digitĀlais vienotais tirgus platjosla un e-sakari...platjosla un e-sakari 2. lpp.| pieejamie...
Post on 24-Oct-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
-
1. lpp.|
1. IEVADS
Laikā, kad Eiropa meklē jaunus
izaugsmes un nodarbinātības avotus, digitālajam vienotajam tirgum ir milzīgs
potenciāls. Digitālās tehnoloģijas lieto visā tautsaimniecībā. Tām ir izšķiroša
loma arī gandrīz visos uzņēmējdarbības
procesos — no ražošanas līdz tirgdarbībai un pārdošanai. Digitālais
vienotais tirgus var palīdzēt MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, sasniegt tirgu, kas
aptver vairāk nekā 500 miljonus cilvēku, un pārveidot tradicionālās nozares.
Lai varētu sasniegt digitālo vienoto tirgu, ir jāīsteno vispusīga pieeja attiecībā uz
vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem: 1) jānodrošina, lai
patērētājiem un uzņēmumiem būtu labāka tiešsaistes piekļuve precēm un
pakalpojumiem visā Eiropā; 2) jārada apstākļi digitālo tīklu un pakalpojumu
veiksmīgai attīstībai; un 3) jāpalielina
Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāls.
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito
gadu vidus, pateicoties tam, ka samazinājās cenas informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā,
tika veikti būtiski ieguldījumi saistībā ar IKT iekārtām, un notika ekonomikas
izaugsme kopumā. Laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam ar IKT izmantošanas
palielināšanos (digitalizāciju) bija saistīti 30 % no IKP pieauguma Eiropas
Savienībā1, un šis process palīdzēja
1 B. van Ark u. c., Unlocking the ICT growth potential in Europe: Enabling people and businesses, 2013. g.
sasniegt augstāku efektivitāti (kopējās
faktoru produktivitātes pieaugumu), lai gan tas vairāk bija pamanāms ASV nekā
ES. Joprojām ir nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, jo īpaši platjoslas
infrastruktūrā. Dati liecina, ka par 10 procentpunktiem palielinot platjoslas
pieslēguma līmeni, IKP uz vienu iedzīvotāju ik gadu palielinās par 1–
1,5 procentpunktiem.2 Platjoslas
infrastruktūra stimulē organizatoriska rakstura inovācijas, uzlabo
uzņēmējdarbības procesus un samazina izmaksas. Šāda infrastruktūra stimulē
jaunu tirgu attīstību, rada jaunas darbavietas un samazina neatbilstību
darba tirgū. Šajā kontekstā būtiska loma ir dinamiskam un konkurētspējīgam
elektronisko sakaru tirgum.
2017. gada Digitālās ekonomikas un
sabiedrības indekss (DESI) apkopo attiecīgos rādītājus par Eiropas digitālo
veiktspēju un izseko digitālā vienotā tirgus attīstībai ES dalībvalstīs3. Šajā
faktu lapā ir aplūkots savienojamības
aspekts, t. i., platjoslas infrastruktūras kvalitāte un izvēršanas apmērs.
Faktu lapa ir strukturēta šādi: 2. sadaļā
ir sniegts pārskats par darbības rezultātiem ES valstīs attiecībā uz
platjoslas tīklu pārklājumu un
izmantošanu; 3. sadaļā ir aplūkoti
2 Czernich u. c., Broadband Infrastructure and Economic Growth, 2009. g. 3 Šajā indeksā ir aptverti pieci galvenie rādītāji: savienojamība, cilvēkkapitāls,
interneta lietošana, digitālo tehnoloģiju integrēšana un digitālie sabiedriskie pakalpojumi.
EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA
DIGITĀLAIS VIENOTAIS TIRGUS
PLATJOSLA UN E-SAKARI
-
2. lpp.|
pieejamie pierādījumi par iespējamajām politiskajām nostādnēm attiecībā uz to,
kā efektīvi risināt ar platjoslas tīklu
pārklājumu un izmantošanu saistītās problēmas, kā arī apskatīta ES līmenī
pieņemtā pieeja; 4. sadaļā ir ieskicēta laba politikas prakse šo problēmu
risināšanai ES valstīs, jo īpaši aprakstot Nīderlandē un Luksemburgā īstenoto
pieeju attiecībā uz platjoslas izvēršanu.
2. POLITIKAS UZDEVUMI
Lai varētu attīstīties digitālā sabiedrība,
tās locekļiem ir jāspēj pieslēgties internetam. Mūsdienās vairs nepietiek ar
vienkāršu interneta savienojumu. Lai varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko
sniedz viss ar internetu saistīto
pilnveidojumu spektrs, būtiski svarīgs ir ātrs interneta savienojums.
Savienojamība ir digitālās ekonomikas un sabiedrības stūrakmens.
Ar 2017. gada DESI savienojamības rādītāju tiek mērīta platjoslas
infrastruktūras kvalitāte un izvēršana. Lai nodrošinātu konkurētspēju, obligāts
priekšnosacījums ir piekļuve ātriem platjoslas pakalpojumiem. Šo rādītāju
aprēķina kā četru pakārtoto rādītāju — fiksētās platjoslas (33 %), mobilās
platjoslas (23 %), ātruma (33 %) un
pieejamības (11 %) — svērto vidējo. Valsts līmenī iegūtos rādītājus normalizē
mērogā no 0 līdz 1 (1. tabula). Saskaņā ar 2017. gada DESI datiem (1. attēls)
platjoslas infrastruktūras izvēršanas līmenis, tās kvalitāte un pieejamība
(digitālā savienojamība) Eiropas Savienībā ir attīstīta nevienmērīgi.
1. attēls. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss — savienojamības aspekts
Avots: Eiropas Komisija, 2017.
2.1. Platjoslas pārklājums
Digitālajā programmā Eiropai attiecībā uz
platjoslas pārklājumu ir noteikti divi
mērķi: 1) līdz 2013. gadam platjoslai ir jābūt pieejamai visiem eiropiešiem; un
2) līdz 2020. gadam visiem eiropiešiem ir jābūt pieejamam ātrgaitas platjoslas
pārklājumam — vismaz 30 Mb/s.
Pirmais mērķis ir sasniegts, jo pamata
platjosla ir pieejama visiem Eiropas Savienībā, ja ņem vērā visas galvenās
tehnoloģijas (xDSL, kabeļus, [optiskās] šķiedras uz telpām — FTTP, WiMax,
HSPA, LTE un satelītu).
Taču, vērtējot tikai fiksētās un fiksētās bezvadu tehnoloģijas, pārklājums aptver
līdz pat 97,5 % no ES
mājsaimniecībām — nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā (2. attēls).
