aizkraukles novada attīstības programmas...
TRANSCRIPT
1
APSTIPRINĀTS
ar Aizkraukles novada domes
2017.gada 31.maija
Lēmumu Nr.103 (protokols Nr.5, 1. §,)
1.punktu
Aizkraukles novada Attīstības
programmas 2014.-2020.gadam
pārskata ziņojums
Aizkraukles novada pašvaldība
2017
2
Saturs Ievads ............................................................................................................................. 3
Vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas izvērtēšanas rādītāji ......................................... 4
1. Prioritāte 1 ................................................................................................................. 4
1.1. Esošās situācijas analīze .................................................................................. 4
1.1.1 Izglītība ..................................................................................................... 4
1.2. Projekti investīciju plānā ................................................................................. 8
1.3. Iedzīvotāju aptauja .......................................................................................... 9
2. Prioritāte 2 ............................................................................................................... 12
2.1. Esošās situācijas analīze ................................................................................ 12
2.1.1. Ekonomika ............................................................................................. 12
2.1.2. Uzņēmējdarbības tendences .................................................................. 13
2.1.3. Teritorijas attīstības rādītāji ................................................................... 22
2.1.4. Bezdarba rādītāji .................................................................................... 24
2.1.5. Reģistrētās vakances .............................................................................. 24
2.2. Projekti investīciju plānā ............................................................................... 25
2.3. Iedzīvotāju aptauja ........................................................................................ 25
2.4. Uzņēmumu aptauja ........................................................................................ 26
3. Prioritāte 3 ............................................................................................................... 29
3.1. Esošās situācijas analīze ................................................................................ 29
3.1.1. Veselības aprūpe .................................................................................... 29
3.1.2. Sociālie pakalpojumi ............................................................................. 31
3.1.3. Kultūra un tūrisms ................................................................................. 34
3.1.4. Sports un aktīvs dzīvesveids .................................................................. 36
3.2. Projekti investīciju plānā ............................................................................... 38
3.3. Iedzīvotāju aptauja ........................................................................................ 38
Rīcību izpilde ............................................................................................................... 43
Secinājumi un priekšlikumi ......................................................................................... 45
Pielikums Nr.1 „Aizkraukles novada pašvaldības investīciju plāns” ........................ 47
Pielikums Nr.2. „Iedzīvotāju anketas analīze” ........................................................... 62
Pielikums Nr.3. „Uzņēmumu anketas analīze” ........................................................... 83
3
Ievads Aizkraukles novada integrētā attīstības programma 2014.-2020.gadam ir apstiprināta ar
2014.gada 30.aprīļa Aizkraukles novada domes lēmumu Nr. 71 (protokols Nr.4,6.§) “Par
Aizkraukles novada integrētās attīstības programmas aktualizācijas apstiprināšanu”.
Attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments 2014.- 2020.gadam, kas
nosaka novada attīstības vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to
īstenošanas un finanšu resursus stratēģisko mērķu sasniegšanai. Attīstības programma ir pamats
Aizkraukles novada domes rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai. Attīstības
programmas izstrāde veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām”
14.panta otrās daļas 1.punktu. Aizkraukles novada attīstības programma ir izstrādāta, ievērojot
integrētu pieeju attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika
dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo,
reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām
organizācijām u.c.). Attīstības programmas sastāvā esošais finanšu plāns izstrādāts atbilstoši
sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm. Attīstības programma sastāv no 3 daļām: - Pirmajā
daļā „Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze” ir veikta novada pašreizējās situācijas un
SVID. - Balstoties uz pašreizējās situācijas analīzes rezultātiem. Otrajā daļā - Stratēģiskā daļa
un Rīcības plāns ir sagatavots 7 gadu periodam ,ir noteikta novada attīstības vīzija, stratēģiskie
mērķi un prioritātes .Trešajā daļā „Investīciju plāns”, pamatojoties uz prioritātēm, ir definēti
pasākumi (projekti) prioritāšu sasniegšanai, kas paredz investīciju piesaisti attiecīgajam
īstenošanas pasākumam. Investīciju plāns tiek aktualizēts, ņemot vērā Attīstības programmas
īstenošanas progresu un kārtējam gadam apstiprināto pašvaldības budžetu. - Attīstības
programmā ir noteikts uzraudzības un ziņojumu sagatavošanas periodiskums un tajā ietveramie
uzraudzības rādītāji. Šis ir otrais uzraudzības ziņojums par Aizkraukles novada attīstības
programmas 2014.- 2020.gadam īstenošanu. 2016. gadā tas tika sagatavots kā pārskats par
investīcijas plāna izpildi Uzraudzības ziņojuma pamatā ir rezultatīvie rādītāji un investīciju
programmas (plāna) analīze. Kā rezultatīvie rādītāji tiek izmantoti iedzīvotāju, uzņēmēju un
NVO anketēšanas rezultāti (anketēšanas rezultātu apkopojums pielikumā Nr. 1;2;3). Pārskats
strukturēts atbilstoši plānošanas dokumenta stratēģiskajai daļai.
4
Vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas izvērtēšanas rādītāji
1. Prioritāte 1
Profesionāla un augsti kvalificēta darbaspēka un radošas pilsoniskās sabiedrības
attīstīšana
Prioritāte paredz pasākumus, kas tiek realizēti kvalitatīvas izglītības, inovāciju
kapacitātes attīstīšanas, iedzīvotāju informēšanas sabiedrībai aktuālos jautājumos un sociālo
tīklu veidošanās jomās.
1.1. Esošās situācijas analīze
1.1.1 Izglītība
1) Pirmsskolas iestādes
2016./17.m.g. novada pirmsskolas iestādēs būtiski palielinājies audzēkņu skaits (skatīt
1.1.attēlu). Ar šo gadu pirmskolās uzsākta pērēja uz skolvadības sistēmu e-klase , tas darīts, lai
uzlabotu saziņu ar vecākiem, pārskatāmāk menedžētu PII rindu un pārraudzītu apmeklētību,
kā arī veiktu preventīvo darbu bērnu drošībā, atvieglotu pedagogu darbu. 2016.gadā pašvaldība
palielinājusi finansējumu pirmsskolas pedagogu algām, piešķirts papildus finansējums
psihologa un logopēdu likmju palielināšanai. 50 PII pedagogi un darbinieki apmeklēja bērnu
tiesību speciālistes organizētos nodibinājuma “Dardedze” kursus – Vardarbība ir novēršama,
tādējādi papildinot zināšanas bērnu drošības un aizsardzības jautājumos.
1.1. attēls Pirmsskolas iestāžu izglītojamo skaits
2) Vispārizglītojošās skolas
Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu karjeras izvēlē, skolā darbu uzsākušas divas karjeras
konsultantes. ANV piedalījās izglītības iestāžu atlases konkursā, lai turpmākajos gados
piedalītos mācību satura aprobācijas projektā SAM Nr.8.3.1.1./16/I/002 “Kompetenču pieeja
mācību saturā”. Darbs tiks uzsākts š.g.martā.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās izglītības attīstības pamatnostādnes 2015.-
2020.gadam paredz turpmākajos gados valstī veidot un atbalstīt reģionālas nozīmes
165
208
48
184215
48
188
231
53
0
50
100
150
200
250
Auseklītis Zīlīte Saulīte
Pirmsskolas iestāžu izglītojamo skaits
01.09.2014.
01.09.2015.
11.01.2017
5
vidusskolas. Lai varētu pretendēt uz valsts piedāvāto finansējumu mācību vides uzlabošanai, ir
pabeigts pilsētas vispārizglītojošo skolu reorganizācijas process, kura rezultātā pie Aizkraukles
novada ģimnāzijas pievienota Aizkraukles 1.vidusskola un Aizkraukles pilsētas sākumskola,
izveidota Aizkraukles novada vidusskola (ANV) ar 826 skolēniem. Vidusskolā mācības notiek
8 izglītības programmās. Kā redzam 1.2. attēlā, tad skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās ar
katru gadu ir samazinājies. Lai gan skolu reorganizācija notika 2016. gadā, grafikā par
iepriekšējiem gadiem ir saskaitītas bijušo skolu skolēnu skaits kopā, lai varētu salīdzināt
kopumā, kā mainās skolēnu skaits.
1.2. attēls Vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits
Gatavojoties apgūt piedāvāto ESF finansējumu projektos:
SAM nr.8.3.5 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, uzsākta
novada karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna izveidošana.
Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai (SAM nr.8.3.2.2.), norit
sagatavošanās darbs, izpēte un atbalsta pasākumu plāna izstrāde.
ANV audzēkņi ieguvuši godalgotas vietas Vislatvijas konkurencē robotikas sacensībās,
kā arī jauno fiziķu konkursā “Eksperiments”.
1.3. attēlā redzam, ka Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo (gan pirmsskolas,
gan vispārizglītojošās skolas) kopējais izglītojamo skaits īpaši nemainās. Visus gadus Tas bijis
virs 90 izglītojamajiem, un pa gadiem izmaiņas nav bijušas lielākas par 4 izglītojamajiem.
1.3. attēls Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo skaits
845
156
835
165
826
141
0
200
400
600
800
1000
Aizkraukles novada vidusskola
(ANV)
Aizkraukles Vakara (maiņu)
Vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits
01.09.2014.
01.12.2015.
11.01.2017
95
91
92
89
90
91
92
93
94
95
96
01.09.2014. 01.09.2015. 11.01.2017
Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo skaits
6
3) Skolu attīstība nākotnē un tagadējie sasniegumi
Aizkraukles vakara maiņu vidusskolā konsekventi tiek īstenotas un realizētas
vidusskolas attīstības prioritātes 2015.-2019.gadam(skatīt mājas lapā).
Tiek īstenots pasākumu cikls veltīts Latvijas simtgadei. 2018.gadā vienu klasi jāapgādā ar
planšetdatoriem
2016./17 un 2017./18 mācību gados vairāk jārīko mācību ekskursijas (muzeji, dabas objekti,
uzņēmumi, institūcijas u.c.) Klašu audzinātājiem jārīko vismaz 4 ekskursijas, bet mācību
priekšmetu skolotājiem vismaz 1 ekskursija ar katru klasi.
Aizkraukles novada vidusskolā:
1) Eko skola -divi Zaļie karogi atkārtoti un Zaļais sertifikāts, tiek veidots Eko virziens
Draudzības kr. 5,
2) Veselību veicinošas skolas nosaukums 2015/16.m.g.
3) Labi panākumi Jauno Fiziķu skolas konkursā, 4 skolēni uzaicināti uz Fizikas olimpiādes
3.posmu Rīgā.
4) 3.b.klases dalība projektā ,,Sporto visa klase ".
5) Turpinās mācību priekšmeta ,,Datorika" pilotprojekts
6) Robotikas pulciņa dalībnieki iegūst godalgotas vietas sacensībās.
7) ANV skolēnu (5.-7.kl) florbola komanda piedalās Latvijas čempionāta spēlēs
8) Milana Moreva (8m kl.) ieguva 1.vietu Latviešu val. olimpiādē mazākumtautību pr.
9) Kristers Kokars (9b kl.) ,,Gudrs vēl gudrāks" 1.vieta
4) Aizkraukles profesionālā vidusskola
Aizkraukles novadā profesionālo izglītību iespējams iegūt Aizkraukles profesionālajā
vidusskolā. Aizkraukles profesionālā vidusskolas pamatvērtības ir atsaucība, profesionalitāte
un vienotība. Kā savu misiju izglītības iestāde uzsvērusi- sagatavot darba tirgū pieprasītus,
konkurētspējīgus, kvalificētus un motivētus speciālistus, kuri turpina izglītību mūža garumā.
Savu mācību procesu skola organizē divās vietās- Aizkrauklē (Jaunceltnes ielā 21), kā
arī Jēkabpilī (Ķieģeļu ielā 14- Jēkabpils cietums). Aizkrauklē iespējams apgūt 6 profesionālās
vidējās izglītības programmas, kā arī 3 arodizglītības programmas (mācību ilgums- 1 gads).
Skola piedāvā arī dažādus pulciņus pēc mācību stundām (galdniecības, radošo darbu,
pavārmākslas u.c. pulciņi).
Aizkraukles profesionālā vidusskola ir viena no desmit labākajām profesionālās
izglītības iestādēm Latvijā, kurā sagatavo autotransporta, metālapstrādes, ceļu būves un
pakalpojumu nozarei nepieciešamos speciālistus. Audzēkņu skaits 2016./17. mācību gadā ir
pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Ir pieaudzis Eiropas Sociālā fonda
(ESF) finansiālo atbalsta saņēmēju skaits. Ar katru gadu samazinās Jēkabpils ieslodzījuma
vietas izglītojamo audzēkņu skaits.
Skolas audzēkņi ir gan Aizkraukles un tuvāko novadu (Skrīveru, Kokneses,
Jaunjelgavas, Lielvārdes, Ogres, Pļaviņu u.c.) , gan tālāku novadu (Preiļu, Līvānu, Gulbenes,
Kārsavas u.c.) iedzīvotāji.
7
Audzēkņu skaits Aizkraukles profesionālajā vidusskolā laika periodā no 2011.-
2016.gadam
1.4.attēls Audzēkņu skaits Aizkraukles profesionālajā vidusskolā
Aizkraukles profesionālās vidusskolas galvenie nākotnes uzdevumi:
1. Nodrošināt izglītojamo un darbinieku drošu, estētisku un mācību saturam atbilstošu
darba vidi:
1.1. mācību kabinetu estētiskā noformējuma pilnveidošana un atpūtas zonu
labiekārtošana;
1.2. darba vides paplašināšana un uzlabošana metināšanas mācību darbnīcā;
1.3. visu mācību darbnīcu un laboratoriju darbības uzlabošana.
2. Izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana:
2.1. Pedagogu zināšanu pilnveidošana par kompetencēs balstītu mācību procesu un
modulāro profesionālās izglītības programmu apguvi;
2.2. praktisko mācību un patstāvīgo darbu norises organizācija, atbilstoši Skolas
vienotām prasībām (prasību izstrāde, aprobācija un pieņemšana);
2.3. e-mācību vides atjaunošana un visu pedagogu iesaiste mācību materiālu
sagatavošanā;
3. Darba vidē orientētu mācību īstenošana ar mērķi nodrošināt ik viena interesenta
izglītības vajadzības.
4. Izglītojamo individuālo kompetenču pilnveide paplašinot interešu izglītības pulciņu
piedāvājumu.
8
Veiktie pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem un pedagogiem drošu un mācību
saturam atbilstošu darba vidi:
1. Nosūces ventilācijas sistēmas pārvietošana un ventilācijas kameras āra novietnes
izveide metināšanas darbnīcās (6049,53 EUR).
2. Iekšpagalma bruģēšanas darbi 27544,93 EUR un pagalma seguma labošanas darbi pie
galdnieku darbnīcas (4091,77 EUR)
3. Būtiski papildināta dienesta viesnīcas materiālā bāze- gultu pārklāji, aizkari, segas,
skapīši pie gultām
4. Ir izveidota jauna skolas mājas lapa, jo iepriekšējā neatgriezeniski sabojāta. Tiek
atjaunota e-mācību vide.
Materiāltehniskās bāzes papildināšana:
I/P «Ēdināšanas pakalpojumi» - Konditorijas galdi (1415,7 EUR);
I/P «Mašīnzinības» - aprīkojums un iekārtas (12243,55 EUR); Smagās mašīnas motors,
ātrumkārba (1300 EUR);
I/P «Metālapstrāde» - metināšanas aparāts (1512,50 EUR);
Ledusskapji, plītis, veļas mašīna dienesta viesnīcai (1421,75 EUR);
Programmas īstenošanas vieta Jēkabpils cietums – Šķērszāģis (240 EUR)
Saimnieciskajam nodrošinājumam - Zāles pļāvējs (470 EUR)
Videokamera – (310 EUR)
Materiālās bāzes papildināšana I/P «Mašīnzinības» (30 000 EUR);
Plānotie darbi 2017.gadā:
Iekšpagalma laukuma labiekārtošana;
Dienesta viesnīcas istabiņu remonts;
Sporta kompleksā vingrošanas zāles remonts.
Aizkraukles profesionālajā vidusskolā iespējams iegūt kvalifikāciju programmās:
Kokizstrādājumu izgatavošana – BŪVIZSTRĀDĀJUMU GALDNIEKS
Autotransports – AUTOMEHĀNIĶIS
Administratīvie un sekretāra pakalpojumi – KLIENTU APKALPOŠANAS
SPECIĀLISTS
Mašīnzinības – CELTNIECĪBAS UN CEĻU BŪVES MAŠĪNU MEHĀNIĶIS
Ēdināšanas pakalpojumi – ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMU SPECIĀLISTS
(pavārs, konditors, viesmīlis, bāra darbs)
1.2. Projekti investīciju plānā
Ir uzsākts projekts par Uzņēmējdarbības centra izveidi, kas pieder pie pirmās prioritātes
un ietver rīcības virzienus, kas saistīti ar bezdarbnieku un sociāli atstumto iedzīvotāju
integrēšanu darba tirgū, strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu un kvalitatīvu mūžizglītības
sistēmu. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija (skatīt 1.pielikumu).
9
Ir uzsākts projekts „Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse
Aizkraukles novadā”, kas atbilst pirmās prioritātes rīcības virzienam- iedzīvotāju informēšana
un izglītošana sabiedrībai aktuālos jautājumos. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija.
1.3. Iedzīvotāju aptauja
1. prioritāte ietver aktivitātes saistībā ar kvalitatīvu izglītības iegūšanas iespēju
nodrošināšanu. 2017.gada sākumā veiktā iedzīvotāju aptaujā tika iegūti rezultāti par to, cik lielā
mērā iedzīvotāji ir apmierināti ar novadā pieejamajiem izglītības pakalpojumiem (skatīt
2.pielikumu).
1.5. attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar izglītības pakalpojumiem
Kā var novērot diagrammā (1.5.attēls), lielākā daļa respondentu ir apmierināti vai drīzāk
apmierināti ar izglītības pakalpojumiem (attiecīgi 42% jeb 182 respondenti un 26% jeb 110
respondenti). 10% no respondentiem atzīmējuši, ka viņi nav apmierināti vai ir drīzāk
neapmierināti ar izglītības pakalpojumiem novadā.
15
3%31
7%
110
26%
182
42%
33
8%
60
14%
Iedzīvotāju apmierinātība ar izglītības
pakalpojumiem
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
10
1.6.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā
Iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības iesaisti izglītības jautājumu risināšanā ir samērā
līdzīgs ar izglītības pakalpojumu novērtējumu kopumā. 65% respondentu ir apmierināti vai
drīzāk apmierināti, 13% respondentu- neapmierināti vai drīzāk neapmierināti un 22%
respondentu- nav konkrēta viedokļa par pašvaldības aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā.
Tā kā 1.prioritātē paredzētie virzieni ir saistīti arī ar sabiedrības informēšanu par
aktualitātēm, ir noderīgi apzināt, cik lielā mērā iedzīvotāji ir ieinteresēti aktuālajā informācijā
par novadu.
Anketēšanas rezultātā tika saņemts iedzīvotāju viedoklis par to, cik bieži viņi seko līdzi
aktuālajai informācijai par novadu un, kur šo informāciju saņem. Rezultāti ļauj apzināt, cik ļoti
iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē un kādus informācijas kanālus viņi
visbiežāk izmanto.
1.7.attēls Iedzīvotāju interese par aktuālo informāciju Aizkraukles novadā
23
5%
37
8%
145
33%139
32%
55
13%
39
9%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības
aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
59
13%
138
32%
106
24%
95
22%
40
9%
Cik bieži sekojat līdzi aktuālajai informācijai par
Aizkraukles novadu?
Katru dienu
Vairākas reizes nedēļā
Reizi nedēļā
Retāk kā reizi nedēļā
Nesekoju
11
Lielākā daļa respondentu seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vairākas reizes
nedēļā (32% respondentu) vai reizi nedēļā (24% respondentu). Kopumā ievērojami liela daļa
respondentu (69%) seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vismaz reizi nedēļā, kas ir
diezgan augsts īpatsvars.
