„informĀcijas tehnoloĢijas”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/informacijas... · 4 pielikumi...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE

Profesionālās bakalaura studiju programmas

„INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2009./2010. studiju gadu

Programma akreditēta 20.05.2009. – 31.12.2015. (IZM akreditācijas komisijas 2009.gada 20.maija lēmums Nr.3346, akreditācijas lapa Nr.048-1658)

2009./2010. studiju gads – veiktās izmaiņas

2

Profesionālā bakalaura studiju programma

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

Studiju programmas kods: 42481

Studiju programmas apjoms: 160 kredītpunkti

Studiju ilgums, veids: 4 gadi – pilna laika klātienes studijas,

5 gadi – nepilna laika neklātienes studijas

Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaura grāds informācijas

tehnoloģijās

Iegūstamā kvalifikācija: programmēšanas inženieris

Prasības, uzsākot studijas: vidējā izglītība

Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte

Programmas direktors: Mag.paed., lektore Ieva Boļakova

Studiju programma

APSTIPRINĀTA DU Senāta sēdē

2009.gada 23.februārī, protokols Nr. 2

Senāta priekšsēdētājs:

Dr.phys., prof. V.Paškevičs

3

SATURS

1. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI .............................................................................................. 5

2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ ........... 5

3. PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ............................................................................................................. 6

3.1. PROGRAMMAS STRUKTŪRA ........................................................................................................................ 6 3.2. PROGRAMMAS SATURS UN PLĀNS ............................................................................................................... 7 3.3. IEKŠĒJĀS KVALITĀTES MEHĀNISMA DARBĪBA ........................................................................................... 10

4. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM

STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS ..................................... 11

5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ........................................................................................................................... 13

6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA ........................................................................................ 13

6.1. IZMANTOTĀS STUDIJU METODES UN FORMAS ............................................................................................ 13 6.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECĪBAS DARBĪBA UN TĀ IETEKME UZ STUDIJU DARBU ............................ 14 6.3. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ................................................................................. 15

7. PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS ........................................................................... 15

7.1. PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM.................................................... 15 7.2. PROFESIONĀLĀS PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIJAS STANDARTAM ................................................... 16 7.3. DARBA DEVĒJU APTAUJAS PAR ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBU NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ................ 19

8. STUDĒJOŠIE ............................................................................................................................... 20

8.1. STUDĒJOŠO SKAITS ................................................................................................................................... 20 8.2. PIRMAJĀ STUDIJU GADĀ IMATRIKULĒTO SKAITS ....................................................................................... 20 8.3. ABSOLVENTU SKAITS ................................................................................................................................ 20 8.4. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE ..................................................................................................... 20 8.5. ABSOLVENTU APTAUJAS UN TO ANALĪZE .................................................................................................. 21 8.6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ .................................................................... 21

9. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS .................................................................................... 21

9.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS ............................................................................................................ 21 9.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJA ............................................................................................... 23 9.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN

ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJIEM 6 GADIEM ................................................................................................ 24

10. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS ....................................... 25

10.1. FINANSĒŠANAS AVOTI ............................................................................................................................ 25 10.2. MATERIĀLI TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS .............................................................................................. 25 10.3. DU BIBLIOTĒKA ...................................................................................................................................... 26

11. ĀRĒJIE SAKARI ............................................................................................................................... 28

11.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM ........................................................................................................... 28 11.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM ....................................................................... 29

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ................................... 29

12.1. STUDIJU PROGRAMMAS SVID ANALĪZE..............................................................................................................30

12.2. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM..............................................................31

4

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. DOCĒTĀJU CV

2.PIELIKUMS. STUDIJU PROGRAMMAS „INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS”

STUDIJU PLĀNS PILNA UN NEPILNA LAIKA STUDIJĀM

3.PIELIKUMS. STUDIJU PRORAMMAS „INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” STUDIJU KURSU APRAKSTI

4.PIELIKUMS. NOLIKUMS PAR PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJAS PRAKSI

5.PIELIKUMS. PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS „INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” DIPLOMA UN TĀ PIELIKUMA PARAUGS

6.PIELIKUMS. DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO IESPĒJU

TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS

PROGRAMMĀ VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ

7.PIELIKUMS. PROFESIONĀLĀ STUDIJU PROGRAMMAS „INFORMĀCIJAS TEHNOLOGIJAS” IZMAKSAS

8.PIELIKUMS. INFORMĀTIKAS KATEDRAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS 2000.-2010.

GADOS

9.PIELIKUMS. INFORMĀTIKAS KATEDRAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS 2000.-2010.GADOS

10.PIELIKUMS. INFORMĀTIKAS KATEDRAS DOCĒTĀJU SERTIFIKĀTU SARAKSTS

11.PIELIKUMS. ANKETA DARBA DEVĒJIEM

12.PIELIKUMS. DARBA KOMPETENČU PIEMĒRI

13.PIELIKUMS. STUDĒJOŠO APTAUJAS REZULTĀTI

5

1. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Daugavpils Universitātes profesionālās bakalaura studiju programmas “Informācijas

tehnoloģijas” mērķis ir nodrošināt Latvijas ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām

atbilstošas profesionālās studijas, kas ir balstītas uz IT nozares zinātņu teorētiskajiem

pamatiem, atbilst programmēšanas inženiera profesijas standartam un ir praktiski

piemērojamas.

Mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi:

izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešamā informācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī sekmēt to

konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

īstenot informācijas tehnoloģiju nozares padziļinātu zināšanu apguvi (tai skaitā patstāvīgās mācīšanās prasmes), kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas vai pilnveidot

esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo jaunrades, pētnieciskajam un

pedagoģiskajam darbam IT nozarē.

Studiju programmas specifiskie uzdevumi ir:

nodrošināt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas datorzinātņu jomas speciālistiem;

dot studējošajiem iemaņas patstāvīgam praktiskajam darbam un integrēt dažādu zinātņu teorētiskās nostādnes praksē;

veicināt studentus analizēt uzkrāto pieredzi un patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

Studiju programmas absolventam jāprot:

patstāvīgi izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus, līdzekļus un metodes;

profesionāli pārzināt un lietot programmēšanas valodas, sistēmas un rīkus;

izmantot datu bāzu pārvaldības sistēmas;

piedalīties projektu izstrādē, vadīšanā, sniegt konsultācijas vadības informācijas tehnoloģijas jomā;

strādāt kolektīvā, vadīt, plānot un koordinēt darba grupu.

2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav

2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU PRASMJU UN

ATTIEKSMJU FORMĀ

Jebkuras profesionālās studiju programmas mērķis ir sniegt studējošajiem zināšanas

un pieredzi, kas nepieciešami, lai uzsāktu profesionālo darbību. Nepieciešamība ieviest

profesionalitāti studiju programmā “Informācijas tehnoloģijas” balstās uz tādām prasībām kā

augošs pieprasījums pēc augstas kvalitātes produktiem un pieaugošs

programmnodrošinājuma izstrādātāju atbildības līmenis.

Tiek sagaidīts, ka pēc studiju beigšanas universitātes studējošie:

1. ir apguvuši zināšanas un iemaņas programminženierijas jomā, kā arī guvuši profesionālas

prasmes, kuras ir nepieciešamas, uzsākot darba gaitas programmnodrošinājuma inženiera

lomā;

6

2. programmproduktu izstrādes darba procesā spēj efektīvi risināt izvirzītos uzdevumus gan

individuāli, gan komandā;

3. spēj risināt pretrunas projekta mērķos, atrodot pieņemamus kompromisus, ievērojot

dažādus ierobežojumus (izmaksas, laiks, zināšanas, eksistējošās sistēmas, organizācijas

u.tml.);

4. projektē risinājumus vienā vai vairākās darbības jomās, izmantojot programminženierijas

pieeju, kura balansē dažādu ieinteresēto pušu ētiskās, sabiedriskās, juridiskās un

ekonomiskās intereses;

5. izprot un spēj pielietot izplatītākās teorijas, moduļus un metodes, kuras nodrošina

mūsdienīgu pamatu problēmu identifikācijai un analīzei, projektēšanai, izstrādei,

realizācijai, atestācijai un programmnodrošinājuma dokumentēšanai;

6. izprot pārrunu svarīgumu un spēj tās organizēt, spēj rezultatīvi strādāt, vadīt un efektīvi

kontaktēties ar ieinteresētām personām tipiskās programmnodrošinājuma izstrādes

situācijās;

7. spēj apgūt jaunus modeļus, metodes un tehnoloģijas, kā arī izprot nepārtrauktas

profesionālās izaugsmes nepieciešamību.


3. PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

3.1. Programmas struktūra

Programmas struktūra ir saskaņota ar Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr 481

“Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”.

Kopējais studiju programmas apjoms ir 160 kredītpunkti (KP). Studiju ilgums pilna

laika studijām – 4 gadi, nepilna laika studijām – 5 gadi.

Vispārizglītojošie kursi (20 KP vai 13% no kopējā studiju programmas KP

skaita) ir obligāti visiem profesionālajā bakalaura studiju programmā “Informācijas

tehnoloģijas” imatrikulētajiem studentiem. Tajā iekļauti humanitāro un sociālo zinātņu

teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās, organizatoriskās iemaņas. Šajā

blokā ietilpst modulis uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai (Projektu

vadīšana, Ekonomikas pamati, Uzņēmējdarbības pamati u.c.).

Nozares teorētiskajos pamatkursos un informācijas tehnoloģiju kursos (36 KP vai 22% no kopējā studiju programmas KP skaita) ietilpst teorētiskie studiju kursi, kā arī

citi informācijas tehnoloģiju nozares pamatkursi, kas pilnveido studentu prasmes un iemaņas.

Nozares profesionālās specializācijas kursos (60 KP vai 37% no kopējā studiju

programmas KP skaita) studentiem iespējams apgūt datu bāzu vadības, programmēšanas

prasmes praktiskajās nodarbībās. Profesionālās specializācijas kursos ietilpst atbilstoši

izvēlētajai kvalifikācijai attiecīgie studiju kursi.

Brīvas izvēles kursos (6 KP vai 4%) iekļauti vairāki studiju programmas izvēles

kursi, kur no piedāvātā studentiem jāizvēlas studiju kursi 6 KP apjomā.