Apmēram pusē dalībvalstu pārklājums ir
vairāk nekā 99 % mājsaimniecību. Fiksētā tīkla pārklājums visaugstākais ir
dalībvalstīs, kurās ir labi attīstīta DSL
infrastruktūra, un pārsniedz 90 % visās dalībvalstīs, izņemot trīs. Salīdzinājumā
ar citām dalībvalstīm iepaliek Polija, Slovākija un Rumānija, kurās pārklājums
ir mazāks nekā 90 %. Skatoties uz lauku teritorijām, viszemākais fiksētās
platjoslas pārklājums ir Igaunijā, Bulgārijā un Polijā.
0
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
0,7
0,8
0,9
-
3. lpp.|
2. attēls. Fiksētās platjoslas pārklājums valstīs un to lauku teritorijās
Avots: “IHS and Point Topic, Broadband Coverage in Europe 2016”. Šie dati attiecas uz ierīkotajiem fiksētajiem
un fiksētajiem bezvadu platjoslas tīkliem, nav ņemti vērā mobilie bezvadu un satelītu risinājumi.
Attiecībā uz otru mērķi, proti, nodrošināt
ātrgaitas platjoslas pārklājumu visiem
eiropiešiem vismaz 30 MB/s (t. s. nākamās paaudzes piekļuves
tehnoloģijas (NGA)) līdz 2020. gadam, šis pārklājums turpināja palielināties un
tagad ir aptverti 76 % no ES mājsaimniecībām. Šajā ziņojumā NGA
ietver VDSL, kabeļu Docsis 3.0 un FTTP. 2016. gada vidū lielākais NGA
pārklājums bija VDSL, proti, 48 %, un
tam sekoja kabeļu tīkls (44 %) un FTTP (24 %). Lielākā daļa Eiropas kabeļtīklu
uzlabojumu tika veikti līdz 2011. gadam, savukārt VDSL pārklājums tagad ir
2,5 reizes lielāks nekā pirms četriem gadiem. Pagājušajā gadā VDSL
visstraujāk paplašinājās Itālijā, pieaugot
no 41 % līdz 72 %. Ievērojams progress
bija vērojams arī attiecībā uz FTTP (no
10 % 2011. gadā līdz 24 % 2016. gadā), taču FTTP pārklājums joprojām ir zems.
Ierīkošana joprojām tiek koncentrēta
galvenokārt pilsētas teritorijās, savukārt NGA aizvien izplatītāka kļūst lauku
apvidos, aptverot 40 % no
mājsaimniecībām (
3. attēls).
Tas nozīmē, ka platjoslas pārklājuma
kvalitāte pilsētās un lauku apvidos joprojām ir atšķirīga un pastāv
ekonomiskās un sociālās atstumtības risks.
3. attēls. Ātrgaitas platjoslas (nākamās paaudzes piekļuves) pārklājums valstīs un to lauku teritorijās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%Kopā Lauku teritorijāsFiksētās platjoslas pārklājums (2016. gada jūnijā)
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
MT CH BE NL IS PT LU DK UK LV AT CY DE IE SI LT NO ES HU SE EE ES -28 SK CZ FI BG IT RO PL HR FR EL
Kopā Lauku …Nākamās paaudzes piekļuves (FTTP, VDSL un Docsis 3.0 kabelis) pārklājums (2016. gada jūnijā)
-
4. lpp.|
Avots: “IHS and Point Topic, Broadband Coverage in Europe 2016”. Šie dati attiecas uz ierīkotajiem fiksētajiem
un fiksētajiem bezvadu platjoslas tīkliem, nav ņemti vērā mobilie bezvadu un satelītu risinājumi.
Attiecībā uz mobilajiem tīkliem — visās
dalībvalstīs ir ieviesti 4G tīkli. 4G mobilās platjoslas pieejamība
2016. gada jūnijā sasniedza 96 % (4. attēls), salīdzinot ar 86 %
2015. gadā.
LTE visvairāk ir attīstīts Dānijā,
Zviedrijā un Somijā.
Lauku apvidos tvērums ir palielinājies no 36 % 2015. gadā līdz 80 %
2016. gadā.
4G vidējā pieejamība4 (ko aprēķina kā
katra operatora pārklājuma vidējo vērtību) ir nedaudz zemāka par vispārējo
pārklājumu un ir 84 %.
4G vidējais pārklājums apmēram pusei
dalībvalstu ir virs 90 %, bet viszemākais ir Rumānijā, proti, 45 %.
4. attēls. 4G (LTE) pārklājums
Avots: IHS un Point Topic.
4 Tas ir jauns rādītājs, ar ko mēra mobilo telesakaru operatora vidējo pārklājumu katrā valstī. 4G pārklājuma mērījumiem iepriekšējās digitālā progresa ziņojumu versijās tika izmantots cits rādītājs. Ar veco 4G rādītāju mērīja operatoru kopējo pārklājumu, un ar to tika iegūtas augstākas
vērtības nekā ar jauno rādītāju.
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
DK SE FI LT LU PT BE EE CZ IE SI UK HU PL LV NL AT IT DE ES ES-28 EL SK MT FR HR BG CY RO
Kopā Vidēji
4G (LTE) pārklājums (2016. gada jūnijā)
-
5. lpp.|
2.2. Platjoslas izmantošana (platjoslas savienojuma abonēšana)
Eiropas Savienībā 27 % no
mājsaimniecībām ir abonēts ātrgaitas platjoslas pieslēgums, kas nodrošina
vismaz 30 Mb/s. Beļģijā un Nīderlandē divas trešdaļas no mājsaimniecībām jau
abonē ātrgaitas platjoslu, savukārt Horvātijā, Grieķijā, Itālijā un Kiprā
ātrgaitas pakalpojumi joprojām ir retums.
Vienlaikus saskaņā ar Digitālo programmu Eiropai līdz 2020. gadam ir
jānodrošina, ka 50 % no Eiropas mājsaimniecībām ir abonēts pieslēgums
ar ātrumu virs 100 Mb/s (īpaši ātra platjosla). Lai gan tīkli, kas spēj
nodrošināt 100 Mb/s, aptver 49 % no mājsaimniecībām, saskaņā ar datiem par
situāciju 2016. gada jūnijā tikai 11 % no
mājsaimniecībām bija abonējušas īpaši ātro platjoslu. Ātrās un īpaši ātrās
platjoslas izmantošanas lēnā uzsākšana ietekmē Eiropas spēju ieviest
jauninājumus, izplatīt zināšanas, kā arī preces un pakalpojumus, un atstāj lauku
apvidus nošķirtus.
Attiecībā uz fiksētās platjoslas
izmantošanu mājsaimniecībās viszemākais līmenis ir Itālijā, Bulgārijā
un Polijā, kur tas ir būtiski zemāks par Eiropas vidējo līmeni, proti, 72 %.