1.8.attēls Informācijas kanālu popularitāte Aizkraukles novadā
Populārākie vēstneši par Aizkraukles novada aktualitātēm ir laikraksti. Sociālos tīklus
aktuālās informācijas uzzināšanai izmanto 32% iedzīvotāju, tātad sociālajiem tīkliem
iedzīvotāju vidū ir diezgan augsta popularitāte. Diezgan augsts īpatsvars (24%) minējuši, ka
aktuālo informāciju iegūst Aizkraukles mājas lapā. Zems īpatsvars respondentu informāciju
saņem televīzijā.
324
37%
279
32%
206
24%
31
4%
23
3%
Kur iegūstat informāciju?
Laikrakstos
Sociālajos tīklos
Aizkraukles mājas lapā
Televīzijā
Cits
12
2. Prioritāte 2
Daudzpusīgas ekonomikas, kas vērsta uz ražošanas un pakalpojumu
attīstību un pievienotās vērtības palielināšanu, veicināšana, sekmējot gan
pilsētvides, gan lauku izaugsmi.
Prioritāte paredz pasākumus infrastruktūras uzlabošanā un izveidē, tūrisma nozares
attīstīšanā, sadarbības saišu veidošanā un stiprināšanā, lauku attīstības veicināšanā un
Aizkraukles novada tēla veidošanā un atpazīstamības veicināšanā.
2.1. Esošās situācijas analīze
2.1.1. Ekonomika
Aizkraukles novada pašvaldības izdevumu % sadalījums īpaši nav mainījies pēdējos
gados, lielākie izdevumi aiziet tieši izglītībai, kas vidēji ir ap 56%, bet pārējie izdevumi pa
jomām sadalās vienlīdzīgi vidēji 11%. 2017. gadā kopējie izdevumi tiek plānoti mazāki nekā
tie bija 2016. gadā.
2.1.attēls Aizkraukles pašvaldības izdevumu procentuālais sadalījums
Lielākos pašvaldības ienākumus sastāda nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta transferti.
Kopējie ienākumi tiek plānoti mazāki nekā tie bija 2016. gadā, kas saistīts ar to ka tiek plānots
valsts budžeta transfertu samazinājums par 800 miljoniem. Tādējādi arī izmainās ienākumu %
sadalījums. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars palielināsies par 9%, bet valsts budžeta transferti
samazināsies par 8%. Pārējie ienākumi īpaši nemainās un sastāda kopā apmēram 10% no visiem
ienākumiem.
0,00%
10,00%
20,00%
30,00%
40,00%
50,00%
60,00%
70,00%
Aizkraukles novada pašvaldības izdevumu % sadalījums
2014%
2015%
2016%
2017(plānotais)%
13
2.2.attēls Aizkraukles novada pašvaldības ienākumu procentuālais sadalījums
2.1.2. Uzņēmējdarbības tendences
Veicot pētījumu par uzņēmējdarbības tendencēm Aizkraukles novadā, Lursoft
apkopojis datus par pēdējos gados reģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem novadā,
reģionā reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājiem, darbinieku skaitu un piesaistītajām ārvalstu
tiešajām investīcijām.
Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk,
savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206
jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar
jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas 2016.gadā palielinājies par
21,47%.
Valsts kopējās tendences vērojamas arī Aizkraukles novadā, kur pēdējos gados
palielinājis likvidēto uzņēmumu skaits, gan 2015., gan 2016.gadā tam pārsniedzot jauno
uzņēmumu skaitu. Tā, piemēram, Lursoft apkopotie dati rāda, ka aizvadītajā gadā novadā
reģistrēti 26 jauni uzņēmumi, bet likvidēti par 10 uzņēmumiem vairāk. Lielāka starpība
vērojama 2015.gadā, kad Aizkraukles novadā likvidēti 46 uzņēmumi, bet nodibināti jauni 30.
Analizējot jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita attiecības, pēdējo desmit gadu
periodā īpaši jāizceļ 2011.gads, kad novada uzņēmumu pulkam piepulcējušies 49 jauni
uzņēmumi, bet likvidēti vien 6, kā rezultātā faktiski uzņēmumu skaits Aizkraukles novadā
2011.gadā pieaudzis par 43 komersantiem. Skaita ziņā visvairāk jaunu uzņēmumu novadā
reģistrēts 2012.gadā – 52.
Pēdējo desmit gadu laikā Aizkraukles novadā reģistrēti 358 jauni uzņēmumi, bet
likvidēts 201, kas nozīmē, ka laika periodā kopš 2007.gadā faktiski uzņēmumu skaits novadā
palielinājis par 157 uzņēmumiem.
0,00%
10,00%
20,00%
30,00%
40,00%
50,00%
60,00%
70,00%
80,00%
Nodokļu
ieņēmumi
Valsts budžeta
transferti
pašvaldību
budžeta transferti
ieņēmumi no
budžeta iestāžu
sniegtajiem
maksas
pakalpojumiem
un citi pašu
ieņēmumi
Aizkraukles novada pašvaldības ienākumu % sadalījums
2014%
2015%
2016%
2017(plānotais)%
14
2.3.attēls Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Aizkraukles novadā
Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu pieaugumam, dominē vairāki iemesli, taču
viennozīmīgi var apgalvot, ka galvenais pamatojums nav uzņēmējdarbības vides
pasliktināšanās, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu atrodami pēc VID un
Uzņēmumu reģistra iniciatīvas no reģistriem izslēgti uzņēmumi, kuri neatbilst Komerclikuma
prasībām. Piemēram, ilgstoši neveic saimniecisko darbību vai arī kuru valdei ilgāku laika
periodu nav pārstāvības tiesības. Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada
nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko
mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst
tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan
veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav
ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID
turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī
uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliet reģistrēt uzņēmumu.
Kopumā Aizkraukles novadā patlaban reģistrēti 544 uzņēmumi, no kuriem 70,22% -
sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 11,21% - individuālie komersanti, bet vēl 10,29% -
individuālie uzņēmumi.
Apkopojot datus par populārākajām uzņēmējdarbības nozarēm Aizkraukles novadā,
redzams, ka līderos izvirzījušies uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar kravu pārvadājumiem pa
autoceļiem. Novadā reģistrēti arī daudzi būvniecības un automobiļu apkopes un remonta
uzņēmumi, savukārt neiztrūkstoša ir mazumtirdzniecība. Aizkraukles novadā reģistrēts
ievērojams skaits uzņēmumu, kuru pamatdarbība saistīta gan ar pārtikas mazumtirdzniecību,
gan pārējo preču tirdzniecību.
Populārākās uzņēmējdarbības nozares Aizkraukles novadā:
1. Kokapstrāde
2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
3. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
4. Automobiļu apkope un remonts
29
41
2328
4952
3842
3026
17
10 9
21
6
14 13
29
46
36
0
10
20
30
40
50
60
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Uzņ
ēmu
mu
sk
ait
s
Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika
Aizkraukles novadā
Jauni uzņēmumi Likvidēti uzņēmumi
15
5. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos
6. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas
preces, dzērienus vai tabaku.
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 14 Aizkraukles novada uzņēmumiem izdevies
piesaistīt arī ārvalstu tiešās investīcijas. Lielākais no tiem ir 1994.gadā reģistrētais SIA JELD-
WEN LATVIJA, kura pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījis AS JELD-WEN. Jānorāda, ka
2015.gadā uzņēmums apgrozījis 61 milj. EUR.
Kokapstrādes uzņēmums SIA AKZ katru gadu ir viens no uzņēmumiem ar lielāko
investīciju apjomu novadā. 2017.gadā uzņēmuma plānotās investīcijas Aizkraukles ražotnē ir
virs 7 milj. EUR.
Jāpiebilst, ka uzkrāto tiešo investīciju apjoms šo 14 uzņēmumu pamatkapitālos veido
1,70 milj. EUR, no kuriem visvairāk (1,46 milj. EUR) ieguldījušas personas no ASV, bet vēl
126,63 tūkst. EUR investējuši kaimiņvalsts Krievijas pārstāvji. Investīcijas Aizkraukles novada
uzņēmumos ieguldījuši arī investori no Igaunijas, Moldovas, Vācijas, Lielbritānijas, Kipras un
Dānijas.
Par kopējā apgrozījuma kāpumu jāpateicas atsevišķiem uzņēmumiem
Pēdējie gadi Aizkraukles novadā nesuši uzņēmumu kopējā apgrozījuma kāpumu, tam
kopš 2013.gada palielinoties par 14,65% jeb 28,24 milj. EUR. Tiesa, ņemot vērā faktu, ka šajā
pašā periodā novada uzņēmumu vidējais apgrozījums uzrādījis pretēju tendenci, jāsecina, ka
panākuma atslēga kopējā apgrozījuma pieaugumā bijusi atsevišķu uzņēmumu finanšu rādītāju
izaugsme. Piemērs tam ir SIA JELD-WEN LATVIJA, kura apgrozījums kopš 2013.gada
palielinājies par 26,24 milj. EUR.
Skatoties, kā mainījies Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums,
redzams, ka laika posmā no 2013.gada tas sarucis par 8,45%, nokrītoties no 28,30 tūkst. EUR
uz vienu novada uzņēmumu 2013.gadā līdz 25,91 tūkst. EUR 2015.gadā. Jānorāda, ka
straujākais samazinājums bijis vērojams tieši 2015.gadā.
Salīdzinot ar vidējā apgrozījuma rādītāju valstī, jānorāda, ka Aizkraukles novada
uzņēmumi visus gadus strādājuši veiksmīgāk. Tā, piemēram, ja 2014.gadā Latvijas uzņēmumi
apgrozījuši katrs vidēji 20,84 tūkst. EUR, tad Aizkraukles novada uzņēmumi – par 35,52%
vairāk. Tiesa, samazinoties novada uzņēmumu vidējam apgrozījumam, sarucis arī pārsvars pār
vidējo rādītāju valstī. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā Aizkraukles novada uzņēmumu vidējā
apgrozījuma pārsvars pār valsts vidējo rādītāju bijis vairs tikai 20,51%.
Jānorāda, ka no visiem Aizkraukles novada uzņēmumiem, kuru apgrozījums 2015.gadā
bijis lielāks nekā 0 EUR, gada laikā savu apgrozījumu palielinājuši 52,70% komersantu, bet 15
uzņēmumi 2015.gadā apgrozījuši vairāk nekā 1 milj. EUR katrs.
16
2.4.attēls Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma dinamika
Nemainīgi kopš 2004.gada lielāko apgrozījumu Aizkraukles novadā uzrādījis degvielas
tirgotājs AS VIRŠI-A. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2015.gadā uzņēmums apgrozījis 107,77
milj. EUR, kas, salīdzinot ar 2014.gada rezultātu, ir kritums par 2,70% jeb 2,99 milj. EUR.
Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2015.gadā AS VIRŠI-A iegādājusies divas degvielas
uzpildes stacija un no uzņēmuma kopējā apgrozījuma 78,00% veidojuši ieņēmumi no
mazumtirdzniecības.
Strauju izaugsmi piedzīvojusi 1994.gadā dibinātā SIA JELD-WEN LATVIJA, kuras
apgrozījums 2015.gadā palielinājies par 45,07%, sasniedzot 61,00 milj. EUR. Kā viens no
iemesliem straujajam apgrozījuma pieaugumam minama ne tikai uzņēmuma izaugsme, bet arī
veiktā reorganizācija, kā rezultātā SIA JELD-WEN LATVIJA 2014.gada izskaņā pievienota
SIA E WOOD un SIA East Furniture, SIA JELD-WEN LATVIJA pārņemot abu uzņēmumu
tiesības un darījumus.
2015.gadā SIA JELD-WEN LATVIJA turpinājusi darbu kokšķiedras plātņu rūpnīcā,
attīstot sadarbību ar citiem JELD-WEN grupas uzņēmumiem Eiropā, kā arī meklējot jaunus
sadarbības partnerus ārpus grupas. Jānorāda, ka 84,77% no SIA JELD-WEN LATVIJA
2015.gada apgrozījuma devuši ieņēmumi no produkcijas eksporta uz Eiropas Savienības
valstīm.
Novada trešā lielākā uzņēmuma godu izpelnījies saldumu ražotājs SIA Mikas M, kas
2015.gadā apgrozījis 3,82 milj. EUR. Salīdzinot ar 2014.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis
par 32,93%. Pārskata gadā uzņēmums iegādājies jaunas ražošanas iekārtas, kas paredzētas veco
iekārtu nomaiņai un jaunu produkcijas veidu ražošanai, savukārt ražošanas apjoms saglabājies
2014.gada līmenī.
Apgrozījumam gada laikā palielinoties par 6,91%, par ceturto lielāko uzņēmumu
Aizkraukles novadā 2015.gadā kļuvis transporta pakalpojumu, gatavo metālizstrādājumu
montāžas un celtniecības pakalpojumu uzņēmums SIA JS Products. Uzņēmums 2015.gadā
apgrozījis 3,27 milj. EUR. Pārskata gadā uzņēmums turpinājis darboties līdzšinējās
specializācijas nozarēs, sniedzot transporta pakalpojumus gan Latvijas, gan citu Eiropas
192,79 212,93 221,03
28,3 28,24
25,91
24,5
25
25,5
26
26,5
27
27,5
28
28,5
175
180
185
190
195
200
205
210
215
220
225
2013 2014 2015 Vid
ēja
is a
pg
rozī
jum
s, m
ilj.
EU
R
Ko
pēj
ais
ap
gro
zīju
ms,
mil
j.E
UR
Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu
apgrozījuma dinamika
Kopējais apgrozījums, milj.EUR Vidējais apgrozījums, tūkst.EUR
17
Savienības valstu partneriem, kā arī noslēdzot vairākus ilgtermiņa celtniecības līgumus, kuru
izpildes termiņš iestājas 2016.gadā.
Piektajā vietā starp novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2015.gadā iekļuvusi
SIA Aizkraukles sabiedrība, kas apgrozījusi 2,75 milj. EUR jeb par 4,55% mazāk nekā gadu
iepriekš. 2015.gada izskaņā uzņēmumam bijuši 8 veikali, sadales noliktava, tirgus un arī
autoveikals.
Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2015.gadā:
1. AS VIRŠI-A: 107,77 milj. EUR;
2. SIA AKZ: 63,51 milj.EUR;
3. SIA JELD-WEN LATVIJA: 61,00 milj. EUR;
4. SIA Mikas M: 3,82 milj. EUR;
5. SIA JS Products: 3,27 milj. EUR;
6. SIA Aizkraukles sabiedrība: 2,75 milj. EUR.
Peļņa piedzīvojusi dramatisku kritumu
Nestabilu situāciju uzrāda Aizkraukles novada uzņēmumu peļņas dinamika. Pretstatā
faktam, ka valstī reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa pēdējos gados palielinājusies, Aizkraukles
novada uzņēmumi pēc pozitīvā pieauguma 2014.gadā jau nākamajā gadā piedzīvojuši
ievērojamu kritumu.
Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā novada uzņēmumu kopējā peļņa palielinājusies par
47,09%, sasniedzot 7,84 milj. EUR, savukārt 2015.gadā novērots dramatisks kritums, tai
sarūkot līdz 0,22 milj. EUR. Kā liecina Lursoft pētījuma rezultāti, viens no galvenajiem
faktoriem peļņas straujajam kritumam bijuši SIA JELD-WEN LATVIJA rezultāti. Ja vēl
2014.gadā uzņēmums strādājis ar 5,74 milj. EUR peļņu, tad 2015.gads noslēgts ar 922,23 tūkst.
EUR zaudējumiem. Pēc 139,92 tūkst. EUR peļņas 2014.gadā aizpagājušajā gadā ar 160,09
tūkst. EUR zaudējumiem strādājis arī SIA Mikas M, bet SIA PRKP būve 2015.gadu noslēgusi
ar 118,31 tūkst. EUR zaudējumiem.
Kamēr katrs valstī reģistrētais uzņēmums pēdējos gados strādājis ar 0 EUR peļņu,
Aizkraukles novada uzņēmumi guvuši zaudējumus. Lursoft aprēķini rāda, ka 2013.gadā katrs
novadā reģistrētais uzņēmums strādājis ar 398 eiro zaudējumiem, kurus 2014.gadā izdevies
samazināt līdz 117 eiro. Tiesa, jau nākamajā gadā tie atkal pieauguši, sasniedzot 319 eiro.
18
2.5.attēls Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu peļņas/zaudējumu dinamika
Ar peļņu, kas lielāka par 0 EUR, 2015.gadā Aizkraukles novadā strādājis 101
uzņēmums 2014.gadā – 109 uzņēmumi. Astoņi novadā reģistrēti uzņēmumi 2015.gadā
strādājuši ar peļņu, kas pārsniedz 100 tūkst. EUR atzīmi.
Ievērojamu peļņas pieaugumu 2015.gadā piedzīvojis degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A,
kura peļņa gada laikā palielinājusies par 54,91%, sasniedzot 1,25 milj. EUR. Kā norāda
uzņēmuma vadība, visu peļņu paredzēts novirzīt uzņēmuma turpmākajai attīstībai.
Par 41,82% peļņa 2015.gadā augusi arī novada otram pelnošākajam uzņēmumam – SIA
Viršu nekustamie īpašumi. Sava nekustamā īpašuma iznomātājs 2015.gadu noslēdzis ar 0,44
milj. EUR peļņu, no kuras lielāko daļu paredzēts atstāt uzņēmuma rīcībā, lai uzlabotu
uzņēmuma īpašumus un attīstītu tā tālāko darbību, bet 0,03 milj. EUR izmaksāt dividendēs.
Peļņai palielinoties par 67,57%, Aizkraukles novada trešā pelnošākā uzņēmuma vietu
ieņēmis kravu pārvadātājs SIA RIPO AK ar 0,15 milj. EUR peļņu. Lai palielinātu pakalpojumu
apjomu un sekmētu uzņēmējdarbību, SIA RIPO AK 2015.gadā iespēju robežās atjaunojis
autotransporta bāzi, iegādājoties jaunākas kravu automašīnas un to piekabes, kā arī veicot
remontu esošajam autoparkam.
Īpaši straujš peļņas kāpums 2015.gadā bijis kooperatīvajai sabiedrībai Aizkraukle-A. Ja
vēl 2014.gadu sabiedrība noslēgusi ar 9,08 tūkst. EUR peļņu, tad 2015.gadu – jau ar 0,14 milj.
EUR, ar kuru paredzēts segt iepriekšējo gadu zaudējumus.
Novada lielāko pelnītāju TOP 5 sarakstu noslēdz Aizkraukles rajona Aizkraukles
pagasta ZS Palejkalni ar 0,13 milj. EUR peļņu. Gūto peļņu iecerēts novirzīt piena lopkopības
saimniecības attīstībai un aktīvu pieaugumam.
Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2015.gadā:
1. SIA AKZ: 7,23 milj.EUR;
2. AS VIRŠI-A: 1,25 milj. EUR;
3. SIA Viršu nekustamie īpašumi: 0,44 milj. EUR;
4. SIA RIPO AK: 0,15 milj. EUR;
5. Kooperatīvā sabiedrība Aizkraukle-A: 0,14 milj. EUR;
5,33 7,84 0,22
-398
-117
-319
-450
-400
-350
-300
-250
-200
-150
-100
-50
0
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2013 2014 2015 Vid
ējā
peļ
ņa
/za
ud
ēju
mi,
mil
j.E
UR
Ko
pēj
ā p
eļņ
a/z
au
dēj
um
i, m
ilj.
EU
R
Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu
peļņas/zaudējumu dinamika
Kopējā peļņa/zaudējumi, milj.EUR Vidējā peļņa/zaudējumi, EUR
19
6. Aizkraukles rajona Aizkraukles pagasta ZS Palejkalni: 0,13 milj. EUR.
Kopējais darbinieku skaits – ar pozitīvu tendenci
Atspoguļojot vispārējās tendences valstī, pēdējos gados audzis arī Aizkraukles novadā
reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits. Lursoft dati rāda, ka kopš 2013.gada, kad novada
uzņēmumos strādājušas 2097 personas, 2015.gadā šis rādītājs palielinājies jau par 16,83%,
sasniedzot 2450 personas.
