Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēs

LU 70. KONFERENCESOCIĀLĀS ZINĀTNES

SOCIOLOĢIJASocioloģijas sekcija "Nacionālā identitāte - teorētiskie izaicinājumi un izpētes metodes"

2012.gada 17. februārīSociālo zinātņu fakultātē, 414.aud.

Lomonosova ielā 1a

Jānis Daugavietis, Miķelis Grīviņš, Ilze Lāce (LU SPPI)

Nacionālā identitāte- Identitātes skaidrojumu ir snieguši vairāki Latvijas pētnieki

(piem., Zepa, Kļave 2011; Zepa 2011; Kaprāns, Zelče 2010; Bela-Krūmiņa et.al. 2005; Rungule 2005).

- Līdzšinējos skaidrojumos ir novērojama teorētisku fokusu dažādība (piem., saikne ar iesakņotību, diskursīvām praksēm, vērtībām).

- Lielākā daļa šo definīciju akceptē indivīda aktīvo līdzdalību identitātes veidošanā.

- „...kolektīvā identitāte norāda uz piederību grupai, tā ir subjektīva, jo piederību grupai nosaka indivīda izvēle. Taču šī izvēle var īstenoties sabiedrībā saskaņā ar pastāvošām struktūrām un diskursīvām praksēm. Skaidrojot identitāti, jāuzsver indivīda aktīvā loma identitātes izveidē, šai ziņā identitāti var uzlūkot kā pretstatu kastai, pēdējā norāda uz stingru un nemaināmu vietu sabiedrībā” (Zepa, Kļave 2011, 11).

Nacionālās identitātes• ‘Makro’ jeb ‘oficiālie’ Latvijas tēli (nācijas,

latviešu, valsts, cilvēku....) – pieņemtas vai nepieņemtas konstrukcijas

• ‘Mikro’ nozīmes (personiskās, piedzīvotās, izmantotās, ikdienā vai neikdienā nozīmīgās)

Pieņēmums: šīs NI var būtiski atšķirtiesUzdevums: ‘mikro’ NI pētīšana

Nacionālās identitātes kristalizācijas

NI veido pieredze un noteiktu ‘konstruktoru’ (dažādu grupu / spēku) rīcība.

Tās var būt šādas intereses:

Politiskā (izglītības, kultūras, tūrisma u.c. politikas - budžeti, LI, mācību grāmatas, politiķu intervijas...)

Ekonomiskā (tūrisms, eksports - tūrisma pētījumi, ceļveži, lidkompāniju info, tūrisma aģentūru piedāvājumi...)

Cilvēku (individuālās interpretācijas un lietojumi - ceļojumos, migrācijā, ‘sapņos’, valodā, masu mediju saturā, blogos, foto...)

Pieņemot, ka ir dažādas un atšķirīgas nacionālās identitātes politikas auditorijas(piem., Latvijas iedzīvotāji, tūristi, visa pārējā pasaule [ar pieredzi un bez] u.c.)

Metodoloģija, 1

Mēs jautājām par:

1) rīcību un pieredzi ceļojot ārpus Latvijas (lietas);

2) sastapto ārzemnieku pieredzi (stāsti);

3) vēlamo ‘ārējo’ identitāti.

Kvalitatīva // mikro un fenomenoloģiska // weba intervijas // pētījumu u.c. dokumentu analīze

Metodoloģija, 2

Visdrīzāk – mūsu draugi/paziņas(augsts soc. statuss)

33 anketas

2/3 sievietes

latvieši

Ko Tu ved? Kāpēc? Ko ārzemnieki stāsta par Latviju? Ko Tu gribētu dzirdēt par Latviju?

„A precarious gap has emerged between the reality of everyday life in Latvia and how it is perceived by the outside world – most people either know nothing about the country or harbour half-formed and negative perceptions. The reality of Latvia is of a pleasant, European nation with a substantial capital city (Riga) and some uniquely preserved natural wilderness.” (Frasher et.al., 2003)

Latvijas tēls Rietumos (zīmols)

Zems Latvijas reputācijas līmenis, jo:Anonimitāte (nezināma valsts); Nepopulārs kultūras mantojums; Atpalicība tehnoloģijās (nemoderna valsts); Nepievilcīgs tūrisma galamērķis, nav dabas resursu; Padomju pagātnei un ciešanām/traumai: NĒ! „Taču risinājums problēmai ir vienkāršs. Tā ir galvaspilsēta Rīga.”„... [perspektīvās] tendences es nosauktu “dzīvo lēni”, “sintētikai nē” un ‘iekšzemes laimes kopprodukts’...” (Anholt, 2007)

Tūristi Latvijā (pētījumu kopsavilkums)Pamatā aptaujas bez atvērtiem jautājumiem. Pašizlases.