Bakalaura darbs un prakses (attiecīgi 12 KP (8%) un 26 KP (16%) no kopējā

studiju programmas KP skaita) - studiju laikā notiek trīs profesionālās kvalifikācijas

prakses (26 KP apjomā), tiek izstrādāts bakalaura darbs.

7

Valsts pārbaudījumi:

* programmēšanas inženiera kvalifikācijas eksāmens,

* bakalaura darba informācijas tehnoloģijās aizstāvēšana.

Studiju programmas struktūra attēlota diagrammā (skat. 1.attēlu):

13%

22%

37%

4%

16%

8%

Vispārizglītojošie studiju kursi (20KP)

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (36KP)

Nozares profesionālās specializācijas kursi (60KP)

Brīvās izvēles kursi (6KP)

Prakse (26KP)

Bakalaura darbs (12KP)

1.att. Studiju programmas struktūra


3.2. Programmas saturs un plāns

Studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” pilna un nepilna laika studiju plāns

pievienots 2.pielikumā. Programmas saturu var aplūkot 1.tabulā.

1.tabula. Profesionālās bakalaura studiju programmas

“Informācijas tehnoloģijas” saturs

Nr.

p.k. Kursa nosaukums

Pārbaudes

forma KP Docētājs

Eks. Iesk.

Vispārizglītojošie studiju kursi (20 KP)

1 Profesionālā angļu valoda 6 Mag.philol., asist. M.Cveka

Bac.philol., asist. O.Gorska

No 2009./2010.st.g. Lekt. I.Vingre

2 Filozofija 2 Mag.paed., lekt. A.Felcis

3 Projektu vadīšana 3 Dr.paed., asoc.prof. P.Drozdovs

4 Ekonomikas pamati 2 Mag.oec., asist. L.Paņina

5 Cilvēka un datora mijiedarbība 2 Dr.paed., doc. N.Bogdanova

6 Nozares tiesību pamati un

standarti

2 Dr.jur., lekt. J.Radionovs

7 Uzņēmējdarbības pamati 3 Mag.oec., asist. L.Paņina

8

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (36 KP)

8 Matemātiskā loģika 2 Dr.math., doc. A.Sondore,

Mag.paed., lekt. I.Boļakova

9 Matemātiskā analīze 4 Dr.paed., doc. V.Gedroics,

Līdz 2009./2010.st.g. Mag.math., lekt. E.Gedroics

No 2009./2010.st.g. Lekt. V.Gedroica

10 Analītiskā ģeometrija 2 Dr.paed., doc. M.Skrīvele

11 Lineārā algebra 2 Līdz 2009./2010.st.g. Dr.sc.ing., doc. A.Galiņš,

Mag.math., lekt. V.Beinaroviča

12 Abstraktās skaitļošanas mašīnas

un algoritmu teorija

2 Mag.paed., lekt. V.Jankoviče

13 Operētājsistēmas 4 Mag.comp.sc., lekt. A.Vagalis,

Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

14 Algoritmi un datu struktūras 4 Mag.comp.sc., lekt. O.Perevalova

Mag.comp.sc., asist.

No 2009./2010.st.g. lekt. V.Vagale

15 Skaitļu teorija 2 Līdz 2009./2010.st.g. Mag.math., lekt. E.Gedroics

No 2009./2010.st.g. Mag.math., lekt. V.Beinaroviča

16 Diskrētā matemātika 4 Dr.math., asoc.prof. A.Gricāns

17 Varbūtību teorija un matemātiskā

statistika

2 Līdz 2009./2010.st.g. Mag.math., lekt. E.Gedroics

No 2009./2010.st.g. Dr.paed., doc. V.Gedroics,

No 2009./2010.st.g. Dr.math., doc. A.Sondore

18 Objektorientētā programmēšana 2 Dr.phys., doc. S.Ignatjeva,

Mag.comp.sc., asist.


19 Programmatūras inženierija 4 Dr.phys., doc. S.Ignatjeva

20 Skaitliskās metodes 2 Mag.paed., lekt. L.Brūniņa

Nozares profesionālās specializācijas kursi (60 KP)

21 Automātu teorija 2 Mag.comp.sc., asist.


22 Programmēšanas pamati (C++) 4 Mag.paed., lekt. L.Brūniņa

23 Programmēšanas valoda C# 4 Mag.comp.sc., lekt. O.Perevalova

24 Datoru aparātnodrošinājums 2 Mag.comp.sc., lekt. A.Vagalis

25 Datorgrafika un animācija 2 Dr.paed., doc. N.Bogdanova

26 Ekspertsistēmas 2 Mag.paed., lekt. I.Boļakova

27 Fizika 3 Dr.phys., prof. V.Paškevičs,

Dr.phys., doc. R.Pokulis

28 Ciparu elektronika 2 Dr.phys., doc. R.Pokulis

29 Programmēšanas valoda Java 4 Dr.phys., doc. S.Ignatjeva

30 Datu bāzes 4 Dr.ing., doc. V.Kugeļevičs

31 Deklaratīvā programmēšana 2 Dr.phys., doc. S.Ignatjeva

32 Web programmēšana .Net vidē 2 Dr. phys., doc. L.Kozlovskis

33 Tīkla programmēšana 2 Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

34 LINUX tīkla administrēšana 2 Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

35 Datortīkli un komunikācijas 4 Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

36 Datu aizsardzība un kriptogrāfija 2 Dr.paed., asoc.prof. P.Drozdovs,

Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

37 Multimedija 2 Dr.paed., asoc.prof. P.Drozdovs,

9

Dr.paed., doc. N.Bogdanova

Mag.comp.sc., datordizaineris

E.Puzinkevičs

38 Mākslīgā intelekta pamati 2 Mag.paed., lekt. I.Boļakova

39 Programmu kvalitātes testēšana 2 Mag.comp.sc., lekt. A.Vagalis

40 Kompilatori 2 Mag.comp.sc., lekt. O.Perevalova

41 Matemātiskā modelēšana 2 Dr.habil.math., prof. F.Sadirbajevs

42 Tehniskā grafika 3 Dr.paed., asoc.prof. P.Drozdovs

43 Gada projekts 2 Dr. phys., doc. L.Kozlovskis

44 Studiju darbs 2 Informātikas katedras docētāji

Brīvās izvēles kursi (vismaz 6KP)

1 Skriptu valodas 2 Mag.comp.sc., asist. V.Vanaģelis

2 XML tehnoloģijas 2 Mag.comp.sc. A.Maksimovs

3 Ētika 2 Mag.paed., lekt. A.Felcis

4 Civilzinību pamati 2 Dr.jur., asoc.prof. J.Mašošins

5 Latvijas kultūras vēsture 2 Dr.philol., doc. G.Ozoliņš

No 2009./2010.st.g. Doc. I.Kupšāne

6 Pasaules kultūras vēsture 2 Dr.philol., doc. G.Ozoliņš

7 Reliģiju vēsture 2 Dr.theol., asoc.prof A.Stašulāne

8 Estētika 2 Mag.paed., lekt. B.Felce

BAKALAURA DARBS aizstāvēšana 12

PRAKSE 26

Profesionālās kvalifikācijas prakses Pilna laika studijas - studentiem paredzēta profesionālās kvalifikācijas prakse 26 KP

apjomā, no kuriem 2.kursā (3.semestrī) – 1 nedēļa (1 KP), 4.kursā (7.semestrī) – 13 KP,

4.kursā (8.semestrī) – 12 KP.

Nepilna laika studijas - studentiem paredzēta profesionālās kvalifikācijas prakse 26

KP apjomā, no kuriem 2.kursā (4.semestrī) – 1 nedēļa (1 KP), 5.kursā (9.semestrī) – 13 KP,

5.kursā (10.semestrī) – 12 KP.

Prakse tiks tiek īstenota saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu.

Daugavpils Universitāte noslēgusi 5 nodoma līgumus: ar SIA „LOGS”, SIA „UNITS”, SIA

„LCS Tehfirma”, SIA „PRO LINE D” un SIA „LatInSoft”.

No 2007.gada līdz 2008.gadam Informātikas katedrā tika realizēts ESF projekts

„Profesionālās augstākās izglītības programmas „Informācijas tehnoloģijas” kvalifikācijas

prakses sagatavošana” (Nr. 2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0106/0065), kura

ietvaros tika sagatavota visa nepieciešamā profesionālās kvalifikācijas prakses

dokumentācija – prakses nolikums, studentu prakses dienasgrāmata, metodiskie materiāli

studentiem un prakses vadītājiem u.c.

Prakses nolikums pievienots 4.pielikumā.

Studiju darbi

Saskaņā ar MK noteikumiem „Par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

valsts standartu” bakalaura programmas apguves laikā izglītojamais izstrādā un aizstāv

vismaz trīs studiju darbus. Šajā studiju programmā paredzēti 3 studiju darbi (pilna laika

studijās - 4. un 6.semestrī; nepilna laika studijās - 4. un 7.semestrī), trešais studiju darbs ir

paredzēts kā gada projekts.

Gada projekta uzdevums – studentiem jāgūst pieredze darbam grupā, jāveic izvirzīto

uzdevumu sadarbībā ar citiem grupas biedriem. Gada projekts ir praktiskas pieredzes gūšana

10

pēc tādu studiju kursu noklausīšanās kā „Projektu vadīšana”, „Programmatūras inženierija”,

kā arī pēc dažādu programmēšanas valodu apguves.

Studentu grupām pa 3...4 cilvēkiem gada projekta ietvaros jāizstrādā

programmprodukts. Programmprodukta pasūtītāji var būt gan Informātikas katedra, gan citas

Universitātes katedras un struktūrvienības.

Gada projekta izstrāde studentiem jāveic, pilnīgi ievērojot visus programmproduktu

dzīves cikla etapus. Gan pilna laika, gan nepilna laika studijās gada projekts tiek izstrādāts

5., 6.semestrī. 5.semestrī ieskaitei studentiem jābūt izvēlētam dzīves cikla modelim,

izvēlētam grupas darba modelim, jābūt izstrādātai programmprodukta vīzijai un

specifikācijai, jāveic programmprodukta projektēšana. Ieskaitē tiek vērtēta

programmprodukta specifikācijas kvalitāte un paveiktais projektēšanas etaps. 6.semestrī

studentu grupas veic programmprodukta realizācijas etapu, rezultāta testēšanu (tiek

pārbaudīta atbilstība specifikācijai, pasūtītāja izvirzītajām prasībām u.c.), kā arī tiek realizēta

programmprodukta ieviešana. Diferencētajā ieskaitē tiek novērtēts realizētais

programmēšanas projekts – programmprodukts un tā dokumentācija. Studējošo grupās ir

veikta lomu sadale un studiju darba novērtēšana balstās uz paveiktā darba prezentēšanu.


