Speciāla un vispārēja fiziskā sagatavošana:Boksiera spēka, ātruma, izturības un vispārējas trenētības pacēlšana palielinot slodzi un

vingrinājumu atkārtojumu skaitu.

II kurss3.semestris

1. Tehnikas apmācība.- taisno sitienu un aizsardzības veidu pret tiem pilnveidošana;- sānu sitienu apmācība;- sitienu no apakšas apmācība;- aizsardzības veidi – niriens, noliekšanās;- tūvcīņas elementi;- divu dažādu sitienu kombinācija;- cīņa pēc uzdevuma.

2. Speciāla fiziskā sagatavošana:- vingrinājumi spēka un ātrumspēka attīstīšanai ar hantelēm, svaru

bumbām, gumijas amortizātoriem;- vingrinājumi ar tenisa bumbiņām;- vingrinājumi ar pildbumbām;- imitācijas vingrinājumi ar hantelēm uz vietas un kustībā.- ēku bokss;- vingrinājumi ar boksa rīķiem.

3. Vispārēja fiziskā sagatavotība:- soļošana;- skriešana;- lēcieni ar lēcamaukļu;- vispārattīstošie vingrinājumi.

4.semestris

1. Tehnikas apmācība:- 3.semestra iegūto iemaņu pilnveidošana;- speciālās un vispārējās fiziskā sagatavotības pacelšana palielinot slodzi un vingrinājumu

atkārtojumu skaitu.

Ieskaites normatīvi

131


1.semestris

1. Boksa tehnikas demonstrējums individuāli un ar partneri.2. Pievilkšanās pie stieņa – līdz 70 kg.- 10 reizes, virs 70 kg. – 8 reizes.3. Taisnu kāju pacelšana kārienā pie stieņa – 8 reizes.

2.semestris

1. Boksa tehnikas demonstrējums.Piedalīšanās sacensībās nodarbību laikā.

2. Pievilkšanās pie stieņa – līdz 70 kg. – 12 reizes, līdz 70 kg. – 10 reizes;3. Taisnu kāju pacelšana kārienā pie stieņa – 10 reizes.4. Piedalīšanās pavasara krosā 1000 m ar laika kontroli.

II kurss3.semestris

1. Boksa tehnikas demonstrējums individuāli un ar partneri pēc uzdevuma.2. Piedalīšanās 2 sacensībās, vai to tiesāšanā.3. Pievilkšanās – līdz 70 kg. – 15 reizes; virs 70 kg. – 12 reizes.4. Taisnu kāju celšana kārienā pie stieņa – 12 reizes;

4.semestris

1. Piedalīšanās rektora kausa izcīņas sacensībās, atklātā ringā, vai sacensību tiesāšanā.2. Pievilkšanās – līdz 70 kg. – 17 reizes; virs 70 kg. 14 reizes.3. Kāju pacelšana kārienā pie stieņa – 14 reizes.4. Piedalīšanās pavasara krosā 1000 m ar laika kontroli.

Drošības tehnikas noteikumi.

1. Nodarboties atļauts praktiski veselam studentam, kurš uzrādījis ārstu komisijas apstiprinātu dokumentu un izgājis drošības tehnikas instruktāžu.

2. Zālē drīkst atrasties un nodarboties trenera vadībā.3. Apģērbam un inventāram jāatbilst boksa sporta noteikumiem.4. Ieskaites sacensībās var piedalīties studenti, kuri apguvuši pilnu mācību programmu boksā.5. Aizliegts valkāt jebkādu priekšmetu, kas varētu ievainot pretinieku vai sevi, kā piemēram

gredzenus, rokassprādzes, ķēdītes u.c.

TENISSI kurss

1.semestris

1. Tenisa tehnika:- iepazīstināšana ar tenisa pamatsitieniem;- sagatavošanas un imitācijas vingrinājumi ar bumbiņām;- koordinācijas vingrinājumi ar bumbiņām;- sitiena “no labās” pēc atsitiena apmācība;- sitiena “no kreisās” pēc atsitiena apmācība;

132


- sitiena “no gaisa” pret sienu apmācība.2. Fiziskā sagatavotība:

- skriešanas, lēkšanas vingrojumi;- spēka vingrinājumi;- speciālie koordinācijas vingrinājumi;- bumbiņas mešanas vingrinājumi;

2.semestris

1. Tenisa tehnika:- pamatsitienu apmācība pēc atsitiena;- pamatsitiena “no gaisa” pret sienu apmācība, ar partneri;- iepazīstināšana ar servi, apmācība;- tenisista stājas un kāju kustības apmācība.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana;- bumbiņas žonglēšanas elementi.

II kurss3. semestris

1. Tenisa tehnika:- spēle ar partneri;- tenisa kombinācijas vienspēlē un dubultspēlē;- serve, serves varianti;- spēle uz punktiem.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana;- patstāvīgas iesildīšanās organizēšana;- pulsa paškontrole.

4.semestris

1. Tenisa tehnika:- spēle ar partneri;- spēle ar sparingu;- spēles aktivizēšanas elementi.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana;- sagatavošanās krosam.

Ieskaišu prasības un normatīviI kurss

1.semestris

1. Tenisa tehnikas elementu izpilde:- 20 sitieni “no labās” pret sienu;

- 20 sitieni “no kreisās” pret sienu;- 10 sitieni “no gaisa” pret sienu.

133


2.semestris

- vieglatlētikas kross;- tenisa tehnikas normatīvi: 5x no 10

II kurss3.semestris

- sacensību tiesāšana

4.semestrs

- vieglatlētikas kross;- piedalīšanās sacensībās.

Drošības tehnikas noteikumi

1. Katrs students atbild par savu veselības stāvokli un drošības tehnikas noteikumu ievērošanu.

2. Spēlēt tenisu drīkst tikai speciālā formā un apavos atbilstoši laukuma segumam un sacensību noteikumiem.

3. Aizliegts spēlēt uz laukuma kas nav tehniskā kārtībā (nelīdzens, pārāk sauss vai mitrs).4. Raķetei jābūt tehniskā kārtībā pēc sacensību noteikumiem.5. Spēlējot raķeti jātur vienā vai abās rokās un nemest to.6. Spēlējot novērot bumbas lidojumu.7. Aizliegts spēlēt kad uz laukuma atrodas liekas bumbas vai citi nepiederošie priekšmeti. 8. Nedrīkst pārāk tuvu atrasties pie laukuma un spēlētējiem.

VOLEJBOLS (vīriešiem)I kurss

1.semestris

1. Volejbola tehnika un taktika:- volejbolista stājas un pārvietošanās laukumā apmācība;- augšējo un apakšējo piespēļu mācīšana un pilnveidošana;- augšējās frontālās serves mācīšana;- mācību spēles, pielietojot trīs sitienus.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana: lēcieni,

skrējieni, spēka vingrinājumi u.c.

2.semestris

1. Volejbola tehnika un taktika:- iepriekš apgūto spēles tehnikas elementu pilnveidošana;- gremdes un bloka mācīšana;- augšējās frontālās serves pilnveidošana.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana.

134



1. Volejbola tehnika un taktika: - iepriekš apgūto spēles elementu tehnikas pilnveidošana;- cēliena gremdei priekšā un aiz galvas mācīšana;- augšējo frontālo servju tehnikas pilnveidošana;- spēle, pielietojot cēlienus kopā ar gremdi.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana.

4.semestris

1. Volejbola tehnika un taktika:- spēles tehnisko elementu pilnveidošana;- cēliena – gremdes pilnveidošana;- māņu sitiena mācīšana.

2. Fiziskā sagatavotība:- vispārējo un speciālo fiziskās sagatavotības vingrinājumu pielietošana;- kross

Ieskaišu prasības un normatīviI kurss

1.semestris

- pievilkšanās pie stieņa 9 x;- skrējiens “skujiņa” 24,5 – 25 sek.;- lēcieni virs sola;- augšējā piespēle virs galvas pusaplī pie tīkla 2 x 8 piespēles;- augšējā piespēle pāri tīklam aiz 3 m līnijas 10 pieskārieni;- apakšējā piespēle apli 10 pieskārieni.

2.semestris

- piedalīšanās krosā- vēdera muskuļu vingrojumus (no stāvokļa guļus uz muguras piecelties sēdus saskaroties

rokām un kājām) 15 x - 13;- augšējā piespēle virs galvas un palēcienā pāri tīklam 10 x;- augšējā frontālā serve pa zonām (5-1) 5 – 3.

II kurss3.semestris

- pievilkšanās pie stieņa 12 x;- skrējiens (6 + 9 + 12 = 18 m) 18-19;- augšējā piespēle pa trim ar vietu maiņu 10 pieskārieni;- tiesneša žesti.

4.semestris

135


- piedalīšanās krosā;- tāllēkšana no vietas 2,40 m;- pārvietošanās 3m zonā 6 pieskārieni, 12;- augšējā piespēle pret sienu, apakšējā – virs galvas 10x;- spēļu tiesāšana + 3 teorētiskie jautājumi.

VOLEJBOLS (siev.)I kurss

1.semestris

1. Tehnika un taktika:- volejbolista stājas un pārvietošanas apmācība;- augšējo un apakšējo piespēļu apmācība;- apakšējās serves apmācība;- sacensību noteikumi;- drošības noteikumi sporta nodarbībās;- personīgā higiena.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- vingrinājumi lokanībai, ātrumam un spēkam;- skrējieni, lēcieni.

I.kurss2.semestris

1. Tehnika un taktika:- iepriekš apgūto spēles elementu pilnveidošana;- serves izpildes pilnveidošana;- mācību spēle, pielietojot trīs piespēles;- piepazīstināšana ar norūdīšanos un veselīga uztura jautājumiem.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visi vingrinājumi kā 1.semestrī.

II kurss3.semestris

1. Tehnika un taktika:- visu volejbola elementu tehnikas pilnveidošana;- cēliena gremdei un gremdes apmācība;- augšējās frontālās serves apmācība;- tiesāšanas noteikumi, tiesneša žesti;- drošības noteikumi sporta zālē;- pirmā palīdzība un ārstēšana traumu gadījumā.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība- visi vingrinājumi kā iepriekšējos semestros.

II kurss4.semestris

1. Tehnika un taktika- volejbola elementu tehnikas pilnveidošana;

136


- cēliena gremdei un gremdes pilnveidošana;- mācību spēle, pielietojot augšējo frontālo servi un gremdi;- pulsa mērīšana pirms un pēc slodzes.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visi vingrinājumi kā iepriekšējos semestros.

Ieskaišu prasības un normatīviI.kurss

1.semestris

- augšējā piespēle virs galvas;- apakšējā piespēle virs galvas;- piespēles pāri tīklam;- serves;- roku saliekšana un iztaisnošana;- “vēdera preses” vingrinājums;- “atspoles” skrējiens;- masu skrējiens Ķīpsalā;

2.semestris

- augšējā piespēle pāri tīklam pa pāriem;- serves uz attiecīgi zonu laukumā;- roku saliekšana un iztaisnošana;- “vēdera prese”;- lēcieni ar lecamaukliņu;- piedalīšanās volejbola dienās un rektora kausa izcīņā.

II kurss3.semestris

- “atspoles” skrējiens.- augšējās piespēles pret sienu kombinējums ar apakšējo virs galvas;- augšējā piespēle pa trim ar vietu maiņu;- augšējā frontālā serve;- cēliens gremdes sitienam;- roku saliekšana un iztaisnošana;

“vēdera prese”;

4.semestris

- cēliens gremdei un gremdes sitiens;- augšējā frontālā serve uz attiecīgu zonu laukumā;- roku saliekšana un iztaisnošana;- “vēdera prese”;- kross;- lēcieni ar aukliņu;- piedalīšanās volejbola dienās un rektora kausa izcīņā.

137


Drošības tehnikas noteikumi volejbola nodarbībās

1. Pārbaudīt vai visi sporta zālē esošie priekšmeti netraucē volejbola nodarbībām.2. Pārliecināties vai nodarbību laikā kāds no šiem priekšmetiem nevar sagādāt traumas

dalībniekiem.3. Veltīt pienācīgi uzmanību volejbola konstrukciju uzstādīšanai, sevišķi nostiprinot stabu

atsaites un tīkla trošu pievienošanu stabiem.4. Nodarbību laikā pievērst sevišķu uzmanību tam, lai bumbas nenokļūstu spēlētājiem zem

kājām, sevišķi uzbrukuma elementu apmācības un pilnveidošanas laikā.5. Prasīt no studentiem iepriekšminēto noteikumu stingru ievērošanu nodarbību laikā.

BASKETBOLS (vīriešiem)

I kurss1.semestris

1. Basketbola spēles tehnika un taktika:- ķermeņtehnika (stāja, pārvietošanās lēcieni, apstāšanās, lēcieni, pagriezieni, māņu

kustības);- bumbas iegūšanas tehnika (piespēles, metieni, dribls);- bumbas iegūšanas tehnika (izraušana uz vietas, izsišana driblā, bumbas pārvēršana,

metiena kavēšanā;- uzbrukuma taktika (ātrais uzbrukums, tā varianti, pozicionālais uzbrukums);- aizsardzības taktika ( koncentrētā cilvēks -cilvēku aizsardzība).

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- vingrinājumi ātruma -spēka attīstīšanai;- izturības pilnveidošanas vingrinājumi;- vieglatlētikas vingrinājumi;- ātruma pilnveidošanas vingrinājumi;- vingrošanas vingrinājumi;- citas sporta spēles;- stafetes, kustību rotaļas.

3. Ieskaišu prasības un normatīvi:- piedalīšanās rudens masu skrējienā;- soda metieni ar laika kontroli 29 (dribls ar kreiso un labo roku, lox piespēles pret sienu,

metiens grozā);

2.semestris

1. Basketbola spēles tehnika un taktika- iepriekš apgūtās vietas pilnveidošana tehnikā un taktika;- cieša aizsardzība cilvēks –cilvēku pa visu laukumu (presings) apmācība;- strītbola taktisko iemaņu pilnveidošana uzbrukumā un aizsardzībā;- uzbrucēja un aizsarga individuālā taktiskā darbības (ar un bez bumbas apmācība.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība- visu pirmā semestrī izmantoto vingrinājumu pielietošana.

3. Ieskaišu prasības un normatīvi- piedalīšanās pavasara krosa;- tests ar laika kontroli 27 - kā 1.semestrī;

138


- soda metieni (6 no 10).

II kurss3.semestris

1. Basketbola tehnika un taktika:- iepriekš apgūtās vielas pilnveidošana uzbrukumā un aizsardzība;- zonas aizsardzības un tās variantu apmācība;- divu un vairāk uzbrucēju sadarbības apmācība, pielietojot apgūtās taktikas iemaņas.

3. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visu iepriekšējos semestros pielietoto vingrinājumu izmantošana

4. Ieskaišu prasības un normatīvi:- jāizmet 15 soda metieni + 5 trīs punktu metieni no 5 dažādiem vietām, iemesto punktu

summai jābūt vismaz 9 (no 30 iespējamiem);- aizliekšanās vingrinājums 1 minūti – 40 – 45 x;

4.semestris

1. Basketbola tehnika un taktika:- iepriekš apgūto spēles elementu pilnveidošana spēles apstākļos;- tehnikas un taktikas elementu pielietošana sacensībās arī strītbolā.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visu iepriekšējos semestros pielietoto vingrinājumu izpilde ar lielāku apjomu un

intensitāti.3. Ieskaišu prasības un normatīvi:

- piedalīšanās dažāda mēroga sacensībās;- pavasara kross;- atkārtots vingrinājums metienos kā 3.semestrī,uzrādot punktu summu ne mazāk kā 11.

BASKETBOLS (siev.)I kurss

1.semestris

1. Basketbola tehnika un taktika :- piespēļu apmācība un pilnveidošana;- dribla tehnikas pareiza apmācība (ar kreiso, labo roku, bez redzes kontroles,

apdriblēšana);- metiena grozā pēc dribla ar vienu roku no groza apakšas apmācība un pilnveidošana

(dažādi metienu veidi);- metiena grozā ar vienu roku palēcienā (atsperoties ar abām kājām) apmācība un

pilnveidošana;- uzbrukuma taktika ( indeviduāla un grupveida: 2-3 spēlētāji);- aizsardzības taktika (individuālā un grupveida);- spēle 2:2; 3:3 uz vienu grozu, pielietojot aizsegus;- ātrā uzbrukuma apmācība un pilnveidošana;- basketbola spēle uz abiem groziem; pielietojot vienkāršus taktiskus uzbrukuma variantus.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- skriešanas, lēkšanas, lokanības vingrinājumi;- spēka vingrinājumi;- vingrinājumu koordinācijai un reakcijas attīstīšanai;- speciālie vingrinājumi ķermeņtehnikā (apstāšanās, izklupieni, pagriezieni u.c.);

139


- stafetes un kustību rotaļas.3. Ieskaišu prasības un normatīvi:

- soda metieni pēc punktu sistēmas – 10 metieni:3 – 4 3 punkti5 – 6 4 punkti7 – 10 5 punkti

- tehniski pareizi izpildīts pustālais metiens pēc punktu sistēmas;- tehniski pareizi izpildīts metiens no groza apakšas pēc dribla pēc punktu sistēmas;- ātruma izturības vingrinājumi ar laika kontroli;- kontrolnormatīvs basketbola tehnikas elementu izpilde ar laika kontroli;- spēka vingrinājums (roku saliekšana balsta guļus) 9 x;- piedalīšanās masu skrējienā.

2. semestris

1. Basketbola tehnika un taktika:- apgūto tehnikas un taktikas elementu pilnveidošana;- māņu kustības;- apspēlēšana (garāmiešana) 1 : 1;- bumbas “iegūšana” (izsišana, izraušana, pārtveršana);- sacensības metienos;- uzbrukumā un aizsardzībā apgūtās vietas pilnveidošana;- cilvēks – cilvēks aizsardzība “presings”;- cīņa par atlecošām bumbām.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visu 1.semestrī pielietojamo vingrinājumu izmantošana.

Ieskaišu prasības un normatīvi

- tālā metiena (6, 25 m) izpilde pēc punktu sistēmas;- pustālā metiena izpilde pēc punktu sistēmas;- dribles + metiena izpilde no groza apakšas;- lēcieni no vietas uz rezultātu

165 cm - 3 punkti185 cm – 4 punkti190 cm – 5 punkti

- kontrolnormatīvs ar laika kontroli;- piedalīšanās krosā 500 m;

2 : 30 – 3 punkti 2 : 15 – 4 punkti 2 : 00 – 5 punkti

II kurss

3.semestris

1. Basketbola tehnika un taktika:- I kursa apgūto tehnikas un taktikas elementu pilnveidošana;- māņu kustības metienam un garāmiešana;- māņu kustības un metiens paliecienā;- pagriezieni uz vietas, atbrīvojoties no aizsarga;

140


- aizsarga stāja, pārvietošanās, 1:1 ar ciešu segšanu;- vienkāršie taktikas elementi, atbrīvojoties brīvam metienam;- basketbola spēle 1:1, 2:2 un 3:3 uz vienu grozu;- spēle 4:4 un 5:5 uz abiem groziem, pielietojot apgūtos tehnikas elementus.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visu iepriekš lietoto vingrinājumu pielietošana;


- soda metieni (pēc iepriekšējiem noteikumiem;- tālais metiens vai pustālais metiens;- tehniski pareizi izpildīts dribls un metiens grozā no apakšas;- veiklības normatīvs ar laika kontroli;- spēka vingrinājums – atlūkšanās 35 – 40 x 1 minūtē;- masu skrējiens.

4.semestris

1. Basketbola tehnika un taktika:- visu iepriekš apgūto tehnikas elementu pilnveidošana;- visu iepriekš apgūto taktikas elementu pilnveidošana un pielietošana spēlē;- sacensību noteikumi un tiesāšana.

2. Vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība:- visu iepriekš minēto vingrinājumu pielietošana.

3. Ieskaišu prasības un normatīvi:


- soda metieni (punktu sistēma);- soda metienu sacensības (dažādi varianti);- pustālie metieni (punktu sistēma);- palēcieni ar laika kontroli;- pavasara kross.

141



VALODU KATEDRA

APSTIPRINĀTS

Humanitārā institūtaValodu katedras sēdē

____________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HVD 122

Mācību priekšmeta nosaukums: Franču valodaMācību spēks: I. Otlāne, lektoreStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība




Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. J-M. Caré, F. Debyser “ Jeu, langage et creativité”, Hachette, 19912. F. Neveu, D. Le Maitre “ Vers la maitrise du texte”, Hachette, 19923. Y. Le Lay “ Savoir rédiger”, Larousse, 19974. E.P.Grecanaja “ La douce France”, List, Moscou, 19995. M. Verdelhan, M. Verdelhan, P. Dominique, J. Girardet “ Nouveau Sans Frontières 1”,

Clé international, 19856. ( ibid.) Cahier d’exercices, 19887. Y. Berchiche, M. Dubois, R. Mimran “ Cours de la Sorbonne”, Clé international, 20008. D. Abry, M-L. Chalaron “ Phonétique”, Hachette, 1994


142







143





APSTIPRINĀTS........................................................


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTS

Šifrs BBB 301Mācību priekšmeta nosaukums: Funkcionālie medicīniskie implantiMācību spēks: Rūdolfs Cimdiņš, Dr. Sc. Ing., Asoc.

prof.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt akadēmiskās zināšanas medicīnas inženierzinātnes studentam – medicīnā lietojamo funkcionālo implantu pamatos, lai viņš spētu orientēties medicīnā dažādās nozarēs plaši pielietoto implantu un to aizvietojamo funkciju klāstā un būtu konkurētspējīgs akadēmiski izglītots speciālists strauji augošajā medicīnas tehnoloģiju tirgū.

Mācību priekšmeta uzdevumiSniegt ieskatu medicīnā lietojamo funkcionālo implantu klāstā, apgūstot pamata zināšanas par cilvēka funkciju daudzveidību un funkcionālo implantu darbības principiem, to priekšrocībām un trūkumiem, implantu īpašībām, novērtēšanas kritērijiem un pielietošanu.


1.E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für Medizin und Umvelt,. Springers - Verlag Berlin Heidelberg, 1998, p. 547.6. L.Bērziņa. Lekciju kurss ” Biomateriālu tehnoloģija”. Datorsalikums, 30 lpp.7. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig,

Stuttgart, 1976.4.. S. Mann, J. Webb, R.J.P. Williams, Biomineralisation, Chemical and Biochemical Perspectives, VCH, Weinheim, 1989.5. U. Schubert, N. Husing, Chemical technologie of Materials, Wiley-VCH, 2000, 396 lpp.6. F. Grellner. Biomaterialien fuer die Medizin I,II, Lekciju konspekts, 1997., 89 lpp.7. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert. In vivo and ivitro interactions between biosystems and different ceramic materials. / EMRS 2001 Spring Meeting,

144


Strasbourg, France, 2001.8. H.Jansons. Cilvēka kājas biomehānika, Rīga, Zvaigzne, 1975, 234 lpp.9. Larry L.Hench, June Wilson. An Introduction to Bioceramics, Advanced Series in Ceramics – Vol.1, Wored Scientific Singapore, New Jersey, London, Hong Kong, 1993, p. 386.

Priekšmeta mācīšanas metode Lekcijas, Pārrunas

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīmeDesmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar medicīnā lietojamo implantu īpašību un pielietojuma izvērtējumu.

Vērtējuma svariEksāmens 100%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiProgrammas apguve, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīzeMedicīnā bojātu audu un locītavu aizvietošanai izsenis tiek lietoti implanti. Šodien piedāvāto medicīnisko implantu un protēžu klāsts dažādās medicīnas nozarēs ir ļoti liels. Medicīnas inženierzinātņu speciālistam būtu jāorientējas ne tikai šajā implantu daudzveidības klāstā, bet jāzin arī dažādu tipu implantu priekšrocības un trūkumi, darbības mehānismi un ilgmūžība , kā arī pieļaujamie apstrādes apstākļi.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga medicīnisko nozaru terminoloģijas un cilvēka anatomiskās un fizioloģiskās sistēmas terminoloģijas apgūšana. Tāpat būtu jābūt pamatzināšanām materiālu tehnoloģijā.

Priekšmeta satura anotācijaMedicīniskās, bioloģiskās, ķirurģiskās, funkcionālās un estētiskās prasības klīniskajā praksē lietojamiem biomateriāliem un implantiem, to individuāla izvēle. Locītavu protēžu konstrukcijas un implanti, materiāli un to raksturojums. Dentālie implanti, to veidi, īpašības un pielietojums. Implanti sejas žokļu ķirurģijai, otorinolaringoloģijai. Individuālas formas implanti plastiskajai ķirurģijai. Implantu klīniskā izpēte (pacienta izvēle, klīniskās izpētes izvēršana, riska faktori klīniskajā izpētē).

145


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

DATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta padomes sēdē

_______________________

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs DAA200

Mācību priekšmeta nosaukums: Grafikas pamati DelphiMācību spēks: Ivars Kivlāns Mag.sc.ing.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN



Kontroles forma: –eksāmens (kursa darbs)

Mācību priekšmeta mērķi: 1. Iepazīstināt ar vizuālās projektēšanas jaunākajām tehnoloģijām un paņēmieniem. 2. Iegūt iemaņas Delphi grafisko projektu veidošanā. 3. Apgūt grafiskā interfeisa veidošanu jaunākajās Delphi versijās. 4. Iepazīstināt ar informācijas apstrādes grafiskajiem paņēmieniem. 5. Iegūt iemaņas grafisko attēlu veidošanā un apstrādē.

Mācību priekšmeta saturs:

Lekcijas1.Vizuālās programmēšanas pamati.Delphi projekta uzbūve. Notikuma jēdziens. Notikumu veidi. Notikumu apstrāde.Īpašības , to apskats.

2.Moduļa struktūra Delphi vidē. Projekta failu tipi, to nozīme. Moduļa saites ar citiem moduļiem un bibliotēkām. Tipu, mainīgo, metožu nozīme , darbība un izvietojums modulī un projektā.

3. Datu ievades un izvades koncepcija Delphi vidē.

146


Vizuālās komponentes. Teksta komponentes. Grafiskās komponentes. Izvēlņu veidošanas paņēmieni. Pogu, kā vadības elementu lietošana. Projekta izveide un palaišana.Teksta grafiskā apstrāde(1). Šriftu iestādīšana, lietošana un nomaiņa. Teksta izvade uz formas. Teksta ievades paņēmieni.Teksta grafiskā apstrāde(2). Jēdziens par rindu un rindu masīvu. Rindu apstrāde. Sarakstu apstrāde. Teksta maskēšana. Paroles loga izveidošana un lietošana. Teksta failu veidošana, ielāde, saglabāšana. Izvēlņu lietošana.

4. Grafisko attēlu veidošana un apstrāde(1).Grafisko failu attēlošanas pamati. Zīmēšanas instrumenti. Zīmēšanas paņēmieni.Vienkāršu objektu zīmēšana. Parametru maiņa. Nepārtraukta zīmēšanas procesa izveidošana.

5. Grafisko attēlu veidošana un apstrāde(2). Bitu kartes veidošana un izmantošana. Zīmēšana ar peli. Objektu pārvilkšana ar peli. Laika intervālu uzdošana un lietošana zīmēšanas procesos.

6. Dažādu tipu lineālu piesaiste un izmantošana.Pārbīdāmie lineāli. Aizpildāmie lineāli. Citu lineālu tipu piesaiste un lietošana. Formas statusa rindas izveidošana.

7.Teksta un grafikas tabulas.Skaitlisko tabulu izveidošana, ievade , izvade. Darbs ar teksta lauku tabulām. Grafisko attēlu tabulas. Tabulu veidošana, aizpildīšana un apstrāde.

8. Daudzlogu interfeiss. (MDI)Modālie un nemodālie logi. Vairākformu izveidošanas paņēmieni, pārslēgšanās. Mātes unmeitas logi. Logu vadība.

Praktiskie un laboratorijas darbi

1. Delphi projektu demonstrēšana, projektu palaišanas paņēmieni.2. Datorgrafikas uzdevumu izsniegšana pa tēmām un pēc grūtības pakāpes.3. Nepieciešamo datorvides īpatnību apskats. Delphi projektēšanas vides apskats.4. Teksta apstrādes piemēru izveidošana un lāgošana..5. Uzskatāma grafiskā interfeisa izveidošana.6. Grafiskās informācijas apstrādes projekta piemēru izveidošana , kompilācija un

izpilde.7. Uzdevumu precizēšana un risinājuma īpatnību skaidrojums.8. Izveidoto projektu demonstrācija un aizstāvēšana.

Literatūra

1. Paul Thurrott, Gary Brent, Richard Bagdazian,SteveTendon DELPHI3 SUPERBIBLE 1997. 845.p.

147


2. Том Cван Основы программирования в DELPHI для WINDOWS95 1996. 478.cтр.

3. Ендрю Возневич Освой самостоятельно DELPHI 1996. 730.cтр.4. Том Cван DELPHI4 Библия разработчика 1998. 670.cтр.

148



Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Ievads medicīnas inženierzinātnēMācību spēks: Aldis Balodis, Dr.ing.sc., asoc.prof.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisIepazīties ar medicīnisko iekārtu un instrumentu darbības fizikālajiem principiem un tehniskajiem pamatiem, attīstības tendencēm.

Mācību priekšmeta uzdevumi:apgūt medicīnisko iekārtu enerģētiskās iedarbības pamatus mijiedarbībā ar dzīvo matēriju, iepazīties ar iekārtu izveidošanas principiem un attīstības tendencēm.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. The Biomedical Engineering Handbooks / Editor in chief Joseph D.Bronzino. CRC Press,

Inc. 1995. - 2890 p.2. Electronic Devices for Rehabilitation / editet by John G. Webster/ Chapman and Hall. 1985.

430 p. 3. Medical Laser Safety. / editet by H.Mosely and J.K.Haywood. Bocardo Press. 19874. Management of Medical Technology : a primer for clinical engineers / editet by Joseph

D.Bronzino. 1992. 5. Medicin och teknik. Bertil Jacobson Stockholm 1987. // zviedru val. 9. Biomaterials : an introduction./ Joon B. Park and Roderic S. Lakes. Plenum Press. 1993 6. Technik der medizinishen Radiologie: Diagnostik, Strahlentherapie, Strahlenscutz./Th.

Laubenberger, J. Laubenberger. 6.Auflage. Deutsche Arzte-Verlag GmbH. Koln 19947. A.Millers, I.Rūse. Vispārīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. //Rīga, 1995.//

Latvijas Universitātes izdevn. 313 lp.12.V.H. Sabitovs. Medicīniskie instrumenti. /Medicinskije instrumenti/Kr. val., Maskava, Medicīna, 1985. 172 lp.

149


13. Medizintechnik./Ulrich Bause, Klaus Forke, Jochen Matauschek. Berlin, Verl.Gesundheit, 1990. – 244 S.14. Remizovs A. N. Medicīniskā un bioloģiskā fizika /Medicinskaja I biologičeskaja fizika/ Kr. val./ Maskava, “ Visšaja škola” 1987. – 635 lp.15. Medical instrumentation. Application and Design // Editor John G. Webster, / John Wiley & Sons, Inc. 1998. 670 p.16. The Physics of Medical Imaging / Edited by S.Webb // Fizika vizualizacii izobražeņij v mediciņe. S. Uebba ,Maskava “Mir” 1991. 2 daļas. Kr val.17. Ints Zeidlers. Elektroterapija un magnētterapija, Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. – 128 lpp.18. Pielietojamā lāzermedicīna // Prikladnaja lazernaja medicina// H.P. Berliena redakcija./ krievu val./ Maskava, Interekspert , 1997. /no vācu val.- Berlīnes lāzeru un medicīnas centrs

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, diskusijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme - ieskaite.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar izpratni par enerģiju mijiedarbību ar cilvēku.

Vērtējuma svariIeskaite 80%Praktiskie darbi – diskusijas, referāts par medicīniskām iekārtām 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība diskusijas nodarbībās un uzstāšanās ar ziņojumu ieskaites nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Dažādo iekārtu darbību mācēt skaidrot ar enerģētisko iedarbību un mijiedarbību ar fizikāli enerģētiskajām formām cilvēku.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējā pasniegtā materiāla atkārtošana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Iekārtu darbības principu apspriešana.

150


Kalendārais plāns.1.semestrisTēma Stundas1. Medicīniskās tehnikas pamati – attīstības vēturiskie etapi – nozares attīstība,

mūsdienu tehniskās attīstības nosacījumi – integrācija, specializācija; materiālzinātne, datortehnika.

2

2. Pamatdefinīcijas - Biomedicīniskās inženierzinātnes un medicīniskās fizikas sadaļas; medicīniskās tehnikas izstrādājumi

2

3. Medicīniski metodoloģiskie pamati – ārsta, pētnieka un inženiera loma. 14. Diagnostiskās informācijas iegūšana: anamnēze, morfoloģiskā un funkcionālā

informācija1

5. Biofizikālās informācijas raksturojums un diapazoni 26. Terapeitisko pasākumu veidi 0.57. Medicīniskās tehnikas darbības fizikālie un biofizikālie pamati 1.58. Enerģētiskās mijiedarbības procesi diagnostikā un terāpijā: enrģētiskās mijiedarbības raksturojumi – elektriskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;magnētiskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju; elektromagnētiskā starojuma skala, absorbcija; radioviļņi, mikroviļņi, UV- starojums, X-starojums – iedarbība ar dzīvo matēriju;termiskā enerģija– iedarbība ar dzīvo matēriju;mehāniskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;akustiskā enerģija – iedarbība ar dzīvo matēriju;izotopi, korpuskulārais starojums

6 (pr. 2)

Medicīnisko iekārtu tehniskie pamati. Diagnosticējošo iekārtu principiālā struktūra un funkcijas.

2

9. Terapeitisko iekārtu principiālā struktūra un funkcijas 210. Medicīnisko iekārtu klasifikācija: pēc pielietošanas un atbilstoši ES direktīvām 111. Medicīniskās tehnikas galveno grupu attīstības tendences 112. Objektu attēlošana medicīnā- problēmas un risinājumi.Jonizējošā starojuma iekārtu pielietojums medicīnā- rentgena starojuma tehnika, starojumu iegūšanas un reģistrācijas raksturojums, tomogrāfija, radiācijas aizsardzība. Radioaktīvo materiālu izmantošana. Kodolu magnetiskās rezonanses pielietojums medicīnā: fizikālais princips, iekārtas uzbūve, attēlošana (MRI), spektroskopija (MRS).Ultraskaņas iekārtas: sonogrāfija, attēlu iegūšanas veidi (A, B, TM, moda; Doplera metode).Attēlu uzglabāšana. Telemedicīna.

6 (pr.2)

13. Fizioloģisko mērījumu, analogā, ciparu tehnika, biosensori. Analīžu automāti 214. Nejonizējoša elektromagnētiskā starojuma tehnika - lāzeri, magnetterapija 115. Rehabilitacijas tehnika -stimulatori, protezēšana. Kustības aparātu vadība Dzīvības

nodrošināšanas tehnika - elpināšana, asinsrites aparāti u.c1

Kopā 32


1. Izdales materiāli – lekciju konspekts2. Dators.3. Uzskates līdzekļi: rentgena lampas, firmu prospekti.

151


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

VISPĀRĪGĀS ĶĪMIJAS KATEDRA

APSTIPRINĀTSMateriālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes

Vispārējās ķīmijas katedras sēdē_____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs ĶVĶ115

Mācību priekšmeta nosaukums: InženierķīmijaMācību spēks: Valdis Kampars Dr.habil.chem.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis: Dot pamatzināšanas par ķīmiskiem procesiem ap mums un sagatavot materiālzinātnes, inženierzinātņu, vides zinātnes un līdzsvarotas attīstības principu apgūšanai.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Agūt termodinamikas un kinētikas pamatjēdzienus, prast izmantot ūdens šķīdumu raksturojumus (sastāvs, skābums, bāziskums, cietība), iepazīties ar metālu vispārīgajām īpašībām un to korozijas procesiem, apgūt elektroķīmijas pamatjēdzienus. Iepazīties ar organiskās ķīmijas principiem, organisko polimēru uzbūvi un īpašībām, fosilo un alternatīvo degvielu izmantošanas problēmām. Iemācīties plānot eksperimentu, aprakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literaturas saraksts:1. Ķīmija augstskolu inženiertehniskajām specialitātēm/ V. Brunere, L.Kamzole, A.Blūms,

J.Kacens. - R., 1986.2. L.Kamzole V. Brunere, A.Blūms. Ķīmijas uzdevumi augstskolu inženiertehniskajām

specialitātēm. - R., 1988 .3. Laboratorijas darbi ķīmijā./ V. Kampars, A.Blūms,V. Brunere, L.Kamzole, - R., 1994.4. L.Kamzole V. Brunere, A.Blūms. Ķīmija. - Lielvārds, 1994.5. L.Kamzole, V. Kampars , A.Blūms. Ķīmija. - Krauklītis, 1997.6. D.D.Ebbig. General Chemistry, HMC, 1999, p.1101.7. W.R.Stine. Applied Chemistry, D.C.Heath and Company, 1999, p.600.8. S.Z.Zumdahl, S.A.Zumdahl. Chemistry, HMF, 2000, p.11459. J.Kreicberga, V.Kampars. Laboratorijas darbi ķīmijā, 2002.

152


Priekšmeta mācīšanās metode: lekcijas un laboratorijas

Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi : Priekšmeta apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas kontrolē pēc rakstiskām atbildēm uz kolokviju jautājumiem, kā arī pārbaudot protokolus un apspriežot iegūtos rezultātus.

Prasības priekšmeta apguvei: Regulāra laboratorijas nodarbību apmeklēšana, mājas darbu savlaicīga izpilde un savlaicīga kolokviju nokārtošana.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Priekšmets orientēts uz vispārīgu jautājumu apgūšanu, neietver sarežģītus, specifiskus un ilglaicīgus eksperimentālus darbus. Laboratorijas darbos izmanto mazus vielu daudzumus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Izmantojot lekciju konspektus un mācību grāmatas apgūt teorētiskos priekšstatus, lai tādējādi sagatavotos laboratorijas darbam un spētu veikt iegūto rezultātu analīzi.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Kursu ievada seminārs-diskusija par ķīmijas pamatprincipiem un neorganisko savienojumu ķīmiskām īpašībām, turpmāk individuāla tematikas apspriešana.

Kalendārais plāns

N Lekcijas Laboratorijas darbi1 1. Termodinamika. Ķīmisko procesu siltumefekti.

Entalpija un tās maiņa. Pārtika un degvielas. Ķīmisko pārvērtību virziens. Entropija. Priekšstats par nelīdzsvarotu sistēmu termodinamiku un termodinamikas likumu izpausmi sabiedrībā un Visumā.

2 1. Nomenklatūra. Drošības tehnika. Sākumkontrole.

3 2. Kinētika. Reakciju ātrums. Sadegšana un detonācija. Sprādzieni. Reakciju iniciēšana. Reakciju mehānisms. Aktivācijas enerģija. Katalizatori un to nozīme. Ķīmiskais līdzsvars. Ārējo apstākļu maiņas ietekme.

4 2. Termoķīmija. Siltumnīcas efekts. Pārtikas vielu enerģētiskā vērtība.Reakciju virziens un ātrums.

5 3. Tīras vielas, maisījumi un materiāli. Maisījumu sadalīšana.Vielas gāzveida, šķidrā un cietā stāvoklī. Gaiss, tā sastāvs un piesārņojums. Reakcijas ar skābekli un oglekļa dioksīdu. Smogs. Ozona slānis. Siltumnīcas efekts. Šķidrumi. Amorfas vielas. Kristāli . Kritiskā temperatūra un spiediens. Superkritiskas parādības. Adsorbcija.

6 3. Maisījumu sadalīšana. Benzīns un dīzeļdegviela kā sarežģīts vielu maisījums. Degvielu kvalitāte un

153


frakciju analīze.7 4. Dispersas sistēmas. Šķīdumi. Ūdens šķīdumi.

Dispersas sistēmas un šķīdumi. Skābes un bāzes. Ūdens šķīdumi. pH. Tīrs ūdens. Skābie lieti. Buferi dabā un cilvēka organismā.

8 4. pH kontrole. Skābes, bāzes, sāļi. Ūdens analīze. Detergenti.

9 5. Ūdens, tā izmantošana un nozīme. Ūdens kā bioķīmisku reakciju vide. Dzeramais ūdens, tā piesārņojums. Ūdens cietība. Detergenti. Hidrofobija. Ūdens izmantošana rūpniecībā. Superkritiskais ūdens.

10 5. Kolokvijs11 6. Metālu vispārīgās īpašības. Supravadītāji.

Elektroķīmija. Metālu korozija. Metālu vispārīgās īpašības. Metaliskā vadītspēja. Supravadītāji. Metālu ķīmiskās īpašības. Oksīdu virsmas aizsargājošās īpašības. Metāli skābās, bāziskās un neitrālās vidēs. Galvaniskais elements. Kurināmā elements. Svina akumulators. Ķīmiskā un elektroķīmiskā korozija. Materiālu izvēle un pretkorozijas aizsardzība.

12 6. Metālu ķīmiskās īpašības un to korozija

13 7. Organiskie savienojumi. Ogleklis kā dzīvās pasaules pamatelements. Oglekļa atomu virknes un funkcionālās grupas. Savienojumu klases. Struktūras un īpašību kopsakars. Fosīlās un alternatīvās degvielas. Pārtikas produkti. Zāles. Molekulārā elektronika. Molekulārie vadi un ierīces. Molekulārā mehānika. Pašmontāža ķīmiskās sistēmās. Molekulārās mašīnas.

14 7. Elpas analizators. Organiskie polimēri.

15 8. Nemetāli. Silīcijs kā nedzīvās pasaules pamatelements. Dabiskā radioaktivitāte. Nemetālu raksturīgās īpašības. Silīcija savienojumu daudzveidība dabā. Pusvadītāji. Saistvielas. Dabiskā radioktivitāte, tās izmantošana un kaitīgums. Būvmateriālu radioaktivitāte un radioaktivitāte telpās. Radioprotektori.

16 8. Ieskaite

154



RAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKAS PROFESORA GRUPA

APSTIPRINĀTS

_______________________RUE profesora grupas sēdē 7.11.00., prot.Nr.3

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IUE 521

Mācību priekšmeta nosaukums: Investīciju ekonomikaMācību spēks: Nataļja Lāce, Dr.oec.,docenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Kontroles forma: eksāmens

Mācību priekšmeta mērķis: Investīciju ekonomika ir mācību priekšmets, kas dod priekšstatu par lēmumu pieņemšanas metodoloģiju investīciju procesā un kura mērķis ir palīdzēt studentiem iegūt prasmi patstāvīgi pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus šajā jomā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Parādīt investīciju projektu novērtēšanas iespējas; analizēt projektus inflācijas un riska apstākļos; iemācīt studentus patstāvīgi pieņemt lēmumu par investīcijām.


Tēmu nosaukums Stundu skaitslekc. pr. nod.

1. Investīciju būtība un to ekonomiskā nozīme 1.1. Investīciju klasifikācija pēc dažādām pazīmēm1.2. Investīciju procesa aktivizācijas makroekonomiskie priekšnoteikumi1.3. Valsts investīciju programma

1 -

2. Ieguldījumu vērtības pieauguma aprēķināšana un diskontēšana2.1. Salikto procentu likme2.2. Efektīva procentu likme2.3. Vienkāršie un saliktie procenti2.4. Diskontēšana2.5. Naudas plūsmu novērtēšana

1 2

155


3. Ieguldījumu projektu vērtēšanas metodes3.1. Grāmatvedības peļņas normas vērtēšanas metode3.2. Atmaksāšanas perioda vērtēšanas metode3.3. Diskontētās naudas plūsmas tehnoloģija

1 2

4. Alternatīvo projektu analīze4.1. Investīciju novērtēšanas metožu prioritātes un trūkumi4.2. Salīdzinoša analīze projektiem ar dažādu ilgumu4.3. Investīciju projektu atlase ar kritēriju palīdzību

2 2

5. Investīciju projektu analīze inflācijas un riska apstākļos5.1. Riska būtība un veidi5.2. Riska mērīšana5.3. Riska pakāpes pazemināšanas līdzekļi5.4. Riska pakāpes pazemināšanas veidi

2 2

6. Investīciju resursu sadales pa vairākiem projektiem optimizācija6.1. Optimizācijas tipi, portfeļu veidošanas nosacījumi

1 2

7. Investīciju avoti7.1. Investīciju darbības attīstības finansiālās bāzes pamatojums7.2. Kapitāla cena7.3. Finansēšana ar aizņemto kapitālu: kredīts; kredīta veidi

3 4

8. Licencētas tirdzniecības pamatnoteikumi8.1. Izgudrojuma patents, Patentu likums8.2. Licenču maksājumu veidi

1 -

9. Ārzemju investīciju institūti 1 -10. Finansu aktīvu tirgu pamatjēdzieni10.1. Daļu finansu aktīvu klasifikācija un ienesīgumu noteikšana10.2. Parādu vērtspapīru klasifikācija un ienesīguma noteikšana10.3. Dažādu faktoru ievērošana investīciju variantu izvēlē

1 -

11. Lēmumu pieņemšana par finansu investīcijām 1 212. Ieguldījuma un riska savstarpējo sakaru modelis 1 -

Kopā: 16 16


Pamatliteratūra

1. N.Lāce Investīciju ekonomika. Programma un metodiskie norādījumi. – Rīga: RTU, 1999. – 26 lpp.

2. Investment: Concepts, Strategy / Robert C.Radcliffe. – 5th ed, 1997. – 925 p.3. Steve Lumby. Investment Appraisal and Financial Decisions. – 5 th ed, Chapmane & Hall,

Reprinted, 1995. – 667 p.

Papildliteratūra

4. Par autortiesībām un blakustiesībām: LR Likums // Latv. vēstnesis - 2000. - 27. aprīlis.5. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. - Rīga: LR Fin. m-ja.6. Vadības grāmatvedība. 3. daļa - Lēmumu pieņemšana un kontrole. - Rīga: LR Fin. m-ja,

1995. – 96 lpp.7. Hazans M., Bāliņa S. Kā aug nauda: Ievads finansu matemātikā. - Rīga,1994. – 156 lpp.8. Ковалев В.В. Финансовый анализ. – Москва: Финансы и статистика, 1996. – 432 с.

156


9. Липсиц И.В., Косов В.В. Инвестиционный проект: методы подготовки и анализа. Учебно-справочное пособие. – Москва: Изд. БЭК, 1996. – 304 с.

10. Четыркин Е.М. Финансовый анализ производственных инвестиций. – Москва: Дело, 1998. – 256 с.

157



RAŽOŠANAS KVALITĀTES INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSKvalitātes sistēmu profesora grupas sēdē________________________________Prof.Dr.habil.ing. N. Salenieks

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MKI467

Mācību priekšmeta nosaukums: Kvalimetrijas metodesMācību spēks: Guntis Tribis, M.sc.ing.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mērķis:Sniegt zināšanas par kvalimetrijas metodēm un to pielietojumu kvalitātes nodrošināšanā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Teorētisko materiālu studiju un patstāvīgā darba rezultātā

panākt izpratni par metožu pielietojumu, sasniedzamajiem rezultātiem un to izmantojamību;

apgūt prasmi izvēlēties optimālāko metodi atkarībā no analizējamās problēmas un izvirzītajiem mērķiem;

apgūt prasmi veikt reālu objektu un/vai notikumu analīzi

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:1. Статистические методы повышения качества. Под. ред. Хитоси Куме М. Финанси и

статистикаб 19902. Шишкин М. Ф. Квалиметрия и управление качеством. Учебник для вузов. М. Изд.

ВЗПИ. 1992

Priekšmetu mācīšanas metode:- lekcijas;- praktiskie darbi, diskusijas.

Priekšmetu apgūšanas vērtēšanas principi:Studenta zināšanas izvērtē ar atzīmi desmit baļļu sistēmā.

158


Vērtējums:- Praktiskie darbi 100%;

Kopā: 100%.

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra dalība lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Aktīvas paša studijas mājās vai bibliotēkā, izmantojot rekomendējamos literatūras avotus. Praktisko projektu, kuros izmantotas kvalimetrijas metodes, analīze (praktiskajās nodarbībās). Praktiskā darba izpilde paredzētajā termiņā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Regulāra sagatavošanās uz nākošo nodarbību, izpildot iepriekšējā nodarbībā izskatīto praktiskā darba uzdevumu. Pārlasīt konspektuālās piezīmes, kas izdarītas iepriekšējās lekcijas laikā.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati: Uz objektu un/vai notikumu bāzes:

raksturojošās informācijas ieguves avoti, iegūstamās informācijas klasifikācija, statistiskās informācijas apstrāde. iespējamo notikumu realizācijas varbūtību skaitliskie aprēķini.



Nodarbība Lekciju un praktisko darbu temati

Lekcijas (2x45 min)1. Termini un jēdzieni2. Kvalitāti iespaidojošie notikumi (ierosinātājnotikumi, stapnotikumi, sagaidāmie

rezultāti)3,5,7,9,11,13,15 Metodes un to pielietojums

17. Notikumu un/vai objektu raksturojošās informācijas ieguve21,22,26 Notikumu un/vai objektu raksturojošās informācijas analīze un apstrāde

29,30 Iegūto rezultātu interpretācija32 Noslēgums (kursa kopsavilkums)

Praktiskie darbi (2x45 min)4,6,8,10,12,14,1

6Metodes pielietojums praktiska uzdevuma risināšanā.

18-20, 23-25, 27-28

Darbs pēc studenta izvēles veicot notikuma vai objekta analīzi izmantojot Cēloņu –seku loģiskās analīzes metodi.

31. Darba aizstāvēšana

159



BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN NANOTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

APSTIPRINĀTS




MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MMK227

Mācību priekšmeta nosaukums: Kvalitātes regulēšanas unkontroles pamatiMācību spēks: Aldis Balodis, Dr.ing.sc., asoc.prof.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisKursa mērķis ir iepazīstināt ar kvalitātes sistēmām, sniegt zināšanas par Visaptverošās kvalitātes vadības (TQM) principiem, kvalitātes vadības sistēmu izveidošanas pamatprincipiem, normatīvajiem dokumentiem, kvalitātes vadības sistēmu dokumentāciju, kā arī iegūt prasmes ISO 9001:2000 standarta kvalitātes sistēmu izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmumos. Iepazīties ar medicīnisko iekārtu ražošanas kvalitātes sistēmām reglamentētā sfērā un CE marķējuma iegūšanas principiem – atbilstības novērtēšanu, iepazīties ar auditu, kvalitātes nodrošināšanas metodēm un rīkiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par Visaptverošās kvalitātes vadības (TQM) principiem uzņēmumu kvalitātes sistēmu veidošanai; apgūt pamatprasības, kas ietvertas kvalitātes pārvaldības sistēmas standartā ISO 9001:2000; apgūt prasmes standarta kvalitātes sistēmu dokumentācijas izstrādāšanai un ieviešanai uzņēmumos. Iepazīties ar medicīnisko iekārtu ražošanas kvalitātes sistēmām reglamentētā sfērā un CE marķējuma iegūšanas principiem; iepazīties ar sertifikācijas procedūrām procesiem, produktiem un personālam.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.

1. J. S. Oakland " Total Quality Management" 1993, London, UK.

2. LVS EN ISO 9001:2000. Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības.

3. Kvalitātes vadības sistēmas.1.daļa - KVS pamati. ZBC. Apgāds Biznesa partneri, Rīga, 2002.

160


4. Kvalitātes sistēmu ieviešana uzņēmumos. KIF Biznesa komplekss", Rīga, 2000.

5. Statistiskās metodes kvalitātes sistēmās. - Rīga : [KIF "Biznesa Komplekss"], 1997. - (Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma). - Liter.: 24.lpp. - 24 lpp.

6. Kvalitātes sistēmas pasaulē un Latvijā : Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma. - Rīga : [KIF "Biznesa Komplekss"], 1996. - 24 lpp.

7. Всеобщее управление качеством = Total quality management (TQM) : учебник для вузов / О.П. Глудкин, Н.М. Горбунов, А.И. Гуров, Ю.В. Зорин. - Москва : Лаборатория Базовых Знаний : Горячая линия - Телеком, 2001. - Библиогр.: с. 594-595. - ISBN ISBN 5932080876. - ISBN ISBN 5935170477. - 599 с. : ил., таб.

8. Pfeifer T., Qulitatsmanagement.- Carl Hanser Verlag Munchen Wien.1994.-S.551.

9. J.Pildavs, I.Ruperte. Kvalitātes vadīšana ISBN 9984-636-06-6 Rīga, 1999.gads Birznieka SIA "Kamene"

10. ISO 9001:2000 prasību skaidrojums. Kvalitātes vadības sistēmas 2.daļa./ZBC/ Apgāds "Biznesa partneri", Rīga, 2003, 174 lpp.

11. J.Pildavs, Kvalitātes vadīšanas teorijas pamati ISBN 9984-636-06-6 Rīga, 2002.gads Grāmatu vairumtirdzniecība. 56 lp.

12. Managing Quality. Fourth edition. //Barrie G.Dale. Blackwell Publishing Ltd, 1999, 2003. ISBN 0-631-23614-7. p.519 (BAT 658.56 ABO DAL)

13. Latvijas kvalitātes asociācija http://www.lka.lv

14. http://www.sixsigmaforum.com/terms/q.html

15. Žurnāls “Kvalitāte”Priekšmeta mācīšanas metode.

lekcijas, diskusijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme - ieskaite.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar izpratni par kvalitāti un kvalitātes sistēmām un atbilstības novērtēšanu.

Vērtējuma svariIeskaite 80%Praktiskie darbi – diskusijas 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība diskusijas nodarbībās un ieskaites nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Kvalitātes sistēmas aptver dažādu nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto TQM principus. Medicīniskās iekārtu ražošanas uzņēmumi atbilst reglamentētās sfēras prasībām un pakļaujas medicīnisko iekārtu direktīvu prasībām atbilstības novērtēšanai un CE marķējumam. Apskatītas prasības par iekārtu projektēšanu un izgatavošanu Eiropas tirgum, lai iegūtu CE marķējumu un

161

http://www.sixsigmaforum.com/terms/q.html

http://www.lka.lv/


kopējas prasības kvalitātes sistēmu (pēc ISO 9001:2000) ieviešanai uzņēmumos, veidojot kvalitātes rokasgrāmatu.


Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Uzņēmumu procesu vadības pieejas skaidrojums un procedūru izstrāde, kā arī atbilstības

novērtēšanā iesaistīto iestāžu darbības apspriešana.


Starptautiskās organizācijas akreditācijai un kvalitātei

Website Full name

www.iaf.nu IAF: International Accreditation Forum (Australia)

www.ilac.org ILAC: International Laboratory Accreditation Cooperation (Australia)

www.cenorm.be CEN: European Committee for Standardization (Belgium)

www.cenelec.be CENELEC: European Commission for Electrotechnical Standardization (Belgium)

www.efqm.org EFQM: European Foundation for Quality Management (Belgium)

www.eoq.org EOQ: European Organisation for Quality (Belgium)

www.eotc.be EOTC: European Organisation for Testing and Certification (Belgium)

www.ticqa.eotc.be TICQA: Calibration - Certification - Inspection - Testing of EOTC (Belgium)

www.european-accreditation.org

EA: European Co-operation for Accreditation (France)

www.ciesnet.com CIES: The Food Business Forum (France)

www.globalfoodsafety.com GFSI: Global Food Safety Initiative (France)

www.iec.ch IEC: International Electrotechnical Commission (Switzerland)

www.iso.org ISO: International Organization for Standardization (Switzerland)

www.tc176.org ISO/TC 176: ISO Technical Committee 176 for Quality Management Systems (Canada)

www.tc207.org ISO/TC 207: ISO Technical Committee 207 for Environmental Management Systems (Canada)

www.wto.org WTO: World Trade Organisation (Switzerland)

www.iaob.org IAOB: International Automotive Oversight Bureau (United States)

www.asq.org ASQ: American Society for Quality (United States)

www.questforum.org QuEST Forum: Quality Excellence for Suppliers of Telecommunications (United States)

www.strategicaccounts.org SAMA: Strategic Account Management Association (United States)

162

http://www.strategicaccounts.org/

http://www.questforum.org/

http://www.asq.org/

http://www.iaob.org/

http://www.wto.org/

http://www.tc207.org/

http://www.tc176.org/

http://www.iso.org/

http://www.iec.ch/

http://www.globalfoodsafety.com/

http://www.ciesnet.com/

http://www.european-accreditation.org/

http://www.european-accreditation.org/

http://www.ticqa.eotc.be/

http://www.eotc.be/

http://www.eoq.org/

http://www.efqm.org/

http://www.cenelec.be/

http://www.cenorm.be/

http://www.ilac.org/

http://www.iaf.nu/


Kvalitātes nodrošināšanaŽurnāls “Kvalitāte”

13. Dators.14. Procesu apraksti.15. Procedūras.

163



Ned

ēļa

Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas1. Kvalitātes nodrošināšana.

Kvalitātes nodrošināšanas termini. Kas ir kvalitāte? Kvalitātes nodrošināšana , kontrole, vadība un uzlabošana. Deminga cikls.

2

Produkcijas atbilstības novērtēšana . Kvalitātes nodrošināšanas standarti ISO 9000:94 sērija. Standartu uzbūve un izmantošana. ISO 9001:2000 standartu elementu analīze. Kvalitātes sistēmas dokumentācija. Kvalitātes rokasgrāmatas mērķi, struktūra. Dokumentētas kvalitātes sistēmas procedūras. SOP - standartoperāciju procedūras. Kvalitātes sistēmu sertifikācijas kārtība un nozīme. Audits , audita veidi, definīcija un pielietošana. Kvalitātes vadības standarti ISO 9000:2000 sērija - to uzdevumi.

8

TQM – Visaptverošā kvalitātes pārvaldība. Kvalitātes balvas – uznēmējdarbības izcilības modelis. Pašnovērtēšanas procedūras. 22 Likumdošana medicīnisko iekārtu laišanai apgrozībā ES valstīs.

ES likumdošana . Reglamentētā un nerglamentētā sfēra. Kvalitāte un drošība. Latvijas likumdošana . Kvalitātes nodrošināšanas sistēma Latvijā.Starptautiskās tehniskās likumdošanas tendences. ES direktīvas un standartizācija Eiropā un Latvijā . Eiropas standarti un norādījumi (Guides).Atbilstības vērtēšanas modulārais princips.Akreditācijas sistēma Latvijā. Standartizācija Latvijā. LVS- EN 45000 sērijas standarti. . Produkcijas kategorijas. Produkcijas sertifikācijas procedūras. Trešās puses produktu sertifikācijas shēmas . Produkcijas testēšana. CE - zīme.

10

3 Medicīnas iekārtu direktīvu (MID) uzdevumi. MID prasības par iekārtu klasifikāciju. MID būtiskās prasības. MID prasības projektēšanai un konstruēšanai.

MID prasības par tehnisko dokumentāciju. MID prasības par atbilstības novērtēšanas procedūrām CE - zīmes iegūšana medicīniskajiem produktiem. Kvalitātes sistēmu prasības medicīnisko produktu projektēšanā un ražošanā un pēc realizēšanas tirgū. Papildprasības medicīnisko iekārtu kvalitātes sistēmām.

6

4 Kvalitātes nodrošināšanas metodes un rīki.Datu uzskaite, Pareto diagramma, hisstogrammas un procesu vadības kartes, statistiskā procesu vadība, problēmu risināšanas metodes

4

Kopā 32 32

165


Kopā 32

166


RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTE DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

INŽENIERMATEMĀTIKAS KATEDRA

APSTIPRINĀTSInženiermatemātikas katedras sēdē

2002. gada 4. martā___________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs DMF 101

Mācību priekšmeta nosaukums: MatemātikaMācību spēks: Inta Volodko, Dr.sc.ing., Docente

Līga Biezā Dr.math. Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Pārbaudes forma : eksāmens.