Saistot to ar apgrozījuma un peļņas radītāja kritumu, 2015.gadā gan sarucis vidējais
strādājošo skaits novada uzņēmumos. Ja 2013. un 2014.gadā katrā novada uzņēmumā strādājuši
vidēji 3 strādājošie, tad 2015.gadā to skaits samazinājies līdz 2 darbiniekiem, kas ir tikpat, cik
valstī vidēji vienā uzņēmumā.
Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā no visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums bijis
lielāks nekā 0 EUR, 26,13% uzņēmumu strādājošo skaits ir palielinājies.
2.6.attēls Kopējais strādājošo skaits Aizkraukles novada uzņēmumos
2097 2191 24501900
2000
2100
2200
2300
2400
2500
2013 2014 2015
Str
ād
ājo
šo s
ka
its
Kopējais strādājošo skaits Aizkraukles novada
uzņēmumos
20
2.7. attēls Darbinieku skaits Aizkraukles novada uzņēmumos
Apsteidzot iepriekšējo līderi AS VIRŠI-A, 2015.gadā par lielāko darba devēju
Aizkraukles novadā kļuvis SIA JELD-WEN LATVIJA. Lursoft pieejamie dati liecina, ka
2015.gadā uzņēmumā strādājuši 398 darbinieki, par 215 vairāk nekā gadu iepriekš. Liela
nozīme ievērojamajā darbinieku skaita pieaugumā bijusi realizētajai uzņēmuma reorganizācijai.
Palielinoties darbinieku skaitam par 39 personām, 2015.gadā degvielas tirgotājs AS
VIRŠI-A nodarbinājis 398 darbiniekus, ierindojoties saraksta otrajā vietā, savukārt, darbinieku
skaitam paliekot praktiski nemainīgi, TOP 3 noslēdz SIA Aizkraukles slimnīca.
Veselības iestāžu ierindošanās starp reģionu lielākajiem darba devējiem ir ierasta
situācija. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2015.gadā slimnīcā bijuši nodarbināti 145
darbinieki.
Aizkraukles novada domei un AS Veselības aprūpes fonds piederošā SIA Aizkraukles
slimnīca savā iesniegtajā vadības ziņojumā norāda, ka kopējais darba algu palielinājums
2015.gadā tika plānots 60 tūkst. EUR apmērā, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli. Vidējā
darba alga slimnīcā 2015.gadā bijusi 611 eiro, kas ir par 10 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Starp novada lielākajiem darba devējiem ceturtajā pozīcijā ierindojies transporta un
celtniecības pakalpojumu sniedzējs SIA JS Products, kas nodarbinājis 109 strādājošos (par 23
vairāk nekā 2014.gadā), savukārt TOP 5 sarakstu noslēdz Aizkraukles novada SIA LAUMA A,
kuras pārziņā ir dzīvojamo namu apsaimniekošana Aizkraukles pilsētā un pagastā kopumā
159431,09 m2 platībā. Gada laikā uzņēmumā nodarbināto skaits audzis par 6 darbiniekiem,
2015.gadā sasniedzot 104 strādājošos.
Aizkraukles novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2015.gadā:
1. SIA JELD-WEN LATVIJA: 421 darbinieks;
2. AS VIRŠI-A: 398 darbinieki;
3. SIA AKZ: 265 darbinieki;
4. SIA Aizkraukles slimnīca: 145 darbinieki;
398421
33
10973
45
145
25 18 32
104
6 12 23 29 439 11 20 18
265
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
Darbinieku skaits Aizkraukles novada uzņēmumos 2016.gadā
21
5. SIA JS Products: 109 darbinieki;
6. Aizkraukles novada SIA LAUMA A: 104 darbinieki.
Ievērojami palielinājies samaksāto nodokļu apjoms
2015. gadā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos samaksājuši kopumā 5,7
miljardus eiro, kas ir par 7,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā
audzis arī Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, palielinoties
par 6,87 milj. EUR jeb 68,91%. Kopumā novadā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts
budžetā nodokļos samaksājuši 16,84 milj. EUR. Viens no galvenajiem iemesliem straujajam
kopējā nodokļu apjoma kāpumam bijis AS VIRŠI-A nodokļu kopsummas pieaugums par
88,73%.
2.8.attēls Aizkraukles novada uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi valsts budžetā
Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī figurē jau iepriekšējos sarakstos sastaptu
uzņēmumu nosaukumi. Tā, piemēram, līderis pēc valsts budžetā samaksāto nodokļu apjoma
2015.gadā bijis degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A, kurš nodokļos samaksājis 10,84 milj. EUR,
par 88,73% lielāku summu nekā gadu iepriekš.
Otra lielākā nodokļu maksātāja Aizkraukles novadā bijusi SIA Aizkraukles slimnīca,
kas valsts budžetu papildinājusi par 0,58 milj. EUR. Atšķirībā no pirmās vietas, slimnīcas gada
laikā samaksāto nodokļu apjoms samazinājies par 11,31%.
Starp novada lielākajiem nodokļu maksātājiem ierindojies arī piecpadsmit pašvaldībām,
tostarp arī Aizkraukles novada pašvaldībai, piederošais atkritumu savākšanas, apstrādes un
izvietošanas uzņēmums SIA Vidusdaugavas SPAAO. 2015.gada izskaņā uzņēmumam bijuši
noslēgti 70 līgumi ar atkritumu piegādātājiem, no kuriem lielākie – SIA Jēkabpils pakalpojumi,
SIA Madonas namsaimnieks un SIA Aizkraukles KUK. Uzņēmuma nodokļu maksājumi
2015.gadā veidojuši 0,52 milj. EUR (+9,72%, salīdzinot ar 2014.gadu).
Saraksta ceturtajā vietā iekļuvis vēl viens pašvaldībai piederošs uzņēmums –
Aizkraukles novada SIA LAUMA A ar 0,36 milj. EUR (+15,23%), bet TOP 5 sarakstu noslēdz
mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Aizkraukles sabiedrība ar 0,31 milj. EUR lieliem nodokļu
maksājumiem (+7,22%).
9,97 16,840
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2014 2015
Aizkraukles novada uzņēmumu kopējie nodokļu
maksājumi valsts budžetā, milj.EUR
22
Aizkraukles novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2015.gadā samaksātās kopējās
nodokļu summas valsts budžetā:
1. AS VIRŠI-A: 10,84 milj. EUR;
2. SIA AKZ: 2,16 milj.EUR;
3. SIA Aizkraukles slimnīca: 0,58 milj. EUR;
4. SIA Vidusdaugavas SPAAO: 0,52 milj. EUR;
5. Aizkraukles novada SIA LAUMA A: 0,36 milj. EUR;
6. SIA Aizkraukles sabiedrība: 0,31 milj. EUR.
7. Jeld-Wen Latvija : 0,305 milj. EUR.
2.1.3. Teritorijas attīstības rādītāji
Atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam teritorijas attīstības līmeņa
indeksu aprēķina izmantojot četrus rādītājus Bezdarba līmenis% ar svaru 0,3; IIN ieņēmumi uz
vienu iedzīvotāju pašvaldības budžetā, euro ar svaru 0,3; Demogrāfiskā slodze ar svaru 0,2 un
iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā % ar svaru 0,2 (svars- ar cik lielu ietekmi
konkrētais rādītājs ietekmē indeksu, summā veidojot kopējo svaru, kas ir 1).
2.1. tabula Teritorijas attīstības indekss Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses un
Jaunjelgavas novados
Teritorijas attīstības
līmeņa indekss pēc
2015.gada datiem
Teritorijas attīstības
līmeņa izmaiņu indekss pēc
2015.gada datiem, salīdzinot ar
2014.gada vidējiem rādītājiem
Vērtība Rangs Vērtība Rangs
Aizkraukles novads 0,161 27 0,227 27
Skrīveru novads -0,161 51 -0,097 51
Kokneses novads -0,206 54 -0,138 54
Jaunjelgavas novads -0,483 73 -0,409 72
23
2.9.attēls 20 investoriem pievilcīgākās pašvaldības (2016.gads)
2016.gadā pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) veiktās investīciju vides
pievilcības novērtēšanas un aprēķināšanas tika noteiktas 20 investoriem pievilcīgākās
pašvaldības Latvijā. Aizkraukles novads ierindojas 14.vietā ar indeksa vērtību 0,52. Indeksa
aprēķināšanai tika izmantoti 32 dažādi rādītāji 6 jomās- infrastruktūra, cilvēkkapitāls,
pārvaldības efektivitāte pašvaldībā, dzīves vides kvalitāte, teritorijas plānošana un zemes
izmantošana pašvaldībā un ekonomiskās attīstības līmenis pašvaldībā.
24
2.1.4. Bezdarba rādītāji
2.10.attēls Bezdarba līmenis 2016.gada 31.decembrī
2.11.attēls Bezdarbnieku skaits 2016.gada 31.decembrī
2.1.5. Reģistrētās vakances
2016. gadā NVA Aizkraukles filiālē vakances ir reģistrējuši 257 darba devēji. Kopā
reģistrētas 394 vakances.
Lielākā sadarbība bijusi ar SIA "Aizkraukles sabiedrība", SIA "Firma Madara 89", AS
"G4S Latvija", SIA "IMIga", SIA "Jeld Wen Latvija", SIA "Maxima Latvija", SIA "Roud cafe",
SIA "Savel", SIA "Sinda VR", SIA "Iva5", SIA "Bauer".
Visvairāk reģistrētās profesijas:
Apsardzes darbinieks - 15 (vakances)
Autoatslēdznieks – 14
Ceha strādnieks – 11
Klientu pārdošanas konsultants – 20
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 16
7,17,8
5,76,9
9,2
6,0
0,0
2,0
4,0
6,0
8,0
10,0
Aizkraukles
novads
Jaunjelgavas
novads
Skrīveru
novads
Kokneses
novads
Neretas
novads
Pļaviņu
novads
Bez
dar
ba
līmen
is, %
Bezdarba līmenis (%) 2016.gada 31.decembrī
373
265
118
225 219190
0
50
100
150
200
250
300
350
400
Aizkraukles
novads
Jaunjelgavas
novads
Skrīveru
novads
Kokneses
novads
Neretas
novads
Pļaviņu
novads
Bez
dar
bnie
ku s
kai
ts
Bezdarbnieku skaits 2016.gada 31.decembrī
25
Pārdevējs konsultants – 14
Tirdzniecības pārstāvis – 21
Konditors – 16
Līnijstrādnieks – 17
Kravas automobiļa vadītājs – 18
Palīgstrādnieks – 40
Noliktavas strādnieks - 15
2.2. Projekti investīciju plānā
2016.gadā darbību uzsāka Aizkraukles novada tūrisma informācijas punkts, kas veicina
tūrisma nozares attīstīšanu novadā.
Otrā prioritāte paredz infrastruktūras sakārtošanu uzņēmējdarbības attīstībai. Ir uzsākts
projekts par Jaunceltnes un Gaismas ielu rekonstrukciju, šobrīd tiek veikti precizējumi projekta
iesniegšanai. Atkārtoti tiks iesniegts projekts par Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja
ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidi Aizkraukles pagasta kultūras namā un ēkas pielāgošanu
muzeja izveidei. Minētais projekts tiek veikts, lai attīstītu tūrismu novadā, sakopjot kultūras
pieminekļus. Uzņēmējdarbības attīstību veicinās jau minētais Uzņēmējdarbības centrs, kuram
ir uzsākta realizācija. Ar pārējiem otrās prioritātes uzsāktajiem un nākotnes projektiem
iespējams iepazīties 1.pielikumā.
2.3. Iedzīvotāju aptauja
Lai veicinātu uzņēmumu veidošanos un ražošanas un pakalpojumu attīstību, pašvaldībai
jācenšas palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iedzīvotāju aptaujas rezultātā tika iegūts
viedoklis par to, cik ļoti pašvaldība rūpējas par mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību.
2.12. attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm mazās un vidējās
uzņēmējdarbības attīstībā
50% no respondentiem nav konkrēta viedokļa (neizmanto vai grūti pateikt). Starp
respondentiem, kuriem ir viedoklis, lielākā daļa ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar
21
5%
60
14%
80
18%
57
13%
149
34%
68
16%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm mazās
un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā
Neapmierina
Drīzāk
neapmierinaDrīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
26
pašvaldības rūpēm mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā. 19% no respondentiem ir
neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.
2.4. Uzņēmumu aptauja
Vērtējot uzņēmumu attīstību nākotnē, ir noderīgi apzināt dažādu rādītāju tendences.
Aptaujā tika apzinātas uzņēmumu prognozētās izmaiņas eksportā, investīcijās, neto peļņā,
aizņēmumos, darbaspēkā, iepirkumos un telpiskajā paplašinājumā (skatīt 3.pielikumu).
2.13. attēls Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam
Rādītāji, kuros neviens no uzņēmumiem neprognozē negatīvas izmaiņas 2018.gadā, ir
investīcijas, iepirkumi un telpiskais paplašinājums. Tikai diviem no aptaujātajiem uzņēmumiem
ir prognoze, ka samazināsies to neto peļņa, turpretī lielākā daļa uzņēmumu (12 uzņēmumi)
prognozē neto peļņas palielinājumu. 6 uzņēmumi plāno palielināt darbaspēka apjomu, no
kuriem 2 plāno to būtiski palielināt, taču 2 uzņēmumi minējuši, ka to darbaspēks nedaudz
samazināsies. Ņemot vērā minēto rādītāju prognozētās tendences, var secināt, ka kopumā
gaidāma uzņēmumu attīstība, palielinoties produkcijas apjomam, investīcijām, darbavietu
skaitam.
2. prioritāte ietver aktivitātes saistībā ar uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras
uzlabošanu un izveidi. Uzņēmumu anketēšanas rezultātā tika noskaidrots to viedoklis par
dažādiem faktoriem, kas atstāj ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī par infrastruktūras kvalitāti
un pieejamību. Analizējot dažādu faktoru ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras
kvalitāti, var novērtēt kavējošos spēkus uzņēmējdarbības attīstībai.
0
2
4
6
8
10
12
14
Eksports Investīcijas Neto peļņa Aizņēmumi Darbaspēks Iepirkumi Telpiskais
paplašinājums
Uzņ
ēmum
u s
kai
ts
Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam (-3 - būtiski samazināsies; 0 -
nemainīsies; +3 - būtiski palielināsies)
-3
-2
-1
0
+1
+2
+3
27
2.14.attēls Faktoru ietekme uz Aizkraukles novada uzņēmumu darbību
Faktori, kas būtiski neietekmē uzņēmumus vai ietekmē tos galvenokārt pozitīvi ir
darbaspēka nodrošinājums, ārvalstu pieprasījums, inovatīvi risinājumi un vietējā tirgus
pieprasījums. Negatīvu ietekmi izraisa elektroenerģijas tarifi un infrastruktūras pieejamība un
kvalitāte.
2.15. attēls Uzņēmumu apmierinātība ar infrastruktūras
kvalitāti un pieejamību Aizkraukles novadā
0
2
4
6
8
10
12
14
16
Uzņ
ēmum
u s
kai
ts
Faktoru ietekme uz uzņēmumu darbību
Lielā mērā negatīvi Negatīvi Drīzāk negatīvi Neietekmē Drīzāk pozitīvi Pozitīvi Lielā mērā pozitīvi
0
2
4
6
8
10
12
14Infrastruktūras kvalitāte un pieejamība
Neapmierina Drīzāk neapmierina Drīzāk apmierina Apmierina Grūti pateikt Neizmantoju
28
Infrastruktūras jomā lielākā daļa uzņēmumu ir apmierināti ar inženierkomunikāciju un
elektroenerģijas nodrošinājumu, kā arī valsts galveno autoceļu tuvumu. Daļa uzņēmumu ir
neapmierināti ar ielu un ceļu uzturēšanu.
Anketēšanas rezultātā tika noskaidrots uzņēmumu viedoklis par to, cik pašvaldība ir
bijusi pretimnākoša.
2.16. attēls Uzņēmumu vērtējums par pašvaldības atbalstu
Lielākā daļa uzņēmumu (72%) atzīmējuši, ka pašvaldība ir pretimnākoša un 28%
uzņēmumu ir neitrāls vērtējums. Pozitīvi ir tas, ka neviens uzņēmums nav minējis, ka
pašvaldība nav pretimnākoša.
13; 72%
5; 28%
Pašvaldības atblasts
Pašvaldība ir
pretimnākoša
Pašvaldība nav
pretimnākoša
Neitrāls vērtējums
29
3. Prioritāte 3
Dzīves kvalitātes uzlabošana, veicinot aktīvu un veselīgu dzīves veidu.
Prioritāte paredz pasākumus infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības sekmēšanā,
publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, ekoloģisko draudu un risku novēršanā, vides
kvalitātes uzlabošanā un apkārtējās vides sakārtošanā, komunālo pakalpojumu nodrošināšanā
un sabiedriskās kārtības un drošības uzlabošanā.
3.1. Esošās situācijas analīze
3.1.1. Veselības aprūpe
SIA “Aizkraukles slimnīca” 2016.gads un nākotnes redzējums
2016.gada darbu slimnīcas administrācija plānoja trīs galvenos virzienos:
1. Medicīnas personāla konkurētspējas stiprināšana un jaunu ārstniecības
personu piesaistīšana.
Katru gadu arvien lielāka problēma ir medicīnas personāla akūta nepietiekamība
reģionos, kas ir aktuāli arī valstiskā līmenī. Lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību sava reģiona
iedzīvotājiem atbilstošā kvalitātē un izpildītu ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtā līguma
nosacījumus, SIA “Aizkraukles slimnīca” pievērš īpašu uzmanību personāla konkurētspējai.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 33.pielikumu SIA “Aizkraukles
slimnīca” tika aprēķināts atalgojuma pieaugums atbilstoši 103,9 slodzēm - 31 712 euro, 8%
piemaksas – 2 538 euro, t.i. 34 250 euro. Kopā ar darba devēja sociālo nodokli slimnīca gada
laikā no NVD saņēma 42 330 euro. Tā kā papildus finansējums atalgojumam tika aprēķināts
tikai uz 103,9 ārstniecības personu slodzēm, bet faktiski nodarbinātas personas vidēji 112-113
slodzēs, tad trūkstošais finansējums bija jāsedz no iestādes līdzekļiem. Līdz ar to 2016.gadā
atalgojuma palielināšanai kopā ar valsts piešķirto finansējumu tika novirzīti 66 909 euro,
ieskaitot darba devēja sociālo nodokli.
SIA „Aizkraukles slimnīca” tika nodarbināti 144 strādājošie, tai skaitā 10
administrācijā. Vidējā strādājošo darba alga bija 688 euro, salīdzinājumā ar 2015.gadu
pieaugusi vidēji par 35 euro.
Ārstu personāls pamazām noveco, vairāki ārsti izteikuši gatavību doties pelnītā atpūtā,
tāpēc, domājot par nākotni, steidzamās medicīniskās palīdzības punktā (traumpunkts) dežurām
sestdienās un svētdienās tika piesaistīti rezidentūras studenti – divi topošie ķirurgi. Ir noslēgti
līgumi ar studējošiem rezidentiem – ķirurgu un anesteziologu par darbu SIA “Aizkraukles
slimnīca” pēc mācību pabeigšanas. Jau ilgāku laiku nav izdevies dienas stacionārā atrast ārstu
– pediatru.
2. veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana un dažādošana
Ar novembri ir uzsācis darbu ārsts - pneimonologs A.Šurpicka. 2017.gadā šim
pakalpojumam ir piešķirts valsts apmaksāts finansējums. Bet ar 2016.gada septembri vairs nav
pieejami slimnīcas sniegtie zobārstniecības pakalpojumi.
30
3. medicīnas iekārtu un telpu pakāpeniska atjaunošana
Ultrasonogrāfiskajai izmeklēšanai ginekoloģijā tika iegādāts jauns USG aparāts
(izmaksas ar PVN 86 tūkst. euro).
SIA “Aizkraukles slimnīca” ir gatava e-veselības ieviešanai – ārstiem iegādāts
nepieciešamais datornodrošinājums, kā arī uzlabots kopējais slimnīcas IT tīkls.