3.3. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, pieņemta un

uzlabota, balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un studentu

iesaistīšanās nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējumā un

atgriezeniskās saites nodrošināšanas procesā.

Studiju programmas kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

studiju programmas satura analīze, realizēšana un izvērtējums, kas tiek apspriests DU

Studiju kvalitātes novērtēšanas centrā, DU Studiju padomes sēdēs, Informātikas katedras

sēdēs (veicot ikgadējo programmas pašnovērtējuma ziņojumu analīzi), studiju

programmas satura, studiju īpatnību apspriešana starptautiskās konferencēs un ar

ārzemju sadarbības partneriem;

studiju procesa analīze un kontrole, ko veic, regulāri sekojot un analizējot studiju

programmas saturu DU DMF Domes sēdēs, Informātikas katedras sēdēs, studiju

kvalitāti (veicot studējošo aptauju pēc katra studiju gada), formālos un cita veida

programmas apguves sekmības rādītājus (studējošo sekmību, konkurētspēju darba tirgū);

studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;

sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem, organizējot tikšanās un diskutējot par darba

tirgus aktualitātēm un pieprasījumu, uzklausot ierosinājumus attiecībā uz studiju kursu

saturu;

studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas turpmākās

attīstības iespējas un citus ar to saistītos aspektus.

Lielu ieguldījumu programmas kvalitātes nodrošināšanā sniedz studiju plānošanas

semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt iepriekšējā studiju

gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju gadā. Tiek veikta

studiju kursu izvērtēšana pēc pārbaudījumu nokārtošanas. Kursa satura izvērtēšanu un

11

saskaņošanu veic attiecīgās katedras, nosakot kursu satura atbilstību jaunākajiem

zinātniskajiem sasniegumiem, jaunākajai mācību literatūrai un salīdzinot tos ar atbilstošiem

mācību kursiem Latvijas Republikas, ES un citās līdzīgās augstskolu programmās. Par katra

mācību kursa programmas izstrādāšanu un papildināšanu ir atbildīgs programmā strādājošais

docētājs.

Programmas direktors katra studiju gada beigās sagatavo studiju programmas

pašnovērtējuma ziņojumu, ko pēc apstiprināšanas DU DMF Domē iesniedz SKNC un

publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php).

Kopējo studiju programmas vadību nodrošina DU Studiju padome, konkrēto

jautājumu risināšana ir DMF dekanāta un Informātikas katedras pārziņā. DU DMF dekanāts

studiju procesu organizē, pieaicinot nepieciešamo akadēmisko personālu. DMF dekanāta

uzdevums ir studiju plāna apstiprināšana, nodarbību saraksta sastādīšana un saskaņošana ar

visām tajā iesaistītajām struktūrvienībām. Studiju plānu un visas izmaiņas tajā apstiprina

DMF Domes sēdē.

Informātikas katedras uzdevums ir atsevišķu studiju kursu apjoma un satura

noteikšana, kā arī mācībspēku izvēle saskaņā ar viņu specializāciju. Vadoties no iegūtās

pieredzes programmas realizācijā, Katedra izvērtē, apspriež Katedras sēdē un ierosina

fakultātes Domei izmaiņas kursu apjomā, saturā un izkārtojumā. Katedra rūpējas arī par

studiju procesa dokumentācijas sagatavošanu.

Studiju kursu pasniegšanas metodiskie jautājumi tiek regulāri skatīti katedras sēdēs,

noklausoties un apspriežot pasniedzēju ziņojumus un ierosinājumus. Pēc eksāmenu sesijām

tiek apspriesti to rezultāti.

Studiju kursu pasniegšanas kvalitātes novērtēšana:

1. Pasniegšanas kvalitāti novērtē pēc studējošo aptaujas rezultātiem. Pēc pilna studiju kursa noklausīšanās programmas vadība veic rakstisku studējošo aptauju. Aptaujas

rezultātus parasti apspriež Informātikas katedras sēdēs.

2. Pasniegšanas kvalitāti novērtē pēc nodarbību savstarpējiem apmeklējumiem. Apmeklējumi arī parasti tiek apspriesti Informātikas katedras sēdēs.


4. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA

SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM

LATVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS

Daugavpils Universitātes studiju programma „Informācijas tehnoloģijas” salīdzināta

ar Vācijas Starptautiskās Universitātes, Vidzemes Augstskolas un Kauņas Tehnoloģiskās

Universitātes līdzīgām studiju programmām (2.tabula).

Veiktais salīdzinājums ļauj izdarīt secinājumu, ka šīs programmas ir diezgan līdzīgas.

Visās studiju programmās sagatavo speciālistus informācijas tehnoloģiju jomā un tās dod

iespēju turpināt studijas maģistrantūrā. Arī galvenajos priekšmetu blokos studiju

programmas ir ļoti līdzīgas, tikai Vācijas Universitātes programma ir atšķirīgāku struktūru.

Visās studiju programmās jāizstrādā bakalaura darbs 8 – 12 KP apjomā. Profesionālā prakse

Latvijas studiju programmās ir ar vislielāko kredītpunktu skaitu. Kauņas Universitātes

programmā praksei paredzēti 10 KP, Vācijas Universitātē – 12 KP.

http://dau.lv/post/sknc.php

12

2.tabula. Studiju programmas salīdzinājums

Daugavpils Universitāte International University in Germany Vidzemes Augstskola Kauņas Tehnoloģiskā Universitāte

Grāds Profesionālais bakalaura grāds

informācijas tehnoloģijās

Bakalaura grāds informācijas

tehnoloģijās

Profesionālais bakalaura grāds

informācijas tehnoloģijās

Bakalaura grāds informācijas

tehnoloģijās

Kvalifikācija Programmēšanas inženieris

--- Programmēšanas inženieris Specializācijas: datorsistēmu

inženierija un organizācija

Studiju

ilgums

klātienes studijas - 4 gadi

neklātiene – 5 gadi 3 gadi

klātienes studijas - 4 gadi

neklātiene – 5 gadi 4 gadi

8 (10) semestri 9 trimestri 8 (10) semestri 8 semestri

Programmas

apjoms

160 KP 140 KP 160 KP 160 KP

240 ECTS 210 ECTS 240 ECTS 240 ECTS

Programmas

saturs

Vispārizglītojošie studiju kursi –

20 KP

Eksaktās un humanitārās zinātnes –

72 ECTS (48 KP)

Vispārizglītojošie studiju kursi –

20 KP

Vispārizglītojošie studiju kursi - 22 KP

Nozares teorētiskie pamatkursi un

informācijas tehnoloģiju kursi –

36 KP

Informācijas tehnoloģijas –

81 ECTS (54 KP),

Pētījumu seminārs – 3 ECTS (2 KP)


informācijas tehnoloģiju kursi –

36 KP


informācijas tehnoloģiju kursi – 50 KP

Nozares profesionālās

specializācijas kursi – 60 KP

Nozares profesionālās specializācijas

kursi – 60 KP

Nozares profesionālās specializācijas

kursi – 62 KP

Brīvās izvēles kursi – 6 KP Brīvās izvēles kursi – 6 KP Brīvās izvēles kursi – 8 KP

Prakses – 26 KP Stažēšanās partneruniversitātēs, prakse

– 42 ECTS (28 KP)

Prakses – 26 KP Prakses – 10 KP

Bakalaura darbs – 12 KP Bakalaura darbs – 12 ECTS (8 KP) Diplomprojekts – 12 KP Noslēguma projekts – 8 KP


13

5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Studējošo zināšanu novērtēšana un pastāvīgā darba kontrole tiek veikta semestra ietvaros

paralēli studiju darbam, proti, novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas, pirmkārt, nodrošina

atgriezenisko saiti starp studējošo un docētāju noteiktā studiju kursā, ļaujot mācībspēkam

novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to arī pasniegšanas kvalitāti.

Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi.

Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem

un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums

pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai.

Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas

obligātā satura apguvi. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite vai

eksāmens. Par katru studiju kursu vai studiju aktivitāti ieskaita kredītpunktus (KP), ja to apguves

līmenis ir pozitīvs.

Studējošo zināšanas saskaņā ar MK noteikumu Nr.481 30. un 31. punktu tiek vērtētas pēc

10 ballu skalas.

Studiju darbos tiek dota iespēja apliecināt analītiskās spējas, zināšanas, prasmes un

iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais

izglītības satura apjoms atbilst studiju kursu programmās noteiktajam saturam. Studiju kursa

programma nosaka arī citas prasības, kuras studentam jāizpilda, lai varētu kārtot studiju kursa

ieskaiti vai eksāmenu.

KP ieskaita par katru apgūto studiju kursu un praksi, ja saņemts vērtējums 10 ballu skalā

un tas nav bijis mazāks par 4 (gandrīz viduvēji). Profesionālo bakalaura grādu piešķirs un

diplomu par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību izsniegs studentam, kurš pilnībā apgūs

studiju programmu un nokārtos valsts pārbaudījumu, iegūstot tajos pozitīvu vērtējumu.


6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas

Lai sasniegtu vēlamo studiju kvalitāti, programmā „Informācijas tehnoloģijas” paredzēts:

studiju metožu izmantošana, kuras akcentē atšķirību starp mācīšanu un pašapmācību;

studentu apmācība, izmantojot radošos uzdevumus un vingrinājumus, kas attīsta viņos iniciatīvu;

metodiski saskaņotu teorētisko un praktisko studiju kursu izmantošana, kas nodrošina apgūtā materiāla nostiprināšanas stabilitāti;

pastāvīga tehniskā un programmnodrošinājuma atjaunināšana;

studentu iepazīstināšana ar informācijas resursiem un savu zināšanu atjaunināšanas/papildināšanas stratēģijām;

kolektīvās apmācības un telekomunikāciju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana studējošo sadarbības nodrošināšanai.