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt pamatzināšanas augstākajā matemātikā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt studentiem matemātikas pamatjēdzienus un metodes, loģiski un precīzi formulēt apgalvojumus.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 1. un 2. daļa, Rīga, Zvaigzne,

1988, 534 lpp., 527 lpp.2. Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu

un dabaszinātņu studentiem.1. daļa, Zvaigzne, 1997, 96 lpp., 2. daļa, Zvaigzne, 1998, 115 lpp.3. Kārlis Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.3. daļa, Zvaigzne, 1998, 192 lpp., 4. daļa, Zvaigzne, 1999, 168 lpp.4. Māris Buiķis, Biruta Siliņa. Matemātika. Definīcijas. Formulas. Aprēķinu algoritmi.

Zvaigzne, 1997, 288 lpp.5. Dz. Bože, L.Biezā, B.Siliņa, A.Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā.

Zvaigzne, 1996, 328 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas; semināri.

167


Priekšmeta apguves vērtēšana: Atzīme 10 punktu sistēmā, vērtējot teorētiskās zināšanas un prasmi tās izmantot uzdevumu risināšanā.

Vērtējuma svaru sadalījums: Eksāmeni un kontrldarbi 70% Darbs grupā 5% Nodarbību apmeklēšana un piedalīšanās diskusijās - aktivitāte 5% Patstāvīgais darbs 20% Kopā : 100%

Prasības priekšmeta apguvei: Kontroldarbu un individuālo mājas darbu savlaicīga izpilde, eksāmena nokārtošana paredzētajā laikā.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Priekšmeta saturs tiek saskaņots ar bakalaura studiju programmas tehnisko priekšmetu prasībām, piemērojot jaunākos metodiskos paņēmienus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Pirms semināriem sagatavot iepriekšējās lekcijās un grāmatās doto materiālu. Precīzi un savlaicīgi izpildīt patstāvīgo darbu mājās.

Kalendārais plāns 1. semestris

N.p.k. Tēma Lekciju skaits Semināru skaits1. Lineārās algebras elementi 3 32. Vektoru algebra 3 33. Analītiskā ģeometrija 3 34. Ievads matemātiskajā analīzē 3 35. Viena argumenta funkciju diferenciālrēķini 6 66. Vairāku argumentu funkciju diferenciālrēķini 4 57. Kompleksie skaitļi 1 18. Pārskata lekcija 1 -

Kopā 24 24

2. semestris

N.p.k. Tēma Lekciju skaits Semināru skaits1. Nenoteiktais un noteiktais integrālis, neīstie

integrāļi5 8

2. Vairākkārtīgie integrāļi 3 43. Parastie diferenciālvienādojumi 4 64. Skaitļu un funkciju rindas 3 65. Pārskata lekcija 1 -

Kopā 16 24

168


Lekciju plāns1. semestris

1. Matricas un determinanta jēdziens. Otrās un trešās kārtas determinanti, to īpašības. Jēdziens par augstākas kārtas determinantiem.

2. Matricu veidi. Lineāras darbības ar matricām. Matricu reizināšana. Inversā matrica.

3. Lineāru vienādojumu sistēmas ar diviem nezināmiem un to atrisināšana ar Krāmera formulām un Gausa metodi.

4. Skalāri un vektori. Lineāras darbības ar vektoriem. Vektora projekcija uz ass. Lineārā neatkarība, bāze. Vektora koordinātas Dekarta koordinātu sistēmā.

5. Vektora moduļa aprēķināšana, virziena kosinusi. Lineāras darbības ar Vektoriem, kam dotas koordinātas. Kolinearitātes nosacījums. Vektoru skalārais reizinājums, tā lietojumi.

6. Vektoriālais reizinājums, tā īpašības, lietojumi. Trīs vektoru jauktais reizinājums.

7. Dekarta un polārā koordinātu sistēma plaknē, līnijas vienādojumi. Taisnes vienādojuma sastādīšana. Leņķis starp divām taisnēm.

8. Otrās kārtas līniju kanoniskie vienādojumi (riņķa līnija, elipse, hiperbola, Parabola).

9. Virsmas un līniju vienādojumi trīsdimensiju telpā. Plaknes vienādojuma sastādīšana. Taisnes vienādojumi telpā.

10. Funkcija. Apslēpti un parametriski dota funkcija. Inversā funkcija. Funkciju klasifikācija. (Elementārās funkcijas, to grafiki – atkārtot patstāvīgi). Hiperboliskās funkcijas. Pāra, nepāra, periodiskas funkcijas.

11. Bezgalīgi mazi un bezgalīgi lieli lielumi (funkcijas), to īpašības. Vienpusīgas robežas. Skaitļu virknes un funkcijas robeža. Nenoteiktības, to novēršana.

12. Pirmā un otrā ievērojamā robeža. Funkcijas pieaugums. Funkcijas Nepārtrauktība punktā un intervālā. Pārtraukuma punkti, to veidi. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības.

13. Atvasinājuma definīcija. Atvasinājuma ģeometriskā un fizikālā jēga. atvasināšanas pamatlikumi. Saliktas un inversas funkcijas atvasināšana.Atvasināšanas pamatlikumi. Elementāro funkciju atvasināšanas funkcijas(dažas pierādīt).

14. Apslēpti un parametriski dotas funkcijas atvasināšana. Logaritmiskā atvasināšana. Funkcijas diferenciālis, tā lietojumi, īpašības.

15. Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Lagranža teorēma. Lopitālateorēma (kārtula, likums).

16. Funkcijas monotonitātes nosacījumi. Ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme. Funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā intervālā.

17. Funkcijas grafika ieliektība un izliektība, pārliekuma punkti, to noteikšana.Funkcijas grafika asimptotas.

18. Funkciju izpētīšanas vispārīgā shēma. Piemēri.19. Vairāku argumentu funkcijas jēdziens. Divu argumentu funkcijas ģeometriskā jēga,

virsmas vienādojums, cilindriskas un koniskas virsmas vienādojumi. Parciālie pieaugumi un pilnais pieaugums.

20. Parciālo atvasinājumu definīcija. Virsmas pieskarplakne un normāle, to vienādojumu sastādīšana. Apslēpti dotas vairāku argumentu funkcijas atvasināšana.

21. Augstāku kārtu parciālie atvasinājumi. Pilnais diferenciālis. Divu argumentu funkcijas ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme.

169


22. Divu argumentu funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā apgabalā. Piemēri.23. Kompleksie skaitļi, to algebriskā un trigonometriskā forma.24. Pārskata lekcija.

2. semestris

1. Primitīvā funkcija, nenoteiktais integrālis, tā īpašības. Substitūcijas metode. Parciālā integrēšana.

2. Racionālas daļas, īstas un neīstas. Racionālas elementārdaļas, to integrēšana. Īstas racionālas daļas izteikšana elementārdaļu summas veidā.

3. Irracionālu izteiksmju integrēšana. Trigonometrisku izteiksmju integrēšana. Noteiktā integrāļa definīcija.

4. Noteiktā integrāļa īpašības. Ņūtona – Leibnica formula. Substitūcijas metode un parciālā integrēšana notektajam integrālim. Noteiktā integrāļa lietojumi plaknes figūras laukuma aprēķināšanai Dekarta un polārajās koordinātās.

5. Noteiktā integrāļa lietojumi tilpuma un laka garuma aprēķināšanai (bez pierādījuma). Noteiktā integrāļa lietojumi fizikā. Jēdziens par neīstajiem integrāļiem.

6. Divkāršais integrālis, tā aprēķināšana Dekarta un polārajās koordinātās. Divkāršā integrāļa lietojumi tilpuma un plaknes figūras laukuma aprēķināšanai.

7. Divkāršā integrāļa lietojumi masas un smaguma centra aprēķināšanai.8. Trīskāršā integrāļa jēdziens, aprēķināšana, lietojumi.9. Diferenciālvienādojuma jēdziens. Vispārīgais un partikulārais atrisinājums, sākuma

nosacījumi. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi, Košī problēma pirmās kārtas diferenciālvienādojumam. Diferenciālvienādojumi ar atdalāmiem mainīgiem, homogēnie pirmās kārtas diferenciālvienādojumi.

10. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi – lineārie, Bernulli un eksaktie. Otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem var pazemināt kārtu.

11. Lineāri otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisinājumu īpašības. Lineāri homogēni 2. kārtas vienādojumi ar konstantiem koeficientiem koeficientiem, to vispārīgais atrisinājums.

12. Lineāri nehomogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisināšana (nenoteikto koeficientu metode, Lagranža metode).

13. Skaitļu rinda, rindas parciālsumma. Skatļu rindas konverģences definīcija, konverģences nepieciešamā pazīme. Pozitīvu skaitļu rindu konverģences pietiekamās pazīmes (bez pierādījuma).

14. Maiņzīmju rinda. Leibnica pazīme (bez pierādījuma). Pakāpju rindas, tās konverģences intervāls. Funkciju izvirzīšana pakāpju rindā. Teilora rinda. Dažu elementāro funkciju izvirzījumi Maklorēna rindā.

15. Pakāpju rindu lietojumi funkciju vērtību un noteiktā integrāļa tuvinātai aprēķināšanai. Diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana, izmantojot pakāpju rindas. Kompleksā skaitļa eksponentforma.

16. Pārskata lekcija.

S E M I N Ā R U P L Ā N S

1. semestris

1. Determinanti, to aprēķināšana, īpašības.2. Darbības ar matricām, inversā matrica.3. Lineāru vienādojumu sistēmas, to atrisināšana ar Krāmera formulām, matricu un Gausa

metodi.4. Vektoru algebra.

170


5. Vektoru algebra.6. Vektoru algebra.7. Analītiskā ģeometrija plaknē.8. Analītiskā ģeometrija plaknē.9. Analītiskā ģeometrija telpā.10. Pamatjēdzieni par funkcijām.11. Robežas.12. Robežas. Funkcijas nepārtrauktība.13. Atvasināšana (saliktas funkcijas).14. Saliktas funkcijas atvasināšana. Parametriski un apslēpti dotas funkcijas atvasināšana.15. Atvasinājuma ģeometriskā jēga. Lopitāla likums.16. Funkcijas monotonitātes un ekstrēmu noteikšana.17. Funkcijas grafika pārliekuma punktu noteikšana. Funkciju grafika asimptotes.18. Funkciju pētīšana. 19. Parciālā atvasināšana.20. Parciālā atvasināšana.21. Augstākas kārtas parciālie atvasinājumi.22. Pilnais diferenciālis.23. Divu argumenta funkcijas ekstrēmu noteikšana.24. Kompleksie skaitļi.

INDIVIDUĀLIE MĀJAS DARBI: 1. Lineārā algebra;2. Analītiskā ģeometrija;2. Viena argumenta funkciju pētīšana;3. 4. Divu argumentu funkciju ekstrēmi.

KONTROLDARBI:1. Vektoru algebra;2. Robežas un atvasinājums.

171



MEHĀNIKAS INSTITŪTS

APSTIPRINĀTSMehānikas institūta padomes sēdē___________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MMP219

Mācību priekšmeta nosaukums: Materiālu pretestībaMācību spēks: Vladimirs Gonca, Dr.sc.ing., profStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis. Apgūt fundamentālās zināšanas par konstrukciju elementu aprēķina uz stiprību, cietību, stabilitāti kustību un miera stāvokļiem, nodrošinot

zināšanu līmeni tādā apjomā, kas nepieciešams konkrētu tehnisku uzdevumu un vienkāršāko akadēmisko problēmu atrisināšanā.

Mācību priekšmeta uzdevumi. 1. Izprast konstrukcijas aprēķina modeli likumsakarības dabā,

tehnikā. 2. Noskaidrot konstrukciju elementu aprēķina kustību un miera stāvokļiem noteikumus. 3. Iemācīt analizēt skaitliski konstrukciju elementu stiprību, cietību, stabilitāti, atkarībā no spēkiem, materiāliem un saites noteikumiem. 4. Sagatavoties teorētiski reālu konstrukciju elementu stiprību, cietību, stabilitāti uzdevumu analīzei ar skaitļošanas tehnikas palīdzību.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts.

7.1. Materiālu pretestība. E. Lavendelis, A. Valdmanis, Rīga, Zvaigzne. 1970. – 456.7.2. Materiālu pretestība. E. Lavendelis, Rīga, Zvaigzne. 1986. – 342.7.3. Advanced Mechanics of Materials. W.B. Bickford,USA. 1998. – 460.7.4. Advanced Mechanics of Materials. F.B. Seely, J.O. Smith. USA. 1977. – 680.7.5. Mechanics of Materials.R.C. Hubbeler. USA. 2000. – 848.7.6. Сопротивление материалов. Н.М. Беляев. М., ГИТТА. 1976. – 772.7.7. Materiālu pretestība. Metodiskie norādījumi. A.Krasņikovs, V. Gonca, J.Kalinka. Rīga, RTU.-79.7.8. Сборник коротких задач по сопротивлению материалов. В. Феодосьев. М., ВШ. 1992. -349.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas;Praktiskie darbi;Kursa darbs.

172


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:atzīme.

Priekšmeta apgūšana tiek vērtētas pēc rakstiska

eksāmena, kurā papildus vēl ievērtē: kursa aprēķina darbu izpildes kvalitāti un nodošanas termiņus, lekciju un praktisko darbu apmeklējumu regularitāti.

Prasības priekšmeta apguvei Regulāra lekciju un praktisko darbu apmeklēšana, kursaaprēķina darba atsevišķo uzdevumu savlaicīga izpilde, eksāmena kārtošana sesijā.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze. Nodarbību tematika tiek saistīta ar tehniku, tehnoloģiju,

būvniecību, transportu un sadzīves problēmām.

.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām. Regulāra lekciju pārlasīšana pirms

praktiskiem darbiem. Praktisko darbu uzdevumu analīze pirms grafisko kursa darbu izpildes. Konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs Jautājumi par: konstrukcijas elementu

darbspējas pētīšanu; datu apstrādi; aprēķinu shēmu modelēšanu; bojājumu vietu prognozēšanu; avārijām transportā un būvniecībā, cilvēka rīcības pareiza izvēle kritiskās situācijās.

173



RAŽOŠANAS KVALITĀTES INSTITŪTSAPSTIPRINĀTS

Ražošanas kvalitātes institūta padomē_____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MKI290

Mācību priekšmeta nosaukums: Mašīnu elementiMācību spēks: Gunārs Upītis, asoc. profesors Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Studiju priekšmeta pasniegšanas mērķisSniegt zināšanas par mašīnu tipveida detaļu aprēķiniem un konstruēšanu.

Studiju priekšmeta apguves uzdevumi: iepazīšanās ar mašīnu elementu projekta un pārbaudes aprēķinu principiem un

kritērijiem, mašīnu tipveida detaļu konstruēšanas iemaņu ieguve,. prasme izstrādāt inženiertehnisko dokumentācuju.

Studiju priekšmeta galvenie termini (latviešu un angļu valodā)

Elements, detaļa - Element, DetailElementu ģeometrija - Geometry of ElementsStiprība - StrengthSavienojumi JointsFaktiskais spriegums Actual StressPārvadi DrivesPieļaujamais spriegums Allowable StressVārpstas - ShaftsDrošības koeficients - Safety FactorGultņi -Bearings

Iepriekš apgūstamie studiju priekšmetiMateriālu pretestība, rasēšana, metroloģija

174


Studiju priekšmeta struktūra un apjoms:Studiju priekšmeta apjoms 3 KP

(120 st.)Kontaktstundas (48st.) Studenta patstāvīgais darbs (72 st)Lekcijas Prakt.dar

biLaborat. Mājas

darbiinformācijas avotu izpēte

konsultācijas un ieskaite

studiju darbs

32 12 4 - 18 4 . 50 st.

Studiju priekšmeta saturs un īstenošanas plāns

Tēmas un apakštēmasKontaktstundas

Studenta patstāvīgais darbs (bez konsultāciju, eksāmenu un studiju darba stundām)

lekcijas (32 st.)

prakt.d(12 st.)

lab.d(4 st.)

informācijas avotu izpēte ( 18 st.)

1. Mašīnu elementu aprēķinu kritēriji1.1. Stiprība , izturība 21.2. Stingums, nodilumizturība u.c.1.3. Kontaktspriegumi 2

2. Pārvadi2.1. Berzes pārvadi 2 2 22.2. Sazobes pārvadi 6 2 2 42.3. Vārpstas 2 2 22.4. Gultņi 4 4

3. Savienojumi 3.1. Kniedēti 2

3.2. Metināti 2 2 23.3. Skrūvēti 6 2 2 43.4. Uzspīlēti 2 2

4. Elastīgie elementi 2

Kontroldarbi un to saturs (kontaktstundu laikā)Nav paredzēti

Studenta patstāvīgais darbs:

Mājas darba uzdevumi un to satursNav paredzēts

Studiju darba saturs Mašīnas dzinēja parametru (jauda, ātrums) noteikšana Siksnas pārvada projektēšana Zobratu. pārvada projektēšana. Reduktora projektēšana. Metālkonstrukcijas un savienojumu projektēšana Tenniskās dokumentācijas (rasējumi, apraksts) izstrādāšana

175


Studējošā patstāvīgi apgūstamie jautājumi (informācijas avotu izpēte) Pārvadmehānismu tehniskie raksturlielumi Pārvadsiksnu, zobratu, gultņu, blīvējumu veidi, standarti, parametri Detaļu konstruktīvo.izmēru izvēle un pamatojums Velmēto profilu un savienojumu detaļu sortiments, standarti

Studiju informatīvais nodrošinājums (mācību grāmatas, lekciju konspekti, starptautiskie un Latvijas normatīvie akti u.c. dokumenti, jaunākā informācija nozarē, mācību kompaktdiski, videokasetes utml.)

Literatūra

7.1. Šolks J., Uzkliņģis G. Mašīnu elementu aprēķini. – Rīga, “Zvaigzne”, 1978, 278 lpp.7.2. Upītis G. Mašīnu elementi (kursa palīgmateriāli). – Rīga, RTU, 2003, 60 lpp.7.3. Иванов М.Н. Детали машин. М., «Высшая школа», 1991.7.4. Решетов Д.Н. Детали машин. М., «Машиностроение», 1989.7.5. Дунаев П.Ф Конструирование узлов и деталей машин. М., «Высшая школа»,

1985. 7.6. Shigley J., Mischke C. Mechanical Engineering Design. McGraw-Hill, 1989.7.7. Juvinall R., Marshek K. Fundamentals of Machine Component Design. JW&S, 1991.7.8. Informācija internetā

http://www.mechsoft.com http://www.machinedesign.com/ http://iec.skf.com/... http://www.mhhe.com/engcs/mech/hamrock/

Studiju priekšmeta nepieciešamais tehniskais nodrošinājums (laboratorijas, datori un programmnodrošinājums, mērierīces un instrumenti utml.)

AuditorijaTāfeleDators + projektorsEkrānsCAD programmas Solidworks, COSMOSWorksOriģinālas specializētās ME datorprogrammas Dinamometriskā atslēga, bīdmēri, spiedes mašīna

176

http://iec.skf.com/..

http://www.mechsoft.com/


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE INŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTE

RAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS ORGANIZĒŠANAS KATEDRA

APSTIPRINĀTSRažošanas un uzņēmējdarbības

organizēšanas katedras sēdē _________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IRO 423

Mācību priekšmeta nosaukums: Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācijaMācību spēks: Tatjana Survilo, Dr. oec.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība



Mācību priekšmeta mērķis : sniegt zināšanas par mazo uzņēmumu jēdzienu, vietu un lomu tautsaimniecībā.

Mācību priekšmetu uzdevumi: noskaidrot mazā uzņēmuma organizēšanas, plānošanas un vadīšanas īpatnības; iepazīstināt ar darbības metodēm un kritērijiem

Kalendārais plāns

Nr. Temats Stundu skaits Lekcijas Praktiskie

darbi Ievads 1.1.1. 1.2.

Mazais bizness un nacionālā ekonomika. Mazā biznesa problēmas Kas ir mazā biznesa firma?

2 -

2. 2.1. 2.2.

Uzņēmējs un īpašnieks - vadītājs. Uzņēmēja un īpašnieka - vadītāja tipi.Biznesa uzsākšanas motivācija

2 -

3.3.1.3.2.3.3.

Mazais bizness un jaunievedumi.Mazā biznesa firmas kā novatori.Uzņēmēji kā novatori.Ko nozīmē jaunievedumi?

2 -

177


4.4.1.4.2.4.3

Klientu un tirgus izpēte.Kas ir klients?Informācija par pieprasījumu.Izpētes gaita, metodes.

2 -

5.5.1.5.2.5.3.

Mazā biznesa vide.Mazā biznesa pretišķību vide.Struktūras analīze.Lielās firmas pret mazajām.Valdības politika

2 -

6.6.1.6.2.

Biznesa uzsākšana Alternatīvie varianti. Mērķa sasniegšana.

1 -

7.7.1.7.2.7.3.

„ Frančaizings”.Kas ir „ Frančazings”?Frančaiza birojs. Priekšrocības un trūkumi.

1 -

8.8.1.8.2.8.3.

Biznesa izdzīvošanas noteikumi.Biznesa izdzīvošanas robežas.Pārdevējs un pircējs.Mazā biznesa nodokļu aspekts.Mazā biznesa nodokļu aspekts

3 -

9.9.1..

Mazā biznesa organizācijas formas.Biznesa organizācijas formas izvēle.

2 -

10. Maza biznesa stratēģija. 2 -

11.11.111.2.

Biznesa plāns.Biznesa plāna mērķis.Biznesa plāna sastādīšana.

2 -

12. Resursu vadīšana. 3 - 12.1. Atšķirības mazā un lielā biznesa vadīšanā.12.2. Resursu izmantošana, novirzīšana.13. Finansu līdzekļi. 4 -

13.1. Finansu vajadzības. 13.2. Finansu avoti. 13.3. Finansu resursu kontrole. 13.4. Finansu analīze. 14. Mazā uzņēmums marketinga organizācija. 4 - 14.1 Marketinga stratēģija.14.2 Marketinga plāns.14.3. Marketinga pielietošana mazajā biznesā.

Kopā: 32 -

178



DATORU TĪKLU PROFESORA GRUPA

APSTIPRINĀTSDatorvadības, automātikas un datortehnikas

Institūta padomē____________________________

Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs: DST 306

Mācību priekšmeta nosaukums: Mikroprocesoru tehnikaMācību spēks: Argo Čipa, Dr. inž., docentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN



Kontroles forma : eksāmens

Mācību priekšmeta mērķis : Sniegt akadēmisko izglītību par assemblera līmeņa klasiska mikroprocesora un mikrodatora organizāciju un darbību, kā arī par mikroprocesora komplektu un tā darbību. Iegūtās zināšanas praktiski nostiprina laboratorijas darbi.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Iemācīt studentiem saprast mikroprocesora realizētos programmvadības principus. Komandas izpildīšanas etapi un adresācijas veidu realizācija. Mikroprocesora komplekta uzdevumi un darbība, ieskaitot pārtraukumu sistēmas organizāciju un tiešo atmiņas piekļuvi. Maģistrāles organizācija un tās uzdevums. Augšminēto pasākumu realizācija dažādos mikroprocesoros un mikrokontrolieros. Laboratorijas darbos apgūt praktiskas iemaņas vienkārša mikrodatora dažādu sistēmu programmēšanā un programmu assemblera pierakstā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts: 1. ČIPA A. Elektroniskie skaitļotāji. Rīga, Zvaigzne, 1983. 234 lpp.2. Микро ЭВМ. В восьми книгах. Под ред. Л.М.Преснухина М., Высшая школа, 1984.3. Микро ЭВМ. Под ред. Дирксена М., Энергоиздат, 1982.

179


4. Григорьев В.А. Программирование однокристальных микропроцессоров М., Энергоатомиздат, 1987б 288 с.

5. Laboratorijas darbi KP580 sērijas mikroprocesoru komplekta pētīšanai. Rīga, Rīgas Politehniskais institūts, 1986, 118 lpp.6. A. Čipa. Otrās paaudzes mikroprocesoru komplekts un vispārējās nozīmes skaitļotāja veidošana. Rīga, Rīgas tehniskā universitāte, 1992., 78 lpp.7. A. Čipa. Mikroprocesori. http://www/cs/rtu/lv/ ASTF/ publikācijas.Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, laboratorijas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:Priekšmeta apgūšana tiek vērtēta ar:

- studenta pareizām atbildēm par katru izpildīto laboratorijas darbu;- eksāmenu, kurā students rakstiski atbild uz jautājumiem, kas aptver visu priekšmeta

vielu.

Prasības priekšmeta apguvei : Regulāra nodarbību apmeklēšana un laboratorijas darbu nostrādāšana un aizstāvēšana termiņā. Lekciju laikā izņemto jauno vielu nostiprina laboratorijas darbi, kuros tiek apskatīta vienkārša mikroprocesora un dažu tā komplekta shēmu programmēšana.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Vairums studentu ar grūtībām uztver mikroprocesora un tā komplekta darbības principus, par ko liecina grūtības laboratorijas darbu nostrādāšanā un samērā zemās atzīmes eksāmenā.Priekšmeta saturs tiek nepārtraukti papildināts ar informāciju par jaunākajām atziņām par mikroprocesora komplekta darbu. Praktisko darbu uzdevumi tiek regulāri koriģēti. Galvenās grūtības sagādā nepietiekamais finansiālais nodrošinājums (kopš 1990.g. tā nav nemaz), kādēļ praktiski jāstrādā ar novecojušiem un daļēji nestrādājošiem laboratorijas darbu komplektiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijām jāatkārto iepriekšējo lekciju viela. Pirms laboratorijas darbu izpildes studentam jābūt teorētiski sagatavotam par jaunā laboratorijas darba izpildi un uzrakstītai datora programmai, kuru vajag noskaņot un palaist. Jāaizstāv pilnīgi noformēta iepriekšējā darba atskaite.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:- Apskatīto principu saglabājamība mūsdienu datoros.- Kādam jābūt pilnam laboratorijas darbu komplektam, un kas tajā apgūstams.

Kalendārais plāns:Nedēļa Lekcijas temats Laboratorijas darba nosaukums

(2 stundas)1. Klasiska mikroprocesora galvenie mezgli2. Mikroprocesora galvenie vadības signāli Assemblera programmu

uzrakstīšanas metodika3. Klasiska mikroprocesora komandu sistēma4. Paralēlais programmējamais interfeiss.

Taimers.Iepazīšanās ar treniņu komplektu

5. Virknes programmējamais interfeiss. RS 232

180


un USB. 6. Pārtraukumu prioritāšu kontrolieris Vienkāršu procedūru realizācija ar

komplektu7. Klaviatūras –indikātoru kontrolieris8. Maģistrālais uzbūves princips Taimera programmēšana (muzika)9. Tiešā atmiņas kanāla kontroliera uzbūve

10. Tiešā atmiņas kanāla kontroliera darbība Klaviatūras –indikātoru kontroliera programmēšana

11. Universāla 16 bitu mikroprocesora galvenie mezgli un darbība

12. Atmiņas segmenti un bankas. Pārtraukumu sistēmas organizācija

Pārtraukumu kontroliera programmēšana

13. Maģistrāles ciklu veidošana14. Komandu sistēma un adresācija Praktiska pārtraukumu realizācija15. Datu ķežu komandas.

Vadības komandu īpatnības16. Personālā datora veidošana Darbu ieskaites

181


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMAŠĪNZINĪBU UN TRANSPORTA FAKULTĀTE


APSTIPRINĀTS


Padomes sēdē 2002. gada 8. martā.BIN institūta


Mācību priekšmeta aprakstsŠifrs MMK 371

Mācību priekšmeta nosaukums: Mikro- un nanotehnoloģijasMācību spēks: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. sc.ing.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību mikro- un nanotehnoloģiju pamatos, kam ir atrasts plašs pielietojums modernās medicīnas tehnikā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas medicīniskās aparātbūves miniaturizācijā un iegūt zināšanas informatīviem mērķiem.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.16. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and

biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.17. Greivulis Jānis, Raņķis Ivars. Modernas elektronikas pamati. Rīga, “Avots”,

1992., 163 lpp.18. Черняев В.Н. Технология производства интегральных микросхем и

микропроцессоров. Москва, «Радио и связь», 1987, 456 с.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas,

182


praktiskie darbi un diskusijas.




Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Cilvēka organisma darbībā īstenojas daudz no fizikālam parādībām. Tas dod iespēju analizēt cilvēka organisma uzvedību, veidot viņa diagnostiku un ārstēšanu un izmantot mūsdienu medicīnisko aparatūru un tehnoloģijas, kas nodrošina pacientu dzīvību, ārstēšanu un izmeklēšanu.Līdz ar to ir jāaptver mikro- un nanotehnoloģiju pamatus, lai:- piemērotu zināšanas un iemaņas cilvēka organisma parādību analīzei no fizikas viedokļa un precīzāk un kvalitatīvāk noteiktu diagnozi, veikt pacienta ārstēšanu un novērošanu;- veiksmīgi izstrādātu attiecīgus projektus un darbus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekš pasniegtā materiāla atkārtošana vispārīgā fizikā un mikro un тanotehnoloģijās.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Progress medicīnas tehnoloģijās. Medicīnas aparatūras miniaturizācija un pielietošanas lauks.

183



Ned



1. Pasaules tendences medicīnas tehnoloģijās. Elektroniskā aparatūra.

2

2., 3.

Lielās integrālās mikroshēmas uzbūve, tehnoloģija. 22

Pusvadītāju materiāla pārbaude pēc mehāniskas apstrādes.

2

4. Pusvadītāju materiālu mehāniska apstrāde. Monokristālu orientācija.

2 Pusvadītāju materiāla pārbaude pēc mehāniskas apstrādes.

2

5. Monokristālu stieņu sagriešanas metodes plāksnēs. 26. Pusvadītāju plākšņu slīpēšana un pulēšana. 2 Monokristālu orientācijas metodes. 27., 8.

Ķīmisko un elektroķīmisko pusvadītāju virsmu apstrāde. Šķidra kodināšana.

22 2Plākšņu virsmu kodināšana.

9. Elektroķīmisko virsmu apstrāde. Jonu - plazmas kodināšana 210. Fotoķīmiskie procesi integrālo mikroshēmu ražošanā.

Fotošabloni.2 Fotošablonu kontrole. 2

11. Kontakta fotolitogrāfijas tehnoloģija 212. Epitaksiālie procesi, pusvadītāju integrālo mikroshēmu

tehnoloģija.2 Leģēšanas metodes. 2

13.,14.,

Pusvadītāju materiāla leģēšana. Difūzijas metodes. Jonu implantācijas metodes.

22 2Mikroshēmas zondes kontrole.

15. Integrālās mikroshēmas salikšanas un pārbaudes tehnoloģija. 216. Integrālās mikroshēmas pielietošana medicīniskajā aparatūrā. 2 Mikroshēmas kontrolmetodes. 2

32 16Kopā 48

184



1. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.

2. Greivulis Jānis, Raņķis Ivars. Modernas elektronikas pamati. Rīga, “Avots”, 1992., 163 lpp.

3. Черняев В.Н. Технология произвотства интегральных микросхем и микропроцессоров. Москва, «Радио и связ», 1987, 456 с.

4. Digitals projektors.5. Dators.6. Mikrotehnoloģija –interneta materiāli.

185



DATORU TĪKLU PROFESORA GRUPA



MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs DAI520

Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmasMācību spēks: Ieva Markoviča, Dr.med.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis: Iepazīties ar mūsdienu medicīnas elektroniskajām iekārtām un datorsistēmām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Apgūt medicīnas elektronisko iekārtu darbības pamatprincipus un uzbūvi; iepazīties ar:datu apstrādes un sistēmu vadības pamata algoritmiem, sistēmu tehnisko uzbūvi un projektēšanas principiem, specifiskajām prasībām medicīnas iekārtu drošumam un tā realizācijas iespējām.

Priekšmeta mācīšanas metode: Pamatā lekcijas, jo nav tieši priekšmetam atbilstošu visaptverošu mācību grāmatu. Pārnesamo iekārtu demonstrācija. Medicīnas sistēmu ineraktīvā datordemonstrācija. Darbs grupā (praktiskais darbs) ar medicīniskās informācijas apstrādes programmām. Situāciju analīze, diskusijas.Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi - atzīme: Spēja uztvert un saprast priekšmeta mērķi; prasme pielietot agrāk iegūtās zināšanas citos akadēmiskajos priekšmetos (fizikā, elektrotehnikā, matemātikā u.c.); izpratne par sistēmās notiekošajiem procesiem. Radoša pieeja problēmai, spēja rast savu risinājumu.

Vērtējuma svari:

Eksāmeni un kontroldarbi - 50%

186


Darbs grupā - 20%

Piedalīšanās diskusijās, aktivitāte - 20%

Nodarbību apmeklēšana -10%

100%Prasības priekšmeta apguvei: Regulāra nodarbību apmeklēšana, piedalīšanās diskusijās, izpratne par procesiem, svešvalodas (vismaz angļu) zināšana lasīšanas līmenī, elementāras zināšanas cilvēka anatomijā un fizioloģijā. Spēja strādāt ar literatūru un datoru.Priekšmeta situāciju apraksti un analīze:

Lielākai dajai studentu nav bijusi tieša saskarsme ar medicīnu un medicīnas iekārtām - priekšmeta izklāstā da[u laika jāizlieto aprakstot situācijas, kur un kādēļ jālieto iekārtas un sistēmas. Da[a modernajās medicīnas iekārtās pielietoto fizikālo principu un tehnoloģiju pamati vēl nav ietverti fizikas kursā, un nepieciešams laiks to izskaidrošanai.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Atkārtot iepriekšējās tēmas vai lekcijas saturu; atkārtot ar nākamo tēmu saistītās pamatzināšanas (fizikā, elektrotehnikā u.c.). Ja iespējams, iepazīties ar par tēmu atrodamiem materiāliem internetā.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs:

1. Mūsdienu medicīnas aparātu būves principi.

- mikrodators kā katras mūsdienu elektroniskās iekārtas sastāvdaļa;

kas "pozitīvs" un "negatīvs" šai pieejai;

- drošums un rezervēšana, to iespējamā realizācija.

2. Telemedicīna

- kas ir un kam domāta telemedicīna;

- telemedicīnas standarti;

- telemedicīnas sistēmas un tīkli.

3. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība atbilstoši Eiropas KopienasDirektīvām.

kas ir direktīvas, standarti un pamatprasības medicīnas iekārtu drošībai;

- direktīvas:

- medicīnas iekārtas;

- aktīvie implanti;

- laboratorijas iekārtas.

- Latvijas Republikas normatīvie akti.

Kalendārais plāns (lekciju tēmas):

1. Medicīnas iekārtas, to nosacītā klasifikācija

2. Diagnostikas iekārtas un to darbības pamatprincipi:

187


- tiešās un netiešās reģistrācijas iekārtas;

laboratorijas iekārtas;

- vizuālās diagnostikas iekārtas:

- rentgeniekārtas;

- datortomogrāfija

- kodolu magnētiskā rezonanse

- ultraskaņas skeneri;

- endoskopi.3. Ārstniecības iekārtas4. Datorsistēmas medicīnā (Mūsdienu medicīnas aparātu būves pamatprincipi -

diskusija)

5. Digitalis kardiogrāfijas sistēmas

6. Monitorsistēmas

- pacienta monitors kā datorsistēma

- monitorsistēmu tīkli

7. Ārstniecības iekārtu vadības un kontroles sistēmas;

8. Digitālās rentgensistēmas.

9. Radioloģijas informatīvās sistēmas un attēlu arhīvi

10. Telemedicīna un telemedicīnas sistēmas (diskusija)

11. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība (diskusija)

Mācību gaitā tiek demonstrētas pārnesamās iekārtas un to mezgli (2.,6.); Interaktīvās demonstrācijas programmas (2., 7), personālās informatīvās sistēmas (5., 8., 9), pielietojuma programmas (7.,10).

Uztveramībai izmantoti materiāli no firmu Shimadzu, AGFA, General Electric, PIE Medical, Cardio Control un Ortho Diagnostic inženieru apmācību programmām (atļautā robežās).

Periodiskā literatūra

1. Medical Products Manufacturing News, Canon Communications, Inc.publication,USA

2. European Medical Device Manufacturer, A Canon Communications LLCpublication, Netherlands

3. Medical Device Technology, An ADVANSTAR Publication, U.K.4. International Hospital Equipment & Solutions, Pepco, Belgium.

5. Hospi Medica International (Medical Equipment International), A GlpbetechPublication, USA

6. Medical Electronic Manufacturing. (Design and Development), A CanonCommunications, Inc, .publication, USA

7. Electronic Products, A Hearst Bussiness Publication, USA8. Medical Imaging International, A Globetech Publication, USA, ISSN 1068-1779

188


Ieteicamā literatūra

1. Jean A. Pope, Medical Physics, second edition, BA (Oxon) Plymonth College,1998

2. Thomas S. Curry, and. oth., Christensen's Physics of Diagnostic Radiology,fourthedition, Lea & Febiger, Philadelphia, 1990

3. H. M. JlMBeHLleB, SneicrpOMeAHLlMHCKaa annapaiypa, "MeflnijHHa", MocKBa, 19744. B. fl. >KyKOBCKm/i, MeflnquHCKne aneicrpOHHbiu cucreMbi, "MeflMLlUHa", MocKBa,

19765. A. PI. HeMupKO, LlucjDpOBaa o6pa6otKa ononornnecKHX cnmanos, "HayKa",

MocKBa, 19846. P.Apinis, Cilvēks, SIA Jāņa Sēta, Rīgā, 19987. I.Zeidlers, Elektroterapija un magnetterapija, Zvaigzne ABC, Riga, 1999

189




APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskā informātikaMācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr. habil.sc. ing. Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN



Priekšmeta mērķis:Pasniegt studentiem medicīnisko informācijas sistēmu veidošanas un izmantošanas principus

Priekšmeta uzdevumi Nodrošināt teorētiskās zināšanas un praktiskas iemaņās sistēmu izmantošanai.


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar medicīniskās informātikā iegūtām zināšanām un iemaņām.


190



Priekšmeta saturs Medicīniskās informācijas jēdziens. Informācijas tīklu veidošana. Ievada un izvada sistēmas. Programmu nodrošinājums. Speciālās iekārtas.

Literatūra:Buckland, Michael Keeble. Information and information systems,1991

191








Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamatiMācību spēks: Jurijs Dehtjars, Dr. habil. phys.,

profesors, LZA korespondētājloceklisStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīniskās attēlošanas fizikālos pamatos, apgūstot modernas cilvēka organisma fizikālas diagnostikas tehnoloģiju pamatus.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par rentgenā, optisko, ultraskaņas, pozitrona emisijas, kodolā rezonanses, elektriskas un magnētiskās cilvēka organisma diagnostikas un attēlošanu.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.19. Уэбб С. Физика визуализации избражений в медицине. 2 sējumos. Maskava, Mir,

1991, 405 un 403 lpp. 20. Curry T.S. Physics of diagnostic radiology. London, Lea, 1990, 503 lpp.21. Sprawls P. Physical principles of medical imaging. Wisconsin, Medical Physics

Publishing, 1995, 656 lpp.22. Hedrick W.R, Hykes D.L., Starchman D.E. Ultrasound physics and instrumentation.

Mosby, 1995, 300 lpp.23. Домаркас В., Пилецкис Э. Ультразвуковая эхоскопия. Lenindrada, Mišinostroenie,

1988, 403 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas,

193


praktiskie darbi - diskusijas, demonstrācijas (izmantojot Klīniskas universitātes Stradiņa slimnīcas bāzi).

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar fizikālas medicīniskās attēlošanas izveidi un kvalitāti.

Vērtējuma svario Eksāmens 80%o Praktiskie darbi 20%

Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Mūsdienu fizikas sasniegumi strauji ienāk medicīnas diagnostikā, kuru plaši izmanto gan specifiskiem pacientu izmeklējumiem, gan skriningam. Līdz ar to ir jāaptver zināšanas un iemaņas fizikālo diagnostikas tehnoloģiju izveidei un kvalitātes nodrošināšanai.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas (optika, atomfizika, kodolfizika, vilni, skaņa) elementāras un augstākas matemātikas, un fizikālas diagnostikas pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās praktisko darbu temati.Konvencionāla rentgena aparāta uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.Rentgena tomogrāfa uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.

Kodolu magnētiskās rezonanses tomogrāfa uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.Ultraskaņas tomogrāfa uzbūve un klīniskā izmantošana.


1. Уэбб С. Физика визуализации избражений в медицине. 2 sējumos. Maskava, Mir, 1991, 405 un 403 lpp.

2. Curry T.S. Physics of diagnostic radiology. London, Lea, 1990, 503 lpp.3. Sprawls P. Physical principles of medical imaging. Wisconsin, Medical Physics

Publishing, 1995, 656 lpp.4. Hedrick W.R, Hykes D.L., Starchman D.E. Ultrasound physics and instrumentation.

Mosby, 1995, 300 lpp.5. Домаркас В., Пилецкис Э. Ультразвуковая эхоскопия. Lenindrada, Mišinostroenie,

1988, 403 lpp. 6. Video filmas ar diagnostikas iekārtu un tehnoloģiju demonstrāciju.

194



Ned



1. Fizikālas diagnostikas vēsturiskie etapi, mērķi, galvenās idejas, izšķiršanas spējas. Subjektīvisma noraidīšana fizikālajā diagnostikā. Pasaules tendences fizikāla diagnostikā. Fizikālas diagnostikas iespējas Latvijā.

2

1 Rentgena diagnostika. Fizikālais princips. Rentgena stara iedarbība ar cilvēka organismu.

2

2 Fotona izkliede. Paņēmieni tās samazināšanai. Rentgena attēla kontrasts. Faktori, kas ietekmē kontrastam. Kontrasta palielināšana. Kontrasta vielas.Rentgena diagnostikas troksnis un doza. Rentgenā diagnostikas attēla asums. Asuma faktori. Rentgenā diagnostikas standartizācija.

2

3 Rentgenā diagnostikas iekārta un darbošanās principi. 2 3 Rentgena diagnostikas detektori: ekrāni, filmas, videosistēmas,

ciparu kasetes. Jūtīgums, izšķiršanas spēja. Kserorentgenogrāfija.

2

4 Rentgenā diagnostikas kvalitātes nodrošināšana: fotonu enerģija, ekspozīcija, fokusa plankums, asums, apgaismošanas laukums, filmas attīstīšana. Kaula minerāla komponenta blīvuma novērtēšana, izmantojot rentgena diagnostiku (rentgenodensitometrija).

2 Konvencionāla rentgena aparāta uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.Rentgena tomogrāfa uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.

4

5 Datorā rentgena tomogrāfija. Princips un tehniskās realizācijas. Priekšrocības un trūkumi. Mikrotomogrāfija.

2

5 Rentgena diagnostikas dozimetrija. Paņēmieni. Dozas. 26 Magnētiskās rezonanses diagnostika. Spina rezonanses

formula. Elektronu un kodolu rezonanse. 2 Rentgenā diagnostikas kvalitātes novērtēšana. 4

195


Ned



7 Rezonanses diagnostikas iekārta. 27 Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas anģeogrāfijas

metodes. Kodola magnētiskās rezonanses attēlošana: viela sastāva analīze.

2

8 Spinu relaksācijas: gareniskā relaksācija, detektēšana.Spinu relaksācijas: škersrelaksācija, detektēšana.

2 Kodolu magnētiskās rezonanses tomogrāfa uzbūve, kvalitātes parametri un klīniskā izmantošana.

4

9 Kodola magnētiskās rezonanses priekšrocības un trūkumi. 29 Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas artefakti.

Kodola magnētiskās rezonanses attēlošanas kvalitātes nodrošināšana.

2

10 Kodolā magnētiskās rezonanses attēlošanas signālu pārcelšana (Furje transformācijas) un attēla izveidošana.

2

11 Optiskā diagnostika. Diafanogrāfija. Fizikālais princips. Priekšrocības, trūkumi.

2

11 Lāzerā diagnostika. Lāzera stara iedarbība ar cilvēka organismu. Lāzerā interferometrija, hologrāfija, absorbmetrija, kalorimetrija, plūsmas detektēšāna, izkliedes diagnostika, fluorescence un luminiscence.

2

12 Biomagnētisms. Magnētisma avoti cilvēka organismā. Biomagnētiskā lauka detektori un attēlošana. Elektriskās impedances tomogrāfija

2

13 Pozitron-elektron anihilācijas tomogrāfija. Fizikālais princips. Aparatūra. Priekšrocības un trūkumi.

2

13 Pozitron-elektron anihilācijas tomogrāfijas paņēmieni,detektori un artefaktiGamma scincigrāfijas tomogrāfija. Princips un tehnika.

2

14 Ultraskaņa diagnostika. Ultraskaņas iedarbība ar cilvēka organismu.

2

15 Ultraskaņas diagnostikas aparatūra. 2 Ultraskaņas tomogrāfa uzbūve un klīniskā 4

196


Ned



izmantošana.15 Ultraskaņas dināmiskā skenēšana. 216 Ultraskaņas Doplera tehnika 2 Ultraskaņas fizikālie un tehniskie aprēķini. 2

Kopā 48 16Kopā 48

197




APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskās fizikas pamatiMācību spēks: Jurijs Dehtjars, Dr. habil. phys.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas fizikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par fizikālām parādībām cilvēka organismā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos: biomehānikā, biosiltumā, bioelektrībā, biomagnētismā, biooptikā un fizikālā radiācijas bioloģijā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Ремизов А. Н. Медицинская и биологическая физика. Maskava, Visšaja Škola

1998. 638 lpp. 2. Berger. S.A. Introduction to bioengineering. Oxfords. Oxfords University Press,

1996. 526 lpp.3. Pope J.A.. Medical Physics. Heinemann Education, 1988, 150 lpp.4. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and

biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.


198





Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Cilvēka organisma darbībā īstenojas daudz no fizikālam parādībām. Tas dod iespēju analizēt cilvēka organisma uzvedību, veidot viņa diagnostiku un ārstēšanu, izmantojot fizikas principus un likumus. Līdz ar to ir jāaptver medicīnas fizikas pamatus lai:- apgūt “fizikālo domāšanu” piemērojot zināšanas un iemaņas cilvēka organisma parādību analīzei no fizikas viedokļa;- veiksmīgi uztvert ar medicīnas fizikas saistītas turpmākas zināšanas un strādāt attiecīgus projektus un darbus.


Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Mehāniskās un entropijās parādības; radiācija un bioloģiskās sistēmas.


1. Ремизов А. Н. Медицинская и биологическая физика. Maskava, Visšaja Škola 1998. 638 lpp.

2. Berger. S.A. Introduction to bioengineering. Oxfords. Oxfords University Press, 1996б 526 lpp.

3. Pope J.A.. Medical Physics. Heinemann Education, 1988, 150 lpp.4. Мэрион Д. Общая физика с биологическими примерами. Maskava, Visšaja Škola, 1986,

300 lpp.5. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and biomedical

engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.6. Digitals projektors.7. Dators.8. Cilvēka anatomija –internēta materiāli.9. Asinsspiediena mērītais.

199



Ned ēļa Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas1. Pasaules tendences medicīnas fizikālas tehnoloģijas. Medicīnas fizikas

vieta medicīnā. 2

2 Enerģijas konservācijas likums bioloģiskās sistēmās. Bioenerģētiskais patēriņš.

2 Bioenerģētiskais patēriņš. Aprēķini 2

3 Energometrija. Enerģijas avoti cilvēka organismam. Enerģijas zudumu kanāli. Siltuma kanāli.

2

4 Entropija un bioloģiskie objekti. Entropija un statistika. 2 Entropija Pasaulē un biomolekulāras sistēmās. Diskusijas.

2

5 Bioloģiskā objekta un apkārtējas vides entropija. Entropija, dzīve un slimības. Neatgriezeniskie procesi un bioloģija. Kriomedicīna.

2

6 Biomehānika. Darbs. Spēki. Sviras. Dinamiskās slodzes un lūzumi. Biomehānismu sintēze.

2 Sviras cilvēka organismā. Aprēķini. Diskusija. 2

7 Viļņi. Skaņa. Runas aparāts. Doplera efekts. 28 Dzirdes aparāts, konstrukcija. Stāvviļņi. Fonendoskops. Audiometrija.

Bungas plēvītes svārstības parametri. Otoakustiskā emisija.2 Dzirdes aparāts. Aprēķini. 2

9 Skaņas avota lokācija. Ultraskaņa medicīnā. 210 Šķidrumi. Ņūtona un neņūtona šķidrumu. Plūsma. Bernulli vienādojums.

Šķidruma spiediens un ātrums. 2 Heamodināmiska. Aprēķini. 2

11 Asinsvadu vadāmība. Tecēšanas režīmi un tos izmantošana diagnostikā. Asinsspiedienu mērījumi. Pulsa vilnis. Solitoni.

2

12 Kapilāru efekti. Gaisa embolija. 2 Asinsspiediens. Aprēķini, mērījumi. 213 Acs un optika, spetrālais jūtīgums. 214 Bioelektromagnētiski efekti un parādības. 2 Acu optika. Aprēķini. 215 Biomembrānas. Pārnesumu procesi. 216 Radiācijas un kodolmedicīna. 2 Radiācija medicīnā. Aprēķini. Diskusija. 2

Kopā 32 16Kopā 48

200




APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskās tehnikas projektēšanaMācību spēks: Aldis Balodis, Dr. sc. ing., asoc.prof.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnisko iekārtu projektēšanas pamatos, apgūstot zināšanas par medicīnisko iekārtu uzbūvi, projektēšanas pamatiem, prasībām balstoties uz ES direktīvām, apgūt prasmi veikt iekārtu aprēķinus.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas iekārtu projektēšanas metodikā, zināt dizaina pamatus, noteikt medicīniskās iekārtas klasi un noteikt direktīvu prasības to projektēšanai un izgatavošanai, apgūt siltumtehniskos un hidrauliskos iekārtu aprēķinus, apgūt iekārtu shēmu izstrādes metodiku, iepazīties medicīnisko iekārtu elektrodrošības prasībām.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. The Biomedical Engineering Handbooks / Editor in chief Joseph D.Bronzino. CRC Press,

Inc. 1995. - 2890 p.2. Electronic Devices for Rehabilitation / editet by John G. Webster/ Chapman and Hall.

1985. 430 p. 3. Medical Laser Safety. / editet by H.Mosely and J.K.Haywood. Bocardo Press. 19874. Management of Medical Technology : a primer for clinical engineers / editet by

Joseph D.Bronzino. 1992. 5. Medicin och teknik. Bertil Jacobson Stockholm 1987. // zviedru val.

9. Biomaterials : an introduction./ Joon B. Park and Roderic S. Lakes. Plenum Press. 1993 6. Technik der medizinishen Radiologie: Diagnostik, Strahlentherapie, Strahlenscutz./Th.

Laubenberger, J. Laubenberger. 6.Auflage. Deutsche Arzte-Verlag GmbH. Koln 19947. A.Millers, I.Rūse. Vispārīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. //Rīga, 1995.//

Latvijas Universitātes izdevn. 313 lp.

201


8. V.H. Sabitovs. Medicīniskie instrumenti. /Medicinskije instrumenti/Kr. val., Maskava, Medicīna, 1985. 172 lp.

9. Medizintechnik./Ulrich Bause, Klaus Forke, Jochen Matauschek. Berlin, Verl.Gesundheit, 1990. – 244 S.

10. Remizovs A. N. Medicīniskā un bioloģiskā fizika /Medicinskaja I biologičeskaja fizika/ Kr. val./ Maskava, “ Visšaja škola” 1987. – 635 lp.

11. Medical instrumentation. Application and Design // Editor John G. Webster, / John Wiley & Sons, Inc. 1998. 670 p.

12. The Physics of Medical Imaging / Edited by S.Webb // Fizika vizualizacii izobražeņij v mediciņe. S. Uebba ,Maskava “Mir” 1991. 2 daļas. Kr val.

13. Ints Zeidlers. Elektroterapija un magnētterapija, Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. – 128 lpp.

14. Pielietojamā lāzermedicīna // Prikladnaja lazernaja medicina// H.P. Berliena redakcija./ krievu val./ Maskava, Interekspert , 1997. /no vācu val.- Berlīnes lāzeru un medicīnas centrs


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar medicīnas iekārtu projektēšanu iegūtas zināšanas un iemaņas praktiskai izmantošanai.



Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:- Medicīniskās iekārtas darbības principi aptver dažādas zinātņu nozares, bet projektēšanas darbības aptver kopējas vispārējas prasības, kas aptver iekārtu projektēšanas vispārējos principus – projekta rašanās nosacījumus un tā izvērtējumu, dizaina prasības, kā arī specifiskas medicīniskās prasības – kuras ir atkarīgas no iekārtas klases un pielietojuma sfēras. Apskatītas prasības par iekārtu projektēšanu un izgatavošanu Eiropas tirgum, lai iegūtu CE marķējumu. Atsevišķi izskatītas iekārtu siltumtehnisko un mehānisko iekārtu darbības aprēķinu principi un metodes un elektrodrošības prasības.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas medicīnas instrumentu un medicīnas fizikas un siltumtehnikas pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Iekārtu darbības shēmas izstrāde, ciklogrammas sagatavošana, aprēķinu shēmu ierobežojumu novērtēšana.

202



Ned

ēļa

Lekcijas Praktiskie darbi

Temats Stundas Temats Stundas1. Projektēšanas metodika:

Projektēšanas uzdevums – pasūtītāja, resursu un laika loma projektēšanā.Projektēšanas līmeņi. Projektēšanas etapi.Konstruēšanas vieta tehniskajā izstrādē. Projektēšana kā trīspakāpju process – analīze , sintēze, novērtējums. Tehniskais uzdevums iekārtas projektēšanai.Iekārtas uzbūve.Iekārtas funkcionāli-strukturālā shēma.Iekārtas ražība.Ciklogrammu konstruēšana. Prasības iekārtu vadības sistēmām, bloķēšana un signalizācija.

6 Tehniskais uzdevums iekārtas projektēšanaiTehniskais uzdevums iekārtas projektēšanai.Iekārtas uzbūve.Iekārtas funkcionāli-strukturālā shēma.Ciklogrammu konstruēšana.

4

2 Mākslinieciskās konstruēšanas pamati (dizains) – tās mērķis. Medicīnisko iekārtu dizaina mērķi. Inženierdizaina virzieni – konstruktīvisms, funkcionālisms; firmas stils. Tehniski estētikas prasības. Ergonomiskās prasības. Tektonika un tilpuma - vides struktūra. Kompozīcijas līdzekļi – simetrija un asimetrija; proporcionalitāte; ritms; mērogs; kontrasts; gaisma un krāsa; optiskās ilūzijas;

5 Kompozīcijas līdzekļu pielietošana

2

3 Likumdošana medicīnisko iekārtu laišanai apgrozībā ES valstīs.ES likumdošana . Reglamentētā un nerglamentētā sfēra. Kvalitāte un drošība. Starptautiskās tehniskās likumdošanas tendences. ES direktīvas un standartizācija Eiropā un Latvijā Atbilstības vērtēšanas modulārais princips.Produkcijas kategorijas. Produkcijas sertifikācijas procedūras. Trešās puses produktu sertifikācijas shēmas . Produkcijas testēšana. CE - zīme.Medicīnas iekārtu direktīvu (MID) uzdevumi. MID prasības par iekārtu klasifikāciju. MID būtiskās prasības. MID prasības projektēšanai un konstruēšanai. MID prasības par tehnisko dokumentāciju. MID prasības par atbilstības novērtēšanas procedūrām CE - zīmes iegūšana medicīniskajiem produktiem. Kvalitātes sistēmu prasības medicīnisko produktu projektēšanā un ražošanā un pēc realizēšanas tirgū. Papildprasības medicīnisko iekārtu kvalitātes sistēmām. MID noteiktā riska analīze – bīstamības; riska vadība.Biosaderība: citotoksicitāte, sensivitāte, akūtas toksicitātes. Medicīnisko iekārtu sterilitāte. MID prasības par klīniskiem pētījumiem.

6 Medicīnisko iekārtu klasifikācija un atbilstības novērtēšanas procedūras

4

4 Medicīnisko iekārtu darba aizsardzība un drošības tehnika. Elektrodrošības vispārējās prasības un bīstamību raksturojums.

6 Elektromedicīnisko iekārtu darba daļas novērtēšana

2

203


Elektrodrošības noteikumi.Elektrodrošības vispārējs raksturojums.Aizsardzība ar zemēšanu trīsfāzu tīklos ar izolētu neitrāli.Aizsardzība ar nullvadu trīsfāzu tīklā ar iezemētu neitrāli. Aizsardzība pret elektrisko strāvu ekspluatējot elektromedicīnisko aparatūru. (Darba daļa).Aizsardzība pret nepieļaujami lielu pieskaršanās spriegumu. 01; I klases , II klases un III klases aparāti.Elektromedicīnisko aparātu elektrodrošības nodrošināšanas īpatnības (H; B; BF; CF tipi).Aizsardzība pret elektromagnētisko lauku.Aparatūras elektrodrošības kontrole un pārbaudes

5 Lazeru darbības drošības noteikumi.Klasifikācija

1

6 Iekārtu mehāniskās sistēmas.Transportējošo mehānismu klasifikācija.Transportējošo iekārtu statiskie un dinamiskie aprēķini.Transportējošās iekārtas (stingas konstrukcijas, nepārtrauktas darbības ar velces elementu).Nepārtrauktas darbības transportieri (bez velkošā elementa, rotoru iekārtas). Iekārtu kinemātiskās shēmas. Ciklogramma, taktogramma. Principiālo kinemātisko shēmu sastādīšanas secība.Vienpozīciju iekārtu kinemātiskie aprēķini. Daudzpozīciju iekārtu kinemātiskie aprēķini.

6 Ciklogramma, taktogramma – to sastādīšana

4

204


7 Siltumtehniskie aprēķiniSiltumapmaiņas veidi.Ķermeņa iekšējā enerģija.Siltumietilpība.Galvenie termodinamikas likumi. Jēdziens par enerģiju.Siltuma un saldēšanas mašīnas cikli. Siltumvadīšanas galvenie jēdzieni.Furjē likums. Siltumvadītspējas koeficients. Siltumvadītspēja caur plakanu sienu.Siltumvadītspēja caur daudzslāņu plakanu sienu.Siltumvadītspēja caur cilindrisku sienu. Konvektīvās siltumapmaiņas galvenie jēdzieni.Siltumatdeves koeficients.Līdzības teorija siltumapmaiņā, galvenie jēdzieni. Līdzības kritēriji.Līdzības teorija. Reinoldsa kritērijs. Līdzības kritēriji. Nuselta, Prandtla kritēriji. Līdzības kritēriji Grasgofa, Furjē kritēriji. Siltumapmaiņa dabīgā konvekcijā un piespiedu konvekcijā. Siltumapmaiņa vāroties. Vārīšanās iekārtas.Siltuma starošana, galvenie jēdzieni. Siltuma starošana, Planka, Stefana-Bolcmaņa likumi.Siltuma starošana, Kirhofa likums. Lamberta likums.Starošanas leņķa koeficienti. Siltumapmaiņa starp ķermeņiem starošanas ceļā. Salikta siltumapmaiņa. Siltumpāreja caur plakanu sienu. Siltumapmaiņas aparāti. Klasifikācija, konstruktīvās īpatnības. Siltumapmaiņas aparātu aprēķins.Temperatūru vidējā starpība.Siltumapmaiņas aparātu darba šķidrumu beigu temperatūru aprēķini. Siltumapmaiņas aparātu siltumatdeves (KF) aprēķina secība. Siltumapmaiņas aparātu hidrauliskais aprēķins.Hidrauliskās pretestības un siltumapmaiņas savstarpējā iedarbība siltumapmaiņas aparātos. Jēdziens par saldēšanas un kriogeno tehniku.Tvaiku saldēšanas mašīna. Darba cikla un kompresora darba tilpuma aprēķini. Kriogēnā tehnika. Sašķidrināto gāzu iegūšana.

18 Konvektīvās un starošana siltumapmaiņas aprēķini

16

Kopā 48 32Kopā 80

205



Projektēšanas metodikaДж.К.Джонс, Методы проектирования / Maskava, “Мир”, 1986.Ю.Сомов. Композиция в технике./ Maskava “Машиностроение”, 1977.R.Koller. Konstruktionslehre fűr den Mascinenbau / Springer Verlag, 1985Л.Богданович u.c. Художественное конструирование в машиностроении / Kijeva, “Tehnika”, 1976.