Veikta vienkāršotā telpu atjaunošana fizikālās terapijas telpās 99,2 m2 apjomā un
virtuves ēdamzālē (kopējās izmaksas 11,2 tūkst. euro).
Nākotnes izredzes un turpmākā attīstība
2017.gadā plānota otra USG aparāta iegāde (izmaksas ar PVN 86 tūkst. euro).
Jāiegulda līdzekļi un jāatjauno poliklīnikas centrālo kāpņu telpa un kāpņu līmeņi, kas ir
dažādos augstumos, par ko Būvniecības valsts kontroles biroja 21.04.2016. pārbaudes aktā
norādīja inspekcijas nodaļas būvinspektors Inesis Grūbe. Aptuvenās pārbūves izmaksas
50 tūkst. euro.
2017.gadā paredzēta morga telpu vienkāršota renovācija ar jaunas saldēšanas kameras
iegādi un uzstādīšanu šajās telpās (~ izmaksas 17 tūkst. euro).
Sakarā ar e-veselības ieviešanu, pārejot uz vienotu pacientu radioloģisko izmeklējumu
datu glabāšanu, arhīva uzturēšanu un nosūtīšanu citām ārstniecības iestādēm, 2017.gadā līdz
galam jāatrisina jautājums par servera iegādi, kas varētu izmaksāt aptuveni 27 tūkst. euro.
Jauna otolaringologa krēsla iegāde un analizatora iegāde laboratorijai izmaksās aptuveni
7 tūkst. euro.
Ziņas attīstības pasākumiem
Ir izstrādāta ERAF līdzekļu piesaistes programma laika posmam no 2017.-2020.gadam,
lai īstenotu specifiskā atbalsta mērķa Nr.9.3.2. sasniegšanas rezultātus, ka veselības
pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti un pieejami iedzīvotājiem lauku teritorijās, kā
arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un
ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas
tuvumā. SIA “Aizkraukles slimnīca”, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību Aizkraukles reģiona un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, nepieciešamas sekojošas
investīcijas:
1. mērķim - infrastruktūras attīstība kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai ~
98 tūkst. euro,
2. mērķim - tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža ~ 400 tūkst. euro.
31
3.1.2. Sociālie pakalpojumi
3.1.attēls Sociālās palīdzības pabalstu struktūra
3.2.attēls Trūcīgo personu un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita dinamika
440
254 257
34
136
516
248217
144
24
110
445
0
100
200
300
400
500
600
bērni pilngadīgas
strādājošas
personas
pilngadīgas
nestrādājošas
personas
pilngadīgas
personas
bērna
kopšanas
atvaļinājumā
pilngadīgas
personas ar
invaliditāti
pensijas
vecuma
personas
Per
son
u s
ka
its
Sociālās palīdzības pabalstu struktūra
2014. gads
2016. gads
303
1543
1336
738
218
13021215
571
210
11251020
414
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
GMI pabastu
saņēmušo personu
skaits
Dīvokļu pabalstu
saņēmušo personu
skaits
Pārējos sociālās
palīdzības sociālo
pabalstu saņēmušo
personu skaits
Personu skaits,
kurām attiecīgajā
gadā ir spēkā
trūcīgās personas
statuss
Per
son
u s
ka
its
Trūcīgo personu un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu
saņēmēju skaita dinamika
2014. gads
2015. gads
2016. gads
32
3.3.attēls Garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju struktūra
3.4.attēls Dzīvokļa pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits
3.5.attēls Sociālai palīdzībai izlietotie līdzekļi kopā
65
48
88
7
5045
34 32
62
2
4337
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
bērni pilngadīgas
strādājošas
personas
pilngadīgas
nestrādājošas
personas
pilngadīgas
personas
bērna
kopšanas
atvaļinājumā
pilngadīgas
personas ar
invaliditāti
pensijas
vecuma
personas
Per
son
u s
ka
its
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju struktūra
2014. gads
2016. gads
922847
679
0
200
400
600
800
1000
2013. gads 2014. gads 2016.gads
Ģim
eņu
sk
ait
s
Dzīvokļa pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits
555318
463617 462938
400000
420000
440000
460000
480000
500000
520000
540000
560000
580000
2014 2015 2016
EU
R
Sociālai palīdzībai izlietotie līdzekļi kopā
33
3.6.attēls Sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi pa pabalstu veidiem
Turpinās trūcīgo personu skaita samazināšanās. 2016.gadā trūcīgas personas statusu piešķīra
414 personām – 4.9 % no visiem iedzīvotājiem. Kopumā 2016 gadā sociālā palīdzība sniegta
1188 personām.
Valsts noteiktiem pabalstu veidiem - garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas
pabalstam ir izlietoti 62.8 tūkst euro jeb 13.6% no kopējā sociālās palīdzības pabalstu apjoma,
visvairāk līdzekļu novirzīts dzīvokļu pabalstiem 257 859 euro – 55.7% no visa finansējuma
sociālajai palīdzībai.
Trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt arī citus pašvaldības noteiktus
sociālos pabalstus ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai – pabalstus bērnu izglītībai un
audzināšanai, veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c. 2016.gadā šiem mērķiem izlietoti
139 875 euro, jeb 30.25 % no pabalstu apjoma.
Pašvaldība nodrošina papildus materiālo palīdzību noteiktām iedzīvotāju grupām konkrētās
dzīves situācijās- pabalsti ārstēšanās un medikamentu iegādes izdevumu segšanai personām ar
1.gr. invaliditāti, ēdināšanas pabalsti skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no
daudzbērnu ģimenēm, bērniem aizbildnībā un audžuģimenēs, ikmēneša atbalsts aizbildņiem un
aizgādņiem u.c. Šiem atbalsta pasākumiem 2016.gadā izlietoti 65 245 euro.
Pašvaldības nodrošināto un pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu apjoms salīdzinoši neliels,
jo pakalpojumi galvenokārt tiek nodrošināti sociālā dienesta klientiem - trūcīgām un
maznodrošinātām personām. Pakalpojumi nav pieejami iedzīvotājiem, kuri par tiem varētu
maksāt. NVO un uzņēmēju iesaistīšana pakalpojumu sniegšanā sekmētu pakalpojumu attīstību.
Pieejamais pakalpojumu klāsts ģimenēm ar bērniem nav atbilstošs pieprasījumam.
Nepieciešami psihologa pakalpojumi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem
(fizioterapija, logopēda, mākslu terapijas u.c. pakalpojumi).
ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros ir izvērtētas vajadzības pēc pakalpojumiem (12
pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 24 bērniem invalīdiem).
84703 68985 62831
304681
260834 257859
162460
130648 139875
0
100000
200000
300000
400000
500000
600000
2014 2015 2016
EU
R
Sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi pa pabalstu
veidiem, euro
Pārējiem (testētiem) sociālās
palīdzības pabalstiem izlietotie
līdzekļi, euro
Dzīvokļa pabalstiem izlietotie
līdzekļi, euro
GMI pabalstiem izlietotie
līdzekļi, euro
34
Visaktuālākie ir dienas centra pakalpojumi pieaugušām personām ar GRT (visiem
izvērtētajiem), grupu dzīvokļa pakalpojums (5 cilv.) nodarbinātību veicinošas aktivitātes(3
cilv.) Bērniem- pieprasījums pēc atelpas brīža pakalpojuma (3) aprūpes mājās- (1) , dažādi,
plaša spektra sociālās rehabilitācijas pakalpojumi visiem izvērtētajiem bērniem.
Attīstības virzieni sociālo pakalpojumu jomā
Attīstīt esošos un jaunus alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus un nodrošināt to
pieejamību personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo
traucējumu dēļ.
o Aprūpes mājās pakalpojuma attīstīšana (aprūpes mājās biroja izveide piesaistot NVO vai
uzņēmējus pakalpojuma sniegšanā);
o Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojuma attīstīšana (sadarbībā ar sociālās aprūpes
centriem vai citiem pakalpojuma sniedzējiem);
o Sociālo pakalpojumu ārpus institūcijām bērniem attīstīšana (audžuģimenes, aizbildnība,
atbalsta ģimenes, uzticības personas saskaņā ar DI plānu);
o Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma attīstīšana ( grupu dzīvokļa izveide pieaugušām
personām ar GRT saskaņā ar DI plānu);
Attīstīt esošos un jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību,
mazinot vai novēršot negatīvās sociālās sekas, kuras personu dzīvē radušās invaliditātes,
darbnespējas, atkarības, vardarbības vai citu faktoru dēļ.
o Ģimenes atbalsta centra pakalpojumu attīstīšana (dažāda spektra sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem iesaistot NVO u. c. pakalpojumu
sniedzējus);
o Dienas centra pakalpojuma nodrošināšana (dienas centra izveide pieaugušām personām
ar GRT saskaņā ar DI plānu);
o Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana pieaugušām personām iesaistot
NVO u. c. pakalpojumu sniedzējus;
o Asistentu un pavadoņu pakalpojuma attīstīšana personām ar GRT ( saskaņā ar DI plānu).
3.1.3. Kultūra un tūrisms
Kultūra
2016.gadā Aizkraukles pilsētas kultūras namā:
Norišu skaits pavisam: 119
Maksas norišu skaits pavisam: 27
Bezmaksas norišu skaits pavisam: 92
Norišu apmeklējumu skaits pavisam: 21480
Maksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 6700
Bezmaksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 14780
Pagasta kultūras namā:
35
Norišu skaits pavisam: 10
Maksas norišu skaits pavisam: 0
Bezmaksas norišu skaits pavisam: 10
Norišu apmeklējumu skaits pavisam: 2600
Maksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 0
Bezmaksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 2600
Kultūras pasākumus pilsētā rīko arī citas organizācijas – Mūzikas skola, Bibliotēka,
Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures un mākslas muzejs, kā arī daudzi pasākumi notiek brīvdabā.
Šeit varam minēt tradicionālos Aizkraukles BJC rīkotos pasākumus pilsētas centrālajā
laukumā- Zinību dienu, Egles iedegšanas pasākumu un patriotisko valsts svētku pasākumu
18.novembrī. Daudzi pasākumi notiek muzejā – Lieldienas, Muzeju nakts, Līgo svētki.
Aizkraukles novada svētki un Aizkraukles novada sporta svētki notiek katru gadu visā
pilsētas teritorijā.
Biedrība “Vecāki Aizkrauklei” katru gadu rīko Tēva dienu, biedrība “Garām ejot” Velo
dienu, biedrība “Aizkraukles reģionālā Tautskola” rīko dziedošo ģimeņu festivālu un krievu
biedrība LAD katru gadu rīko slāvu tradīciju svētkus “Masļeņica”. Aizkraukles pensionāru
biedrība rīko plašus atpūtas vakarus senioriem vairākas reizes gadā gan telpās , gan brīvdabā.
Gada laikā papildus kultūras nama statistikai notiek apmēram 10 brīvdabas pasākumi
un vairāki desmiti pasākumu, ko rīko NVO sektorā dažādas interešu grupas.
Tūrisms
1. STATISTIKA
1.1. Apmeklētāji gada laikā
Aizkraukles TIP 2016. gadā apmeklēja ~ 400 personas, bet šis skaitlis, pilnīgi noteikti,
ir lielāks, jo Aizkraukles TIP atrodas Aizkraukles novada kultūras nama telpās. Šis apstāklis
ļauj kultūras nama apmeklētājiem saņemt tūrisma informāciju neierobežoti.
1.2. Ārzemnieki ~ 127
1.3. Latvieši ~ 273
1.4. No kādām valstīm tūristi visbiežāk iegriežas Aizkraukles TIP?
Visbiežāk Aizkraukles TIP pēc tūrisma informācijas vaicāja tūristi no Vācijas, Anglijas,
Lietuvas, Somijas, Krievijas un Dānijas.
2. TŪRISMA INFORMĀCIJA
2.1. Tūrisma bukleti
Aizkraukles TIP tūristiem tiek piedāvāti tūrisma bukleti pa novadiem no visas
Latvijas.
2016.gadā, sadarbībā ar tuvējiem novadiem – Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses
un Pļaviņas - izveidots jauns dizains “Vidus Daugavas” tūrisma kartei, kurā atjaunota un
iekļauta novadu aktuālākā tūrisma informācija latviešu, krievu un angļu valodās.
Ir izveidota jauna, mākslinieka zīmēta Aizkraukles novada karte ar
populārākajiem apskates objektiem un to atrašanās vietām.
36
Sadarbībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju “Kalna Ziedi” apkopota
vēsturiskā informācija un izveidots buklets “Aizkrauklei 50” par godu pilsētas 50.gadadienai.
Vēl Aizkraukles TIP apmeklētājiem tiek piedāvāts Aizkraukles Sporta centra
informatīvais buklets, viesu mājas “Cepļi”, vecā kaļķa cepļa un “Raganu lidlauka” buklets,
viesu mājas “Lejas Bitēni” buklets, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi”
buklets, “Dabas ieleja” dabas parks buklets, Aizkraukles novada pasākumu plāns 2016.gadam,
“Vidus Daugavas” kultūras pasākumu plāns 2016. gadam u.c.
2.2. Nākotnes redzējums – jauni bukleti (iespējams citās valodās)
Papildināt jau esošo Aizkraukles novada zīmēto karti ar iezīmētu velomaršrutu, izveidot
jaunu Aizkraukles novada tūrisma bukletu, kurš izdots latviešu, krievu, angļu un lietuviešu
valodās.
2.3. Vispieprasītākie tūrisma objekti/ maršruti Aizkraukles novadā
Vispopulārākie tūrisma objekti Aizkraukles novadā 2016. gadā bija Pļaviņu HES,
muzejs “Kalna Ziedi”, dabas parks “Daugavas ieleja”, Viduslaiku Aizkraukles pilsdrupas.
Citos novados – “Likteņdārzs” un “Liepkalni” maizes ceptuve.
2.4. Tūristi prasa, bet Aizkraukles novadā nevar nodrošināt pietiekoši
naktsmītnes (aut. Viesnīcas pakalpojumus) un ūdens aktivitātes.
2.5. Jauni tūrisma objekti/piedāvājumi, ko ieteikt TIP apmeklētājiem
Zirgu izjādes viesu mājā “Lejas Bitēni”, šautuve SIA “Artemīda L” (sporta centra
telpās), “Kalēju diena” muzejā “Kalna Ziedi”.
2.6. Projekti, kas attīstītu tūrismu Aizkraukles novadā/ vīzijas
Piedaloties dažādos ES projektu konkursos, paplašināt tūrisma informācijas pieejamību
novada apmeklētājiem:
Audiogida izveide un ieviešana “Daugavas ieleja” dabas parkam, sadarbojoties
ar Skrīveru novada TIP;
Radīt interesantas, informatīvas un paliekošas vērtības pilsētas vizuālajā tēlā,
izgatavojot jaunus vides objektus – afišu stabus, kuri vizuāli attaino pilsētas vēsturisko fonu.
3. TIP KOPĒJĀS IZMAKSAS 2016.GADĀ ~ 4000 Eur. Summā ietverts -
“Vidus Daugava” tūrisma kartes izdošana (~1500 Eur), mākslinieka zīmēta Aizkraukles novada
tūrisma karte (~300 Eur), kases aparāts (~200 Eur), portatīvais dators (~800 Eur), TIP
iekārtojums (~1500 Eur).
3.1.4. Sports un aktīvs dzīvesveids
Sporta centrā ik gadu notiek daudz dažādi sportiski pasākumi, kuros var piedalīties vai
arī vērot un līdzi just ikviens. 2016.gadā Aizkraukles novada sporta centrā aizvadītas vēsturē
pirmās Aizkraukles kausa izcīņas sacensības taekvondo. Pirmo reizi Sporta laukumā pie
Aizkraukles profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas notika Aizkraukles novada atklātā
strītbola čempionāts. Tika popularizēti arī tādi sporta veidi – šahs, novuss, teniss. Šie un citi
pasākumi saistāmi ar galvenajām aktualitātēm sporta jomā 2016.gadā Aizkraukles novadā.
37
3.7.attēls Sporta pasākumu skaits pa sporta veidiem
2016.gadā visvairāk pasākumu (čempionātu, sacensību u.c.) noticis telpu futbolā (22)
un basketbolā (17). Volejbolā notikuši 15 sporta pasākumu, florbolā- 14, handbolā- 12, bet
minifutbolā- 10. 2016.gadā ir notikušas dažādas sacensības arī novusā, dambretē, tenisā, galda
tenisā, zolē un šahā, kā arī dažādas sporta spēles un sporta svētki.
Aizkraukles novadā darbojas 9 sporta klubi, kas attīsta dažādus sporta veidus (futbolu,
volejbolu, florbolu, velosportu, basketbolu, ūdens sportu u.c.). Klubi organizē un piedāvā
dažādus sporta pasākumus un treniņus.
Ziemas mēnešos iedzīvotāji savu brīvo laiku var pavadīt slēpošanas trasē, kas 2016.gadā
tika apgaismota, kā arī slidošanas laukumā pie Sporta centra. 2016.gadā tika uzsākta tenisa
korta izveide, uz kura nākotnē plānots veidot āra hokeja laukumu. Tāpat nākotnē laukumā pretī
Sporta centram plānots izbūvēt veloparku, kā arī veikt stadiona renovāciju. Kopā ar sadarbības
partneriem no Biržas, Lietuvas ir izstrādāts āra trenažieru projekts. Āra trenažierus plānots
izvietot 5 vietās- Aizkraukles pagasta centrā, mazajā Aizkraukles stadionā, pludmalē pie
Kapteiņu krodziņa, Aizkraukles stadionā un laukumā pretī Aizkraukles novada vidusskolai.
2016.gadā tika papildināts Sporta centra vizuālais noformējums- izveidots logo un
informatīvais buklets. Aizkraukles stadionā demontēts iepriekšējais simbols - futbola bumba,
un tās vietā novietota simboliska lāpa ar novada ģerboni. Simboliskā stilizētā olimpiskā lāpa
ir apmēram sešus metrus augsta un sver aptuveni 700 kilogramu. Pēc Aizkraukles novada sporta
centra pasūtījuma no skicēm līdz pat izpildījumam tā tapusi Skrīveros, SIA “ART—AG”
darbnīcā, savukārt šķidrā cinkā ieguldīta un cinka pārklājumu ieguvusi Jelgavā. Tas pasargā no
rūsēšanas.
2016.gadā tika atjaunots segums sporta centra zālē, atjaunots lodes grūšanas sektors
stadionā, iegādāti 3 tenisa galdi, 4 novusa galdi, fitnesa stieņi, smaguma aproces, 2 basketbola
grozi treniņiem u.c. Nākotnē plānots iegādāt jaunus trenažierus, tenisa bortus, kā arī papildināt
inventāru galda spēlēm- iegādāt šaha, novusa un tenisa galdus, kā arī šaha komplektus.
2017.gadā plānots vairāk pasākumus piedāvāt ģimenēm. 2017.gada sākumā pirmo reizi
tika aizvadīta „Ziemas diena”. Ņemot vērā pasākuma apmeklētību un iedzīvotāju atsaucību,
pasākumu plānots organizēt arī citus gadus. Rudenī plānots organizēt „Fitnesa dienu”.
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, stratēģiskā atbalsta mērķī 9.2.4.2. tika
iesniegts vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses projekts. Projekta
22
1715 14
1210
0
5
10
15
20
25
Telpu
futbols
Basketbols Volejbols Florbols Handbols Minifutbols
Sporta pasākumu skaits pa sporta veidiem 2016.gadā
38
mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem
Aizkraukles novada iedzīvotājiem - teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam
pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus. Plānotie pasākumi ir vasaras
aktīvās nometnes bērniem, ģimeņu sporta dienas, radošās darbnīcas bērniem, jauniešu
pārgājiens u.c.. Pirmās kārtas finansējums ir 96267 EUR. Kopējais pirmās kārtas īstenošanas
ilgums ir 36 mēneši. Projektu plānots uzsākts 2017.gada sākumā.
3.2. Projekti investīciju plānā
2015.gadā tika pabeigta Aizkraukles kultūras nama rekonstrukcijas II kārta. 2014.gadā
tika realizēta auto stāvlaukuma infrastruktūras izbūve un labiekārtošana Aizkraukles dzelzceļa
stacijā. Minētie projekti sekmē pakalpojumu pieejamību novadā.