Programmas īstenošanā tiek izmantotas mūsdienu studiju praksei atbilstošas un daudzveidīgas

pasniegšanas metodes:

lekcijas;

14

semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi;

konsultācijas;

patstāvīgais darbs ar zinātnisko literatūru;

patstāvīga darba prezentācija;

darbs grupās.

Studiju programmas docētājs L.Kozlovskis organizē nodarbības videokonferenču un

klātienes režīmā.

Mācību metodes tiek izvēlētas atbilstoši katra kursa izvirzītajiem mērķiem un specifikai.

Lekcijas un semināri visbiežāk tiek izmantoti teorētiskajos kursos. Kursos ar praktiskāku ievirzi

vispirms notiek teorētiski pamatotas ievadlekcijas, tad seko teoriju analīze un praktiskais darbs,

studenti veic individuālo darbu. Noslēgumā individuālā darbība var tikt pārrunāta un analizēta

gan semināra formā, gan arī studentu darba grupu ietvaros.

Semināros studenti uzstājas ar referātiem. Vadošās mācību metodes ir: problēmsituāciju

analīze un risinājumi, darbs mazās grupās, mācību testi, referātu sagatavošana un prezentācija,

mācību pētījumu veikšana, individuālo un grupu projektu izstrāde. Īpaša uzmanība tiek pievērsta

studenta patstāvīgajam darbam – studiju darbu un referātu sagatavošanai, literatūras analīzei,

uzdevumu risināšanai rakstu darbos auditorijā un mājas darbos, patstāvīgam darbam pie

programmproduktu izstrādes, citu praktisko iemaņu apgūšanai konkrētu funkciju veikšanai

programmēšanas inženiera darbā. Docētājiem studenta patstāvīgā darba procesā ir organizatora,

konsultanta un eksperta loma. Mācību metodes ir vērstas uz patstāvīgas, kritiskas domāšanas

iemaņu izstrādi studentiem. Tām jāveicina studentu komunikācija, spēja darboties grupā,

pārvarēt konfliktus, būt pārliecinātam, stingram prasībās. Jāattīsta patriotisms, humānisma idejas,

cilvēktiesību ievērošana, godīgums, zināšanu radoša izmantošana, zinātniskās izziņas metožu

apguve, zinātkāre, patstāvība darba uzdevumu risināšanā.

Zināšanu novērtēšanā tiek izmantoti kontroldarbi, referāti, mutiski/rakstiski eksāmeni,

laboratorijas darbu aizstāvēšana.


6.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība dod iespēju docētājiem nepārtraukti

pilnveidoties savā profesionālajā darbā, jo, lai veiktu pētījumus, pētniekam jābūt informētam par

jaunākajiem atklājumiem un teorētiskajām atziņām savā pētniecības jomā. Otrkārt, pētnieciskais

darbs prasa būt kompetentam pētniecības metodoloģijā. Šīs zināšanas tālāk tiek izmantotas,

vadot studentu zinātniskos darbus. Treškārt, par pētnieciskā darba rezultātiem docētāji informē

studentus savu lasīto kursu ietvaros.

Docētāji piedalās starptautiskos projektos, apmeklē gan starptautiskās, gan Latvijas

mēroga konferences. Šīs aktivitātes nodrošina studentiem iespējas iepazīties ar aktuālām

zinātniski teorētiskajām atziņām un praktiskajiem pētījumiem, kas veikti gan pasaulē, gan

Latvijā, jo docētāji jaunākās atziņas no konferencēm integrē savu kursu saturā.

Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība pozitīvi ietekmē

studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbībā, gan netieši, jo

mācībspēki, strādājot ar literatūru un jaunākajām publikācijām par daudzveidīgajiem

pētnieciskajiem jautājumiem, arī paši iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī

profesionālās iemaņas, kas veicina studiju materiāla labāku izklāstu.

Iesaistot studentus pētniecībā, tiek turpinātas Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes

tradīcijas, kā arī veidota vienota pētnieciskā darba sistēma studiju programmas ietvaros. Tas

15

studējošajos izraisa interesi par daudzveidīgajiem pētījumu jautājumiem, un dod viņiem papildus

pieredzi saskatīt un risināt problēmas arī ārpus studiju programmas.

Programmas docētāji aktīvi piedalās gan valsts mēroga, gan arī starptautiskajās

zinātniskajās konferencēs. Bez tam, liela daļa programmas docētāju vada vai arī ir iesaistīti

Latvijas Zinātnes Padomes, DU projektu izstrādē vai arī ir dalībnieki starptautiskajos projektos

(skat. 1.pielikumu).


6.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos

Studējošo pētniecisko prasmju attīstība ir viena no studiju programmas prioritātēm. Lai to

sekmētu, studējošie tiek veicināti piedalīties DU zinātniskajās konferencēs, Informātikas

katedras sadarbības partneru organizētajos semināros un arī katedras organizētajos semināros.

Kopš 2004.gada DU tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus

var pieteikt ikviens DU programmās studējošais. Diemžēl šī iespēja pagaidām nav plaši

izmantota, taču perspektīvā tā paver plašas iespējas studējošo pētnieciskajām aktivitātēm.

Visplašāk studentu pētnieciskais darbs parasti tiek atspoguļots viņu bakalaura darbos.

Līdz 2009./2010.st.g. Tā kā studiju programma darbojas tikai trešo gadu, tad bakalaura darbu

izstrāde paredzama tikai nākošgad (2009./2010.studiju gadā). Informātikas katedrā ir izveidota

laba prakse bakalaura darbu tēmas un zinātniskos vadītājus apstiprināt Informātikas katedras

sēdē, kas sekmē savlaicīgu tēmas izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas virzībai.

Lai iepazītos ar citu valstu pētījumu pieredzi atbilstošajās jomās, gan docētājiem, gan

studējošajiem ir iespēja izmantot DU bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas, un,

izmantojot bibliotēkas piedāvājumu, lietot Internetā specializētos pētniecības žurnālus,

zinātniskos rakstu krājumus un jaunāko literatūru gan latviešu valodā, gan svešvalodās.

7. PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

7.1. Programmas atbilstība profesionālās izglītības standartam

DU 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Informācijas

tehnoloģijas” ir veidota saskaņā ar LR MK Noteikumiem Nr.481 „Noteikumi par otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”.

3.tabula. Studiju programmas atbilstība MK noteikumiem Nr. 481

Prasības MK noteikumos Nr. 481 DU studiju programma

“Informācijas tehnoloģijas”

Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160

kredītpunktu

Programmas apjoms ir 160 KP

Vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir

vismaz 20 KP. Kursi, kas attīsta sociālās,

komunikatīvās un organizatoriskās

pamatiemaņas. Kursos iekļauj moduli

uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču

veidošanai (uzņēmumu organizācija un

dibināšana, vadīšanas metodes, projektu

izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un

finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par sociālā

dialoga veidošanu sabiedrībā, darba tiesiskās

Vispārizglītojošie studiju kursi – 20 KP.

Tāds modulis ir iekļauts programmā un sastāv

no šādiem studiju kursiem:

Profesionālā angļu valoda - 6KP

Filozofija - 2KP

Projektu vadīšana - 3 KP

Ekonomikas pamati – 2KP

Cilvēka un datora mijiedarbība – 2KP

Nozares tiesību pamati un standarti – 2KP

Uzņēmējdarbības pamati - 3 KP

16

attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem

aktiem). Moduli vismaz 6 KP apjomā iekļauj

visās bakalaura programmās.

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas

tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36KP


informācijas tehnoloģiju kursi - 36 KP

Nozares profesionālās specializācijas kursi,

kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu

Nozares profesionālās specializācijas kursi -

60 KP

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi,

kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi

6 KP

Prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti

Prakse – 26 KP

Bakalaura programmas apguves laikā

izglītojamais izstrādā un aizstāv vismaz trīs

studiju darbus.

Studējošie izstrādā un aizstāv 2 studiju darbus

un vienu gada projektu.

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir

diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un

aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12KP

Programmēšanas inženiera kvalifikācijas

eksāmens,

Bakalaura darbs – 12 KP

Studiju kursu izvēli profesionālajā programmā,

studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses

saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai

nosaka attiecīgās profesijas standarts

Programmas saturs atbilst programmēšanas

inženiera profesijas standartam (4.tabula)

Pēc profesionālās programmas apguves piešķir

piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju

Pēc studiju programmas apguves izglītojamie

iegūs piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju

– programmēšanas inženieris


7.2. Profesionālās programmas atbilstība profesijas standartam

Šī programma pilnībā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajam

programmēšanas inženiera profesijas standartam pēc satura un formas.

Profesionālajā programmā ir iekļauti visi tie studiju kursi, kuri ir paredzēti profesijas

standartā. Programmā paredzētā kvalifikācijas prakse 26 KP apmērā arī atbilst nepieciešamajām

prasībām. (sk.4.tabulu, 5.tabulu)

4. tabula. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam

Zināšanas, kuras pieprasa programmēšanas

inženiera profesijas standarts

DU studiju programma

“Informācijas tehnoloģijas”

Angļu valoda Profesionālā angļu valoda

Matemātika Matemātiskā loģika

Matemātiskā analīze

Analītiskā ģeometrija

Lineārā algebra

Skaitļu teorija

Diskrētā matemātika

Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

Matemātiskā modelēšana

Ekonomika un uzņēmējdarbība Ekonomikas pamati

Uzņēmējdarbības pamati

Saskarsme un profesionālā ētika Filozofija

Ētika

Estētika

17

Darba aizsardzība un ergonomika Cilvēka un datora mijiedarbība

Lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums Datorgrafika un animācija

Programmatūras inženierija

Datu bāzes

Multimedijas

Programmēšanas valodas Programmēšanas valoda C# Programmēšanas pamati (C++)

Programmēšanas valoda Java Web programmēšana .Net vidē Skriptu valodas

Deklaratīvā programmēšana

XML tehnoloģijas

Objektorientētā programmēšana

Kompilatori

Operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana Operētājsistēmas

LINUX tīkla administrēšana

Datu bāzu tehnoloģijas Datu bāzes

Datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana Programmatūras inženierija

Datortīkli un komunikācijas

Datu bāzes

Datortīklu tehnoloģijas Tīkla programmēšana LINUX tīkla administrēšana Datortīkli un komunikācijas