Kvalitātes nodrošināšanaŽurnāls “Kvalitāte”Elektrodrošības noteikumi.А. Ливенсон. Электромедицинская аппаратура / Maskava. “Медицина” 1981.Iekārtu mehāniskās sistēmasЕ.Вопилкин. Расчет и конструирование механизмов приборов и систем. / Maskava, : “Высшая школа”, 1980

Siltumtehniskie aprēķiniNagla J., Saveļjevs P. Siltumtehnikas pamati/ Rīga, 1981

15. Dators.16. Cilvēka anatomija –internēta materiāli.17. Asinsspiediena mērītājs. 18. Standarti –skat sarakstu:

N. Standarta nosaukums Numurs Piezīmes1. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 1daļa:

Novērtējums un testēšana Biological evaluation of medical devices- Part.1: Evaluation and testing

LVS EN ISO 10993-1:2000 (1997)

M

2. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 2daļa: Dzīvnieku dzīves apstākļu nodrošināšanai prasībasBiological evaluation of medical devices- Part.1: Animl welfare requirementsr

LVS EN ISO 10993-2:2000

3. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 3.daļa: Testi genotoksiskuma, kancerogeniskuma un reproduktīvā toksiskuma noteikšanaiBiological evaluation of medical devices- Part.3: Tests for genotoxicity, carcinogenicity, and reproductive toxicity

LVS EN ISO 10993-3:1993

4. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 4.daļa: Testu atlase manipulācijām ar asinīmBiological evaluation of medical devices- Part.4: Selection of tests for interactions with blood

LVS EN ISO 10993-4:1993

MVācu

5. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 5.daļa: Citotoksicitātes in vitro testsBiological evaluation of medical devices- Part.5: Tests for in vitro cytotoxicity

LVS EN ISO 10993-5:1993

M

6. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 6.daļa: Testi vietējās iedarbības noteikšanai pēc implantācijasBiological evaluation of medical devices- Part.6: Tests for

LVS EN ISO 10993-6:1994

206


local effects after implantation7. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 7.daļa:

Atlikumi pēc sterilizācijas ar etilēna oksīduBiological evaluation of medical devices- Part.7: Ethylene oxide sterilization residuals

LVS EN ISO 10993-7:1994

8. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 8.daļa: Bioloģisko testu refrences materiālu izvēle un kvalifikācijaBiological evaluation of medical devices- Part.8: Selection and qualification of reference materials for biological tests

LVS EN ISO 10993-8:2000

M

9. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 9.daļa: Principu kopums potenciālo sadalīšanās produktu identificēšanai un to kvantitatīvai noteikšanaiBiological evaluation of medical devices- Part.9: Framework for identification and quantification of potential degradation products

LVS EN ISO 10993-9:2000

10. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 10.daļa: Testi organisma atbildei uz kairināšanu un jutības izraisīšanuBiological evaluation of medical devices- Part.10: Tests for irratation and sensitization

LVS EN ISO 10993-10:1995

M

11. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 11.daļa: Testi sistemātiska toksiskuma noteikšanaiBiological evaluation of medical devices- Part.11: Tests for systematic toxicity

LVS EN ISO 10993-11:1995

Vācu

12. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 12.daļa: Paraugu sagatavošana un atsauces materiāliBiological evaluation of medical devices- Part.12: Sample preparation and referece materials

LVS EN ISO 10993-12:1996

13. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 13.daļa: Polimēru medicīnisko ierīču sadalīšanās produktu identifikācija un kvantitatīva noteikšanaBiological evaluation of medical devices- Part.13: Identification and quantification of degradation products from polymeric medical devices

LVS EN ISO 10993-13:2000(1998)

14. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 14.daļa: Keramisku sadalīšanās produktu identifikācija un kvantitatīva noteikšana Biological evaluation of medical devices- Part.14: Identification and quantification of degradation products from ceramics

LVS EN ISO 10993-14:2000(1998)

15. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 15.daļa: Metālu un leģējumu sadalīšanās produktu identifikācija un kvantitatīva noteikšana iBiological evaluation of medical devices- Part.15: Identification and quantification of degradation products from metals and alloys

LVS EN ISO 10993-15:2000

16. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 16.daļaToksikokinētisko pētījumu izstrādāšana sadalīšanās un izskalojamiem produktiemBiological evaluation of medical devices- Part.16: Toxicokinetic stuty design for degradation products and

LVS EN ISO 10993-16:1997

207


leachables 17. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 17.daļa

…………………………………Biological evaluation of medical devices- Part.17: Establishment of allowable limits for leachable substances using helth-based risk assessment

LVS EN ISO 10993-17:2000

18. Medicīnisko ierīču bioloģiskais novērtējums. 18.daļa Materiālu ķīmiskais raksturojumsBiological evaluation of medical devices- Part.18: Chemical characterization of materials

LVS EN ISO 10993-18:2000

208




Fizikālās medicīnas inženierzinātņu profesoru grupa

APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskās statistikas metodesMācību spēks: Aleksejs Kataševs, Dr. phys., asociētais



MērķisIepazīstināt studentus ar statistikas metodēm un tās pielietošanu medicīnisko datu analīzē.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par varbūtības teoriju, matemātisko statistiku un statistisko datu apstrādi. Attīstīt praktiskās iemaņas statistisko datu reprezentācijā, statistisko parametru novērtēšanā, hipotēzes pārbaudē un citu statistisko metožu izmantošanā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. L. Grīnglazs, J. Kopitovs Matemātiskā statistika :ar datoru lietojuma paraugiem

uzdevumu risināšanai : māc. līdz. [tulk. Jānis Smotrovs], Rīga : Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2003, 308 lpp.

2. E. Vasermanis, D. Šķiltere, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika, Rīga, “Izglītības soļi”, 2003, 186 lpp.

3. O. Krastiņš, I. Ciemiņa. Statistika, Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2003, 267 lpp.

4. Mould, R.F. Introductory Medical Statistics, IoP publishing, 1998, 403 p.5. Л. Гринглаз, Е. Копытов. Математическая статистика с примерами решения задач

на компьютере. Рига : Высшая школа экономики и культуры, 2002, 325 с.

209


6. В.М. Иванова, В.Н. Калинина, Л.А. Нешумова, И.О. Решетникова Математическая статистика, Москва, «Высшая школа», 1981, 371 с.

7. Д. Худсон. Статистика для физиков. Москва, «Мир», 1967, 242 с.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Praktiskie darbi auditorijā un mājās Diskusijas

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta teorētiskās zināšanas par statistikas pamatiem un metodēm, kā arī praktiskās problēmu risināšanas iemaņas.

Vērtējuma svariEksāmens 30%Praktiskais darbs 70%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiPraktisko darbu nodošana, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Mūsdienu statistika ir jaudīgs jaunās zināšanas iegūšanas instruments. Tai ir liela nozīme medicīna, kur eksperimentāliem datiem piemīt novērojamā dabiska izkliede. Statistikas metodes ļauj gan apkopot tādus datus, gan apzināti pieņemt lēmumus. Līdz ar to medicīnas inženierzinātņu speciālistam jāpārvalda statistiskas metodes.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Lekcijām un praktiskiem darbiem: Iepriekšējo nodarbību tēmu atkārtošana. Atsevišķo matemātikas iedaļas atkārtošana pēc pasniedzēja ieteikuma

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Fizioloģisko parametru stohastiskā daba vai “ko mēs mērām”. Varbūtība un ticamība vai “ko mēs varam uzzināt”. Izmēģinājumu plānošana vai “cik kvalitatīvi ir mūsu dati”. Hipotēzes pārbaude vai “cik drošs ir mūsu lēmums”.

Kalendārais plāns.2.semestrisNedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati1. Ievads. Medicīniskie dati. Datu

reprezentācija. Sadalījumi un sadalījumu parametri: vidēja vērtība, moda, mediāna. Izkliedes parametri: standartnovirze, dispersija.

2. Jēdziens par varbūtību. Varbūtības definīcijas. Varbūtības likumi. Nosacīta varbūtība. Pilnas varbūtības formula. Bajesa formula. Testi: jutīgums un specifiskums. Apriora varbūtība. k-tests

Varbūtību aprēķini. nosacīto varbūtību aprēķini. Testu rezultātu interpretācija.

3. Gadījuma lielumu sadalījumi. Nepārtraukto lielumu sadalījums. Varbūtības blīvums.

210


Normālais sadalījums: formulas un tabulas. “Normalitātes” pārbaudījums.

4. Izlases, kļūdas, nenoteiktības. Izlases sadalījums. Izlases vidējas sadalījums. Centrāla robežteorēma. Kļūdas: sistemātiskā, gadījuma. Kļūdu saskaitīšana. Uzticamības intervālu konstruēšana. Stjudenta sadalījums. 2 sadalījums.

Datu grafiskā reprezentācija. Histogrammu konstruēšana. Modu, mediānu un vidējas vērtības aprēķini. Standartnovirzes aprēķini.

5. Diskrēto lielumu sadalījumi. Bernulli izmēģinājumu shēma. Bernulli sadalījums. Puasona sadalījums. Masu apkalpošanas problema.

6. Statistiskā nozīmība un hipotēžu testēšana. Nulles hipotēze. Varbūtības līmenis un nozīmība. I un II tipa kļūdas un un risks. Tipveida hipotēzes testēšanas algoritms. Brīvības pakāpes.

Normāli sadalīto lielumu varbūtību aprēķini. Laplasa integrālis. Datu “normalitātes” pārbaudījums.

7. t- tests. Populācijas vidējas novērtēšana pēc izlases vidējas. Vienas izlases tests; pāru t-tests; nepāru t- tests. Z- tests.

8. 2 –tests. Hipotēzes par sadalījumu. 2x2 tabulas. F-testi.

Izlases datu apstrāde. Uzticamības intervālu konstruēšana vidējai vērtībai un dispersijai.

9. Neparametriskie rangu testi. Wilkoksona, Mann-Vitneja un zīms testi.

10. Izdzīvojamības aprēķini. Dzīves tabulas metodes sagrupētiem un nesagrupētiem datiem.

Divas izlases vidējas salīdzināšana. Sadalījuma hipotēzes testēšana. Rangu testi.

11. Regresija un korelācija. Minimālo kvadrātu metode. Regresiju līnijas. Korelācijas koeficienta nozīmīguma novērtēšana

12. Dispersijas analīze. F-tests. vienfaktoru un divfaktoru ANOVA

Dispersiju analīze. Regresijas līknes konstruēšana.

13. Multivariāciju analīze. Proporcionālo risku modelis.

14. Klīniskie izmēģinājumi, to mērķi un uzdevumi. Izmēģinājuma I. – III. fāzes. Randomizācija. Secīgs un škērsmeģinājums.

Proporcionālo risku modelis.

15. Risks un jonizējošā radiācija16. Epidemioloģiskie pētījumi: gadījumu, grupas

un šķērsgriezuma pētījumi. Klīniskā izmēģinājuma plānošana. Epidemioloģiskais pētījums.


Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Grīnglazs, J. Kopitovs Matemātiskā statistika :ar datoru lietojuma paraugiem uzdevumu

risināšanai : māc. līdz. [tulk. Jānis Smotrovs], Rīga : Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2003, 308 lpp.

211


2. E. Vasermanis, D. Šķiltere, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika, Rīga, “Izglītības soļi”, 2003, 186 lpp.

3. O. Krastiņš, I. Ciemiņa. Statistika, Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2003, 267 lpp.

4. Mould, R.F. Introductory Medical Statistics, IoP publishing, 1998, 403 p.5. Л. Гринглаз, Е. Копытов. Математическая статистика с примерами решения задач на

компьютере. Рига : Высшая школа экономики и культуры, 2002, 325 с. 6. В.М. Иванова, В.Н. Калинина, Л.А. Нешумова, И.О. Решетникова Математическая

статистика, Москва, «Высшая школа», 1981, 371 с. 7. Д. Худсон. Статистика для физиков. Москва, «Мир», 1967, 242 с.8. http://www.who.int - WHO statistiskie dati (Research WHOSIS)

212

http://www.who.int/




FIZIKĀLĀS MEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmasMācību spēks: Aleksejs Kataševs, Dr. phys, Asoc. profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisIepazīstināt studentus ar dažādu medicīnisko iekārtu darbības principiem, uzbūvi, konstruktīvām īpašībām un ekspluatācijas aspektiem

Mācību priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par medicīnisko iekārtu konstruktīviem elementiem, par vairākiem diagnostisko un terapeitisko iekārtu klāstiem. Attīstīt praktiskās iemaņas iekārtu maketēšanā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Webster, J. G (ed.) Medical Instrumentation, John Wiley and Sons, 1998, 691 p.2. Bronzino J. D (ed.) The Biomedical Engineering handbook, CRC Press, 1995, 2862 p.3. Brown, B.H., Smallwood, R.H, et al. Medical Physics and Biomedical Engineering, IOP

publishing, 1999, 736 p. 4. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66

lpp.5. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с

компьютерами IBM PC, Москва, Мир, 1992, 589 стр.6. Фолкенберри, Л. Применения операционных усилителей и линейных Ис, Москва,

«Мир», 1985, 572 стр.

213


Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Praktiskie darbi Diskusijas,

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta teorētiskās zināšanas par tipiskām medicīniskām iekārtām, to konstruktīviem elementiem, uzbūvi un pielietošanas aspektiem, kā arī praktiskās problēmu risināšanas iemaņas.


Prasības priekšmeta apguveiPraktisko uzdevumu aizstāvēšana, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Mūsdienu medicīna tika izmantots plašs gan diagnostisko, gan terapeitisko iekārtu klāsts. Šo iekārtu darbībā balstās uz dažādiem fizikāliem principiem, arī dažādas ir iekārtu uzbūve un konstruktīvie elementi. Medicīnas inženierzinātņu speciālists savā darbā sastopas ar vairākiem aparātiem, līdz ar to tām gan jāorientējas iekārtu klasifikācijā un pielietošanas jomā, gan jāzina tipveida iekārtu darbības principus, konstrukciju un parametrus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Lekcijām un praktiskiem darbiem: Iepriekšējo nodarbību tēmu atkārošana. Atsevišķo matemātikas, fizikas un elektronikas iedaļas atkārtošana pēc pasniedzēja ieteikuma

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Diagnostiskā izmantoto iekāru īpatnības, darbības režīmi un pielietošanas ierobežojumi. Fizioloģisko signālu novērtēšana un diagnostiskās informācijas lietderība. Diagnostisko iekārtu attīstības virzieni. Ārstniecisko iekārtu pielietojumu jomas un attīstības virzieni.


Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati1. Ievads. Medicīniskas iekārtas

īpašības un raksturojumi, iekārtu klasifikācija

2. Mērīšanas pārveidotāji. Sabīdes un Spiediena mērījumi, Temperatūras mērījumi. Optiskie mērījumi

Pārveidotāju parametru aprēķini. Paveidotāju izvēle dotajām mērķim. Pārveidotāju kalibrēšana

3. Biopotenciālu mērījumi. Biopotenciālu elektrodi

4. Ķīmiskie biodevēji. Biopotenciālu elektrodu parametru aprēķini. Biopotenciālu elektrodu ražošanas režīmi. Elektrodu ilgizturības aprēķini.

214


5. Pastiprinātāji un signālu apstrādes pamati. Datorizēta datu apstrāde

6. Biopotenciālu mērījumi: pastiprinātāji un signālu apstrāde.

Biopotenciālu pastiprinātāju aprēķini. Signālu apstrādes shēmas maketēšana.

7. Elektriskā drošība medicīnā. Elektrodrošības nodrosīnāšana

8. Fizioloģisko parametru noteikšana. Spiediens un skaņa

Elektrotraumu gadījumu analīze. Sistēmu elektrodrošību analīze

9. Fizioloģisko parametru mērīšana. Asins plūsma un tilpums.

10. Fizioloģisko parametru mērīšana. Elpošanas sistēmas parametri. Citi fizioloģiskie parametri

Fizioloģisko signālu mērīšanas iekārtu parametru analīze.

11. Klīniskās laboratorijas iekārta. Bioķīmiskā laboratorija. Hematoloģiska laboratorija. Histoloģiskā laboratorija

12. Terapeitiskā (protezējoša) iekārta. Elektriskie stimulatori. Kardioloģiskās korekcijas un protezēšanas iekārtas

Koncentrāciju aprēķins pēc Bera likuma. Polarimetrija. Vielu sadalīšana centrifūgā. Elektroforēze

13. Terapeitiskā (protezējoša) iekārta. Hemodialīzes aparāti. Plaušu ventilatori un anestēzijas mašīnas. Inkubatori un barokameras

14. Ķirurģiskās iekārtas. Elektro- un lāzeru ķirurģija. Minimāli invazīva ķirurģija. Zāles ievadīšanas iekārta. Litoripsija

Elektriskā stimulatora jaudas aprēķini. Mākslīgas asinsrites aparāta jaudas aprēķini. Hemdialīzes efektivitātes aprēķins. Lāzera skalpeļa iedarbības modelēšana

15. Rehabilitācijas iekārta. Telemedicīna un tās pielietojumi stacionārā un ambulatorā aprūpē.

16. Ievads klīniskā inženierzinātnē. Slimnīcu aprīkojuma iekārta. Informācijas tehnoloģijas medicīnā.

Telemedicīniskas sistēmas maketēšana un sakaru kanāla kapacitātes aprēķins. Sterilizācijas iekārtu skaita aprēķins. Slimnīcas informatīvas sistēmas maketēšana


Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Webster, J. G (ed.) Medical Instrumentation, John Wiley and Sons, 1998, 691 p.2. Bronzino J. D (ed.) The Biomedical Engineering handbook, CRC Press, 1995, 2862 p.3. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66 lpp.4. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с

компьютерами IBM PC, Москва, Мир, 1992, 589 стр.5. Фолкенберри, Л. Применения операционных усилителей и линейных Ис, Москва,

«Мир», 1985, 572 стр.6. A. Kataševs “Medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas”. Mācību līdzeklis,

BIMI, RTU, 2003 (datorizētie materiāli)

215




APSTIPRINĀTS


Padomes sēdē 2002. gada 8. martā.BIN institūta



Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīnisko iekārtu drošumsMācību spēks: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. sc.ing.,

profesors,Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnisko iekārtu drošuma pamatos, apgūstot pamata zināšanas par iekārtu drošuma parametriem, varbūtības teorijas un metodes pielietošanu iekārtu drošuma novērtēšanai un pārbaudei.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos drošuma parametru prognozēšanai, tās pārbaudei un plānošanai.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Birolini A. Quality and Reliability of Technical Sistems. Theory – Practice –

Management. Springer – Verlag, 1994, 515 pp.2. Reliability of Technical System. Handbook. Ed. Ushakov I.A., Moskow, “Radio I Svjaz,”

1985, 606 pp (in Russian)

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – ieskaite.

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un diskusijās, ieskaites nokārtošana termiņā.

216


Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Medicīnisko iekārtu drošums cieši saistīts ar cilvēka veselību, tāpēc projektēt, izgatavot un izmantot šādu tehniku var tādi speciālisti, kas ir apguvuši šo kursu un prot realizēt tā rekomendācijas praksē. Kurss ietver drošības teorētiskos pamatus, drošības pārbaudes metodes un rezultātu apkopošanu un apstrādi.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas statistisko datu matemātiskās apstrādes metožu apgūšana pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Produkcijas kvalitāte un drošums.


1. Birolini A. Quality and Reliability of Technical Sistems. Theory – Practice – Management. Springer – Verlag, 1994, 515 pp.

2. Reliability of Technical System. Handbook. Ed. Ushakov I.A., Moskow, “Radio I Svjaz,” 1985, 606 pp (in Russian)

3. Козлов Б., Ушаков И. Справочник по расчоту надежности., И. « Советское радио», 1975., 470 с.



Ned

ēļa Lekcijas

Temats Stundas

1. Galvenie pamatjēdzieni. Drošība, bezatteice, ilgmūžīgums, remontējamība, saglabājamība.

2

2 Galvenie raksturlielumi. Darba derīgums, kritiskais iekārtas stāvoklis, iekārtas bojājums, atteice.

2

3 Atjaunošana, kalpošanas ilgums, saglabāšanas ilgums. 24 Bezatteices rādītāji – varbūtība, intensitāte 25 Ilgmūžības rādītāja resursi, kalpošanas termini 26 Remontējamības rādītāji. Atjaunošana, dīkstāve. Saglabājamības

rādītāji.2

7 Galvenās sakarības neatjaunotam elementam 28 Galvenās sakarības atjaunotam elementam 29, 10

Varbūtības teorijas elementi 4

11 Sistēmas drošības plānošana 212, 13

Statistisko datu savākšanas un apstrādes metodikas 4

14, 15, 16

Praktisko uzdevumu atrisināšana 6

Kopā 32

217




APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijaMācību spēks: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. sc.ing.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīnas iekārtu izgatavošanas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par tehnoloģiska procesa struktūru un darba paņēmieniem.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas aprēķinos tehnisko procesu izstrādāšanā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.5. Brown B., Smallwood R., Barber D., Lawford P., Hose D. Medical physics and

biomedical engineering. IOP, Bristol, 1999, 736 lpp.6. Rieksts A., Sagalovičs G., Lūsis L. Mašīnbūvniecības tehnoloģija. Rīga. RPI., 1976, 200

lpp.7. Bunga L., Jonāns A. Aparātbūves un mašīnbūves tehnoloģijas pamati. Rīga. “Zvaigzne”,

1978, 347 lpp.8. Горбацевич А.Ф. Курсовое проектирование по технологии машиностроения.

Минск. «Вышэйшая школа», 1975, 283 стр.


218


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijās iegūto zināšanu un iemaņu praktisku izmantošanu.



Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Kursā aplūkoti detaļu apstrādes un izstrādājuma salikšanas tehnoloģisko procesu projektēšanas pamatjautājumi. Aplūkotas progresīvas tehnoloģisko procesu projektēšanas metodes, detaļu virsmu apstrādes pamatmetožu iespējas, kas var noderēt inženieriem un citiem tehniskiem speciālistiem, saistītiem ar ekspluatāciju, biznesu medicīniskās tehnikas ietvaros.


Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Produkcijas kvalitāte. Mūsdienu tehnoloģijas.


7. Данилевский В.В. Справочник молодого машиностроителя. Москва., «Высшая школа», 1973, 646 стр.


219



Ned



1-2 Tehnoloģiskais process. Ražošanas veidi. 2 Ražošanas veidu aprēķins 23-4 Apstrādes precizitāte 2 Bāzēšanas kļūdas 25-6 Bāzēšanas teorija 2 Starpoperācijas izmēri 27-8 Uzlaide. Sagataves veidi 2 Apstrādes režīmu aprēķins 29-10

Apstrādes režīmi 2 Savstarpējā detaļu apmaiņa 2

11-12

Tehnoloģiskā procesa maršruti 2 Savstarpējā detaļu apmaiņa 2

13-14

Ražošanas ekonomika 2 Apstrādes laiks, veidi 2

15-16

Salikšanas tehnoloģija 2 Salikšanas shēma 2

Kopā 16 16Kopā 32

220




FIZIKĀLĀS MEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS




MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MMK263

Mācību priekšmeta nosaukums: Mērīšanas tehnika medicīnāMācību spēks: Aleksejs Kataševs, Dr. phys., asoc. profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība



MērķisVeidot teorētiskās un praktiskās zināšanās par mērījumiem, tos metroloģisko nodrošinājumu, mērījumu rezultātu apstrādi, mērīšanas aparatūru un mērījumu pielietošanu medicīnā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Sniegt teorētiskās zināšanas par metroloģijas pamatiem; tipiskām mērīšanas metodēm; mērījumu rezultātu apstrādi; tipveida mērīšanas aparatūru un tās pielietošanu dažādu fizikālo lielumu mērīšanai, tajā skaitā medicīnā. Attīstīt praktiskās iemaņas dažādu mērīšanas metodes realizācijai, mērījumu rezultātu apstrādei, mērīšanas kļūdu analīzei

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Abrams I., Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde , Rīga, Zvaigzne, 1983, 137 lpp.2. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66

lpp.3. Iļķens, M., Elektriskie mērījumi. Mācību līdzeklis, A.Pelšes Rīgas Politehniskais inst.

Vispārīgās elektrotehnikas kat., Rīga, 1984 74 lpp.

221


4. Grundulis A., Stanke H., Radioelektroniskie mērījumi. Rīga, Liesma, 1966, 438 lpp.5. Valters A., Zagorska Ņ., Novērojumu un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes

pamati. Metodiski norādījumi laboratorijas darbu veikšanai, Rīgas Tehniskā univ., Rīga , RTU, 1991, 27 lpp

6. Малиновский В.Н. /ред./ Электрические измерения, Москва, Энергоатомиздат, 1985, 416 стр.

7. Дьяченко К. П., Зорин Д. И.,и др. Электрические измерения. Москва, Высшая школа, 1972, 519 стр.

8. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с компьютерами IBM PC, Москва, Мир, 1992

9. Malmstadt, Howard V at all. Electronic measurements for scientists, Menlo Park (Cal.) etc., W.A.Benjamin, 1974, XVII,906 p.

10. Туричин А.М., Новицкий П.В., Левшина Е.С. и др., Электрические измерения неэлектрических величин, Ленинград : Энергия. Ленинградское отд-ние, 1975, 575 с.

Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Laboratorijas darbi Diskusijas,

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta teorētiskās zināšanas par mērīšanas metodēm, mērīšanas aparatūru, mērījumu rezultātu apstrādi, mērīšanas kļūdu novērtēšanu.

Vērtējuma svariEksāmens 100%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiVisu (8) laboratorijas darbu izpilde, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Kvantitatīvas informācijas iegūšana par apkārtējo pasaules objektiem, tajā skaitā par cilvēka organismu, nav iespējama bez mērījumiem. Mērījumi arī ir vairāku medicīnisko diagnostisko aparātu darbību pamatā. Lai aparatūra nodrošinātu derīgu diagnostisko informāciju, nepieciešama adekvāta mērīšanas metodikas izvēle, kā arī mērījumu rezultātu analīze un nenoteiktības izvērtēšana. Tāpēc, lai veiktu iekārtu projektēšanu, medicīnas inženierzinātņu speciālistam jāorientējas mērīšanas tehnikas jautājumos.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Lekcijām: Iepriekšējo nodarbību tēmu atkārošana. Atsevišķo matemātikas un elektrotehnikas iedaļas atkārtošana pēc pasniedzēja ieteikumaLaboratorijas darbiem: mērījumu protokola sagatavošana (iekļauj laboratorijas darba teorētisko pamatojumu, darba gaita apraksti un mērīšanas rezultātu pierakstīšanas tabulu.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Mērīšanas kļūdas rašanas cēloni. Kļūdu samazināšanas paņēmieni. Mērījumu precizitātes principiālie ierobežojumi. Mērījumu vieta un loma medicīnā.

222


Kalendārais plāns.1.semestrisNedēļa Lekciju temati Laboratorijas darbu temati1. Fizikālie lielumu, mērvienības, metroloģijas

pamati. Mērījumu vienotība. Mērīšanas kļūda2. Mērījumi, to klasifikācija un metodes;

Mērījumu kļūdu klasifikācija un izcelsme. Kļūdu samazināšanas metodes; Mērīšanas līdzekli, Mēraparāti, Mēraparātu struktūras shēma; Mērīšanas līdzekļu metroloģiskie raksturojumi

Tiešie mērījumi. Mērījumu rezultātu apstrāde

3. Mērījumu rezultātu statistiskā apstrāde. Varbūtības teorijas pamatjēdzieni.

4. Mērījumu rezultātu statistiskā apstrāde: analīze un statistisko parametru aprēķini

Mērmikroskops.Mērījumu kļūdu analīze

5. Elektrisko lielumu mērīšana ar analogmērītājiem. Mērīšanas shēmas. Elektromehāniskie mērmehānismi. Strāvas stipruma un sprieguma mērīšana

6. Līdzstrāvas stipruma, sprieguma un lādiņa mērīšana. Maiņstrāvas parametru mērīšana. Strāvas veida pārveidotāji.

Vitstona tilts. Izlases metode

7. Elektroniskie analogmērītāji. Mērīšanas pastiprinātāji. Elektroniskie voltmetri un to uzbūves elementi. Elektroniskie ommetri.

8. Elektroniskie oscilogrāfi. Laika intervālu, frekvences un fāzes nobīdes mērīšana. Laika mainīgo lielumu reģistrācija.

Kompensācijas EDS mērītājs. Mērītāju kalibrēšana.

9. Elektrisko lielumu mērīšana lietojot salīdzināšanu ar mēru. Mērtilti. RLC parametru mērīšana Kompensācijas metodes. Automātiskie potenciometri

10. Mērīšana ar ciparmērītājiem. Ciparu tehnikas pamati – kodi un skaitīšanas sistēmas. Analogu - ciparu pārveidošana. ACP kļūda

Frekvences mērīšana ar Lisažu figūrām. Mēraparātu pārbaude.

11. Mērīšana ar cipārmērītājiem. Ciparu mērītāju elementi un shēmas.

.

12. Datorizētas mērīšanas sistēmas RC ķēdes laika konstantes mērīšanaKompleksie mērījumi. Minimālo kvadrātu metode

13. Neelektrisko lielumu mērīšana: pārvietojumu un spiediena mērīšana; temperatūras mērīšana

14. Neelektrisko lielumu mērīšana: optisko lielumu mērīšana

Termopāris. Termopāru mērītāja kalibrēšana

15. Neelektrisko lielumu mērīšana: gāzu un šķīdumu plūsmu mērīšana

16. Neelektrisko lielumu mērīšana: vielu sastāva un koncentrācijas mērīšana

Viļņa garuma mērīšana. Monohromātora kalibrēšana

Lekcijas 32 stundas Laboratorijas darbi 16 stundas

223


Kopā 48 stundas

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Abrams I., Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde , Rīga, Zvaigzne, 1983, 137 lpp.2. Briedis V., Popovs A., Inženiertehniskie mērījumi, Lekciju konspekts, Rīga, 1999, 66 lpp.3. Grundulis A., Stanke H., Radioelektroniskie mērījumi. Rīga, Liesma, 1966, 438 lpp.4. Дьяченко К. П., Зорин Д. И.,и др. Электрические измерения. Москва, Высшая школа,

1972, 519 стр. 5. Томпкинс У., Уэбстер Дж., /ред./ Сопряжение датчиков и устройств ввода данных с

компьютерами IBM PC, Москва, Мир, 19926. Malmstadt, Howard V at all. Electronic measurements for scientists, Menlo Park (Cal.) etc.,

W.A.Benjamin, 1974, XVII,906 p.7. Туричин А.М., Новицкий П.В., Левшина Е.С. и др., Электрические измерения

неэлектрических величин, Ленинград : Энергия. Ленинградское отд-ние, 1975, 575 с.8. Laboratorijas darbi kursam “Mērīšanas tehnika medicīnā” , metod. noradījumi, BIMI, RTU,

2003

224




APSTIPRINĀTS

Biomedicīnas inženierzinātņu unnanotehnoloģiju institūta

Padomes sēdē.BIN institūta


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MMK 443

Mācību priekšmeta nosaukums: MehatronikaMācību spēks: Genādijs Sagalovičs, Dr. hab. sc.ing.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību mehatronikas pamatos, apgūstot pamata zināšanas par mehānismu un mehānisko sistēmu vadību ar integrētu elektronikas un datortehnikas pielietojumu.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas aparātbūvē, elektronikā un datortehnikas pielietošanā medicīnā, biomehānikā, biosiltumā, bioelektrībā, biomagnētismā, biooptikā un radiācijas bioloģijā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Isermann Rolf. Mechatronic. Fundamentals. Springer Verlag, 2003, ISBN 1852336935,

640 pp.2. Alciatore David, Histand Michael. Introduction to Mechatronics. Measurement Systems.

McGraw – Hill Science. Engineering. 2002. ISBN 0072402415 496 p.p.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – ieskaite.

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un diskusijās, ieskaites nokārtošana termiņā.

225


Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Mehatronika ir mācība par mehānismu un mehānisko sistēmu vadību ar integrētu elektronikas un datortehnikas pielietošanu. Tas dod iespēju iepazīties un izmantot elektroniku un datortehniku, robotehniku, automātiskās sensoru sistēmas, mikroprocesoru tehniku, elektroniskās iekārtas.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekš pasniegtā materiāla atkārtošana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Robotehnika un ražošanas revolūcija.

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Эйрис Р., Миллер С. Перспективы развития робототехники. Москва. «Мир», 1986,

324 с.2. Digitals projektors.3. Dators.


Ned

ēļa Lekcijas

Temats Stundas

1. Pasaules tendences ražošanas tehnoloģijās. Prognozes. 22. Jaunas tehnikas novērtēšanas koncepcijas. 23. Robotehnika un automatizēta ražošana. 44. Robotu pielietošana standarta ražošanas uzdevumos 45. Raksturīgie robotiem piemērotie tehniskie ierobežojumi. 46. Kinemātiskās shēmas un robota konstrukcijas iekārtojums.

Dekarta, cilindriskā, sfēriskā un angulāra koordinātu sistēma8

7. Robota galvenie tehniskie raksturojumi. Celtspēja, apkalpošanas zonas izmēri, ātrums. Pozicionēšanas un atkārtojamības precizitāte.

4

8. Vadības ierīces. Sensori. Informācijas apstrāde. 4Kopā 32

4.

226


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTEDATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS



MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs DST469

Mācību priekšmeta nosaukums: Multivides pielietojumiMācību spēks: Māris Ziema, Dr.sc.ing, docentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt akadēmisko izglītību multivides datorprogrammu lietošanas, izmantošanas,novērtēšanas, analīzes un projektēšanas līdzekļos.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt studentus pareizi lietot, novērtēt un analizēt mūsdienīgus multivides programmatūras līdzekļus, sniegt praktiskas iemaņas laboratorijas darbu veidā multivides lietojumu projektēšanā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās lieteratūras saraksts:1. Ralf Steinrnetz Mutimedia - Technologie. Einfuerung und Grundlagen. Springer -

Verlag, 19952. Ингенблек В. Все омултимедии. Киев, ВНУ. 1996.

Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas, laboratorijas darbi, situācijas analīze, diskusijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Studenta zināšanas tiek vērtētas ar laboratorijas darbu ieskaitēm un eksāmenu:

• laboratorijas darbu ieskaites noslēdz ciklu no laboratorijas darbiem unbeidzas ar studenta uzprojektētu multivides lietojumprogrammu

227


• mācību priekšmeta apgūšana beidzas ar teorētisku eksāmenu, kurš aptvervisu mācību vielu.

• priekšmeta atzīme veidojas no abām iepriekšējām daļām ar sekojošiemsvariem l - 60%; 2 - 40%

Prasības priekšmeta apguvei: • regulāra lekciju un laboratorijas darbu apmeklēšana• savlaicīga laboratorijas darbu ieskaišu nokārtošana

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze : Priekšmeta saturs tiek aktualizēts atkarībā no multivides tehnoloģiju vispārējas attīstības un izmainām. Multivides pielietojumu līdzekļu demonstrācijā tiek izmantotas mūsdienīgas programmas, kurās ir sastopami tipiski multivides piemēri, kā arī analizētas programmas, kurās ir veiksmīgi multivides izmantošanas piemēri.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms kārtējās teorētiskās lekcijas ir jāapgūst fīdz tam izklāstītā teorētiskā viela. Laboratorojas darbi balstās uz Fīdz tam izklāstīto teorētisko kursu. Pirms kārtējā laboratorijas darba ir papildus jāveic uzdotais praktiskais sagatavošanās uzdevums: esošās multivides programmas novērtējums, analīze, jauna multivides lietojuma projektējums vai izstrāde.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:

Multivides lietojumu lietotāja sasakarnes, to subjektīvie faktori. Galvenās kļūdas un to piemēri multivides lietojumu izstrādē izstrādē. Veiksmīgi, uz nākotni vērsti multivides lietojumu piemēri.

Kalendārais plāns: Nedēļa Lekcijas temats Laboratorijas darbs l. Multivides jēdziens, piemēri 2. Multivides sistēmas 3. Informācijas raksturojums multivides

lietojumos 4. Audio sistēmas 5. Audio sistēmu programmatūra, MIDI

interfeiss 6. Cilvēka runas apstrāde 7. Runātāja identifikācija, valodas sintēze 8. Grafiskās un video sistēmas Multivides lietojumprogrammu

analīze 1

9. Datu kompresijas metodes Multivides lietojumprogrammu analīze 2

228


10. JPEG Multivides lietojumprogrammu analīze 3

1 1. MPEG Multivides izstrādes vides 12. Multivides lietojumu izplatītākās

izstrādes sistēmas Multivides lietojumi internetā

13. Multivides internetā Multivides lietojuma projektēšana 14. Multivides lietotāja interfeisa līdzekli Multivides lietojuma projektēšana 15. Multivides lietojumu projektēšana,

prezentāciju sistēmas Multivides internetā lietojuma izstrāde

16. Multivides lietojumu projektēšana, enciklopēdijas

Multivides internetā lietojuma izstrāde

229




APSTIPRINĀTA

________________________RUE profesora grupas sēdē 8.10.02.,prot.Nr.2

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IUE328

Mācību priekšmeta nosaukums: Projektu vadīšanaMācību spēks: Anatolijs Magidenko, Dr. habil. oec.,




Mācību priekšmeta mērķis: Dot zināšanas projektu vadīšana pamatjēdzieniem līdz projekta ekonomiskam pamatojumam.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Apmācīt studentus realizēt projekta vispusīgo analīze pareizi izvēlēt projekta variantu no ekonomikas viedokļa, organizēšanas un plānošanas metodēm projektēšana.

Kalendārais plāns

Nr.p.k.

Temats Stundu skaits

lekc. lab.d. kopā1. Priekšmeta uzdevumi un mērķi. Pamatjēdzieni. 1 - 12. Projektu vadīšanas sistēmas. Projektu veidi, mērogi, projekta

realizācijas termini, projekta vide, projekta dalībnieki.1 2 3

3. Projekta dzīvescikls un tā saturs. Projekta iepriekš investīcijas fāze. Projekta strukturēšana un izstrādāšanas tehnoloģija.

2 2 4

4. Tirgzinības un projekta izstrādāšana. Faktori ietekmējošie uz projekta veiksmi.

1 2 3

5. Investicījas projekti, to būtība mērķi un uzdevumi. 1 2 36. Projektu analīze pamatmetodes. Laika faktors projektēšanā un 5 12 17

230


Diskontēšana. Projektu tehniskā, ekoloģiskā un sociāla ekspertīze. Projektu finanses un ekonomiskā ekspertīze. Riska analīze projektēšanā.

7. Projekta vadīšanas un plānošanas principi. Biznesa plāni. Tikla plānošanas un vadīšanas metode.

2 4 6

8. Projektēšanas automatizācija. Projektu vadīšanas kontrole. 1 2 39. Projekta ekonomiskais pamatojums. Projekta variantu izvēlēs kritēriji. 2 6 8

Kopā: 16 32 48


Pamatliteratūra

1. R.Burke. Project management. Planning and control technigues. New York, John Wiley and sons LTD, 2001. – 343 p.

2. D.Lūiss. Projektu vadīšanas pamati. – Rīga: “Puse plus”, 2001. – 111 lpp.

Papildliteratūra

3. R.Kalniņa. Projektu vadīšana no idejas līdz realizēšanai. – Rīga: Kamene, 1999. – 66 lpp.4. Fjodorova S., Jevinga I. Projektu vadīšana. – Rīga: RTU, 1998. – 58 lpp.5. Управление проектами. Под ред. В.Д.Шапиро. – СПб.: Два-Три, 1996. – 610 с.6. Е.М.Четыркин. Методы финансовых и коммерческих расчетов. – Москва: Дело, 1992. –

320 с.7. В.Г.Золотогоров. Инвестиционное проектирование. – Минск: Экоперспектив, 1998. –

463 с.8. В.В. Окрепилов. Управление качеством. – Москва: Экономика, 1998. – 639 с.

231



MEHĀNIKAS INSTITŪTSPROTĒŽU MEHĀNIKAS PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS

Mehānikas institūtaProtēžu mehānikas profesoru grupas sēdē

_____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MBI144

Mācību priekšmeta nosaukums: Protēžu ierīces un instrumentiMācību spēks: JevgenjsDjukendžijevs Dr.habil.sc.ing.,



Mācību priekšmeta mērķis. Turpināt attīstīt zināšanas par protēžu ražošanas iekārtām un kā tās pareizi un optimāli izmantot. Derīguma termiņš un remonta iespējas.

Mācību priekšmeta uzdevumiApgūt protēžu mērīšanas un salikšanas aparātus to struktūrshēmas , darbības principus un apkalpošanu. Iemācīties visa veida protēžu pielāgošanu un konstrukcijas.

Mācību grāmatas u.c. izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts. Алексеев Т. и др. Технология на сълобявянесто и ремонта на машини и

съоръжения. “Техники”, София, 1989 Башкин В.И. Справочник слесаря-инструментальщика. “Высшая школа”, Москва,

1997 Руководство по протезированию. Под редакцией Кондрашина Н.И. Москва, 1976 Techsnabexport. Полуфабрикаты, сборочные узлы, инструменты и оборудование

протезного производства. Москва, 1989 Руководство ортопеда-техника. Издатель – Общество по техническому

сотрудничеству Германии., Даг-Хаммерскиела-Вег 1+2, Германия, 1991 Otto Bock Laser Line. Katlog. Dudrstadt, 1998РКК “Энергия” Специализированное

технологическое оборудование для протезно-ортопедических предприятий. Каталог. Москва, 1993

Priekšmeta mācīšanas metode Lekcijas Praktiskie darbi

232


Priekšmeta apgūšanas un vērtēšanas principi: ieskaite. Zināšanas tiek vērtētas pēc rakstiskas ieskaites darba, lekciju un praktisko darbu apmeklējumu regularitātes, piedalīšanās studentu zinātniskajā konferencē.

Prasības priekšmeta apguvei.Regulāra lekciju un praktisko darbu apmeklēšana, eksāmena nokārtošana sesijā

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Regulāra lekciju pārlasīšana Konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un satursInformāciju par izgatavotājfirmām salīdzinošā analīze. Protēžu aparātu izgatavošanas instrumentu lietošanas pieredze Latvijā.

Kalendārais plāns.Temati.T1. Ierīču loma protēžu ražošanā.T2. Ierīču klasifikācija. Prasības. T3. Iekārtu sagādes un uzstādīšanas principi T4. Uzstādīšanas shēmas izvēle T5. Iespiešanas ierīces. T6. Ierīču spēka mezgli. T7. Dalīšanas ierīces.T8. Ierīču projektēšana.T9. Ierīces dažāda veida mašīnām (frēzēm , urbjmašīnām, virpām) T10 Protēžu detaļu apstrādes ierīces . T11 Ortožu ierīces.


Lekcijas Praktiskie darbi Kursa darbauzdevumu nodošana

Temati Stundas Temati Stundas Nr. Temati1 1 T1; T2. 32 2 T3. 33 3 T4. 3 №1 T14 4 T5 35 5 T6. 36 6 T7 37 7 T8. 3 T8 48 8 T8 3 T8 49 9 T8. 3 T8 410 10 T8 3 T8 411 11 T9. 312 12 T9 313 13 T10. 314 14 T10 315 15 T11. 316 16 T11 3

233


Kursa darba uzdevumi I semestrī:

Nr.1. Augšējās / apakšējās (pēc izvēles) ekstremitātes protēzes. Pielietotās ierīces.

234



MEHĀNIKAS INSTITŪTSPROTĒŽU MEHĀNIKAS PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS

Mehānikas institūtaProtēžu mehānikas profesoru grupas sēdē

_____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MBI518

Mācību priekšmeta nosaukums: Protēžu projektēšanaMācību spēks: JevgenjsDjukendžijevs Dr.habil.sc.ing.,



Mācību priekšmeta mērķis.Attīstīt un padziļināt zināšanas par mūsdienīgas protēžu ražošanas īpatnībām un iemācīt protēžu konstruēšanas metodiku dažādiem amputācijas līmeņiem

Mācību priekšmeta uzdevumiIemācīt klasiskus un mūsdienīgus protezēšanas tehnoloģiju risinājumus: kāju un roku protēzes/ortozes , protēžu mezglu konstrukcijas, protēžu - ortopēdijas izstrādājumu aprēķinu. tehnoloģijas un bioniskās modelēšanas metodes protēžu būvēšanā. Risināt protēžu sintēzes uzdevumus dažādu orgānu un sistēmu sarežģītības līmeņiem

Mācību grāmatas u.c. izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts Дюкенджиев Е. П. Протезные материалы, изделия и технология. Ч2. Технология

протезирования. РТУ,1998. Руководство по протезированию. Под ред. Кондрашина Н. И. М,1976 Справочник по протезированию. Под руководством В. Филатова.

“Медицина”,Ленинград, 1978 Технология протезно-ортопедических изделий. Под редакцией А.П.Кружекина.

“Легпромбытиздат”, Москва, 1985. Руководство ортопеда-техника. Издатель – Общество по технологическому

сотрудничеству Германии, Даг-Хаммерскиелд-Вег 1+2, Германия, 1991. Шины. Верхние и нижние конечности Otto Bock Ortopadishe Industrie Gmbh & Co

3408 Duderstadt. Каталог.

235


Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: atzīmeZināšanas tiek vērtētas pēc rakstiska eksāmena, kurā papildus vēl ievērtē: lekciju apmeklējumu regularitāti un piedalīšanos studentu zinātniskajā konferencē.

Prasības priekšmeta apguvei.Regulāra lekciju apmeklēšana, eksāmena nokārtošana sesijā.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze.Tiek apskatītas dažādas roku un kāju protēžu un ortožu konstrukcijas. Pamatojies uz cilvēka lokālo, reģionālo un globālo kinemātisko ķēžu bionisko analīzi, tiek modelēti antropomorfie mehānismi, kas noteiktā veidā atjauno, balsta kustību un manipulācijas aparātu locekļu zaudētās funkcijas. Dotas roku un kāju protēžu vai ortožu, kompensācijas aparātu u.c. vispārīgās aprēķinu metodes.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Regulāra lekciju pārlasīšana, konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un satursDažādu protezēšanas skolu salīdzinošā analīze. Bioniskā modelēšana – jauna pieeja antropomorfo mehānismu un protēžu projektēšanā.

Kalendārais plāns.I. Semestris

Temati.T1 Prasības augšējo ekstremitāšu (roku) protēzēm.T2 Pirkstu un plaukstas protēžu konstrukcijas.T3 Satveres – klasifikācija un analīze.T4 Apakšdelma protēžu konstrukcijas.T5 Augšdelma protēžu konstrukcijas.T6 Pleca locītavas eksartikulācijas protēžu konstrukcijas.T7 Abpusējas amputācijas protēžu konstrukcijas.T8 Darba protēžu konstrukcijas.T9 Kosmētisko protēžu konstrukcijas.

T10 Rokas protēzes vilcējvadība.T11 Rokas protēzes bioelektriskā vadība.T12 Rokas protēžu aprēķinu metodika.T13 Rokas protēžu konstruēšanas rekomendācijas.T14 Rokas ortozes, to klasifikācija un pielietošana.T15 Rokas ortožu aprēķinu metodika.T16 Rokas ortožu konstruēšanas rekomendācijas.T17 Pēdas protēžu konstrukcijas.T18 Apakšstilba protēžu konstrukcijas.T19 Augšstilba protēžu konstrukcijas.T20 Gūžas locītavas eksartikulācijas protēžu konstrukcijas.T21 Apakšējās ekstremitātes protēžu aprēķinu metodika.T22 Apakšējās ekstremitātes protēžu konstruēšanas rekomendācijas.

236


T23 Apakšējās ekstremitātes ortožu aprēķinu metodika.T24 Apakšējās ekstremitātes ortožu konstruēšanas rekomendācijas.T25 Invalīdu pašapkalpošanās ierīces – aprēķinu metodika un rekomendācijas.T26 Invalīdu ratiņi.



Temati Stundas Temati Stundas Nr. Temati1 1 T1, T2 22 2 T3 23 3 T4, T5 24 4 T6, T7 25 5 T8, T9 26 6 T10, T11 27 7 T12 28 8 T13, T14 29 9 T15, T16 2

10 10 T17, T18 2 411 11 T19, T20 212 12 T20, T21 2 413 13 T21 214 14 T22, T23 2 415 15 T23, T24 216 16 T25, T26 2 4

237


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMašīnzinību un transporta fakultāte

Biomedicīnas inženierijas un mikrotehnoloģiju institūts

APSTIPRINĀTSBiomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtaPadomes sēdē 2002.gada 8. martāBINI institūta padomes priekšsēdētājsProf. G. Sagalovičs


Mācību priekšmeta nosaukums: Radiācijas drošība medicīnāMācību spēks: Tatjana Bogučarska, Dr. sc. ing.,

asistenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN



MērķisSniegt studentiem radiācijas aizsardzības zināšanas, kuras ir nepieciešamas darbam ar jonizējoša starojumu.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Iepazīt studentus ar esošajam LR un starptautiskiem radiācijas drošības prasībām. Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas par pamat kodolfizikas likumiem un to izmantošanu medicīnas fizikā. Nodrošināt praktiskas zināšanas dozimetrijas kontroles veikšanai un bioloģiska efekta novērtēšanai.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Steven B. Dawd, Elwin R. Tilson, Practical Radiation Protection and Applied

Radiobiology, W.B. Saunders Company, 2nd ed., 1999, 352 lpp..2. A. Millers, I. Rūse, Visparīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija, Rīgā, 1995,

313. lpp..3. B. Rolovs Kodolfizika, Rīgā, 1964, 389 lpp..4. V.P.Romanovs, Дозиметрист АЭС, Maskava, Energoatomizdat, 1986, 277. lpp..5. B.M. Javlonskis, A. A. Detlafs, Курс физики, III sējumi, Maskava, Visšaja škola, 1972.

lpp..

238


Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Mājas darbi Praktiskie darbi Ekskursijas.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar jonizējošā starojuma likumu un Radiācijas drošības iegūtas zināšanām, kā arī iemaņas praktiskai izmantošanai.

Vērtējuma svariEksāmens 40%Mājas darbi 20%Praktiskie darbi 40%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra mājas darbu izpilde, dalība praktiskās nodarbībās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Arvien plašāk medicīnā sāk pielietot jonizējošais starojums, kā slimību diagnostikā, tā arī terapijas jomā. Lai nodrošināt jonizējoša starojuma ne bīstamību ir nepieciešamas nodrošināt zināšanas kodolfizikā un radiācijas drošības jomā. Savukārt radiācijas drošība ir saistīta ar dažādiem aspektiem ( pacientu, kā arī darbinieku radiācijas aizsardzība un monitorings).



Ned


Temats Stundas Temats Stundas1. Ievads kodolfizika. 22. Ievads kodolfizika. 23. Ievads kodolfizika. 24. Radiācijas avoti 2 Kodolfizika. aprēķini 45. Jonizējošā starojuma

bioloģiskais efekts. Limiti.2

6. Jonizējošā starojuma monitorings. Personālu monitorings.

2

7 Mērījumi un dozimetrija. 28. Mērījumi un dozimetrija. 2 Scintilāciju metode 49. Mērījumu nenoteiktības

novērtēšana. Detektoru kalibrēšana

2

10. Kodolmedicīnas aspekti 211. Pacientu aizsardzība 2

239


radioloģisko procedūru laikā12. Pacientu aizsardzība

radioloģisko procedūru laikā2 Radioaktīvo objektu

dozimetrija un aizsardzība4

13. Aizsardzības barjera plānošana

14. Aizsardzības barjera plānošana

4

15. Sasmērējuma un atkritumu apglabāšanas aspekti

2

16. Latvijas likumdošana 2 Kodolmedicīna. Aizsardzības barjera aprēķini

4

KOPĀ: 32 16KOPĀ: 48

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi6. Scintilāciju skaitītais 7. Dators8. Digitalais projektors9. Internetā- www.likumi.lv (Jonizējoša starojuma LR likumi) 10. Perry Sprawls Jr., Physical prynciples of medical imaging, Aspen Publishers, 2 nd ed.,

1993, 656.lpp..11. Mary Alise Statkiewicz Shere, Paul J. Visconti, E. Russell Ritenour, Radiation protection

in Medical Radiography, Mosby, 4nd ed., 2002, 297.lpp..12. James E. Martin, Physics for Radiation protection, John Wiley&Sons, 2002, 713.lpp..

240

http://www.likumi.lv/


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪNBŪVES FAKULTĀTE


APSTIPRINĀTSBiomedicīnas inženierzinātņu un

mikrotehnoloģiju institūta Padomes sēdē

2002. gada 8. martā.BIM institūta Padomes priekšsēdētājs

G. Sagalovičs

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs:MEE508

Mācību priekšmeta nosaukums: Radiācijas terapijas tehnoloģijasMācību spēks: Jurijs Dehtjars, Dr. habil. phys.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību medicīniskās radiācijas terapijas fizikālo tehnoloģiju pamatos.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas par modernām radiācijas terapijas tehnoloģijām, kuras izmanto gan jonizējošo un nejonizējošo starojumu.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.11. Линденбратен Л.Д. Лясс Ф.М. Медицинская радиология. Maskava, “Medicina”,

1991, 368 lpp. 12. Smith A. Radiation therapy physics. Berlin, Springer, 1995, 465 lpp.13. Khan F. M. The physics of radiation therapy. Baltimore, 1994, 542 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, praktiskie darbi – diskusijas, aprēķini, demonstrācijas (izmantojot Valsts Onkoloģijas

centra bāzi).

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar radiācijas terapijas fiziku, tehniku un tehnoloģijām.

241


Vērtējuma svario Eksāmens 80%o Praktiskie darbi 20%

Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība praktiskās nodarbībās un eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Radiācijas terapijas ir ļoti efektīvas pacientu ārstēšanai. Radiācijas terapija balstās uz sasniegumiem radiācijas materiālu fizikā, inženierzinātņu fizikā, precīzā mehānikā, datorzinātnē, radiobioloģijā. Līdz ar to ir jāaptver plašas zināšanas un iemaņas moderno radiācijas terapiju efektīvai izmantošanai un projektēšanai.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas, elementāras un augstākas matemātikas un radiācijas terapijas tehnoloģiju pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotās praktisko darbu temati.Radiācijas terapijas plānošanas tehnoloģijas.Stereotaktikas planošāna.Elektronu paātrinātāja uzbūve un iespējas.

Radiācijas terapijas iekārta


1. Линденбратен Л.Д. Лясс Ф.М. Медицинская радиология. Maskava, “Medicina”, 1991, 368 lpp.

2. Smith A. Radiation therapy physics. Berlin, Springer, 1995, 465 lpp.3. Khan F. M. The physics of radiation therapy. Baltimore, 1994, 542 lpp.4. Video filmas par radiācijas terapijas tehnoloģijām. .

242



Ned



1. Vēsturiskais ievads. Radiācijas terapijas fizikas pamati un tās saistība ar citiem priekšmetiem. Radiācijas terapijas uzdevumi un problēmas. Latvijas radioterapija Eiropas vidū.

2

2 Bioloģisko audu molekulāra, atomu un kodolu uzbūve. Radiācijas bioloģiskā iedarbība.Galvenā radiācijas terapijas tehnoloģiskā shēma. Radiācijas veidi. Jonizējoša un nejonizējoša radiācija. Skaņu radiācija.

2

3 Radiācijas lielumi, detektēšana un mērīšana. Radiācijas apstākļi un ārstēšanas dozas.

2

4 Radiācijas iedarbība ar vielu. Radiācijas daļiņu noskrējieni un dozas sadalījums materiālā.

2

5 Radiācijas avoti. Reaktori. Paātrinātāji. Radiācijas un radionuklīdu ražošana. Radiācijas enerģija, spektri. Fotokodolu reakcijas.

2

6 Jonizācijas radiācijas kūla parametru pārbaude un nodrošināšana. 27 Kvalitātes nodrošināšana un vadība. Fantomi. Dozimetrija. 28 Radiācijas terapijas iekārta. 29 Radiācijas terapijas tehnoloģijas. 2 Radiācijas terapijas plānošanas tehnoloģijas. 410 Jonizācijas terapijas plānošana. Tiešā un inversā plānošana.

Datoru izmantošana plānošanai un procedūras vadīšanai. Simulatori. 2

11 Laikā frakcionēta terapija. Pacienta pozicionēšana. 2 Stereotaktikas plānošana. 412 Radiācijas terapijas kļūdas. 213 Skaņu, gaismas un elektromagnētiskā terapija 2 Elektronu paātrinātāja uzbūve un iespējas. 414 Fotodinamiskā terapija. 215 Radiācijas aizsardzība un drošība 2 Radiācijas terapijas iekārta. 416 Ētika radiācijas aizsardzībā. 2

Kopā 32 16Kopā 48

243




APRAIDES SISTĒMU PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTS........................................................


MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSPriekšmeta šifrs RRI463

Mācību priekšmeta nosaukums: Radioelektronisko shēmu modelēšana un analīzeMācību spēks: Guntars Balodis, Dr.sc.ing.

Andris KAMENS, Praktiskais docentsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 3 KP; 64 stundas ar sadalījumu32 stundas lekcijas24 stundas praktiskie darbi8 stundas laboratorijas darbi

kursa darbs

MērķisSniegt zināšanas par automatizēto projektēšanu elektronikas elementiem un mezgliem, ievērojot apkārtējās vides un izgatavošanas precizitātes ietekmi.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt zināšanas un patstāvīgi risināt uzdevumus, kuri saistīti ar sadzīves un sakaru sistēmu projektēšanu un izgatavošanu.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Диалоговые системы схемотехнического проектирования. Под редакцией профессора

В. И. Анисимова. М., «Радио и связь», 1988.

2. В. Д. Разевиг. Применение программ P-CAD и PSpice для снемотехнического моделирования на ПЭВМ. М., «Радио и связь», 1992.

3. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice A/D & Basics+. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.

4. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice & Basics. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.

5. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice Optimizer. Analog Performance Optimization Software. User’s Guide, 1997.

6. MicroSim Corporation. MicroSim Schematics User’s Guide. Schematic Capture Software, 1997.

244


Priekšmeta mācīšanas metode. Lekcijas, Diskusijas, Praktiskie darbi

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas par racionālu radioelektronisko ierīču elektrisko shēmu veidošanas tehniku, gan viekāršoti, gan ar skaitļotāju pielietojot PSPICE un PCAD programmu paketes.

Vērtējuma svariEksāmens 40%Praktiskie darbi 40%Mājas darbi 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiRegulāra mājas darbu, praktisko darbu un kursa darba izpilde laikā, Eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Studentiem piedāvā iepazīties ar biroju elektroniku. projekcijas televīziju. novērošanas kamerām un displejiem. apsardzes sistēmām, drošības sistēmām. atsevišķu personu identifikāciju. elektroniskām spēlēm un rotaļlietām. veselības un dzīvības uzraudzības sistēmām.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga mājas darbu izpilde un praktisko nodarbību tematikas studēšana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Vienkāšoto un mašīnprojektēšanas metožu salīdzināšana dažādos aspektos.

Auditoriju darba tematika

Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati

Laboratorijas darbu temati

1. Disciplīnas saturs un uzdevumi, 2. Shēmu analīzes un aprēķinu

pamatpaņēmieni,3. Pasīvās ķēdes4. Nelineārās ķēdes5. Transformātori un taisngrieži6. Zemfrekvences jaudas pastiprinātāja

shemotehnika7. 8. ZF pastiprinātāja shemoteh-niskie

pilnveidojumi, gala tranzistoru aizsardzība9. Sarežģīta zemfrekvences jaudas

pastiprinātāja aprēķins ar datoruJaudas pastiprinātāja aprēķins ar datoru

10. ZF pastiprinātāja trokšņu aprēķins Jaudas pastiprinātāja

245


aprēķins ar datoru 11. ZF pastiprinātāja ar filtriem aprēķins Aktīvu filtru un

tembra regulātoru shēmu aprēķins

12. ZF pastiprinātāja ar aktīvo filtru un tembra regulātoru aprēķins

13. Ekvalaizeru shemotehnika un aprēķins Radiouztvēŗēja ieejas shēmu aprēķins ar datoru

Aktīvu filtru un tembra regulātoru shēmu aprēķins

14. AM un FM trakta pastiprinātāja aprēķins15. Starpfrekvences trakta pastiprinātāja

aprēķinsEkvalaizeru aprēķins

16. Radiouztvēŗēja dažādu ieejas shēmu aprēķins ar datoru

Lekcijas 32 stundas Laboratorijas darbi 8 stundas Praktiskie darbi 24 stundasKopā 64 stundas

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi5. Диалоговые системы схемотехнического проектирования. Под редакцией

профессора В. И. Анисимова. М., «Радио и связь», 1988.