Apstiprināšanai iesniegts projekts par piebūves būvniecību skolas ēkai Draudzības
Krastmalā 5. Projekts sekmēs novada rīcības virzienu- nodrošināt izglītības mūža garumā un
pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību iespējami tuvu dzīvesvietai. Ir uzsākti
projekti par tenisa kortu, hokeja laukuma un veloparka izveidi, kas veicina pakalpojumu
pieejamību, attīstot sporta un atpūtas infrastruktūru. Ar citiem nākotnes, uzsāktajiem un
realizētajiem projektiem iespējams iepazīties 1. pielikumā. Dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā
tiks veikti projekta „Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse
Aizkraukles novadā” pasākumi. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija.
3.3. Iedzīvotāju aptauja
3.prioritāte paredz pasākumus veselības un sociālo jautājumu jomā. Rīcība veselības un
sociālajās jomās paredz uzlabot primāro veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes iestāžu
materiāli tehnisko bāzi, palielināt sociālo dienestu pakalpojumu dažādību, kā arī uzlabot
materiāli tehnisko bāzi sociālajā aprūpē un rehabilitācijā.
3.8.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības pakalpojumiem
Kopumā lielākā daļa iedzīvotāju ir drīzāk apmierināti ar veselības pakalpojumiem
novadā. 22% respondentu atzīmējuši, ka viņi ir apmierināti ar veselības pakalpojumiem. 33%
49
11%
96
22%
161
37%
98
22%
23
5%
11
3%Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības pakalpojumiem
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
39
respondentu ir negatīvs viedoklis veselības pakalpojumu jomā- tie viņus neapmierina vai drīzāk
neapmierina.
3.9.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm sociālo jautājumu risināšanā
Lielākajai daļai (50%) respondentu ir pozitīvs viedoklis par pašvaldības aktivitātēm
sociālo jautājumu risināšanā. Neapmierināti vai drīzāk neapmierināti ar sociālajiem
pakalpojumiem ir 16% respondentu, taču 34% respondentu nav konkrēta viedokļa (neizmanto
vai grūti pateikt).
Rīcības dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā paredz pasākumus arī sporta un kultūras
jomās, popularizējot tos starp iedzīvotājiem un attīstot sporta infrastruktūru. Iedzīvotāju aptaujā
tika iegūts viedoklis par apmierinātību ar sporta un kultūras pakalpojumiem.
3.10.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar sporta pakalpojumiem
Kā var novērot attēlā, ievērojami lielākā daļa (62% jeb 268 respondenti) ir apmierināti
vai drīzāk apmierināti ar sporta pakalpojumiem novadā. 28% respondentu nav konkrēta
26
6% 45
10%
121
28%
97
22%
103
24%
45
10%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm
sociālo jautājumu risināšanā
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
9
2%
35
8%
92
21%
176
41%
61
14%
59
14%
Iedzīvotāju apmierinātība ar sporta pakalpojumiem
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
40
viedokļa. Diezgan maza daļa (10%) respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti ar
sporta pakalpojumiem.
3.11.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras pakalpojumiem
45% jeb 197 respondenti ir apmierināti ar kultūras pakalpojumiem, 25% jeb 107
respondenti ir drīzāk apmierināti. Tātad kopā 70% respondentu ir pozitīvs viedoklis par kultūras
pakalpojumiem novadā. 18% no respondentiem uzskata, ka kultūras pakalpojumi ir
neapmierinoši vai drīzāk neapmierinoši.
Ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās aktivitātes ir arī nodrošināt kvalitatīvus
komunālos pakalpojumus, īstenot dažādus pasākumus teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā,
kā arī uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību.
3.12.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm komunālās saimniecības
attīstībā
45% respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar komunālās saimniecības
attīstību. 24% respondentu uzskata, ka pašvaldības rūpes komunālās saimniecības attīstībā nav
15
3%
64
15%
107
25%197
45%
38
9%
13
3%
Iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras pakalpojumiem
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
33
7%73
17%
116
27%80
18%
107
25%
26
6%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm
komunālās saimniecības attīstībā
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
41
pietiekamas un ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti. 31% no respondentiem nav konkrēta
viedokļa.
3.13.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm kārtības un drošības jomā
Salīdzinot ar komunālās saimniecības attīstību, iedzīvotāji ir vairāk apmierināti ar
pašvaldības aktivitātēm kārtības un drošības jomā. 64% respondentu ir pozitīvs viedoklis, 22%
respondentu- negatīvs viedoklis, bet 14% respondentu- nav konkrēta viedokļa.
3.14.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības rūpēm par teritorijas labiekārtošanu
Diagrammā var novērot, ka kopumā iedzīvotāju apmierinātība ar teritorijas
labiekārtošanu ir diezgan augstā līmenī. 77% respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti
ar pašvaldības aktivitātēm teritorijas labiekārtošanas jomā, 16% respondentu uzskata, ka tās ir
neapmierinošas vai drīzāk neapmierinošas, bet 7% respondentu nav viedokļa.
41
9%56
13%
157
35%
130
29%
56
13%
6
1%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm
kārtības un drošības jomā
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
26
6% 43
10%
126
29%212
48%
26
6%
4
1%
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības rūpēm par
teritorijas labiekārtošanu
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
42
43
Rīcību izpilde Analizējot Aizkraukles novada Attīstības programmā 2014. – 2020.gadam iekļautās
rīcības, ir secināts, ka uzsāktas darbības visām paredzētajām rīcībām. Ir uzsāktas vai turpinās
rīcības, kur darbībām jānotiek ilgstoši vai pastāvīgi. Pašvaldības darbā ir uzsāktas rīcības, kuru
darbību paredzēts nodrošināt ne tikai ar pašvaldības līdzekļiem, bet arī piesaistot līdzekļus no
Eiropas Savienības fondu vai citu finansētāju līdzekļus. Liela daļa to uzsākšana paredzēta
turpmākajos gados. Ņemot vērā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības
fondu finansējuma piesaistes prognozes un pašvaldības darba analīzi, ir veiktas izmaiņas
investīciju plāna atsevišķās rīcībās, precizējot tās vai izvirzot jaunas rīcības, nemainot
Attīstības programmā izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Stratēģisko mērķu sasniegšanas rezultatīvo un ietekmes rādītāju izvērtējums
Rezultatīvais
vai ietekmes
rādītājs
Atbilstība
stratēģisk
ajiem
mērķiem
Bāzes
gads
Bāzes
indikator
s
Vidējā
termiņā
sasniedza
mais
indikators
(2020.g.)
Salīdzinā
jums ar
2014.g.
Salīdzinā
jums ar
2015.g.
Salīdzināj
ums ar
2016.g.
Ielu ar
apmierinošas
un labas
kvalitātes
segumu
īpatsvars (%)
2. un 3. 2013. 90% Pieaugums
↑ ↑ ↑
Teritorijas
attīstības
indekss
1., 2. un 3. 2013 0,169
(29.rangs)
Saglabājas
0,090
(28.rangs)
↑
0,161
(27.rangs)
↑
-
Investīciju
apjoms
(kopējais,
ieguldītas
Aizkraukles
novada
teritorijas
uzņēmumos)
2. 2013 ~16 milj.
LLV
22,5 milj.
EUR
Pieaugums
- 44,3mij.
EUR
↑
~11 milj.
EUR
↓
44
Iedzīvotāju
ienākuma
nodoklis
1. un 2. 2012 3522237
LLV
4891995
EUR
Pieaugums
5107521
EUR
↑
4912387
EUR
↑
5084742
EUR
↑
Iedzīvotāju
skaits
3. 2013 9505 Pieaugums
↓ -222
↓ -391
↓ -672
Bezdarba
līmenis %
1. un 2. 2013 9,0% Samazinās
↓ 7,3%
↓ 6,4%
↓ 7,1%
45
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
Visas Attīstības programmā paredzētās rīcības ir uzsāktas un rezultatīvie rādītāji,
pamatā, uzrāda pozitīvu tendenci. Rezultatīvie rādītāji liecina, ka plānotie pašvaldības
budžeta līdzekļi ir izmantoti racionāli un veicina Attīstības programmā izvirzīto mērķu un
uzdevumu sasniegšanu. Ņemot vērā Eiropas Savienības struktūrfondu izvirzītos mērķus un
prioritātes, jāturpina Rīcību plānā iekļauto darbību veikšana un Investīciju plāns jāaktualizē
atbilstoši finansējuma pieejamībai, ņemot vērā, to atbilstību Attīstības programmas
uzdevumiem, rīcībām, finansēšanas avotiem un pašvaldības izvirzītajām prioritātēm.
Attīstības programmas ieviešana nenoritēja kā plānots (izpildītā darba apjoma un laika ziņā),
jo 2016.un 2017.gadā būtiski ir aizkavējusies ES struktūrfondu apguve valstī.
Vairākas aktivitātes netika īstenotas, jo zaudēja aktualitāti. Ņemot vērā ES
struktūrfondu piedāvātās iespējas, aktualizējot investīciju plānu, tajā tika iekļautas papildus
aktivitātes vai precizētas esošās. Pašvaldības administrācija pielāgoja rīcības programmas
ieviešanu atbilstoši aktuālām ES finansējuma apguves iespējām.
Publiskās infrastruktūras sakārtošanas un attīstības projekti nerada tūlītēju pozitīvu
efektu uz rīcības programmas rezultatīvajiem rādītājiem, tiešā veidā neuzlabojot
sociālekonomisko stāvokli pilsētā. Tomēr publiskās infrastruktūras projekti veicina
nodarbinātību būvniecības sektorā. Galvenie faktori, kas tomēr tieši un pozitīvi ietekmētu
sociālekonomiskos rādītājus, ir nodarbinātības veicināšana un darba samaksas paaugstināšana.
Nākamajā plānošanas periodā Aizkraukles novada attīstības programmas investīciju
plānā svarīgi ir nodrošināt efektīvu uzņēmējdarbības atbalstu (t.sk. tehniskās infrastruktūras
uzlabošanu industriālajās zonās), lai sekmētu nodarbinātību caur jaunu uzņēmumu rašanos ar
augstu pievienoto vērtību. Uzņēmējdarbības attīstība rada tiešu un nepārprotami pozitīvu
ietekmi uz sociālekonomiskajiem rādītājiem.
Priekšlikumi
Lai atvieglotu informācijas savākšanu ikgadējā uzraudzības ziņojuma izstrādei,
pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām ir ieteicams izveidot atsevišķu datu bāzi par
īstenotajiem attīstības programmā paredzētajiem projektiem un aktivitātēm, pastāvīgi uzkrājot
un apkopojot informāciju.
46
Izmantotie literatūras avoti:
1. Centrālās statistikas pārvaldes dati;
2. Lursoft analīze;
3. Elektroniskā datubāze: www.raim.gov.lv;
4. Nodarbinātības valsts aģentūras dati;
5. Aizkraukles novada sociālā centra sagatavotā informācija
6. Aizkraukles novada izglītības iestāžu sagatavotā informācija;
7. Aizkraukles medicīnas centra sagatavotā informācija;
8. Aizkraukles sporta centra sagatavotā informācija;
9. Aizkraukles novada kultūras nama sagatavotā informācija;
10. Aizkraukles novada tūrisma centra sagatavotā informācija;
11. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
.
47
Pielikums Nr.1 „Aizkraukles novada pašvaldības investīciju plāns”
Projekti, kuri ir realizēti
Projekti, kuri ir realizācijā
AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBAS INVESTĪCIJU PLĀNS 2014.-2020.gadam
NP
K
Pro
jek
ta n
osa
uk
um
s
Prio
ritā
te u
n r
īcīb
as
vir
zie
ns
Pa
pil
din
ātī
ba
a
r
cit
iem
pro
jek
tiem
(p
roje
kta
Nr.
p/k
)
Ind
ika
tīvā
s iz
ma
ksa
s (E
UR
)
Plānotais finansējuma avots
Pro
jek
ta p
lān
oti
e rez
ult
āti
, to
kv
ali
tatī
vie
u
n
kva
nti
tatī
vie
rā
dīt
āji
Projekta realizācijai
plānotais laiks
Pa
red
zēta
is
pro
jek
ta
reali
zētā
js
Pie
zīm
es
Pa
švald
ība
s b
ud
žets
(aiz
ņēm
um
s) %
ES
fo
nd
i %
Va
lsts
in
vest
īcij
as
%
Cit
s fi
na
nsē
jum
s %
Uzsā
kša
na
s ga
ds
Rea
lizā
cija
s il
gu
ms
mēn
ešo
s
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1
1
1
2 13
14
1. AUTOCEĻU TĪKLS
1
Ceļa klātnes rekonstrukcija un
melnā seguma izbūve autoceļam
V954 Aizkraukles pagastā
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.4;
3.1.8
1-12 1640700 100%
Rekonstruēts autoceļš V954
6,75 km garumā, izbūvēta
asfalta sega
2018 6 Latvijas
valsts ceļi
2
Ceļa caur Daugavas dabas parku
seguma uzlabošana
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.22; 3.1.8
1-12 90420 15% 85%
Uzlabots grants ceļa segums
autoceļam caur Daugavas
dabas parku 3 km garumā,
2017 5 ANP
3
Autoceļa Kalna iela- “Veldzes”
posma seguma uzlabošana
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.4.;
3.1.8
1-12 20630 15% 85% Uzlabots segums autoceļam
435 m garumā 2019 3 ANP
48
4
Pa
ma
tpa
kalp
oju
mi
un
ciem
atu
atj
au
no
šan
a
lau
ku a
pvi
do
s
Grants ceļu pārbūve Aizkraukles
pagastā
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.4.;
3.1.8
1-12 429000 10,0% 90%
Veikta ceļu pārbūve posmos
Mežvēveri –Meļķitāres 0-1,65
km, Jaunāres –Ārītes 1,6 km,
Stepiņi- Plesas 0-0,61 km,
Asni –Ritsalas 0-1 km, ja
pietiek finansējuma Stepiņi –
Plēsas- Papardes 3,85-4,7 km
(KOPĀ 4,66 (5,71) km)
2016-
2017 6 ANP
KOPĀ pašvaldības finansējums 58558
KOPĀ autoceļu tīkla sakārtošanai 2170750
2. GALVENĀS IELAS UN KRUSTOJUMI
5 (
SA
M 3
.3.1
)
Esošās rūpnieciskās
teritorijas infrastruktūras
sakārtošana Dārza un
Rūpniecības ielu rajonā,
uzlabojot to atbilstību ražošanas
uzņēmumu attīstības vajadzībām
(pielikums Nr.1)
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 490 652 12,5% ERAF
85% 2,5%
Veikta ielas asfalta seguma
atjaunošana un gājēju ietves
izbūve 590m garumā,
atjaunots ielas apgaismojums
2017.-
2018 8 ANP
6 Vidus ielas rekonstrukcija
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 125005 15% ERAF
85%
Rekonstruēts ielas posms
600m garumā ar virsūdeņu
novadīšanas sistēmu un ielas
apgaismojumu
2020 3 ANP
7 Druvas ielas izbūve
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 43800 40%
Privātais
finansējums
60%
Izbūvēts apgaismots ielas
posms ar gājēju ietvi un lietus
ūdeņu novadīšanas sistēmu
400 m garumā.
2020 3 ANP
8 Enerģētiķu un Jaunceltnes ielu
krustojuma rekonstrukcija
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 220000 SM 100%
Rekonstruēts Jaunceltnes un
Enerģētiķu ielas (autoceļš
P87) krustojums
6 Latvijas
valsts ceļi
2016.gadā
veikta
Enerģētiķu
ielas
sakārtošana
(veica
Latvijas
Valsts ceļi),
tiks
sakārtota
Jaunceltnes
49
iela,
realizējot
projektu
SAM 5.6.2.
9
(SA
M 5
.6.2
)
Esošās rūpnieciskās teritorijas
infrastruktūras sakārtošana
Jaunceltnes un Gaismas ielas
teritorijā, uzlabojot tās
piemērotību ražošanas
uzņēmumu attīstības vajadzībām (pielikums Nr.2)
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 3 895 119 12.5% 85% 2.5%
Veikta ielas asfalta seguma
atjaunošana 12665 m2, gājēju
ietves atjaunošana 1440m
Jaunceltnes ielā, atjaunots
ielas apgaismojums 1490m,
izbūvēta virszemes
notekūdeņu savākšanas un
novadīšanas sistēma,
uzbūvētas virszemes
notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas
2016 18 ANP
Tiek veikti
precizējumi
projekta
iesniegšanai
10 Purva ielas rekonstrukcija
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 156700 15% 85%
Rekonstruēta Purva iela,
atjaunots ielas pamatojums un
asfalta sega, sakārtota
virsūdeņu novadīšana 528m
2018 6 ANP
Sakarā ar to,
ka
īpašumtiesīb
as nepieder
pašvaldībai,
projekts
netiek
realizēts
SAM 5.6.2.
projekta
ietvaros
11 Bitēnu ielas rekonstrukcija un
pagarinājuma izbūve
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 670800 15% 85%
Rekonstruēts esošais ielas
posms 330 m garumā,
izbūvēta iela 800 m garumā
2019-
2020 18 ANP
12 Nomales ielas seguma
rekonstrukcija
P2,RV2.1
P3, RV
3.1 Pas.
2.1.2.;
3.1.8
1-12 172370 15% 85%
Rekonstruēta Nomales iela,
atjaunots ielas pamatojums un
asfalta sega, 528m
2016 4 ANP
Sakarā ar to,
ka
īpašumtiesīb
as nepieder
pašvaldībai,
projekts
netiek
realizēts
SAM 5.6.2.
50
projekta
ietvaros
KOPĀ pašvaldības
finansējums 759668
KOPĀ ielas un krustojumi 5 774 446
3. LAUKUMI, SKVĒRI UN LABIEKĀRTOJUMA ELEMENTI
13
Aizkraukles kultūras nama
laukuma rekonstrukcijas II kārta
(pabeigta 2015.gadā)
P3,RV3.1
P3, RV
3.4 Pas.
3.1.8
5;9 49000 100%
Veikta stāvlaukuma seguma
atjaunošana 1500m² platībā,
ierīkotas virsūdeņu
novadīšanas sistēma, atjaunots
ielu apgaismojums
2016 4 ANP
14 Trošu tilta izbūve pāri gravai pie
stadiona
P3,RV3.1
Pas. 3.1.8
2
9;30 300000 15% ES fondi
85%
Uzbūvēts trošu tilts 60m
garumā, savienoti Daugavas
takas posmi, izveidots īsākais
ceļš starp novada ģimnāzijas
sporta centru un Aizkraukles
novada stadionu, veicināta
sporta būvju pieejamība
2020 6 ANP
15
Auto stāvlaukuma infrastruktūras
izbūve un labiekārtošana
Aizkraukles dzelzceļa stacijā
(realizēts 2014.gadā)
P3,RV3.1
P3, RV
3.4 Pas.
3.1.8
1-12 17000 100%
Izveidots, un labiekārtots
autostāvlaukums, ierīkota velo
novietne
2014 2 ANP
KOPĀ pašvaldības
finansējums 111000
KOPĀ laukumiem, skvēriem un
labiekārtojuma elementiem 366000
51
4.PILSĒTAS IEKŠKVARTĀLU SAKĀRTOŠANA
16
Pagalma brauktuvju, ietvju un
stāvlaukumu segumu atjaunošana
kvartālā starp Gaismas, Skolas un
Spīdolas ielām (uzsākts
2014.gadā)
P3,RV3.1
P3, RV
3.4 Pas.
3.1.8
1-12 900000 15% ERAF
85%
Sakārtoti iekškvartāli,
brauktuves, ietves,
autostāvlaukumi, bērnu rotaļu
laukumi, ielu apgaismojums,
virszemes notekūdeņu
savākšanas un novadīšanas
sistēmas
2014-
2019 66 ANP
2016.gadā
uzsākts starp
Gaismas un
Spīdolas 3
stāvlaukuma
un ceļu
seguma
atjaunošana
KOPĀ pašvaldības finansējums 1
35000
KOPĀ pilsētas iekškvartālu sakārtošanai 9
00000
5. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS PASĀKUMI PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMĀ ESOŠAJĀS ĒKĀS
17
Pašvaldības ēku Spīdolas ielā 11
un Lāčplēša ielā 4 siltināšana un
apkures sistēmas renovācija
P3, RV
3.4, Pas.