IT nozares tiesību pamati un standarti Nozares tiesību pamati un standarti

Programmatūras inženierija Programmatūras inženierija

Programmu kvalitātes testēšana

Programmatūras izstrādes tehnoloģijas Programmatūras inženierija

Cilvēka un datora mijiedarbība


Objektorientēta programmēšana Objektorientētā programmēšana

Datu struktūras un algoritmi Algoritmi un datu struktūras

Interneta tehnoloģijas Datortīkli un komunikācijas

Skriptu valodas

Tīkla programmēšana XML tehnoloģijas

Web programmēšana .Net vidē

Programmatūras izstrādes projektu vadīšana Projektu vadīšana

5.tabula. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam

Pienākumi Uzdevumi Studiju kursi, kuru apguve dos

iespēju veikt darba pienākumus un

uzdevumus

1. Kodēšana 1.1. Lasīt un saprast programmatūras

projektējuma aprakstus

1.2. Analizēt ieejas un izejas datus

1.3. Konfigurēt izstrādes vidi

1.4. Rakstīt programmas kodu saskaņā ar

projektējumu un kodēšanas vadlīnijām

1.5. Konstruēt algoritmus

1.6. Lasīt un analizēt svešus programmu tekstus

1.7. Veidot lietotāja saskarni

1.8. Atkļūdot programmas un veikt

vienībtestēšanu

1.9. Analizēt programmas izpildes laiku un to

optimizēt

1.10. Dokumentēt kodu

1.11. Veidot programmatūras instalāciju

1.12. Veidot iebūvēto palīdzības sistēmu

1.13. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un

problēmu ziņojumus

Objektorientētā programmēšana

Programmēšanas pamati (C++)

Programmēšanas valoda C#

Deklaratīvā programmēšana

Programmēšanas valoda Java

Tīklu programmēšana

Skriptu valodas

XML tehnoloģijas

Web programmēšana .Net vidē

Datu bāzes

Skaitliskās metodes

Matemātiskā loģika

Lineārā algebra

2. Projektēšana 2.1. Lasīt un saprast programmatūras prasību Projektu vadīšana

18

specifikācijas

2.2. Iepazīties ar programmatūras projektējuma

apraksta standartiem

2.3. Veidot un aprakstīt programmatūras

arhitektūru

2.4. Analizēt dažādus tehniskos risinājumus un

izvēlēties piemērotāko

2.5. Veidot datu konceptuālo modeli un fizisko

modeli

2.6. Veidot realizācijas modeli (klašu un/vai

funkciju hierarhiju)

2.7. Konstruēt un aprakstīt algoritmus

2.8. Projektēt lietotāja saskarnes

2.9. Sagatavot programmatūras projektējuma

apraksta dokumentu


Algoritmi un datu struktūras

Abstraktās skaitļošanas mašīnas un

algoritmu teorija

3. Programmatūras

uzturēšana

3.1. Lasīt un saprast uzturamās sistēmas

dokumentāciju un kodu

3.2. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un

problēmu ziņojumus

3.3. Veikt izmaiņu ietekmes analīzi

3.4. Veikt izmaiņas programmatūrā

3.5. Veikt uzturamās programmatūras

konfigurācijas pārvaldību

3.6. Sistematizēt uzturēšanas gaitā uzkrāto

atbalsta informāciju

3.7. Konsultēt programmatūras lietotājus

Operētājsistēmas




Datu bāzes

4. Programmatūras

ieviešana

4.1. Veikt vides sagatavošanu programmatūras

uzstādīšanai

4.2. Veikt datu pārnešanu

4.3. Izpildīt programmatūras uzstādīšanu un

parametrizēšanu

4.4. Iepazīties ar lietotāja dokumentāciju

4.5. Sniegt konsultācijas programmatūras

ieviešanas laikā

Kompilatori

Operētājsistēmas



Datoru aparātnodrošinājums

Datu aizsardzība un kriptogrāfija

5. Programmatūras

testēšana

5.1. Sagatavot testēšanas plānu

5.2. Sagatavot testēšanas specifikāciju

5.3. Analizēt programmas kodu

5.4. Sagatavot testpiemērus

5.5. Sagatavot testēšanas vidi

5.6. Izpildīt testpiemērus

5.7. Pierakstīt testēšanas gaitu un rakstīt problēmu

ziņojumus

5.8. Analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācija,

projektējuma apraksta, u.c.)

5.9. Reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas

5.10. Sagatavot testēšanas pārskata dokumentu





6. Prasību

specificēšana

6.1. Iepazīties ar esošo pasūtītāja programmatūru

6.2. Analizēt prasību realizācijas iespējas



7. Lietotāja

dokumentācijas

gatavošana

7.1. Iepazīties ar lietotāja dokumentācijas

standartiem

7.2. Iepazīties ar lietotāja darījumu terminoloģiju

7.3. Rakstīt un noformēt lietotāja dokumentācijas

tekstu

7.4. Saskaņot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto

palīdzības sistēmu (Help)

Nozares tiesību pamati un standarti




Profesionālā angļu valoda

8. Programmatūras

projekta plānošana

8.1. Prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un

izpildes laiku

8.2. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli

8.3. Piedalīties projekta gaitas izpildes

apspriešanā

8.4. Izstrādāt programmēšanas vadlīnijas


Projektu vadīšana


19

7.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

Viens no studiju programmas darba efektivitātes rādītājiem ir tās absolventu pieprasījums

un augsta konkurētspēja darba tirgū. Sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem ļauj izdarīt

secinājumus, ka vairums IT nozares uzņēmumu lielākā vai mazākā mērā izjūt jaunu speciālistu

trūkumu. Taču darba devēju prasības IT speciālistu sagatavošanas līmenim pastāvīgi paaugstinās

un mainās. Nav noslēpums, ka eksistē nesakritība starp darba devēju sagaidāmo un augstskolu IT

nozares absolventu reālo sagatavošanas līmeni. Sadarbības ar darba devējiem ietvaros ir

nepieciešams izpētīt speciālistu nepieciešamo sagatavošanas līmeni tieši no darba devēju

viedokļa puses. Ar šādu mērķi tika veikta darba devēju aptauja, kura ļāva viņiem izteikt savu

viedokli par IT izglītības kvalitāti, balstoties uz kompetenču pieeju. Anketas (11.pielikums)

pirmajā daļā iekļautas trīs kategoriju 30 kompetences: instrumentālās, starppersonu un

sistēmiskās. Katra kompetence tika vērtēta, cik tā ir svarīga un kādā līmenī tā ir novērojama

jaunajiem speciālistiem. Svarīgākais ir izcelt tās kompetences, kuras atzītas kā ļoti

nepieciešamas, bet ir raksturotas kā vāji attīstītas. Kā šādas kompetences darba devēji atzīmēja:

projektu izstrāde un vadība;

pētnieciskās iemaņas;

spēja strādāt komandā;

spēja strādāt komandā ar dažādu profesionālo jomu pārstāvjiem;

spēja kontaktēties ar citu profesiju pārstāvjiem.

Anketas otrajā daļā iekļautas darba kompetences (saskaņā ar starptautiskajiem СС2005

(rekomendācijas informātikas pasniegšanai augstskolā) rekomendāciju materiāliem)

(12.pielikums). Šo kompetenču saraksts kalpo kā orientieris dažāda veida praktisko nodarbību

izstrādei, ieskaitot praktikumus, projekta un studiju darbus, ar mērķi sagatavot programmas

beidzējus aktuālām praktiskām darbības jomām. Darba kompetenču kopumu veido profesionālas

darba devēju apvienības, balstoties uz socioloģiskajiem pētījumiem. Šo kompetenču saraksta

adaptēšanai konkrētam reģionam un studiju programmai, nepieciešams, lai to palīdzētu veidot

darba devēji, ar kuriem Informātikas katedra tradicionāli sadarbojas un kuri ir ieinteresēti iekļaut

programmas absolventus savā kolektīvā. Kompetenču sarakstā darba devēji kā aktuālākās

atzīmēja: Sistēmu izstrāde un Datu bāzu tehnoloģijas. Šo izvēli var pamatot ar aptaujā iesaistīto

uzņēmumu darbības jomu.

Aptaujas rezultāti parādīja arī, ka darba devējiem joprojām ir aktuālas jauno speciālistu

konkrētu instrumentālo līdzekļu izmantošanas iemaņas. Ir pieaugusi interese par

programminženierijas jautājumiem:

zināšanas par programmnodrošinājuma ražošanas mūsdienīgām metodēm;

zināšanas par mūsdienu standartiem informācijas sistēmu izveides jomā;

programmprojektu vadības zināšanas dažādos dzīves cikla etapos ierobežotu laika, resursu un pretrunīgu prasību pret sistēmu apstākļos.


20

8. STUDĒJOŠIE

8.1. Studējošo skaits

Studijām tiek uzņemti Latvijas Republikas pilsoņi un LR pastāvīgie iedzīvotāji neatkarīgi

no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem

uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Citu valstu pilsoņi studiju

programmu var apgūt uz īpaša līguma pamata. Pretendenti uz valsts finansētām studiju vietām

tiek uzņemti konkursa kārtībā.

Uzņemot studijām tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

vidējā izglītība;

centralizētais eksāmens:

- latviešu valodā un literatūrā;

- pirmajā svešvalodā;

papildus punkti:

- centralizētais eksāmens matemātikā;

- eksāmens/ieskaite atestātā lietišķajā informātikā.

Studējošo skaits

2008./2009.st.g 2009./2010.st.g. 1.studiju gads 20 30 2.studiju gads 20 13 3.studiju gads 11 15 4.studiju gads - 8

KOPĀ: 51 66

8.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

1.kursā imatrikulēto skaits – 20 30.

8.3. Absolventu skaits

Studiju programmā pašreiz absolventu nav, jo studiju programma darbojas trešo gadu.

Pirmais absolvēšanas gads būs 2009./2010.studiju gadā.

2009./2010.studiju gads šajā programmā ir pirmais absolvēšanas gads. Absolventu skaits: 8.

8.4. Studējošo aptaujas un to analīze

2007./2008., 2009./2010. studiju gadā tika veikta Daugavpils Universitātes studiju

programmas “Informācijas tehnoloģijas” studējošo aptauja.