Luksemburgā un Nīderlandē šādas izmantošanas līmenis ir visaugstākais,
proti, vairāk par 90 % (5. attēls).
5. attēls. Fiksētā platjosla — pamata un ātrās (NGA) platjoslas izmantošana
mājsaimniecībās
Avots: Komisijas dienesti, pamatojoties uz Komunikāciju komitejas un “Eurostat” datiem.
Mobilā platjosla ir platjoslas tirgus
visstraujāk augošais segments. Attiecībā uz mobilās platjoslas izmantošanu —
Eiropas Savienībā uz 100 cilvēkiem ir 84 aktīvās mobilās platjoslas SIM kartes,
salīdzinot ar 34 SIM kartēm pirms četriem gadiem. Šajos pēdējos četros
gados pieaugums ir bijis lineārs, katru gadu tīklam pievienojoties vairāk nekā
40 miljoniem jaunu abonentu.
Ziemeļvalstīs, Igaunijā, Luksemburgā un
Polijā jau tagad ir vairāk nekā 100 abonenti uz 100 cilvēkiem, savukārt
Ungārijā un Grieķijā šo pakalpojumu joprojām izmanto mazāk par 50 %.
Visvairāk mobilo platjoslu abonē lietošanai viedtālruņos, nevis planšetēs
vai klēpjdatoros (6. attēls).
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%Ātrā platjosla Pamata platjosla
Fiksētās platjoslas izmantošana mājsaimniecībās — pamata un ātrā platjosla (vismaz 30 Mbps) (2016. gada jūlijā)
-
6. lpp.|
6. attēls. Mobilās platjoslas izmantošana
Avots: Komisijas dienesti, pamatojoties uz Komunikāciju komitejas un “Eurostat” datiem.
3. ATBILSTOŠO POLITIKAS SVIRU IDENTIFICĒŠANA
Telekomunikācijas tirgi Eiropā mēroga ziņā joprojām ir galvenokārt nacionāli,
reģionāli vai lokāli, ar atšķirīgiem piedāvājuma un pieprasījuma
nosacījumiem. Telekomunikāciju operatoriem ir nacionāla mēroga
stratēģijas, pat ja tie ir lielāku
starptautisku grupu sastāvdaļa. Attiecībā uz telekomunikāciju regulējumu un
spektra politiku ES teritorijā pastāv būtiskas atšķirības, ko nevar pamatot ar
valstij raksturīgiem apstākļiem un kas apgrūtina turpmāko ieguldījumu iespējas
un inovatīvu uzņēmumu rašanos ES līmenī. Tas neļauj ES pilnībā izmantot
visu ES mēroga telekomunikāciju tirgus
potenciālu.
Ar pašreizējiem reglamentējošajiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā
(spēkā kopš 2002. gada un atjaunināti 2009. gadā) valstu tirgi, kas agrāk bija
monopolizēti, tagad ir sekmīgi
liberalizēti. Turklāt ir mazināti šķēršļi ienākšanai tirgū, veicinot efektīvu
konkurenci un izstrādājot vienotus principus attiecībā uz elektronisko sakaru
tirgiem visā ES. Galvenie regulējuma ekonomiskie noteikumi ir izstrādāti,
pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu veikto tirgus analīzi, kurā noteikts, ka
iesākumā ir jāizmanto tiesiskās
aizsardzības līdzekļi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci apstākļos, kad
vienam vai vairākiem operatoriem ir
nozīmīga ietekme (vai dominējošs stāvoklis) tirgū. Tāpēc pašreizējā
regulējuma pamatā ir valsts regulatīvo
iestāžu noteikumu īstenošana 28 dalībvalstīs.
Pašreizējais regulējums kopumā ir bijis
sekmīgs, radot apstākļus efektīvai konkurencei atšķirīgajos nacionālajos
tirgos. Tradicionālie vertikāli integrēto
telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji (“vēsturiskie operatori”) konkurē ar
piekļuves prasītājiem (“jaunpienācējiem”) un ar kabeļtīklu
operatoriem (kas vēsturiski sniedz televīzijas pakalpojumus). Inovācijas
mobilajos platjoslas tīklos ir radījušas jaunu pakalpojumu platformu.
Tomēr, lai gan noteiktos apstākļos pastāv vienprātība, ka piekļuve platjoslas
tīkliem ir jāregulē, joprojām pastāv arī tendence, ka izvēlētie regulējošie
tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir ļoti atšķirīgi.
Šādos apstākļos operatoriem ir grūtāk investēt pārrobežu tīklos un saistītajos
pakalpojumos vai ieiet jaunos tirgos, balstoties tikai uz esošo komerciālo un
tehnisko modeļu paplašināšanu. Tā rezultātā dažādās valstīs patērētājiem un
visu nozaru uzņēmumiem, iespējams, ir
atšķirīga elektronisko komunikāciju pakalpojumu pieejamības kvalitāte; ja
tīklu pieejamības kvalitāte ir zema, tiek kavēta noteiktu ekonomikas noaru
darbība un mazināta iedzīvotāju interese iesaistīties tiešsaistes darbībās.
0%
20%
40%
60%
80%
100%
120%
140%
160%
FI DK SE EE LU PL IE UK CY ES IT NL ES-28 BG FR HR LV AT CZ LT SK DE RO BE MT SI PT EL HU
Mobilās platjoslas izplatība pa valstīm (2016. gada jūlija dati)
-
7. lpp.|
Lai īstenotu savu digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Komisija 2016. gada
14. septembrī pieņēma tādu iniciatīvu un
likumdošanas priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir izvirzīt ES priekšplānā
interneta savienojamības jomā5:
1) tādu jaunu, nesaistošu savienojamības mērķu kopums, kas
paredzēti tam, lai sasniegtu konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu
līdz 2025. gadam6;
2) jauns Eiropas Elektronisko sakaru kodekss7, kurā apvienotas četras
spēkā esošās telekomunikāciju direktīvas (Pamatdirektīva, Atļauju
izsniegšanas direktīva, Piekļuves direktīva un Universālā pakalpojuma
direktīva), un atjaunināta Regula, ar ko izveido Eiropas Elektronisko
komunikāciju regulatoru iestādi
(BEREC)8; 3) Regula par atbalstu vietējām
kopienām, nodrošinot bezvadu interneta (Wi-Fi) brīvu pieejamību
iedzīvotājiem publiskās vietās9 (WiFi4EU);
4) Rīcības plāns par 5G ieviešanu ES10.