3.4.5
17-23 420000 15% ERAF
85%
Nosiltinātas ēku ārsienas un
bēniņu pārsegumi, atjaunota
apkures sistēma, paaugstināta
izmaksu efektivitāte
2018 12 ANP
18
SA
M 4
.2.2
Energoefektivitātes pasākumi
Aizkraukles novada pašvaldības
ēkās Lāčplēša ielā 1 un 1A
P
3, RV 3.4,
Pas. 3.4.5
1
7-23
10
12500
1
5%
E
RAF
85%
Nosiltinātas ēku ārsienas un
jumta pārsegumi, atjaunota
apkures sistēma, paaugstināta
izmaksu efektivitāte
2016 6 ANP
Sagatavots
energo
audits,
projekts nav
apstiprināts
19 Aizkraukles pagasta sākumskolas
siltināšana
P3, RV
3.4, Pas.
3.4.5
17-25 134000 100%
Nosiltinātas ēkas ārsienas un
bēniņu pārsegumi, atjaunota
apkures sistēma, paaugstināta
izmaksu efektivitāte uzlaboti
mācību un darba apstākļi
skolniekiem un skolotājiem
2019 4 ANP
52
KOPĀ pašvaldības
finansējums 710550
KOPĀ pašvaldības īpašumā esošo ēku
energoefektivitātes paaugstināšanai
1141000
6. PAŠVALDĪBAS UN VALSTS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU ATTĪSTĪBA
UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA UN PAKALPOJUMU OPTIMIZĀCIJA
22
SA
M 8
.1.2
Piebūves būvniecība skolas ēkai
Draudzības Krastmalā 5
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.1
17-25 1682051 15% 85%
Uzbūvēta piebūve pie
Aizkraukles novada
vidusskolas ar klašu telpām un
apvienoto pasākumu un sporta
zāli, uzlaboti apstākļi
kvalitatīvai mācību procesa
nodrošināšanai
2016 18 ANP
Projekts
iesniegts
apstiprināša
nai
23
Pieejamības pakalpojumu
veicināšana Aizkraukles novada
izglītības iestādēs
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.1
17-25 60 000 15% 85%
Uzbūvēti lifti vai pacēlāji
Aizkraukles novada izglītības
iestādēs; ēkās Lāčplēša ielā 21
un Draudzības krastmalā 5
17 6 ANP
Projekts
iesniegts
apstiptināša
nai
24
Aizkraukles profesionālā
vidusskolas ēku pilnīga
renovācija, teritorijas
labiekārtošana, mācību
materiālās bāzes papildināšana
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.1
17-25 1067674 100%
Veikta renovācija, virtuves
iekārtu nomaiņa, teritorijas
labiekārtošana, sporta
laukums- sporta inventārs un
zāles aprīkojums, mācību
materiālās bāzes
pilnveidošana
2017 12 Valsts
budžets
24.1. Aizkraukles uzņēmējdarbības
centra izveide
P.1, RV
1.1.7;
1.1.8;
1.1.11.
P2, RV
2.3.2.;
2.4.1.;
2.4.2.;
4; 9 52000 15% 85% 15%
Izveidots uzņēmējdarbības
centrs (aprīkojums, telpu
remonts, darbinieks un
pasākumi)
2017-
2018 24 AND
Projekts
apstiprināts,
uzsākta
projekta
realizācija
53
2.4.3.;
2.4.5.
Papildināts ar 28.07.2016. domes lēmuma Nr.144 (protokols Nr.11, 1.§) 1.1.punktu
25
Aizkraukles pagasta sākumskolas
(aktīvās atpūtas) sporta laukuma
izbūve (Uzsākts 2015.gadā)
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
17-25 45000 100%
Izveidots Aizkraukles pagasta
sākumskolas sporta laukums,
(Futbola, volejbola āra
laukums radīta iespēja
kvalitatīvām sporta
nodarbībām un bērnu fiziskās
veselības nostiprināšanai,
veikta laukuma sagatavošana-
drenāža
2015-
2018 48 ANP
Uzsākts
2015.gadā
KOPĀ pašvaldības finansējums 306308
KOPĀ pašvaldības izglītības iestāžu attīstībai
un izglītības iestāžu tīkla un pakalpojumu
optimizācijai 2854725
7. PAŠVALDĪBAS KULTŪRAS IESTĀŽU ATTĪSTĪBA UN PAKALPOJUMU OPTIMIZĀCIJA
26 Aizkraukles novada estrādes
kompleksa rekonstrukcija
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.5
27 350000 10% 90%
Rekonstruējot un paplašinot
Aizkraukles novada estrādi
tiek veicināta kultūras
pakalpojumu pieejamība un
kvalitātes uzlabošana. Tiks
rekonstruēta skatuve un
izbūvēts nolaižamais jumts,
renovētas un paplašinātas
skatītāju vietas, izbūvētas
tirdzniecības vietas, renovēti
sanitārie mezgli un ģērbtuves.
2017-
2019 12 ANP
54
27
Kalna Ziedu vēstures un mākslas
muzeja ēku renovācija un
teritorijas labiekārtošana
P2, RV
2.2.2.;
2.2.5
38; 39 64000 100%
Renovēta muzeja eksponātu
glabātuve, labiekārtota
teritorija, ierīkoti gājēju celiņi
un labiekārtojuma elementi
2016 12 ANP
27.1.
Aizkraukles vēstures un mākslas
muzeja ekspozīcijas “Padomju
gadi” izveide Aizkraukles pagasta
kultūras namā un ēkas
pielāgošana muzeja izveidei
P2 RV
2.2.2.; 225 38, 39 376258 15% 85 85%
Izveidota ekspozīcijas
“Padomju gadi” un pielāgota
ēka muzeja izveidei
2017 -
2020 36 ANP
Sagatavota
tehniskā
dokumentāc
ija, tiks
atkārtoti
iesniegts
Papildināts ar 31.08.2016. domes lēmuma Nr.165 (protokols Nr.12, 3.§) 1.1.punktu
KOPĀ pašvaldības
finansējums 172500
KOPĀ kultūras iestāžu attīstībai un
pakalpojumu optimizācijai 790258
8. SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA
28 Aizkraukles novada stadiona
renovācija
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
28-33 250000 100%
Izbūvētas tribīnes, metēju
sektors, āra futbola laukums
ar mākslīgo segumu, tenisa
laukumi 3, basketbola laukumi
2, pludmales volejbola
laukumi, āra hokeja laukums,
komunikāciju nomaiņa un
ierīkošana. Atjaunots stadiona
žogs, apgaismojums un
autostāvvietu segums
2017 6 ANP
55
29
Aizkraukles novada ģimnāzijas
sporta halles pakalpojumu
dažādošana
P3, RV
3.1 28-33 50000 100%
Izbīdāmo tribīņu izveide,
basketbola grozu komplekts,
futbola vārtu komplekts,,
epileptisko trenažieru zāles
izveide, laukuma līniju
pārveidošana
2018 3 ANP
30 Āra slēpošanas trases izveide
(Uzsākta 2015.gadā)
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
28-33 50000 100%
Izveidota apgaismota āra
slēpošanas trase Aizkraukles
novadā
2019 2 ANP
31 Veloparka izveide
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
28-33 60000 10% 90%
Izveidots veloparks, radīta
aktīvās atpūtas iespēja šī
sporta veida cienītājiem,
pieaugušajiem un bērniem
2017 6 ANP
Projekts
sagatavots,
noraidīts,
tiks atkārtoti
iesniegts
32 Tenisa kortu izbūve
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
28-33 60000 10% 90% Uzbūvēti 2 tenisa laukumi 2018 6 ANP
Projekts
daļēji
pabeigts
33 Āra hokeja laukuma izveide
P3, RV
3.1 Pas.
3.1.6
28-32 25000 10% 90% Uzbūvēts āra hokeja laukums 2018 3 ANP
Plānots
veidot uz
tenisa kortu
laukuma
KOPĀ pašvaldības
finansējums
3
64500
KOPĀ sporta infrastruktūras attīstībai 4
95000
9. TŪRISMA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA
34 Daugavas pastaigas taku izbūve
un atjaunošana
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.4
30;31;
32;35;
36;38
34000 100%
Izbūvētas un atjaunotas
pastaigu takas gar Daugavu
2,6 km garumā, ierīkoti
labiekārtojuma elementi
2018 4 ANP
56
35 Daugavas krastu nostiprināšana
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.5
30;31;
32;35;
36;38
50000 VIF 100%
Daugavas ūdenskrātuves
krastu stiprināšanas pasākumi
posmā “Kārļi” – “Krastmaļi”
Aizkraukles pagasts (1000m)
2016-
2017 4 ANP
36
Dabas parka “Daugavas ieleja”
taku atjaunošana un mazo
arhitektūras formu izveide
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.4
39 20000 12,5%
Uzturētas un atjaunotas 6
atpūtas vietas, 2 stāvlaukumi
un aktīvās atpūtas zona
2016-
2018 4 ANP
Katru gadu
tiek
atjaunotas
atpūtas
vietas,
„Daugavas
savienības”
fonda
līdzfinansēj
ums
37
Aizkraukles novada tūrisma
informācijas punkta izveide
(Uzākts 2015.gdā)
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.1
26-39 24000 100%
Izveidots un aprīkots
Aizkraukles novada tūrisma
informācijas punkts veicinot
tūrisma infrastruktūras
attīstību, novada dabas
bagātību un kultūrvēsturiskā
mantojuma izzināšanu
2015 4 ANP
Uzsāka
darbību
2016.gadā
38 Kalna Ziedu pilskalna
infrastruktūras attīstīšana
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.1
30;31;
32;35;
36;38;
39
22000 10% 90 Sakārtota Kalna Ziedu
pilskalna teritorija, ierīkoti
labiekārtojuma elementi
2017-
2020 48 ANP
39
Ainavu plāna izveide Kalna Ziedu
pilskalnā un Daugavas dabas
parkā
P2, RV
2.2 Pas.
2.2.1
27;36;
37;38 20000 10% 90
2017.-
2020. ANP
KOPĀ pašvaldības
finansējums 65200
KOPĀ tūrisma infrastruktūras attīstībai 170000
10. PILSĒTAS TERITORIJU SAKĀRTOŠANA VIDES KVALITĀTES UZLABOŠANAI
57
40 Pilsētas dīķa tīrīšana un
labiekārtošana
P3, RV
3.3,
Pas.3.4.3
41-44 140000 15% 85
Iztīrīts pilsētas dīķis, ierīkoti
labiekārtojuma elementi,
uzlabota vides kvalitāte
2018 4 ANP
41
Bijušās dzelzsbetona rūpnīcas
teritorijas piesārņojuma
likvidācija
P3, RV
3.3,
Pas.3.3.3
40-44 1200000 Valsts
budžets
Likvidēts naftas produktu
piesārņojums 18m dziļumā
bijušās dzelzsbetona rūpnīcas
teritorijā. Novērsti potenciālie
Daugavas piesārņošanas
draudi
2018-
2020 6 AND
KOPĀ pašvaldības
finansējums 21000
KOPĀ pilsētas teritoriju sakārtošana vides
kvalitātes uzlabošanai 1340000
11. PILSĒTAS KOMUNĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA
42 Dzīvnieku kapsētas izveide
P3, RV
3.3,
Pas.3.4.2
40-44 8000 100%
Izveidota mājdzīvnieku
kapsēta ar atbilstošu
infrastruktūru 0,08 ha platībā
2016-
2020. 2 AND
43
Ar vietējo kurināmo darbināmas
katlu mājas būvniecība
(realizēts 2015. gadā)
P3, RV
3.5, Pas
3.5.2
40-44 5600000 ERAF
40%
SIA “Seces
koks” 60%
Uzbūvēta katlu māja ar 10MW
jaudu, kura kurināma ar
vietējo kurināmo, palielināta
siltumapgādes drošība un
neatkarība no ārējiem
enerģijas avotiem.
2016 8
SIA
“S
eces
ko
ks”
,
SIA
“A
izk
rau
kle
s
silt
um
s”
Uzsāka
darbību
2016.gadā
44 Virsūdeņu attīrīšanas iekārtu
būvniecība
P3, RV
3.4, Pas
3.2.3
40-43 34000 15% 85%
Uzbūvētas virsūdeņu
attīrīšanas iekārtas, kurās tiek
attīrīti no rūpnieciskās
teritorijas savāktie virsūdeņi.
Samazinās pilsētas dīķa un
Daugavas piesārņojums
2017 8 AND
58
44.1
Sadzīves notekūdeņu kolektora
pārbūve Gaismas ielā Aizkrauklē
posmā no Bitēnu ielas līdz Torņu
ielai
P3, RV
3.4, Pas
3.2.3
563764
Izbūvēts pašteces sadzīves
kanalizācijas vads 900m,
spiedvads 300m garumā,
viena sūkņu stacija,
nodrošināta notekūdeņu
novadīšana, radīta
pakalpojumu pieejamība un
priekšnosacījumi investīciju
piesaistei realizētā projekta
teritorijā
2016 8
AND
SIA
“Aizkraukles
ūdens”
Ir izstrādāta
tehniskā
dokumentāc
ija
Papildināts ar 24.02.2016. domes lēmuma Nr.36 (protokols Nr.3, 14.§) 1.1.punktu
KOPĀ pašvaldības
finansējums 6300
KOPĀ pilsētas komunālās infrastruktūras
attīstība 6205764
12. DZĪVOKLU SAIMNIECĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE
45
Sociālā centra pakalpojumu
kvalitatīva un kvantitatīva
pilnveidošana
P3, RV
3.2 Pas.
3.2.3
45-50 74000 100%
Tiks pilnveidoti esošie sociālie
pakalpojumi un ieviesti jauni
pakalpojumi atbilstoši
dažādām personu grupām.
Sociālā centra telpu un
apkārtnes pielāgošana
izmantošanai sociālo
pakalpojumu nodrošināšanai –
veselības uzlabošanas
pasākumiem, lietderīga brīvā
laika pavadīšanai u.c. Tiks
veicināta vides pieejamība
cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem (ratiņniekiem)
2019 3 ANP
59
46 Servisa dzīvokļu izveide
P3, RV
3.2 Pas.
3.2.4
45-50 748000
Personu ar funkcionāliem
traucējumiem vajadzībām
atbilstošs aprīkojums,
dzīvokļu pārbūve un remonts,
nobrauktuvju ierīkošana. Tiks
veicināta vides pieejamība
cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem (ratiņniekiem)
2014-
2020 4 ANP
Iekļaut
aktivitāti
Deinstituali
zācijas
projektā. , kā
Grupu
dzīvokļu
izveide
47 Veselības aprūpes pakalpojumu
kvalitātes uzlabošana
P3, RV
3.2 Pas.
3.2.4
45-50 25000
Pielāgotas telpas atbilstoši
obligātajām prasībām
aprīkojot ar fizikālās
medicīnas aparatūru
2016-
2020
SIA
“Aiz
kra
uk
le
s sl
imn
īca”
48 Veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamības uzlabošana
P3, RV
3.2 Pas.
3.2.4
45-50 40000
Pielāgotas telpas atbilstoši
obligātajām prasībām dienas
stacionārā (psihiatrijas)
2016-
2020
SIA
“Aiz
kra
uk
le
s sl
imn
īca”
49
Veselības aprūpes pakalpojumu
kvalitātes uzlabošana
rehabilitācijas ambulatorajā daļā
P3, RV
3.2 Pas.
3.2.4
45-50 20000
Pielāgotas telpas atbilstoši
obligātajām prasībām
rehabilitācijas
pakalpojumiem
2016-
2020 60
SIA
“Aiz
kra
uk
le
s sl
imn
īca”
49.1
Vietējās sabiedrības veselības
veicināšana un slimību profilakse
Aizkraukles novadā
P1, RV
1.3.
P3, RV
3.1.2.
45-50 96267 81826,95 14440,05 Veselības veicināšanas
pasākumi Aizkraukles novadā
2018-
2021 36
AN
P
Projekts ir
apstiprināts
un uzsākts
Papildināts ar 31.08.2016. domes lēmuma Nr.165 (protokols Nr.12, 4.§) 1.1.punktu
50
Projekts "Atver sirdi Zemgalē"
SAM 9.2.2
"Deinstitucionalizācija”
P3, RV
3.2
Pas.3.2.4
45-50 15% 85%
Dienas centra pakalpojumu
nodrošināšana personām ar
funkcionāliem traucējumiem.
Izveidots aprūpes mājas
birojs, sniedz pakalpojumus
40 personām, iegādāts
nepieciešamais aprīkojums
2017-
2020 48 ANP
Projekts ir
apstiprināts
60
51 Energoefektivitātes pasākumi
pilsētas dzīvojamajās mājās
P3, RV
3.4, Pas.
P3,4.5
17-19 400000 20%
Privātais
finansējums
80%
Veikti energoefektivitātes
pasākumi 3 pilsētas
daudzdzīvokļu mājās,
nosiltinātas ārsienas, bēniņu,
pagrabu pārsegumi, renovēta
apkures sistēma
2016-
2020 60
Dzīvokļu
īpašnieku
sabiedrības
KOPĀ pašvaldības
finansējums 154000
KOPĀ dzīvokļu saimniecība un sociālā aprūpe 1403267
13. AIZKRAUKLES VĀRDA ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANA UN SADARBĪBA AR ĀRVALSTĪM
52 Aizkraukles novada vēstures
grāmata
P2, RV
2.5
Pas.2.5.5
53-57 20000 25,0% 75,00%
Izdots padziļināti izpētīts
materiāls par Aizkraukles
novada vēsturi
2016 12 ANP
Turpinās
darbs pie
grāmatas
veidošanas
53 Partnerpilsētu projekts "Kā ir būt
par…?"
P2, RV
2.5
Pas.2.5.6
52-57 30000 15,0% EACEA
85%
Noorganizēts Aizkraukles-
Kiškunhalašas 10 gadu
sadraudzības jubilejas
pasākums, plenērs, konference
tūrisma, mākslas, mārketinga
jomā ar Aizkraukles
partnerpilsētu līdzdalību
2015 8 ANP
Nav aktuāls
54 Partnerpilsētu projekts
"Ačgārnais kauss"
P2, RV
2.5
Pas.2.5.6
52-57 30000 15,0% EACEA
85%
Ceļojošais kauss divos sporta
veidos Ar Aizkraukles
partnerpilsētu līdzdalību
2016 8 ANP
Nav aktuāls
55 Projekts "Vizuālā Aizkraukle"
P2, RV
2.5
Pas.2.5.5
52-57 15000 40,0% 60,00%
Videoprezentācijas par
Aizkraukles novada
kultūrvēsturiskajiem
objektiem
2016 12 ANP
Nav aktuāls
61
56
Aizkraukles-Epšteinas 20 gadu
sadraudzības jubilejas pasākums,
starptautisks senjoru kultūras
festivāls "Aizkraukles vasara
2018"
P2, RV
2.5
Pas.2.5.6
52-57 30000 40,0% EACEA
60%
Noorganizētas kultūras, sporta
mākslas, izglītojošās
aktivitātes atzīmējot 20 gadu
sadarbību, senjoru festivāls ar
tautas mākslas kolektīvu
piedalīšanos
2018 8 ANP
57 Starptautisks NVO forums
"Sabiedrības līdzdarbošanās”
P1, RV
1.3
Pas.1.3.2
52-57 25000 20,0% EACEA
80%
Partnerpilsētu NVO forums
par sabiedrības potenciālu un
iesaistīšanos pašvaldību
aktivitātēs
2019 7 ANP
KOPĀ pašvaldības
finansējums 37000
KOPĀ 150000
PAVISAM KOPĀ PAŠVALDĪBAS FINANSĒJUMS
2901583
Pielikums Nr.2. „Iedzīvotāju anketas analīze”
IEDZĪVOTĀJU ANKETA PAR DZĪVES KVALITĀTI
AIZKRAUKLES NOVADĀ
ANALĪZE
Aizkraukle
2017
63
Aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti Aizkraukles novadā,
kas palīdzētu pašvaldībai identificēt problēmas dažādās nozarēs, kā arī noteikt prioritāros
mērķus nākotnē.