6. В. Д. Разевиг. Применение программ P-CAD и PSpice для снемотехнического моделирования на ПЭВМ. М., «Радио и связь», 1992.

7. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice A/D & Basics+. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.

8. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice & Basics. Circuit Analysis Software. User’s Guide, 1997.

9. MicroSim Corporation. MicroSim PSpice Optimizer. Analog Performance Optimization Software. User’s Guide, 1997.

10. MicroSim Corporation. MicroSim Schematics User’s Guide. Schematic Capture Software, 1997.

246


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEINŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTERAŽOŠANAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKAS PROFESORA GRUPA

APSTIPRINĀTA7.11.00. Pr.nr.3

_______________________RUE profesora grupas

sēdē


Mācību priekšmeta nosaukums: Saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīzeMācību spēks: Konstantīns Didenko, Dr.oec. asoc. profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Priekšmeta apjoms: 3KP, 48 stundas ar sadalījumu:- 32 stundas lekcijas;- 16 stundas laboratorijas darbi

Kontroles forma: eksāmens, kursa darbs

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt zināšanas par saimnieciskās darbības tehniski ekonomisko analīzi, tas metodoloģiskiem paņēmieniem un vadības lēmumu novērtēšanu.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Apgūt uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskas analīzes teorētiskus pamatus un praktiskas iemaņas.

Kalendārais plāns

T e m a t i Stundu skaitslekc. pr.d. lab.d.

1. Saimnieciskās darbības tehniski-ekonomiskās analīzespriekšmets un uzdevumi.

2 - 2

2. Tehniski-ekonomiskās analīzes metodika. 2 - 23. Tehniski-ekonomiskās analīzes organizācija. 2 - -4. Ražošanas tehniskās attīstības analīze. 2 - 15. Produkcijas ražošanas analīze. 2 - 16. Pamatlīdzekļu un ražošanas jaudu izmantošanas analīze. 4 - 2

247


7. Materiālo resursu izmantošanas analīze. 3 - 28. Darba resursu izmantošanas analīze. 4 - 29. Produkcijas pašizmaksas analīze. 4 - 210. Peļņas un rentabilitātes analīze. 3 - 211. Uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīze. 4 - 2

Kopā: 32 - 16


Pamatliteratūra1. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika / Tulk. No vācu val. – Rīga: Zinātne, 2000. – 515 lpp.2. Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība. – Rīga: SIA Turības mācību centrs, 1997. – 256 lpp.

Papildliteratūra3. Vadības grāmatvedība. 2.daļa. Lēmumu pieņemšana.- Londona: Ernst & Young, 1995. – 102

lpp. 4. Handbuch Kosten – und Erfolgs – Controlling / hesgvon Thomas Reichmann. – Műnchen:

Vahlen, 1995.5. Bednarskis L., Paupa V., Vaikulis J. Finansu pārskatu analīze. LU, R., 1994. – 96 lpp.6. Савицкая Г.В. Анализ хозяйственной деятельности предприятия: 3-е изд. – Минск: ИП

«Экоперспектива», 1999. – 498 с.7. Анализ хозяйственной деятельности в промышленности. Н.А. Русак., В.И. Стрижев и

др. – Минск: Высш.шк., 1998. – 398 с.8. Волков И.М., Грачева М.В. Проектный анализ. – Москва: Банки и биржи. ЮНИТИ,

1998. – 423 с.9. Баканов М.И., Шеремет А.Д. Теория экономического анализа. – Москва: Финансы и

статистика, 1996. – 288 с.10. Ветров А.А. Операционный аудит – анализ. – Москва: Перспектива, 1996. – 127 с.11. Бомвич М. Анализ экономической эффективности капиталовложений. – Москва:

Инфра, 1996. – 432 с.12. Ковалев В.В. Финансовый анализ. – Москва: Финансы и статистика, 1996. –432 с.13. Количественные методы финансового анализа / Под ред. Дж.Брауна и М.П.Крицмена. –

Москва: Инфра, 1996. – 336 с.14. Шеремет А.Д., Сайфулин Р.С. Методика финансового анализа. – Москва: Инфра, 1996.

– 176 с.15. Лимитовский М.А. Методы оценки коммерческих идей, предложений, проектов. –

Москва: Дело ЛТД, 1995. – 128 с.

248




APSTIPRINĀTSApstiprināta Humanitārā institūta padomes sēdē

08.05.2001.g., protokols Nr. 21_______________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HPS120

Mācību priekšmeta nosaukums: Saskarsmes pamatiMācību spēks: S.Gudzuka, Mg.Psych., pr.docente Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 16 stundas lekcijas 16 stundas praktiskie darbi (semināri)

Kalendārais plāns1. Saskarsmes būtība.

Saskarsmes jēdziens. Saskarsmes psiholoģiskais, ētiskais un kultūras aspekts. Funkcijas un veidi. Saskarsme kā informācijas apmaiņas process. Cilvēku savstarpējā uztvere un mijiedarbība. (4 stundas)

2. Saskarsme un cilvēku savstarpējās attiecības.Personības un situācijas konteksts saskarsmē. Starppersonu atrakcija. Lietišķā (formālā)

un neformālā saskarsme. Temperamenta, emociju un prāta faktoru ietekme. Saskarsmes stili. (4 stundas)

3. Cilvēku mijiedarbība grupā.Grupas jēdziens. Cilvēku pozīcijas un lomas grupā. Komandas sadarbības principi.

Cilvēku savstarpējā ietekme. (4 stundas)

4. Verbālā komunikācija.Valoda un runa. Verbālās komunikācijas veidi (lasīšana, runāšana, klausīšanās,

rakstīšana) un struktūra. Runas (valodas) stili. Starppersonu saruna un publiska runa. Argumentācija runas procesā. Rakstveida komunikācija, tās īpatnības. Prasme klausīties. Klausīšanās mērķi un faktori. Atgriezeniskā saite. Klausīšanās veidi. Verbālās komunikācijas prasmju un iemaņu attīstīšana studiju procesā augstskolā. ( 4 stundas)

249


5. Neverbālā komunikācija.Neverbālās komunikācijas būtība un funkcijas. Galvenie neverbālās komunikācijas

elementi: žesti, poza, saskarsmes distance, mīmika, vizuālais kontakts, intonācija. Neverbālo signālu interpretācija.

( 4 stundas )

6. Efektīva saskarsme un konflikti.Komunikatīvā kompetence. Saskarsmes grūtības un barjeras. Konflikti: jēdziens,

konfliktu veidi un to atrisināšanas paņēmieni. ( 4 stundas)

7. Saskarsmes ētiskie aspekti.Ētikas un morāles jēdziens. Morālās vērtības un to nozīme saskarsmes procesā. Morālā

pozīcija, attiecības, rīcība, uzvedība. Tikumiskā kultūra, tās elementi un izpausmes. Cilvēku attiecību ētiska regulēšana.

( 4 stundas)

8. Uzvedības un saskarsmes kultūra.Uzvedības kultūras jēdziens. Manieres. Etiķete, tās funkcijas un veidi. Uzvedības normas

un to ievērošanas nozīme saskarsmē. Uzvedība augstskolā. Personas ārējā tēla veidošana. Apģērbs kā saskarsmes kultūras elements un personības raksturotājs. Apģērba funkcijas komunikācijā. Apģērba stili. ( 4 stundas)

Literatūra:1.V.Koncāns. Etiķete sadzīvē, lietišākajos kontaktos, diplomātiskajās attiecībās. R. 2000.2. S.Lasmane, A.Milts, A.Rubenis. Ētika. R. 1995.3. S.Omarova. Cilvēks runā ar cilvēku. R. 1994.4. S.Omarova. Cilvēks dzīvo grupā. R. 1995.5. A.Pīzs. Ķermeņa valoda. R. 1994.6. V.Veics. Uzvedības kultūra saskarsmē. R. 2000.7. Панфиловаю Деловая коммуникация в профессиональной деятельности. Санкт-

Петербург. 2001.8.Сестры Сорины. Необходимый имидж или как произвести нужное впечатление с

помощью одежды. Москва. 1999.9. Э.Джей. Эффективная презентация. Минск. 1996.

250



MEHĀNIKAS INSTITŪTSSILTUMENERĢĒTISKO SISTĒMU PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTSSiltumenerģētisko sistēmu

profesoru grupas sēdē________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MSE 201

Mācību priekšmeta nosaukums: SiltummācībaMācību spēks: Jānis Nagla, Dr. sc. ing. doc.Studiju programma: VISAS RTU STUDIJU PROGRAMMASStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


MērķisDot pamatzināšanas par siltumu un tā pielietojumu dažādu nozaru tehnoloģijās.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot pamatzināšanas par siltumtehnikas teorētiskajiem pamatiem, ievadzināšanas par siltuma procesiem un iekārtām dažādās tehnoloģijās.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.

1. J. Nagla, P. Saveļjevs, R. Ciemiņš . Silltumtehnikas pamati . Rīga ,''Zvaigzne '',1981 -356 lpp2. J. Nagla, P. Saveļjevs, A. Cars Siltumtehniskie aprēķini piemēros. Rīga, ''Zvaigzne'' , 1982-

310 lpp.3. Hans Faltin Tehnische Warmelehre. Akademie . Verlang . Berlin , 1964-430 s4. Теплотехника .Под ред.В.И.Крутова .М.,Машиностроение ,1986,427 стр5. E. F. Obert, B. L. Yong Elements of Thermodynamics and Heat Transfer. New York, 1962.-

538 p.6. J. Lemba Tehniskā termodinamika. Rīga, 1996.-197 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, praktiskie darbi un diskusijas,

□ kursa (aprēķinu) darbs.

251


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Studentu zināšanas siltummācībā un iemaņas siltummācības praktiskā pielietošanā vērtē pēc desmit baļļu sistēmas ar ieskaiti par teorētiskā kursa apguvi, kursa darba un uzdevumu izpildi. Zināšanas vērtē rakstveida pārbaudē.

Vērtējuma svariTeorētiskās zināšanas 50%Praktiskie darbi, kursa 50%darbs, uzdevumi Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana un speciālās literatūras studijas. Aprēķina darbu izpilde. Regulāra dalība praktiskās nodarbībās un diskusijās, eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Nodarbību tematika tiek saistīta ar teorētisko likumību pielietošanu dažādās tehnoloģijās. Ar siltumu kā fizikālu fenomenu un ar siltumenerģiju saskaramies praktiski visās dzīves nozarēs. Ir praktiska nepieciešamība zināt siltumenerģijas un siltumnesēju īpašības, prast tās pielietot, zināt siltumenerģijas mērvienības, tās pārveidošanas un izplatīšanās galvenās likumības, kā arī pielietošanu dažādās tehnoloģijās

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Regulāras lekciju materiāla un tehniskās literatūras studijas, aprēķina darbu veikšana.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Jautājumi par siltuma pielietošanu dažādu nozaru tehnoloģijās.

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi, palīglīdzekļi

1. Tvaika un gāzu tabulas.2. Reālo gāzu un tvaiku entropijas diagrammas.3. Termisko iekārtu shēmas.4. Projektors.5. Dators.

252


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTETRANSPORTA UN MAŠĪNBŪVES FAKULTĀTE






Mācību priekšmeta nosaukums: Spektroskopijas metodes medicīnāMācību spēks: Jurijs Dehtjars, Dr. hab. fiz.,



MērķisSniegt profesionālā bakalaura izglītību spektroskopijas fizikas pamatos ar pielietojumiem medicīnā saistos tehnoloģijās.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot studentiem iespēju apgūt pamatzināšanas un iemaņas veidojot materiālu, vielu un bioaudu spectroskopiju.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Фелдман Л., Майер Д. Основы анализа поверхности и тонких пленок. 1989,

Maskava, Mir, 344 lpp.2. Вудраф Д., Делчер Т, Современные методы исследования повехности. 1989,

Maskava, Mir, 564 lpp.3. Применение электронной спектроскопии для анализа поверхности. Rīga, Zinātne,

1980, 315 lpp.4. Дехтяр Ю. Д. Экзоэлектронная спектроскопия точечных дефектов

полупроводников. Rīga, RTU, 1993, 59 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode. lekcijas, laboratorijas darbi.

253


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas un iemaņas, kuras ir saistītas ar materiālu un bioaudu struktūras, elementu un ķīmisko sastāva analīzi.

Vērtējuma svariEksāmens 80%Laboratorijas darbi 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana, regulāra dalība laboratorijas nodarbībās, laboratorijās darbu un eksāmena nokārtošana termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Medicīna izmanto ārkārtīgi plašo materiālu diapazonu. No materiālu atomu, molekulārās uzbūves ir atkarīga medicīnas servisa kvalitāte, pacienta veselība un dzīvība.Līdz ar to ir jāaptver spektroskopijas fizikas pamatus lai izstrādāt un izmantot ar medicīnu saistos materiālu analīzi.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Patstāvīga iepriekšējas vispārīgas fizikas (optika, atomfizika, kodolfizika), augstākas matemātikas un spektroskopijas pasniegta materiāla atkārtošana.

Plānotie laboratorijas darbu temati.

Elektronu spektroskopijas aparatūra. Fotoelektronu spektroskopijas tehnoloģijas.Ekzoeletronu spektroskopijas tehnoloģijas.

Termoelektronu spektroskopijas tehnoloģijas.

Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. Фелдман Л., Майер Д. Основы анализа поверхности и тонких пленок. 1989, Maskava,

Mir, 344 lpp.2. Вудраф Д., Делчер Т, Современные методы исследования повехности. Maskava, Mir,

564 lpp.3. Применение электронной спектроскопии для анализа поверхности. Rīga, Zinātne, 1980,

315 lpp.4. Дехтяр Ю. Д. Экзоэлектронная спектроскопия точечных дефектов полупроводников.

Rīga, RTU, 1993, 59 lpp.5. Fotoelektronu spektrometrs.6. Ekzoelektronu spektrometrs.

254



Ned



1. Spektroskopijas galvenā ideja. Spektrometra uzbūve. Starojuma avoti.

2

2 Spektrālās līnijas un tos paplašinājumi. 43 Masu separators. Monohromators. Filtri. 24 Enerģijas analizators. Kontaktu potenciālu starpība. 4 . 5 Detektori. 26 Termoelektronu emisija un spektroskopija 4 .7 Fotoelektronu emisija un spektroskopija. 28 Sekundāro elektronu emisija un elektronu mikroskopija. 49 Elektronu difrakcija. Ože spektroskopija. ESĶA. 210 Sekundāro jonu spektroskopija. Jonu projektors. 411 Optiskā spektroskopija. Elektronu un kodolu rezonanse. 212 Elipsometrija. 413 Messbauera spektroskopija. 2 Elektronu spektroskopijas aparatūra. 814 Atomu spēku un tuneļu mikroskopija. 4 Fotoelektronu spektroskopijas tehnoloģijas. 815 Ekzolektronu emisija. 2 Ekzoeletronu spektroskopijas tehnoloģijas. 816 Ekzoelektronu spektroskopija. 4 Termoelektronu spektroskopijas tehnoloģijas 8

Kopā 48 32Kopā 80

255




APSTIPRINĀTSHumanitārā institūta

Socioloģijas un pedagoģijas katedras sēdē___________________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HSP430

Mācību priekšmeta nosaukums: Sociālā psiholoģijaMācību spēks: Sandra Gudzuka, Mg..psych.,

pr.docenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN


Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st. ar sadalījumu – 16 st.lekcijas -16 st.pr.nodarbības

Mācību priekšmeta mērķis: Pilnveidot studentu komunikatīvo kompetenci.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Veicināt sapratni par saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem; Palīdzēt apzināties individuālo saskarsmes stilu; Pilnveidot spējas analizēt dažādas saskarsmes situācijas un veidot efektīvu

saskarsmi.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts:

1. S.Omarova. Cilvēks runā ar cilvēku. R. 1994.2. S.Omarova. Cilvēks dzīvo grupā. R. 1995.3. A.Pīzs. Ķermeņa valoda. R. 1994.4. .Панфиловаю Деловая коммуникация в профессиональной

деятельности. Санкт-Петербург. 2001.

5. Э.Джей. Эффективная презентация. Минск. 1996.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

256


Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski.

Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība praktiskās nodarbībās.

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Saskarsmes situāciju analīze. Efektīvas saskarsmes priekšnosacījumi. Pārliecinošu argumentu izmantošana. Grupas lēmumu pieņemšana.

Saskarsmes psiholoģijas mācību kursa saturs: 1. Saskarsmes jēdziens, definīcija un psiholoģiskie aspekti. Saskarsme kā informācijas

apmaiņas process. Cilvēku savstarpējā uztvere un mijiedarbība.2. Cilvēka individuālā saskarsmes stila veidošanās nosacījumi. Vides un personības

īpašību ietekme. 3. Temperamenta, domāšanas, uztveres un rakstura izpausmes saskarsmes procesā.

Pozīcijas un lomas saskarsmē. Saskarsme un cilvēka dzīves scenārijs.4. Cilvēku savstarpējā uztvere. Pirmā iespaida nozīme, uztveres kļūdas, situācijas

konteksts. Saskarsmes partnera uzvedības interpretācijas principi.5. Verbālā komunikācija. Mutiskās un rakstiskās informācijas apmaiņas principi. Runas

funkcijas. Klausīšanās nozīme un veidi.6. Neverbālā komunikācija, funkcija, nozīme, izpausmes. Neverbālās komunikācijas

kanāli ( akustiskais, optiskais, taktilais, olfaktorais). Neverbālo signālu interpretācijas specifika.

7. Saskarsme un cilvēku savstarpējās attiecības. Formālā un neformālā saskarsme. Attiecību veidošanāšanās dinamika. Draudzības, mīlestības fenomens.

8. Saskarsme grupā. Grupas fenomens, saskarsmes specifika. Komandas sadarbības principi. Lomas komandā. Grupas lēmumu pieņemšana.

9. Konflikti. Konfliktu veidi. Cēloņu un attīstības raksturojums. Cilvēku uzvedības taktikas. Risinājumu veidi.

10. Efektīvas komunikācijas priekšnosacījumi. Manipulatīva saskarsme. Transaktās teorijas (E. Berns) pieeja. Grūtie saskarsmes partneri.

11. Komunikatīvā kompetence. Efektīvas saskarsmes prasmes.

257


RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTEMIKROBIOLOĢIJAS KATEDRA

ApstiprinātsMikrobioloģijas katedras sēdē

2004.gada 23.janvārīprofesore J.Kroiča


Mācību priekšmeta nosaukums: Šūna un mikrobioloģijaMācību spēks: V.Kuzņecova, Dr. med., docente

A.Reinis, lektorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP; 32 stundas ar sadalījumu:12 st. lekcijas;20 st. praktiskie darbi.

Mērķis:sniegt zināšanas par mikroorganismu un vīrusu izplatību, to lomu infekcijas slimību etioloģijā, to mijiedarbības mehānismiem ar makroorganismu un tā aizsargspēkiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi:1) dot zināšanas par mikroorganismu un vīrusu bioloģiskajām īpašībām, patogenitātes faktoriem,

to iedarbību uz dzīviem organismiem un biomateriāliem;2) dot zināšanas par organisma aizsargspēkiem cīņā ar patogēniem aģentiem;3) iepazīstināt studentu ar praksē pielietotām mikroorganismu un vīrusu diagnostikas metodēm

un laboratorijā izmantoto aparatūru.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:1. Jawetz, Melnick, Adelberg’s Medical Microbiology, XXIInd edition 2002.2. Medical Microbiology, P. Murray, K.Rosenthal, 4th edition 2002.3. Handbook of Bacterial Adhesion, Edited by Yuehuei H.An, Friedman R.J. – Towota; Humana

Press, 2000.4. Слуцкий Л., Ветра Я. Биологические вопросы биоматериаловедения.- Рига; Латвийская

Медицинская академия, 2001.- P. 25-43.

Priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas; praktiskie dari, semināri.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:Studenta zināšanas izvērtē ar atzīmi desmit ballu sistēmā.Vērtējuma svari:

eksāmens – 70%; praktiskie dardi – 30%.

Prasības priekšmeta apguvei:

258


Regulāra dalība lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Aktīvas patstāvīgas studijas, izmantojot rekomendējamos literatūras avotus. Semināru un eksāmena sekmīga nokārtošana paredzētajā laikā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Mikroorganismi ir plaši izplatīti apkārtējā vidē un cilvēka organismā. To loma ir ļoti daudzveidīga – tie nodrošina rūgšanas, pūšanas u.c. procesus. Cilvēka organisma normālās mikrofloras mikroorganismi sastāda ~ 1,5 kg. Tie noteiktos apstākļos var ierosināt t.s. oportūnistiskās infekcijas. Patogēnie organismi ir ~0,1% no visiem dabā sastopamiem mikroorganismiem.Mikroorganismi spēj piesaistīties dažādām ķermeņa virsmām un biomateriāliem, tur savairoties un ierosināt patoloģijas.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Regulāra sagatavošanās uz nodarbībām un semināriem, izmantojot lekciju materiālus un ieteiktos literatūras avotus.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati:Mikroorganismu un vīrusu izplatība dabā, to bioloģiskās īpašības un patogenitātes faktori, to loma infekcijas procesa ierosināšanā. Organisma aizsargmehānismi cīņā ar infekciju – nespecifiskās rezistences faktori, specifiskā imunitāte.Mikrobioloģijā izmantotās diagnostikas metodes, dezinfekcijas un sterilizācijas metodes, kā arī izmantotās iekārtas un aparāti.

Iespējamā apmācības valoda: latviešu.


Nedēļa

Lekciju un praktisko darbu tēmas

Lekcijas (2x45 min.)1. Baktēriju klasifikācijas principi. Baktērijas šūnas struktūra. Baktēriju patogenitātes faktori.2. Baktēriju metabolisms un izplatība dabā. Cilvēka organisma normālā mikroflora. Apkārtējās

vides objektu mikroflora.7. Faktori, kuri ietekmē mikroorganismus – fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie.11. Imunitāte. Tās iedalījums. Organisma nespecifiskā rezistence.12. Antigēni, antivielas. Imūnglobulīni.15. Imūnās sistēmas šūnas un to loma imūnā atbildē.

Praktiskie darbi (2x45 min.)3. Baktēriju mikroskopēšanas izmeklēšanas metodes. Vienkāršās krāsošanas metodes. Baktēriju

pamatoformas.4. Saliktās krāsošanas metodes. Baktēriju struktūras mikroskopēšana. Baktēriju kustīguma

novērošana. Izmantotie materiāli.5. Baktēriju kultivēšanas metodes. Anaerobo baktēriju kultivēšana. Izmantotā aparatūra.6. Tīrkultūru identifikācijas metodes. Bioķīmisko īpašību noteikšana. Antigēnās struktūras

izmeklēšanas metodes.8. Vides un cilvēka mikrofloras izmeklēšana.9. Sterilizācijas. Dezinfekcijas. To realizācijā izmentotā aparatūra.10. Seminārs.13. Infekcijas slimnieka mikrobioloģiskās diagnostikas shēma. Imūnie serumi, diagnostikumi.

Vakcīnas.14. Seroloģiskās reakcijas.16. Organisma imūnā stāvokļa izvērtēšanas reakcijas. Reakcijas ar iezīmētiem Ag un Av

izmantošanu. Seminārs.

259





MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MTM242

Mācību priekšmeta nosaukums: Tehniskā mehānikaMācību spēks: Jānis Vība, Dr.habil.sc.ing., prof.

Bruno Grasmanis, Dr..sc.ing., asoc. prof.Igors Tipāns, Dr..sc.ing., doc.Ilmārs Vjaters, Dr..sc.ing., doc.



Priekšmeta saturs:- Spēku reducēšana un līdzsvars telpā. - Slīdes, rites un griezes berze. - Smaguma centrs, inerces momenti. - Punkta kinemātika un dinamika. - Ķermeņa kustības veidi. - Salikta kustība, saliktas kustības dinamika.- Dinamikas vispārējās teorēmas. - Cieta ķermeņa dinamika. - Kinetostatika. - Balansēšana.- Žiroskopi.

Literatūra1. Engineering Mechanics . Statics. D. K. Anand, P. F. Cunniff. USA. 1984. - 329 p.2. Engineering Mechanics . Statics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 454 p.3. Engineering Mechanics . Dynamics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 641 p.4. Engineering Mechanics . Dynamics. R. C. Hibbeler. USA. 1986. - 574 p.5. Сборник коротких задач по теоретической механике. О. Кепе. М. Высш. школа.

1989. -368.

260





MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MTM219

Mācību priekšmeta nosaukums: Teorētiskā mehānikaMācību spēks: Jānis Vība, Dr.habil.sc.ing., prof.

Bruno Grasmanis, Dr..sc.ing., asoc. prof.Igors Tipāns, Dr..sc.ing., doc.Ilmārs Vjaters, Dr..sc.ing., doc.



Mācību priekšmeta mērķis.

Turpināt attīstīt un padziļināt fizikas kursā iegūtās fundamentālās zināšanas par materiālo objektu mijiedarbību, kustību un miera stāvokļiem, nodrošinot zināšanu līmeni tādā apjomā, kas nepieciešams konkrētu tehnisku uzdevumu un vienkāršāko akadēmisko problēmu atrisināšanā.

Mācību priekšmeta uzdevumi.1. Izprast mehāniskās kustības likumsakarības dabā, tehnikā un sadzīvē. 2. Noskaidrot materiālo objektu kustības un miera stāvokļa noteikumus.3. Iemācīt analizēt skaitliski vienkāršāko objektu (materiāla punkta, cieta ķermeņa un

mehāniskās sistēmas) mijiedarbības un kustību, atkarībā no spēkiem un kustības sākuma noteikumiem.

4. Sagatavoties teorētiski reālu statisku un dinamisku uzdevumu analīzei ar skaitļošanas tehnikas palīdzību.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts1. Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Rīga "Zvaigzne", 1982. - 577.2. Teorētiskā mehānika piemēros. O. Kepes redakcijā. Rīga "Zvaigzne", 1976. - 646.3. Teorētiskās mehānikas uzdevumi. O. Kepe, J. Vība. Rīga "Zvaigzne", 1989. - 480.4. Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Dinamika 1. Rīga, RTU, 1994. - 258.5. Teorētiskā mehānika. O. Kepe, J. Vība. Dinamika 2. Rīga, RTU, 1996. - 174.6. Engineering Mechanics . Statics. D. K. Anand, P. F. Cunniff. USA. 1984. - 329 p.7. Engineering Mechanics . Statics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 454 p.8. Engineering Mechanics . Dynamics. J. L. Meriam and L. G. Kraige.USA. 1986. - 641 p.9. Engineering Mechanics . Dynamics. R. C. Hibbeler. USA. 1986. - 574 p.10. Сборник коротких задач по теоретической механике. О. Кепе. М. Высш. школа.

1989. -368.Priekšmeta mācīšanas metode.

Lekcijas.

261


Praktiskie darbi. Kursa darbs

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: atzīme.Zināšanas tiek vērtētas pēc rakstiska eksāmena, kurā papildus vēl ievērtē: grafisko kursa darbu izpildes kvalitāti un nodošanas termiņus, lekciju un praktisko darbu apmeklējumu regularitāti, piedalīšanos studentu zinātniskajā konferencē.

Prasības priekšmeta apguvei.

Regulāra lekciju un praktisko darbu apmeklēšana, grafisko kursa darba atsevišķo uzdevumu savlaicīga izpilde, eksāmena kārtošana sesijā.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze.Nodarbību tematika tiek saistīta ar parādībām Kosmosā un uz Zemes, ar būvniecību, tehniku, tehnoloģiju, transportu un sadzīves problēmām

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.

Regulāra lekciju pārlasīšana pirms praktiskiem darbiem. Praktisko darbu uzdevumu analīze pirms grafisko kursa darbu izpildes. Konsultācijas ar pasniedzēju neskaidro jautājumu apguvē.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un satursJautājumi par dabas katastrofu pareizu izskaidrošanu (lietus gāzes, viesuļvētras, Zemes trīces, nogruvumi), tēmas par avārijām transportā un būvniecībā, cilvēka rīcības pareiza izvēle kritiskās situācijās.


Viens semestris (Rudens)Temati.T1. Saejoši spēki. Spēka moments. Spēku reducēšana. T2. Plaknē izkliedēti spēki. Berze.T3. Spēki telpā. Redukcija un līdzsvars.T4. Kopnes. Smaguma centri.T5. Punkta kinemātika. Cieta ķermeņa virzes un rotācijas kustība.T6. Cieta ķermeņa komplāna kustība. Sfēriskā un vispārīgā cieta ķermeņa kustība. T7. Salikta kustība. T8. Punkta dinamika.T9. Masas centra kustība. Kustības daudzuma izmaiņa.T10. Inerces momenti. Kustības daudzuma moments.T11. Darbs. Kinētiskā enerģija.T12. Cieta ķermeņa dinamika. T13. Kinetostatikas metode. Dinamisko reakciju noteikšana.T14. . Virtuālo pārvietojumu princips.T15. Dinamikas vispārīgais vienādojums.T16. Jēdziens par Lagranža otrā veida diferenciālvienādojumiem. Lineāru svārstību vienādojumi.



Temati Stundas Temati Stundas Nr. Temati1 1 T1. 22 2 T2. 2 T1 23 3 T3. 2

262


4 4 T4. 2 T2 25 5 T5. 26 6 T6. 2 T3 2 Nr.1. T2.7 7 T7. 28 8 T8. 2 T4 29 9 T9. 210 10 T10. 2 T6 2 Nr.2. T3.11 11 T11. 212 12 T12. 2 T8 2 Nr.3. T613 13 T13. 214 14 T14. 2 T11 2 Nr.4. T11.15 15 T15. 216 16 T16. 2 T12 2

Kursa darba uzdevumi: Nr. 1. Komplānu spēku līdzsvars.Nr. 2. Telpisku spēku līdzsvars.Nr. 3. Ķermeņu komplāna kustība.Nr. 4. Darbs. Kinētiskās enerģijas izmaiņa.

Papildus literatūra7.11. Engineering Mechanics . Statics. D. K. Anand, P. F. Cunniff. USA. 1984. - 329 p.7.12. Mechanics for Engineers. Statics. F. P. Beer, E. R. Johnston. USA. 1956. - 350 p.7.13. DYNAMICS. Jerry H. Ginsberg, Joseph Genin. USA.1984. - 925 p.7.14. Курс теоретической механики. динамика. М. Наука. 1983. - 640 стр.

263


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEBŪVNIECĪBAS FAKULTĀTE

BŪVNIECĪBAS UN REKONSTRUKCIJAS INSTITŪTSTĒLOTĀJAS ĢEOMETRIJAS UN INŽENIERDATORGARFIKAS PROFESORU GRUPA

APSTIPRINĀTSBūvniecības un rekonstrukcijas institūta

Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgarfikas profesoru grupas sēdē

__________________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs BTG131

Mācību priekšmeta nosaukums: Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafikaMācību spēks: Jānis Auzukalns Dr.sc.ing., docents

Gaļina Veide Dr.sc.ing., docentsModris Dobelis Dr.sc.ing., profesors


Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu: 32 stundas laboratorijas darbi

Mācību priekšmeta mērķis:Dot studentiem detalizētu sapratni par grafiskās komunikācijas pamatlīdzekļu pielietošanas teoriju un attīstīt grafiskās iemaņas inženiertehnisko ideju izteikšanā un problēmu risināšanā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:1. Dot studentiem teorētiskos pamatus un metodes telpas objektu attēlošanai divu dimensiju rasējumā.2. Apgūt kompleksā rasējuma veidošanas paņēmienus eiropiskajā un amerikāniskajā sistēmās.3. Veidot iemaņas telpisko objektu ģeometriskās formas analīzē.4. Dot pamatzināšanas par datorizētās rasēšanas un datorizētās projektēšanas sistēmām.

Mācību valoda: Priekšmeta apmācību realizē latviešu, angļu un krievu valodās.

Rekomendētā literatūra:Mācību grāmatas: 1. M. Dobelis, I. Jurāne, Z. Veide, G. Fjodorova, J.Auzukalns, V. Dobelis, G. Veide, E. Leja. Inženiergrafikas pamati. Mācību līdzeklis tehnisko augstskolu studentiem. Rīga, RTU, 2003. –180 lpp.2. V. Jurāns, V. Rieksts, A. Seņins. Inženiergrafika. 1983.3. A. Blaus. Tēlotājas ģeometrijas pamatjautājumi. 1976.4. J. Auzukalns, M. Dobelis, V. Dobelis, D. Sloka. Tehniskā grafika. 1994.5. А. Д. Посвянкий. Краткий курс начертательной геометрии. 1974.6. А. А. Чекмарев. Инженерная графика. 1988.7. В. Е. Михайленко. Инженерная графика. 1990.8. А. И. Лагерь. Инженерная графика. 1985.9. G. C. Beakley. Infroduction to Engineering Graphics. 1971.10. Lekciju konspekti: 1. M. Dobelis. Palīgmateriāli grafisko darbu izpildei inženiergrafikā. Rīga: RTU, TGIDG. 1999.

264


11. M. Dobelis. Descriptive Geometry and Engineering Graphics. Textbook for Foreign Department Students. 2001.12. BTG131 apraksts L_03 24.10.2003.

Mācīšanas metodes: Lekcijas, individuāli praktiskie un laboratorijas darbi nodarbībās, grafiskie mājas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:Ieskaite par spēju patstāvīgi pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā un pētnieciskajā darbā inženiertehnisku problēmu risināšanā saskaņā ar mācību priekšmeta uzdevumiem

Priekšmeta apguvei veltītais laiks kontaktstundās:

Lekcijas par tēmām23 % Individuālie vingrinājumi23 % Mājas darbi19 % Grafiskie darbi16 % Kontroldarbi13 % Ieskaite6 %

Prasības priekšmeta apguvei:Iepazīšanās ar priekšmeta attiecīgas tēmas teorētiskās daļas pamatjautājumiem pirms nodarbības.Obligāta ir praktisko un laboratorijas nodarbību apmeklēšana. Savlaicīga un regulāra vingrinājumu, grafisko un mājas darbu izpilde un nodošana. Savlaicīga kontroldarbu uzrakstīšana.

Vērtēšanas metodika: Grafiskā valoda ir viens no tehniskās domas izteiksmes veidiem. Studentu darbi tiek vērtēti ar atzīmi, lai raksturotu viņa grafiskās komunikācijas spējas un kultūru. Par katru izpildīto darbustudentam jāsaņem apmierinoša atzīme.Galīgā ieskaites atzīme tiek aprēķināta kā vidējā no trim atzīmēm:kontroldarba atzīme par tēlotājas ģeometrijas kursu;kontroldarba atzīme par inženiergrafikas kursu;vidējā atzīme par visiem individuālajiem darbiem.

Priekšmeta apmācība: Ievada nodarbībā.Izskaidro priekšmeta apmācības mērķi un uzdevumus. Studentiem ir pieejamas lekciju tēmas, laboratorijas, praktisko un mājas darbu izpildes kalendārie plāni visam semestrim. Tiek izskaidroti mācību priekšmeta sekmīgas studēšanas priekšnoteikumi:mācību literatūras izvēle no rekomendētā saraksta (sakarā ar literatūras ierobežoto daudzumu bibliotēkā, kā arī mācību valodas problēmu);tēmu apguves paškontroles jautājumi;priekšmetā nepieciešamo instrumentu un piederumu saraksts grafisko darbu izpildei;pareiza studenta darba organizācijas pamatprincipi, studējot jeb patstāvīgi apgūstot mācību priekšmetu:- jaunā tēma jāizlasa patstāvīgi literatūrā pirms nodarbības; nodarbībā pasniedzējs paskaidro tikai grūtāk saprotamo vielu un atbild uz jautājumiem;- savlaicīgi jāizpilda un jānodod vingrinājumus un individuālos darbus;- savlaicīgi un sekmīgi jāuzraksta kontroldarbi.Tematiskajās lekcijās.Studentiem jau jāzin pamattermini un definīcijas, lai lietderīgi varētu izmantot lekcijas laiku par jauno tēmu. Pasniedzēji aplūkojaunās vielas grūtāk saprotamos jautājumus un akcentē tās daļas, kuras jāizmanto darbu izpildē. Pasniedzēji norāda, kuras nodaļas studēt turpmāk un kādas ir atšķirības terminos un apzīmējumos dažādajās mācību grāmatās.Praktiskajās nodarbībās.

265


Teorētisko jautājumu izpratne tiek nostiprināta pildot individuālos vingrinājumus un grafiskos darbus. Lai taupītu studentu laiku, 60 % no izpildāmajiem darbiem tiek pildīti uz izdales materiāla. Izdales materiāls ietver uzdevumu sākuma nosacījumus, svarīgākoteorētisko jautājumu konspektīvu izklāstu vai atgādinājumus par momentiem, kur studenti visbiežāk pielaiž kļūdas. Nodarbības laikā studenti nekavējoties sāk risināt uzdevumus un pasniedzēji konsultē studentus.Laboratorijas darbos.Laboratorijas darbos strādā ar telpiskiem ģeometriskajiem modeļiem, mērinstrumentiem un rokasgrāmatām, kuri nav pieejami studentiem patstāvīgam darbam mājās.Laboratorijas darbi par datorgrafikas un datorprojektēšanas jautājumiem notiek tikai auditorijā. Plašāku jautājumu aplūkošanu traucē datortehnikas ierobežotais daudzums.Mājas darbi.Paredzēti darbietilpīgāko teorētisko jautājumu patstāvīgai apguvei.

.

266





MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs DAA304

Mācību priekšmeta nosaukums: Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.habil.sc. ing., profesors



Priekšmeta mērķis:Iepazīstināt ar tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodēm un to pielietošanu medicīnā

Priekšmeta uzdevumi:Dot priekšstatu par attēlu atpazīšanas problēmu, iepazīstināt ar attēlu atpazīšanas algoritmiem. Dot praktiskās iemaņas darbībai ar attēlu atpazīšanas programmatūru.

Priekšmeta saturs:Ievads tēlu atpazīšanā un attēlu apstrādē. Tēlu atpazīšanas problēma, kā vidējā riska minimizācijas problēma. Tēlu atpazīšanas algoritmi un medicīniskā diagnostika. Medicīniskā attēlu apstrāde. Kontūru izdalīšana. Attēlu segmentācija. Attēlu uzlabošana. Programmu paketes attēlu apstrādei.

Iepriekš apgūstamais priekšmets Datormācība ( pamatkurss )

Literatūra: Handbook of image and video processing / ed. Al Bovik. San Diego , Academic Press, cop. 2000. ,

XV, 891 p. R. C. Gonzalez P. Wintz, Digital image processing : Reading, Addison-Wesley, 1977 (repr. 1981),

267


XVI, 431 p. Digital image processing in medicine, remote sensing and visualization of information : proceedings

of the 3rd International Seminar : Riga, April 21-25, Riga: 1992., 189 p

268




APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Tiesību pamati medicīnāMācību spēks: Ivans Mihailovs, Mg.art., Dipl. iur.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mērķis:Sniegt vispārīgu ieskatu tiesību pamatjautājumos, īpašu uzmanību pievēršot veselības nozares tiesiskajam regulējumam un medicīnas tiesību pamatproblēmām.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Noskaidrot tiesību būtību un tiesiskā regulējuma pamatfunkcijas, iepazīstināt studentus ar Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu, apgūt prasmi izmantot tiesību normas un principus ikdienas dzīvē un darbā, sniegt ieskatu tiesību sistēmas pamatnozarēs, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajā darbā nepieciešamajām zināšanām, radīt priekšstatu par veselības aizsardzības un medicīnas nozares tiesiskā regulējuma īpatnībām

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:1. Juridisko terminu vārdnīca/red. U. Krastiņš, V. Šulcs. – Rīga:NORDIK,1998. – 302.lpp.2. Melbārdis Dz. Tiesību pamati. – Rīga:Rasa ABC,2000. – 191.lpp.3. Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. – Rīga:Zinātne,1999. – 158.lpp.4. Vītiņš V. Vispārējs tiesību pārskats. – Rīga:Verdikts,1993. – 335.lpp.5. Medical Law Review//http://www3.oup.co.uk/medlaw/contents/6. Рыков В. Медицинское право. – Ростов-на-Дону:Феникс,2002. – 288с.7. Стежко В. Основы права. – Рига:БРИ,1998. – 221с.

Priekšmetu mācīšanas metode:- lekcijas;- rakstu darbi, diskusijas.

Priekšmetu apgūšanas vērtēšanas principi:

269


Studenta zināšanas izvērtē ar atzīmi desmit baļļu sistēmā.

Vērtējuma svari:- Eksāmens 70%;- Praktiskie darbi 30%;

Kopā: 100%.

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra līdzdalība lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Juridiskās literatūras un normatīvo aktu studijas. Eksāmena nokārtošana paredzētajā termiņā.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze : Tiesību pamatelementu pārzināšana ir gan augstskolu mācību programmu prasība, gan dzīves nepieciešamība, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru. Savukārt spēja orientēties veselības nozares tiesiskajā regulējumā un medicīnas tiesību pamatnostādnēs ir obligāts priekšnosacījums profesionālajai izaugsmei, jo juridiskās zinātnes un prakses loma modernajā laikmetā arvien pieaug. Tādēļ katram izglītotam cilvēkam ir jāpārzina un jāorientējas tiesību sistēmas pamatos.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Regulāra sagatavošanās uz nākošo nodarbību, atkārtojot izskatītos jautājumus, ieteiktās literatūras un normatīvo aktu studijas attiecīgā jautājuma apguvei.

Plānotās diskusijas un rakstu darbu temati: 1. Publisko tiesību sistēma, valsts pārvalde veselības jomā, medicīnas tiesību pamati;2. Privāttiesiskās attiecības un to loma ikdienas dzīvē3. Tiesību loma mūsdienu sabiedrībā un profesionālajā darbā



Nedēļa Lekciju un praktisko darbu tematiLekcijas (2x45 min)

1. Tiesības – jēdziens, funkcijas, sistēma, avoti. Tiesību normas un institūti. Publiskās un privātās tiesības.

2. Valsts – jēdziens, funkcijas, tiesību un valsts mijiedarbība.3. Konstitucionālās tiesības. Satversme. Vēlēšanu sistēma, Saeima, Prezidenta institūts,

Ministru kabinets, Tiesu sistēma.4. Cilvēktiesības. Jēdziens. Starptautiskie un nacionālie akti. Cilvēktiesības un medicīna.5. Administratīvās tiesības. Jēdziens. Valsts pārvaldes institūciju sistēma. Valsts pārvalde

veselības jomā.6. Medicīnas tiesību pamati.7. Krimināltiesības. Jēdziens. Noziedzīgs nodarījums. Kriminālatbildība.

9. Civiltiesības. Jēdziens, nozares, subjekti. Ģimenes un mantojuma tiesību pamati.

10. Lietu tiesības. Īpašums, valdījums, servitūti, ķīla.11. Saistību tiesības. Tiesisks darījums. Civiltiesisko līgumu veidi.12. Darba tiesības. Darba līgums un koplīgums. Darba aizsardzība.13. Komerctiesības. Komercdarbība. Komersanti.14. Eiropas Savienības pamati. ES tiesību integrēšanā Latvijas tiesību sistēmā.

Praktiskie darbi (2x45 min)8. Publisko tiesību sistēma; valsts pārvalde veselības jomā un medicīnas tiesību pamatproblēmas;

270


15. Privāttiesiskās attiecības un to loma ikdienas dzīvē 16. Tiesību loma mūsdienu sabiedrībā un profesionālajā darbā

271


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE INŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTE


APSTIPRINĀTA

RUE profesora grupas sēdē 07.10.03., prot. Nr.3


Mācību priekšmeta nosaukums: TIRGZINĪBU TEORIJA UN PRAKSEMācību spēks: Anatolijs Magidenko, Dr.habil.oec.,


Priekšmeta apjoms: 3KP, 48 stundas ar sadalījumu: 16 stundas lekcijas32 stundas laboratorijas darbi

Kontroles forma: eksāmens, darbs

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt zināšanas par tirgzinības teorijas problēmām un to nozīmi uzņēmējdarbībā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Apgūt zināšanas tirgzinības teorijas jomā; koncepcijas, tirgzinības, komplekss, stratēģijas, principi, pieeja, metodes.

Tirgzinību teorija un prakse (IUE 459) Nr. P.k. Temats

Stundu skaitsLekc. Lab.d. Kopā

1. Priekšmeta mērķis un uzdevumi. Tirgzinību teorijas pamati: tirgzinību teorijas vēsturiskā attīstība, tirgzinības definīcijas, koncepcijas, stratēģijas, principi, faktori un funkcijas.

2 3 5

2. Tirgzinību plānošanas teorētiskie pamati, tirgzinību stratēģijas, kā plānošanas teorētiskais pamats. Taktiskas tirgzinības loma uzņēmuma plānošanā.

2 3 5

3. Tirgus tirgzinību sistēmā, tā attīstības teorētiskā pamatošana: - tirgus funkcijas- tirgus situācijas - tirgus segmentācijaPieprasījums un tā faktori. Matrica “Pircējs – pārdevējs”.

2 4 6

4. Tirgzinību pētījumi, pētīšanas process, tirgzinību darbības analīze, tās teorētiskie pamati.

1 3 4

5. Preces dzīves cikla formēšanas teorētiskie pamati, 1 3 4

272


tā veidi un nozīme.6. Produkta politika un tās pamatprincipi, inovācijas

politika uzņēmumā, tās pamatnostādnes. 2 4 6

7. Produkcijas cenu veidošana, tās formēšanas teorētiskie pamati

2 4 6

8. Produkcijas virzīšanas un noieta politikas teorētiskie pamati. Reklāma, tās realizācijas principi.

2 4 6

9. Tirgzinību informācijas nodrošināšana. 1 2 310. Produkcijas kvalitāte tirgzinības sistēmā. 1 2 3

Kopā: 16 32 48


Pamatliteratūra 1. Praude V., Beļčikovs J. Mārketings.- Rīga: Vaidelote, 1999.- 559lpp. 2. Котлер Ф. Маркетинг. Менеджмент.– Спб.: Питер Ком., 1998.– 896 с.( tulkots no

angļu val.) 3. Котлер Ф. Армстронг Т., Соnders, Boнг В. Основы маркетинга.– Киев, Спб.,-

Москва: 1998.– 1058 с.( tulkots no angļu val.)

Papildliteratūra 1. Ekonomiskās problēmas uzņēmējdarbībā.- Rīga: RTU zin. rakstu krājumi, 1996.-

2001. 2. Ekonomiskie pētījumi uzņēmējdarbībā.- Rīgā: RTU zin. rakstu krājumi, 1997.- 2001. 3. J.E.Niedrītis. Mārketings.- Rīga: Turība 2. Izd., 2001.- 272 lpp. 4. Белявский И К Маркетинговое исследование информация анализ прогноз –

Москва Финансы и статистика 2001 – 320 с 5. Эванс Дж Берман Б Маркетинг.- Москва: Экономика 1990 - с.( tulkots no angļu

val.) 6. Голубков Е П Маркетинговое исследование Теория методология – Москва

Финпресс 1998 – 416 с 7. Лембен Ж Ж Стратегический маркетинг – СпБ Наука 1996 – 589 с.( tulkots no

franču val.) 8. Удалов В П Маркетинг Теория и практика – Москва Изд- во стандартов 1991 –

140 с 9. Цены и ценообразование Под ред В Есипова – СпБ Питер 2002 – 464 С 10. Гилберт а Черилль Маркетинговое исследование – СпБ Питер 2002 – 752 с.

( tulkots no angļu val.) 11. Крылова Г Д Соколова М И Маркетинг теория и 86 ситуаций – Москва ЮНИТИ

Дана 2000 – 519 с12. Питер Дойль Маркетинг ориентированный на стоимость - СпБ Питер 2002 – 480

с.( tulkots no angļu val.) 13. М УЭЛЛС и др Реклама принципы и практика - СпБ Питер 1999 – 736 с.( tulkots

no angļu val.)

273




APSTIPRINĀTSRUO katedras sēdē

_______________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IRO102

Mācību priekšmeta nosaukums: Tirgus analīze un tirgzinības stratēģijaMācību spēks: Tatjana Survilo, Dr. oec., docenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Kontroles forma: darbs, eksāmens

Mācību priekšmeta mērķisSniegt zināšanas saimnieciskās darbības organizēšanas optimizācijas jautājumos

Mācību priekšmetu uzdevumi:Noskaidrot saimnieciskā darbības analīzes optimizācijas pamatojumu; iepazīstināt ar optimizācijas metodēm un kritērijiem

Kalendārais plāns

Nr. Temats Stundu skaitsLekcijas Prakt.

darbiLab.darbi

Kopā

1. Ievads 2 - - 22.

2.1.2.2.2.3.2.4.

2.5.2.6.2.7.

Analīze.pamatjautājumi.SWOT – analīze.Bostonas matrica.Matricas sastādīšanas naudas izteiksmēSegmentu analīze.Produkta pircēja rentablitāte.Tirgzinības efektivitātes analīze.Tirgus daļa un tirgus paplašināšana

4 - 6 10

3.

3.1.3.2.3.3.3.43.5

Atlases veidi un tirgus izpētes process.Modeļu izvēle.Nejauša atlase.Kvotas atlase.Atlase ar pieņemto lēmumu.Tirgus izpētes process

1 - 1 2

4. Pārdošanas un tirgus organizēšana.Prognozēšanas loma un nozīme.

2 - 2 4

274


4.1.4.2.

Prognozēšana un budžeta plānošana.Prognozēšanas metodes.

5. Tirgzinības stratēģija 3 - 3 65.15.1.15.1.2

5.1.3

Apjoms un izmaksas.Apjoma stratēģijas vajadzības.Apjoma izmaksas un tirgus daļas potenciālās savstarpējās attiecības.Cenu veidošanas līkne.Prakses izmaksas un peļņas ietekme.

5.2.5.2.1

5.2.2

Diferencēta un koncentrēta stratēģija.Prece – tirgus nediferencēta stratēģija.Prece – tirgus diferencēta stratēģijaKoncentrēta stratēģija.

6.6.16.26.3

6.4

6.5

Stratēģija un plānošana.Stratēģiska vadīšana.Stratēģiskas tirgzinības analīze.Tirgzinības stratēģijas izvēle un lēmumu pieņemšana.Aizstāvēšanas vai aktīva stratēģija.Agresīva, aktīva vai ofensīva politika.Stratēģiskas tirgzinības plānošana un tās izpilde

4 - 4 8

Kopā: 16 - 16 32

Izmantojamās literatūras saraksts1. A. Morden Elements of Marketing. London, 19932. V. Praude Ko ražot, kā pārdot un kā iekarot tirgu. Rīga, 19943. Keith WARD Financial aspects of marketing. Redwood Press Ltd Wiltshire, 19924. .McDonald, Marketing plan, Oxford,1997.

275




APSTIPRINĀTSRUO katedras sēdē

_______________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs IRO 202

Mācību priekšmeta nosaukums: Vadības organizācija uzņēmumāMācību spēks: Tatjana Survilo, Dr. oec., docenteStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība



Mācību priekšmeta mērķisSniegt zināšanas par galvenajām idejām un attīstības tendencēm vadības teorijā un praksē

Mācību priekšmetu uzdevumiUzņēmuma līmenī noskaidrot plānošanas, organizēšanas, motivācijas un kontroles veidus biznesa aktivitātēs.

Nr. TEMATS Stundu skaitsLekcijas Laborat. darbi

1 IEVADS 12. Organizācijas struktūras 2,5 23. Mērķu vadīšana 1,5 24. Formālas komunikācijas organizācijās 1,5 25. Personāla vadīšanas organizācija 1 26. Vervēšana un atlase 1,57. Cilvēku sagatavošana darbam 1,5 28. Darba izpildītāju novērtējums 1,5 29. Darba novērtējums 1 210. Vadības attīstība 2 211. Īpaši momenti vadībā 1

KOPĀ 16 16


C. Cole, Management theory and practice, London, 1993.A. Līdumnieks, Vadīšana, Ogrē, 1994.V. Beļčikovs, V. Praude, Menedžments, Rīga, 1997.

276


277



BIOMEDICĪNAS INŽENIERZINĀTŅU UN MIKROTEHNOLOĢIJU INSTITŪTS

APSTIPRINĀTS





Mācību priekšmeta nosaukums: Veselības aprūpes organizācija un ekonomikaMācību spēks: Konstantīns Didenko, Dr.oec.,

asoc.profesorsStudiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība

Mācību priekšmeta apjoms 2 KP; 32 stundas ar sadalījumu:

MērķisIepazīstināt ar veselības aprūpes organizatoriskiem un ekonomiskiem aspektiem

Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot priekšstatu par ārstnieciskā procesa organizēšanu, veselības aprūpes plānošanu un finansēšanu. Pasvītrot mūsdienu tehnoloģiju un medicīniskās statistikas lomu veselības aprūpes plānošanā. Izveidot praktiskās iemaņas veselības aprūpes izmaksu plānošanai.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. E. Todd Wheeler. Hospital modernization and expansion. New York a.o. McGraw-Hill, 1971., 2612. Harold E. Smalley. Hospital management engineering : A guide to the improvement of hospital management systems. Prentice-Hall, Inc: Engiewood Cliffs, New Jersey, 1982., 454 p.3. Donald S. Shepard, Dominic Hodgkin, Yvonne E. Anthony. Analysis of hospital costs: a manual for managers. Geneva: World Health Organization, 2000. VIII, 92 p4. Joseph D. Bronzino, Vincent H. Smith, and Maurice L. Wade. Medical technology and society : An interdisciplinary perspective. New York a.o. McGraw-Hill, 1990., XII, 571 p.5. G. Green. Health and governance in European cities, World Health Organization a.o.; London: European Hospital Management Journal, 1998. 143 p..


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.

278


Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras ir saistītas ar veselības ekonomikā un organizācijā.




Priekšmeta saturs:Darba organizācija medicīnā. Ārstēšanas procesa organizācija. Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas organizācija. Medicīnas statistika un ekonomika

279



MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

APARĀTU BŪVES KATEDRA

APSTIPRINĀTSMašīnbūves tehnoloģijas institūta

Aparātu būves katedras sēdē____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs MAB205

Mācību priekšmeta nosaukums: Vispārīgā metroloģijaMācību spēks: Edgars Šīrons, profesors Dr. hab.sc.

Ing.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta apjoms 3 KP; 48 stundas ar sadalījumu16 stundas lekcijas0 stundas praktiskie darbi 32 stundas laboratorijas darbi

Kontroles forma:Eksāmens, studiju darbs

MērķisIzskaidrot metroloģijas pamatjēdzienus, mērrīku metroloģiskos raksturlielumus, mērījumu rezultātu izvērtēšanu un izmēru precizitāti.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Gludo salāgojumu pielaides un sēžas, mērrīku metroloģiskie raksturojumi, virsmas formas un novietojuma novirzes, virsmas negludumi, gludie kalibri, izmēru ķēdes, mašīnas kļūdu veidi

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts.1. Šīrons E. Savstarpējā apmaināmība standartizācija; Mācību grāmata, R.Zvaigzne,

1988.g.230lpp.2. Sīrons E.Salāgojumi un izmēru ķēdes - aprēķins,izvēle un pielietojums, R.RTU, 1992.G.

92lpp. 3. Šīrons E. Tehniskie mērījumi. Mācību grāmata, R.RTU, 1993.g.612.lpp 4. Šīrons E. Gludie robežkalibri – aprēķins un konstruēšana, R.RTU, 2002.g.48lpp 5. Rudzītis J. Geometric tolerancing. Textbook, Riga RTU, 1993.g. 108lpp6. Рудзит Я. А.плуталов В.Н Основы меролоогии, точноств вприборострении. Учебное

пособие – М.машиностроение. 1991.г.302с.7. Šīros E. Pielades un sēžas. Rokasrgāmata pēc PSRS un SEPP sandartiem. Divās daļās. 1.daļa.

R.Avots1985.

Priekšmeta mācīšanas metode.

280


Lekcijas, Praktiskie darbi Laboratorijas darbi

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme.Desmit baļļu sistēmā izvērtē studenta zināšanas, kuras saistītas ar metroloģijas pamatjēdzieniem, mērrīku metroloģiskiem raksturlielumiem un un mērījumu rezultātu izvērtēšanas.


Prasības priekšmeta apguveiSdiju darba izpilde, atbide uz teorētiskiem jautājumiem, laboratoriju darbu izpilde un

noformēšana

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Pilnīgs mācību grāmatu un palīgliteratūras nodrošinājums, nepieciešams atjaunot laboritorijas iekārtas

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām.Pirms jaunas teorētiskas tēmas – atkārtot iepriekšējo tēmu ; pirms praktiskās nodarbības – atkārtot teoriju; pirms labaratorijas nodarbībām – iepazītes ar darba aprakstu pēc literatūras.

Plānotās diskusijas un pārrunu temati.Universiālo mērrīku izvēles pamatojums, precizitātes novērtējums, mērījumu rezultātu izvērtējums, kļūdas novērtēšana


Nedēļa Lekciju temati Praktisko darbu temati1. Pamatjēdzieni un definīcijas par

pielaidēm. Ģeometrisko parametru noviržu klasifikācija. Nominālu diametru rindas.[1],[5].

Ievada nodarbība, drošības tehnikas instruktāža, darbu izdošana.

2. Pamatjēdzieni un definīcijas par pielaidēm. Ģeometrisko parametru noviržu klasifikācija. Nominālu diametru rindas.[1],[5].

Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]

3. Virsmas formas un novieojuma novirzes, pielaides un apzīmējumi rasējmos.[1],[5].


4. Virsmas formas un novieojuma novirzes, pielaides un apzīmējumi rasējmos.[1],[5].

Sudiju darba uzdevuma izsniegšana, pasību izklāsts. Sēžas ar spēli, aprēķins un izvēli.

5. Virsmasnegludumi: parameri un raksturojumi. Pielaižu un sēžu sistēmas


6. Virsmasnegludumi: parameri un raksturojumi. Pielaižu un sēžu sistēmas

Sēžas uz uzspīlējumu aprēķins un izvēle

7. Sēžas ar spēli,uzspīlējumu, pārejas sēžas: raksturojums un pierūtojums.


8. Sēžas ar spēli,uzspīlējumu, pārejas sēžas: raksturojums un pierūtojums.

Pārejas sēža, uzspīlējuma – spēles aprēķins.

9. Gludie kalibri: veidi, pierūtojums, konstrukcijas. Izmēru ķēdes.


10. Gludie kalibri: veidi, pierūtojums, konstrukcijas. Izmēru ķēdes.

Gludie robežkalibri, aprēķins un konstruēšana

281


11. Galamēri: raksturojumi un atestācija. Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]12. Galamēri: raksturojumi un atestācija. Mērķēdes - aprēķins13. Mērīsanas kļūdu veidi: apsolūtā, relatīvā

kļūda, sistemātikas kļūdas.Labaratorijas nodarbība – 2 stundas.[3]

14. Mērīsanas kļūdu veidi: apsolūtā, relatīvā kļūda, sistemātikas kļūdas.

Rezerve studiju darba noformēšanai

15. Kļūdu varbūtības novērtējumi; vidēja kvadrātiskā un aritmētiskā kļūda, kļūdu summēšanas likums. Kļūdas noteikšanas kļūda. Nepieciešamais mērījumu sakaits


16. Kļūdu varbūtības novērtējumi; vidēja kvadrātiskā un aritmētiskā kļūda, kļūdu summēšanas likums. Kļūdas noteikšanas kļūda. Nepieciešamais mērījumu sakaits

Rezerve laboratorijas darbiem – ieskaite.