3.1. Savienojamības mērķi
konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus izveidei līdz 2025. gadam
Pamatojoties uz ES pašreizējiem mērķiem 2020. gadam platjoslas jomā,
Komisija ir izstrādājusi vīziju par Eiropas gigabitu sabiedrību. Īstenojot šo vīziju,
ļoti augstas veiktspējas tīklu pieejamība
un izmantošana ļautu digitālajā vienotajā tirgū plaši izmantot un attīstīt produktus,
pakalpojumus un lietotnes.
Jaunie mērķi 2025. gadam ir šādi:
5 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-
16-3008_lv.htm. 6 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110. 7 https://ec.europa.eu/digital-single-
market/news-redirect/34112. 8 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114. 9 https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228. 10 https://ec.europa.eu/digital-single-
market/news-redirect/34115.
1) visiem galvenajiem sociāli ekonomiskajiem virzītājspēkiem,
piemēram, skolām, augstskolām,
pētniecības centriem, transporta mezgliem, visiem sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, slimnīcām un pārvaldes iestādēm, kā
arī uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, ir jābūt
iespējai izmantot īpaši ātrdarbīgus gigabitu savienojumus (kas
lietotājiem ļauj lejupielādēt/augšupielādēt 1 gigabitu
datu sekundē);
2) visās Eiropas mājsaimniecībās neatkarīgi no tā, vai tās atrodas
laukos vai pilsētās, ir jābūt iespējai izmantot pieslēgumu, kas nodrošina
lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s un kuru var pārveidot gigabitu
pieslēgumā (1000 Mb/s); 3) visās apdzīvotajās teritorijās, kā arī
gar svarīgākajiem autoceļiem un
dzelzceļiem ir jānodrošina nepārtraukts 5G pārklājums, proti,
piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas. Kā starpposma mērķis tiek
noteikts, ka līdz 2020. gadam katras ES valsts vismaz vienā lielā pilsētā ir
jābūt komerciāli pieejamam 5G tīklam.
Tiek lēsts, ka savienojamības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē būs
nepieciešami ieguldījumi EUR 500 miljardu apmērā. Šiem naudas
līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no privātiem avotiem. Taču, ņemot vērā
pašreizējās ieguldījumu tendences,
visticamāk, būs ieguldījumu iztrūkums EUR 155 miljardu apmērā.
3.2. Jaunais Eiropas Elektronisko
sakaru kodekss
Lai risinātu ar ieguldījumiem saistītās
problēmas, Komisija ir ierosinājusi
modernizēt pašreiz spēkā esošo ES telekomunikāciju regulējumu, kas pēdējo
reizi tika atjaunināts 2009. gadā. Pašlaik likumdevēji apspriež jauno Eiropas
Elektronisko sakaru kodeksu.
Šajā kodeksā ir ierosināts pievērst
uzmanību tālāk uzskaitītajiem aspektiem.
http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3008_lv.htmhttp://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3008_lv.htmhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34114https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34115https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34115
-
8. lpp.|
- Lielāka konkurence un paredzamība attiecībā uz
ieguldījumiem: lai arī kurā sektorā
ieguldītāji darbotos, viņiem ir nepieciešama ilgtermiņa noteiktība. Tas
nozīmē, ka ir jābūt stabilai normatīvajai videi, kas mazina atšķirības starp
normatīvajām praksēm visā ES. Kodeksā tiek ierosināts piemērot tirgus
regulējumu tikai tad, ja to prasa tiešā lietotāja intereses un ja komerclīgumi
starp operatoriem nenodrošina konkurētspējīgus rezultātus. Ar jauno
kodeksu regulējums tiks ievērojami
samazināts gadījumos, ja konkurējoši operatori kopīgi iegulda līdzekļus ļoti
augstas kapacitātes tīklos un sekmē mazāku tirgus dalībnieku dalību
investīciju projektos, pateicoties izmaksu apvienošanai, liela apjoma šķēršļu
pārvarēšanai utt. Ar jaunajiem noteikumiem ir paredzēts padarīt
ieguldījumus paredzamākus
“pionieriem”, kuri uzņemas risku ieguldīt šādos tīklos zonās, kas ir mazāk
rentablas, piemēram, lauku reģionos. Šajā jaunajā kodeksā runa vairs nav tikai
par konkurenci attiecībā uz piekļuvi tīkliem, bet arī par konkurenci attiecībā
uz ieguldījumiem šajos tīklos.
- Radiofrekvenču labāks
izmantojums: īpaši svarīgi ir mazināt atšķirības starp reglamentējošo praksi
ES radiofrekvenču spektra jomā, kas ir bezvadu sakaru galvenais izejmateriāls.
Šajā kodeksā ir ierosināts piešķirt ilgtermiņa licences, vienlaikus nosakot
arī stingrākas prasības, lai spektrs tiktu
izmantots efektīvi un lietderīgi. Tajā arī ir ierosināts koordinēt pamatparametrus,
piemēram, piešķīrumu laika grafiku, lai spektrs tiktu laists ES tirgū savlaicīgi, un
tuvināt politiku attiecībā uz spektriem, lai piedāvātu pilnīgu bezvadu pārklājumu
visā ES.
- Pastiprināta patērētāju aizsardzība
jomās, kur ar vispārīgiem noteikumiem patērētāju aizsardzības jomā nevar
atrisināt nozarei raksturīgas problēmas. Pateicoties atjauninātiem noteikumiem,
būs vieglāk nomainīt piegādātāju gadījumos, kad patērētāji ir
parakstījušies uz pakalpojumu
komplektu (kas ietver internetu, tālruni, televīziju, mobilo telefoniju utt.), un
nodrošināt, ka neaizsargātajām iedzīvotāju grupām (piem., veciem
cilvēkiem, personām ar invaliditāti un
tiem, kas saņem sociālo palīdzību) ir tiesības noslēgt cenas ziņā pieejamus
līgumus par interneta pieslēgumu.
- Drošāka tiešsaistes vide lietotājiem un taisnīgāki noteikumi visiem tirgus
dalībniekiem: atsevišķi noteikumi ir jāattiecina arī uz jaunajiem tiešsaistes
dalībniekiem, kuri piedāvā
pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piedāvā tradicionālie operatori, lai
cita starpā garantētu, ka tiek piemērotas drošības prasības (kuru mērķis ir panākt,
ka tīkli un serveri ir droši). Ir ierosināts arī paredzēt nākotnē iespēju lietotājiem
sazināties ar ES neatliekamās palīdzības numuru 112, izmantojot šos tiešsaistes
pakalpojumus. Tas lietotājiem neradīs
papildu izmaksas.