17%, 2009./2010.st.g. - 19% aptaujāto studentu, atbildot uz jautājumu “Vai jūs apmierina

izvēlētā studiju programma kopumā?” atzīst, ka programmu var vērtēt ar visaugstāko vērtējumu.

Vairākumu studentu pamatā apmierina izvēlētā studiju programma kopumā un 83%,

2009./2010.st.g. -81% uzskata to par labu.

Studenti uzskata, ka studiju programmas nodrošinājums ar literatūru un metodiskajiem

materiāliem ir pietiekams (85%). Lai gan programmai pagaidām nav pietiekami daudz literatūras

drukātā veidā, toties elektronisko mācību un metodisko materiālu Informātikas katedrā ir ļoti

daudz.

21

No aptaujas rezultātiem izriet, ka 50% studentus apmierina izvēles kursu piedāvājums un

studiju kursu nodrošinājums ar vieslektoriem (65%). Taču tas neietekmē studentu vērtējumu par

studiju programmas realizēšanu kopumā, to par apmierinošu uzskata 100% un apmierināti ar

sadarbību ar programmas docētājiem ir 92%, 2009./2010.st.g. - 95% studentu. (13.pielikums)

8.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Studiju programmā pašreiz absolventu nav, jo studiju programma darbojas trešo gadu.

Pirmais absolvēšanas gads būs 2009./2010.studiju gadā.

Studiju programmā 2009./2010.studiju gads bija pirmais absolvēšanas gads, līdz ar to

absolventu pirmo aptaujāšanu ar mērķi noskaidrot viņu darbā iekārtošanos un iegūtās izglītības

ietekmi uz karjeras iespējām būs lietderīgi veikt 2010./2011.studiju gada beigās.

8.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā ir vērojama ne tikai iesaistot viņus

programmas darba izvērtējumā, piedaloties anketēšanās, bet arī risinot radušās problēmas studiju

programmas realizācijas laikā. Studējošie tiek aicināti aktīvi iesaistīties diskusijās par dažādiem

studiju procesa jautājumiem, par problēmām studiju kvalitātes nodrošināšanā, par korekcijām

studiju programmas realizācijas gaitā u.c. jautājumiem.


9. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS

9.1. Akadēmiskā personāla skaits

Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Informātikas katedrā ir izveidota profesionālu,

augsti kvalificētu mācībspēku komanda, kas cieši sadarbojoties, strādā pie studiju satura un

zinātnisko pētījumu kvalitātes pilnveidošanas, regulāri izvērtējot programmu kvalitāti,

organizējot dažādas aktivitātes un projektus.

Programmas realizācijā piedalās 32 mācībspēki, visiem ir augstākā izglītība, 17

docētājiem ir doktora grāds inženierzinātnēs, fizikā, matemātikā un citās jomās; 14,

2009./2010.st.g. - 15 docētāji ir ar maģistra grādu (skat. 6., 7., 8. tabulas un 2.att.).

6. tabula. Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits

Doktori

Maģistri

17

14 15

Studiju kursus vada 2 profesori, 4 asociētie profesori, 9, 2009./2010.st.g. -10 docenti, 10,

2009./2010.st.g. -11 lektori un 6, 2009./2010.st.g. -3 asistenti. 23 docētāji strādā Dabaszinātņu un

matemātikas fakultātē un 12, 2009./2010.st.g. -13 docētāji no tiem strādā Informātikas katedrā.

Studiju procesa nodrošināšanai iesaistīts pedagogs no firmas BTG.

7. tabula. Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits

Profesori

Asociētie profesori

Docenti

Lektori

Asistenti

2

4

10

9 11

5 3

22

Lektori

37%

Docenti

33%

Asociētie

profesori

13%Profesori

7%

Asistenti

10%

2.att. Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Profesionālās bakalaura studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” kursus

nodrošina šādi docētāji (8.tabula):

8. tabula. Studiju programmas realizēšanā iesaistītais

akadēmiskais personāls

N.p.k. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats Pamatdarbs/ blakusdarbs

1. V.Beinaroviča Mag.math., lekt. pamatdarbs

2. N.Bogdanova Dr.paed., doc. pamatdarbs

3. I.Boļakova Mag.paed., lekt. pamatdarbs

4. L.Brūniņa Mag.paed., lekt. pamatdarbs

5. P.Drozdovs Dr.paed., asoc.prof. pamatdarbs

6. B.Felce˙ Mag.paed., lekt. pamatdarbs

7. A.Felcis Mag.paed., lekt. pamatdarbs

Līdz 2009./2010.st.g. A.Galiņš

Dr.sc.ing., doc.

pamatdarbs

Līdz 2009./2010.st.g. E.Gedroics

Mag.math., lekt.

pamatdarbs

8. No 2009./2010.st.g. V.Gedroica

Mg.math., lekt.

pamatdarbs

9. V.Gedroics Dr.paed., doc. pamatdarbs

Līdz 2009./2010.st.g. O.Gorska

Bac.philol., asist.

pamatdarbs

10. A.Gricāns Dr.math., asoc.prof. pamatdarbs

11. S.Ignatjeva Dr.phys., doc. pamatdarbs

12. V.Jankovče Mag.paed., lekt. pamatdarbs

13. L.Kozlovskis Dr.phys., doc. pamatdarbs

14. V.Kugeļevičs Dr.ing., doc. pamatdarbs

15. No 2009./2010.st.g. I.Kupšāne

Dr. philol., doc.

pamatdarbs

16. J.Mašošins˙ Dr.jur., asoc.prof. pamatdarbs

17. A.Maksimovs Mag.comp.sc. Blakusdarbs

18. G.Ozoliņš Dr.philol., doc. pamatdarbs

19. L.Paņina Mag.oec., asist. pamatdarbs

23

20. V.Paškevičs Dr.phys., prof. pamatdarbs

21. O.Perevalova Mag.comp.sc., lekt. pamatdarbs

22. R.Pokulis Dr.phys., doc. pamatdarbs

23. E.Puzinkevičs Mag.comp.sc., datordizaineris pamatdarbs

24. J.Radionovs Dr.jur., lekt. pamatdarbs

25. F.Sadirbajevs Dr.habil.math., prof. pamatdarbs

26. M.Skrīvele Dr.paed., doc. pamatdarbs

27. A.Sondore Dr.math., doc. pamatdarbs

28. A.Stašulāne Dr.theol., asoc.prof pamatdarbs

29. A.Vagalis Mag.comp.sc., asist. pamatdarbs

30. V.Vagale Mag.comp.sc., asist. no 2009./2010.st.g. lekt.

pamatdarbs

31. V.Vanaģelis Mag.comp.sc., asist. pamatdarbs

32. No 2009./2010.st.g. I.Vingre

Mg.philol., lekt.

pamatdarbs

Programmā strādājošā akadēmiskā personāla CV skat. 1.pielikumu.

9.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Profesionālās studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” realizācijā iesaistītā

akadēmiskā personāla pētniecības virzieni saistīti ar mācībspēku specializāciju, ko pamatā

nosaka viņu piederība atbilstošām fakultātēm un katedrām.

Studiju programmā studējošo un akadēmiskā personāla zinātnisko pētījumu galvenie

virzieni ir šādi:

programmnodrošinājuma inženierija, tajā skaitā arī multimediju tehnoloģijas (as.prof. P. Drozdovs, doc. S.Ignatjeva, doc. N.Bogdanova, lekt. I.Senkeviča, as. E.Puzinkevičs);

datortīklu programmēšana (doc. L.Kozlovskis, doc. V.Kugeļevičs, lekt. I.Senkeviča, as. V.Vanaģelis, lekt. A.Vagalis)

modernā elementārā informātika un informātikas didaktika (doc. N.Bogdanova, lekt.O.Perevalova, lekt. V. Jankoviče, lekt. L.Brūniņa, as. no 2009./2010.st.g. lekt.

V.Vagale, lekt. A.Vagalis);

mākslīgais intelekts (lekt. I.Boļakova).

Programmā iesaistītie docētāji aktīvi iesaistās zinātniskajās konferencēs, simpozijos,

kongresos Latvijā, Baltijas reģionā un ārvalstīs, pilnveidojot savu zinātnisko darbību. Par

akadēmiskā personāla piedalīšanos zinātniskajās konferencēs un publikācijām skat. 8.pielikumu un 9.pielikumu, 10.pielikumu, kur apkopota informācija par docētāju saņemtajiem

sertifikātiem.

Katedras docētāji turpina celt savu profesionālo līmeni, studējot doktorantūrā, veicot

pētījumus par šādām tēmām:

Mag. paed. I.Boļakova studēja RTU doktorantūrā no 2002.g. līdz 2007.g. – tēma „Induktīvās apmācības metodes klasificēšanas un prognozēšanas uzdevumos” (zin. vad.

Prof., dr.habil.sc.comp. A.Borisovs);

Mag. comp. sc. E.Puzinkevičs uzsāka studijas TSI doktorantūrā 2005.g. – tēma “Uzkrājumu vadības procesu modelēšana” (zin. vad. E.Kopitovs).