Laboratorijas darbu saraksts

Nodarbību Nr.

Darba posmi Izsniegšanas datums

Nodošanas termiņš

1. Bīdmēri. Bīdmērs un dziļuma mērīšanas bīdmērs. 2.ned. 3.ned.2. Virsmu formas un novietojuma neprecizitātes noteikšanas

ierīces ninstrumenti, mērītājs,indikātors un bīdmērs.3.ned. 5.ned.

3. Gludais mikrometrs. 5.ned. 7.ned.4. Darba rīku mikroskops. 7.ned. 9.ned.5. Profilogrāfs – profilometrs. 9.ned. 11.ned.6. Vertikālais opimetrs. 11.ned. 13.ned.7. Izmēru izkliedes rakstura noteikšana detaļu sērijai. 13.ned. 15.ned.8. Indikātora iekšmērs. 15.ned. 16.ned.

Sudiju darbs: 1.Aprēķinu paskaidrojošās daļas saturs 1. Shēmu analīze2. Sēžas ar spēli aprēķins3. Sēžai ar uzspīlējumu aprēķins4. Pārejas sēžas aprēķins, varbūtējās spēles un uzspīlējuma aprēķins.5. Pielaižu lauku izvietojuma shēmas visām sēžām6. Gludo robežkalibru un konrolkalibru aprēķins urbuma un vārpstas kontrolei vienam no

savieojumiem, kas minēti2., 3., 4., punktos.Pielaides lauku izvietojuma shēmu apreiķināajiem kalibriem un norādīt noviržu skailiskās vērtības universālo mērrīku izvēle kalibru kontrolei.

7. Izmēru ķēdes aprēķins 2. Grafiskā daļa 1. Salikšanas vienības rasējumā norādīt izmēru ķēdi un uzrādīt aprēķinātās sēžas. Izmēru ķēdi

izzīmēt atsevišķi, izmantojot nosacītos apzīmējumus (formāts A4) 2. Detaļu darba kopskaita un rasējumi vienam salāgojuma veidam (2 formāti A4) 3. Gludo kalibri darba rasējumi urbumi un vārpstas kontrolei

282



VALODU KATEDRA

APSTIPRINĀTSHumanitārā institūta

Valodu katedras sēdē____________________________

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs HVD121

Mācību priekšmeta nosaukums: Vācu valodaMācību spēks: I. Studente, Mag. paed., lektore Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN





Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Adelheid Möffgen „Deutsch für den Berut”, Verlag für Deutsch, 2000.2. Aus Moderner Technik und Naturwissenschaft, Max Hueber Verlag, 1999.3. Heike Dreyer, Richard Schmitt Lehr – und Übungshuch der deutscher

Grammatik, Max Hueber Verlag, 2002.4. Žurnāli:

1) Krankenhaustechnik, Deutsche Gesellschaft für Medizinische Technik, Urban, Fischer Verlag.

2) Vision – Das Schweizer Magazin für Wissenschaft und Innovation, Science Com HG, Bern.

3) Deutschland, Zeitschrift für Politik, Kuefur, Wirtschaft und Wissenschaft, Societäts – Verlag, Frankfurt am Main.



283






Kalendārais plāns.1., 2. semestris

Nedēļa Lekciju un praktisko darbu temati1. Slaveni zinātnieki – V.K. Rentgens2. Pirmās medicīnas iekārtas – inkubators3. Mikroskopu vēsture, pirmie mikroskopi, to uzbūve4. Datori – lielākais palīgs medicīnā5. Biotehnoloģiju pielietojums modernajā medicīnā6. Gadskārtējie Gadatirgi „Medica“7. Tests8. Mājas lasīšana9. Roboti – palīgi ķirurģijā10. Virtuālais simulātors11. Specializētā medicīnas tehnika laboratorijās12. Vidosona aparāts13. Jaunākās tehnoloģijas un iekārtas14. Tests15. Mājas lasīšana16. Ieskaite17. Studijas Vācijā. Sagatavošanās tām18. Darba tirgus ES. Inovatīvās idejas19. Kaitējumi veselībai, ko nodara apstarošanas iekārtas20. Kaitējumi veselībai to novērtēšanas iespējas21. Interaktīvās mācību metodes pielietošana - palīgs māsiņām22. Pasaules Veselības organizācija23. Mājas lasīšana24. Jonizētās enerģijas draudi25. Jaunākā izmeklēšanas tehnika26. Parabolisko spoguļu pielietošana izmeklējumos ar ultraskaņu27. Roboti – palīgi sejas ķirurģijā28. Biosensori29. Uzlabojumi mākslīgās nieres pielietošanā30. Mājas lasīšana31. Semestra noslēguma tests32. Ieskaite

284


Mācību grāmatas, cita literatūra, uzskaites un mācību procesa tehniskie līdzekļi

1. Adelheid Möffgen „Deutsch für den Berut”, Verlag für Deutsch, 2000.2. Aus Moderner Technik und Naturwissenschaft, Max Hueber Verlag, 1999.3. Heike Dreyer, Richard Schmitt Lehr – und Übungshuch der deutscher Grammatik, Max

Hueber Verlag, 2002.4. Žurnāli:

1) Krankenhaustechnik, Deutsche Gesellschaft für Medizinische Technik, Urban, Fischer Verlag.

2) Vision – Das Schweizer Magazin für Wissenschaft und Innovation, Science Com HG, Bern.

3) Deutschland, Zeitschrift für Politik, Kuefur, Wirtschaft und Wissenschaft, Societäts – Verlag, Frankfurt am Main.

285



Datoru tīklu profesora grupa



MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSŠifrs: DAI356

Mācību priekšmeta nosaukums: Zināšanu bāzes medicīnas ekspertu sistēmāsMācību spēks: Zigurds Markovičs, Dr.h.inž., profesors.Studiju programma: MEDICĪNAS INŽENIERIJA UN FIZIKAStudiju līmenis: Profesionālās bakalaura studijasIepriekšējā izglītība: vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt ziņas un praktiskas iemaņas par tradicionālajām zināšanu bāzēm ekspertu

sistēmās un jauna veida zināšanu bāzēm, kas izstrādātas medicīnas vajadzībām.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Priekšmeta uzdevumos ietilpst informācijas sniegšana un analīze šādos jautājumos:- Ekspertu sistēmu mērķi un uzdevumi,- Ekspertu sistēmu sastāvs,- zināšanu bāzes veidošanas pamatprincipi,- produkciju likumi,- freimi,- semantiskie tīkli,- bioloģisko objektu topoloģiskie modeļi,- slimību patoģenēzes modeļi,- modeļu līmeņi,- etioloģiskais līmenis,- patoģenēzes līmenis,- simptomu līmenis,- modeļa kvantitatīvie vērtējumi,- koda virsotnes,- risināmi uzdevumi

- diferenciāldiagnostikā,- terapijas izvēlē,- stāvokļa novērtējumā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:8. J.Osis u.c. Diagnostika ar grafmodeļiem, Maskava, Transports, 1991., 244lpp.

286


9. John Durkin. Expert systems, design and development, 1994. 800p.10. I.H.Shortliffe et.all. Computer Based Medical Consultation: MVCIN// New York,

1976.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas


Nedēļa

Lekcijas temats

1 Ekspertu sistēmu mērķi un uzdevumi2 Ekspertu sistēmu sastāvdaļas3 Zināšanu bāzu veidošanas principi4 Produkciju likumi5 Freimi6 Semantiskie tīkli7 Bioloģisko objektu topoloģiskie modeļi8 Slimību patoģenēzes modeļi9 Modeļa līmeņi10 Etioloģiskais līmenis11 Patoģenētiskais līmenis12 Simptomu un sindromu līmeņi13 Koda virsotnes14 Diferenciāldiagnostikas uzdevumi15 Terapijas izvēles uzdevumi16 Stāvokļa novērtēšanas uzdevumi

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi Esošo un jaunizveidoto ekspertu sistēmu, zināšanu bāzu un topoloģisko modeļu

demonstrējumi uz datora. Konkrētu uzdevumu risināšana uz datora ar ekspertu sistēmu palīdzību.

287


10. Tabula Profesionālā bakalaura programmas “Medicīnas inženierija un fizika” akadēmiskais personāls

N.p.k.

Mācībspēka vārds,uzvārds

Akad. amats

Zinātniskais grāds

Institūts vai katedra

94. Aberberga-Augškalne Līga

Profesore Dr. habil.med. Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

95. Argo Čipa Docents Dr.sc.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

4. Auzukalns JānisVeide GaļinaDobelis Modris

DocentsDocentsProfesors

Dr.sc,ing.Dr.sc,ing.Dr.sc.ing.

Būvniecības fakultāte, Transportbūvju institūts,Tēlotājģeometrijas un inženiergrafikas profesoru grupa

5. Balodis Aldis Asoc.prof. Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

6. Balodis Guntars Asoc.profesors Dr.sc.ing. Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

7. Blumfelds Leons Docents Dr.med. Rīgas Stradiņa UniversitāteNormālās fizioloģijas katedra

8. Bogučarska Tatjana Asistente Dr.sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

9. Celmiņš Tālis Asoc.prof. Dr.sc.ing. Elektrotehnikas un telekomunikāciju fakultāteTelekomunikāciju iekārtu un komponenšu profesoru grupa

10. Cimdiņš Rūdolfs Docents Dr.sc.ing. Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profesora grupa

11. Dehtjars Jurijs Profesors Dr. habil.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāteBiomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts

12. Didenko Konstantīns Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

13. Djukindžijevs Jevgēņijs

Profesors Dr.Sc.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Protēžu mehānikas profesoru grupa

14. Glazs Aleksandrs Profesors Dr.habil.ing. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

15. Gonca Vladimirs Profesors Dr.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāte,

288


Mehānikas institūts16. Gudzuka Sandra Docente Mag. psyh. Humanitārais institūts

Socioloģijas un pedagoģijas katedra17. Jevstignejevs

VladislavsGluhih Sergejs

LektorsDocents

Mg.sc.ing. Transporta un mašīnbūves fakultāteMehānikas institūts

18. Kampars Valdis Profesors Dr.habil.chem. Vispārīgās ķīmijas katedra19. Kampuse Māra Lektore Humanitārais institūts

Fiziskās audzināšanas katedra20. Kataševs Aleksejs Asoc. profesors Dr.phys. Transporta un mašīnzinību fakultāte,

Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

21. Kivlāns Ivars Lektors Mag.sc.ing. Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts

22. Knēts Ivars Profesors Dr.habil.ing. Būvniecības fakultāteBiomateriālu un biomehānikas profilinstitūts

23. Knite Māris Profesors Dr.habil.phys Tehniskās fizikas institūts,Cietvielu fizikas institūta direktors

24. Kuzņecova ValentīnaReinis Aigars

DocenteLektors

Dr.med. Rīgas Stradiņa universitāteMikrobioloģijas katedra

25. Kuņickis Valērijs Docents Dr. phyl. Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

26. Lāce Nataļja Docente Dr. oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

27. Magidenko Anatolijs Profesors. Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteRažošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesoru grupa

28. Markovičs Zigurds Profesors Dr.habil.sc.ing.

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

29. Markoviča Ieva Docente Dr.med. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

30. Mihailovs Ivans Lektors Dipl.iur.Mag.sc.hum.

31. Nadežnikovs Ņikita Asoc.profesors Dr.phys Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte,Elektrotehnikas institūts, Elektrotehnikas profesoru grupa

32. Nagla Jānis Docents Transporta un mašīnzinību fakultāte,Mehānikas institūts,Siltumtehnisko sistēmu profesoru grupa

33. Nešpors Viktors Asoc.profesors Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāteTautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūtsMakroekonomikas profesoru grupa

289


34. Ņikitins Vadims Docents Dr.sc.ing Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

35. Otlāne Ināra Lektore Valodu institūts36. Pālītis Ēriks Docents Dr.chem. Inženierekonomikas fakultāte

Darba un civilās aizsardzības institūtsCivilās aizsardzības profesoru grupa

37. Sagalovičs Genādijs Profesors Dr.habil.ing. Transporta un mašīnzinību fakultāte,Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts

38. Studente Ināra Lektore Mag.paed. Valodu institūts39. Survilo Tatjana Docente Dr.oec. Inženierekonomikas fakultāte

Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra

40. Šīrons Edgars Profesors Dr.habil.sc.ing.

Transporta un mašīnzinību fakultāte,Aparātbūves un ražošanas automatizācijas institūts, Mēraparātu un metroloģijas profesoru grupa

41. Šīrs Juris, Dziļums Guntars

Dipl.ingDipl.ing.

Radioelektronikas un sakaru fakultāteRadioelektronikas institūtsApraides sistēmu profesoru grupa

42. Tribis Guntis Lektors Mag.ing. Transporta un mašinzinību fakultāteRažošanas kvalitātes institūts

43. Upītis Gunārs Asoc.profesors Dr.sc.ing Ražošanas kvalitātes institūts44. Vība Jānis

Grasmanis BrunoTipāns IgorsVjaters Ilmārs

ProfesorsAsoc.prof.DocentsDocents

Dr.habil.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ingDr.sc.ing


45. Volodko Inta Asoc.profesors Dr. math. Inženiermatemātikas katedra46. Ziema Māris Docents Dr.sc.ing Datortīklu profesoru grupa47. Ziemelis Valdis Docents Dipl. Ing. Darba un civilās aizsardzības institūts48. Žiravecka Anastasija Docents Dr.sc.ing. Valodu institūts

290


CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Līga Aberberga AugškalneDzimšanas dati: 28.03.44., RĪGA Dzīves vieta: MĀLKALNES PR. 35-6, OGRE, LATVIJA

Izglītība: AUGSTĀKĀ -ĀRSTS; RĪGAS MEDICĪNAS INSTITŪTS 1968. VISSAVIENĪBAS ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ FIZISKĀS KULTŪRAS UN SPORTA INSTITŪTA ASPIRANTŪRA, MASKAVA, 1971.

Zinātniskais grāds: DR. HABIL.MED.Darba vietas: RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE, NORMĀLĀS

FIZIOLOĢIJAS KAT.VAD.Publikācijas (kop.sk.): 90

Līdzdalība sabiedriskās organizācijās: Latvijas fiziologu biedrība, Latvijas Centrālā bioētikas komiteja, Starptautiskā fizioloģijas zinātnes savienības (IUPS) Ētikas komiteja.

Zinātniskās intereses: SIRDS-ASINSRITES, ELPOŠANAS FIZIOLOĢIJA; MUSKUĻDARBĪBAS FIZIOLOĢIJA, ORGANISMA ATTĪSTĪBAS FIZIOLOĢIJA

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un simpozijos: Starptautiskā Simpozijā Pediatric work physiology (PWP): PWP XXII – 2003.g. Porto, Portugālē; PWP XXI – 2001.g. Korsendokā, Beļģijā; PWP XX – 1999.g. Kufra-Sabaudia, Itālijā; III Starptautiskajā Sporta medicīnas kongresā 2001.g. Rīgā.

STARPTAUTISKAJĀS KONFERENCĒS PAR BIOĒTIKAS JAUTĀJUMIEM 2003.G. TROMSO, NORVĒĢIJĀ; 2002.G. BERLĪNĒ, VĀCIJĀ; 2002.G. SIGULDĀ, LATVIJĀ; 2001.G. UMEO, ZVIEDRIJĀ.

Pēdējo 6 gadu publikāciju saraksts

Norūdīšanās. Veselības kalendārs '98, Rīga, Sia REVI-2, 151-153.

Pasīva ķermeņa stāvokļa maiņa- veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa vērtēšana un vertikalizācijas treniņš spināliem pacientiem. Līdzautori: J.Jasjukevičs, J.Plahotina. Latvijas Ārsts, 1998, N 4, 204- 208.

Cardiovascular responce during competition in basketball players. Līdzautors E.Gaile. From community health to elite sport. Proceedings of 3rd annual congress of Europeen College of Sport Science. Manchester, 1998, 206.

Physical activity,obesity and functional capacity with aging. Līdzautors S.Žermanas Kuopio University Publications, Medical Sciences, 1998, 34.

Passive change of body position: verticalization test and exercise for spinal patients. Līdzautori A.Vetra, A.Vetra, J.Jasjukevics, J.Plahotina. Pediatric Exercise Science, 1999,v.11, N 3, 302Longitudinal study of hemodynamics and health in schoolchildren. Zinātniskie raksti. 2. sēj. Medicīnas bāzes zinātnes. Internā medicīna. Rīga, AML/RSU, 2000., 117-123.

291


Pattern of central - and -peripheral circulatory responses during longitudinal study in schoolchildren. Proceed.of the Latvian Academy of Science, 1999., v.53, N 6, 331-335.

Longitudināls Rīgas pilsētas skolēnu fiziskās attīstības pētījums. 2000.g. Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU, 2000,112.

Sirdsdarbības ritma un asinsspiediena izmaiņas 7-16 gadu vecumā: longitudināls pētījums. 2000.g. Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU,2000, 86.

Juris Imants Aivars profesors,habilitētais bioloģijas zinātņu doktors. Latvijas Universitātes zinātnieki. LU, Rīga, 2001, 4-7.

Longitudinal research of Cardiovascular Response to standardised exercise. Pediatric exercise science, 2001,August, vol.13, N 3, pg. 314-315.

Cardiovascular response during recovery after submaximal exercise in schoolchildren.3rd International Congress on Sport medicine, October 19-20,2001, Riga. Abstract, pg 7.

Hemodinamikas izmaiņas skolēniem pēc intensīvas fiziskās slodzes. 2002. gada medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. Rīga, AML/RSU, 2002, 62.

Longitudināls pētījums par sirdsdarbības ritma un asinsspiediena izmaiņām 7-16 gadu vecumā. Zinātniskie raksti.2001. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. Ķirurģija.Internā medicīna.Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija.Farmācija. Rīga, AML/RSU, 2002, 152-155.

Mukoviscidoze un bioētika. Zinātniskie raksti.2001. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. Ķirurģija. Internā medicīna. Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija.Farmācija. Rīga, AML/RSU, 2002, 157-158.

Cardiovascular response during voluntary apnea at the level of functional residual capacity in schoolchildren aged 7-17. Līdzautors M.Rumaka Proceedings of the 23rd ICPAFR International sport science symposium. Acta kinesiologiae Universitas Tartuensis. Tartu, 2002, vol. 7 (supplement), 57 – 61.

Novecošana. Materia Medica, 2002, N6, 10-14.

Sleep quality, snoring and tonus of the autonomic nervous system: pilot study. Līdzautori N.Limba,J.Svaza, A.Skaders. 23rd ICPAFR International sport science symposium. Book of Abstracts.Tartu, 2002, 35-36.

Fizioloģija rehabilitologiem. Monogrāfija. Nacionālais medicīnas Apgāds. Rīga, 2002, 215 lpp.

Alvīne Anna Pāvule un fizioloģija laika gaitā. Acta Medico-historica Rigensia VI(XXV),

292


Riga, 2002, 267-278.

Individual growth patterns and Physical fitness in Riga school -Children. Acta Medico-historica Rigensia VI(XXV), Riga, 2002, 65-76.

Age related changes in the time characteristic of ventricular performance. Portuguese Journal of Sport Sciences, vol.3, Nr 2, supplement, 2003, 103-105.

21. NOVEMBRIS 2003.G. LĪGA ABERBERGA AUGŠKALNE

293


CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Argo ČipaDzimis: 18. jūlijā 1933.g. Rīgas apriņķa Babītes pagastā, LatvijāĢimene: atraitnis, ir 2 bērniTautība: latvietisZin. grāds un nosaukums: Dr.sci.ing., docentsDarba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, docētājsRīga, Meža iela 1 korp. 3-321, LV-1048, tel. 7089520

Dzīves vieta: Rīgas rajona Ķekavas pagasta "Valdlauči" korp. 7 dz. 141LV-1076, tel. 7620019

Valodas: latviešu, krievu, angļu; vācu - lasu praktiski bez vārdnīcas

Izglītība

1957.g. beidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti fizikas specialitātē

1970.g. aizstāvēta disertācija teh. zin. kand. grāda iegūšanai ( Latvijas PSR ZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas padomes 1970.g.22. jūlija lēmums)

1982.g. ar Rīgas Politehniskā institūta un PSRS Ministru Padomes Augstākās atestācijas komisijas 1982.g.3.marta lēmumu piešķirts skaitļošanas tehnikas katedras docenta nosaukums.

1992.g. ar Rīgas Tehniskās universitātes Promocijas padomes P-09 1992.g.15. decembra lēmumu piešķirts inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds.

Profesionālā darbība

Rīgas Medicīnas institūta fizikas katedrā: laborants, vec. laborants no 1955.g.- 1958.g.

ZA Enerģētikas institūtā: inženieris, vec. inž. -konstruktors no 1958.g.-1960.g.

ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā: vec. inž. -grupas vadītājs, grupas vadītājs no 1960.g.- 1970.g.; vec. zin. līdzstrādnieks no 1970.g.-1991.g.;pētnieks uz pusslodzi no 1992.g.

Rīgas Politehniskajā institūtā:stundu pasniedzējs no 1960.g.-1978.g.;vec. pasn., docētājs uz pusslodzi no 1978.g.-1992.g.:docētājs no 1992.g.

Zinātniskās darbības virzieni:

piedalījies dzelzceļa vagonu elektroapgādes ģeneratoru sprieguma regulatoru izstrādāšanā (1958.-60.g., 3 publikācijas);

piedalījies analogās skaitļošanas tehnikas ieviešanā institūtā (1959.-62.g.);

294


vadījis specializētas skaitļošanas tehnikas aparatūras izstrādāšanu un apgūšanu ražošanā ( 1962.-70.g., 7 publikācijas un 1970.g. Latvijas PSR Valsts prēmija);

vadījis uz ciparu integratoriem veidotu vadības sistēmu pētīšanu un sintēzi (1972.-76.g., 11 publikācijas);

vadījis dažādu mikroprocesoru sistēmu izstrādāšanu un ieviešanu daudzās organizācijās uz līgumu pamata (1978.-97.g., 9 publikācijas un 2 autora apliecības);

piedalījies uz mikrokontrolieriem bazētu vadības sistēmu izstrādāšanā (1997.-2003.g., 2 publikācijas).

Par minētajiem tematiem referēts daudzos semināros un starptautiskās konferencēs, kā arī atspoguļots daudzās atskaitēs un citā dokumentācijā.

Par nolasītajiem lekciju kursiem skaitļošanas tehnikā izdoti 6 lekciju konspekti un 1 monogrāfija, ko Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija atļāvusi lietot par mācību līdzekli, bet par laboratorijas darbu komplektu mikroprocesoru tehnikā 1981.g. piešķirta PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļa. Jaunākie lekciju kursi ievietoti Internetā.

Ir vairāk kā 50 publikāciju, tai skaitā:1. A. Čipa. Elektroniskie skaitļotāji. -R.: Zvaigzne, 1983.- 235 lpp.2. A. Čipa. Mikroprocesori i80286 un i80386. Lekciju konspekts. -R.: Rīgas Tehniskā universitāte, 1994. -60 lpp.3. A. Čipa. Multimikroskaitļotāju sistēmas. Lekciju konspekts. -R.: Rīgas Tehniskā universitāte, 1995. -49 lpp.4. A. Baums, A. Chipa. Time measurments in microprocessor systems. Automatic Control and Computer Sciencis, Vol. 30, Nr. 3, 1996, pp. 46-49.5. A. Baums, E. Bērziņš, A. Čipa. Automatizētas graudu kaltēšanas algoritms. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes raksti, B -tehniskās zinātnes Nr 9(286), 1997, lpp. 48-51.

2003.g.22. maijā / A. Čipa /

295


296


ALDIS BALODISDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Dzimšanas gads, mēnesis, datums, vieta

1953.g., 24. maijs. Rīga.

Ģimenes apstākļi: precējies, 2 bērni.Mācības un izglītība: 1993.g. - inženierzinātņu doktors, aizstāvēta disertācija "Mehānisko

spriegumu emisijas kontrole silīcija virsmas slāņos" Rīgas Tehniskajā universitātē; par šo tēmu 12 publikācijas t.sk. viena autorapliecība, 1980. -1983., Rīgas Politehniskā institūta aspirantūra (aparātbūves tehnoloģija); pabeidza ar disertācijas iesniegšanu,1971. - 1976. Rīgas Politehniskais institūts; 1976. - inženieris-mehāniķis (mašīnbūves automatizācija un kompleksā mehanizācija-inženieris.;1960.- 1971 Rīgas 36. vidusskola

Darba pieredze: no 2003. g. februāra Biznesa augstskolas Turība, Kvalitātes vadības sistēmu vadītājs no 2001. g. septembra Biznesa augstskolas Turība Informātikas katedras docents, programmas Kvalitātes konsultants direktors,no 2001. g. septembra līdz 2003.gada februārim Biznesa augstskolas Turība Datorizētās tālmācības daļas vadītājs; no 2000. gada Promociju padomes (RTU) loceklis- eksperts zinātņu nozarē “Mašinzinātne” apakšnozarē “Metroloģija un mašīnbūves tehnoloģija”;no 1999. gada RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta asociētais profesors,no 1998.g. LZA Sertifikācijas centra eksperts;no 1998. līdz 1999. RTU Fizikālās medicīnas inženierzinību profesoru grupas docents no 1994. RTU Elektrotehnisko un elektronisko materiālu un tehnoloģiju institūta direktora vietnieks;no 1998. jūlija līdz 2000. gada jūlijam Apdrošināšnas akciju sabiedrības “BALTA” lietvedības pārzinis – kvalitātes vadītājs 1994.-1998. RTU Mikroelektronikas katedras docents; 1979. - 1994., jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, asistents, lektors Rīgas Politehniskajā institūtā (Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU));1976. - 1979. konstruktors, Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā -3. kategorijas konstruktors;

Kvalifikācijas celšana Valodas:latviešu, vācu, krievu, angļu (pamatzināšanas).- stažēšanās: 1999.g. jūnijs Vācijas apmaiņas programmas viena mēneša (DAAD

stipendija) pētnieciskais darbs Halles universitātē (Vācija). 1996.g- Prasības produkcijas kvalitātei eksporta nodrošināšanai Eiropā (Viļņa -Ķīle,Vācija ) - par sertifākāciju t.sk. medicīniskajiem izstrādājumiem un kvalitātes sistēmām - Ķīles Saimniecības akadēmijas sertifikāts.Kursi: 1996g - Laboratoriju sagatavošana akreditācijai atbilstoši Eiropas normām (Rīga.) LZA Sertifikācijas centra sertifikāts;1996g - Kvalitātes sistēmu auditors (Rīga.) LZA Sertifikācijas centra sertifikāts;

297


Zinātniskie virzieni: Datorizētā tālmācība; fizikālā medicīniskā inženierzinība; datorizētas kvalitātes sistēmas.

Mācību virzieni,didaktiskā kvalifikācija:

Datortehnoloģijas, datorizētā lietvedība, matemātiskā modelēšana, kvalitātes sistēmas; vadu lekcijas, praktiskās nodarbības, vadu diplomprojektus, maģistru darbus (BA Turība un RTU), doktorandu darbu izstrādi (RTU).

Projektu vadība: 1996.g. ‘’ Materiālu virsmas īpašību un struktūras laboratorijas sagatavošana akreditācijai saskaņā ar Latvijas un Eiropas standartu prasībām‘’ (LZP tirgus pētījumu grants) projekta vadītājs;1997.g. ‘’ Materiālu virsmas īpašību un struktūras laboratorijas sagatavošana akreditācijai ‘’ (LZP tirgus pētījumu grants) projekta vadītājs;no 1998.gada konsultants kvalitātes sistēmu izveidei pakalpojumiem.

Piedalīšanās projektu izpildē :

1994.-1996., Eiropas komisijas projekta Assessment of quality of bone on osteoporosis’’, PECO, PL93-1114; LZP granti.

Publikācijas, konferences:

Kopējais publikāciju daudzums ir 49 (zinātniskie raksti -27; konferenču tēzes -16, izgudrojumi - 2, metodiskie darbi – 8); Svarīgākās pēdējo gadu laikā bija 5 publikācijas t.sk.: 1.A.Balodis, Y.Dekhtyar, V.Noskov., A.Zchuchenko Ultraviolet Radiation Affected Bone Tissue Mechanical Propierties. //Proceedings of the 8th

International IMEKO Conference on Measurement in Clinical Medicine, Dubrovnik- Croatia, September, 1998.p.67-70. 2. A.Balodis. Kad akreditēsim zinātniskās laboratorijas // Starptautiska konference " Solis uz Eiropas tirgu", Referātu anotācijas, Rīga, 1999.g.12. maijs, LR Ekonomikas ministrija.LZA Sertifikācijas centrs, Latvijas LATLAB. 1999./angļu val. 39-40 lp/ 41-42 lp.3. A.Balodis, A.Kiščenko, O.Onzevs. The Possibility of Developing E-Studies and the Experience of School of Business Administration Turiba // Eden 10th Anniversary Conference, Stockholm, 10-13 June, 2001, Stockholm, Sweden Royal Institute of Technology, 4. Antons Kiscenko, Oskars Onzevs, Aldis Balodis, Solvita Vitola, (2002) ANALYSIS OF E-STUDIES DEVELOPMENT IN LATVIA. Proceedings The Second EDEN Reserch Workshop “Reserch and policy in Open and Distance Learning”, 21-23 March, 2002. Hildesheim, Germany5. Antons Kiščenko, Oskars Onževs, Aldis Balodis. E-studiju attīstības iespēju analīze Latvijā // Starptautiska konference "Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide: procesi, tendences, rezultāti. Rakstu krājums, Rīga 2002.g.12.aprīlis, Biznesa augstskola Turība, 137-142.

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs:

Pēdējie gadi : 1. Starptautiska konference “Solis uz Eiropas tirgu”, Rīga 1999.gada 12. maijs.2. Starptautiska konference “Atbilstības novērtēšana – pamats brīvai preču kustībai”, Rīga 2000.gada 2.jūnijā;3. Starptautiska konference “ Ekzoemisija un tās pielietošana” , 2000.g. augusts, Jūrmala, organizācijas komitejas loceklis; 2002.gadā Rīga

Asociācijas: Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības biedrs;Latvijas zinātnieku savienības biedrs;Latvijas fizikas biedrības biedrs;

298


Adrese: E-pasts: [email protected]ājas: Riekstu 23 dz 27, Rīga LV- 1055, telefons: 7461923

2004-02-03ALDIS BALODIS

299


DZĪVES GĀJUMS

GUNTARS BALODIS

DARBA ADRESE MĀJAS ADRESEĀzenes ielā 12 - 409, Tērbatas iela 7 - 2Rīgas Tehniskā universitāte, tel. 7 281 664Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte Rīga, Radioiekārtu katedra, LV - 1050.tel. 7089236Rīga, LV – 1048

IZGLĪTĪBA2001.03. Dwingelo, Nīderlande Eiropas VLBI tīkls, Astronomijas observatorija.1999.03.-04. Linčepinga, Zviedrija Linčepingas universitāte, stažēšanās

biomedicīnas institūtā.1992 Dr. Sc. Ing. Rīgas tehniskā universitāte1987 Dr. Sc. Ing. Rīgas politehniskais institūts

Tematika:Teorētiskā radiotehnika, antenu režģi, sakaru sistēmas1979-1984 Teorētiskās radiotehnikas specialitātes neklātienes aspirants

radioiekārtu katedrā, RPI1974 radioinženieris, Rīgas politehniskais institūts, Radiotehnikas un sakaru fakultāte,

PROFESIONĀLĀ DARBĪBA2000 Radioiekārtu katedras vadītājs1997 Apraides sistēmu profesoru grupas vadītājs1994 Radioiekārtu katedras vadītājs,1992 Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekāna vietnieks1989 Radioiekārtu katedras docents.

Tematika: Radiosistēmas, elektromagnētisko lauku ekranēšana, elektromagnētiskā sederība, kodētu ziņojumu pārraide.

Sertifikācija: Specializētā Padome Teorētiskā radiotehnikā, Tehnisko zinātņu kandidāta diploms, izdots RPI.

PUBLIKĀCIJAS, GRANTI, RAKSTI 2003 G.Balodis Mobilie sakari Rīga, RTU, 110 lpp.2002 AdiTiV FP6 apakšprogramma RadioNET2002 G.Balodis Diskrēto signālu apstrāde, Rīga, RTU 64 lpp.2001 G.Balodis Daudzfrekvenču apstarošanas sistēma 01.0848.2000 G.Balodis Kodēto ziņojumu pārraide, Rīga, RSF, 53 lpp.1999.04 Credit transfer systemEU TEMPUS Programme - Project S_JEP-12402-971998 G.Balodis VIRAC 32 m antenas parametru optimizācija 96.04801995 G.Balodis, J.Bleiers Diskrētās signālapstrādes sākumkomplekts

TMS320C50. Rīga. RTU.

300


SEMINĀRI, KONFERENCES2003.10. Rīga, RTU 44. RTU Starptautiskā zinātniskā konference2002.05. Rīga,Latvija Starptautisks seminārs “32 metru antenas modernizācija.”2001.10. Rīga, RTU 43.RTU zinātniskā konference2001.07. Ventspils Nordic-Baltic Summer School in Radio Astronomy2000.05. Rīga, Ventspils Starptautisks seminārs “32 metru antenas konversija par

civīlo objektu.”1999 CoFMI Phare special action in Favour of the Baltic Sea region.

LE99131997 Ventspils raj,Viraki Starptautisks seminārs “Pirmā eksperimenta

rezultāti.”1995 Jūrmala,Latvija Starptautisks seminārs " Vides modelēšana "1995 Rīga, Latvija Seminārs "SampTA`95 ",Partneru meklēšana1995 Toruņa, Polija VLBI radioastronomijas seminārs

KONSULTĀCIJAS2003 Sixth Research FP . application number EX2002B050166. 2001 Latvijas pārstāvis COST TC TIST loceklis1999 Nejonizējošā starojuma Standartu tehniskās komisijas loceklis.1997 Konsultants Mobīlā telefona operātors Tele-2.1994 Valdes loceklis Ventspils radioastronomijas centrs1994 Konsultants Latvijas Nacionālais vides veselības centrs

PROFESIONĀLĀS BIEDRĪBAS1995 Rīga, Latvija Medicīnas un inženierfizikas biedrība

25.11.03. G.Balodis

301


Curriculum vitae

Uzvārds: BogučarskaVārds: TatjanaDzimšanas datums, vieta:

1975. g. 24. maijā, Rīgā

Pilsonība: Latvijas pilsoneĢimenes stāvoklis: Precējies , viens bērnsValodas: krievu ( dzimšanas valoda), latviešu ( teicami) , angļu ( sarunas līmenis,

sertifikāts ), vācu (sarunas līmenis)Darba adrese: Rīgā, Ezermālas ielā 6-246, t-7089383, mob. 9447373.

[email protected]ītība: Augstākā.

2002.g. Doktora grāds– tika aizstavēts promocijas darbs “Kauls kā bioekvivalents ultravioletā dozimetra prototips”,1997.g. Maģistra grāds, 1995.g.- Bakalaura grāds.

Specialitāte: Medicīnas fizika

Nozares:

Darba pieredze:

Fizika un medicīniskā fizika: elektronu spektroskopija, rentgeniekārtas, optiskās metodes, dozimetrija; Biofizika: kaulaudu fiziskās īpašības.Dozimetrija, Rentgena diagnostikas iekārtas kvalitātes nodrošināšana. 2002.g. RTU, BIMI asistente.2002.g. BVO SIA „LNMC”, Salaspils fil. „RMTC”, metroloģijas inženiere

Kvalifikācijas celšana: Medical physics college, Trieste, Itālijā, 2002.g. no 2. septembrim līdz 28. septembrim.Martin-Luter-University Halle-Wittenberg, Faculty of Medicine piedalīšanas Socrates programmas robežās, Halle, Vācijā, 2002. g. no 1. februārim līdz 1 maijam.National Training course on radiation protection in radiotherapy, Rīgā, Latvijā, 2001. g. 24-28. septembrī.Radiation protection, safety and quality assurance in medicine, Rigā, Latvijā, 2000. g. 4-9. oktobrī.Seminārs EMERALD (medical radiation physics), Prāgā, Čehijā, 2000. g. 3-5. septembrī.1999.g. kvalifikācijas celšanas kursi “Radiation protection, safety and quality assurance in medicine”

Konferences piedalīšanos:

Applied physics, Kauņā, Lietuvā, 2002. g. 27-28. maijā.42. Starptautiska Zinātniskā konference, Rīgā, Latvijā, 2001. g. 11-13. oktobrī.12 Congress of the Polish society of Medical Physics, Poznaņā, Polijā, , 2001. g. 18-20. oktobrī.13thInternational Symposium on Exoemission and related relaxation Phenomena, Jūrmala, Latvija, 2000. g. 21-26. augustā.

302


Starptautiskā konference “Certification, Licensure and Accreditation of Health Care –from an administrative burden to a chance for modernization?”, Jūrmalā, Latvijā, 2000. g. 22. septembrī.Applied physics, Kauņā, Lietuvā, 2000. g. 13-14. aprīlī.

Prasmes:

Publikācijas:

Datora programmas Windows 95-2000, MS office ( Word, Excel, Access, PowerPoint un t.t., SQL datu bāzes, Visual Basic ); Vadītāja tiesības B kategorija, ir personīgais transports;13

Apbalvojums: Latvijas Zinātņu Akadēmijas un GRINDEX balva „Sudraba pūce”, ka labākajam jaunajam zinātniekam 2003. gadā

303


Dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae).Celmiņš Tālis Jāņa d.

Darba vietas : Rūpnīca VEF, sakaru aparatūras regulētājs 1958.g.- 1960.g.,

inženieris- konstruktors 1960.g.- 1964.g., Rīgas Tehniskā universitāte, radiotehnikas un sakaru fakultāte, automātisko elektrosakaru katedra, 1964.g.- 1995.g., vec. pasniedzējs, lektors; 1995.g.- 1999.g. docents,

no1998.g. telekomunikāciju iekārtu un komponenšu profesora grupas vadītājs,no 1999. g. asoc. profesors.

Adrese: Jūrmala, Dubultu pr. 10-48, tālr. 760443Dzimis: 1938.g.24.augustā, Jelgavā.

Izglītība: Rīgas Elektromehāniskais tehnikums,1958.g. spec.-tehnologs- konstruktors.

Rīgas Politehniskais institūts, 1964.g. spec.-elektrosakaru inž.

Kvalifikācijas celšana stažēšanās: Maskavā, MES institūtā 6 mēneši1972.gadā;

Vācijā, Dortmundas un Hamburgas BFW uzņēmumos 1,5 mēneši1994.gadā;Vācijā, Hamburgas BFW uzņēmumos mēnesi1997.gadā.

Zinātniskais grāds: inženierzinātņu doktors,1993.g.

Valodas: latviešu, krievu un vācu valodas.

Zinātniskā darba tematika: Sakaru aparatūras izstrāde un signālu apstrāde.

Publikācijas: 32 zinātniskās un 14 metodiskās. Pēdējo 5 gadu laikā attiecīgi 6 un 1.Piedalījies 4 Vissavienības konferencēs Maskavā1972.,1973.,1974.g., Rīgā - 1980.g.

Lekciju kursi:1.Datoru tehnoloģijas telekomunikācijās.2. Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās.3. Komutācijas mezgli.4. Kodēšana un kriptēšana.5. Telekomunikācijas tīklu projektēšanas teorija.6. Datu pārraides gala aparatūra.

2003. gada. 7. novembris. Dzīves un darba gājums

304


Vārds, uzvārds: Rūdolfs CimdiņšDzimšanas gads: 1947. gada 17. aprīlis.Akadēmiskā kvalifikācija: tehnisko zinātņu kandidāts (1989) silikātu un grūti kūstošu

nemetālisku materiālu tehnoloģijā, inženierzinātņu doktors (1992).

Disertācijas tēma: Karstumizturīgi stikla pārklājumi niobija un dzelzs sakausējumiem.

Akadēmiskā izglītība un darba pieredze:

1967 - 1972 Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes students. Specialitāte- fiziķis.

Kopš 1972 Rīgas Politehniskā institūta, (kopš 1990.gada - RTU), Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes, Silikātu tehnoloģijas katedras vecākais inženieris, grupas vadītājs, zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, docents, asociētais profesors. Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas (1995.g) un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras (2002.g) vadītājs.

1972 - 1991 PSRS Zinātniski rūpnieciskās apvienības "ENERĢIJA" 16 projektu par karstumizturīgu, elektroizolējošu un radiācijas izturīgu stiklveida pārklājumu izstrādi kosmiskiem aparātiem vadītājs vai atbildīgais izpildītājs.

1984 - 1990 Jaunās tehnoloģijas ieviestas ražošanā: - Suhumi fizikāli-tehniskajā institūtā; - Viļņas radiobūves ražošanas apvienībā; - Maskavas zinātniski rūpnieciskajā apvienībā "Enerģija"; - Rīgas specializētajā magnētiskās hidrodinamikas konstruktoru birojā.

1984 - 1985 LPSR Būvmateriālu ministrijas pasūtījuma projekts par siltumatstarojošu stiklu izstrādi. Izstrāde ieviesta ražošanā Ogres būvplastmasu rūpnīcā.

1991 - 1995 LZP granta "Bioaktīvās keramikas implantu sintēze un pielietošana mutes un sejas - žokļu ķirurģijā" vadītājs.

1994 - 1995 LR IZM zinātniskā projekta "Bioaktīvie pārklājumi porainiem keramiskiem implantiem, kompleksi pētījumi biosistēmā implantāts - kauls" vadītājs.

1996 - 2001 Valsts nozīmes zinātniskās pētniecības programmas “Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas” vadītājs.

Kopš 1996 SIA “BIOTRONIK Baltija” - medicīnas tehnisko un zinātnisko iekārtu un materiālu ražošanas un realizācijas uzņēmuma dibinātājs un vadītājs.

1996 - 2000 LZP granta "Fāzu un robežvirsmu veidošanas procesu izpēte jaunu funkcionālu daudzkomponentu biokeramisku materiālu sintēzē" atbildīgais izpildītājs.

1997-1998 LR IZM tirgus orientēto pētījumu projekta “EUREKA - 294 Latvijā” vadītājs.Kopš 2001 LPZ granta " Biokeramikas sīkstruktūras mērķtiecīga izmaiņa biofunkcionalitātes

nodrošināšanai” atbildīgais izpildītājs.Kopš 2002 Zinātniskās sadrbības projekta: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju

izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” sadaļas "Biomateriāli un medicīnas jaunās tehnoloģijas" vadītājs.

Kvalifikācijas celšana:

305


1992 Biznesa administrācijas vasaras skola - Pacifika Luterāņu Universitāte, Vašingtonas štats, ASV (organizēta RTU).

1990, 1994 Stažēšanās (1 mēnesis) RWTH Aachen Stikla un keramikas katedrā (vadītājs Prof. G.Ondračeks) un Materiālu zinātnes institūtā (vadītājs ProfE.Lugšaiders), Vācija.

1994 Stažēšanās (1 mēnesis) Fridriha - Aleksandra Erlangenas - Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūtā Stikla un keramikas nodaïā (vadītājs Prof. H.J.Oels), Vācija.

1995 EK Programmas COMETT kvalifikācijas kursi (1 mēnesis) "Elementu mikroanalīze cietu vielu kvalitātes nodrošināšanā" Kristiāna - Albrehta Universitātē Ķīlē, Berlīnes Tehniskā universitātē, Vācija.

1995 Stažēšanās (1 mēnesis) Itālijas vadošajos keramikas pētniecības, ražošanas un kvalitātes kontroles centros Faenzā, Boloņā, Venēcijā, Padujā un Romā.

1998 Stažēšanās (1 mēnesis) Helsinku Tehniskā universitātē un Turku universitātē Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātē (vadītāji - Prof.K.Karlsons un Prof. A.Uli-Yrpo), Somija.

2001-2003 EK Marijas Kirī stipendiāts Fr.Šillera Jēnas universitātē, Vacijā

Mācību un pedagoģiskais darbs:

Kopš 1985 diplomdarbu vadītājs vai konsultants: RTU RSTF Radioelektroniskās aparatūras konstruēšanas un tehnoloģijas katedrā (3 diplomdarbi), ĶTF Silikātu tehnoloģijas katedrā (5 diplomdarbi) un IEF Ārējo ekonomisko sakaru un tautsaimniecības vadīšanas katedrā (1 diplomdarbs), Maincas universitātes (Vācija) Materiālu virsmas fizikas katedras diplomanda darba vadītājs RTU

Kopš 1993 Organizators 10 maģistrantu un doktorantu mācību praksēm Itālijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā un Čehijā

Kopš 1994 RTU docents1994 – 1995 Lekciju kursi RSU maģistrantiem un rezidentiem “Biomateriāli” un “Biomateriālu

tehnoloģijas”, 2 maģistru darbu vadītājs RSU1994 EK Tempus individuālais grants IMG – 93 LV – 1031, Keramikas un stikla

tehnoloģiju mācību programmu studijas Vācijas augstskolās, 1 mēnesis1994 EK Tempus JEP 4962 stipendiāts Padovas un Boloņas universitātēs Itālijā

Keramikas izglītības programmu studijas Itālijas augstskolās, 1 mēnesisKopš 1995 Eiropas keramikas biedrības (E.Cer.S.) Izglītības darba grupas dalībnieksKopš 1995 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības pārstāvis Baltijas darba grupā “Vienotu

materiālu mācības programmu izstrāde un to integrācija Eiropas augstskolās”Kopš 1996 RTU MLĶF maģistru studiju programmas “Biomateriālu ķīmija un tehnoloģija”

vadītājsLekciju kursi RTU MLĶF maģistrantiem un doktorandiem sekojošos mācību priekšmetos: Biopārklājumu tehnoloģija Materiālmācība Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes Metāla implanti Implantu pārklājumi un tehnoloģija

306


Implantu formu veidošanas tehnoloģija

Ielūguma lekcijas:

1993 “Biokeramikas pētniecība Latvijā”, Reinas-Vestfāles augstākā tehniskā skola, Materiālu zinātnes institūts, Aachen, Vācija.

1994

1997

“Kalcija fosfātu stiklakeramikas biomateriāli”, Fridriha – Aleksandra Erlangenas – Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūts, Erlangena, Vācija.“Stiklakeramikas kompozītu biomateriāli”, Fridriha-Šillera-Jēnas universitātes Tehniskais institūts, Jēna, Vācija.

1998

1999

2000

“Hidroksilapatīta un kalcija fosfātu stiklakeramikas implanti stomatoloģijai” Turku universitātes Stomatoloģijas institūts, Turku, Somija“Daudzslāņu pārklājumi metāla implantiem”, Freibergas Tehniskās universitātes Materiālzinātņu un materiālu tehnoloģiju fakultāte, Freiberga, Vācija“Biomateriāli un to attīstības perspektīvas Latijā”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas nodaļas sēde, Rīga.

2001 „Stiklakeramikas kompozītu biosaderība un bioreaktogenitāte”, EURESCO konference “Biomateriālu degradācija”, San Feliu, Spānija

2001

2002

2003

“In vivo un in vitro mijiedarbība starp biosistēmu un keramiskiem materiāliem“, Eiropas Materiālu Pētīšanas biedrības konference , Strasbūra, Francija“Biomateriāli un to biofunkcionalitāte”, Fridriha-Šillera-Jēnas universitātes Materiālzinātņu un tehnoloģiju institūts, Jēna, Vācija.“Niobium containing glass ceramics for orthopaedic surgery” ,Ortopēdijas un Traumatoloģijas Eiropas Federācijas Nacionālo Asociāciju 6.kongresā , Helsinki, Somija

Zinātniskās publikācijas: publicēti 167 zinātniski raksti

Starptautiskā sadarbība:

1992 Melburnas Universitātes (Austrālija) maģistranta Kārļa Grosa zinātniskā darba RTU Silikātu tehnoloģijas katedrā vadītājs.

1993, 1995 Austrālijas valsts zinātniskās firmas "CSIRO" vadošā pētnieka Volfa Grosa zinātniskā darba RTU Silikātu tehnoloģijas katedrā vadītājs.

1994-2000 EK projekta EUREKA 294 "Biomateriāli" koordinators Latvijā (projekta partnervalstis: Vācija; Latvija; Itālija; Maķedonija; Grieķija; Serbija).

1994-1999

1996-2000

2000-2003

EK 4.ietvara programmas COPERNICUS projekta "Kaitīgu rūpniecisko atkritumu attīrīšana un izmantošana, stikla keramisko materiālu ar multibarjerstruktūru izstrāde” koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Polija, Ukraina).Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Sekundāro izejvielu ieguve no Latvijas minerāliem rūpnieciskiem atkritumiem” koordinatorsLatvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Elektrovadoša titānu saturoša keramika bioloģiskam un tehniskam pielietojumam” koordinators

2001-2004

2002- 2005

EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS projekta "Rūpniecisko atkritumu reciklings un to kaitīgo komponentu iestrāde radioaktīvā starojuma aizsargmateriālos" koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Anglija, Krievija, Ukraina, Kazahija, Uzbekija).

307


EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS 2 projekta "Dabas aizsardzība Balkānu valstīs: rūpniecisko minerālo atkritumu izmantošana ūdens attīrīšanas sistēmās un atkritumu novietņu rekultivizācija" koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Maķedonija, Horvātija, Bosnija, Serbija).

Sabiedriskās aktivitātes: 1994 - 2000 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības Biomateriālu sekcijas vadītājsKopš 1995 Biomateriālu standartu Latvijas tehniskās komitejas loceklis1994-1995 LR Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas “Zinātne tautsaimniecībai”

dalībnieksKopš 1995 Latvijas Zemnieku Savienības biedrs, Latvijas Republikas 6. un 7. Saeimas

deputātu kandidāts 1996 – 1998 Eiropas Keramikas Biedrības Pētniecisko laboratoriju tīkla veidošanas grupas

loceklisKopš 1997 Eiropas Biomateriālu Biedrības biedrs 1998 – 2001

Kopš 2000

LR VARAM Būvniecības valsts nacionālās programmas koordinācijas padomes loceklisEK 5.ietvara programmas zinātnisko projektu eksperts

Kopš 2002 Latvijas pārstāvis EK 6.ietvara programmas tehniskā komitejā “Nanotehnoloģijas un nanozinātne “

Kopš 2003 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības viceprezidents

08.12.2003

308


Jurija Dehtjara Curriculum vitae

Dzimšanas gads, mēnesis, datums, vieta:

1947.g., 19.jūnijs, Rīga, Latvija.

Ģimenes apstākļi: PRECĒJIES, 2 BĒRNIValodas: LATVIEŠU, ANGĻU, KRIEVUZinātniskie virzieni: Fizikālā medicīniskā inženierzinība; cietvielu fiziskās tehnoloģijas un to

spektroskopijas pārbaudes metodes.Mācību virzieni: Medicīniskā inženierzinātne un medicīniskā fizika, tajā skaitā

bioloģisko audu diagnostika, īpašības un izpēte; cietvielu fizikas tehnoloģijas.

Zinātniskie grādi un amati:

1982. – fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, disertācija aizstāvēta Urālu Politehniskajā institūtā (Sverdlovska); 1992. – fizikas doktors, nostrificēja Latvijas universitāte; 1992. – fizikas habilitētais doktors, habilitācijas darbs aizstāvēts Latvijas universitātē;1987. – docents (Pusvadītāju un elektrovakuma tehnikas katedrā, Rīgas Politehniskais institūts (RPI)), 1993. – profesors (Mikroelektronikas katedrā), ievēlēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāts; 1998. – RTU profesors (fizikālā medicīniskā inženierzinība), ievēlēja Latvijas Universitātes fizikas hab. Padome.

Mācības izglītība: 1966. – 1971., RPI; 1971. – inženieris – mehāniķis (mehanizācija un automatizācija), diploms ar izcilību; 1973. – 1976., RPI aspirantūra.

Darba pieredze: 1965. – 1966. Un 1971. – 1973., konstruktors, Centrālajā konstruktoru mehanizācijas un automatizācijas birojā, Rīgā; 1976. – 1993., jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, grupas vadītājs, docents RPI (RTU); no 1993., RTU Mikroelektronikas katedras profesors; no1994., RTU Elektronisko un elektronisko materiālu un tehnoloģiju institūta (EEMTI) direktors; 1995., Čugoku Nacionālais rūpnieciskais un pētnieciskais institūts (Japāna), viesu zinātnieks; no 1998 RTU EEMTI profesors.

Projektu vadība:- projekti, kurus atbalstīja starptautiskās organizācijas;

1994. – 1996., Eiropas komisijas projekta “Assessment of quality of bone on osteoporosis”, PECO, PL93 – 1114 Latvijas daļas vadītājs; 1994. – 1999. Eiropas TEMPUS S_JEP – 12402 – 97 projekta koordinators (Baltic Biomedical Engineering and Phisics Courses).

- LZP granti: LZP grantu vadītājs no 1992.Starptautiskā sadarbība:- zinātnē

Augstāk minētā PECO kopprojektā ietvaros ; kompozitu materiālu elektronu īpašību analīze ar Čugoku Nacionālo rūpniecisko un pētniecisko institūtu (Japāna); kaulaudu dozimetriskās ultravioletā starojuma īpašības ar Berševas (Beer Sheva) universitāti (Izraēla); biomateriālu pētījumu koordinācija ar Linčopingas un Geteborgas universitātēm (Zviedrija).

- izglītībā: RTU medicīniskas inženierzinātnes un medicīnas fizikas mācību programmas tika izstrādātas koordinējoties ar King’s Collage London (Lielbritānija), Lipčoping universitāti (Zviedrija), Helsinku Tehnoloģisko universitāti (Somija).

Publikācijas konferences: Kopējais publikāciju daudzums ir 196 (zinātniskā grāmata –1; zinātniskie raksti –81, tajā skaitā 78 starptautiski citējamos izdevumos;

309


konferenču tēzes –84 (53 konforences), izgudrojumi, patenti –19, metodiskie darbi –12 (4 grāmatas)).

Didaktiskā kvalifikācija:- doktorandu vadībā:

Vadu 8 doktorandus, 1 savlaicīgi aizstāvēja disertāciju, pārējie turpina strādāt pēc individuāliem plāniem;

- maģistru darbu vadīšanā: 11 maģistri manā vadībā sagatavoja un aizstāvēja maģistra darbus, 2 no tiem tika apbalvoti ar Zviedrijas ZA un Latvijas ZA balvām;

- lekcijās, praksēs: RTU pasniedzu kursus (lekcijas, laboratorijas darbus, seminārus): ievads medicīnas fizikā, spektroskopijas metodes medicīnā, fizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā, radiācijas terapija, virsmas analīzes metodes, fizikālās un matemātikas modelēšanas pamati, mūsdienu fizika inženierzinātnē, un citi;

- semināros: Vadu zinātnisko semināru ar doktorandiem un maģistrantiem; 1997.g. organizēju Baltijas studentu medicīnas fizikas un inženierzinātnes konferenci (kuru sponsorēja “Sīmens” kompānija) un biju tās prezidents;

- programmu sagatavošanā Pirmoreiz Baltijā izstrādāju RTU medicīnas inženierzinātnes un medicīnas fizikas mācību programmu maģistriem un organizēju šo apmācību;

- stažēšanās, kvalifikācijas celšanā;

1995. – starptautiskais seminārs: “Attēlošana un jaunie detektori medicīnā”, Eiropas zinātniskais institūts, Francija; 1996. – stažēšanās Londonas Karaliskajā koledžā un Hammersmis hospitāļa fizikālās diagnostikas un ārstēšanās jomā (1 mēnesis); 1998. – stažēšanās Linčopingas universitātē biomateriālu jomā (1 mēnesis); 1998. – starp. Atomu aģentūras kurss: ”Radiācijas aizsardzība un kvalitātes nodrošināšana radioloģijā un radioterapijā”.

Ekspertīzes: RTU mašīnzinības fakultātes domes loceklis, RTU EEMTI padomes loceklis: Latvijas universitātes fizikas nozares paplašinātas habilitācijas padomes eksperts, Latvijas universitātes fizikas institūta domes loceklis; Eiropas medicīnas fizikas/inženierzinības izglītības tīkla eksperts; “Physica Media” starptautiskā žurnāla redakcijas kolēģijas loceklis; RTU pārstāvis medicīnas fizikas virzienā Eiropas zinātniskajā institūtā (Francija).

Apgalvojumi: Latvija Valsts Prēmija (1989); Sorosa fonda granti (1993., 1995., 1998.); LZP individuālais grants (1995.); Japānas starptautiskas tirdzniecības un ražošanas ministrijas grants (1995) Eiropas komisijas TEMPUS programmas individuālais grants (1996.), Čehu Republikas Zinātņu akadēmijas apmaiņas grants (1997.).

Asociācijas: Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības (prezidents), Eiropas medicīnas fizikas biedrības federācijas loceklis; Latvijas zinātnieku savienība; Materiālu pētījumu biedrība (ASV);Eiropas radiācijas terapijas un onkoloģijas biedrība.

Adrese: BINI institūts, RTU, Kaļķu ielā 1a, Rīga LV-1658; tālr./fakss 7089383, Internets: [email protected]

Dzīves un darba gājums

310


Vārds uzvārds : Konstantīns DidenkoDzimšanas gads: 1946Dzimšanas vieta: Latvija, Jelgava

Izglītība: Inženieris-ekonomists, Rīgas Tehniskā universitāte, 1969.g. Ekonomikas zinātņu kandidāts, Rīga ZA Ekonomikas institūts,

1985.g.Nostrifikācija: Ekonomikas doktors (dr. oec.) 1992.g.

Kvalifikācijas celšana: 2000.gads “Project managment” seminārs Buskerud koledžā, Norvēģijā.

2000.gads “Seminar zur Erarbeitung von ECTS-Lehreveranstaltungen”, Vismārā, Vācija.2001.gads Otrais Baltijas universitāšu administratoru seminārs, Kauņā, Lietuvā.2001.gads RTU metodiskais seminārs “Par sarežģīto saprotami un interesanti”.2002.gads RTU metodiskais seminārs “Studentu patstāvīgais darbs un darbs grupās”.2002.gads AIP seminārs “Profesiju standartu izstrāde un pielietojuma akreditācijas procesā augstākajā izglītībā”.2002.gads Diskusija par ekonomikas zinātni Latvijā.2002.gads Baltijas universitāšu administratoru seminārs. Tartu, Igaunija.2003.gads RTU metodiskais seminārs.

Darba vietas: Rīgas Tehniskā universitāte1997.un pašlaik Inženierekonomikas fakultātes dekāns1982.-1997. IEF dekāna vietnieks mācību darbā1989. un pašlaik Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profesora grupas vadītājs.no 2002.gada RTU profesors2001.-2002. profesors1992.-2001. asociētais profesors1990.-1998.docents1973.-1990. lektors1971.-1973. asistents1969.-1971. inženieris

Publikācijas: kopējais publikāciju skaits ietver 105 nosaukumus, no tiem ārvalstīs publicēti 15 darbi

Pētnieciskā darbība: Kā zinātniski - pētniecisko darbu vadītājs veicu 2 darbus, kā zinātniskais izpildītājs veicu 18 darbus, kuri ieviesti ražošanā un mācību procesā.Manā vadībā viens doktorants aizstāvējis doktora disertāciju 4 doktoranti izstrādā ekonomikas doktora disertācijas.Piedalījos: TEMPUS project JEPS –11064/96,

311


Industrial Logistics managment Master and Engineering Study Programmes, BERiL - Business Education Reform in Latvia,Pieaugušo ekonomikas un vadībzinību izglītības koncepcijas izstrādāšanā.

Latvijas-Norvēģijas starptautiskajā programmā “Development of University Levol Courses in Management”.Piedalos: Latvijas –Norvēģijas starptautiskajā programmā “Investīcijas un uzņēmējdarbība.