Aptauja tika izplatīta elektroniski un papīra formātā, popularizējot to sociālajos tīklos,
Aizkraukles pašvaldības mājas lapā un laikrakstā “Staburags”, kā arī sadarbojoties ar
pašvaldības iestādēm (bērnudārziem, skolām, bibliotēku u.c.).
Respondentu raksturojums
Aptaujā piedalījās 438 Aizkraukles un citu novadu iedzīvotāji.
350
80%
86
20%
Dzimums
Sieviete
Vīrietis
404
92%
34
8%
Dzīvesvieta
Aizkraukles novadā
Citā novadā
64
294
72%
83
21%
30
7%
Darbavietas/ izglītības iestādes atrašanās vieta
Aizkraukles novada
teritorijā
Ārpus Aizkraukles
novada teritorijas
Nestrādā
26; 6%
70; 16%
192; 44%
112; 25%
38;
9%
Vecums
līdz 18
18 – 25
26 – 45
46 – 62
63 un vairāk
65
Ievērojami lielākā daļa respondentu ir sieviešu (350 jeb 80%), vīriešu īpatsvars starp
respondentiem ir 20 % (86). Aptaujā piedalījās ne tikai Aizkraukles novada, bet arī citu novadu
iedzīvotāji, kuri izmanto Aizkraukles novadā pakalpojumus un līdz ar to arī spēj novērtēt to
kvalitāti un paust savu viedokli. Starp respondentiem 92% ir Aizkraukles novada iedzīvotāji un
8%- citu novadu iedzīvotāji (Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses u.c.).
Lielākajai daļai respondentu darbavieta vai izglītības iestāde atrodas Aizkraukles
novada teritorijā (294 jeb 72%). 21% respondentu ikdienā atrodas ārpus Aizkraukles novada
teritorijas, bet 7 % respondentu nestrādā. Informācija par to, cik liela daļa iedzīvotāju strādā un
ikdienā uzturas Aizkraukles novadā noder, prognozējot Aizkraukles novada darba tirgus
raksturu un transporta plūsmas.
Gandrīz puse (44%) no respondentiem ir vecumā no 26 līdz 45 gadiem, respondentu
vecumā no 46 līdz 62 gadiem īpatsvars ir 25%. Starp šiem iedzīvotājiem ir vecāki, kuri sniedz
viedokli par bērnu un izglītības iestāžu infrastruktūru, un strādājošie, kas var novērtēt darba
tirgu, uzņēmējdarbības vidi, ienākumu un izdevumu raksturu. 16% respondentu ir vecumā no
18 līdz 25 gadiem, tā ir jauniešu grupa, kas var sniegt viedokli par to, kā uzlabot un attīstīt
novada vidi pievilcīgāku jauniešiem, lai mazinātu jauniešu izbraukšanu. Pensionāru īpatsvars
starp respondentiem ir 9%. Šī vecuma grupa var sniegt būtisku viedokli par sociālajiem
jautājumiem un pilsētas labiekārtošanu. Respondenti vecumā līdz 18 gadiem ir 6%. No minētās
vecuma grupas gaidāms viedoklis par izglītības iestāžu un brīvā laika pavadīšanas iespējām.
6%8% 2%
27%
34%
6%
8%
6%
3%
Nodarbošanās Students
Skolēns
Uzņēmējs
Privāta uzņēmuma darbinieks
Valsts, pašvaldības iestādes
darbinieksPašnodarbināta persona
Bezdarbnieks
Pensionārs
Cita
66
Lielākā daļa respondentu ir valsts vai pašvaldības iestāžu darbinieki (34%) un privāta
uzņēmuma darbinieki (27%).
Apmierinātība ar dzīvesvietu
72% respondentu ir apmierināti ar dzīvesvietu un negatavojas to mainīt, 7% ir
apmierināti ar dzīvesvietu, bet plāno to mainīt novada ietvaros, 3%- ir apmierināti, bet dažādu
iemeslu dēļ plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu. 12% no respondentiem nav apmierināti ar
dzīvesvietu, bet neplāno to mainīt, 2%- nav apmierināti ar dzīvesvietu un plāno to mainīt
novada ietvaros, bet 4%- nav apmierināti un plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu.
Kopumā var secināt, ka 82% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvesvietu Aizkraukles
novadā, kas ir diezgan augsts īpatsvars. 93% respondentu neplāno mainīt dzīvesvietu, vai plāno
to darīt novada ietvaros, 7%- plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu (Rīgas, Jaunjelgavas,
Skrīveru u.c.).
72%
7%
3%12%
2%
4%
Vai esat apmierināti ar pašreizējo dzīvesvietu?
Jā, mūsu ģimene neplāno mainīt
dzīvesvietu
Jā, bet gatavojamies mainīt
dzīvesvietu novada ietvaros
Jā, bet gatavojamies mainīt
dzīvesvietu uz citu novadu
Nē, bet neplānojam mainīt
dzīvesvietu
Nē, bet gatavojamies mainīt
dzīvesvietu novada ietvaros
Nē, gatavojamies mainīt
dzīvesvietu uz citu novadu
67
Uz jautājumu par to, kāpēc vēlas mainīt dzīvesvietu, atbildēja tie respondenti, kuri
minēja, ka plāno mainīt dzīvesvietu novada ietvaros, vai uz citu novadu (kopā 52 respondenti).
29% plāno mainīt dzīvesvietu labāku darba iespēju dēļ, 27%- labāku pieejamo pakalpojumu
dēļ. 15% kā iemeslu atzīmējuši labākas bērnu izglītošanās iespējas, bet 29%- citu iemeslu dēļ
(nepieciešama lielāka dzīvojamā platība u.c.).
Ienākumi un izdevumi
Lielākā daļa respondentu mēnesī saņem 400 – 600 euro (26%) un 200 – 400 euro (23%).
Virs 1000 euro mēnesī saņem aptuveni 7% respondentu, bet zem 200 euro- 5% respondentu.
29%
15%27%
29%
Iemesli dzīvesvietas maiņai
Labākas darba iespējas
Labākas bērnu
izglītošanās iespējas
Labāks pieejamo
pakalpojumu klāsts
Citi iemesli
16%
5%
23%
26%
14%
9%
5% 2%
Ienākumi mēnesī
Šobrīd nepelna
< 200
200 - 400
400 - 600
600 - 800
800 - 1000
1000 - 1200
1200 <
68
Lielākā daļa respondentu minējuši, ka to vēlamie ienākumi mēnesī ir 600-800 euro un
800-1000 euro. Lai novērotu ienākuma līmeņa uzlabošanos nākotnē, veidojot līdzīga veida
anketas, var salīdzināt šos rezultātus, kurās, kā ienākuma līmeņa uzlabošanās identifikators būtu
līknes pabīdīšanās pa labi.
Interese par aktualitātēm novadā
Anketēšanas rezultātā tika saņemts iedzīvotāju viedoklis par to, cik bieži viņi seko līdzi
aktuālajai informācijai par novadu un, kur šo informāciju saņem. Rezultāti ļauj apzināt, cik ļoti
iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē un kādus informācijas kanālus viņi
visbiežāk izmanto.
0
10
20
30
40
50
60
70
200 -
400
400 -
600
600 -
800
800 -
1000
1000 -
1200
1200 -
2500
2500 <
Res
ponden
tu s
kai
ts
Vēlamie ienākumi mēnesī
Vēlamie ienākumi mēnesī
0 100 200 300 400
CitsIzglītība
AtpūtaTransports
Veselības aprūpeKredītsaistības
PakalpojumiPārtika
Mājoklis (arī komunālie…
Respondentu skaits
Lielākie izdevumi mēnesī
69
Lielākā daļa respondentu seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vairākas reizes
nedēļā (32% respondentu) vai reizi nedēļā (24% respondentu). Kopumā ievērojami liela daļa
respondentu (69%) seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vismaz reizi nedēļā, kas ir
diezgan augsts īpatsvars.
Var secināt, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē, vēlas saņemt un
sekot līdzi aktuālajai informācijai par novadu.
Populārākie vēstneši par Aizkraukles novada aktualitātēm ir laikraksti un sociālie tīkli.
Diezgan augsts īpatsvars (24%) minējuši, ka aktuālo informāciju iegūst Aizkraukles mājas lapā.
Zems īpatsvars respondentu informāciju saņem televīzijā.
13%
32%
24%
22%
9%
Cik bieži sekojat līdzi aktuālajai informācijai par
Aizkraukles novadu?
Katru dienu
Vairākas reizes nedēļā
Reizi nedēļā
Retāk kā reizi nedēļā
Nesekoju
37%
32%
24%
4% 3%
Kur iegūstat informāciju?
Laikrakstos
Sociālajos tīklos
Aizkraukles mājas lapā
Televīzijā
Cits
70
Var secināt, ka, lai sasniegtu lielāko iedzīvotāju daļu, aktuālo informāciju jāievieto
laikrakstos un sociālajos tīklos. Tā kā Aizkraukles televīzijai ir diezgan zema popularitāte, būtu
noderīgi to vairāk popularizēt un uzlabot.
Ikdienā izmantotais transportlīdzeklis
Ziņas par to, kādu transportlīdzekli iedzīvotāji izvēlas, ļauj analizēt transporta plūsmas
un pieprasījumu pēc noteiktiem transporta infrastruktūras elementiem novadā. Ņemot to vērā,
iespējams noteikt galvenos transporta infrastruktūras attīstības virzienus.
Lielākā daļa respondentu pārvietojas ar personīgo auto (39%) vai ar kājām (35%).
Sabiedrisko transportu ikdienā izmanto 19% respondentu, bet ar velosipēdu pārvietojas vien
6% respondentu.
Ņemot vērā to, ka Aizkraukles teritorija ir salīdzinoši maza, lielā skaitā gadījumu
galamērķus iespējams sasniegt ar kājām vai ar velosipēdu. Tā kā respondentu īpatsvars, kuri
izmanto ikdienā velosipēdu ir zems (6%), var secināt, ka iedzīvotājus būtu jāmotivē izmantot
velosipēdus, kas samazinātu pārvietošanās izmaksas un būtu draudzīgāk dabai. Pieprasījumu
pēc velosipēda kā transportlīdzekļa iespējams palielināt, attīstot velotransporta infrastruktūru,
līdz ar to, veicot ielu rekonstrukciju, būtu noderīgi paredzēt atsevišķas braukšanas joslas
velotransportam.
39%
35%
19%
6%
1%
Ikdienā izmantotais transportlīdzeklis
Personīgais auto;
Pārvietojos ar kājām
Sabiedriskais transports
Velosipēds
Cits
71
Izmantotie pakalpojumi, to kvalitāte
0 100 200 300 400 500
Citi pakalpojumi
Valsts iestāžu pakalpojumi (finanšu,…
Izglītības pakalpojumi (skolas,…
Kultūras pakalpojumi
Tirdzniecības pakalpojumi
Medicīnas pakalpojumi (zobārsts,…
Respondentu skaits
Kādus pakalpojumus izmantojat Aizkraukles novadā?
1531
110
182
33
60
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Izglītības pakalpojumiNeapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
49
96
161
98
2311
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Veselības pakalpojumi
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
72
Lielākais īpatsvars respondentu, kuri atzīmējuši, ka viņus neapmierina vai drīzāk
neapmierina sniegtie pakalpojumi, ir veselības jomā, kur 11% atzīmējuši, ka viņus neapmierina
sniegtie pakalpojumi, bet 22%- ka drīzāk neapmierina. Viszemākais neapmierinātu respondentu
īpatsvars ir sporta un izglītības pakalpojumu jomās. Pakalpojumi, kuros ir ievērojami lielākais
īpatsvars apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, ir kultūras un izglītības pakalpojumu jomās.
Attiecīgi 45% respondentu atzīmējuši, ka viņus apmierina kultūras pakalpojumi un 42%
atzīmējuši, ka viņus apmierina izglītības pakalpojumi.
19
58
116 111
6962
0
20
40
60
80
100
120
140
Res
ponden
tu s
kai
ts
Sociālie pakalpojumi
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
15
64
107
197
38
13
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Kultūras pakalpojumi
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
935
92
176
61 59
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Sporta pakalpojumi
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
73
Kopumā, vērtējot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, var teikt, ka tā ir diezgan augstā
līmenī, jo katrā jomā lielāks īpatsvars ir apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, nekā
neapmierinātu. Taču, salīdzinot visas pakalpojumu jomas, var secināt, ka viszemākā
apmierinātība ir ar veselības pakalpojumiem.
Transporta infrastruktūras novērtējums
63
101
154
95
202
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Ielu un ceļu uzturēšana
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
28
72
161 158
152
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Ielu apgaismojums
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
23
67
138 132
43 45
0
50
100
150
Res
ponden
tu s
kai
ts
Sabiedriskais transports
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
74
Starp transporta infrastruktūras jomām lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu
uzturēšana, kur 14% respondentu atzīmējuši, ka viņu neapmierina, bet 23%-, ka drīzāk
neapmierina ielu un ceļu uzturēšana. Lielākais apmierinātu respondentu īpatsvars ir stāvvietu
pieejamībā. 43% (185) respondentu ir atzīmējuši, ka ir apmierināti ar stāvvietu pieejamību.
Kopumā transporta infrastruktūrā galvenokārt dominē apmierinātu un drīzāk
apmierinātu respondentu skaits. Lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu uzturēšana, kur
aptuveni 37% respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.
Komunālo pakalpojumu novērtējums
32
58
142160
39
3
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Satiksmes drošība
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
31
54
95
185
3927
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Stāvvietu pieejamība
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
76
106114
5744
35
0
20
40
60
80
100
120
Res
ponden
tu s
kai
ts
Namu apsaimniekošana
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
75
4154
156
124
33 27
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Ūdensapgāde un kanalizācija
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
24
58
163142
28 21
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Atkritumu apsaimniekošana
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
36
56
135 141
3730
0
50
100
150
Res
ponden
tu s
kai
ts
Siltumapgāde
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
26
61
137
104
79
27
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Res
ponden
tu s
kai
ts
Notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
76
Lielāko neapmierinātību komunālo pakalpojumu jomās ir izraisījusi namu
apsaimniekošana. 18% respondentu atzīmējuši, ka viņus neapmierina un 25%-, ka drīzāk
neapmierina, namu apsaimniekošanas kvalitāte. Lielākais īpatsvars apmierinātu respondentu ir
siltumapgādes jomā (32% atzīmējuši, ka viņus apmierina siltumapgāde).
Kopumā starp komunālo pakalpojumu jomām būtiski izceļas namu apsaimniekošanas
joma, kur ir diezgan liels īpatsvars neapmierinātu pakalpojuma saņēmēju.
Pašvaldības darba novērtējums
13
46
142
182
47
8
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība informē iedzīvotājus par aktualitātēm
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
17
66
130
182
37
6
0
50
100
150
200
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība organizē kultūras dzīvi
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
21
60
80
57
149
68
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība rūpējas par mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
77
26
45
121
97103
45
0
20
40
60
80
100
120
140
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība risina sociālos jautājumus
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
2337
145 139
55
39
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība risina izglītības jautājumus
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
33
73
116
80
107
26
0
20
40
60
80
100
120
140
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība rūpējas par komunālās saimniecības attīstību
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
78
Pozitīvā ziņā izceļas pašvaldības rūpes par teritorijas labiekārtošanu- 49% respondentu
ir apmierināti ar pašvaldības darbību teritorijas labiekārtošanas jomā. Mazās un vidējās
uzņēmējdarbības attīstības jomā lielai daļai respondentu nav viedokļa, taču starp tiem, kuriem
ir, liels skaits ir neapmierinātu vai drīzāk neapmierinātu respondentu. Tāpat arī negatīvā nozīmē
izceļas rūpes par komunālo saimniecību.
Var secināt, ka vairākumā jomu iedzīvotāji ir galvenokārt apmierināti ar pašvaldības
darbu. Lielāko neapmierinātību izraisa mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī rūpes
par komunālās saimniecības attīstību.
Atpūtas vietas
Kādas atpūtas vietas vēl būtu nepieciešamas?
Populārākās atbildes:
Atpūtas vietas pie Daugavas (36 atbildes)
2643
126
212
26
4
0
50
100
150
200
250
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība rūpējas par teritorijas labiekārtošanu
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
41
56
157
130
56
6
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
Res
ponden
tu s
kai
ts
Pašvaldība rūpējas par kārtību un drošību
Neapmierina
Drīzāk neapmierina
Drīzāk apmierina
Apmierina
Grūti pateikt
Neizmantoju
79
Bruģētas takas, velotransporta celiņi, apgaismojums, soliņi ar atzveltnēm, promenādes, vietas
aktīvai atpūtai, krasta sakopšana, piknika vietas.
Brīvdabas estrādes izveide (21 atbilde)
+kino, Daugavas krastā, pussaliņā aiz stadiona.
Izveidot klubu/bāru (19 atbildes)
Krodziņš Daugavas krastā, dzīvā mūzika.
Peldvietas (18 atbildes)
Vairāk labiekārtotu peldvietu, laba pludmale (ar glābējiem, ģērbtuves kabīnēm u.c.), pludmale
tuvāk pilsētai, sakārtot pludmali pie Kultūras nama.
Peldbaseins (18 atbildes)
Asociācijas par Aizkraukli
Kādas Jums ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Aizkraukle?
Populārākās atbildes:
Mājas (77 atbildes)
Pļaviņu HES (55 atbildes)
Daugava (38 atbildes)
Dzimtā pilsēta (30 atbildes)
Tīra, kopta, sakārtota pilsēta (27 atbildes)
Skaista pilsēta (19 atbildes)
Ieteikumi pašvaldības darba uzlabošanai
Populārākās atbildes:
Namu apsaimniekošana (50 atbildes)
Jāuzlabo “Laumas A” darbs- neadekvātas cenas, nav pietiekama kvalitāte; trūkst informācijas
par dažādiem pakalpojumiem; uzlabot kāpņu telpas (nomainīt logus, ieejas durvis u.c.);
apvienot vienā uzņēmumā komunālo pakalpojumu sniedzējus.
Transporta infrastruktūra (40 atbildes)
80
Uzlabot ietvju/ceļu kvalitāti (Gaismas, Jaunceltnes, Dārza ielās, starp daudzdzīvokļu mājām);
nepārredzami ceļi, krustojumi, gājēju pārejas; paplašināt stāvvietas (centrā).
Drošība (32 atbildes)
Uzlabot apgaismojumu tumšajā laikā; videonovērošanas kameras; vairāk policijas patruļu,
nodrošināt lielāku drošību, kārtību nakts stundās.
Pilsētas labiekārtošana (28 atbildes)
Vairāk pievērst uzmanību Daugavas krasta apkopšanai (zāles pļaušana); labiekārtot, iztīrīt
pilsētas dīķi; izveidot suņu takas, suņu parkus.
Novada attīstība
Ja Jums iedotu 1 miljonu eiro, kā Jūs to izlietotu Aizkraukles novada attīstībā?
Populārākās atbildes:
Attīstītu uzņēmējdarbības vidi/ ražošanu (46 atbildes)
Darbavietu skaita palielināšana; ieguldītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā; ziedotu
perspektīvam uzņēmumam.
Ieguldītu Daugavas krastmalā (35 atbildes)
Atpūtas vietas, takas; krasta sakopšana; soliņi; apgaismojums; promenāde.
Atjaunotu/izveidotu peldbaseinu (32 atbildes)
Ceļu uzlabošana (20 atbildes)
Dzīvojamo māju renovācija, siltināšana (17 atbildes)
Estrādes uzbūvēšana (15 atbildes)
Izveidotu/uzlabotu pludmales (11 atbildes)
81
Kopsavilkums
Lai iegūtu priekšstatu par to, kā iedzīvotāji jūtas Aizkraukles novadā, ir noderīgi
apzināt, vai viņi ir apmierināti ar savu dzīvesvietu, kā arī, lai prognozētu turpmāko cilvēku
emigrēšanu, ir jānoskaidro, vai tuvākajā nākotnē ir plānots mainīt dzīvesvietu. 82% iedzīvotāju
ir apmierināti ar dzīvesvietu Aizkraukles novadā, kas ir diezgan augsts īpatsvars. 93%
respondentu neplāno mainīt dzīvesvietu, vai plāno to darīt novada ietvaros, 7%- plāno mainīt
dzīvesvietu uz citu novadu (Rīgas, Jaunjelgavas, Skrīveru u.c.).