24

Docētāji aktīvi piedalās projektos:

2009./2010.st.g. 2008.-2013., Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, ERAF līdzfinansēts projekts, id.Nr. TPK/2.1.2.1.2/08/01/009

2005. – 2006., PHARE projekts „Latgales inženiertehnoloģiju klastera izveide” Nr.2003/004-979-06-03/1/0025

ESF fonda aktivitātes 3.2.5.2. „Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām sertifikācijas programmām”

ESF fonda aktivitātes 3.2.4.2. „Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomiski svarīgās nozarēs” projekts „Tālākizglītības e-kursa „Datordizains IT speciālistiem”

(VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0110/0094)

Nr.2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0106/0065 „Profesionālās augstākās izglītības programmas „Informācijas tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses sagatavošana”

Nr. 2006/0075/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0071/0030 „Sociālo pedagogu un klases audzinātāju profesionālo kompetenču paaugstināšana darbam skolā”

Nr. 2006/0036/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0055/0199 ESF projekts „Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD projektēšanas programmām (IAP

CAD)”,

Nr.: 2006/0245/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0053/0065” Informatīvā un tehniskā aprīkojuma modernizācija matemātikas un tās pielietojumu studijām Daugavpils

Universitātē”

Nr 2006/0065/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0055/0007 "Informācijas tehnoloģijas Latvijas novadu Informātikas skolotāju tālākizglītībai Tīmeklī"

Nr. VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0113/0199 „Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas „Datorzinātnes” modernizēšana”

Nr. 17/22/22; DU līguma Nr. 11-47/2007/32 „Telpisku objektu formēšanas konkurētspējas tehnoloģijas ar lāzeru 3D prototipēšanas metodi izstrāde”

9.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem 6 gadiem

Studiju programmas personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai nepieciešams

veidot ilgtermiņa stratēģiju, kurā jāievēro studiju programmu un atbilstošas profesūras attīstības

perspektīvas universitātē kopumā un atbilstošajās fakultātēs. Personāla attīstību jāsaista ar DU

zinātnisko projektu izmantošanas iespējām, lai rastu iespēju piesaistīt jaunos zinātniekus, kā arī

sniegtu papildus finansējumu strādājošajiem mācībspēkiem. Liels akcents personāla izaugsmē

DU tiek likts uz stažēšanās iespējām vai pieredzes apguvi ārzemēs. Kā būtiska iezīme ir jāatzīmē

iespēja izmantot radošos atvaļinājumus, ko katrs docētājs ir tiesīgs izmantot 6 gadu laikā. Īpaši

šādu iespēju DU izmanto doktoranti, lai pilnībā pievērstos promocijas darba uzrakstīšanai un

aizstāvēšanai, kā arī docenti, asociētie profesori un profesori, lai pievērstos monogrāfiju

rakstīšanai un pētniecības darbam. Jāatzīmē, ka DU ir visai izteikta mācībspēku motivācija, lai

iegūtu attiecīgo akadēmisko kvalifikāciju un varētu pretendēt uz attiecīgo katedru izsludinātajām

akadēmiskā personāla konkursa vietām.

Tiek plānota docētāju akadēmiskā potenciāla attīstība, palielinot pamatdarbā strādājošo

docentu īpatsvaru studiju programmas īstenošanā, aktivizējot docētāju līdzdalību starptautiskos

projektos un pētījumu rezultātu publicitāti starptautiski atzītos zinātniskos izdevumos.


25

10. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS

NODROŠINĀJUMS

10.1. Finansēšanas avoti

Studijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju programmas realizēšanai

finansu līdzekļi tiek piesaistīti arī, realizējot starptautiskus projektus.

Studiju programmas izmaksas tiek noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada

24.jūlija noteikumiem Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta

līdzekļiem”.


10.2. Materiāli tehniskais nodrošinājums

Profesionālās bakalaura studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” realizēšanai tiek

izmantota DU materiāli tehniskā bāze - tehniski nodrošinātas un kursu specifikai atbilstošas

auditorijas un laboratorijas.

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu un bakalaura

darba izstrādei studiju programmā „Informācijas tehnoloģijas” imatrikulētie studenti izmanto:

- 6 datorklases Informātikas katedrā (visās auditorijās ir ierīkots pieslēgums internetam);

- DU Multimediju centra tehnisko nodrošinājumu;

- DU Informācijas tehnoloģiju centra resursus.

Studiju process pietiekamā daudzumā (skatīt 9.tabulu) ir nodrošināts ar:

kserokopēšanas tehniku;

vizuālās prezentācijas tehniku;

videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, audiotehniku;

fotoaparatūru;

datortehniku. 9.tabula. Informātikas katedras materiālā bāze

NOSAUKUMS RAKSTURLIELUMI

7 datori PIV 3.2 GHz, 512 Mb DDR RAM, 80 Gb HDD, 19” monitors, klaviatūra, pele, 100

Mb Ethernet, skaņas karte, video karte, DVD-R

15 datori PIV HT 2.8 GHz, 512 Mb DDR RAM, 80 Gb HDD, 19” monitori,

klaviatūras, peles, 100 Mb Ethernet, CD-RW, skaņas kartes

14 datori PIV 2.4 GHz, 512 Mb DDR RAM, 40 Gb HDD, 17” monitori,

klaviatūras, peles, 100 Mb Ethernet, CD-ROM, skaņas kartes

19 datori PIV 1.8 GHz, 512 Mb DDR RAM, 20 Gb HDD, 17” monitori,

klaviatūras, peles, 100 Mb Ethernet, CD-ROM, skaņas kartes

12 datori PIII 800, 256 Mb SDRAM, 10 Gb HDD, 17“ monitori, klaviatūras,

peles, 100 Mb Ethernet, DVD-ROM, skaņas kartes

14 datori PIII 700, 256 Mb SDRAM, 60 Gb HDD, 17“ monitori, klaviatūras, peles, 100 Mb

Ethernet, skaņas kartes

5 datori P 133, 32 Mb RAM, 2 Gb HDD, 15“ monitori, klaviatūras, peles, 100 Mb Ethernet

12 datori PC 386, 8 Mb RAM, 400 Mb HDD, 15” monitori, klaviatūras, peles, 10 Mb

Ethernet

26

1 portatīvais

dators +1

Centino 1.7, 512 Mb DDR RAM, 80 Gb HDD, 15 XGA TFT,

DVD/CD-RW, 100 Mbit Ethernet

4 printeri HP Laser Jet 4L, HP Laser Jet 1200

2 printeri HP Desk Jet 1220C

3 skaneri HP Scan Jet 3c

UPS-8 SMART

Wacom tablet

digitizer with pen and drivers

Dators darbam

ar video

PIV 1.8 GHz, 512 Mb DDR RAM, 20 Gb HDD, 17” monitors, klaviatūra, pele, 100

Mb Ethernet, skaņas karte, video karte Matrix DigiSuite LE, CD-ROM

Dators darbam

ar video

PIV 3.2 GHz, 512 Mb DDR RAM, 80 Gb HDD, 19” monitors, klaviatūra, pele, 100

Mb Ethernet, skaņas karte, video karte Matrox RT, DVD-ROM

Dators darbam

ar audio

P 166 MMX, 64 Mb SDRAM, 2Gb HDD, 15“ monitors, klaviatūra,

pele, 10 Mb Ethernet, CD-ROM, skaņas karte

18 datori

darbam ar CAD

PIV 3.6 GHz, 1 Gb DDR RAM, 80 Gb HDD, nvideo Quadro FX560, 17” LCD

monitors, klaviatūra, pele, 100 Mb Ethernet, skaņas karte, DVD-ROM

Printeris HP Desk Jet 1220C

Printeris HP Laser Jet 5200TN

Serveris HP PROLINE

Printeris HP Laser Jet 2420 N

Datorklases pieejamas studiju programmas studentiem katru darba dienu studiju un

radošo darbu veikšanai. Informātikas katedrā izveidots failu serveris, kur docētāji izvieto studiju

kursu praktiskos uzdevumus studentiem. Izveidots arī intranet serveris edu.csd.dau.lv, kur

atrodami dažādu studiju kursu elektroniskie mācību materiāli. Studējošajiem ir pieejams arī

jaunizveidotais serveris cad.du.lv, kur izvietoti mācību materiāli un uzdevumi automatizētās

projektēšanas sistēmām CAD/CAE/CAM (studiju kursa „Tehniskā grafika” ietvaros).

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs internet un lokālā DU tīkla pieslēgums.


10.3. DU bibliotēka

DU bibliotēkas fonds abonementā ir 311 753 vienības, to sastāda: grāmatas – 281 569,

periodiskie izdevumi – 30 184. Ja skatāmies mūsu programmas virzības interesējošo literatūru,

tad tālākais literatūras sadalījums pa atbilstošajām jomām ir: dabaszinātņu un matemātikas

zinātnēs kopā ir 36 824 grāmatu, t.sk. matemātikā – 9651 grāmatu, datorzinātnēs – 1274 grāmatu

un 6 žurnāli (nosaukumi), fizikā – 3556 grāmatu.

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas datortehnoloģijas:

* Interneta pieslēgums;

* Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service);

* Automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas

kopprojekts ar Latgales Centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko bibliotēku un DU

bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies „Vienotas lasītāja

kartes” sistēmā un no 2002.gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku

fondus un pakalpojumus;

27

* Pilnu elektronisko tekstu datu bāze EBSCO Publishing (tā ietver 8 datu bāzes:

Academic Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source,

ERIC, Business Wire News, MEDLINE, Health Source – Consumer Edition, Agrikola, Oxford

Journals Online, OCLC, Trial of Education, Management, Psychology);

* DU bibliotēka piedāvā šādas datu bāzes:

NR. NOSAUKUMS RAKSTUROJUMS PIEEJAMĪBAS VIETA

1 Letonika Uzzinu un tulkošanas sistēma

internetā

Informācijas zāle,

lasītavas

2 NAIS Latvijas normatīvo aktu datu bāze Informācijas zāle,

lasītavas

3 EBSCO Daudznozaru datu bāze Visā DU datortīklā

4 Cembridge Journal Online Daudznozaru datu bāze Visā DU datortīklā

5 Science Direct Daudznozaru datu bāze Visā DU datortīklā

6 WESTLAW International ES un ārvalstu juridisko

dokumentu un žurnālu datu bāze

Informācijas zāle

7 HeinOnline Juridiskie žurnāli, ASV līgumi un

vienošanās, ASV augstākās tiesas

dokumenti

Visā DU datortīklā

8 RUBRICON Universāla uzziņu izdevumu datu

bāze


lasītavas

9 SpringerLink Daudznozaru datu bāze Visā DU datortīklā

10 Lursoft Laikrakstu pilnu tekstu datu bāze Informācijas zāle

11 A-to-Z Ārzemju elektronisko resursu

saraksts (žurnāli, grāmatas,

konferenču materiāli, standarti

u.c.)


lasītavas

12 LETAs arhīvs Nacionālās ziņu aģentūras resursi Visā DU datortīklā

13 www.Likumi.Lid.lv LR un ES normatīvie dokumenti Informācijas zālē,

Lasītavā Parādes 1

14 NOZARE.LV Aktuāla informācija 30

svarīgākajās Latvijas biznesa

nozarēs

Visā DU datortīklā

15 World Bank e-library Pasaules Bankas dokumenti un

publikācijas

Informācijas zālē,

Lasītavās

Kā priekšrocību jāatzīmē to, ka kursi „Operētājsistēmas” un „Datu bāzes” tiek vadīti pēc

Microsoft mācību materiāliem, bet kursi „Datortīkli un komunikācijas” – pēc CISCO mācību

materiāliem ar iespēju studentiem nokārtot sertificētus eksāmenus.