Latvijas izvēle: kultūra, sasniedzamība, izmaksas

Mērķis: atpūta (3-4dienas brīvdienās, nedēļas nogalē, ar draugiem, bez ģimenes)

Uzdevumi: pludmale, miers un klusums, cilvēki un dzīvesveids, izklaide un naktsdzīve

Vietas: Rīga (4/5), Jūrmala (1/5), citas (1/12)

Apmierinātības avoti: Rīga, daba, cenas, kultūra (vēsturiskais mantojums, nacionālā kultūra)

Perspektīvās tūrisma specializācijas: dabas (nature tourism); zaļais (green tourism), nesteidzīgais (slow tourism) un eko (eco tourism)

...un izklaide vēl

www.lastnightoffreedom.co.uk/stag-weekends/riga/

Latvijas Institūta tēls, 1Music in Latvia: Sacred Music in the Churches // The Stars of Latvian National Opera // Orchestral Voices United in Harmony // The Subtle Sound of Chamber Music // Medieval, Renaissance and Baroque Music // Traditional Music Today // The Phenomenon of the Latvian Song Festivals // Latvia's Choirs and Conductors // A Multicoloured Mosaic of Popular Music // Musical Education in Latvia

The world knows Latvia by… Technical and scientific achievement: The world's smallest mechanical camera, the Minox, and its inventor Walter Zapp (1905-2003) // The invention of nitrate fertilizers and Wilhelm Ostwald (1853-1932) // Founder of embryology Christian Heinrich Pander (1794-1865) // African explorer Georg August Schweinfurth (1836-1925) // Rocket science and Friedrich Zander (1887-1933) // Inventor of the airborne warning and control system-AWACS-Konstantīns Počs (1912-1994) u.c.

Latvia in the 20th Century: Revolutionary Notions // World War I // Independent Latvia (1918-1940) // The Decline, Occupation and Annexation of Independent Latvia // Occupied Latvia During World War II // Occupied Latvia from 1945 to the Second Half of the 1980s // Renewed Independence

“LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti.” (Latvijas Institūta mājas lapa)

“Arī Kultūras ministrija lepojas ar operas namu, kas ir pazīstams visā pasaulē un par ko mums ir liels lepnums.” (Žaneta Jaunzeme-Grende)

Latvijas Institūta tēls, 2

Vedamās lietas

Latvijas pārtika: rupjmaize // saldumi // balzams u.c.

Ceļam:saldumi, lasāmais, klausāmaisSuvenīriem:saldumi, alkohols, maizeCeļojumam (nostaļģijai...):klausāmais, personīgie talismani, simboliski Latvijas un/vai ģimenes reprezentētāji (foto, dzintars, LV karogs)

Laimas šokolādi, biezpienu, sausiņus, konfektes "Gotiņas", Kāruma sieriņus,rupjmaizi utml. Šīs lietas man ļoti garšo,bet konkrētajā valstī nebija nopērkamas.

Man garšo saldumi. Un es uzskatu, ka caur ēdieniem, ko gardu, visvienkāršāk uzsākas runas par Latviju. Kultūra iet caur vēderu. Un kam gan negarso šokolāde.

Skaidrojumi:

Latvijas reprezentācijai (sev un citiem):no LV, iesakņojies LV simbols, ar LV attēlu (vai Rīgas)

Drošībai (pārejot citā vidē):pierasts, zināms, drošs, pārbaudīts (diēta; kosmetoloģija)

Balzāms - lai prezentētu sevi nejauši iepazītiem draugiem. Ja uz ilgāku laiku - gotiņas konfektes. Ārzemnieki nemāk tādus gardumus ražot.Grāmatu, žurnālus, vilnas zeķes ar latviskiem rakstiem, rupjmaizi. Tās man ļauj justies komfortabli.

Sev līdzi ceļojumā vienmēr ņemu Latvijas mūziku - Hospitāļu ielas visu, kas bija publicēts un Prāta Vētras izvēlētos trekus, jo skumstot pēc Latvijas ceļojumos tas palīdz un rodas tāda kā saikne ar mājām. Un lasīšanai Rīgas Laiks žurnālu.