2003.gada 17. oktobris _____________________

312


Dzīves un darba gājums1. Uzvārds, vārds: Jevgeņijs Djukendžijevs2. Personas kods: 23.08.1950.3. Dzimšanas vieta: Bulgārija, Sofija4. Dzīves vieta: Rīga., Indriķu iela 8.,5. Darba vieta un amats: RTU, Mehānikas institūts, Protēžu mehānika profesoru grupas ar

Invalīdu apmācības centru vadītājs.6. LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte:

Prof.Dr.sc.ing., AT , No 009878, “Biomehānika”.

7. Praktiskā darbība: No 1976.-1980. - inženieris-projektētājs pacēlājtransporta mašīnām tehniskās attīstības bāzē Debelec pilsētā, un Smagās Mašīnbūves institūtā Pernik pilsētā. No 1987.-1991. – inženiers konstruktors, izmēģinātājs pacēlājtransporta tehnikā valsts sabiedrībā “BALKANKAR”

8. Pedagoģiskā darbība: No 1974.-1977. g. Sofijas Politehniskajā Universitātē asistenta palīgs, no 1991.g. RTU bionikas profesors.

9. Zinātniskā darba virziens: Bionika un protēzēšana.10. Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:

1. Dukendjiev, E. Exoskeleton system with bioelectric guidance (СЭА-Б21) for those who have suffered poliomyelitis. Medical & Biological Engineering & Computing. Vol.37, Supplement 1. Tallinn, 1999.

2. Dukendjiev, E. Cinematic interdependence in the human’s large joints as a basis of prosthesis mechanisms synthesis. Proceeding of the 1st Baltic-Bulgarian Conference on Mechanics, Biomechanics and Bionics. Volume 1. Varna, 2000.

3. Дюкенджиев, Е. Теоретические и прикладные аспекты хронопроцессов. Proceeding of the 1st Baltic-Bulgarian Conference on Mechanics, Biomechanics and Bionics. Volume 1. Varna, 2000.

4. Огурцова Т., Дюкенджиев Е., (2001): ‘Методы и исследовательская аппаратура Лаборатории Атипичного Протезиования с Центром Обучения Инвалидов – Рижского Технического Университета, для анализа контакта стопы с опорной поверхностью’, Proc. 2nd Int. Conference for Young Scientists on Mechanics and Biomechanics. Varna, Bulgaria.

5. E. Dukendjiev. XXI century prostheses design – the author’s prognosis. The 10th International Society for Prosthetics and Orthotics World Congress. 1-6 July 2001 at Glasgow, UK.

6. E. Dukendjiev. Bionic Prosthesis of Foot. The 10th International Society for Prosthetics and Orthotics World Congress. 1-6 July 2001 at Glasgow, UK.

7. E. Dukendjiev, T. Ogurtsova. Express method for evaluation of the results of prosthetics and orthotics. The 12th Nordic Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics. 18-22 June 2002. Reykjavik, Iceland

8. E. Dukendjiev. Orthesis pulling system for patients with paralysis, paresis, defects, amputations. The 12th Nordic Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics. 18-22 June 2002. Reykjavik, Iceland

313


11. Kopējais zinātnisko un metodisko darbu skaits:

Apmēram 80 publikācijas ( 4 monogrāfijas, 40 mācību grāmatas, 23 metodiskās publikācijas, zinātniski raksti un tēzes, autoru apliecība).

12. Valodu prasme: Krievu, angļu.13. Kvalifikācijas celšana: 1981-specializacija Polijas Zinātņu Akadēmijā 14. Profesionālais un sabiedriskais darbs:

Latvijas sabiedrības protēzistu un ortopēdistu goda priekšsēdētājs, no 2000.g. - starptautiskās organizācijas “ISPO” loceklis. 2002.g. – Latvijas bioniķu un protēzistu – ortozistu asociācijas prezidents

314


315


Curriculum Vitae

Personas dati:Vārds Guntars Uzvārds DziļumsDzimis 1953. gada 19. jūnijā, RīgāKontaktadrese Rīga, Biķernieku 12B – 32, LV-1039Tālrunis 9214963Pilsonība Latvijas

Izglītība:1992. - Nepabeigta maģistratūra

RadioelektronikāRīgas Tehniskā universitāte, Radiotehnikas un sakaru fakultāte

1971. – 1976. Diplomēts inženieris, Radiotehnika

Rīgas Politehniskais institūts, Radiotehnikas un sakaru fakultāte

1960. – 1971. Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola (tagad Franču licējs)

Darba pieredze:1994. – līdz šim 2. kategorijas speciālists Rīgas Tehniskā Universitāte,

Radioelektronikas Institūts Radioiekārtu katedra

2003. - līdz šim Projektu vadītājs SIA “ADI”1999. – 2003. Tehniskais direktors SIA “ADI”1994. – 1999. Direktora vietnieks SIA “ADI”1980. – 1994. Jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks, Zinātniskais līdzstrādnieks

Rīgas Politehniskais institūts, Radiotehnikas un sakaru fakultāte, Radioiekārtu katedra

1978. – 1980. Rotas komandiera vietnieks (virsleitnants, kapteinis)

Dienests PSRS bruņotajos spēkos, k/d 01588.

1976. – 1978. Sekretāra vietnieks Rīgas Politehniskā institūta Komjaunatnes komiteja

1974. – 1976. Laboratoriju vadītājs Rīgas Politehniskais institūts, Radiotehnikas un sakaru fakultāte, Radioiekārtu katedra

Papildus izglītība: 1998. , Minhene Giesecke & Devrient

produktu tirdzniecības kursi

Viedartes un viedkaršu sistēmas

Valodu zināšanas: Latviešu (dzimtā), Angļu (brīvi lasu, rakstu, runāju), Krievu (brīvi lasu, rakstu, runāju), Franču (brīvi lasu)

316


Datorprasmes: MS Windows, MS Office kvalificēta lietotāja līmenis, pamatzināšanas MS FoxPro, izpratne Oracle datu bāzēs, pamatzināšanas MS VisualBasic

Autordarbi Atsevišķas publikācijas līdz 1990. gadam

Ģimenes stāvoklis: šķirtenismeita Dace Dziļuma Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

studentemeita Zane Dziļuma Rīgas 1. ģimnāzijas skolniece

Atsauksmes: pēc pieprasījuma

Izpildītie darba uzdevumi pēdējās darba vietās:ES parauga LR Auto vadītāju apliecību Izdošanas sistēmas un kartes izstrāde

Realizācijas stadija

Latvijas Nacionālās identifikācijas kartes tehnisko prasību izstrādeLR bēgļu ceļošanas dokumentu personalizācijas sistēmas projekta vadība RealizētsLR Jūrnieku grāmatiņu personalizācijas sistēmas projekta vadība RealizētsPolitiski represēto personu apliecību izdošanas sistēmas projekta vadība RealizētsLekciju kurss “Lineāro integrālo shēmu pielietošana” Lekcijas

studentiem

2004. gada 06. februārīG. Dziļums

317


Dzīves un darba gājumsVārds, Uzvārds: Aleksandrs GlazsPersonas kods: 070439-10402Dzimšanas datums: 1939.gada 7.aprīlīDzimšanas vieta: Rīga, LatvijaDzīves vieta: Aglonas iela 4 – 60, Rīga, LV-1057

Darba vietas:1971.-1997.g. Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts

institūts Vec. pasniedzējs Profesors, katedras vadītājs

NO 1997.G. RTU, DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE (BIJUŠAJĀ AUTOMĀTIKAS UN SKAITĻOŠANAS TEHNIKAS FAKULTĀTĒ ) Lēmumu atbalsta sitēmu katedras profesors Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu

apstrādes un datorgrafikas profesora grupas profesors No 1999.g. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta

direktors

Izglītība: 1966.gadā beidzis Rīgas politehniskā institūta Automātikas un

skaitļošanas tehnikas fakultāti (specialitāte: automātika un telemehānika, Diploms CN 470560)

Tehnisko zinātņu kandidāts (Diploms: MTN N 075963 Augstākā atestācijas komisija, 1971.g. 26.aprīlī Rīgas Politehniskā institūta padomes lēmums)

Tehnisko zinātņu doktors (Diploms: DT N 01577744 Augstākā atestācijas komisija, 1992.g. 17.jūlijā). Disertācija “Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos” aiztāvēta 1992.g. 21.maijā Maskavā, Krievijas Zinātņu Akadēmijas Skaitļošanas Centrā.

Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.sc.ing., Diploms: B-Dh N 00065 1993.g. 19.februāra Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas padomes H-07 lēmums).

Akadēmiskais nosaukums: Docents (atestāts DC N 015222 Augstākā atestācijas komisija,

1977.g. 5.oktobrī) Profesors (atestāts N 008, 1992.g. 23.aprīlī Latvijas

tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts institūta padomes lēmums).

Baltijas informatizācijas akadēmijas īstenais loceklis (Diploms: BA N 0026, 1996.g. 18.septembrī)

318


Profesors ( Diploms N 49, RTU Senāta 2001.g. 29. janvāra lēmums )

Profesionālās sabiedrības:

Pattern Recognition Society (USA) loceklis no 1997.g. LANO loceklis Latvijas Augstskolu Profesora Asociācijas loceklis RTU Senāta loceklis DITF Domes loceklis

Zinātniskie darbi: Zinātnisko darbu kopējais skaits ir 83, tajā skaitā monogrāfija: A.Glazs, “Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos” (10, 75 autorloksnes – Rīga, Zinātne, 1988)

Publikācijas 1999.-2003.g.:1. A.Aboltins, A.Glaz, A.Lubans. Improvement of the quality of the

images at radio-isotope scanning. Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, October 1999, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 165 – 167.

2. А.Глаз, Е.Рябова. О возможности применения генетических алгоритмов для построения эффективных решающих правил в задачах распознавания. Автоматика и вычислительная техника, № 3, 2000, стр. 64 – 71.

3. A.Glaz, Y.Shlamov. One approach for recognition reliability enhancement in feed-forward neural network. Proceedings of Second International Conference “Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operation”, September, 2000, Riga Technical University, Riga, Latvia, 189 – 193.

4. A.Aboltins, A.Glaz, A.Lubans. Improvement of the quality of the images at radio-isotope scanning. Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, October 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 194 – 197.

5. A.Glaz, Y.Dekhtyar, E.Zelenko. Correlation algorithm to find features of exoemission images. Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, October, 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 191 – 193.

6. S.Kokins, A.Glaz. Impoving the quality of images supplied by weak emission feuxes. Proceedings of International Conference “Biomedical Engineering”, October, 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 198 – 201.

7. A.Glazs, J.Šļamovs. Komiteju metožu pielietošana atpazīšanas kļūdu minimizēšanai tiešās izplatīšanas neironu tīklos. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 44 – 50.

8. S.Kokins, A.Glazs. Jauna metode attēlu kvalitātes uzlabošanai. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 38 – 43.

319


9. A.Glazs, A.Lubāns. Par vienu metodi radioizotopas scintigrafijas attēlu iegūšana. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 66 – 71.

10. A.Glaz, Y.Shlamov. Committee Methods Using for Recognition Reliability Enhancement Feed – Forward Neural Network. Proceedings of 16-th International Conference on Production Research, 2001, Prague, Pp. E3.5 1 - 6.

11. Глаз А., Шлямов Ю., Ярцева С. Применение нейронных сетей для распознавания лиц. Докл. Х Всероссийской конференции «Математические методы распознавания образов (ММРО-10)», Москва, 2001.г., с. 190 – 194.

12. A.Glazs, J.Šļamovs. Ansambļa vidējā lieluma algoritmu uzlabošana tiešas izplatīšanas neironu tīklos. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 6.sējums, Rīga, 2001, 24 – 29 .

13. A.Glazs, A.Lubāns. Radioizotopās scintigrāfijas attēlu iegūšana, izmantojot divu projekciju izejas attēlus. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 6.sējums, Rīga, 2001, 30 – 34 .

14. A.Glazs, A.Lubāns. Attēlu iegūto ar radioizotopa scintigrāfiju, korekcijas matemātisko modeļu analīze. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 11.sējums, Rīga, 2002, 7 – 10 .

15. A.Lubans, A.Glaz. The processing of images at radioisotope scan. Proceedings of the International Federation for Medical and Biological Engineering. 2-nd European Medical and Biological Engineering Conference (EMBEC’02) . Part 1, December 2002, Vienna, Austria.

16. A.Glazs, I.Kreics. Trīsdimensiju pārveidojumu pielietošana seju atpazīšanai. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 11.sējums, Rīga, 2002, 11 – 18 .

Atzinības: 1983.g. Latvijas PSR augstskolu zinātnisko darbu 5. Republikāniskas izstādē par eksponātu “Sadalošo likumu parametriskā un strukturālā adaptācija pazīšanas uzdevumos” piešķirts Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas III pakāpes Diploms.

Valodas: Latviešu, krievu, angļu

Intereses: Kalnu slēpošana, volejbols, džeza mūzika.

320


Dzīves un darba gājums (CV)

1. Uzvārds, vārds: GONCA Vladimirs.2. Personas kods, Dzimšanas vieta:

100641-10356.Krievija, Vladivostoka.

3. Ģimenes stāvoklis: Precējies, ģimenē sieva un meita.4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Maskavas iela 425 dz.100 tel. 7268707.5. Darba vieta un amats: RTU, Mehānikas institūts, Nepārtrauktas vides mehānikas

profesora grupas vadītājs. Rīga, Ezermala iela 6-319. 70894736. Izglītība: 1959.-1964.,Tomskas Universitātes fizikas - mehānikas

fakultāte. 1966.-1967., aspirantūra (Tomskas Universitāte).1967.-1969., aspirantūra RPI.

7. LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte:

Dr.sc.ing., B-D Nr. 000345, mehānika, mašīnbūve.(RTU, 09.1992)

8. Praktiskā darbība: Līgumdarbi ar RER, VEF, ALFA, apmēram 150 līgumdarbi ceļu satiksmes negadījumu analīzē ar A/S BTA.

9. Pedagoģiskā darbība: 1969.-1972.g. asistents RPI materiālu pretestības katedrā.1972.g.- ieguvis fizikas matemātikas zinātnisko grādu.1972.-1982.g. vecākais pasniedzējs RPI materiālu pretestības katedrā. 1982.-1985.g. docents RPI materiālu pretestības katedrā.1985.-1998.g. RTU Materiālu pretestības katedras vadītājs.1998.- 2001.g. asoc.profesors RTU Nepārtrauktas vides mehānikas profesora grupā. 2001.- līdz šai dienai RTU Nepārtrauktas vides mehānikas profesora grupas vadītājs. 2002.g.– līdz šai dienai RTU valsts profesors

10. Zinātniskā darba virziens: Nepārtrauktas vides mehānikas joma elastomeru un kompozīto materiālu izpētē.

11. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. – 2002.):

Latvijas Zinātnes Padomes projektu (piem., Nr. 96.0503 – vad. E. Lavendelis u.c.) izpildītājs; Starptautiskā projekta " INCO-COP 95/0054" (vad. J. Vība) izpildītājs,


Autors apmēram 80 zinātniskajiem rakstiem, konferenču tēzēm, kā arī metodiskajām publikācijām: Latvijā, Krievijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Lietuvā, Horvātijā, Ukrainā u.c.

13. Piedalīšanās izstādēs: Piedalīšanās izglītības un darba izstādēs: Austrijā, Polijā un Vācijā (CSNg)

14. Valodu prasme: Latviešu, angļu, krievu, franču.15. Kvalifikācijas celšana Kursi Polijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā - par mācību

metodisko darbu un aprēķinu metodikām. Kursi Latvijā izglītības jomā (LU, LLA, u.c.).

16. Profesionālais un sabiedriskais darbs:

RTU valsts profesors,RTU profesora grupas vadītājs, Mehānikas institūta padomes loceklis, RTU promocijas padomes loceklis, SIA”Autoekspertīze” direktors, RTU Mehānikas ekspertīžu centra direktora vietnieks, Rīgas satiksmes biroja ekspertu komisijas loceklis u.c.

24.11.2003. gads V. Gonca

321


CURRICULUM VITAESandra Gudzuka

Dzimšanas datums: 1958.g.28.aprīlisPersonas kods: 280458-12753Adrese: Kr.Valdemāra iela 39,dz.20, Rīga, LV 1010Tālruņa nr. 7227393

Darba vieta; RTU, HI Socioloģijas un pedagoģijas katedrasdocente ( praktiskā)

Izglītība: 1996. – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātepsiholoģijas maģistrs

1984. – Ļeņingradas(Pēterburgas) valsts universitāte, Psiholoģijas fakultāte psihologa pasniedzēja diploms

1976. – Rīgas 49.vidusskolaDarba pieredze.

Mācību metodiskā darbība

1993.- 1999.g. Semināru-treniņu “Efektīva pārdošana “ programmasizveide un realizācija. Programma īstenota dažāduorganizāciju reklāmas aģentu un pārdevēju profesionālajā apmācībā.

1984.- 1999.g. šim laikam. RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedra.Lektore.

1991.- 1999.g. Līdzdalība socioloģiskajos un mārketinga pētījumos.Fokusa grupu radīšana ( “Baltijas Datu Nams”, SKDS,ADM un citur ).

1997.- 1998.g. VND “Lietišķās psiholoģijas” metodiskā semināravadīšana un programmas izveide Darba meklētājuklubu lektoriem.

1996.- 1997.g. “Saskarsmes mākslas” eksperimentālas programmasizveide skolām.

1994.- 1995.g. VAS “Saskarsmes” programmas izstrāde un ierēdņu apmācība.

Konsultatīvā darbība personāla vadības, atlases un novērtēšanas jautājumos.

322


1995.- 1999.g. Sadarbība ar Latvijas Menedžmenta akadēmiju ( projektu realizācija veikaliem“Bergs”, “Burda Moden”; “Balt Com”).

1995.- 1999.g. Sadarbība ar Latvijas Biznesa skolu( projekta realizācija “Statoil”).

1993.- 1999.g. Individuālie darba līgumi ar organizācijām(Banka Baltija, RD Media, Dienas Bizness un citi).

1997.- 1999.g. LPPA Sertifikācijas komisijas locekle.

Papildizglītība: Maskavas Tiesu ekspertīzes institūts.Psihodiagnostika, psiholoģiskā konsultēšana.( 1986.g., 1992.g., 1997.g.).

Tallinas Pedagoģiskais institūts.Videotreniņu apmācība ( 1988.-1989.g.).

The Course on Communication and Psychologyfor the Trainers Affiliated to the Training Programmfor CS ( EU-PHARE PROGRAMME 1994.-1995.g.).

College For the Nursing and Caring Professions inEskilstuns. Psihoterapijas kurss (1992.-1995.g.).

Publikācijas: Industriālās attiecības., RTU, 1997., metodiskorakstu krājums, (autoru kolektīvs).

Rīgā, 2003.g.

323


Dzīves un darba gājumsUzvārds, Vārds JEVSTIGŅEJEVS VLADISLAVSPersonas kods 230774-10027Dzimšanas vieta Latvija, JelgavaDzīves vieta Dammes iela, 25 - 19

Rīga LV-1069tel.: 7442478

Darba vieta un amats RTU, lektos Materiālu pretestības katedrāIzglītība:

1997. līdz šim brīdim RTU Mehānikas institūta doktorantūra specialitāte “Mašīnbūve”1997 RTU Dzelzceļa transporta institūta maģistrantūra “Dzelzceļa ritoša

sastāvā” specialitātē 1995 RTU Dzelzceļa transporta institūta inženiera-mehānika kvalifikācija 1994 RTU Dzelzceļa transporta institūta bakalaura grāds

Pedagoģiskā darbība No 1998. g. darbs RTU par asistentu, lektoruZinātniskā darba virziens Nelineāra dinamikaPiedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (2000. - 2004.)

Latvijas Zinātnes Padomes projekta Nr. 01.0613 izpildītājs pie vadītāja prof. M. Zakrževska

PĒDĒJO 5 GADU GALVENĀS STARPTAUTISKĀS PUBLIKĀCIJAS

1. M.Zakrzhevsky, R.Smirnova, I.Schukin, Yu.Ivanov, and V.Yevstignejev, Global Dynamics and Bifurcation Analysis of the Forced Oscillations in Piecewise Linear Systems with Nonlinear Dissipation, in V.K.Astashev and V.L.Krupenin (eds.) The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems, Russian Academy of Sciences, Moscow-Zvenigorod, 2001.2. М.Zakrzhevsky, V.Yevstignejev, R.Smirnova, I.Schukin, Yu.Ivanov, Control of Nonlinear Oscillatory Mechanisms: Nonlinear Smart Vibro-Reducer NIViR, in V.K.Astashev and V.L.Krupenin (eds.) The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems, Russian Academy of Sciences, Moscow-Zvenigorod, 2001.3. R.Smirnova, I.Schukin, Yu.Ivanov, V.Yevstignejev, M.Zakrzhevsky, Regular and Chaotic Driven Oscillations with Nonlinear Dissipation, in M.Zakrzhevsky (ed.), International Summer School on Nonlinear Dynamics, Chaos, Catastrophes and Control, Riga, 2002.4. M.Zakrzhevsky, I.Schukin, V.Yevstignejev, R.Smirnova, Yu.Ivanov, Nonlinear Dynamics, Chaos and Control in Vibro-Impact Technology Problems, in M.Zakrzhevsky (ed.), International Summer School on Nonlinear Dynamics, Chaos, Catastrophes and Control, Riga, 2002.5. M.Zakrzhevsky, R.Smirnova, I.Schukin, V.Yevstignejev, Bifurcation Analysis of Forced Oscillations in the Trilinear System with Nonlinear Damping, Transport and Engineering, Mechanics, Scientific Proceedings of Riga Technical University, sērija 6, sējums 7, Riga, 2002.

Valodu prasme latviešu, krievu – dzimtā, angļu – tekošiKvalifikācijas celšana Apmācība personālā datora lietošanā (MathCAD, AutoCAD, SolidWorks).

Curriculum vitaeLZA akadēmiķis, profesors VALDIS KAMPARS

324


Dzimšanas gads un vieta: 05.10.1944., Latvija, Priekule.

Izglītība un zinātniskā kvalifikācija: inženieris (1970), dr. ķīm.(1974), dr.h.ķīm. (1983, 1991), prof. (1989),LZA korespondētājloceklis (1994), LZA akadēmiķis (1997).

Nodarbošanās:zinātniskais līdzstrādnieks RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedrā (1970), docents (1984-1988) , Vispārīgās ķīmijas katedras

vadītājs (1988), profesors (1989), Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāns (1993).

Lekciju kursi, kuri patreiz ir RTU priekšmetu reģistrā:Vispārīgā ķīmija (atšķirīga apjoma, ķīmijas un citu profilu studentiem),

Rūpnieciskā organiskā ķīmija,Teorētiskā fotografija, Fotoķīmija, Degvielas un ziežvielas, Vielas uzbūve. Atomu spektri. Ķīmiskā analīze. Elektronu absorbcijas spektri. Infrasarkanā spektroskopija. Hromatografija.

Doktoranti, kuri patreiz studē: ķīmija (2).

Pētījumu virzieni: Specifiska starpmolekulāra un iekšmolekulāra sadarbība, diazonija sāļi, organisko savienojumu izmantošana optiskās informācijas reģistrējošās sistēmās, organisko savienojumu tehnoloģija, naftas un dabas gāzes produkti, vietējo izejvielu kompleksa izmantošana( kūdra, sapropelis).

Publikācijas: Publicēti vairāk nekā 200 darbi (tajā skaitā 3 Uspehi himii).Pēdējos gados publicēti tādi darbi kā:

V.Kokars, V.Kampars, O.Neilands . HGS, 1993, N# 2, 269-270.V.Kokars, V.Kampars, HGS, 1993, N# 2, 179-181В.Кампарс, В.Кокарс, А.Кайминьш. ХГС, 1999, N#11, 137-139.В.Кампарс, В.Кокарс, А.Кайминьш. ХГС, 2000, Nr.1, c.22-25.V.Kampars, J.Kreicberga, R.Timbare, A.Beinare, U.Vitolins. Intern. Meeting IHSS 10, Tolouse, 2000, p. 907-910V.Kokars, V.Kampars. Fotojūtīgs 4-diazonijfeniletiķskābes tetrafluorborāta starpmolekulārās azosametināšanās produkts. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, Nr2, 106-108 lpp.

Patenti:LV 11344, 12257B, SU 1779027, SU 1804219, SU 1823450.

Citas aktivitātes: Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, Latvijas augstskolu profesoru asociācijas viceprezidents, RTU Senāta priekšsēdētājs, RTU Senāta likumdošanas komisjas priekšsēdētājs, RTU habilitācijas padomes H-01 priekšsēdētājs un habilitācijas padomes H-02 loceklis, Standartizācijas tehniskās komitejas “Naftas un dabas gāzes produkti” priekšsēdētājs, ĶTF Domes priekšsēdētājs, studiju programmu “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģija” padomes priekšsēdētājs, Starptautistarptautiskās humīnvielu pētnieku savienības IHSS biedrs.

325


Adrese: Rīgas Tehniskā UniversitāteĶīmijas tehnoloģijas fakultāte Āzenes ielā 14LV - 1048, Rīga tel.7089224, 7089249

LATVIJA faks 7901460http://www.lza.lv/scientists/kamparsv.htm

326



1. Māra Kampuse2. 050547-127283. Rīga4. Rīga, Zentenes ielā 15-245. RTU, Humanitārais institūts, sporta katedra6. Pabeidzu LVFKI, Ю Nr.390579, fiziskās kultūras un sporta specialitāte.7. 10.gadus spēlēju basketbolu TTT meistarkomandā, 9-kārtēja PSRS, 7-kārtēja Eiropas

čempione, starptautiskās klases sporta meistare. Esmu strādājusi par treneri un sporta metodisti.

8. No 1988.g. 01.04.strādāju RTU fiziskās audzināšanas katedrā par fiziskās kultūras metodisti, lektori.

9. –10. –11. –12. 5 metodiskie darbi 13. Latviešu, krievu, vācu valodas.14. 1996.g. _Ādažos –ASV trenera vadībā – basketbola treniņu vadīšanas metodika.15. Dekāna vietnieks sporta darbā RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

M.Kampuse

327


DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Vispārīgie dati Uzvārds: KataševsVārds: AleksejsDzimis: 1972.g. 24. janvārī, Rīgā, Latvijā.Pilsonība: Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.Ģimenes stāvoklis: Aprecējis.Valodas: Angļu, latviešu, krievu.

Izglītība: Augstākā. 1993.g. pabeidzis Latvijas Universitātes fizikas un matemātikas fakultāti. Diplomdarba tēma: ‘Pārslēgšanās fronte kristālu dendrītu augšanas teorijā’.1997.g. pabeidzis eksterni maģistratūru RTU. Aizstāvēts maģistra darbs ‘Ultravioletā starojuma ietekme uz kaulaudu fototermostimulēto elektronu emisiju’1997. g. sekmīgi pabeidzis RTU doktorantūru cietvielu fizikas apakšnozarē.

Zinātniskais grāds: 1998.g. ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu aizstīvējot promocijas disertāciju ‘Kaulaudu fototermostimulēta eksoelektronu emisija’ (Latvijas Universitātes Fizikas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 27. Februāra lēmums N 4)

Specialiāte: Fiziķis

Zinātniska nozare: Cietvielu virsmas fizika: elektronu spektroskopija;biofizika: kaulaudu elektroniskās īpašības

Zinātniskā darbība

Zinātniskā pieredze: Strādājot RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta kopš 1994.g., veica pētījumus par kaulaudu eksoelektronu emisiju, bioloģiski ekvivalento ultravioleto starojuma dozimetra izveidošanai, kā arī ultraskaņa pielietošanai kaula diagnostikā.

Publikācijas: Kopš 1995.g. tika publicēti 22 zinātniskie raksti referējamos žurnālos, pieņemtas tēzes 33 starptautiskās konferences.

Piedalīšana pētnieciskosprojektos Piedalījās LZP finansēta projekta Nr 93.636 “Daudzfāzes cietvielas ar

enerģētisko spraugu fototermostimulēta elektronu emisija” īstenošanā (vad. prof. J. Dehtjars) 1994 – 96. gg.

Piedalījās LZP finansēta projekta Nr 96.0573 “Hidroksilapatīta - colaģena cietvielas virsmas elektronu struktūras nevienmērība” īstenošanā (vad. prof. J. Dehtjars) 1997 – 2000. gg.

328


Piedalījās LZP finansēta projekta Nr 01.0574 “Optiski stimulētas elektronu pārejas kaulaudu raksturošanai” īstenošanā (vad. prof. J. Dehtjars) kopš 2001.g

Vada LZP finansēto projektu Nr 01.0616 “Hidroksilapatīta - kolaģena cietvielas kompozīta dozimetriskās īpašības” kopš 2001. g

Piedalījās starptautiskā projekta “BIOMED I” (PECO programma) īstenošanai 1994 – 96.gg.

Ekspertīze Starptautiskās zinātnes konferences “Biomedical Engineering and Microtechnologies” (2002. g. oktobris, Rīga) programkomitejas loceklis, piedalījās materiālu publicēšanā

Pedagoģiskā darbība

Pedagoģiskā pieredze: RTU Mikroelektronikas katedrā asistents kopš 1994.g.RTU Fizikālās medicīniskās inženierzinātnes profesoru grupas docents kopš 1999.g.RTU Fizikālās medicīniskās inženierzinātnes profesoru grupas asociētais profesors 2002.g.

Maģistrantu darbu vadība Kopš 1995. gada piedalījās maģistrantu darbības vadība (virs 25

maģistru darbus)

Lekciju un kursupasniegšana RTU priekšmetu pasniegšanai

teorētiskās fizikas pamati ; cietvielu fizika; pusvadītāju fizika; radiācijas fizikafizikālās metodes ārstēšanā un diagnostikā (daļēji, kopā ar prof. J. Dehtjaru)medicīniskie instrumenti un iekārtasradioterapijas fizikālie pamati (daļēji, kopā ar prof. J. Dehtjaru)medicīnas statistikas pamatieksperimentālā tehnikamedicīnisko tehnoloģiju projektu vadība

lekcijas “Radiācias fizikai” “Radioterapija: pacienta dozas plānošana” “Datoru sistēmas radiācijas medicīnā” ikgadējā kursa “Radiācijas drošība medicīnā”, kopš 2001. g, Rīgā

Studiju programmu izstrāde Piedalījās Starptautiskās maģistratūras programma “Baltic Biomedical

Engineering and Physics MSc Courses” izstradē starptautiskā TEMPUS projekta ietvaros 1998 – 2000. gg.

329


Piedalījās Profesionāla bakalaura un maģistra programmu “Medicīnas inženierija un fizika” Rīgas Tehniskā universitātē, 2002-2003.gg.

Pedagoģisko kvalifikācijucelšana

1999.g. piedalījās mācības seminārā ‘Mūsdienas panākumu izmantošana izglītības sistēmā’ (Использование современных достижений в системе образования), Jeruzaleme, Izraēla, 26.01 - 24.02.1999.

2003.g. piedalījās ”Conference on education and training of medical physicists”, Kaunas, Lietuva, 7-8.04.2003

Organizatoriskā darbība

Institūciju vadība Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta padomes zinātniskais sekretārs

Pasākumu organizēšana 1998.g. jūnijs. Seminar on Radiation Protection and Quality

Assurance in Diagnostic Radiology and Safety in Radiotherapy, , sadarbībā ar SAEA, orgkomiteja loceklis1999.g. oktobris. Advanced Baltic course “Radiation protection, safety and quality assurance in medicine” , sadarbībā ar SAEA, orgkomiteja loceklis2000.g. novembris. Nacionālais trenēšanas kurss Radiācijas aizsardzība medicīnā”, sadarbībā ar SAEA, orgkomiteja loceklis2000.g. augusts. Starptautiskā konference “13th International Symposium on Eksoemission and Related Relaxation Phenomena EXO2000”, orgkomiteja loceklis, simpozija sekretārs, piedalījās materiālu publicēšanā 2001.g. septembris. Nacionālais trenēšanas kurss Radiācijas aizsardzība radioterapijā”, sadarbībā ar SAEA, orgkomiteja loceklis 2002. g. oktobris. Starptautiskās zinātnes konferences “Biomedical Engineering and Microtechnologies”, Rīgā, orgkomitējas loceklis, piedalījās materiālu publicēšanā

Biedrības: Latvijas Medicīnas Inženierzinātnes un fizikas biedrības sekretārs.

Darba adrese: Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūts. Rīgas Tehniskā UniversitāteKaļķu ielā 1, Rīga, LV- 1658, Latvija.Tālr./Faks + 371-7089383

2023. gada 9. May

Alekseja Kataševa zinātnisko darbu saraksts

330


Zinātniskie rakstiN Nosaukums Darba

rakst.Izdevn. dati Apj.,

lpp.Līdzautori

1 Photo-affected Processes in Bone Tissue, Tested by Exoelectron Emission.

Druk. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics, V.16, N.215, 1995, p.85

6 Yu. Dekhtyar

2 Exoemission Centers Inserted in Bone by Ultraviolet Radiation

Druk. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics, V.17, N.220, 1996, p.91.

6 Yu. Dekhtyar

3 Electron Structure of Bone Surface Layer, Affected with Ultraviolet Radiation.

Druk. Medical & Biological Engineering & Computing, V.34, Suppl.1, Part 1, 1996. p.177

2 Yu. Dekhtyar

4 Structural imperfections in amorphous e-beam deposed and ion-beam-mixed Cu-Zr films tested by exoelectron emission

Druk. Journal of Applied Physics, 1996, V.79, No 2, p. 1078- 1081.

4 Yu.Dekhtyar A. Kovalevsky N. Karpe

5 Exoemission Centres Discovered for Natural Composite Material (Bone Tissue) Interface.

Druk. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics 1997.

6 Yu. Dekhtyar

6 Long-living Electron States and Energy Gap in Bone.

Druk. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics 1997.

4 Yu. Dekhtyar A. Pavlenko

7 Electron Properties of the Bone Surface

Druk. Proc. of the interantional conference “Biomedical Engineering”, October, 16-17, 1997, Kaunas, Lithuania.

4 Yu. Dekhtyar A. Pavlenko

8 Photothermostimulated exoelectron emision of bone tissue

Rokr. Doktora disertācija 60

9 Implanted materials and bone, tooth tissues compatibility tested by electron spectroscopy.

Druk. Proc. of the 8 Mediterranean Conference on Medical and Biological Engineering and Computing, June, 14-17 1998, Lemesos, Cyprus

3 E.Aleinikova, Yu.Dekhtyar, A. Pavlenko

10 Synergy of bone tissue discovered by exoelectron and atomic force analyses

Druk. Microsystmes technology activities in Baltic region, Kaunas, Technologija, 1999. pp.50-52

3 A. Pavlenko, P. Tengvall

11 Evaluation of charge carries concentration in the surface layer of bone

Druk. Medical and Biological Engineering and Computing, V. 37, S1, 1999. pp. 183-184

2 Pavlenko A., Pavlenko I.

12 Bone morphology affected by ultraviolet radiation

Druk. Medical and Biological Engineering and Computing, V. 37, S1, 1999. p.248

1 Pavlenko A., Tengvall P.

331


N Nosaukums Darba rakst.

Izdevn. dati Apj.,lpp.

Līdzautori

13 Bone under ultraviolet radiation: synergetic?

Druk. Mechanical properties of cells and tissues, Martin-Luther-University, Vācija, 1999, pp.57-58

2 Benech Jo., Pavlenko A., Tengvall P.

14 Bone material as ultraviolet dosimetr.

Druk. Taikomoji Fizika, Kaunas, Techhnologija, Lietuva, 2000, pp. 79-82.

4 Boguchraska T., Pavlenko A., Pavlenko I., Horošilovs S., Zakaria M.

15 Bone electron stucture affected by ionising radiation

Druk. Taikomoji Fizika, Kaunas, Techhnologija, Lietuva, 2000., pp.351-354

4 Boguchraskaja T., Pavlenko A., Pavlenko I., Horošilovs S., Zakaria M.

16 Electron transitions and structural changes in bone

Druk. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Vol.6. Supplement, 2000

6 H. Arwin, T. Bogicharska, R. Hill, Yu. Dekhtyar at.al.

17 Influence of radiation on the electron structure of bones


4 T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko, I. Pavlenko

18 Atomic force microscopy and electron spectroscopy for studying surface structure and electron potential of osteocomposites


4 J. Benech, Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko, P. Tengwall

19 Technology to prepare the bone for exoemission tests


4 T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, Yu. Kataševa, A. Pavlenko, I. Pavlenko, M. Zakaria

20 Structure of bone affected by radiation

Druk. Biomedical Engineering, (proc. of the international conference, 18-19 October 2001, Kaunas, Lithuania), Kaunas, Tehnologija, 2001, pp 97-100, 2001

4 T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar, et.al

21 Ultraviolet radiation affection on bone composition,

Druk. Technology, Kauna, pp. 63-64, 2002.

2 T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar

22 Ultraviolet radiation affection on bone structure,

Proc. of the 12th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and

2 T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar

332


Medical Physics, Reykjavik, Iceland, pp.184-185, 2002.

TēzesN Nosaukums Pasākums Līdzautori1 Ultrasound and exoelectron

spectroscopy method for investigation of bone tissue.

Biomed I workshop, May 18-21, 1995, Leuven, Belgium.

Yu. Dekhtyar, A. Tatarinov, H. Janson.

2 Photoinduced Structure Changes in Composite Polymers Tested by Exoelectron Spectroscopy

E-MRS Spring meeting, May 22-26, 1995, Strasbourg, France.

Yu. Dekhtyar, V. Ionin

3 Exerting an Influence of Ultraviolet Light on Bone Tissue

The 10th. Congress of the Polish Society of Medical Physics. September 15-18, 1995, Krakow, Poland.

Yu. Dekhtyar

4 Ultraviolet Light and Exoelectron Emission as New Instruments for Testing of Bone Tissue Properties

VII Mediterranean Conference on Medical & Biological Engineering, September 17-18, 1995, Jerusalem, Israel.

Yu. Dekhtyar

5 Ultraviolet Affecting on Bone Tissue. Röntgen Centenary Congress, September, 20-30, 1995, Würzburg, Germany.

A. Balodis, Yu. Dekhtyar

6 Electron and Mechanical Properties of Bone, Tested by Exoelectron Emission and Ultrasound.

Biomed I workshop, February 29 - March 2, 1996, Leuven, Belgium.

Yu. Dekhtyar, A. Tatarinov, H. Janson.

7 Electron Structure of Bone Surface Layer, Affected with Ultraviolet Radiation

11th Nordic-Baltic confrence on Biomedical Engineering, June 12-16, 1996, Tampere, Finland.

Yu. Dekhtyar

8 Exoemission Centers Inserted in Bone by Ultraviolet Radiation

17 Karpatz Seminar on Exoemission and Related Phenomena, June, 17-21, 1996, Turawa, Poland.

Yu. Dekhtyar

9 Bone Structure Affected by Electromagnetic Irradiation.

10th. Conference of the European Society of Biomechanics, August 28-31, 1996, Leuven, Belgium.

Yu. Dekhtyar

10 Effect of Ultraviolet Radiation on Bone’s Electron Structure

International Conference on Radiation and Health, November 3-7, 1996, Beer-Sheva, Israel

Yu. Dekhtyar

11 Exoemission Centres Discovered for Natural Composite Material (Bone Tissue) Interface.

12 International Symposium on Exoemission and its Applications, September 17-22, 1997, Polanica-Zdroj, Poland

Yu. Dekhtyar

13 Long-living Electron States and Energy Gap in Bone.

12 International Symposium on Exoemission and its Applications, September 17-22, 1997, Polanica-Zdroj, Poland

Yu. Dekhtyar A. Pavlenko

14 Electron properties of the bone surface Biomedical Engineering, October, 16-17, 1997, Kaunas, Lithuania.

Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko.

333


15 Electron Properties of Bone Influencing its Mechanical Properties

Third World Congress of Biomechanics, Japan, 1998

Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko, V. Noskov.

16 Electron Structure of Bone Affects its Mechanical Properties

11th Conference of The European Society of Biomechanics, 1998, Touluse, France.

Yu. Dekhtyar, N.Mironova, V.Noskov, A.Pavlenko

17 Implanted materials and bone, tooth tissues compatibility tested by electron spectroscopy.

8 Mediterranean Conference on Medical and Biological Engineering and Computing, June, 14-17 1998, Lemesos, Cyprus

E.Aleinikova, Yu.Dekhtyar, A. Pavlenko

18 Electron Structure of Bone Tissue, Studied by Means of Photoelectron Spectroscopy and Luminescence.

Congress of Solid State Physics, June 7-10, 1998, Wroclaw, Poland.

Yu.Dekhtyar, A. Pavlenko.

19 Bone tissue surface modified by ultraviolet radiation.

Material Research Society, April, 13-16, 1998, San- Francisco, USA,.

Yu.Dekhtyar, A. Pavlenko

20 Is the bone a natural semiconductive radiation detector ?

Conference on Semiconductor Detector, May 6-7, Riga, 1998

Yu. Dekhtyar, S. Khoroshilov, A. PavlenkoL Oster

21 Bone Sensitivity to Ultraviolet Radiation, Tested Using Exoelectron Spectroscopy.

EASTRO 17th Annual Meeting, September 20 –24, 1998, Edinburg, UK.

Yu. Dekhtyar, S. Khoroshilov, A. Pavlenko

22 Implanted materials and bone-, tooth- tissues compatibility

4. Zin. konf. Latvijas fizikas bidrìba, Daugavpils, 1998( p.35)

Aleinikova J., Pavlenko A.

23 Optically polarised gemini states of irradiated bone tissue

VI. Int. Conf. on Med. Phys. Patras, Greece, 1999. Physica Medica, 1999, V. XV, N. 3. (p.175)

Arwin H., Pavlenko A.

24 Optically Polarised “Gemini” State of Irradiated Bone Tissue

VI International Conference on Medical Physics – Patras Medical Physics, 1999

H. Arvin, Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko

25 Radiation induced bone modification Theory and Practice of conservative cancer treatment. 3d Congress of the Lithuanian chemotherapits, onkoradiologists and radiotherapists, Palanga, 1999

Mironova-Ulmane Ņ., Pavlenko A., Pavlenko I., Tengvall P.

26 Kaulaudu materiāla virsmas modifikācija

Latv. Universitātes CFI 16. Zin. Konf., LU, 2000.(p.81)

Pavlenko A., Tengvall P.

27 Usage of ultrasound for local bone injuries monitiring

“Biomechanics IV”, September. 23.-25, 2001, Davos, Switzerland

Yu. Dekhtuar, I Derjugina, J. Kataševa etc,.

28 Evaluation of the size of the local bone injuries by means of ultrasound

International Conference on Medical Physics and Engineerings in Health Care, October 18-20, 2001, Poznan, Poland

Yu. Dekhtuar, I Derjugina, J. Kataševa etc,.

29 Influence of radiation on bone structural properties”

International Conference on Medical Physics and Engineerings in Health

T.Bogucharska, G. Boka, R.

334


Care, October 18-20, 2001, Poznan, Poland

Gerlach et.al.

30 Kaulaudu defektu izmēru novērtēšana ar ultraskaņas metodi

“III. Starptautiskais Sporta Medicīnas Kongress”, 2001.g. 19.-20. oktobrī, Rīga.

J. Dehtjars, I. Derjugina, J. Kataševa, un citi.

31 Ultraviolet radiation affection on bone composition

“Applied physics”, May 27-28, 2002, Kaunas, Lithuania

T.Bogucharska, Yu. Dekhtyar,

32 Ultraviolet radiation affection on bone structure

12th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, Reykjavik, Iceland, (Proc, pp.184-185, 2002)

T.Bogucharska, Yu. Dekhtyar,

33 Influence of ultraviolet radiation on the photothermostimulated exoemission of Ca3(PO4)2,

“Biomedical Engineering”, October 23-24, 2003, Kaunas, Lithuania

Y. Dekhtyar, Ch. Meissner

Patenti1. Kaulaudu stāvokļa novērtēšanas

paņēmiensLR, Pieteikums Nr P-98-64 Yu. Dekhtyar,

T. Knellere, A. Pavlenko

2023. gada 9. May

Paraksts: A. Kataševs

RTU zinātniska sekretāre R. Kleina

Alekseja Kataševametodisko darbu saraksts

N Nosaukums Darba rakst.

Izdevn. dati Apj.,lpp.

Lģdzautori

1. Mācību programma priekšmetā "Medicīniskie instrumenti un iekārtas"

Rokr. Rīga, 1998 2 -

2. Metodiskie norādījumi kvalifikācijas darba izstrādāšanai studiju programmai "Medicīniskā inženierzinātne un medicīniskā fizika" koledžas apmācībai.

Rokr. Rīga, 1998 4 A. Balodis

3. Datorizētais lekciju konspekts - izdales materiāls priekšmetā "Medicīniskie instrumenti un iekārtas"

Rokr. Rīga, 1998 - 2002 90 -

4. Joint Baltic biomedical engineering and physics courses

Druk. Medical and Biological Engineering and Computing, V. 37,

2 Hinrikus H., Yu. Dehtjads et. al.

335


S1, 1999. pp144-1455 Joint Baltic Biomedical Engineering

and Physics CoursesTēzes VI International

Conference on Medical Physics – Patras Medical Physics, 1999

Yu. Dekhtyar, H. Hinrikus, et. al.

6. Starptautiskās maģistratūras programma “Baltic Biomedical Engineering and Physics MSc Courses”

Druk300 eks.

Rīga, 2000, 133 M. Auzinsh, Yu. Dekhtyar, H. Hinriks, P-H. Kingisepp et. al.

Tajā skaita programmas kursiem “Medical Instruments and equipment”, “Ultrasound techniques”

7. Uzdevumu krājums priekšmetam "Medicīniskie instrumenti un iekārtas"

Rokr. Rīga, 2001 20 -

8. Lekciju konspekts kursa “Fizikālas metodes ārstēšanā un diagnostikā” nodaļai “Ultraskaņas diagnostika”

Rokr. Rīga, 2001-2002, 25 -

“Medical physics education in Latvia”

Tēzes ”Conference on education and training of medical physicists”, Kaunas, Lietuva, 7-8.04.2003

Yu. Dekhtyar, S. Popov

9. Datorizētais lekciju konspekts - izdales materiāls tālākizglītības kursam “Radiācijas drošība medicīnā”.

Rokr. Rīga, 2003 30

10. Metodiskie noradījumi laboratorijas darbiem kursā “Merīšanas tehnika medicīnā”


11 Metodiskie noradījumi laboratorijas darbiem kursā “Cietvielu analīzes metodes”


2023. gada 9. May.

336


Dzīves un darba gājumsKivlāns Ivars

337


Dzīves vieta: Tautība: Dzimšanas dati: Izglītība: Kvalifikācija:

Valodas: Vaļasprieks:

Rīga, Višķu iela 13 dz. 87 tel. 267524 latvietis, dzimis 1954.gada 12.martā, Rīgā. augstākāinženieris-matemātiķis

Stažēšanās-1. ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, Mikroprocesoru laboratorija.

2.Ziemeļrietumu energotīklu apvienotā dispečeru pārvalde, Releju aizsardzības dienests.

3. RTU, Pedagoģiskās meistarības fakultāte.Apl#34 1984.g.4.Beidzis mazo uzņēmumu vadības-grāmatvedības kursus SIA GRĀDA Reģ. Apl.Nr.GI-0072, 1998.g.Aspirantūra- beidzis aspirantūru specialitātē: "Tehniskā kibernētika un informācijas teorija" , tēma- "Vadības objekta hiearhisku mikroprocesoru struktūru tehniskās diagnostikas metodes un algoritmi." 1986.g. Maģistratūra- ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu lietišķās datorzinātnēs, maģistra darbs: "Informācijas meklēšanas, nelineāru vienādojumu un aproksimāciju, mikroprocesoru imitācijas sistēmu ieviešana mācību procesā" , RTU, 1995.g.

Latviešu, krievu, vācu, angļu-tehn.tulk. ar vārdn. Daba, zemledus makšķerēšana. Sporta meistars šahā.

Darba pieredzes apkopojums

338


1977.gada beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, profils - lietišķā matemātika (0647) un ieguvis inženiera matemātiķa-programmētāja specialitāti.

Starpaugstskolu mācību un ražošanas skaitļošanas centrs - jaun. zin. līdzstr. 1977.g.Rīgas Politehniskais institūts , Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Matemātiskās apgādes katedra- asistents 1977-1982g.Rīgas Tehniskā universitāte, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Informātikas un programmēšanas katedra -lektors no 1992.gRTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts -lektors no 1998.g.Piedalījies zinātnisko un līgumdarbu izstrādēs, kas saistīti ar mikroprocesoru un

apmācību sistēmu programmēšanu, magnētisko lauku rēķiniem enerģētikā, diagnostiku sistēmām uz mikroprocesoru bāzes, imitācijas un modelējošo sistēmu izveidi un programmēšanu.

Izstrādājis daudzas mācību programmas un vadījis datorapmācības kursus DOS un Windows vidēs:

1.Latvijas kuģniecībā -peldošā sastāva apmācības kursi DOS, Windows vidēs.2.AS "Turības mācību centrā"- studentu apmācība Word, Exel vidēs.3.Rīgas pils. Darba biržas pieaugušo pārkvalifikācijas kursi Windows, Word un citas programmas.Strādājot RTU, vadījis inženiera diplomprojektus un bakalaura darbus, lasījis lekcijas

ap 20 dažādos priekšmetos . Šobrīd lasa lekcijas "Delphi", "Datorgrafika", "3D grafika Windows vidē", "Datorgrafika Intemetā" un citos priekšmetos. Vairāku zinātnisko un metodisko darbu autors. Pārvalda vairāk kā desmit programmēšanas valodas. Strādājis ar EC, Intel 8008,8080,CM-4, IBM 4318 ,SUN, IBM PC u.c. datoriem.

339


C U R R I C U L U M V I T A E

Uzvārds …………… KNĒTSVārds …………………. IVARS

Dzimšanas datums un valsts ….. 1938. gada 17. septembrī, LatvijāPavalstniecība …………………... Latvijas Republika

Informācija par izglītību:

Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti 1961. gadā; Piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds (līdzvērtīgs Ph.D grādam) cietvielu

mehānikā Rīgas Politehniskajā institūtā 1965. gadā; Piešķirts tehnisko zinātņu doktora grāds (līdzvērtīgs Dr.habil.) cietvielu mehānikā par

biomehānikas tematiku Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā 1977. gadā;

Latvijas Zinātnes Padome 1992. g. 9. janvārī piešķīrusi Latvijas habilitētā inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (diploms A-Dh Nr 000038).

Informācija par darbu:

Kopš 1999.g. Rīgas Tehniskās universitātes rektors;1987-1999.g. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors;Kopš 1994.g. Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un Biomehānikas profīlinstitūta direktors;1969-1987.g. LZA Polimēru mehānikas institūta biomehānikas laboratorijas

vadītājs;1966-1969.g. LZA Polimēru mehānikas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks;1963-1966.g. LZA Polimēru mehānikas institūta vecākais inženieris – grupas

vadītājs;1961-1963.g. Rīgas Politehniskā institūta plasticitātes problēmu laboratorijas

jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks;

Mācību spēka darbs augstskolā:

Kopš 1990.g. Rīgas Tehniskās universitātes profesors;1978.-1990.g. Profesors Rīgas Politehniskajā institūtā (pusslodze);1971.-1978.g. Docents Rīgas Politehniskajā institūtā (pusslodze);1967.-1971.g. Asistents Rīgas Politehniskajā institūtā (pusslodze);1963.-1967.g. Lektors Rīgas Politehniskajā institūtā (pusslodze);

Zinātniskā darba virzieni:

Cietvielu mehānika; Kompozīto materiālu mehānika; Biomehānika; Bioloģisko audu mehānika; Biomateriāli.

Zinātniskās publikācijas un patentes – apm. 190, ieskaitot 3 grāmatas un 6 patentes (ASV, Francijā, Japānā, Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā).

Svarīgākās zinātniskās publikācijas (grāmatas):

340


1/ I.Knēts. ‘’Mūsdienu virzieni matemātiskajā plasticitātes teorijā’’. Izdevn. ‘’Zinātne’’, Rīga, 1971 (krievu val.);

2/ I.Knēts, G.Pfafrods, J.Saulgozis. ‘’Cieto bioloģisko audu deformēšanās un sabrukums’’. Izdevn.’’Zinātne’’, Rīga, 1980 (krievu val.);

3/ I.Obrazcovs, I.Adamoviča, I.Barers, I.Knēts u.c. ‘’Stiprības problēmas biomehānikā’’. Izdevn. ‘’Visšaja škola’’, M., 1988 (krievu val.).

Svarīgākās zinātniskās publikācijas 1998-2003:

1. Knets I., Laizans J., Cimdins R., Vitins V., Dobelis M. "Biomechanical reaction of double coating on metal implants". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 2. Gordon & Breach Science Publishers, Singapore, 1998, pp.173-177.

2. Knets I., Laizans J., Dobelis M. "Numerical modelling of the biomechanical reaction of human tibia under complex loading state". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 2. Gordon & Breach Science Publishers, Singapore, 1998, pp. 299-304.

3. Knets, A. Melnis, M. Dobelis "Effect of Time Dependence on the Mechanical Behavior of Compact Bone Tissue". In: Solid Mechanics and its Applications (IUTAM Symposium on Synthesis in Bio Solid Mechanics, Lyngby, Denmark, 1998). Proceedings. Kluwer Academic Publishers, Dordrecht/Boston/London, 1999, pp. 129-138.

4. Knets I. "General Principles of the Biomechanical Behavior of Reological Tissue". Journal of Medical and Biological Engineering and Computing, Vol. 37, Suppl. 1, 1999, pp. 37-42.

5. Knets I., Filipenkovs V., Dobelis M., Rupeks L. "Bonding Strength at the Interface of Bone Tissue and Composite Implant Made of Ultrahigh Molecular Mass Polyethelene and Hydroxyapatite". Journal of Medical and Biological Engineering and Computing, Vol. 37, Suppl. 1, 1999, pp. 204-205.

6. Knets I. "General Principles of the Bone Tissue Testing". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, No 2, 1999, pp. 55-66.

7. Filipenkovs V., Knets I., Cimdins R., Vitins V., "Mechanical Properties of Biocomposites and Their Bonding Strength with the Bone Tissue". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, Supplement 1, 1999, pp. 157-160.

8. Vitins V., Filipenkovs V., Knets I., Cimdins R. "Effect of Bioglass Coating at the Interface Between the Bone Tissue and Implant". Acta of Bioengineering and Computing, Vol. 1, Supplement 1, 1999, pp. 531-533.

9. Yuehuei H. An, William R. Barfield, Ivars Knets. “Methods of Evolution for Bone Dimensions, Densities, Contents, Morphology, and Structures”. In: Mechanical Testing of Bone and the Bone-Implant Interface (eds. Yuehuei H. An, Robert A. Draughn), CRC Press, 2000, pp. 103-118.

10. Knets I., Laizans J., Bigestans, A., Middleton J., Dobelis M., Vitins V. "3D model of the human mandible and dentition system". In: Computer Methods in Biomechanics & Biomedical Engineering –3 (Eds., J. Middleton,

341


M.L.Jones, N.G. Shrive & G.N. Pande), Gordon and Breach Science Publishers,The Netherlands, India, etc., 2001, pp. 643-648.

11. Knets I., Laizans J., Dobelis M., Middleton J., Bigestans, A., Vitins V. "Stress analysis in the human mandible during simulated tooth clenching". In: Computer Methods in Biomechanics & Biomedical Engineering –3 (Eds., J. Middleton, M.L.Jones, N.G. Shrive & G.N. Pande), Gordon and Breach Science Publishers,The Netherlands, India, etc., 2001, pp. 661-666.

12. Berzina I., Salma I., Cimdins R., Berzina I., Knets I., "The technology of preparation of bioceramic implants for histomorphometric investigations". RTU Zinātniskie raksti, 1. sērija (Materiālzinātne un lietišķā ķīmija), 2. sējums, 2001, lpp. 27-34.

13. Bīgestāns A., Skaģers A., Knēts I., Vītiņš V., Makarovs A., Paegle I., Grauss G., “Apakšžokļa korpusa un leņķa daļas kortikālā kaula biomehāniskie un morfoloģiskie pētījumi”. Latvijas Medicīnas akdēmijas Zinātniskie raksti, Sērija: “Ķirurģija, Farmācija, Stomatoloģija”, 2001, lpp. 192-196.

14. Filipenkovs V., Knets I., “Mechanical properties of biocomposites made of mineral components for bone tissue replacement”. Acta of Bioengineering and Biomechanics, 2001, vol. 3, Suppl. 2, pp.149-156.

15. M.Dobelis, I.Knets, J.Laizans, A.Bigestans, J.Middleton, V.Vitins, “FEM analysis of fractured mandible”. In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 4. University of Wales College of Medicine Publ., (e-publication; ISBN: 1 903847 09 5). 2002. 6 pages.

16. I.Knets, "Basic principles of the mechanical testing of bone tissue". In: Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering – 4. University of Wales College of Medicine Publ., (e-publication; ISBN: 1 903847 09 5). 2002. 8 pages.

17. Knets I., “Peculiarities of the structure and mechanical properties of biological tissue”, Meccanica (Kluwer Academic Publishers), 2002, vol. 37, 375-384.

18. M.Dobelis, I.Knets, J.Laizans, V.Vītiņš “3D modelling of the human mandible for FEA study. Acta of Bioengineering and Biomechanics, 2002, Vol.4, Suppl. 4, 151-152.

19. I.Knets, V.Filipenkovs, M.Dobelis, V.Vītiņš “Mechanical properties of biomaterials made of mineral components, and bonding strength between bone tissue and implant”. Acta of Bioengineering and Biomechanics, 2002, Vol.4, Suppl. 4, 696-697.

20. A.A.Natali (Italy), R.T.Hart (USA), P.G.Pavan (Italy), I.Knets (Latvia) Mechanics of Bone Tissue. In book: “Dental BioMechanics”, Taylor & Francis, London, 2003, 1-19.

342


Aktivitātes

Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (kopš 1992); Latvijas Zinātņu Akadēmijas Senāta loceklis (kopš 1998); Eiropas Zinātņu un Mākslas Akadēmijas (ACADEMIA SCIENTARIUM et ARTIUM

EUROPEA) akadēmiķis (kopš 2000); Pasaules Biomehānikas Padomes loceklis (kopš 1990); Latvijas Medicīnas akadēmijas Goda doktors (kopš 2000);

Latvijas Augstākās izglītības padomes loceklis (kopš 2000)

Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētājs (1992-93; 1995-96); Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1991-92; 1994-95); Valdības komisijas vadītājs Latvijas Republikas teritorijā esošo Maskavas pakļautības

zinātnisko pētniecības iestāžu pārņemšanai (1991. gada 25. augusts – 10. septembris) Latvijas jurisdikcijā;

Latvijas Zinātnes Padomes loceklis (kopš 1990); Latvijas Zinātnes Padomes Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

(kopš 1992); Latvijas Zinātnes Padomes Budžeta komisijas priekšsēdētājs (1998-99);

Latvijas Augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2000-02); Latvijas augstskolu rektoru padomes loceklis (kopš 1996); LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Zinātnes finansēšanas sistēmas reorganizācijas

komisijas loceklis (1995); LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes integrācijas

komisijas loceklis (1996); LR Izglītības un Zinātnes ministrijas ‘’Nacionālās augstākās izglītības sistēmas un

institūciju attīstības koncepcijas’’ novērtēšanas komisijas loceklis (1998);

bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Biomehānikas problēmu zinātniskās padomes zinātniskais sekretārs (1977-83);

bij. PSRS Zinātņu Akadēmijas Biomehānikas problēmu zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieks (1983-88);

Čehoslovākijas Mehānikas biedrības goda loceklis (1987-93); Eiropas Biomehānikas biedrības goda loceklis (kopš 1986); Eiropas Biomateriālu bierības loceklis (kopš 1987);

Biedrības ‘’Latvija – Dienvidāfrikas Republika’’ priekšsēdētājs (kopš 1993); Latvijas Olimpiskās Akadēmijas vice-prezidents (1990-94); Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1988-96); Latvijas Olimpiskās komitejas Valdes loceklis (1988-92);

Zinātnisko žurnālu redkolēģijas loceklis: ‘’Journal of Material Science – Materials in Medicine’’, Chapman and Hall, London, UK (kopš 1990); ‘’Mechanics of Composite Materials’’, Zinātne, Rīga (kopš 1981); ‘’Computer Methods in Biomechanics and Biomedical Engineering’’, Gordon & Breach, Newark (USA) un Reading (UK) (kopš 1996); ‘’Acta of Bioengineering and Biomechanics’’, Wroclaw (Poland) (kopš 1999).