Iepriekšējos studiju gados ir palielinājušās iespējas iegādāties mācību un zinātnisko

literatūru, pateicoties DU bibliotēkas finansēšanas sistēmas sakārtošanai. Rezultātā DU

bibliotēkas fondi un Informātikas katedras literatūras klāsts ir palielinājies par vairāk nekā 300

dažādu datorzinātnes nozaru grāmatām.

Plaši pieejama arī Latvijas izdevniecībās izdotā jaunākā literatūra. Pēdējos gados

bibliotēkas fonds ir papildinājies ar dažādu zinātnisko konferenču izdevumiem, kas apkopo un

interpretē dažādu ārzemju autoru avotus, analizē tos, salīdzina un padara pieejamus studējošiem,

nodrošinot kultūrkontekstu un materiālu izmantojamību.

Studējošajiem ir iespēja izmantot pašvaldību bibliotēku fondus. DU studenta apliecība

vienlaicīgi ir arī LR Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija vienotā lasītāja karte, kas dod

tiesības studējošajiem izmantot jebkuras valsts bibliotēkas grāmatu fondus. Nepieciešamības

gadījumos papildus iespējas nodrošina interneta pieslēgums, kas ļauj izmantot Universitātes

abonētās datu bāzes.


http://www.likumi.lid/

28

11. ĀRĒJIE SAKARI

11.1. Sadarbība ar darba devējiem

Lai studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” absolventi spētu sekmīgi konkurēt

gan Latvijas, gan Eiropas darba tirgū, Daugavpils Universitātes DMF Informātikas katedrai ir

nodibināti cieši sakari ar Daugavpils datorfirmām un uzņēmumiem, kā arī ar atsevišķām Rīgas

informācijas tehnoloģiju jomas firmām.

Sadarbība ar darba devējiem studiju programmā izpaužas dažādi. Informātikas katedra

2007., 2008.gados realizēja ESF projektu „Profesionālās augstākās izglītības programmas

„Informācijas tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses sagatavošana” sadarbībā ar Daugavpils

datorfirmām „LatInSoft” un „PRO LINE D”. Šo datorfirmu pārstāvji piedalījās projektā kā

informācijas tehnoloģiju jomas eksperti.

Informātikas katedrā 2008.gadā tika organizēti kursi potenciālajiem profesionālās

kvalifikācijas prakses vadītājiem no dažādiem IT uzņēmumiem. Šo kursu laikā tika organizētas

diskusijas ar IT jomas pārstāvjiem par dažādiem studiju programmai aktuāliem jautājumiem,

kuri palīdzētu uzlabot studiju kvalitāti.

Daugavpils Universitāte noslēgusi līgumus par prakses organizēšanu ar piecām

Daugavpils datorfirmām.

Potenciālie darba devēji piedalās aptaujās, ko veic Informātikas katedra, lai uzzinātu viņu

viedokli, kādas zināšanas, prasmes un iemaņas tiek sagaidītas no studiju programmas

absolventiem, nonākot darba vietās IT uzņēmumos.


11.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Daugavpils Universitātes Informātikas katedras docētājiem ir izveidota laba sadarbība ar

Ventspils Augstskolas informācijas tehnoloģiju jomas docētājiem. Sadarbība ir gan, piedaloties

kopīgos ES līdzfinansētos projektos, gan piedaloties abu augstskolu (DU un Ventspils)

organizētajās konferencēs.

Sagatavojot studiju programmu „Informācijas tehnoloģijas”, tika nodibināti kontakti ar

Vidzemes Augstskolu. Šīs sadarbības rezultātā starp abām augstskolām tika noslēgts līgums ar

vienošanos, ja programma tiek likvidēta, tad studējošajiem tiks nodrošina iespēja turpināt

izglītību Vidzemes Augstskolas studiju programmā „Informācijas tehnoloģijas” (augstskolu

sadarbības līgums Nr.1-48/2005-111, skat. 6.pielikumu).

Studiju programmā iesaistītie docētāji pasniedz arī citās Latvijas augstskolās un piedalās

to rīkotajās zinātniskajās aktivitātēs.

Sadarbība notiek ar līdzīgām studiju programmām Latvijas augstskolās un ārvalstīs:

Murcia Universitāte (Spānija);

Šauļu Universitāte (Lietuva);

Kauņas Tehniskā Universitāte (Lietuva);

Baltkrievijas Nacionālā Tehniskā Universitāte (Baltkrievija).

Sadarbība ar minētajām augstskolām notiek konsultāciju un diskusiju veidā ar mērķi

pilnveidot programmu.

2010.gada 20.maijā tika noslēgts sadarbības līgums (Nr. 5-62/111) ar Alberta koledžu.

Sadarbība paredz iespēju DU studiju programmas docētājiem iesaistīties Alberta koledžas

rīkotos pasākumos (konferencēs, vieslekcijās u.c.) gan kā dalībniekiem, gan kā organizētājiem.

Līguma noteikumi dod iespēju arī koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

29

studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” absolventiem turpināt studijas DU studiju

programmā „Informācijas tehnoloģijas”.

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM

GADIEM

12.1. Studiju programmas SVID analīze

Izvērtējot DU studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” saturu, organizāciju un

attīstības perspektīvas, var veikt SVID analīzi.

Stiprās puses Vājās puses

nodrošinājums ar kvalificētiem mācībspēkiem;

studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas, pieredzes un

profesionalitātes pilnveidošana;

piedalīšanās starptautiskos projektos;

laba sadarbība ar DU struktūrvienībām, Latvijas un ārvalstu izglītības un

zinātniski pētnieciskajām iestādēm;

sadarbība starp mācībspēkiem un studējošajiem, regulāra studiju

programmas attīstības izvērtēšana;

darbaspēka tirgū ir pieprasījums pēc IT speciālistiem;

studiju programma ir mērķtiecīgi orientēta galvenokārt uz Latgales un citu

Austrumlatvijas reģionu vajadzībām;

sadarbība ar darba devējiem.

DU bibliotēkas samērā vājais nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko

literatūru un periodiku latviešu un

angļu valodās, tomēr daļēji to

kompensē interneta izmantošanas

iespējas;

nepietiekamais studējošo un mācībspēku svešvalodu zināšanu

līmenis;

nepietiekami tiek izmantotas studentu apmaiņas programmu iespējas.

Attīstības iespējas Risks

jaunu studiju kursu izstrāde;

studiju kursu satura pilnveidošana, studiju kursu nodrošināšana svešvalodās;

akadēmiskā personāla un studējošo iesaistīšana zinātniski pētnieciskajos

projektos;

docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana;

aktivizēt studējošo iesaistīšanos starptautiskās apmaiņas programmās;

iesaistīt studiju procesā darba devēju speciālistus IT jomā;

iespēju robežās pilnveidot materiāli tehnisko bāzi ar mūsdienu prasībām

atbilstošu aprīkojumu.

ņemot vērā valsts patreizējo ekonomiko stāvokli, iespējama docētāju papildus

noslodze, kā arī studējošo darba gaitu

uzsākšana vēl studiju procesa laikā. Tā

rezultātā var mazināties studiju procesa

kvalitāte;

nepietiekamā finansējuma dēļ var ciest materiāli tehniskās bāzes attīstīšana;

demogrāfiskās situācijas iespaidā var mazināties potenciālo studentu skaits, kā

arī - pasliktināties uzņemto studentu

sākotnējā sagatavotība;

nepietiekami izmantotas finansējuma piesaistes iespējas zinātnisko pētījumu

veikšanai un materiāli tehniskās bāzes

pilnveidošanai (LZP, IZM u.c. granti, ES

finansējums).


30

12.2. Programmas attīstības plāns nākamajiem sešiem gadiem

Studiju programmas attīstība plānojama vienoti ar DU un Dabaszinātņu un matemātikas

fakultātes attīstību. Kā galvenos šajā attīstībā var izdalīt šādus virzienus:

sadarbības ietvaros ar Microsoft it Academy, Cisco Networking Academy turpināt darbu pie programmnodrošinājuma vadošo izstrādātāju autorizēto mācību kursu integrēšanas un

adaptēšanas studiju programmā;

strādāt pie disciplīnu ieviešanas studiju procesā, kas integrē informācijas tehnoloģiju, matemātikas un ekonomikas nozaru zināšanas;

pilnveidot studiju kursus, kas veido iemaņas darbam komandā, imitē reālo projektēšanas procesu, programmnodrošinājuma izstrādes un ieviešanas procesu;

pastāvīgi pilnveidot studiju programmu ar jauniem studiju kursiem;

panākt optimālu nozares teorētisko un praktisko studiju kursu balansu;

izstrādāt un ieviest kompleksus projektus līdzdarbojoties speciālistu kolektīvam – dažādu studiju gadu studentu un maģistrantu, ražošanas ekspertu, docētāju, zinātnisko darbinieku

kopprojektu izstrāde;

paplašināt elektronisko mācību līdzekļu piedāvājumu;

panākt, lai līdztekus esošajiem sertifikātiem (Microsoft Windows Server 2003, Cisco Networking System, Unisys), studenti varētu iegūt arī citus starptautiski atzītus sertifikātus;

ar katedras darbinieku palīdzību un starptautiski sadarbojoties, veidot metodiskos materiālus jaunajiem studiju kursiem un speckursiem;

iesaistīt studiju procesā ārvalstu speciālistus;

rosināt Universitātes vadību veicināt docētājus, kuri pasniedz datorzinātņu priekšmetus citās fakultātēs, iegūt ECDL sertifikātu;

attīstīt zinātniskos pētījumus katedras vadošajos zinātniskās pētniecības virzienos (programmēšanas inženierija, mūsdienīgas programmēšanas tehnoloģijas, multimediji,

loģistika, mākslīgais intelekts, PLM (Product Lifecircle Management));

turpināt regulāri paaugstināt docētāju kvalifikāciju, veicinot studijas doktorantūrā un dalību zinātniskajās konferencēs;

aktīvi piedalīties Eiropas projektos un pētījumos sadarbībā ar c

„informĀcijas tehnoloĢijas”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/informacijas... · 4 pielikumi...

Documents