Komisija arī ir ierosinājusi stiprināt valstu regulatoru un aģentūras
BEREC lomu, lai garantētu noteikumu saskaņotu un paredzamu piemērošanu
visā digitālajā vienotajā tirgū, samazinot
pašreizējo sadrumstalotību un neatbilstības. Ierosinājums pārveidot
BEREC par pilntiesīgu aģentūru pilnībā saskan ar piedāvāto jauno Eiropas
Sakaru kodeksu, kurā ir noteikts, kurās jomās BEREC ir jāsniedz ieguldījums, lai
sasniegtu savienojamības un normatīvās saskanības mērķus (piem., pārrobežu
jautājumi, vadlīnijas valsts regulatīvajām
iestādēm).
Jo īpaši attiecībā uz platjoslu joprojām ļoti būtiska elektronisko sakaru
regulējuma sastāvdaļa ir regulējums par piekļuvi tīkliem, kas pieder
operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme
tirgū. Tas nozīmē, ka šie operatori turpinās nodrošināt citiem operatoriem
piekļuvi saviem tīkliem par maksu un ka regulatori varēs iejaukties, ja tas netiks
darīts. Taču ir ierosināts vienkāršot un pielāgot šādas piekļuves piešķiršanas
nosacījumus, lai stimulētu jaunu augstas veiktspējas tīklu izvēršanu. Turklāt,
pamatojoties uz pašreizējo paraugpraksi
Eiropas Savienībā, Komisija ierosina mērķtiecīgāku pieeju, lai garantētu, ka
pienākums nodrošināt piekļuvi tiek noteikts tikai vajadzības gadījumā, lai
novērstu tirgus nepilnības. Komisija
-
9. lpp.|
ierosina arī pašlaik spēkā esošo maksimālo triju gadu tirgus pārskata
periodu pagarināt līdz pieciem gadiem,
lai operatoriem nodrošinātu stabilāku normatīvo vidi.
Lai labāk pielāgotu regulējumu un
stimulētu ieguldījumus apvidos, kuros nav pietiekamas pakalpojumu
pieejamības, ierosinātajā Kodeksā tiks noteikta prasība valsts regulatoriem
atzīmēt kartē plānotos ieguldījumus tīklā
un izsludināt uzaicinājumus izteikt ieinteresētību izvērst tīklu teritorijās,
kurās nav plānots veidot ļoti augstas veiktspējas tīklu. Lai uzlabotu
ieguldījumu noteiktību, ierosinātajā regulējumā regulatoriem tiek dotas
pilnvaras vērsties pret operatoriem, kas novirzās no saviem
-
10. lpp.|
nodomiem, par kuriem viņi tika paziņojuši, attiecībā uz šīm teritorijām.
Šādā veidā Kodekss stimulēs alternatīvu
tīklu operatorus, kuri koncentrējas uz mazākām ģeogrāfiskajām zonām, un
veicinās kvalitatīvas savienojamības nodrošināšanu iedzīvotājiem ārpus
pilsētām.
Turklāt tiek piedāvāti divi modeļi, kas ļauj operatoriem samazināt savu
regulējuma radīto slogu, proti:
1) līdzieguldījums: konkurence veicina
ieguldījumus, jo īpaši tad, ja ir iespējama infrastruktūras konkurence
(piem., blīvi apdzīvotās teritorijās). Citās teritorijās līdzieguldījums var
palīdzēt apvienot resursus un
samazināt izvēršanas izmaksas. Tas dod citiem operatoriem, kas vēlas
veikt ieguldījumus, reālistiskāku iespēju to darīt un ļautu
dominējošiem operatoriem, kas modernizē savus tīklus, nošķirt sevi
no tiem, kas neveic ieguldījumus. Šāda pieeja mudina dažādus tirgus
dalībniekus jau no paša sākuma
apvienot savus spēkus, lai izvērstu augstas veiktspējas tīklus un pilnībā
gūtu labumu no tiem. Tā kā pieaug tīkla jauda, šāda pieeja spēj arī
stimulēt jaunu komerciālo piekļuves līgumu noslēgšanu. Turklāt cilvēki,
kas dzīvo mazāk apdzīvotās teritorijās, gūs priekšrocības no tā,
ka straujāk tiek izvērsti ļoti augstas
veiktspējas tīkli, kurus atbalsta šie modeļi;
2) tikai vairumtirdzniecība: tirgus
dalībnieki, kas īsteno no privātiem līdzekļiem finansētus ieguldījumus
tīklos un tikai pēc tam pārdod vai iznomā piekļuvi tiem, nepiedāvājot
pakalpojumus tiešajiem lietotājiem,
arī gūs priekšrocības, ko sniedz atviegloti piekļuves nodrošināšanas
pienākumi, ja tie joprojām tiek uzskatīti par dominējošiem tirgus
dalībniekiem. Piedāvājot piekļuvi vairākiem pakalpojumu sniedzējiem,
ieguldītājs var apvienot ieņēmumus un nodrošināt labāku ienesīgumu no
kapitāla, kas vajadzīgs
infrastruktūras izveidei.
Noteikumi, kas ļauj labāk koordinēt radiofrekvenču spektra piešķiršanu,
atvieglos šo procesu arī ieguldītājiem, jo
īpaši izvēršot darbību pāri robežām. Šajā kodeksā ir ierosināts piešķirt ilgtermiņa
licences, lai stimulētu ieguldījumus, vienlaikus nosakot stingras prasības, lai
spektrs tiktu izmantots efektīvi un lietderīgi. Tiek ierosināts arī koordinēt jo
īpaši spektra piešķiršanas laiku un tos licences nosacījumus, kas visvairāk
ietekmē tirgus struktūru un uzņēmumu stratēģijas, lai nodrošinātu, ka spektrs
tiek savlaicīgi darīts pieejams ES tirgū.
Ar jaunajiem noteikumiem tiks samazinātas tās telekomunikāciju
operatoru izmaksas, kas rodas, tiem darbojoties vairākās valstīs, tādējādi
veicinot iekšējā tirgus izveidi.
Bezvadu platjosla būtiski veicina ātru
platjoslas pieslēgumu nodrošināšanu cilvēkiem attālos reģionos un inovatīvu
pakalpojumu pieejamību, izmantojot mobilās ierīces (piem., viedtālruņus,
planšetes un klēpjdatorus), jebkur visā Eiropā. Efektīvi izmantojot
radiofrekvenču spektru, ko veicina harmonizētā spektra piekļuves
nosacījumi, nodrošinot bezvadu iekārtu
savstarpēju izmantojamību un apjomradītus ietaupījumus, ar
digitālajiem produktiem un pakalpojumiem varēs atbalstīt
iedzīvotājus visos dzīves aspektos un virzīt Eiropas ekonomikas atveseļošanos.