Analizējot cilvēku interesi par aktualitātēm Aizkraukles novadā, var secināt, ka
iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē, vēlas saņemt un sekot līdzi aktuālajai
informācijai par novadu. Lai sasniegtu lielāko iedzīvotāju daļu, aktuālo informāciju jāievieto
laikrakstos un sociālajos tīklos. Tā kā Aizkraukles televīzijai ir diezgan zema popularitāte, būtu
noderīgi to vairāk popularizēt un uzlabot.
Ņemot vērā to, ka Aizkraukles teritorija ir salīdzinoši maza, lielā skaitā gadījumu
galamērķus iespējams sasniegt ar kājām vai ar velosipēdu. Tā kā respondentu īpatsvars, kuri
izmanto ikdienā velosipēdu ir zems (6%), var secināt, ka iedzīvotājus būtu jāmotivē izmantot
velosipēdus, kas samazinātu pārvietošanās izmaksas un būtu draudzīgāk dabai. Pieprasījumu
pēc velosipēda kā transportlīdzekļa iespējams palielināt, attīstot velotransporta infrastruktūru,
līdz ar to, veicot ielu rekonstrukciju, būtu noderīgi paredzēt atsevišķas braukšanas joslas
velotransportam.
Vērtējot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, var teikt, ka tā ir diezgan augstā līmenī, jo
katrā jomā lielāks īpatsvars ir apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, nekā neapmierinātu. Taču,
salīdzinot visas pakalpojumu jomas, var secināt, ka viszemākā apmierinātība ir ar veselības
pakalpojumiem.
Transporta infrastruktūrā galvenokārt dominē apmierinātu un drīzāk apmierinātu
respondentu skaits. Lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu uzturēšana, kur aptuveni 37%
respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.
Starp komunālo pakalpojumu jomām būtiski izceļas namu apsaimniekošanas joma, kur
ir diezgan liels īpatsvars neapmierinātu pakalpojuma saņēmēju.
82
Vairākumā jomu iedzīvotāji ir galvenokārt apmierināti ar pašvaldības darbu. Lielāko
neapmierinātību izraisa mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī rūpes par komunālās
saimniecības attīstību.
Kopumā nozares, kuras izraisa lielāko neapmierinātību iedzīvotāju vidū, ir namu
apsaimniekošana un ielu un ceļu uzturēšana. Tātad turpmākajā novada attīstībā būtu jāpievērš
uzmanība šo jomu uzlabošanai. Runājot par asociācijām saistībā ar Aizkraukli, izceļas Pļaviņu
HES un Daugava, kā arī iedzīvotāji pauduši vēlmi, lai tiktu labiekārtots Daugavas krasts.
Minēto iemeslu dēļ, plānojot novada attīstību un investīciju izlietojumu, augstāka prioritāte
jāpiešķir Daugavas krasta uzlabošanai.
83
Pielikums Nr.3. „Uzņēmumu anketas analīze”
Anketa uzņēmējiem par uzņēmējdarbības attīstības iespējām
Aizkraukles novadā
Analīze
Aptaujas mērķis ir noskaidrot Aizkraukles uzņēmēju viedokli un attieksmi par
dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi novadā. Rezultāti tiks izmantoti
pašvaldības darba uzlabošanai un lēmumu pieņemšanai, identificējot galvenās problēmas, kā
arī nosakot galvenās prioritātes attīstībai nākotnē.
Anketēšanā piedalījās 18 Aizkraukles novada uzņēmumi:
ABC JUMS, SIA
Ak gardumi vēstniecība
SIA "BUTS" (Aizkraukles filiāle)
Lauma A
LKPS "LATRAPS"
SIA Madalaura
Ziedu Salons Fantāzija SIA
Auto Cardan
SIA GREENPOINT
Remiro Travel
SIA ``Vējkalni MIKI``
SIA Aizkraukles Industriālais Parks
LM TEHNIKA
IMIga SIA
OLA SIA
TEST IGNORE
SIA JSP Building
A&U SIA
Iemesli uzņēmuma izvietošanai Aizkraukles novadā
Uzņēmumu minētie iemesli uzņēmējdarbības uzsākšanai Aizkraukles novadā:
Aizkraukle ir dzīvesvieta (7)
Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums (2)
Infrastruktūras iespējas
Vēsturiski
Vēlme attīstīt pilsētas ārpus Rīgas
Te atrodas īpašumā esošais nekustamais īpašums
Draudzīga uzņēmējdarbības vide
Draudzīga un atvērta pašvaldība
Ražošanas telpu pieejamība
84
Lielā skaitā gadījumu uzņēmumi tiek izvietoti Aizkraukles novadā, jo te atrodas
uzņēmumu dibinātāju dzīvesvieta. Uzņēmumi uzsver arī Aizkraukles novada izdevīgo
ģeogrāfisko novietojumu, kas var būt saistīts ar salīdzinoši nelielo attālumu līdz Rīgai, kā arī
valsts automaģistrāļu tuvumu. Citi iemesli saistāmi ar teritorijā pieejamajiem nekustamajiem
īpašumiem- ražošanas telpas vai konkrētai personai piederošs īpašums. Pozitīvas atsauksmes
par iemesliem, kāpēc izvietot uzņēmumu Aizkraukles novadā, ir labvēlīga uzņēmējdarbības
vide un draudzīga pašvaldība.
Tā kā vairāki uzņēmumi atrodas Aizkrauklē īpašnieku dzīvesvietas dēļ, var secināt, ka,
lai attīstītu uzņēmējdarbības vidi, palielinātu uzņēmumu skaitu, pašvaldībai būtu jākoncentrējas
uz savu iedzīvotāju motivēšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Uzņēmumu attīstība
Vērtējot uzņēmumu attīstību nākotnē, ir noderīgi apzināt dažādu rādītāju tendences.
Aptaujā tika apzinātas uzņēmumu prognozētās izmaiņas eksportā, investīcijās, neto peļņā,
aizņēmumos, darbaspēkā, iepirkumos un telpiskajā paplašinājumā.
0
2
4
6
8
10
80-100% 60-80% 40-60% 5%
Uzņ
ēmum
u s
kai
ts
Darbinieku īpatsvars
Aizkraukles novada iedzīvotāju īpatsvars starp
darbiniekiem
0
2
4
6
8
10
12
14
Eksports Investīcijas Neto peļņa Aizņēmumi Darbaspēks Iepirkumi Telpiskais
paplašinājums
Uzņ
ēmum
u s
kai
ts
Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam (-3 - būtiski samazināsies; 0 -
nemainīsies; +3 - būtiski palielināsies)
-3
-2
-1
0
+1
+2
+3
85
Rādītāji, kuros neviens no uzņēmumiem neprognozē negatīvas izmaiņas 2018.gadā, ir
investīcijas, iepirkumi un telpiskais paplašinājums. Tikai diviem no aptaujātajiem uzņēmumiem
ir prognoze, ka samazināsies to neto peļņa, turpretī lielākā daļa uzņēmumu (12 uzņēmumi)
prognozē neto peļņas palielinājumu. 6 uzņēmumi plāno palielināt darbaspēka apjomu, no
kuriem 2 plāno to būtiski palielināt, taču 2 uzņēmumi minējuši, ka to darbaspēks nedaudz
samazināsies.
Ņemot vērā minēto rādītāju prognozētās tendences, var secināt, ka kopumā gaidāma
uzņēmumu attīstība, palielinoties produkcijas apjomam, investīcijām, darbavietu skaitam.
Uzņēmumu eksportvalstis
Uzņēmumu eksportvalstis:
Lietuva (2)
Igaunija (2)
Skandināvija
Čehija
Slovākija
Dānija
Somija
Aizkraukles novada uzņēmumi pārdod savu produkciju ne tikai vietējā tirgū, bet arī
eksportē uz citām valstīm. Produkcija tiek eksportēta gan uz kaimiņvalstīm- Lietuvu un
Igauniju, gan uz tālākām valstīm- Čehiju, Slovākiju, Dāniju un Somiju. 5 uzņēmumi minējuši,
ka to eksporta apjoms 2018.gadā palielināsies (3 uzņēmumiem tas nedaudz palielināsies, bet 2
uzņēmumiem- būtiski palielināsies), bet 13 uzņēmumi, ka eksporta apjoms nemainīsies.
Minēto iemeslu dēļ 2018.gadā var gaidīt Aizkraukles novada uzņēmumu eksportētās
produkcijas palielināšanos, kas var rezultātā palielināt konkrēto uzņēmumu pārdotās
produkcijas daudzumu un līdz ar to sekmēt to attīstību.
Uzņēmējdarbību ietekmējošie faktori
Analizējot dažādu faktoru ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras un komunālo
pakalpojumu kvalitāti, var novērtēt kavējošos spēkus uzņēmējdarbības attīstībai.
86
0
2
4
6
8
10
12
14
16
Elektroenerģijas
tarifi
Kvalificēts
darbaspēks
Infrastruktūra
pieejamība un
kvalitāte
Nodokļu slogs Konkurentu
skaits
Darbaspēka
resursu
nodrošinājums
Ārvalstu
pieprasījums
Inovatīvi
risinājumi
Vietējā tirgus
pieprasījums
Faktoru ietekme uz uzņēmumu darbību
Lielā mērā negatīvi Negatīvi Drīzāk negatīvi Neietekmē Drīzāk pozitīvi Pozitīvi Lielā mērā pozitīvi
0
2
4
6
8
10
12
14
Infrastruktūras kvalitāte un pieejamība
Neapmierina Drīzāk neapmierina Drīzāk apmierina Apmierina Grūti pateikt Neizmantoju
87
Faktori, kas būtiski neietekmē uzņēmumus vai ietekmē tos galvenokārt pozitīvi ir
darbaspēka nodrošinājums, ārvalstu pieprasījums, inovatīvi risinājumi un vietējā tirgus
pieprasījums. Negatīvu ietekmi izraisa elektroenerģijas tarifi un infrastruktūras pieejamība un
kvalitāte. Infrastruktūras jomā lielākā daļa uzņēmumu ir apmierināti ar inženierkomunikāciju
un elektroenerģijas nodrošinājumu, kā arī valsts galveno autoceļu tuvumu. Daļa uzņēmumu ir
neapmierināti ar ielu un ceļu uzturēšanu. Starp komunālo pakalpojumu jomām salīdzinoši
lielāko neapmierinātību ir radījusi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi, kā arī namu
apsaimniekošana, taču kopumā komunālo pakalpojumu kvalitāte vērtējama kā apmierinoša.
Kopumā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, pašvaldībai ir jādomā par infrastruktūras kvalitāti-
ielu un ceļu uzturēšanu.
Sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem
Analizējot uzņēmējdarbības vidi novadā, ir būtiski apzināt savstarpējo uzņēmēju
sadarbību. Jo augstāka vietējo uzņēmumu sadarbība, savstarpējā produkcijas apmaiņa un
kopīgu darījumu veikšana, jo lielāks potenciāls attīstīties uzņēmējdarbības videi novadā.
Uzņēmumu sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem:
4 uzņēmumi minējuši, ka nav sadarbības ar citiem vietējiem uzņēmumiem
14 uzņēmumi minējuši, ka ir sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem
6 uzņēmumi minējuši, ka daudzi Aizkraukles uzņēmumi ir viņu klienti
Sadarbība vēl izpaužas mārketinga, transporta pakalpojumu jomās, citi vietējie
uzņēmēji ir piegādātāji un klienti, kopīgi tiek iepirkta produkcija, kā arī izmantoti citu
uzņēmumu produkti un pakalpojumi
4 uzņēmumi minējuši, ka tiem nav sadarbības ar vietējiem uzņēmumiem, 14 uzņēmumi-
ka tiem ir sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem. Kopumā no aptaujātajiem uzņēmumiem
liela daļa (gandrīz 80%) veido sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem. Sadarbība starp
uzņēmumiem saistāma ar produkcijas apmaiņu, kopīgu produkcijas iepirkšanu un sadarbību
mārketinga jomā.
0
2
4
6
8
10
12
14
Ūdensapgāde un
kanalizācija
Namu apsaimniekošana Sadzīves atkritumu
apsaimniekošana
Siltumapgāde Notekūdeņu
savākšana,novadīšana un
attīrīšana
Komunālo pakalpojumu kvalitāte
Neapmierina Drīzāk neapmierina Drīzāk apmierina Apmierina Grūti pateikt Neizmantoju
88
Aktivitāte sociālajā vidē (mārketinga nolūkiem):
Aptaujā tika vērtēta arī uzņēmēju aktivitāte mārketinga jomā- cik aktīvi uzņēmumi
izmanto sociālos tīklus vai masu medijus, lai sasniegtu savus patērētājus.
Uzņēmumu aktivitāte sociālajā vidē:
3 uzņēmumi neizmanto masu medijus un sociālos tīklus mārketinga nolūkam
9 uzņēmumi izmanto facebook.com
1 uzņēmums izmanto instagram
2 uzņēmumi izmanto draugiem.lv
2 uzņēmumi izmanto laikrakstu „Staburags”
3 uzņēmumi neizmanto ne masu medijus, ne sociālos tīklus. Starp pārējiem
uzņēmumiem vispopulārākais informācijas kanāls ir portāls www.facebook.com. Atsevišķi
uzņēmumi izmanto arī draugiem.lv un instagram. Mārketinga nolūkiem uzņēmumi izmanto ne
tikai virtuālo vidi, bet arī vietējo laikrakstu „Staburags”. Kopumā par Aizkraukles novada
uzņēmumu darbību un aktualitātēm galvenokārt uzņēmumi ziņo portālā facebook.
Nodokļu sistēmas ietekme
Nodokļu politikas jomā uzņēmumi ir snieguši dažādus ieteikumus, lai padarītu to
labvēlīgāku uzņēmējiem.
Uzņēmumu ieteikumi valsts nodokļu sistēmas izmaiņai, lai attīstītu uzņēmējdarbību:
Pašnodarbinātajiem jāsamazina gada apgrozījums, līdz kuram viņi skaitās
pašnodarbinātie.
Mazajiem uzņēmumiem mazāku PVN.
Atvieglot nodokļu slogu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Vienkāršot nodokļu un nodevu piemērošanas un aprēķināšanas kārtību.
Samazināt nodokļu slogu, kas saistīts tieši ar darba spēku
Sakārtot darbaspēka nodokļu sistēmu, pielietot dažādus atvieglojumus investoriem, kas
vēlas investēt vai attīstīt ražošanu reģionos.
Pielīdzināt nodokļu sistēmu Igaunijas nod. sistēmai.
Manuprāt, sociālie nodokļi ir par augstu.
Domāju, ka vajadzētu būt kaut kādai minimālajai algai, kas vai nu vispār neapliekas ar
nodokli vai ar samazinātu nodokļu likmi.
Jāsamazina darba spēka nodokļu slogs (2)
Jāsamazina PVN likme (izņemot alkoholam un tabakas izstrādājumiem)
Jāsakārto vai jāmaina iekasēto nodokļu izlietojuma politika visā valstī! Jāpārvērtē
prioritātes.
Sakārtot esošos nodokļus un tad tos nemainīt, nelabot, negrozīt.
Kopumā sistēma jāmaina (2)
Mainīt nodokļu politiku (2)
89
Mainīt politiku, kas vērsta uz iedzīvotāju atgriešanos Latvijā
Vairāki uzņēmumi ir pauduši vēlmi, lai tiktu samazināts nodokļu slogs darba spēkam
(Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, Valsts obligātās sociālās iemaksas), kā arī Pievienotās vērtības
nodoklis. Citi uzņēmumi minējuši, ka vēlas, lai tiktu vienkāršota nodokļu piemērošanas un
aprēķināšanas kārtība, kā arī, lai tiktu pārvērtētas prioritātes nodokļu izlietošanā.
Uzņēmumu un pašvaldības sadarbība
Anketēšanas rezultātā tika noskaidrots uzņēmumu viedoklis par to, cik pašvaldība ir
bijusi pretimnākoša, kā arī ieteikumi pašvaldības darbībai, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.
Lielākā daļa uzņēmumu (72%) atzīmējuši, ka pašvaldība ir pretimnākoša un 28%
uzņēmumu ir neitrāls vērtējums. Pozitīvi ir tas, ka neviens uzņēmums nav minējis, ka
pašvaldība nav pretimnākoša.
Uzņēmumu ieteikumi pašvaldībai, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi:
Atbalstot savējos ar saviem iepirkumiem.
Pašvaldībai noteikti ir jāiet vienā solī ar uzņēmējiem, atbalstot, uzklausot un ņemot vērā
ieteikumus darbības uzlabošanai, jāveicina tīklošana, turpinot un attīstot uzņēmēju un
pašvaldības tikšanos tradīciju novadā.
Organizējot dažādus izglītojošus seminārus un pasākumus, kuros uzstājas Latvijā atpazīstami
savas nozares speciālisti, rīkojot pieredzes apmaiņas pasākumus, kuros aicināti tieši tie, kuri vēl
nav iesaistījušies uzņēmējdarbībā, jo baidās, nav drosmes utt.
Jau esošo sadarbību vērtējam ļoti augstu. Būsim pateicīgi ja arī turpmāk gan pašvaldība gan
pašvaldības pakļautībā esošās iestādes izmantos mūsu pakalpojumus un uzturēs infrastruktūru
labā kārtībā gan ziemā gan vasarā.
Organizēt pasākumus novadā. Jebkurš uzņēmums spēj attīstīties, ja ir patērētājs
Informēt sabiedrību par pieejamajiem pakalpojumiem arī savos medijos- piem., Domes vēstīs.
Jā, it kā no vienas puses tā ir reklāma... bet no otras puses- piedāvājam Aizkraukliešiem
aizbraukt uz daudziem galamērķiem ar izbraukšanu no Aizkraukles. Ne daudzās mazpilsētās
tiek piedāvātas tādas iespējas ar tādu regularitāti un arī tas būtu jāpopularizē kā viens no
Aizkraukles plusiem. (Atbilde no „Remiro Travel”
13; 72%
5; 28%
Pašvaldības atblasts
Pašvaldība ir pretimnākoša
Pašvaldība nav
pretimnākoša
Neitrāls vērtējums
90
Piesaistīt vairāk iedzīvotājus un celt viņu maksātspēju ar jaunu darba vietu radīšanas
veicināšanu.
Nedaudz vairāk interesēties par saviem uzņēmējiem
Sadarbība ar pašvaldību ir labā līmenī. Komentāru nav.
Mums ir laba sadarbība ar pašvaldību!
Atbalstot
Caur cilvēku skaita palielināšanu pilsētā. Veicinot Iedzīvotāju atgriešanos, atvieglotu nekust.
īp. nodokļu politiku lieliem ienākošiem projektiem ražošanā ar lielu skaitu darba vietām.
Cilvēku trūkums pilsētā un valstī un naudas masas aprites trūkums vērojams visās nozarēs.
Uzņēmumi ir novērtējuši pašvaldības un uzņēmumu kopīgās tikšanās un ieteikuši to
turpināt, veidojot ciešāku sadarbību. Uzņēmumi atzīmē arī to, ka pašvaldībai jārīko dažādi
izglītojošie semināri, kā arī jāuztur kārtībā infrastruktūra. Vairāki ieteikumi ir saistīti ar to, ka
pašvaldībai jāveicina iedzīvotāju skaita pieaugums, tādejādi palielinot pieprasījumu,
darbaspēka resursus.
Kopumā pašvaldības sadarbība ar uzņēmumiem ir vērtējama kā laba. Lai attīstītu
atbalstītu vietējos uzņēmumus, pašvaldībai jāturpina komunicēt un sadarboties ar saviem
uzņēmumiem, kā arī jāorganizē izglītojoši pasākumi un jārūpējas par infrastruktūru.