343


Pasaules 1. Biomehānikas kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (San Diego, ASV, 1990);

Pasaules 2. Biomehānikas kongresa starptautiskās orgkomitejas loceklis (Amsterdama, Nīderlande, 1994);

bij. PSRS 1. (Rīga, 1975), 2. (Rīga, 1979) un 3. (Rīga, 1983) Biomehānikas konferenču zinātniskais sekretārs;

bij. PSRS 4. (Rīga, 1986) un vienlaicīgi Eiropas Biomehānikas biedrības Biomehānikas konferences orgkomitejas priekšsēdētāja vietnieks;

2. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā orgkomitejas loceklis (Swansea, UK, 1994);

Starptautiskās konferences ‘’Zinātne Centrāl- un Austrumeiropas universitātēs’’ orgkomitejas loceklis (Krakova, Polija, 1997);

3. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā starptautiskās orgkomitejas loceklis (Barselona, Spānija, 1997);

IUTAM simpozija starptautiskās orgkomitejas loceklis (Lyngby, Dānija, 1998); 8. IMEKO konferences starptautiskās orgkomitejas loceklis (Dubrovnika, Horvātija,

1998); 4. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā

starptautiskās orgkomitejas loceklis (Lisabona, Portugāle, 1999); 11. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biomedicīnas konferences starptautiskās

orgkomitejas loceklis (Tallina, Igaunija, 1999); 5. Starptautiskā simpozija par datormetožu pielietošanu biomehānikā un biomedicīnā

starptautiskās orgkomitejas loceklis (Roma, Itālija, 2001); IASTED Starptautiskās biomehānikas konferences orgkomitejas loceklis (Rodosa,

Grieķija, 2003).

ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas un PSRS ZA sadarbības programmas stipendiāts pēcdoktora studijām ASV: Brauna universitātē, Jeilas universitātē, Kalifornijas universitātē Los Andželosā un Stanforda universitātē (1967.g. septembris – 1968.g. jūlijs);

Vieslektors, Starptautiskā skola par kaula biomehāniku (Varna, Bulgārija, 1975); Viesprofesors, Case Western Reserve University, Cleveland, USA (1977.g. decembris

– 1978.g. janvāris); Viesprofesors, Starptautiskā skola par kaula biomehāniku (Udine, Itālija, 1986); Viesprofesors, Starptautiskās universitātes centrs (Monte San Savino, Itālija, 1995); Viesprofesors, Stanforda universitāte (Stanforda, ASV, 2000).

Eiropas Savienības starptautiskās programmas TEMPUS projekta ‘’Izglītības sistēmas attīstība bioinženierijā, biomehānikā un biomateriālzinātnē’’ koordinators (1992.g. septembris – 1995.g. augusts).

Eiropas Savienības starptautiskās programmas TEMPUS projekta ‘’Inženierizglītības un zinātnes integrācija Latvijā’’ koordinators (1995.g. septembris – 1998. gada augusts).

NATO starptautiskā zinātniskā projekta „Nelineāru skaitlisku konstitutīvu modeļu izstrāde periodontālajiem audiem” vadītājs Latvijā (2002.g. novembris – 2004. novembris).

Darba adrese: Rīgas Tehniskā UniversitāteKaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, LatvijaTel: +371 7 089300; Fax: +371 7 089302e-mail: [email protected]

344


Mājas adrese: Zaļā iela 4, dzīv. 49Rīga, LV-1010, LatvijaTel: +371 7 323355

345



Vārds, uzvārds: Māris KnitePersonas kods: 020455-11824Dzimšanas vieta: Dobele, Latvija Dzīves vieta: Dzirnavu 74/76 dzīv. 20, Rīga, LV-1050 Darba vieta: RTU Tehniskās fizikas institūts, Cietvielu fizikas profesora grupa, Āzenes ielā 14/24, Rīga, LV-1048, tel. 7089380, 9425509LR zinātniskais grāds: fizikas habilitētais doktors (Dr.habil.phys.), diploms C-Dh Nr.000208, specialitāte: cietvielu fizika.Darbs akadēmiskās iestādēs:06.2003. - RTU Senāta priekšsēdētājs10.1999. - RTU valsts profesors, Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs,Tehniskās fizikas institūtā07.1999. - Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūta direktors03.1999. - 09.1999. asoc. profesors Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā09.1993. - 03.1999. docents Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā 02.1990. - 09.1993. vecākais pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrā09.1978. - 02.1990. asistents Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrāProfesionālās iemaņas zinātniskajā darbā:segnetoelektriķu, segnetoelastiķu un silicīdu elektrisko un optisko īpašību un fāžu pāreju pētīšana; lāzera starojuma vadības ierīču un infrasarkanā starojuma sensoru izstrāde; polimēru – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus funkcionālos materiālus.Profesionālās iemaņas pedagoģiskajā darbā:lekciju kursa pasniegšana, praktisko nodarbību un laboratorijas praktikuma vadīšana 1) bakalauratūras studentiem fizikā, kursā “Materiālu struktūra un īpašības”; 2) maģistratūras studentiem dielektriķu fizikā un optoelektronikā, kursā “Jauno materiālu fizika”; 3) muitniekiem fizikā.Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā: LZP finansēto zinātnisko projektu Nr. 96.0538 “Ar lāzera starojumu inducētu fāžu pāreju mehānismu pētījumi silicīdus saturošās daudzslāņu struktūrās”; Nr. 01.0576 “Aktīvi polmērkompozīti un daudzslāņu struktūras: izstrāde, īpašības un inducētie efekti” un LZP programmas daļas Nr. 02.0003.4.4 “Jaunas paaudzes metālu, polimēru un keramikas nanokompozīti” vadītājs.Svarīgākās starptautiskās publikācijas(1998-2003):1. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. Applied Surface

Science, V208-209C, 2003, p.378-381.2. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternberg, Ferroelectrics, V286,

2003, p.321-3263. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, D.Erts. Materials Science & Engineering C, V19,

Iss.1-2, 2002, p.15-19.4. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, Boris Polyakovs, D.Erts. Proc. SPIE, Vol.4627,

2002, p.113-117.5. M.Knite, L.Shebanovs, V.Snitka. Proc. SPIE , Vol.4157, 2001, p.208-211.6. M. Knite, J.Blūms. Proc. of Second European International Conference on “Physics

Teaching in Engineering Education”, (PTEE 2000), Budapest, Hungary, 2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf

346


7. M.Knite, A.Krumins and D.Millers. “Defects and Surface-Induced Effects in Advanced Perovskites”, Kluwer Academic Publishers, Vol.77, 2000, p. 405-410.

8. M.Knite Proc. SPIE, 1999, 3571, p.359-363.

Kopējais zinātnisko darbu skaits: 122 zinātniskie darbi; 17 mācību - metodiskie darbi.Valodu prasme: latviešu, vācu, krievu, angļu. Nozīmīgākā pieredze ārzemēs (kvalifikācijas paaugstināšana): 10.1991 - 08.1992.g. stažēšanās Austrijā, Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtā. (rezultātā publicēts raksts - M. Knite, W. Schranz, A.Fuith and H.Warhanek, J. Phys.: Condens. Mater., 5, 1993, p. 9099-9104.)

Rīgā, 2003.g. 22.. oktobrī M.Knite

347


DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE)

Valērijs Kuņickis

Dzimšanas datums: 1952.g.17.oktobrisPersonas kods: 171052 – 10604Adrese: Rīga, Olaines 3 – 10Tālruņa nr.: 7461720Izglītība 1975. – Maskavas Valsts universitāte, Filozofijas

fakultāteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1990. – docents 1985. – filozofijas zinātņu kandidāts

Darba pieredze: 1990. – 2003.g. RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents 1980. – 1990.g. RTU vecākais pasniedzējs 1975. – 1980.g. RTU asistents

Zinātniski pētnieciskā darbība un akadēmiskie kursi:

Vispārējā socioloģija Sociālā psiholoģija Industriālās attiecības Biznesa socioloģija Personāla vadīšana

Publikācijas: V.Kuņickis. Pedagogs – jaunrades vadītājs. Arodpedagoģijas elementi. 8.laidiens. Rīga, RTU, 1999.g. – 35 lpp V.Kuņickis. Profesiogrāfiskā analīze: izmantošana un iespējas. RTU Zinātniskie raksti (8.sēr.). Rīga, RTU, 2002. 1.sēj. 58.-61.lpp V.Kuņickis. Organizāciju kultūra: mūsdienu diagnostikas metodes. RTU Zinātniskie raksti (8.sēr.). Rīga, RTU, 2003. 4.sēj. 154.-158.lpp

Valērijs Kuhņickis Rīga, 2003.g.

348


Curriculum vitae

Vārds, uzvārds: VALENTĪNA KUZŅECOVADzimšanas datums: 23.04.1939.Dzimšanas vieta: Krievija, ĻeņingradaTautība: UkrainieteĢimenes stāvoklis: PrecējusiesAdrese: Mednieku iela 8-11, Rīga, LV-1010Tālrunis: 7332257Mērķis: Lai piedalītos konkursā un izsludināto docenta vietu

RSU Mikrobioloģijas katedrā Izglītība: 1968. – 1971.g. aspirantūra Tomskas Valsts

Medicīnas institūts; 1962. – 1963.g. Novosbirskas Valsts medicīnas institūts; 1957. – 1962.g. Rīgas Medicīnas institūts; 1947. –1957.g. Rīgas 16.vidusskola.

Zinātniskais grāds: Dr.medAkadēmiskais nosaukums:

Docenta vietnieks

Darba apraksts: Kopš 1990.g. docenta vietnieks RSU Mikrobioloģijas katedrā; 1981. – 1990.g. asistente RSU Mikrobioloģijas katedrā; 1978/ - 1981.g. RMI flurometrijas laboratorijas vec.zin. līdzstrādniece; 1967. – 1974.g. Tomskas Zinātņu vakcīnu un serumu institūts, zin. līdzstrādniece; 1963. – 1967.g. ārsts -terapeits Novosibirskas un Tomskas klīnikās.

Darbs amatu apvienošanas kārtībā:

Kopš 1996.g. l/d “Latsert” vadošais pētnieks.

Līdzdarbība profesionālajās un sabiedriskajās organizācijās:

Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijas biedre. Klīniskās imunoloģijas asociācijas biedre.

Publikācijas: 23Autorapliecības: 2Valodas: Krievu -dzimtā, Latviešu –labi, Angļu –labi.

349



Vārds, uzvārds: Nataļja Lāce

Dzimšanas datums un valsts:

1960.g., 17. februāris, Rīgā, Latvijā

Adrese: Lēpju 5 – 68, Rīga, LV – 1016

Tālrunis: d. 7089324; mob. 9543819

Izglītība: RPI aspirantūra (1982. – 1985.)Rīgas Politehniskais Institūts (RPI) (1977. – 1982.) – inženiere – ekonomiste, diploms Nr. 357974

Zinātniskie grādi: Ekonomikas doktore – Rīga, RTU, Habilitācijas padome H-09, Dr.oec. diploms BD 000487Ekonomikas zinātņu kandidāta grāds – Latvijas Zinātņu Akadēmija, Ekonomikas institūts, 1990.g.

Valodu prasme: Krievu – dzimtā valodaLatviešu - augstākā pakāpeAngļu – pārvaldu, lasu lekcijas

Kvalifikācijas paaugstināšana:

Seminārs (Rīgā – Linčopingā) “Computer Simulation in Manufacturing – A Tool for Decision Support and Training”, (1996.)

Seminārs “Finance and Accounting Simulation Tool”, Rīgā, (1998.)

Seminārs “Integrated Logistics Management”, Rīgā, (1999)

Kvalifikācijas paaugstināšana – Beļģijā, Genta Universitātē, (1999.)

Seminārs “Menedžments un tirgus”, Rīgā, Itālijas – Latvijas Biznesa centrā 11.-16.dec.2000.g.

RTU 42. Starptautiskā zinātniskā konference, Rīgā, 2001.g. 11.-13.oktobris. Kopējā plenārsēde: 13.oktobrī.

Jauna pakalpojuma “Investors – investīciju pārvalde internetā” prezentācija Hansabankā 2001.g. 14.decembrī

Seminārs “Connect Latvia”, Rīgā, 2002.g., 22.martā, Melngalvju namā

350


Metodiskais seminārs “Studentu patstāvīgais darbs un darbs grupās” un metodisko darbu izstāde, Rīgā, 2002.g. 26.martā, K-1, 201.aud.

Hansabankas Pavasara konference mazā un vidējā biznesa izaugsmei “Katrā pilienā ir jūra”, Rīgā, 2002.g., 9.maijā

Izstāde “Banking and Finance 2002.”, Rīgā , 2002.g. 20.septembrī

Jauna pakalpojuma “Telehansa.net” prezentācija Hansabankā, 2002.g. 30.septembrī

Seminārs ” Patentu projekta prezentācija” Rīgā, Itālijas-Latvijas Biznesa centrā, 2003.g. 19.martā.

RTU metodiskais seminārs. 2003.g. 15.aprīlī, K1-301.

Hansabankas Pavasara konference “Mūsu pieredze Eiropai”, Rīgā, 2003.g., 7.maijā

Dalība svarīgākajos projektos pēdējo 5 gadu laikā:

Piedalīšanās LZP granta „Informācijas tirgus attīstības modelēšana Latvijā” Nr. 01.0566 (2001. – 2003.) izpildē.

Piedalīšanās TEMPUS S_JEP – 11064/96 projekta izpildē (1998. – 1999.).

Publikācijas (skaits un apjoms)

Periodā no 1983. līdz 2003. ir publicēts 41 darbs, to kopējais apjoms – 42 iesp.l.,

Zinātniskā darba virzieni:

Uzņēmējdarbības ekonomikas problēmas; Investīcijas;Finanses;e-uzņēmējdarbība.

Pedagoģiskā un zinātniskā darbība

Bakalauru, ekonomistu un maģistru sagatavošana, kā arī šādu mācību kursu lasīšana: „Investīcijas un finansēšana”, „Uzņēmuma ekonomika (speckurss)”, „Banku darbība”, „Economy of enterprise”, „Investment and finance”.Piedalīšanās LZP granta izpildē, zinātnisko rakstu publicēšana.

Aktivitātes un cita nozīmīga informācija:

Pieteikums konkursam LE 0012.03/0005/05-02 „Uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības Zemgales reģionālā centra izveide – piesaistes, karjeras izvēles, uzņēmējdarbības vadības un atbalsta aktivitātes”/„Establishment of Zemgale regilonal Business Support and Adult Education Center – Set up of involvement, career assistance business training and support activities”. – 1. daļa:

351


Organization & Methodology.- Nodošanas termiņš – 2002.gada 2.decembris. – 55 lpp.

Pieteikums konkursam LE 0012.03/0005/05-02 „Uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības Zemgales reģionālā centra izveide – piesaistes, karjeras izvēles, uzņēmējdarbības vadības un atbalsta aktivitātes”/„Establishment of Zemgale regilonal Business Support and Adult Education Center – Set up of involvement, career assistance business training and support activities”. – 2. daļa: Budget breakdown.- Nodošanas termiņš – 2002.gada 2.decembris. – 3 lpp

6 th Framework program - IEF kontaktpersonaPieteikumu sastādīšana 6 th Framework program projektiem:

EUMAPNET , projekta ilgums 2 gadi, projekta koordinējošā valsts - Itālija

KYBELE (Network of Excellence), projekta koordinējošā valsts – Turcija.

Rīgas vides centrs „Agenda, 21” – Rīgas Dome – Projekts „Studentu zinātnisko darbu konkurss par Rīgas dabu un vides aizsardzības aktuālām problēmām” – eksperts – 2003.g.

IEF Domes zinātniskā sekretāre

RTU Akadēmiskās sapulces locekle

Atzinības, apbalvojumi: “Par studenta zinātniskā darba vadīšanu” LR Ekonomikas ministrija (1997.)

”Par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu” Latvijas izglītības fonds un VAS “Latvijas dzelzceļš” (1999.)

IEF dekāna pateicība sakarā ar Ražošanas un uzņēmējdarbības profesora grupas jubileju (2000.)


IEF dekāna pateicība sakarā ar IEF 35.gadu jubileju (2002)



2003. g. 1.oktobrī

352



PERSONĪGIE DATIVārds, uzvārds: Anatolijs Magidenko

Dzinšanas gads: 23.11.1934.Personas kods: 231134-10404

Dzimšanas vieta: Ukraina, ČernigovaLR Pilsoņa pase: LF 0640288Mājas adrese: Rīga, Višķu 5 dz. 28, LV 1063, tel. 7267606

Izglītība:1960.g. Rīgas Politehniskais institūts, inženieris – elektriķis1970.g. Rīgas Politehniskais institūts, aspirants1971.g. Latvijas Zinātņu akadēmija, ekonomikas zinātņu kandidāts1974.g. PSRS PM AAK, Mašinbūves ekonomikas un organizācijas

katedras docents (atestānts)1990.g. Ļeningradas Inženierekonomikas institūts, Ekonomikas

zinātņu doktors (1991.g. diploms)1990.g. Maskavas sakaru institūts, kvalifikācijas celšana (ar sertifikātu)1992.g. Latvijas zinātnes padome,

Habilitētais ekonomikas doktors (Dr.habil.oec.)1992.g. Ontario (Kanāda) Rietumu universitātes, biznesa skola,

ar sertifikātu1999.g. Kvalifikācijas celšana Kijevas Nacionālas ekonomikas

universitāte (ar publikācijām) 2.10.1999.g. Starptautiskās ekoloģijas un darbības drošības

zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (ar diplomu)2000.g. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesora diploms

Nostrifikācija:Nostrifikācijas laiks: 1992.g. 24.09.Nostrifikācijas vieta: Latvijas zinātnes padome

Darba gājums:1960 – 1964 Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca,

2. kategorijas inženieris- konstruktors1964 – 1967 Rīgas rūpnīca “Komutators”,

1. kategorijas inženieris – konstruktors1967 – 1970 Rīgas Politehniskais institūts, aspirants (dienas nodaļa)1970 – 1972 Rīgas Politehniskais institūts,

Inženierekonomikas fakultātes (IEF) vecākais pasniedzējs1972 – 1992 Rīgas Politehniskais institūts, IEF docents1985 – 1991 Latvijas mašīnbūves un aparātbūves automatizētā projektēšanas

sistēmu centra ekonomiskā pamatojuma zinātniskās grupas vadītājskopš 1992.g. Rīgas Tehniskā universitāte, profesors1998 – 2001 Latvijas valsts profesors, RTU Inovāciju un tirgzinību

profesoru grupas vadītājs1995 –1999 RTU Senāta loceklis1992 –1999 RTU H-09 Habilitācijas Padomes locekliskopš 2001.g. RTU P-)( Promocijas Padomes loceklis

353


Svešvalodu prasme:Krievu valoda dzimtāLatvuešu valoda brīvi pārvalduAngļu valoda lasu, tulkoju, izmantojot vārdnīcu, varu saprasties Vācu valoda lasu, tulkoju, izmantojot vārdnīcu, varu saprasties

Publikācijas (skaits un apjoms): 302 publikācijas270 iesp.l., t.sk. 5 monogrāfijas

Zinātniski pētnisko darbu vadītājs:40 zinātnisko darbu vadītājs un izpildītājs, t. Sk.:

- LZP granta Nr. 98.0897 vadītājs (1998-2000);- LZP grants Nr. 01.0566 vadītājs (2001-2003).

Papildus informācija:Sagatavoti ekonomikas zinātņu bakalauri, inženieri-ekonomisti, maģistri un doktori.Starptautiskā žurnāla “Uzņēmējdarbība un vadīšana” redkolēģijas galvenais redaktors un citu izdevumu galvienais redaktors.Apbalvots ar Latvijas valdības, Latvijas Ekonomikas ministrijas, Latvijas izglītības fonda, RTU un Rīgas uzņēmumu Atzinības rakstiem.Kopš 1999. Gada RTU Goda darbinieks

2002. gada 21. martā

354



1. Vārds, uzvārds: Zigurds Markovičs

2. Personas kods: 031236-12706

3. Dzimšanas vieta: Latvija, Alūksne

4. Dzīves vieta: Rīga, Kurzemes pr. 88 – 93

5. Darba vieta: Rīga Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts. Datorvadības sistēmu profesora grupas vadītājs

6. LR zinātniskais grāds, diploms, specialitāte:

- inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) diploms B – D Nr. 000383, RTU 1992.- inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.cs.ing.) diploms B – Dh Nr. 000077,

RTU 1993., informācijas un informācijas sistēmu specialitāte

7. Darba gājums:

1960.g. Latvenergo lauku elektrifikācijas nodaļa1961.g. Rīgas Aparātu būves rūpnīca

8. Pedagoģiskā darbība:

no 1962.g. – asistents Rīgas Politehniskajā institūtāno 1965.g. – vecākais pasniedzējs RPIno 1973.g. – docents RPIno 1993.g. – profesors Rīgas Tehniskajā universitātē

9. Zinātniskā darba virziens:

- matemātiskā modelēšana tehnikā, bioloģijā un medicīnā- ekspertu sistēmas, datorvadības sistēmas

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. – 2003.):

10.1. LZP grants Nr. 93.582 „Automātisko vadības sistēmu un elastīgo ražotņu diagnostiskais un kļūmju kompensācijas nodrošinājums”. 1994. – 1996.

10.2. IZM integrācijas projekts IP 94/78 94 – 0012 „Diskrētās un analogās mērījumu informācijas pārraide” 1994.g.

10.3. IZM integrācijas projekts IP 95 – 71 „Elektronikas iekārtu projektēšanas speciālistu sagatavošana” 1995.g.

10.4. LZP grants Nr. 96.0493 „Kļūdaini funkcionējošas sistēmas darba uzlabošanas automatizācijas metode” 1997. – 2000.g.

10.5. LZP grants Nr. 01.0866 „Sistēmu darbības korekcijas un atveseļošanas datorvadība” 2001. – 2004.g.

10.6. Trīspusējs starptautisks zinātniskās sadarbības līgums ar Latvijas Kardioloģijas institūtu un Goldey – Beacom College, Delaware, USA, 2003.

355


11. Pēdējo 6 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:

1) Z.Markovitch, V.Kiesners. Topological models of electrical devices // 3 – rd International Scientific and Technical Conference on Unconventional Electromechanical and Electrical Systems (UEES’ 97), Proceedings, vol.3. Szczecin, 1997, 6 p.

2) Z.Markovitch, J.Rekners. Unified Topological Mini –models in Technique. // 9 – th European Simulation Symposium ESS’ 97 „Simulation in Industry”, Passau, Germany, 1997, 5p.

3) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Simulation of Arterial Hypertensions Pathogenesis // 9 – th European Simulation Symposium ESS’ 97 „Simulation in Industry”, Passau, Germany, 1997, 5p.

4) Z.Markovitch, J.Rekners. Unified Topological Mini – models of System Elements. // Automatic Control and Computer Sciences, vol. 31, Nr. 6, New York, 1977, 13p.

5) Z.Markovitch, J.Rekners. Synthesis of System Model on the Basis of Topological Mini – models. // Automatic Control and Computer Sciences, vol 32, Nr. 3, New York, 1998, 17p.

6) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Modeling and Diagnostics. // IFAC Symposium: Modeling and Control in Biomedical Systems (Karlsburg / Greifswald, Germany, 2000, 4p.

7) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Modeling as Tool for Therapy Selection. // 14 – th European Simulation Multiconference, Ghent, Belgium, 2000, 3p.

8) Z.Markovitch, E.Stalidzans. Expert Based Model Building Using Incidence Matrix and Topological Model. // 12 – th European Simulation Symposium, ESS 2000, Hamburg, Germany, 2000, 5p.

9) Z.Markovitch, I.Markovitcha. Computer Aided System for Therapy Selection. // Computer Science, Technologies of Computer Control, Riga, RTU raksti 5.sērija, 1.sējums, 2000.g., 7 lpp.

10) Z.Markovitch, E.Stalidzans, A.Krauze, A.Berzonis. Simulation of Death Dynamics of Wintering Generation of Bees under Different Climatically Conditions. // European Simulation Multiconference ESM – 2001, Prague, 2001, 5p.

12. Kopējais publikāciju skaits:

124 zinātniskās un 40 metodiskas publikācijas, kopā 164.

13. Valodu prasme:

latviešu, krievu, angļu (daļēji)

14. Kvalifikācijas celšana:

Zinātniskās konferencēs, Ļeņingradā, vadot doktorantu darbus, Klinkmann firmas kursi.


- Latvijas Biznesa Inovācijas centra līdzdibinātājs un valdes loceklis - Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas valdes loceklis - Latvijas Zinātnieku savienības biedrs

356


- Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedrs- RTU Promociju padomes P – 07 loceklis „Informācijas tehnoloģijas nozare”- Informācijas tehnoloģijas nozares Profesoru padomes loceklis- RTU Zinātnisko rakstu 5.sērijas „Datorzinātne” tematiskā izlaiduma „Datorvadības

tehnoloģijas” atbildīgais redaktors

Prof. Z. Markovičs

357



Vārds, uzvārds Ieva MarkovičaAdrese Kurzemes pr. 88-93, Rīga, Latvija LV1069Telefons +371 9114996, 7413893Dzimšanas datums un vieta 1940. gada 23. jūlijs, RīgaĢimenes stāvoklis precējusiesZinātniskais grāds Dr. med.sc.Ieņemamais amats pētniece Darba vieta Latvijas Kardioloģijas institūts

Pilsonu 13, Rīga, LV 1002Telefons +371 7069553 E-mail [email protected]

Izglītība 1994. Elektrokardiografijas specializācijas kursi, Rīga1980. Kardioloģijas specializācijas kursi, Minska.

1960.-1967. Rīgas Medicīnas institūts, Vispārējās medicīnas fakultāte

1954.-195.7 Rīgas 3. vidusskolaDarba gājums no 2000.un turpinu Rīgas Tehniskā Universitāte,Datorzinātnes un

informācijas tehnoloģijas fakultāte, lektors no1977. un turpinu Latvijas kardioloģijas institūta Profilaktiskās

kardioloģijas laboratorija, vadošā pētniece1973.-1977. Rīgas Medicīnas institūts, Medicīnas kibernētikas

laboratorija, pētniece, lektore1967.-1972. 2. Bērnu slimnīca, Rīga, internists

Zinātnisko pētījumu virziens, rezultātiSirds-asinsvadu slimības: epidemioloģija, riska faktori,

profilakse, ekonomiskie aspekti.Struktūrmodelēšana medicīnā. Kompjuterizētasskrīning

diagnostikas sistēmas kardioloģijā. Arteriālās hipertensijas variantu diferenciāldiagnostikas un

terapijas izvēles ekspertu sistēmas 1989. Medicīnas zinātņu kandidāts. Diploms KD No

016869. Tēma: Arteriālās hipertensijas klasifikācija pēc patoģenēzes graf-modeļiem 1992. Dr.med. Diploms H-D No 000097

98 publikācijas:1 monogrāfija, raksti zinatniskos žurnālos, konferenču materiālos un simpozijos, 2

metodiskie materiali. Lekciju kurss: Ekspertu sistēmas medicīnā.Piedalīšanās ar referātiem 11vietējās, 20 PSRS un 16 starptautiskās zinātniskās konferencēs (Belģija,Vācija,

Francija).Līdzautors lietišķos projektos: kompjuterizētas

kardiovaskulāro slimību skrīning sistēmas, diagnostikas un terāpijas izvēles ekspertu sistēmas kardioloģijā.

Nozīmīgākās publikācijas:1. N. Andrejevs, K. Vīksna, I.Markoviča Arteriālā

hipertensija, Rīga, Zvaigzne,1981, 190.2. Assessment of Cardiovascular Diseases and Their

Risk Factors in The Riga Population (prevalence, interaction, health care costs), Riga, 2000, 48.

358

mailto:[email protected]


3. Z.Markovitch, I.Markovitcha. Modelling as Tool for Therapy Selection. 14-th European Simulation Multiconference ESM 2000, Ghent, Belgium, 621-623

4. Z.Markovitch, Markovitcha I. Makarovs J.The Alternative Conception on Therapy Selection. Scientific Proceedings of Riga Technical University. Technologies of Computer Control, Vol.11, 19-27 p., Riga, 2002

Sociālās aktivitātes Latvijas kardiologu biedrība, Latvijas hipertensijas biedrība

Valodas Latviešu – mātes valoda, krievu - labi, angļu-vidēji

Rīga, 21.11.2003

359


CURRICULUM VITAEIvans Mihailovs

Sofijas iela 4 – 29Rīga, LV – 1005t. 7 39 26 03, 7 02 16 25e-mail: [email protected]

Pilsonība: LR pilsonis, personas kods 160679 – 10911

Izglītība: 2003 – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras 1 kurss 2003 Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās 2003 Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte diplomēts jurists 2001 Latvijas Kultūras Akadēmija Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās 1985 – 1997 Puškina licejs

Kursi: 2003 “Training of Trainers” – dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanas eksperts

2003 Saskarsmes pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti 2001 IT (Internet, Power Point) 2000 IT (Word, Excel), Personālvadība 1997 Angļu valoda Darba pieredze: 2003 – Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu

departamenta vecākais referents 2003 - Baltijas Krievu institūts – lektors 2002 – 2003 VBS “Latvijas Radio” – jurists – personālspeciālists 2002 – 2003 VBS “Latvijas Radio” – Iepirkuma komisijas loceklis un

priekšsēdētāja vietnieks, 2002 – Starptautiskais sadarbības projekts “Hansa

– Rīga” – vadītājs 1999 – Puškina licejs – pasniedzējs, nodaļas

vadītāja v.i. Zinātniskās publikācijas: 2, nodoti iespiešanā – 2

Atzinības: 2003 – VBS “Latvijas Radio” ģenerāldirektora pateicība par teicamu darbu, IZM pateicība

2001 – SWH stipendija 2000 – SWH stipendija, Rīgas Skolu valdes pateicības raksts

1998 – N. Rēriha prēmija

Valodas: brīvi pārvaldu latviešu krievu sarunvalodas līmenis angļu vācu ar vārdnīcas palīdzību latīņu

360


Prasmes: Pamatiemaņas darbā ar datoru, zināšanas valsts iepirkumu procesā, pieredze starptautiskajā sarakstē un lietvedībā, B kategorijas vadītāja apliecība

Intereses: Lasīšana, zināšanu un prasmju pilnveidošana

361



1. Vārds, uzvārds: Ņikita Nadežņikovs.

2. Personas kods: 080434-11229.

3. Dzimšanas vieta: Latvija, Jēkabpils raj. Viesīte.

4. Darba vieta: RTU EEF Elektrotehnikas institūts, as. prof., Rīga, LV-1048, Meža iela 1, telef. 7089500.

5. Dzīves vieta: Rīga, LV–1019, Maskavas iela 222C – 12, telef. 7145349.

6. LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte: Dr. phys., dipl. E-D Nr. 000184, elektriskās mašīnas.

7. Praktiskā darbība: 1957.-1959.g. fabrika “Kaija”, meistars-elektriķis;1959.-1961.g. Latvijas Zinātņu akadēmija, Enerģētikas institūts, inženieris;1961.-1963.g. Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca, vecākais inženieris;1963.-1966.g. Latv.ZA Fizikas institūta Speciālais magnetohidrodinamikas konstruktoru birojs, laborat. vadītājs;1966.-1969.g. RPI, asistents;1969.-1972.g. RPI, aspirants;1972.-1980.g. RPI vecākais pasniedzējs;1980.-1998.g. RPI-RTU docents;1998. g. RTU as. prof.;1985.-1999.g. RPI-RTU katedras vadītājs;1999.-2002. g. RTU Elektrotehnikas institūta direktors; 2002.g. RTU katedras vad.

8. Pedagoģiskā pieredze (lekcijas, kursa, laboratorijas, kvalifikācijas darbi, prakt. nodarb., maģistrantu, doktorantu vadība):

Lekciju kursi – Elektrotehnikas teorētiskie pamati, Ķēžu teorija,Elektromagnētiskā lauka teorija, Elektrība un magnētisms,Elektrotehnika un elektronika,Automobīļu elektroiekārtas.

Praktiskās nodarbības, laboratorijas un grafoanalītiskie darbi nosauktajos priekšmetos.

9. Zinātniskā darba virziens: elektromagnētiskā lauka sadalījuma analītiski un eksperimentāli pētījumi, elektroenerģijas pārveidotāji.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā: sk. p. 10.2.Līdz 1994. g. vadīju un piedalījos līguma darbos saistītus ar šķērslauka lineāro

dzinēju izmantošanu virszemes ātrgaitas transportā un MHD maiņstrāvas kondukcijas sūkņu izmantošanu metalurģijas tehnoloģiskajos procesos.

362


10.1. LZP granta numurs: nav.

10.2. Kādu organizāciju finansēto pētniecisko darbu izpildījis (darba nosaukums, pasūtītājs, projekta vadītājs, izpildes termiņi)

Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes tramvaju T3 elektriskās apgaismošanas sistēmas luminiscences gaismekļu palaišanas-regulēšanas ierīces izstrādāšana un izmēģināšana. RTTP tehn. d. priekšnieks V.Nikolajevs, 1998.g.

Izglītības pilnveidošana dzīves aktivitāšu drošības jomā. LR IZM valsts pasūtījums) 2002.g.

11. Pēdējo 5 gadu galvenās zinātniskās publikācijas, patenti, izgudrojumi: Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Tēma – elektrotehnika. Apgāds ”Norden AB”,

2001. MOSFET tranzistoru izmantošanas īpatnības pārveidotāju shēmās. – RTU

zinātniskie raksti. Enerģētika un elektrotehnika. R., RTU, 2000.sēr.4, sēj.2.

12. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 53 publikācijas (pēdējo 5 gadu laikā 2).

13. Valodu prasme: latviešu, krievu (brīvi), angļu (ar vārdnīcas palīdzību).


15. Profesionāli-sabiedriskais darbs: RTU Tehnoģēnās drošības konsultatīvais un apmācības centrs - eksperts.

363


Dzīves un darba gājums (CV)

1. Uzvārds, vārds: Jānis Nagla 2. Personas kods: 200129-118043. Dzimšanas vieta: Tilžas pagasts, Ludzas rajons 4. Dzīves vieta: LR, Rīga, LV-1007, Slokas iela 48A - 495. Darba vieta un amats:

RTU, TMF Siltumenerģētikas sistēmu profesora grupas docents

6. LR zinātniskais grāds, diploms Nr., specialitāte:

Inženierziņātņu doktors (Dr.sc.ing.) diploms G-D Nr.000059, inženierzinātnes

7. Praktiskā darbība: Hidrotehnikas Z.P. institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, institūta mehanizācijas daļas vadītājs, eksperimentālās mehāniskās darbnīcas vadītājs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1956.-1962.)


Siltumenerģētikas katedras vadītājs (RPI, RTU - 1962. – 1973., docents 1962.g. un turpmāk)


Ekoloģiski tīru un ekonomiski efektīvu energotehnoloģiju izstrādāšana

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. - 2003.)

1. Koģenerācijas dīzeļelektrostaciju aprēķināšanas metožu izstrādašana 2. Atmosfēras piesārņošanas ar degšanas produktiem aprēķina metodes izstrādāšana 3. Siltumapgādes efektivitātes noteikšanas salīdzinoši pētijumi objektos 4. Pētījumi par dūmgāzu attīrīšanas ierīču izveidošanu5. Kombinēto gāzes tvaika ciklu TGS

11. Pēdējo 6 gadu galvenās publikācijas:

1. Referāts un materiāli starptautiskajā zinātniskajā seminārā (Ventspils 1998.g.) “Mazās tvaika turbīnas un to vieta Latvijas enerģētikā“2. A. Vanags, J. Nagla, H. Vorps Dīzeļdzinēju ar ģeneratorgāzi koģenerācijas elektrostacijas aprēķins. 39. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga – 1998.3. Zinātniskais redaktors Jānis Nagla zinātniski tehniskai grāmatai “Apkure privātmājās”. Tulkojums no zviedru valodas. “Apgāds Norden AB” 2000., 206 lpp.4. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Jānis Nagla. Siltumtehnikas un siltumenerģētikas nozare, 115 šķirkļvārdi, 1,5 iesp. loksnes. Apgāds “Norden AB” – 2001., 754 lpp.5. M. Šaškovs, J. Nagla (zinātniskais vadītājs) Gāzes tvaika cikla elektrostacijas projekta izstrāde darbam ar zemas kaloritātes deggāzi. 43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga – 2002.6. K. Galvāns, J. Nagla (zinātniskais vadītājs). Materiāla karsēšanas optimizācija granulēšanas procesā. 44. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga – 2003.7. J. Ūbelītis, J. Nagla (zinātniskais vadītājs). 2MW Ūdens sildkatla konvektīvās daļas siltuma, hidrauliskais un konstruktīvais aprēķini. 44. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga – 2003.8. J. Nagla, M. Šaškovs. Koksnes ģenerātorgāzes termoelektrostacijas shēma un pamatrādītāji. Referāts un materiāli. (“Operation of power plant firing wood gas”). 44. RTU Starptautiskā zinātniskā konference, Rīga – 2003.

12. Kopējais 80 zinātniskie un metodiskie darbi, tanī skaitā:

364


zinātnisko un metodisko darbu skaits:

1. J. Nagla, P. Saveļjevs, R. Ciemiņš. Siltumtehnikas pamati. Rīga, “Zvaigzne” 1981., 356 lpp.2. J. Nagla, P. Saveļjevs, A. Cars. Siltumtehniskie aprēķini piemēros. Rīga, “Zvaigzne” 1982., 310 lpp.Par šo mācību grāmatu kompleksu piešķirta Latvijas Valsts prēmija 1985. gadā.

13. Valodu prasme: Latviešu, krievu brīvi, vācu, angļu (tehniskie teksti)14. Kvalifikācijas celšana:

Zinātniski pētnieciskais darbs, piedalīšanās zinātniskajos semināros, speciālās literatūras studijas


Transporta un Mašīnzinību fakultātes Domes loceklis

365



1. Personīgie dati: 1.1. Vārds, uzvārds: Viktors Nešpors 1.2. Dzimšanas gads: 1943 1.3. Dzimšanas vieta: Latvija, Daugavpils apriņķis

2. Izglītība: 2.1. Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikums 1962.g. 2.2. Rīgas politehniskais institūts, Inženierekonomikas fakultāte 1974.g. 2.3. Latvijas valsts universitāte, aspirantūra 1980.g. 2.4. EU-PHARE Public Administration Reform Programme, The Course on Financial

Management, Ronne, Denmark, November 1994.

3. Zinātniskā kvalifikācija: 3.1. Ekonomikas zinātņu doktors (uzņēmējdarbības ekonomika).

Disertācija aizstāvēta 1984.gada 30.oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā.

3.2. Nostrifikācija: 1992.gada 11.decembrī RTU Habilitācijas padome H-09

4. Darba vēsture: 4.1. 1962 - 1963 – mašīnista palīgs Panevēžas lokomotīvju depo (Lietuva) 4.2. 1963 - 1966 - dienests armijā 4.3. 1966 - 1968 - maiņas meistars Rīgas vagonu rūpnīcā 4.4 .1968 - 1974 - students Rīgas Politehniskajā Institūtā 4.5. 1974 - 1984 - vecākais pasniedzējs RPI (RTU) 4.6. 1977 - 1980 - aspirants LVU (LU) 4.7. 1984 - 1999 - docents RTU Ekonomikas teorijas katedrā 4.8 .1992 - 1999 - auditorfirmas ‘’AUDIT’’ direktora vietnieks 4.9. 1999 - līdz šim brīdim - RTU mikroekonomikas profesora grupas vadītājs 4.10. 2003. – līdz šim brīdim RTU Inženierekonomikas fakultātes Tālākizglītības

nodaļas vadītājs, profesors

5.Svešvalodu prasme: 5.1. krievu - brīvi 5.2. angļu - lasu un tulkoju 5.3. lietuviešu - sarunvaloda

6.Publikācijas: 54 publikācijas (1225 lpp.) Svarīgākās no tām ir:

Ievads mikroekonomikas teorijā.- R.: Kamene, 2003. – 145. lpp. Mikroekonomika (zinātniskais redaktors 60% kopējā apjoma autors). – R.: Kamene,

2001. – 131. lpp. Ievads ekonomikā. – R.: Kamene, 2002. – 193. lpp. Postindustriālā sabiedrība un Latvijas vieta tajā. Starptautiskās zinātniskās konferences

rakstu krājums. Rēzekne, Rēzeknes augstskola , 2002. 257. – 262. lpp. Mazo uzņēmumu definīcijas un atbalsta problēmas. Starptautiskās zinātniskās

konferences rakstu krājums. R.: RTU 44. – 49. lpp. Pašvaldību funkcijas finansiālā nodrošināšana Latvijā. RTU zinātniskie raksti 3.

sējums. R.: RTU 2001. 30. – 35. lpp.

366


Sociālās vides formēšana un nostiprināšana pašvaldībās. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. R.: Banku augstskola, 2001. – 90. - 95. lpp.

Pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Starptautiskais konferences rakstu krājums. R.: Biznesa augstskola Turība, 2001. – 126. – 132. lpp.

2003. gada 14. oktobris

367


DZĪVES GĀJUMS CURRICULUM VITAEVadims ŅIKITINS

ADRESERīgas Tehniskā UniversitāteElektronikas un telekomunikāciju fakultāteĀzenes iela, 12 - 409, Radioiekārtu katedratel. 7089236, Rīga, LV - 1048.

Izglītība1994 Docents. Rīgas tehniskā universitāte, Rīga, Latvija,

1993 Inženierzinātņu doktors Ferītu īpašību pētīšana, specialitāte - Teorētiskā radiotehnika

1965 Vecākais pasniedzējs RPI1964 Radioinženieris Rīgas Politehniskais Institūts, Rīga, Latvija 1960 Laborants radioiekārtu katedrā.1959 Rīgas elektromehāniskais tehnikums1956 Rīgas 13. vidusskola

Profesionālā darbība1978 -1990 Līgumdarbu vadītājs

Valodas Krievu (brīvi), angļu (ar vārdnīcu)

Mācību priekšmeti: Elektrodinamika, SAF iekārtas, Antenas, Radiolīniju projektēšana.

Zinātnisko darbu sarakstā ir 25 publikācijas.Metodisko darbu sarakstā ir 15 publikācijas.

09.02.2004.

368


CURRICULUM VITAEPersonas dati: Vārds INGRĪDA

Uzvārds OTLĀNE Personas kods 210354-11807 Tautība Latviete Ģimenes stāvoklis šķīrusies 1984.g. dēls Normunds Siliņš, dzimis 12.01.84. mācās Rīgas Tehniskajā universitātē 2. kursā Adrese Artilērijas iela 22-20, Rīga LV-1001 Tālrunis 7295093, mob. 9519400

Izglītība:

1961 – 1972 Rīgas 11.vsk..1972 – 1977 Latvijas Valsts universitāte Svešvalodu fakultāte Franču valodas un literatūras specialitāte

Papildus izglītība, kursi:

1996 GRĀMATVEDĪBAS KURSI 1999 Datorkursi

Valodu prasme: latviešu dzimtā krievu brīvi sarunā, rakstveidā franču brīvi sarunā, rakstveidā angļu labi rakstveidā

Darba pieredze:

1977 – joprojām Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iespieddarbu indeksācijas sekt. Galvenā bibliotekāre

1991 – 1999 Tautas skola Pasniedzēja franču valodas Kursos

2002- joprojām RTU Valodu institūtā Franču valodas pasniedzējaIntereses Psiholoģija Sabiedriskās attiecības Dārzkopība

369


CURRICULUM VITAE

1. Name, surname: Erik Palitis2. Identity No.: 031058-127633. Place of birth: Riga, Latvia4. Residence: Riga, Latvia5. Organization: Riga Technical University, IEF, Civil Defense professor group.6. Academic degree: Doctor of chemistry, Dr. chem. diploma paper B-D No.0000847. Practical activity: Research work connected with the synthesis of new biologically

active compounds. Research of the factors connected with the fire protection and dangerous goods transit safety level evaluation.

8. Pedagogical activity: Teaching the RTU students the civil defense course; 1998 – lecturer; 1999 – docent.

9. Scientific work: Synthesis of the sulphur and nitrogen heterocyclic compounds as potential biologically active substances. Investigation of the complex safety technical problems (fire safety, chemical safety, transport).

10. Participation in the research works (1994 – 2000): Synthesis of the potential antiulcer compounds (the leader: professor A.Strakov).Research of the technical safety problems connected with the fire

safety, and analysis of a transit danger on the base of statistical data investigation, estimation of the danger’s level and complex application of the economic optimization methods.11. The last 5 years publications:

Гудриниеце Э., Юре М., Пасторс П., Карклиня А., Палитис Э. Синтез 2-оксооксазоло[5,4-b]пиридинов и их реакции с аминами // Химия гетероциклических соединений - 1995. - № 2. - С. 271 - 272.

А.Я.Страков, Н.Н.Тонких, Э.Л.Палитис, М.В.Петрова, Ф.М.Авотиньш. Синтез и реакции 2-метил-3-(6-амино-2-пиридил)-4(3Н)-хиназолинона // Химия гетероциклических соединений - 1999. - № 6. - С. 840 - 842.

E.Palitis, etc. The Concept of the Complex Safety System of Transit Goods in Latvia // 2nd International Disaster and Emergency Readiness and 5th International Emergency Planning Conference. Conference Proceedings. - Tuesday 12th to Thursday 14th October 1999. - The Netherlands Congress Centre. - The Hague.

A.Jemeljanov, V.Kozlov, E.Palitis, E.Sulojeva. Main Aspects of the Safe Transit of Goods in Latvia // Eco-Balt 2000 International Conference. Conference Proceedings 26th to 27th May 2000. – The Kipsala Exhibition Hall. – Riga, Latvia.

12. Amount of the scientific works: 28.13. Languages: Latvian, Russian, English.14. Improvement of professional skill: In the January of 1999 was elected as a docent

after announced vacancy in IEF Civil Defense professor group.15. Professional and public activity: Preparation of the textbook and methodic

materials for RTU students. Preparation of Instructions for RTU students, teaching personnel and employees in case of fire.

370


Curriculum viate

Vārds, uzvārds: Aigars Reinis Dzimšanas gads: 24.03.1972.Adrese: Rīga, Rūdolfa 1-23, LV-1012, tel.9299144Izglītība: Latvijas Medicīnas akadēmija (AML) 1998.g. –ārsta grāds.Akadēmiskais nosaukums: LektorsZinātniskie grādi: NavDarba pieredze: 1998.g.–RSU Mikrobioloģijas katedra;

1999.g. – RSU uzņemšanas komisijas atbildīgā sekretāra vietnieks; 2000.g. – RSU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs

Zinātniskā tēma: Baktēriju adhēzija pie dažādiem biomateriāliem; Sabiedriskās aktivitātes: No 2002.g. Latvijas Imunologu asociācijas biedrs.

No 2001.g. Latvijas Fantastikas un fantāzijas biedrības biedrs. No 1999.g. Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācijas biedrs. No 1999.g. AML senators - ievēlēts no Medicīnas bāzes zinātņu katedrām. No 1997.g. Savienības “Latvijas ceļš” biedrs. 1995. – 1998.g. AML senators – ievēlēts saskaņā ar Augstskolu likumu no Studējošo pašpārvaldes; 1997. – 1998.g. – studējošo pārstāvis AML Senāta prezidijā; 1995/g/ - 1998.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes padomes loceklis; 1997.g. – 1998.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes priekšsēdis; 1996.g. – 1997.g. AML Studentu un rezidentu pašpārvaldes priekšsēža vietnieks; 1995.g. – 1998.g. – Latvijas Studentu apvienības Domes loceklis; 1996.g. – 1998.g. – Latvijas Studentu apvienības valdes loceklis; 1995.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības valdes loceklis; 1996.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības valdes loceklis; 1996.g. – 1997.g. – AML Studentu Zinātniskās biedrības priekšsēdis.

Valodas: Latviešu, krievu, angļu

371


Curriculum vitae

GenādijsVārds

SagalovičsUzvārds

Minskas apgabalsDzimšanas vieta

Personas kods:3 0 0 3 3 6 - 1 1 8 1 8

30. marta 1936. g.Datums, mēnesis, gads

Darba vieta un ieņamamais amats: RTU, profesoru gupas vadītājs, Valsts prēmijas laureāts

Darba vietas adrese:

RTU, EEMT institūts, Kaļķu 1, Rīga LV-1658, Latvija

Mājas adrese:

Vīlipa iela, 8, dz. 172, Rīga, LV-1083, Latvija

Tālruņa Nr. 7089383 Tālruņa Nr. 2454082

Telex:Fax: +371 7089383E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstūdijas, maģistratūra, doktorantūra (aspirantura).

Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks.

Specialitāte Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvija

1953-1961 Lauksaimniesības mehānizācija

Inženieris-mehānikis

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirantūra, Latvija

1964-1967 Mašīnu remonts Tehn. Zinatnu kandidāts

Zinātniskā kvalifikācijaZinātniskā padome, iestāde,

valstsGads Specialitate Zinatniskais

grādsDiploma

NrLatvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvija

1968 Mašīnu remonts Tehn. Zinatnu kandidāts

MTH N 038287

Rīgas Tehniskā universitātes Habilitācijas padome H-04, Latvija

1992 Inženierzinātne Inženier-zinātņu doktors

B-D N 000042

Rīgas Tehniskā universitātes Habilitācijas padome H-04, Latvija

1992 Inženierzinātne Inženier-zinātņu habilitētaisdoktors

B-Dh N000053

372


Zinātniskā un pedagoģiskā darbība:Zinatniskas iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, lekciju kursi,Magistrantūras un doktorantūrsa (aspirantūras) vadīšana1964 - 1968.g. LLA aspirants, asistents, konstruktoru-pētniecisko grupu vadītājs;1969 - lidz šim brīdim. RTU docents, katedras vadītājs, profesors (dipl. ПР N008985), elektronikas un vakumtehnikas tehnologiju un materiālu profesoru grupas vadītājs. Zinātniskie darbi aparatbūves, emisijas spektroskopijas, virsmas analizes jomā. Projekti: BIOMED PECO PL-1114, TEMPUS PHARE S_JEP-12402-97; granti: LZP N96.0514 (vadītājs). Lekciju kursi "Elektronikas tehnikas materiāli" , "Mikrotehnoloģijas pamati" , " Elektronu aparatbūves tehnoloģija", "Mašīnbūves tehnoloģija", "Iekartu drošums" u.c. Vada maģistrantus, doktorandus.

Publikaciju skaits 153, t.sk., monografijas 2, publ. starptaut. Izdevumos 141, parējas 10

Nozīmīgākas publikācijas:1. Сагалович Г.Л., Мелехин В.П., Дехтяр Ю.Д., Экзоэлектронная

спектроскопия дефектов твердого тела. Рига, изд. Лиесма 1991, 80 с.2. Sagalovich G., Dekhtyar Yu. Photothermostimulated Exoelectron Emission from

Crystalline Silicon Containing Edge Dislocations and Point Defects. Phys.Stat.Sol. (a), 102, 665(1987) p. K665-К677.

3. Сагалович Г.Л., Дехтяр Ю.Д. Экзоэлектронная эмиссия монокристаллического кремния и ее практическое применение. Изв. АН СССР, сер. физ., 1988, N 8, с. 1611-1613.

4. Sagalovich G., Dekhtyar Yu, Balodis A. Emision local testing of mechanical stresses in surface layer of silicon. Microelectronics Manufacturability, Yieldand Reliability, Hannover, Proc. SPIE Vol. 2334, pp.244-249, 1994.

5. G.Sagalovich. Application of exoemission spectra to evaluate defects and reliability of devices. Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics, Vol.19*, N 231, 1997, p. 30.

6. G.Sagalovich, I, Litvinov, Development of exoelectron power parameters for reliability of mechanical parts, Latvian Journal of Physics and Technical sciences, , N6, Supplement, 2000, Riga, pp.224-227

7. G.Sagalovich, I, Litvinov, Development of energy indices of reliability, 13th international Symposium on exoemission and related relaxation phenomena, Jurmala, Latvia, 2000

8. G.Sagalovich. Evolution of the contribution of linear and point defects to information parameters of exoelectron emission, Scientific Proceedings of Riga Technical University, ISSN 1407-8015, series 6th, Mashine Science and Transport, Biomedical Engineering and Microtechnologies, Vol.9, 2002, Riga, p.186-189

9. Yu.Dekhtyar, H.-J.Hein, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich, R.Zakovskis. Investigation of microstructural and mechanical properties of several centuries human bones, Germany, Halle University, 2003 (in press).

10. G.Sagalovich, V.Zemite. Caused by processing media defectness of semiconductor surface, Lithuania, Kaunas University, Palanga, 2003 (in press).

11. Yu.Dekhtyar, H.-J.Hein, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich, R.Zakovskis. “Microstructural and electronical characteristics of several centuries bones”. “Biomedical Engineering”, Lithuania, Kaunas, 2003 (in press).

12. Yu.Dekhtyar, V.Noscov, J.Vetra, V.Zemite, G.Sagalovich. “Exoelectronemission technique for estimation of human bones from several centuries”. Starptautiskā zinātniski tehniskā

373


konference “Medelektronika 2003”, Baltkrievija, Minska, Baltkrieijas Valsts universitāte, 2003 (in press).

Patenti, autora apliecību, licencu skaits: Patentim izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijasKopā 14, starp tiem:1. Dekhtyar Yu.D., Sagalovich G.L. Method for checking of quality of the semiconductor crystal.

N 1728901, USSR, 1991, priority 1990. (In Russian).2. Dekhtyar Yu.D., Sagalovich G.L., Savvaitova Yu.A. , Kazakova E.A., Vinogradov A.Ya.

Method for checking of admixture concentration in silicon. N 1749953, USSR, 1992, priority 1990. (In Russian).

3. Dekhtyar Yu.D., Kvelde Yu.A., Kunitzin A.V., Markelova G.N., Noskov V.A., Sagalovich G.L. Control method for evaluation of thin films ion etching process ending. N 1806419 A3, Russia, 1992,. (In Russian).

4. Дехтяр Ю., Куницын А., Сагалович Г. И др. "Устройство для контроля окончания процесса сухого травления", патент RU 2091905 C1, 1997

5. Апелс А., Дехтяр Ю., Сагалович Г. и др. Устройство для визуализации структурных дефектов. Патент RU 2094907C1, 1998

Svešvalodu zināšanasLasītprasmeteicami, labi,

viduvēji

Rakstītprasmeteicami, labi,

viduvēji

Runātprasmeteicami, labi,

viduvēji

Krievu valodaVācu valudaAngļu valoda

X X

X X

X X

2003. g. 23. oktobris (Datums)

__________________________ (Paraksts)

374



1. Vārds, uzvārds: Ināra Studente2. Personas kods: 180151 - 109383. Dzimšanas vieta: Rīga4. Dzīves vieta: LV 2008, Jūrmala 8, Medņu 755. Darba vieta: RTU, Valodu Insitūts6. LR zinātniskais grāds, diploms#, specialitāte: Pedagoģijas maģistra grāds

(Diploms: 003241, Rīga, 1997.g.)Filoloģija, vācu valodas pasniedzēja specialitāte (LVU diploms A-1

N231275, 1976.g.)

7. Praktiskā darbība: RTU Valodu Institūts, Vācu valodas lektore8. Pedagoģiskā darbība: Praktisko nodarbību vadīšana vācu valodā

9. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994. – 1999): 1996.g-1997.g. veiktas pētniecīsks darbs un izstrādāts maģistra darbs “G..Merķeļa personība un viņa devums pedagoģiskās domas attīstībā Latvijā”.

10. Valodu prasme: latviešu – dzimtā, vācu, krievu – brīvi, angļu –pamatzināšanas.

11. Kvalifikācijas celšana: 1994.g. – Vācija, Kemnica, Lietišķā vācu sarunvaloda, vācu valoda profesionālai darbībai.

1998.g. – Gētes institūta rīkotais seminārs “Baltijas valstu vācu valodas skolotāju dienas”

2000.g. – Izglītība, politika un sabiedrība Vācijā; Vācija, Vendgrēbene

2000.g. – Gētes institūta rīkotais seminārs “Baltijas valstu vācu valodas skolotāju dienas”

12. Profesionālais un sabiedriskais darbs: RTU valodas Institūta mācību darba koordinātore vācu valodā Mašīnzinību profilam.

375


376


CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:Tatjana Survilo dzim. 1949. gadā 21. septembrī, Kuriļskā, Sahalinas apgabalā. Adrese: Enerģētiķu ielā 5, dz. 49, Salaspils, LV-2121. Tālr.:7942849 (mājās); 7089420 (darbā).

IZGLĪTĪBA:1973 - Latvijas Universitāte (LU) 1979 - ZA Ekonomikas Institūts – aspirantūra 1993 - LU ieguvusi Dr. oec

PAPILDIZGLĪTĪBA, KURSI:1993 – kursi “Menedžments” – organizēja LU un Zviedru firma OMNIA, Stokholmā.1994 – kursi “Business English” un “Mārketings” – organizēja LU un International Language School “Grove House”, Anglijā2000 mārts – seminārs “BALTECH” projektā ietvaros; “Productivity Management” mācību programmas prezentācija; Stokholmā,2002 februāris – kursi “Euro innovation manager” – organizēja Brno Tehniskā Universitāte kopā ar Čehijas Universitātes

ZINĀTNISKĀS KONFERENCES LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS:1993 - “Unemployement and education problems in Riga” – Combatting unemployment through vocational training: the role of the city. Standing Conference of Local and Regional Authorities of Europe. Stockholm 1994 – Seminar “The Problems of Privatization” – Ministry of Economics, Czech Republic, Prague.2003 - “The problems of productivity in Latvia” - Соцiально – трудовi вiдносини та соцiальна полiтика у сучастних економiчних умовах, Украiна, Мiжнародна науково – практична конференцiя. 2003 - “Tautsaimniecības struktūras izmaiņas un darba ražīgums” – RTU starptautiskā konference “Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas”, Rīga.

DARBA PIEREDZE:1995 – līdz šīm laikam Rīgas Tehniskā Universitātē, IEF, Ražošanas un uzņēmējsabiedrības organizēšanas katedra, docente.1991-1994 – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pašvaldība, Tautsaimniecības nodaļas vadītāja.1974-1991 – ZA Ekonomikas Institūts – vecākā zinātniskā līdzstrādniece.

VALODU PRASME:- krievu: teicami- angļu: labi- vācu: - PUBLIKĀCIJAS: 26 publ., 24,5 iesp.l.

2003. gada 26.jūnijā

377


CURRICLUM VITAE

Es, Edgars Šīrons, esmu dzimis 1934.g. Latvijā, Rīgā. 1952.g. beidzu Rīgas industriālo politehnikumu un šajā pašā gadā iestājos Latvijas valsts universitātes Mehānikas fakultātē. 1957.g. beidzu universitāti, iegūstot kvalifikāciju inženieris –mehāniķis mašīnbūves, metālgriešanas darbagaldu un instrumentu specialitātē. No 1957. Līdz 1960.g. strādāju Mehānikas fakultātes Aparātbūves katedrā par asistentu. Laikā no 1961.g. līdz 1963.g. mācījos Materiālu pretestības katedras aspirantūrā, pēc kuras beigšanas strādāju atkal Aparātbūves katedrā par vecāko pasniedzēju, docentu, profesoru. 1964.g. aizstāvēju disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai par tēmu “Galopēšanas cēloņi un to novēršanas metodes elektrovibro mašīnās”. No 1964.g. līdz 1975.g. biju Aparātbūves katedras vadītājs. 1985.g. Augstākā atestācijas komisija apstiprināja profesora nosaukumu Aparātbūves katedrā. No 1972.g. līdz 1994.g. biju Aparātbūves un automatizācijas fakultātes dekāns.