3.3. WiFi4EU
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji — no
pārvaldes iestādēm līdz bibliotēkām, universitātēm un slimnīcām — aizvien
vairāk attīsta bezvadu lokālos tīklus (Wi-Fi) savai iekšējai lietošanai, taču ļoti
bieži — arī apmeklētājiem. Pamatojoties uz šo praksi, Komisija ir ierosinājusi
izveidot kuponu shēmu ar budžetu
EUR 120 miljonu apmērā, lai palīdzētu ieinteresētajām vietējām iestādēm
piedāvāt bezmaksas Wi-Fi pieslēgumus, piemēram, sabiedriskajās ēkās un ap
tām, veselības aprūpes centros, parkos un laukumos. Paredzams, ka līdz
2020. gadam 6000–8000 pašvaldības izmantos priekšrocības, ko sniedz šī
jaunā shēma.
-
11. lpp.|
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada maijā panāca politisku
vienošanos par WiFi4EU iniciatīvu un tās
finansējumu.
3.4. 5G rīcības plāns
5G rīcības plāns ir galvenā iniciatīva, kas
paredzēta tirgus un ieguldījumu problēmu risināšanai saistībā ar
komerciālo 5G pakalpojumu ieviešanu visā Eiropā līdz 2020. gadam. Proti,
Komisija kopā ar ieinteresētajām
personām risinās politikas jautājumus un novērsīs normatīvos šķēršļus, kas kavē
izvēršanu, piemēram, veicinot savlaicīgu radiofrekvenču spektra pieejamību,
labvēlīgākus nosacījumus mazo šūnu izvēršanai vai risinot nozarei raksturīgās
problēmas, kas kavē izvērst konkrētus pakalpojumus. Šī rīcība papildinās
vispārējo pozitīvo ietekmi, ko sniedz
reglamentējošo noteikumu pārskatīšana. Sekmes ir atkarīgas no visu tirgus
dalībnieku brīvprātīgas un savstarpēji izdevīgas koordinācijas.
Plānā paredzēts arī paātrināt jaunu, uz
savienojamības bāzes veidotu inovācijas
ekosistēmu izstrādi, apvienojot kopīgajā 5G darba programmā visus Eiropas
partnerus, publiskos un privātos dalībniekus, kas pārstāv visas attiecīgās
nozares — no telekomunikācijām līdz loģistikai, transportam, enerģētikai,
veselības aizsardzībai un ražošanai.
Turklāt plāns sasaista nepārtrauktos
centienus 5G pētniecības un izstrādes jomā ar nākotnes tirgus izveidi. Tajā būs
iekļautas progresīvas 5G demonstrēšanas darbības un liela
mēroga izmēģinājumi pirms laišanas tirdzniecībā, kā arī saskanīga ES
stratēģija attiecībā uz 5G standartizāciju.
Visbeidzot, ir paredzēts, ka plāns kalpos kā skaidrs ceļvedis publiskiem un
privātiem ieguldījumiem 5G infrastruktūras objektos ES, ņemot vērā
to, cik stratēģiski svarīga ekonomikai un sabiedrībai ir 5G savienojamība.
Plāns ir izstrādāts, balstoties uz Komisijas daudzajiem līdz šim
īstenotajiem centieniem nodrošināt ES līderpozīcijas 5G izstrādē pasaulē. Jau
2013. gadā Komisija uzsāka publisko un privāto partnerību attiecībā uz 5G,
piešķirot ES finansējumu EUR 700 miljonu apmērā no programmas
“Apvārsnis 2020” līdzekļiem un nosakot
šīs sadarbības periodu līdz 2020. gadam. Tas tika darīts, lai piesaistītu privātā
sektora līdzekļus vismaz EUR 3,5 miljardu apmērā. Komisija arī
divpusēji sadarbojas ar saviem darījumu partneriem vairākās stratēģiski svarīgās
tirdzniecības partnervalstīs, proti, Dienvidkorejā, Japānā, Ķīnā un Brazīlijā,
lai veicinātu 5G kopīgu pilnveidošanu. ES ir arī cieši kontakti ar galvenajām
organizācijām ASV.
3.5. Piešķirtais spektrs e-
komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, tostarp bezvadu
platjoslai
Viens no galvenajiem 2012. gadā
pieņemtās Radiofrekvenču spektra
politikas programmas (RSPP) mērķiem bija līdz 2015. gadam identificēt vismaz
1200 MHz radiofrekvenču spektra, kas būtu piemērots bezvadu platjoslas
pakalpojumiem. Katra dalībvalsts ir individuāli atbildīga par to, lai tiktu
piešķirtas tiesības lietot minēto spektru.
Dažām dalībvalstīm vēl aizvien ir
jāpabeidz atļauju piešķiršanas process jau saskaņotajās joslās, kā prasīts
Radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP). Eiropas Parlaments
un Padome 2017. gada maijā pieņēma Lēmumu (ES) 2017/899, kurā tika
noteikts, ka 2020. gada 30. jūnijs ir
galvenais termiņš, no kura dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot 700 MHz frekvenču
joslu zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas
elektronisko sakaru pakalpojumus, tikai saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem
nosacījumiem, ko Komisija noteikusi Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/687.
Vienlaikus Komisija un dalībvalstis
izstrādā iespējamo 1,5 GHz joslas paplašināšanas veidu, kā arī tehnisko
nosacījumu grozījumus 900 MHz un 1800 MHz joslām, lai veicinātu IoT (lietu
interneta) izmantošanu.
Kamēr ES tuvojas 1200 MHz mērķa
sasniegšanai, dažām dalībvalstīm vēl joprojām ir jāpiešķir vairāk nekā 30 %
no harmonizētā spektra. No vienas puses, tikai Somija, Francija un Vācija
-
12. lpp.|
jau ir piešķīrušas 700 MHz joslu (5G joslas aizsākums), savukārt dažās
dalībvalstīs pārprofilēšanas process
varētu ilgt vairākus gadus. No otras puses, tiek ziņots, ka tirgū nav
pieprasījuma pēc frekvencēm virs 1 GHz. Tomēr situācija mainās, arī tāpēc, ka
pieaug interese par augstfrekvences joslām, ņemot vērā 5G izvēršanu, un jo
īpaši interese ir par 3,4–3,8 GHz joslu, kas identificēta kā 5G joslas aizsākums.
Pārskats par stāvokli dalībvalstīs attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesu
joslām, kas Radiofrekvenču spektra
politikas programmā ir paredzētas bezvadu platjoslas elektronisko
komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, ir dots 2. tabulā.