Ārpus Latvijas trūkst:

ĒdiensĢimene, draugiKlimats, dabaVietas un lietasValodaNekas

“Biezpiens, biezpiena sieriņi, kefīrs, paniņas, skābs krējums, melna maize, garšīgi kartupeļi, dilles veikala plauktā, milzīgā zāļu tēju izvēle, liela koka karote ēdienu gatavošanai, dzērvenes visādos veidos.”

Ārzemnieku pieredze. Pieredzes īpašības

Bieži ārzemniekiem nav nekādas pieredzes par Latviju. To ir vēl iespējams veidot.

Pieredze mainās – tā nāk no dzirdētā, ziņām, sastaptajiem cilvēkiem.

Parasti tā ir saistīta ar atsevišķiem, ļoti konkrētiem notikumiem.

Vislielākā ietekme ir tiešai saskarei ar Latviju – ir jāatbrauc un jāapskatās, kas te notiek.

Ārzemniekiem Latvija it visā ir pārsteigums.

Pieredzes +

• Latvijā ir smuka daba un arhitektūra• Latvija ir atsaucīgi, gudri un skaisti cilvēki• Protams, unikāla kultūra ar interesantām

tradīcijām• Daži ārzemnieki ir saskārušies ar jaukiem

emigrējušajiem latviešiem• Ir virkne mazās lietiņas, kuras Latvijā ir: ātrs

internets, dārgas mašīnas, putni pilsētas centrā, sportisti, festivāls Positivus utt.

Pieredzes -

• Latvieši ir neiecietīgi, nacistiski noskaņoti homofobi, kuri ir uzklupuši krieviem

• Latvija ir daļa no PSRS, 3.pasaules valsts, kura tikpat labi varētu arī būt Lietuva un kuru nevar īsti nošķirt

• Šī ir atpalikusi valstiņa ar sliktu ekonomisko situāciju, kura tomēr ir dārga

• Un ir arī atsevišķi gadījumi, kas ir izraisījuši problēmas – piem., konflikts naudas maiņas punktā

Ko mēs vēlētos dzirdēt par Latviju?

Kā tas sakrīt ar ‘oficiālo’ tēlu?

Un ko tas pasaka par mums pašiem?

Zināma valsts, par kuru ir informācija • Atpazīstama un zināma (uz kartes laika ziņās, ārzemnieku vidū)«Es gribētu dzirdēt, nevis pretjautājumu- Latvija? (un acīs redzamu izmisumu- ta ir

pilsēta te pat kaut kur vai valsts, vai šis meitens nerunā manā valodā?) , bet gan - Aa, Baltijas valstis, Rīga, vai vari pastastīt vairāk? Gribu aizbraukt!»

• Netiek jaukta ar Lietuvu vai Krieviju«Pēc sarunām ar ārzemniekiem, var noprast, ka vispār ir ļoti maz informācijas par

Latviju atsevišķi. To saista ar Baltijas valstīm un reti izšķir atsevišķi. Daudziem jūk šis vēsturiskais jautājums, kas Latviju iekategorizē saistībā ar Krieviju, Padomju Savienību, ļaujot viņiem domāt, ka vēl joprojām mums šī ietekme ir ļoti spēcīga.»

• Par kuru ir viegli pieejama ticama, nestereotipizēta informācija«Mani apmierinātu, ja ārzemnieks būtu aizracies tālāk par esesiešiem, nabadzību

un apspiestajiem krieviem»«Lai ārzemniekiem nebūtu bail no Latvijas - lai nav iespaids, ka LV ir bīstama,

neattīstīta 3. pasaules valsts - būtu jauki, ja varētu tikt vaļā no šī 3. pasaules valsts zīmoga. »

Pozitīva personiska pieredze(kā ceļotājam, tūristam) Latvijā

• Pozitīva pieredze ar Latvijas iedzīvotājiem / latviešiem kā tūristu uzņēmējiem

«Es gribētu dzirdēt to, ka Latvija ir ļoti viesmīlīga zeme, ka cilvēki šeit ir laipni un atsaucīgi. Ka var sarunāties dažādās valodās un inteliģento cilvēku skaits ir būtiski lielāks nekā citur. Man ir svarīgi, ka latviešus uztver kā nopietnus, gudrus un pretimnākošus cilvēkus, kas ir ļoti cilvēcīgi un spēj palīdzēt grūtībās nonākušiem tūristiem.»

• Pozitīvi iespaidi par Latvijas dabu, kultūru, arhitektūru

«Gribu dzirdēt, ka ārzemnieks ir bijis Latvijā un labos iespaidus par mūsu cilvēkiem, arhitektūru, dabu un mākslu.»