1993.g. aizstāvēju publicēto darbu kopu “Pielaižu un sēžu sistēmas un tehniskie mērījumi” habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Par darbību augstas kvalifikācijas kadru sagatavošanas, tajā skaitā mācību literatūras radīšanā 1988.g. 9.septembrī piešķirts Nopelniem bagātā augstskolas darbinieka goda nosaukums.

Esmu publicējis 85 darbus, no kuriem 21 zinātniska publikācija, 12 populāri zinātniskas publikācijas un 5 grāmatas, tai skaitā 3 mācību grāmatas. Bez tam es esmu tulkojis 3 grāmatas, tai skaitā 1 mācību grāmata, vadījis 7 līgumpētnieciskos darbus un 3 bijis atbildīgais izpildītājs.

Raksturīgās publikācijas

- “Galopēšanas cēloņi elektrovibromašīnās”. Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis, Fizikas un tehnisko zinātņu sērija Nr.3 un Nr.4, 1964.g. - “Elektromotoru piekares optimālā stinguma aprēķins”. Augstskolu vēstis, sērija Mašīnbūve Nr.4, 1972.g. - “Tehniskie mērījumi aparātbūvē un mašīnbūvē”, Mācību grāmata, Zvaigzne 1982.g.- “Pielaides un sēžas”. Rokasgrāmata par PSRS un SEPP standartiem 2 daļās latviešu un

krievu valodā.

1.daļa, Avots, 1982.g. 2.daļa, Avots, 1985.g.

- “Savstarpējā apmaināmība un standartizācija”. Mācību grāmata Zvaigzne, 1988.g. - “Tehniskie mērījumi”. Mācību grāmata. RTU izdevniecība, 1993.g.

Dr.habil.sc.ing., profesors E.Šīrons

2000.01.jūnijā

378


CURRICULUM VITAE

Juris ŠīrsDzimis: 1964 gada, 20 februārī, Rīgā.

Tautība: Latvietis

Ģimenes stāvoklis: precējies [viens dēls]

Svešvalodas: angļu, krievuIzglītība:

1971 - 1982 Priekules 1. vidusskola1990 Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU),

diplomēts radioinženieris.1995 Stažējies Northern Computers apmācību centrā, Anglijā.1997 AOTS kursi Sony Austria centrā, Vīnē2001 Microsoft kursi:

- Microsoft Windows 2000 Network & Operating Systems essentials;

- Supporting Windows 2000 Professional & Server;- Supporting MS Windows 2000 Network Infrastructure.

Darbs:1985 - 1991 inženieris RTU, Radiotehnikas un Sakaru fakultātē.kopš 1991 1 kategorijas speciālists, RTU.1994 - 2000 vadošais inženieris Sia ADI.kopš 2000 vadošais inženieris Sia Inge.kopš 2001 pasu sistēmas administrators Sia ADI.

Darbības virzieni:- lekciju kursi studentiem: integrālo mikroshēmu pielietošana, mikrokontroleru pielietošana un programmēšana.

- Programmatūras izstrāde: programmnodrošinājums datu savākšanas un analīzes iekārtām. Programmnodrošinājums ieejas vadības sistēmām. Datu bāzu programmēšana. Programmēšanas valodas: FoxPro, C, C++, asemblers mikrokontrolieriem un mikroprocesoriem (i486,MPASM un TMS370).

- praktiskā darbība: pieejas vadības sistēmas, datu savākšanas sistēmas, temperatūras kontroles sistēmas, sistēmas ar viedkartēm u.c.

Pasta adrese: Āzenes 12, Rīga, LV-1048, LatvijaTelefons: +371-7089203E-mail: [email protected]ājas adrese: Ozolciema iela 12/2 dz. 137, Rīga, Latvija

Pēdējā publikācija: P.Misāns, J. Šīrs uc. Development of Data Acquisition and Signal Processing System for Chemical Sensor Array. LU CFI 11-tā Konference ‘95, Rīga, 20 - 22 Februāris.

379


Guntis TribisStabu iela 15-23Rīga, LV 1010

CURRICULUM VITAE

PRASMES UN IEMAŅASlektora pieredzezinātniskā darba pieredzeautovadītāja tiesības

IZGLĪTĪBA1988. – augstākā izglītība: inženieris - mehāniķis (Rīgas Politehniskais institūts)1994. – akadēmiskais grāds – M.Sc.Ing.

VALODASlatviešu – dzimtāangļu – labikrievu – pārvaldu brīvi

DZIMŠANAS DATI05.12.1962., Rīgā

NODARBOŠANĀS1988.-1992. profesora asistents Rīgas Politehniskajā institūtā1992. – šobrīd – lektors Rīgas Tehniskajā universitātē

DARBA PIEREDZE 1994. – Bīstamo kravu tranzīta riska novērtējums Jelgavas dzelzceļa stacijā.1994. – Jelgavas riska novēršanas programma, balstīta uz APELL ideoloģiju.

1995. – Komplekss Jelgavas bīstamo industriālo objektu kvantitatīvā riska novērtējums.1996. – Uzņēmuma “Ventspils nafta” kvantitatīvā riska novērtējums1996. – Rīgas Centrāltirgus kompleksa kvantitatīvā riska novērtējums

1996. – Rīgas rajona reģionālās attīstības koncepcijas izstrāde – riska novērtējuma sadaļa1997. – Kvantitatīvais riska novērtējums farmaceitiskajā uzņēmumā GRINDEX.1997. – Inčukalna pazemes gāzes krātuves kvantitatīvā riska novērtējums1997. – Riska novērtēšanas un novēršanas pasākumi Latvijā. Valsts pasūtījums.1998. – Siguldas kamaniņu un bobsleja trases riska novērtējums.1998. – Liepājas kompleksais riska novērtējums1998. – Bīstamības un riska novērtēšana (valsts pasūtījums)1998 – A/S Olainfarm audits par gatavību ieviest kvalitātes un vides

pārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 14001 PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJOS PROJEKTOS

1998.-1999. – The Swedish Institute of International Affairs, projekta Management – Baltic grupas dalībnieks

1999.-2000. – Phare Credo programmas projekts “Riska faktoru novērtējums Jelgavas un Šauļu rajonos”

2001.-2002. - "Risk asessment of East-West Transportation Corridor – Latvia"

PUBLIKĀCIJAS5 raksti

380


CVDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Personīgie datiVārds, uzvārds Gunārs UpītisAdrese Rīgā, Saldus ielā 3B-44, LV-1007Tālrunis 7468272Dzimšanas datums 1946.g. 25. jūnijs

Izglītība 1992 inženierzinātņu doktors (dr.sc.ing.)

1986 tehnisko zinātņu kandidāts1964 - 1969 Rīgas Politehniskais institūts, Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultāte, precīzās mehānikas aparātu specialitāte

Darba pieredze2002 - līdz šim laikam asociētais profesors RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē1988 - 2002 docents RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē (mācību priekšmeti: Mašīnu elementi, Mašīnu konstruēšana, Mašīnu diagnostika, Celšanas un transporta mašīnas, Mašīnbūves rasēšana) 1972 - 1988 vec. pasniedzējs MMF Mašīnu elementu un MMT kat.1969 - 1972 inženieris-konstruktors Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā Profesionālās intereses mašīnu konstruēšana, mašīnu dinamika, mašīnu vibro- diagnostika, signālu analīze, konstrukciju stiprības un svārstību aprēķiniProfesionālie sasniegumi dalība starptautiskajā programmā Inco-Copernicus (1997, 1998), publikācija Pasaules 7. MMT kongresa (1987) materiālos, 10-cilindru gāzes motorkompresora dinamiskā analīze (1995), 8-kanālu signālu analīzes datorprogrammu komplekss (1998), HES aizvaru metālkonstrukcijas stiprības GEM aprēķins (2000) , dzelzceļa dzelzsbetona gulšņu stiprības GEM aprēķini (2000, 2002) Citas prasmesValodas latviešu - dzimtā krievu - tekoši angļu – sazināšanās un lasīšanas līmenīProgrammēšanas valodas Microsoft Visual C/C++, Win32API, Turbo Pascal, Fortran Datorzināšanas SolidWorks, AutoCAD, 3D Studio VIZ, Matlab

381


Intereses, vaļasprieki programmēšana, CAD/CAE, action-datorspēles, mazbērni

382


Dzīves un darba gājums (CV), 2003. g. oktobris

1. Uzvārds, vārds: VĪBA Jānis.2. Personas kods: 231237-10507.3. Dzimšanas vieta:

Latvija, Rīga.

4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Alīses iela 8, dz. 22. . tel. 455277., mob. t. 9615944.5. Darba vieta un amats:

RTU, Mehānikas institūts, direktors, Teorētiskā mehānikas profesora grupas profesors. Ezermalas ielā 6, LV - 1014. tel. 7089473. E pasts: [email protected]

6. LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte:

Dr.habil.sc.ing., A-Dh , No 000048, mehānika, mašīnbūve, mašīnu un mehānismu teorija.

7. Praktiskā darbība:

Prakses tehnikumā (Kompresorā, Sarkanā Zvaigznē - velosipēdu rūpnīcā), prakses augstskolā (Sarkanajā Metalurgā Liepājā,; Radiorūpnīcā, Dīzeļu rūpnīcā, RER), konsultācijas ražošanas un ekspertīzes jautājumos mehānikas un mašīnbūves jomās (pēc Rektora Rīkojumiem - tikai negadījumos ar letālām sekām ( Rīgā, Jūrmalā, Iecavā u.c.) , kā arī jaunās tehnikas ieviešanā mazos un vidējos uzņēmumos ( Sidrabe + ASV; SIA VAE Rīga + Austrija; Projektā " Supersalto 1+1 u.c.), kā arī ļoti plašs darbs mehānikā auto avāriju ekspertīzes un apdrošināšanas jomā (apmēram 200 ekspertīzes - katra ap 10 - līdz 20 lpp. noformējumā), par ko tiek plānots izdot monogrāfiju kopā ar asoc. prof. V. Goncu un prof. G. Libertu.


No 1960. g. - pēc augstskolas beigšanas - darbs RTU par asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, profesoru.


Vibrāciju un trieciena sistēmu optimizācija un sintēze. Adaptīvu elektro mehānisku (mehatronisku) sistēmu sintēze.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1997. - 2003.);

Latvijas Zinātnes Padomes projekta Nr. 96.0507 un turpmāko gadu (patreiz 01.0627) vadītājs. Starptautiskā projekta " INCO-COP 95/0054" galvenais izpildītājs. Starptautiskā projekta "Aurora" (kopā ar Spānijas Zinātņu akadēmijas Automātikas institūtu) vadītājs (kontraktors) Latvijā, 2002. - 2004. g.


1. G. Panovko, O. Berestnev, J. Viba, B. Grasmanis. SETTING UP OF RESONANCE IN SELF CONTROLLED OSCILLATOR. SOLID MECHANICS AND ITS APPLICATION. VOLUME 73. Proceedings of IUTAM / IFToMM Symposium held in Riga, Latvia, 24 - 28 August 1998. Kluwer academic publishers. DORDRECHT / BOSTON / LONDON. 1999. 219 - 226. pp.2. J. Viba, B. Grasmanis, J. Fontaine. SIMULTANEOUSLY COLLISIONS IN CONNECTED BODIES SYSTEMS. SOLID MECHANICS AND ITS APPLICATION. VOLUME 73. Proceedings of IUTAM / IFToMM Symposium held in Riga, Latvia, 24 - 28 August 1998. Kluwer academic publishers. DORDRECHT / BOSTON / LONDON. 1999. 267 - 274. pp.3. J. Viba, I. Tipans, O. Kononova, J. Fontaine. JUMPING MOTION OF AN OBJECT CONTROLLED BY MUSCLE CONTRACTION. 13th CISM-IFToMM Symposium " Theory and Practice of Robots and Manipulators", "Ro.Man.Sy.2000", July 3 -6, 2000, Zakopane, Poland.4. J. Viba, B. Grasmanis, S. Polukshko, S. Sokolova. Calculation of collisions. Proceedings of the 1 st Baltic - Bulgarian Conference on Mechanics, Biomechanics and Bionics, June 5 - 7, 2000. Varna, Bulgaria. 39 - 42

383


5. I. Tipans, J. Viba, T. Akinfiev , J-G. Fontaine. ADAPTIVE CONTROL OF SIMPL JUMPING OBJECT. The Dynamics of Vibroimpact ( Strongly Nonlinear) Systems. Part II. XII Symposium. Abstracts. Moscow-Zvenigorod. 2001. p. 152. - 155.6. J. Viba, I. Tipans, O. Kononova, J-G. Fontaine . JUMPING PLANE MOTION OF AN OBJECT CONTROLLED BY ADAPTIVE EXITATION. Proceedings of the 2 nd Baltic - Bulgarian Conference on Bionics, Biomechanics and. Mechanics Varna. 2001. p. 26. - 29. 7. O. Kononava, J. Viba, S. Polukoshko, S. Sokolova. Symbolically Calculation in Connected Body Systems. The 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE INDUSTRIAL ENGINEERING - NEW CHALLENGES TO SME, 25 - 27. april, 2002. Tallin, Estonia. p. 30. - 33.8. T. Akinfiev, G. Panovko, J. Viba. Start Stop Drives with adaptive Control. RTU Zinātniskie raksti. Mašīnzinātne un transports. 6. sērija. Mehānika. 7. sējums. RTU. Rīga, 2002. 71 - 78. lpp.9. J. Viba, I. Tipans, B. Grasmanis, J.-G. Fontaine. ADAPTIVE EXCITATION OF JUMPING MOTION OF AN OBJECT OVER PLANE OBSTACLES. Internetional Conference of Robots and Manipulators. ENSIB - Bourges, France, April. 2002.10. O. Kononova, T. Akinfiev, J. Viba, S. Sokolova. NUMERICAL INVESTIGATION OF BEAM IMPACT AGAINST OBSTACLE. Russsian Academy of Science. The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium. Moscow 0 Zvenigorod. 2003. pp. 42 - 46.Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium. Moscow 0 Zvenigorod. 2003. pp. 69 - 74.11. J. Viba, B. Grasmanis, I. Tipans, J. Fontaine. JUMPING, FLYING AND IMPACT MOTION OF AN OJECT. Russsian Academy of Science. The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems. XIV Symposium. Moscow , Zvenigorod. 2003. pp. 102 - 106.


Apmēram 396 publikācijas ( 1 monogrāfija, 9 mācību un vārdnīcu grāmatas, 66 metodiskās publikācijas, 289 zinātniski raksti un tēzes, 31 autoru apliecība).

13. Valodu prasme:

latviešu, angļu, krievu.


Sadarbība ar Spānijas speciālistiem zinātnē: Madridē 1997. un 1999. g. Zinātniski - metodiskās konferences Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā: 1985 - 1999. g.NATO lekcijas Briselē, 2001. g. septembrī.


RTU profesoru ievēlēšanas padomes " Mehānikas" nozarē priekšsēdētājs; RTU promocijas padomes " Mehānikā un mašīnzinātnē" priekšsēdētājs; Latvijas Nacionālās Mehānikas Komitejas loceklis un semināra vadītājs; Latvijas Augstskolu Profesoru Asociācijas prezidija loceklis; RTU Mehānikas institūta semināra vadītājs; RTU Mašīnzinību fakultātes domes loceklis; RTU Mehānikas institūta direktors; RTU mehânikas ekspertîþu centra direktors; RTU Studentu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs.

29.10.2003. J. Vība

384


Dzīves un darba gājums(CV)

1. Uzvārds, vārds: VJATERS Ilmārs.2. Personas kods: 271149-118073. Dzimšanas vieta: Latvija, Krāslavas rajons.4. Dzīves vieta: Latvija, Rīga, Ģertrūdes ielā 19/21, dz. 14a. tel. 273689. 5. Darba vieta un amats:

RTU, Mehānikas institūts, docents Teorētiskā mehānikas profesora grupa.

6. LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte:

Dr.sc.ing., BD Nr. 000331, mehānika, mašīnbūve.(RTU, 16.11.92)

7. Praktiskā darbība: Prakses augstskolā, līgumdarbi ar VEF, RER, Mopēdu rūpnīcu. c8. Pedagoģiskā darbība:

No 1971. g. - pēc augstskolas beigšanas - darbs RTU par asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu.


Vibro - trieciena sistēmu optimizācija un sintēze pie impulsu vadības.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994. - 1999.);

Latvijas Zinātnes Padomes projekta Nr. 96.0507 izpildītājs pie vadītāja prof. J. Vības.


1. J. Vība, I. Vjaters, T. Novohatska, V. Tuevs 'Kontakta sistēmu svārstību dzēšana." Starptautiskā XI " Vibro trieciena sistēmu dinamikas" simpozija materiāli. Maskava. 1995.1. V. Kevišs, I. Vjaters " Trieciena modelēšana trīs masu ķēdes veida sistēmā" . Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 142.2. M. Sperga, I. Vjaters " Oscilatora kustība pret atduri pie sistēmas parametru gadījuma rakstura'. . Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 156.3. A. Voitenko, T. Jurgenovskis, A. Gulbe, I. Vjaters " Cieta ķermeņa gultņu dinamisko reakciju izpēte". Jauno zinātnieku konferences materiāli. Tēzes. Rīga. 1998. RTU. 157.


Apmēram 54 publikācijas (14 metodiskās publikācijas, 35 zinātniski raksti un tēzes, 5 autoru apliecības).

13. Valodu prasme: latviešu, angļu, krievu.14. Kvalifikācijas celšana:

Apmācība personālā datora lietošanā (Word, Excel, MathCAD, Internet).


Koksnes apstrādes tehnoloģijas pētīšana SIA LDV, Rīgā.Kalnu slēpotāju ārzemju izbraukumu organizēšana.

385


DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)

Inta VolodkoVārds Uzvārds

Krāslava 130765-12903Dzimšanas vieta Personas kods

13. 07. 1965. LatvieteDatums, mēnesis, gads Tautība

NeprecējusiesĢimenes stāvoklis

RTU, Inženiermatemātikas katedra, as.prof., katedras vadītāja; LLU, Matemātikas katedra, docente

Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese:Meža ielā ¼ - 148, Rīga Meldru ielā 64, dz. 55

Lielā ielā 2 – 271, Jelgava Rīga, LV - 1015

Tālruņa Nr.

7089528, 3005652 Tālruņa Nr. 7351182, 6535757

Fax: -E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību

iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte Kvalifikācija

Studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē

Aspirantūra RTU Lietišķās matemātikas katedrā

Maģistra grāda iegūšana, diploms Nr.000993

1983. – 1988.

1989. – 1992.

1995.

Lietišķā matemātika

Matemātika

Matemātika

matemātiķe

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads Specialitāte Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padome, LU, Latvija

1995. Matemātika Doktors (Dr.math.)

C-D Nr. 001316

386


Darba pieredze

2003.- - as. profesore RTU Inženiermatemātikas katedrā2002. - - RTU Inženiermatemātikas katedras vadītāja 2000. - - docente LLU Matemātikas katedrā uz 0.5 slodzi 1998. - - docente RTU Inženiermatemātikas katedrā/Inženiermatemātikas institūtā1996. – 1998. g. - lektore RTU Inženiermatemātikas katedrā1992. – 1996. g. - asistente RPI/RTU Lietišķās matemātikas/Inženiermatemātikas katedrā1988. - 1989. g. - stažiere RPI Lietišķās matemātikas katedrā

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana

Piedalīšanās grantā 01.0578, “Stipro magnētisko lauku magnētiskās hidrodinamikas un elektrodinamikas problēmu skaitliskie un asimptotiskie atrisinājumi”.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā)

RTU 4. starptautiskā zinātniskā konference, 2003.g. 9. – 11. oktobris.Starptautiskā konference “Tehnomathematics”, Drēzdene, Vācija, 2003.g. 11.-14.septembris8th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, Trakai, Lith uania, 2003.g. 28.-31.maijs.Otrā starptautiskā konference “Функциональные пространства. Дифференциальные

операторы. Проблемы математического образования.”, Maskava, 2003.g. 24.-26. martā.

Mācību-metodiskā konference “Patstāvīgo studiju organizēšana”, Jelgava, 2003.g. 24.janvārī.RTU 43. starptautiskā zinātniskā konference, 2002.g. 10. – 14. oktobris.7th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, Kääriku, Estonia, 2002.g. 31.maijs – 2.jūnijs.4. Latvijas matemātikas konference, Ventspils, 2002.g. 26. – 27. aprīlis.RTU 42. starptautiskā zinātniskā konference, 2001.g. 11. – 13. oktobris.

Lekciju kursi

Matemātika RTU akadēmiskajām studijāmMatemātika RTU Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas profesionālās izglītības studijāmDiskrētā matemātika RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultātes akadēmiskajām studijāmMatemātika ekonomistiem RTU Inženierekonomikas fakultātes profesionālajām studijāmMatemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijāmDiskrētā matemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām

Publikāciju skaits - 26 : t.sk. 15 zinātniskie raksti, 11 metodiskie materiāli.

387


Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos

Latvijas Matemātikas biedrības valdes locekle,Latvijas Zinātnieku savienības biedre,RTU Senāta locekle,RTU DITF Domes locekle.

22. 10. 2003.(Datums) (Paraksts)

Intas Volodko zinātnisko darbu saraksts

(no 1998. gada)1. A. Kolyshkin, R. Vaillancourt and I. Volodko. On the stability of transient viscous

flow in an annulus. In Advances in Continuum Mechanics, World Scientific (raksts pieņemts publicēšanai).

2. A. Kolyshkin, I. Volodko. On an unsteady viscous flow in an annulus. Abstracts of the 8th International Conference “Mathematical Modelling and Analysis”, May 28-31, 2003, Trakai, Lithuania, p. 37.

3. S. Guseinov, I. Volodko. Convergence order of one regularization method. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.8, Nr.1, 2003., pp.25 - 32.

4. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.7, Nr.2, 2002., pp.263 - 270.

5. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Abstracts of the 7th International Conference MMA2002, Kääriku, Estonia, 2002, p. 32.

6. I. Volodko. Unsteady viscous flow in an annulus. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 12(44), Rīga, 2002., 43. - 47. lpp.

7. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of unsteady viscous flow in an annulus. ACTA Societatis Mathematicae Latviensis N0.5, Abstracts of the 4th Latvian Mathematical Conference, 26 – 27 April, Ventspils, Latvia, 2002., p. 24.

8. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 7(43), Rīga, 2001., 26. - 31. lpp.

9. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Starptautiskā zinātniskā konference, Datorzinātne. Referātu tēzes, Rīga, 2001., 60. - 61. lpp.

388


10. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of profiles with reverse flow in a pipe . RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 4 (42), Rīga, 2000., 69. - 73. lpp.

11. Антимиров М.Я., Володко И.М., Жирнов О.В., Подвысоцкий А.Ю. Kласс магнитных полей, оставляющих автомодельными задачи свободной тепловой МГД конвекции. Магнитная гидродинамика. 1998. N01, c. 3 - 16.

Intas Volodko metodisko darbu saraksts

1. I. Volodko Studentu patstāvīgā darba nozīme matemātikas apgūšanā. Mācību-metodiskā konference “Patstāvīgo studiju organizēšana”, Referātu materiāli, Jelgava, 2003., 21.- 24. lpp.

2. L. Biezā, I. Volodko. Matemātika - 2002 ar atrisinājumiem. RTU, 2003, 34 lpp.

3. I. Volodko, A. Āboltiņš, L. Biezā. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā II. Jelgava, 2002, 288 lpp.

4. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums diskrētajā matemātikā. RTU, 2002, 62 lpp.


6. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā I. RTU, 2001, 206 lpp.

7. A. Āboltiņš, I. Volodko. Rindas. LLU, 2001, 49 lpp.


9. A. Koliškins, I. Volodko. Varbūtību teorijas un statistikas elementi. RTU, 2000, 79 lpp.

10. M. Antimirovs, A. Panfjorova, I. Volodko. Vairākkārtīgie integrāļi un lauku teorija. RTU, 1998, 226 lpp.

389


390


Natālijas Orbidānes dzīves un darba gājums

Personas kods: 210439 - 10403Dzimusi Latvijā, Jelgavā.Dzīvo Rīgā, Maskavas ielā 275-56.Beigusi Latvijas Valsts universitāti (1963.g.) .Specialitāte: matemātika.Pedagoģiskā darbība:

1961.- 1967. - matemātikas skolotāja Rīgas valsts tehnikumā. 1967.- 2003. - asistente RTU (RPI) Augstākās matemātikas katedrā, vec. pasniedzēja RTU (RPI) Augstā kās

matemātikas katedrā, lektore Inženiermatemātikas katedrā.Akadēmiskie grādi un nosaukumi:

1990.g. matemātikas maģistreIzdoti 6 metodiskie darbi RTU izdevniecībā.

391


Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds: Māris ZiemaDarba vieta: Rīgas Tehniskā Universitāte, Meža iela 1, RīgaMājas adrese: Aviācijas iela 19-22, Rīga, LV-1057, LatvijaTālrunis: mājas: 7266019

darba: 7333600mob. 89251514

Dzimšanas vieta, datums: Īslice, Bauskas raj. 08.02.1959.Valodas: latviešu - dzimtā, vācu – labi (runāt, lasīt un rakstīt), krievu -

labi (runāt, lasīt un rakstīt), angļu – vidēji (runāt, lasīt un rakstīt)

Izglītība: 1990 - 1991 Nirnbergas universitāte, Vācija, stažieris Informātikas

fakultātē1977 - 1982 Rīgas Politehniskais Institūts, Automātikas un skaitļošanas

tehnikas fakultāte, Skaitļošanas tehnikas katedraZinātniskie grādi:1991 Inženierzinātņu doktors1987 Tehnisko zinātņu kandidāts, tēma:”Specializēto

daudzprocessoru sistēmu programmnodrošinājums”1982 Sistēmtehnikas inženiera diplomsPublicēti: 32 zinātniski pētījumiDarba pieredze:1995 - Docents, Rīgas Tehniskā Universitāte1996 - 1998 Skaitļošanas tehnikas katedras vadītājs, Rīgas Tehniskā

Universitāte1994 -1996 Docents, Rīgas Tehniskā Universitāte1991 - 1994 Zinātniskais līdzstrādnieks Nirnbergas Universitātē Vācijā1987 - 1990 Docents Rīgas Politehniskā Institūtā1982 - 1987 Zinātniskais līdzstrānieks Skaitļošanas tehnikas katedrā

Rīgas Politehniskajā InstitūtāGalvenie software projekti:2001 - Projekta vadītājs, “Nekustamā īpašuma nodokļa

administrēšanas apakšsistēma Rīgas pilsētai”1990 - 1994 Projekta vadītājs “Reālā laika mērījumu apstrādes

programmatūra” Nirnbergas Universitātē VācijāGalvenās publikācijas:

Ziema, M. ``Small Particle Recognition Using Extended Phase-Doppler Anemometer``, Proceedings of International Seminar on ENVARONMENTAL MODELING, Riga, 1995Braske, H; Brenn, G; Domnick, J; Durst, F; Melling, A; Ziema, M “Extended Phase-Doppler Anemometry for Measurements in Tree-Phase Flows”, Communications and Chem. Eng. Technol. 21 (1998) 5. pp. 415-420.

Prasmes un pieredze:Projektu vadība, Sistēmanalīze, Pašvaldību programmnodrošinājums.

Vides: Windows 98, Windows 95, Windows 3.11, Winword, Excel.LZP projektu vadība: Nr.96.0478 Analīzes un emulācijas metodes datu savākšanas

metodes (1996.-2000.gg.). Nr.01.0856 Integrētu multimediju sistēmu projektēšana lokāliem

tīkliem (2001.- ).

392


DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE)

Personas dati: Valdis Ziemelis dzimis Alūksnes raj. Kalncempju pagasts, 1937.g. 29. augustā latvietis, precējies

Izglītība: 1970.g. – Beidzis RPI, Elektroenerģētikas fakultāti, Dipl.inženieris elektromehāniķis;1960.g. - Rīgas Industriālais Politehnikums

Darba pieredze: 1998.g. – 2004.g. RTU prakt. docents 1973.g. – 1998.g. RTU (RPI), vec.pasniedzējs;1997.g. – 1999.g. RTU, galvenais enerģētiķis;1979.g. – RTU (RPI) Rektorāts, Darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītājs;1973.g. – 2004.g. LU, vec.pasniedzējs, lektors uz stundu slodzi;.1964.g. – 1979.g. RPI, vec.laborants, inženieris, vec.inženieris.

Cita pieredze:2003.g. – 2004.g. LVS Apgaismes Standartizācijas Tehniskās komisijas loceklis;1998.g.– 2004.g. Latvijas Darba aizsardzības asociācijas viceprezidents;1997.g. –.2004.g. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darba aizsardzības padomes loceklis;1973.g. – 2004.g. ārštata eksperts Republikas Prokuratūrā un tiesās par darba aizsardzību, elektrodrošību un ugunsdrošību (veiktas 86 ekspertīzes).

Kvalifikācijas paaugstināšana:2003.g. – Latvijas elektroenerģētiķu biedrības apliecība Nr.51 par kvalifikācijas celšanas kursu apmeklēšanu elektrodrošībā;2002.g. – Apliecinājums Nr.330 par Zygon Baltic Consulting semināra “Latvijas darba aizsardzības likumdošana un starptautiskie standarti” apmeklēšanu; – Papildinājums sertifikātam 0038, ko izsniegusi Latvijas

elektroenerģētiķu biedrība par tiesībām darbu vadīšanā un uzraudzībā elektroiekārtās;2001.g. – LR LM un Zviedrijas seminārs – “Darba dzīve un ES”;

– piedalīšanās PVAS “LATVENERGO” seminārā par LEK 025 “Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs” ieviešanu un piemērošanu;– LR LM Spānijas seminārs – “Darba drošības, darba vides speciālistu sagatavošana Spānijā”;

2000.g. – Sertifikāts par piedalīšanos konferencē “Universālo vērtību loma pasaules

miera un starpvalstu kultūras nostiprināšanā” (ASV);1997.g. – piedalīšanās Labklājības ministrijas Darba aizsardzības daļas

seminārā "Darba drošības instruktāžu izstrādāšanas kārtība".

– piedalīšanās Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības informācijas biroja u.c.

393


sadarbībā ar Labklājības ministriju rīkotajā seminārā "Darba drošība un

veselības aizsardzība darbā".

1997.g. – Dānijas sertifikāts pēc 80 stundu kursu programmas pabeigšanas darba aizsardzības pasniegšanas metodikā. – Kanādas sertifikāts darba higiēnā pēc Kanādas valdības un AVM

institūta organizētiem 40 stundu kursiem. – Sertifikāts par piedalīšanos LAĀA konferencē darba vides un darba

higiēnas jautājumos.Publikācijas: – metodiskais darbs – 35, 2212 lpp.; – zinātniskais darbs – 99, 972 lpp.

Pēdējo gadu nozīmīgākās publikācijas:2003.g. – Elektrodrošības pamati. Lekciju konspekts. LU izd., 11.lpp.2003.g.30.maijā Referāts Latvijas sīkuzņēmēju konferevcē par tēmu “Riska novērtēšana darba vietās uzņēmumā”.2003.g. – Darba aizsardzība ģimenes uzņēmumā. Ģimenes gada grāmata 2003., 151. – 155.lpp., izdevniecība “Alberts XII”.2002.g. – Līdzautors izdevumam “Darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas SIA “Getliņi EKO”, 422.lpp.2002.g. – Līdzautors lekciju konspektam “Darba aizsardzība” II daļa, RTU izd.,114.lpp.2001.g. – Līdzautors lekciju konspektam “Darba aizsardzība” I daļa, RTU izd.,144.lpp.2000.g. – Līdzautors “Mobilo telefonu bāzes staciju radītā elektromagnētiskā lauka salīdzinājums ar Latvijas valsts standartā pieļaujamo” (informatīvais materiāls).1998.g. – Līdzautors publikācijai “Darba drošības un darba vides ekonomiskais novērtējums”Zinātniskie raksti.- RTU.1998.g. – Līdzautors “Nolikums par darba aizsardzības organizēšanu Latvijas universitātē” LU, 40.lpp.1997.g. – Līdzautors “Darba aizsardzības organizācija Farmācijas nozares iestādēs, organizācijās un uzņēmumos” R., 272.lpp.1994.g. – Līdzautors lekciju konspektam “Darba un apkārtējās vides aizsardzība”, IV daļa, RTU izd., 82.lpp.

Valodu prasme: latviešu, krievu un vācu val. (lasu ar vārdnīcu)

394


395


Dzīves un darba gājums1. Vārds, uzvārds: Anastasija Žiravecka2. Personas kods: 040171 - 118143. Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija4. Dzīves vieta: Dzelzavas ielā 73 – 30, Rīga, LV-10845. Darba vieta: RTU6. Izglītība: 1995-1999.g. – RTU – Inženiezinātņu doktore, Diploma

Nr.BD0010091996-1998.g. – LU – Fololoģijas zinātņu maģistre, Diploma Nr.0039451993-1995.g. – RTU – Inženierzinātņu maģistre, Diploma Nr.000460

1988-1993.g. – RTU – Inženierzinātņu bakalaure, Diploma Nr.0016041978-1988.g. – Rīgas 40. vidusskola

7. Praktiskā darbība: Angļu valodas pasniedzēja, lektore RTU Valodu Institūtā, kopš 1994.g.2000.g. Janvāris – Maijs, lektore energoelektronikas profesora grupā

2000.g. Maijs – pusslodzes docente energoelektronikas profesora grupā

8. Pedagoģi Pedagoģiskā darbība: Angļu valodas praktiskās nodarbības RTU bakalauriem, praktiskiem inženieriem, maģistriem un doktorandiem.Zinātniskā darba virziens: Angļu valoda profesionālajiem mērķiem (elektrotehnikas un enerģētikas programmas studentiem)

Energoelektronika un elektropiedziņa;9. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994. – 1999):10. Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:

1. The Transient Process of Induction Motor Soft-Starting with Square Static Torque.: Baltic Electrical Engineering Review, N2, 1996. - p.72-74.2. Evaluation of Thyristor Strategies of Soft-Starting of the Induction Motor. - Riga, Latvian Journal of Physycs and Technical Sciences, N1, 1998. 3. Learning-Centred Approach to ESP Based on the Learner-Centred Course Design. – Materiāli straptautiskia zinātniskai konferencei. – 2000.g. (gatavots izdevniecībai).4. “Electrical Engineering” – metodiskais līdzeklis, RTU – 2000, 86lpp.

11. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 1612. Valodu prasme: Krievu, Latviešu, Angļu, Vācu (elementāri).

396


Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi un jaunrade

I. Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi:

1.1 LZP projekts Nr. 96.0573 “Hidroksilapatīta - kolagēena cietvielas virsmas elektronu struktūras nevienmērība”. Projekta vadītājs prof. J. Dehtjars (RTU, BIM institūts). Projekta mērķis: izpētīt hidroksilapatīta - kolaģena cietvielu struktūras (kaulaudu) elektroniskās īpašības un tās sadalījumu pa kaula virsmu. Īstenošanas termiņš 1997-2000

1.2 LZP projekts Nr. 01.0574 “Optiski stimulētas elektronu pārejas kaulaudu raksturošanai”. Projekta vadītājs prof. J. Dehtjars (RTU, BIM institūts). Projekta mērķis: izstrādāt kaulaudu struktūras īpašības raksturošanas/diagnostikas metodiku, kas balstās uz optiski stimulētām elektronu pārejām. Īstenošanas termiņš 2001-2004

1.3 LZP projekts Nr. 01.0735.1 “Kaula strukturālo un elektronisko īpašību gadsimta pārmaiņas” . Projekta vadītājs prof. J. Dehtjars (RTU, BIM institūts) Projekta mērķis: izpētīt ar laika faktoru un ārējo apstākļu saistītās strukturālās un elektroniskās izmaiņas fosilā kaulos, izmantojot vairākās fizikālās metodes (atomspēku, optiskā un akustiskā mikroskopija; fotoelektronu un duālā spektroskopija u.t.l.) ar jaunās arheoloģiskās metodikas izstrādes nolūku. Īstenošanas termiņš 2001-2003

1.4 LZP projekts Nr. 01.0616 “Hidroksilapatīta – kolagēna cietvielas kompozīta dozimetriskās īpašības”. Projekta vadītājs assoc. prof. A. Kataševs (RTU, BIM institūts). Projekta mērķis: izanalizēt iespējas lietot dabisko un mākslīgo hidroksilapatīta - kolagena cietvielas kompozītmateriālu (HKC) kā bioloģiski ekvivalento ultravioletā (UV) starojuma dozimetru un izstrādāt to prototipu. Īstenošanas termiņš 2001-2004;

1.5 LZP projekts “Dažādu gadsimtu kaulu eksoemisijas analīzes informativitāte paleopataloģisko izmaiņu diagnostikā un analīzē”. Projekta vadītājs prof. J. Dehtjars (RTU, BIM institūts). Projekta mērķis – izstrādāt Eksoelektronu spektroskopijas mērīšanas metodiku, ar kuras palīdzību tiks izvērtētas izmaiņas kaulos gadsimtu laikā, lielu nozīmi pievēršot patoloģiskām izmaiņām, kas radušās cilvēka dzīves laikā. Projekta termiņš – 3 gadi (2004 – 2006);

1.6 LZP projekts “Virsmas struktūras defektu pētījumi ar elektronu emisijas metodēm pēc materiālu apstrādes, drošuma parametru optimizācijai.

II. Zinātniskās publikācijas (kopš 1995.g.)

Raksti:

1. Dekhtyar Yu., Gamza A., Tatarinov A., Jansons H. Electron and mechanical properties of bone during heating, evaluated by exoelectron emission and ultrasound Biomaterials, 1995, V.16(11) 861-863.

2. Dekhtyar Yu., Gamza A Photoinduced structural oscillation in the surface layer of composite material recorded by exoemission Sci. reports of the Technical univeristy of Opole (Poland), ser. physics, 1995, V. 15, N 209. 5-11

3. Dekhtyar Yu., Katashev A. Electron structure of bone surface layer affected with ultraviolet radiation Medical & Biological Engineering & Computing. 1996, V.34, sup.1, part 1. 177-178

4. Dekhtyar Yu., Katashev A. Exoemission centers inserted in bone by ultraviolet radiation Sci. Rep. Techn. Univ. Opole, Ser. Physics, 1996, V. 17, N 220. 91-96

397


5. Dekhtyar Yu., Katashev A., Pavlenko A. Electron properties of the bone surface. “Biomedical engineering” Proc. of intern. conf. Kaunas, 1997. 22-25

6. Dekhtyar Yu. May exoemission solve osteoporosis problem? Sci. reports of the Opole Technical Univ. ser. physics, 1997, V.20, N 240 125-128

7. Dekhtyar Yu., Katashev A., Pavlenko A. Long living electron states and energy gap in bone Sci. reports of the Opole Technical Univ. ser. physics, 1997, V.20, N 240 135-138

8. Benesch J., Dekhtyar Yu., Pavlenko A., Tengvall P. Bone surface morphology at nano scale influenced by radiation Biomedical engineering. Kaunas, Kaunas University of Technology, 1998 3-4

9. Dekhtyar Yu., Katashv A., Pavlenko A., Tengvall P. Synergy of bone tissue discovered by exoelectron and atomic force analyses Microsystmes technology activities in Baltic region, Kaunas, Technologija, 1999. 50-52

10. Dekhtyar Yu., Katashev A., Pavlenko A., Pavlenko I. Evaluation of charge carries concentration in the surface layer of bone Medical and Biological Engineering and Computing, V. 37, S1, 1999. 183-184

11. Dekhtyar Yu., Katashev A., Pavlenko A., Tengvall P. Bone morphology affected by ultraviolet radiation Medical and Biological Engineering and Computing, V. 37, S1, 1999. 248

12. Benech Jo., Dekhtyar. Yu., Kataševs A. et al. Bone under ultraviolet radiation: synergetic? Mechanical properties of cells and tissues, Martin-Luther-University, Vācija, 1999, pp.57-58

13. Boguchraska T., Dekhtyar Yu., Katasevs A. et.al. Bone material as ultraviolet dosimetr. Taikomoji Fizika, Kaunas, Techhnologija, Lietuva, 2000, pp. 79-82.

14. Boguchraska T., Dekhtyar Yu., Katasevs A. et.al. Bone electron stucture affected by ionising radiation Druk. Taikomoji Fizika, Kaunas, Techhnologija, Lietuva, 2000., pp.351-354.

15. H. Arwin, T. Bogicharska, R. Hill, Yu. Dekhtyar at.al., Electron transitions and structural changes in bone. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Vol.6. Supplement, 2000.

16. T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev, A. Pavlenko, I. Pavlenko Influence of radiation on the electron structure of bones. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Vol.6. Supplement, 2000

17. J. Benech, Yu. Dekhtyar, A. Katashev. A. Pavlenko, P. Tengwall Atomic force microscopy and electron spectroscopy for studying surface structure and electron potential of osteocomposites. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Vol.6. Supplement, 2000.

18. T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, Yu. Kataševa at. al. Technology to prepare the bone for exoemission tests. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Vol.6. Supplement, 2000

19. T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev et.al. Structure of bone affected by radiation. Biomedical Engineering, (proc. of the international conference, 18-19 October 2001, Kaunas, Lithuania), Kaunas, Tehnologija, 2001, pp 97-100

20. H. Arwin, T. Bogucharska, R. M. Hill et al. Structure and electron properties of bone surface. proc.European society for Biomaterials, 124, UK, 2001

21. T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev Ultraviolet radiation affection on bone composiotion. Applied physics (proc of the int. conference, 27-28 may, kaunas, Lithuania) Kaunas Technology University, 2002 p. 63-64.

398


Tēzes

1. Yu. Dekhtyar, A. Tatarinov, H. Janson. Ultrasound and exoelectron spectroscopy method for investigation of bone tissue. Biomed I workshop, May 18-21, 1995, Leuven, Belgium.

2. Yu. Dekhtyar, V. Ionin. Photoinduced Structure Changes in Composite Polymers Tested by Exoelectron Spectroscopy E-MRS Spring meeting, May 22-26, 1995, Strasbourg, France.

3. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Exerting an Influence of Ultraviolet Light on Bone Tissue The 10th. Congress of the Polish Society of Medical Physics. September 15-18, 1995, Krakow, Poland.

4. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Ultraviolet Light and Exoelectron Emission as New Instruments for Testing of Bone Tissue Properties VII Mediterranean Conference on Medical & Biological Engineering, September 17-18, 1995, Jerusalem, Israel.

5. A. Balodis, Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Ultraviolet Affecting on Bone Tissue. Röntgen Centenary Congress, September, 20-30, 1995, Würzburg, Germany.

6. Yu. Dekhtyar, A. Tatarinov, H. Janson. Electron and Mechanical Properties of Bone, Tested by Exoelectron Emission and Ultrasound. Biomed I workshop, February 29 - March 2, 1996, Leuven, Belgium.

7. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Electron Structure of Bone Surface Layer, Affected with Ultraviolet Radiation. 11th Nordic-Baltic confrence on Biomedical Engineering, June 12-16, 1996, Tampere, Finland.

8. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Exoemission Centers Inserted in Bone by Ultraviolet Radiation 17th Karpatz Seminar on Exoemission and Related Phenomena, June, 17-21, 1996, Turawa, Poland.

9. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Bone Structure Affected by Electromagnetic Irradiation. 10th. Conference of the European Society of Biomechanics, August 28-31, 1996, Leuven, Belgium.

10. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. Effect of Ultraviolet Radiation on Bone’s Electron Structure. International Conference on Radiation and Health, November 3-7, 1996, Beer-Sheva, Israel

11. Yu. Dekhtyar, A. Katashev. 11th Exoemission Centres Discovered for Natural Composite Material (Bone Tissue) Interface.12 International Symposium on Exoemission and its Applications, September 17-22, 1997, Polanica-Zdroj, Poland

12. Yu. Dekhtyar , A. Katashev, A. Pavlenko. Long-living Electron States and Energy Gap in Bone. 12th International Symposium on Exoemission and its Applications, September 17-22, 1997, Polanica-Zdroj, Poland

13. Yu. Dekhtyar, , A. Katashev, A. Pavlenko. Electron properties of the bone surfaceBiomedical Engineering, October, 16-17, 1997, Kaunas, Lithuania.

14. Yu. Dekhtyar, , A. Katashev, A. Pavlenko, V. Noskov. Electron Properties of Bone Influencing its Mechanical Properties Third World Congress of Biomechanics, Japan, 1998

15. Yu. Dekhtyar, N.Mironova, V.Noskov, A.Pavlenko. Electron Structure of Bone Affects its Mechanical Properties. 11th Conference of The European Society of Biomechanics, 1998, Touluse, France.

16. E.Aleinikova, Yu.Dekhtyar, A. Katashev, A. Pavlenko. Implanted materials and bone, tooth tissues compatibility tested by electron spectroscopy. 8

399


Mediterranean Conference on Medical and Biological Engineering and Computing, June, 14-17 1998, Lemesos, Cyprus

17. Yu.Dekhtyar, A. Katashev, A. Pavlenko.Electron Structure of Bone Tissue, Studied by Means of Photoelectron Spectroscopy and Luminescence. Congress of Solid State Physics, June 7-10, 1998, Wroclaw, Poland.

18. Yu.Dekhtyar, A. Katashev, A. Pavlenko 19 Bone tissue surface modified by ultraviolet radiation. Material Research Society, April, 13-16, 1998, San- Francisco, USA.

19. Yu. Dekhtyar, S. Khoroshilov, Yu. Dekhtyar, S. Khoroshilov, A. Pavlenko, L Oster. Is the bone a natural semiconductive radiation detector ? Conference on Semiconductor Detector, May 6-7, Riga, 1998

20. Yu. Dekhtyar, S. Khoroshilov, A. Katashev, A. Pavlenko Bone Sensitivity to Ultraviolet Radiation, Tested Using Exoelectron Spectroscopy. EASTRO 17th Annual Meeting, September 20 –24, 1998, Edinburg, UK.

21. Aleinikova J., Dekhtyar Yu., Katashev A. Pavlenko A Implanted materials and bone-, tooth- tissues compatibility. 4. Zin. konf. Latvijas fizikas biedrība, Daugavpils, 1998( p.35)

22. Arwin H., Dekhtyar Yu., Katashev A., Pavlenko A. Optically polarised gemini states of irradiated bone tissue VI. Int. Conf. on Med. Phys. Patras, Greece, 1999. Physica Medica, 1999, V. XV, N. 3. (p.175)

23. H. Arvin, Yu. Dekhtyar, A. Katashev, A. Pavlenko. Optically Polarised “Gemini” State of Irradiated Bone Tissue VI International Conference on Medical Physics – Patras Medical Physics, 1999

24. Dekhtyar Yu., Mironova-Ulmane Ņ.et. al. Radiation induced bone modification. Theory and Practice of conservative cancer treatment. 3d Congress of the Lithuanian chemotherapits, onkoradiologists and radiotherapists, Palanga, 1999;

25. Dekhtyar Yu., Pavlenko A., Katashev A., Tengvall P. Kaulaudu materiāla virsmas modifikācija Latv. Universitātes CFI 16. Zin. Konf., LU, 2000.(p.81)

26. Yu. Dekhtuar, I Derjugina, J. Kataševa et al. Usage of ultrasound for local bone injuries monitiring “Biomechanics IV”, September. 23.-25, 2001, Davos, Switzerland

27. Yu. Dekhtuar, I Derjugina, J. Kataševa et al. Evaluation of the size of the local bone injuries by means of ultrasound International Conference on Medical Physics and Engineerings in Health Care, October 18-20, 2001, Poznan, Poland

28. Yu. Dekhtuar, I Derjugina, J. Kataševa et al. Kaulaudu defektu izmēru novērtēšana ar ultraskaņas metodi “III. Starptautiskais Sporta Medicīnas Kongress”, 2001.g. 19.-20. oktobrī, Rīga.

29. T. Bogicharska, Yu. Dekhtyar, A. Pavlenko et.al. Structure of bone affected by radiation International conference Biomedical Engineering, 2001.g. October 18-19, kaunas, Lithuania

30. T. Bogucharska, G. Boka, R. Gerlach et al. Influence of radiation on bone structural properties” International conference on Medical Physics and Engneering in health care, Poland, 2001.

31. T. Bogucharska, Yu. Dekhtyar, A. Katashev Ultraviolet Radiation affection on Bone structure The 12th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, Reykjavik, Iceland on 18-22 June 2002 (accepted)

III. Doktora un maģistra darbu izstrāde

400


Doktora darbi

1. A. Katashevs. “Kaulaudu fototermostimulēta eksoelektronu emisija”. Zin. vadītājs J. Dehtjars, aizstāvēta 1998.g. (LU Fizikas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 27. februāra lēmums N 4);

2. T. Bogucharska. “Kauls kā bioekvivalenta dozimetra prototips”, Zin. vadītājs J. Dehtjars, aizstāvēta 2002. gadā (RTU Promocijas padomes P-16 2002. gada 22. oktobra lēmums Nr.7);

3. I. Pavlenko “Kaulu optisko īpašību noteikšana”, Zin. vadītājs J. Dehtjars, aizstāvēta 2002. gadā (RTU Promocijas padomes P-16 2002. gada 22. oktobra lēmums Nr.8);

Maģistra darbi

1. I. Avakjan. “Gripas vīrusu fluorescences optimizācija”, 2000.g.2. O. Kravals. “Ultraskaņa ātruma noteikšana cilvēka mugurkaula kaulos” , 2000.g.3. J. Rauziņš. “Ultradispersās biokeramikas struktūra” , 2000.g.4. P. Skorovs. “Psihoakustisko funkciju traucējumu kompensēšana” , 2000.g.5. A. Bajinskis. "SPECT attēlu izmantošana galvas smadzeņu pēcoperācijas periodā",

2001.g6. D. Puriņa. "Laika faktora ietekme uz kodinātiem kaulaudu paraugiem", 2001.g7. A. Petruss. “Individuālā acu aizsardzības līdzekļu pārbaudes tehnoloģija”, 2001.g.8. J. Aldaga “Smalkgraudainā silīcija oksīda luminiscence vakuumā”9. R. Pušņakova “Infrasarkanā spektroskopija, ultraskaņas un atomspēku mikroskopija

kaulu materiāla strukturālo īpašību pētīšanā” 2003.g.;10. B. Poļakovs “Nanoizomēru bioloģiski savietojamu materiālu īpašību pētījumi ar

skenējošo tuneļmikroskopu un atomspēku mikroskopu”2003.g. 11. G. Cīrulis “Sterilizācijas procesa analīze strādājot ar tvaika sterilizatoru”12. S. Popovs “Digitālais portālu attēls modulētā kūļa verifikācijai”;13. D. Kaulakāne “Poloarizētas hidroksiapatīta keramikas elektronu emisijas īpašības”

Bakalaura darbi

1. J. Roze “Zobu un biomateriālu virsmas mikrostruktūras pētīšana ar AFM” 2000. gads;

2. M. Komova “Kaula minerālkomponentes koncentrācijas rentgenstruktūranalīze” 2002.g.;

3. J. Romaņuka “Optiskā tomogrāfija: iespējamais instrumentārijs”4. A. Ramata “Rentgendifrakcijas metodes pielietošanas hidroksiapatīta satura

noteikšanai”2003.g.5. T. Rumjanceva “Kaula materiāla gaismas absorbcijas īpašības” 2003. g.6. D. Judins “Pusvadītāju materiālu un aparatūras difūzija un degradācija”2003.g.7. D. Ļvovs “Kodolmagnētiskās rezonanses diagnostikas aparāta magnētiskā lauka

iedarbība uz cilvēka sarkomas šūnām”2003. g.8. M. Osipova “Tipiskas slimnīcas rentgena diagnostikas iespējas”2003.g.

IV. Patenti

1 Dehtjars J., Knellere T., Katasevs A. Kaulaudu stāvokļa novērtēšanas paņēmiens. LR patents LV 12352, 1999.

401


Profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmās“Medicīnas inženierija un fizika” studējošo studentu aptaujas anketa

1. Kāds ir Jūsu viedoklis par uzņemšanas noteikumiem profesionālā bakalaura, maģistra (vajadzīgo pasvītrot) programmā?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kāds ir Jūsu viedoklis par studiju programmā izmantotajām zināšanu un prasmju novērtēšanas metodēm un to objektivitāti?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kā Jūs vērtējat iegūto zināšanu praktisko lietderību, kurus priekšmetus pēc Jūsu domām nebūtu lietderīgi iekļaut studiju programmā?

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kādus studiju kursus Jūs vēlētos vēl iekļaut studiju programmā, kas būtu nepieciešami, lai iegūtu profesionālās iemaņas izvēlētajā virzienā?

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Vai programmas akadēmiskais personāls ir pieejams ārpus ieplānoto lekciju vai laboratorijas darbu laikiem, vai apmierina konsultāciju laiki?

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Jūsu vērtējums par darba metodēm ar nesekmīgajiem studentiem.____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

7. Kādas pēc Jūsu domām ir iespējas iekārtoties darbā pēc šīs profesionālās studiju programmas beigšanas?

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

402


_________________________________________________________________________________________________________________________________

8. Kur Jūs iegūstat informāciju par profesionālās karjeras iespējām?_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

9. Kas Jūs satrauc un neapmierina studijās?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

10.Kāpēc Jūs izvēlējāties tieši šo profesionālā bakalaura, maģistra (vajadzīgo pasvītrot) programmu?_________________________________________________________

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________

11. Jūsu ierosinājumi programmas uzlabošanai.

1.____________________________________________________________________2.____________________________________________________________________3.____________________________________________________________________4.____________________________________________________________________5.____________________________________________________________________

Paldies par atsaucību!

403


Studiju priekšmeta izvērtēšanas aptauja Jūsu atbildes ir svarīgs informācijas avots par attiecīgā studiju priekšmeta kvalitāti, tās

palīdzēs novērtēt studiju priekšmeta un mācībspēka darba kvalitāti un lietderību. Lūdzu, atbildiet uz katru jautājumu pārdomāti un godprātīgi.

Studiju priekšmeta nosaukums: ________________________________________________________________________

Mācībspēks:________________________________________________________________________

Ja jautājumos ir doti atbilžu varianti, lūdzu, apvelciet ar aplīti izvēlēto atbildi!

1. Novērtējiet, kā priekšmeta programma, un citi mācībspēka sniegtie materiāli palīdz saprast priekšmeta mērķus un uzdevumus:

A. Ļoti labiB. LabiC. VidējiD. Ļoti nepilnīgiE. Nekāda informācija nav sniegta

2. Lai apgūtu studiju priekšmetā sniegtos jautājumus, nepieciešamā literatūra, mācību grāmatas ir pieejamas:

A. BibliotēkāB. Nepieciešamos materiālus sagatavo mācībspēksC. GrāmatveikalosD. CiturE. Grūti pieejama bibliotēkā, F. Vispār nav pieejama

3. Novērtējiet, kā dažādās mācību metodes (lekcijas, semināri, mājas darbi, patstāvīgas literatūras studijas u.c) kopumā palīdz apgūt mačību priekšmetu:

A. A. Ļoti labiB. LabiC. VidējiD. NepilnīgiE. Nekas nepalīdz

4. Kā Jūs vērtējat studiju priekšmeta mācībspēku?Taktisks 5 4 3 2 1 NetaktisksPieejams 5 4 3 2 1 NepieejamsPiekāpīgs 5 4 3 2 1 NepiekāpīgsIecietīgs 5 4 3 2 1 NeiecietīgsProfesionāls 5 4 3 2 1 NeprofesionālsInformēts 5 4 3 2 1 Neinformēts

5. Mācībspēka nodarbību vadīšana un studiju priekšmeta satura izklāsts bija:Labi organizēts 5 4 3 2 1 HaotisksViegli saprotams 5 4 3 2 1 Grūti saprotamsInteresants 5 4 3 2 1 GarlaicīgsLieto vizuālos materiālus un datortehniku

5 4 3 2 1 Nelieto vizuālos materiālus

Ir izdales materiāli 5 4 3 2 1 Nav izdales materiāliUzsver svarīgāko 5 4 3 2 1 Daudz patērē laiku mazāk

404


svarīgiem jautājumiemAtvērts diskusijām 5 4 3 2 1 NediskutēGatavs atbildēt uz jautājumiem 5 4 3 2 1 Uz jautājumiem neatbild vai

atbild kūtriProfesionalitāte ir augsta 5 4 3 2 1 Profesionalitāte zema

6. Studentu zināšanu vērtēšanas metodika un kvalitāteObjektīva 5 4 3 2 1 NeobjektīvaSaprotams vērtējums 5 4 3 2 1 Nesaprotams vērtējumsStingrs vērtējums 5 4 3 2 1 Viegls vērtējumsPaskaidro un analizē pieļautās kļūdas

5 4 3 2 1 Nepaskaidro un neanalizē kļūdas

Kas neapmierina __________________________________________________________7. Cik stundas nedēļā ārpus nodarbībām Jūs patērējat attiecīgā studija priekšmeta apguvei

A. Apmēram 1 stunduB. 2 – 3 stundasC. 4 – 6 stundasD. 7 – 8 stundasE. Vairāk par 8 stundām

8. Cik daudz Jūs kavējat nodarbības:A. Nekad (0 – 9%)B. Dažreiz (10 – 29%)C. Apmēram pusi (30 – 60%)D. Bieži (70 – 90 %)E. Vienmēr (100%)

9. Ja kavējat, tad kādu iemeslu dēļ:A. Neinteresantas nodarbībasB. Nodarbības notiek neizdevīgā laikāC. Nesagatavojaties uz attiecīgo nodarbību laika trūkuma dēļD. Citu iemeslu dēļ

10. Vai pēc Jūsu domām šis attiecīgais studiju kurss ir nepieciešams apgūt, lai sasniegtu Jūsu mērķi?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

11. Ko Jūs ieteiktu, lai palīdzētu labāk saprast un apgūt attiecīgo studiju kursu un uzlabotos studiju process?_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

12. Kā Jūs vērtējat praktisko nodarbību lietderību, kādi būtu Jūsu priekšlikumi?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

13. Kā jūs vērtējat studiju kursa nodrošinājumu ar tehnisko aprīkojumu?_________________________________________________________

___________________________________________________________

405


__________________________________________________________________________________________________________;14. Vai laiks diskusijām bija pietiekams?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Paldies par sadarbību!

406


Darba devēju aptaujas anketa

Ar nolūku pilnveidot profesionālā maģistra programmu “Medicīnas inženierija un fizika” studiju procesu un jauno speciālistu sagatavošanu tiek organizēta potenciālo darba devēju aptauja. Atbildot uz jautājumiem ar atbilžu variantiem, lūdzu, apvelciet ar aplīti vēlamo atbildi.

1. Jūsu uzņēmuma nosaukums__________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Cik Rīgas Tehniskās universitātes studenti strādā Jūsu uzņēmumā ?Kopā ___________ cilvēku

3. Kā Jūs varētu raksturot RTU beidzējus (augstākais vērtējums 5 balles):

2.1. Labi teorētiski sagatavoti: 1 2 3 4 52.1.1. Datorzinātnēs 1 2 3 4 5

2.1.2. Mehānikā 1 2 3 4 5 2.1.3. Elektronikā 1 2 3 4 5 2.1.4. Uzņēmējdarbībā 1 2 3 4 5 2.1.5. Materiālzinātnēs 1 2 3 4 52.2. Praktiskās iemaņas 1 2 3 4 52.3. Svešvalodu zināšanas 1 2 3 4 52.3. Kopumā izteikt vērtējumu grūti, jo jaunie speciālisti ir ļoti atšķirīgi

4. Kas pēc Jūsu domām būtu vairāk jāapgūst jaunajiem speciālistiem, lai veiksmīgāk tiktu ar saviem pienākumiem galā?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kas pēc Jūsu domām būtu nepieciešams veikt, lai uzlabotu RTU BINI un darba devēju sadarbību?

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Paldies par sadarbību!

407

a · web viewcarola r., harley j.p.,noback c.r.,1990. 3. structure and function of the human...

Documents