4. POLITIKAS STĀVOKĻA IZPĒTE
4.1. Labas prakses piemēri
Platjosla Nīderlandē
Nīderlandes rādītāji ir virs vidējiem, un
tā ieņem pirmo vietu savienojamības
ziņā. Gan platjoslas, gan ātrgaitas platjoslas pārklājuma ziņā Nīderlande ir
ES dalībvalstu pirmajā trijniekā. Platjoslas pakalpojumi ir pieejami visā
valstī (izmantojot fiksētos, mobilos un satelīttīklus), un platjosla un NGA tiek
plaši izmantoti. Taču nedaudz sliktāki rādītāji Nīderlandei ir 4G pārklājuma,
mobilās platjoslas izmantošanas un
spektra harmonizēšanas jomā.
2016. gada jūlijā Ekonomikas ministrija publicēja jauno digitalizācijas
programmu, kurā ieskicēja darbības Nīderlandes ekonomikas turpmākās
digitalizācijas jomā 2016./2017. gadam.
Kopumā Nīderlande attiecībā uz platjoslas stratēģiju ir izvēlējusies izvērst
infrastruktūru uz tirgus nosacījumiem. Svarīgi atzīmēt, ka Nīderlande ir
uzsvērusi, ka pašvaldību galvenais uzdevums ir radīt labus apstākļus,
piemēram, plānot un koordinēt rakšanas darbus, saīsināt licencēšanas procedūras
un samazināt to izmaksas, veicināt
lietotņu un pakalpojumu izstrādi un izmantošanu. Ja neizdodas izvērst
infrastruktūru uz tirgus nosacījumiem, vietējie un reģionālie tirgus dalībnieki var
palīdzēt un sniegt finansējumu un finanšu instrumentus. Turklāt valdība
atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas veidot pašfinansētus platjoslas tīklus,
piemēram, samensnelinternet.nl —
zināšanu platformu, kas sniedz informāciju par dažādiem realizācijas
stadijā esošu platjoslas projektu aspektiem.
Laika gaitā Nīderlande saglabā savu
nosacīti labo virzības tempu, nodrošinot nozares konkurētspēju. Tomēr, lai
turpinātu atvieglot ieguldījumus
infrastruktūrā, ir jāpabeidz Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas
transponēšana.
Nīderlande vēlas uzņemties svarīgu lomu Eiropas 5G pakalpojumu sniegšanas
stratēģijā. Lai paātrinātu inovācijas 5G
jomā, valsts pārvaldes iestādes un nozare ir uzsākušas iniciatīvu
Fieldlab 5G, kuru izmantojot, dažādi uzņēmumi var gūt inovatīvas
piemērošanas pieredzi tādās jomās kā lauksaimniecība, aprūpe, enerģētika,
dzīves vide, satiksme un loģistika. Turklāt ir sākti sagatavošanas darbi 5G
daudzjoslu izsolei, kas varētu notikt
2019. gadā.
Platjosla Beļģijā
Beļģija ir viena no vadošajām valstīm
Eiropā savienojamības nodrošināšanas ziņā. Valstī ir pilnīgs pārklājums, un
99 % no valsts teritorijas ir ātrgaitas tīklu pārklājums (vismaz 30 Mb/s).
Beļģijā 80 % mājsaimniecību abonē fiksēto platjoslu, un 81 % no tām abonē
ātrgaitas platjoslu.
Lai saglabātu savas līderpozīcijas,
Beļģijai ir jāatrisina divas problēmas ātrā interneta savienojamības jomā:
pirmkārt, ir jāturpina palielināt mobilās platjoslas izmantošanu; otrkārt, valstij ir
jāmudina izvērst īpaši ātrās platjoslas savienojumus (virs 100 Mb/s). Salīdzinot
ar Beļģijas vispārējo sniegumu, tā
nedaudz atpaliek mobilā interneta izmantošanas jomā, un tās mobilās
platjoslas pieslēgšanas rādītājs ir zem ES vidējā rādītāja. Beļģijas valdība ir
apņēmusies īstenot ambiciozu digitalizācijas programmu, kas paredz
līdz 2020. gadam piešķirt lietotājiem piekļuvi 1 Gb/s savienojamībai un
sasniegt pat vēl labāku DESI pakāpi. Lai
-
13. lpp.|
sasniegtu šos mērķus, uzsvars tiek likts uz tirgus virzītām investīcijām, ko
atbalsta labvēlīga normatīvā vide. Cieši
sadarbojoties federālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī, tiek gatavots plāns,
kas paredz nosegt “baltās zonas”, kurās pašlaik ir nepietiekama fiksētā un mobilā
tīkla savienojamība. Turklāt 2016. gada nolīgumā, ko noslēgusi Valonijas valdība
ar nozari par bezvadu infrastruktūras izvēršanas veicināšanu apmaiņā pret
nodokļu atvieglojumiem, ir sniegta norāde par iespējamiem digitālo sakaru
tīklu izveides veicināšanas veidiem.
Lai turpinātu attīstīt savienojamību un
sasniegtu Gigabitu sabiedrības mērķi līdz 2020. gadam, Beļģijai būs jāturpina
veicināt platjoslas izmantošanu, kā arī vadošās klases mobilās infrastruktūras
izveidi. Šajā saistībā turpmāku virzību
varētu nodrošināt mērķtiecīga infrastruktūras attīstības veicināšana
apvienojumā ar tādu mobilo savienojamības risinājumu stimulēšanu,
kas sniedz pievienoto vērtību. Izmaksu samazināšanas direktīvas ātra ieviešana
būs nozīmīgs elements, kas ļaus atvieglot normatīvo slogu operatoriem,
tāpat kā labāka koordinācija starp
pašvaldībām attiecībā uz izvēršanas nosacījumiem, kuras rezultātā varētu
izdot reģionālas vadlīnijas.
4.2. Patērētāju aspekti
Kopš 2002. gada Eiropas Savienībā ir
būtiski samazinājušās mobilo sakaru
pakalpojumu cenas visos izmantojuma veidos. Laikposmā no 2006. līdz
2010. gadam tās samazinājās vismaz par 30 % (7. attēls).
Attiecībā uz platjoslu — fiksētās
platjoslas cenas ir būtiski samazinājušās kopš 2012. gada, lai gan no 2015. gada
šī tendence ir palēninājusies (7. attēls).
7. attēls. Platjoslas mazumtirdzniecības cenas saskaņā ar pirktspējas paritāti
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2013 2014 2015 2016
12–30 Mbps 30–100 Mbps
Platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP)* — atsevišķi piedāvājumi (2013–2016)
-
14. lpp.|
Avots: Empirica, Fixed Broadband Prices in Europe 2016 (SMART 2016/0044).
Avots: Empirica, Fixed Broadband Prices in Europe 2016 (SMART 2016/0044). Piezīme. Nav datu par Somiju un Dāniju.