Valsts ar sasniegumiem bagātu tautu, ar ko lepoties• Latvijas iedzīvotāju – sportistu, mūziķu, mākslinieku, zinātnieku, uzņēmēju

– sasniegumi«Gribētu, lai ir zināmi vairāk latviešu radošās jomas pārstāvji, bet nevar jau īsti

prasīt, lai šie ir zināmi, ja viņi nekur daudz neparādās. Būtu jauki dzirdēt par kādu foršu mūzikas grupu, kas ir no Latvijas, vai mūsdienu mākslinieku, kas ir (labi) zināms pasaules mākslas apritē, un tas nav nemaz tik grūti, vienkārši vajag labu mākslu un kādu biennāli + vairākas labas izstādes Parīzē, Berlīnē vai vēl kādā no mākslas centriem.»

«Es gribētu, lai ārzemniekiem rastos labs priekšstats ne tikai par mūsu sprotistiem, bet arī par tautu kopumā kā tādu.»

• Īpašs, unikāls valsts/ zemes tēls, ‘rozīne’«Vēl gribētu dzirdēt vienkārši, ka tā ir neliela, bet aktīva, piemēram, mākslas,

mūzikas, radošo, biznesa aktivitāšu ziņā. Gribētos minēt - kā Islande, pret ko visiem ir tāda liela pievilkšanās»

«Vēl laikam patīk, ka ārzemnieki, kas pabijuši Latvijā, jūsmo, ka tai daudz mežu, ka varot sastapt pat mežonīgus mežus (aizaugušus utml.). Tajā viņi saskata pozitīvu unikalitāti.»

«Kaut gan, šķiet šobrīd - Latvija ir taff (tough) vieta, kur dzīvot. Kas nemaz arī nav slikti - kādēļ gan nebūt raff un taff :)»

Pagaidu secinājumi

Lietas no Latvijas ir būtiskas: tās dod drošību, piederību

Kādi simboli? drīzāk ikdienišķi

Iedomātā identitāte: mazliet utopiska

Mikro vs makro tēli: strukturāli paralēli, atšķirības ‘mikro’ niansēs

Metodoloģiski: identitāte kā mikro fenomeni, lebenswelt pieredze

AtsaucesAnholt, Simon (2007) Latvija: konkurētspējīgas identitātes meklējumos (Latvijas Institūta pasūtījums,

www.li.lv/images_new/files/pdf/strategija_latvijai.pdf)Bela-Krūmiņa, B., Krūmiņš, J., Kursīte-Pakule, J., Priedīte-Kleinhofa, A., Putniņa A., Šķiņķis, P. (2005). Cilvēki un vietas. Grām.:

Zobena, A., Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos. Rīga: ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 21-45

Frasher, Spencer; Michael Hall, Jeremy Hildreth, Mia Sorgi (2003) A Brand for the Nation of Latvia. Oxford Said Business School (pdc.ceu.hu/archive/00004151/01/brand_rep.pdf)

Kaprāns, M., Zelče, V. (2010). Identitāte, sociālā atmiņa un kultūras trauma. Grām.: Kaprāns M. un Zelče V., Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija, Rīga, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, 11-28

Rungule, R. (2005). Jauniešu identitātes veidošanās un pētījuma pārskats. Rīga, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 114

Zepa, B., Kļave, E. (2011). Ievads. Grām.: Zepa, B., Kļave, E., Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 11-13

Zepa, B. (2011). Kas ir nacionālā identitāte? Kā to skaidrot? Grām.: Zepa, B., Kļave, E., Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 15-20

“Augsti prioritāru tūrisma tirgu pētījums” (2010 SIA “Factum”, www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/dokumenti/petijumi/arvalstu-turistu-aptauja-2010.pdf)

“ Ar ko mēs esam interesanti viens otram? ” (2008 SKDS, Ieva Strode, Inese Ilmere, petijumi.mk.gov.lv/ui/DocumentContent.aspx?ID=3719)

“ Ārzemju tūristu aptaujas rezultātu apkopojums ” (2009 Tūrisma attīstības valsts aģentūra, www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/dokumenti/petijumi/arvalstu-turistu-aptauja-2009.pdf)

“ Ārzemju tūristu aptauja Latvijā ” (2007 Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra; Latvijas Universitāte, www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/dokumenti/petijumi/arzemju-turistu-aptauja-latvija-tava-lu-2007.pdf)

“ Latvijas Institūta mājas lapa ” (www.li.lv)“ Latvijas Institūta buklets ” (www.li.lv/images_new/files/pdf/World_Knows_Latvia_2006.pdf