5. NODERĪGI RESURSI
Digitālais vienotais tirgus
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-final
Digitālā progresa ziņojums https://ec.europa.eu/digital-single-market/digital-scoreboard
0
10
20
30
40
50
60
70
2013 2014 2015 2016
12–30 Mbps 30–100 Mbps
Platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP)* — komplekts, kurā ietilpst
platjosla, fiksētā telefonija un televīzija (2013–2016)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
BE BG CZ DK DE EE EL ES FR HR IE IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK ES-28
12–30 Mbps 30–100 Mbps
Fiksētas platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP) — atsevišķi piedāvājumi (2016. gada rudens)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
BE BG CZ DE EE EL ES FR HR IE IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK SE UK ES-28
12–30 Mbps 30–100 Mbps
Fiksētas platjoslas mazumtirdzniecības cenas (EUR PPP) — komplekts, kurā ietilpst platjosla, fiksētā telefonija un televīzija (2016. gada oktobris)
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-finalhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-single-market-strategy-europe-com2015-192-finalhttps://ec.europa.eu/digital-single-market/digital-scoreboard
-
15. lpp.|
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) https://ec.europa.eu/digital-single-market/desi
Paziņojums un dienestu darba dokuments
Connectivity for a Competitive Digital Single Market – towards a European Gigabit Society
Rīcības plāns un dienestu darba dokumenta paziņojums — 5G Eiropai
Priekšlikums: Eiropas Elektronisko sakaru kodekss
Priekšlikums Regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC)
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berec
Priekšlikums Regulai par interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās un sabiedriskās telpās (WiFi4EU)
https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228
Datums: 2017. gada 22. novembris
https://ec.europa.eu/digital-single-market/desihttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34110https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-5g-europe-action-plan-and-accompanying-staff-working-documenthttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34112https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berechttps://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposed-regulation-establishing-body-european-regulators-electronic-communications-berechttps://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228https://ec.europa.eu/digital-single-market/news-redirect/34228
-
16. lpp.|
PIELIKUMS
1. tabula. Digitālās ekonomikas un sabiedrības 2016. gada indekss. Savienojamība
Valsts nosaukums Valsts kods Rezultāts (0–1)11
Nīderlande NL 0,81
Luksemburga LU 0,78
Beļģija BE 0,77
Dānija DK 0,76
Zviedrija SE 0,75
Apvienotā Karaliste UK 0,74
Vācija DE 0,71
Lietuva LT 0,70
Malta MT 0,67
Portugāle PT 0,67
Īrija IE 0,64
Somija FI 0,64
Latvija LV 0,63
Ungārija HU 0,63
Austrija AT 0,63
Eiropas Savienība (28) ES-28 0,63
Čehijas Republika CZ 0,62
Igaunija EE 0,62
Spānija ES 0,59
Slovēnija SI 0,57
Francija FR 0,55
Kipra CY 0,54
Rumānija RO 0,54
Slovākija SK 0,54
Itālija IT 0,53
Polija PL 0,52
Bulgārija BG 0,52
Grieķija EL 0,48
Horvātija HR 0,45
11 Lai apkopotu dažādās vienībās izteiktus rādītājus DESI rādītājos un pakārtotajos rādītājos, tie
tika normalizēti. Normalizācija tika veikta, izmantojot min./maks. metodi, saskaņā ar kuru katru rādītāju lineāri projicē mērogā no 0 līdz 1. Pozitīviem rādītājiem (t. i., tādiem, kuriem jo lielāks rādītājs, jo labāk) vērtību “0” normalizētajā mērogā piešķir rādītāja oriģinālā diapazona minimālajai
vērtībai, bet vērtību “1” — rādītāja diapazona maksimālajai vērtībai. Negatīvā virziena rādītājiem piešķiršanas kārtība ir pretēja. Lai varētu veikt indeksa rezultātu salīdzināšanu laikā, tika fiksēta katra rādītāja normalizācijai izmantotā minimālā un maksimālā vērtība, un tās tiks izmantotas DESI
turpmāko versiju normalizācijai.
-
17. lpp.|
2. tabula. Stāvoklis dalībvalstīs attiecībā uz to, kā noris atļauju piešķiršanas process par tādu joslu izmantošanu, kas Radiofrekvenču spektra politikas programmā paredzētas bezvadu platjoslas elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai
Josla Apakšjosl
a
700 MHz
800 MHz
900 MHz
1500 MHz
1800 MHz
2,5–2,69 GH
z
3,4–3,8 GHz
3,4–
3,6 GHz
3,6–
3,8 GHz
pieejamai
s spektrs (MHz)
60 70 150 190 200 200
AT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
O
BE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ O
BG O √√√ √√√ L √√√ (vismaz
daļēji)
O
CY √√√ √√√ √√√ √√√ L L
CZ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
√√√
DE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
DK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
/ L
√√√
(vismaz daļēji) / L
EE √√√ √√√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
√√√ √√√
EL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma
z daļēji)
L
ES √√√ √√√ √√√ √√√ O
FI √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
L
FR √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
L
HR √√√ √√√ √√√ L √√√ (vismaz
daļēji) / L
L
HU √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)
√√√ (vismaz
daļēji)
L
IE √√√ √√√ √√√ O √√√ (vismaz
daļēji)
√√√
IT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma
√√
-
18. lpp.|
z daļēji)
LT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
√√√ (vismaz daļēji)
LU √√√ √√√ √√√ √√√ L L
LV √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)
√√√
MT √√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
L √√√
(vismaz daļēji)
L
NL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
L
PL √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
PT √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
RO √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz
daļēji)
√√√ (vismaz daļēji)
SE √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (vismaz daļēji)
√√√
SI √√√ √√√ √√√ √√√ √√√
(vismaz daļēji)
/ L
√√√
(vismaz daļēji) / L
SK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (daļēji) / √√
UK √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ √√√ (visma
z daļēji)
√√√ (daļēji)
/ √√
√√√ — izdarīts; √√ — notiek atļauju izsniegšanas process; L — vairāk nekā pusei joslas nav pieprasījuma; O — nav plāna / nav informācijas
1. Ievads2. Politikas uzdevumi2.1. Platjoslas pārklājums2.2. Platjoslas izmantošana (platjoslas savienojuma abonēšana)
3. Atbilstošo politikas sviru identificēšana3.1. Savienojamības mērķi konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus izveidei līdz 2025. gadam3.2. Jaunais Eiropas Elektronisko sakaru kodekss3.3. WiFi4EU3.4. 5G rīcības plāns3.5. Piešķirtais spektrs e-komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, tostarp bezvadu platjoslai
4. Politikas stāvokļa izpēte4.1. Labas prakses piemēri4.2. Patērētāju aspekti
top related