energoefektivitĀtes pasĀkumu izvĒrtĒjums un to - … · 6 pētījuma mērķis veikt...
Post on 28-Mar-2019
227 Views
Preview:
TRANSCRIPT
ENERGOEFEKTIVITĀTES
PASĀKUMU
IZVĒRTĒJUMS UN TO
IETEKME UZ TELPU
MIKROKLIMATU
TIPVEIDA PIRMSSKOLAS
IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM
LATVIJĀ
2015
Pētījuma pasūtītājs: biedrība Passive House Latvija Pētījuma izstrādātājs: SIA “EU Bizness”
Sadarbības partneris:
Latvijas Republikas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
SIA EU Bizness | Prūšu iela 19 - 24, Rīga
2
Izmantotie saīsinājumi
ES Eiropas Savienība
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
MK Ministru kabinets
GWP Globālās sasilšanas potenciāls
PEI primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem
PII Pirmsskolas izglītības iestādes
CO2 Oglekļa dioksīds
3
Saturs
Ievads ............................................................................................................................. 4
1. Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto projektu datu analīze .................................... 7
1.1. Monitoringa datu analīze .................................................................................... 9
1.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu analīze ................................... 16
2. Padziļināta pirmsskolas izglītības iestādes analīze .................................................. 20
2.1. Projekta dokumentācijas raksturojums ............................................................. 20
2.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas ................................ 31
2.3. Iekštelpu mikroklimata novērtējums ................................................................. 33
2.3.1. Energoefektivitāte un mikroklimats – teorētiskais pamatojums ................ 33
2.3.2. Mikroklimata novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē ....... 40
2.4. Ilgtspējas un dzīves cikla analīze ...................................................................... 49
2.4.1. Ēkas dzīves cikla novērtējuma teorētiskais pamatojums ........................... 49
2.4.2. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robeža analizētajā pirmsskolas izglītības
iestādē .................................................................................................................. 51
2.4.3. Ietekmes uz vidi novērtējuma teorētiskais pamatojums ............................ 53
2.4.5. Ietekmes uz vidi novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē .. 56
2.4.3. Ekonomiskais novērtējuma teorētiskais pamatojums ................................ 64
2.4.6. Ekonomiskais novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē ...... 69
3. Apkopojums un rekomendācijas .............................................................................. 75
3.1. Apkopojums .................................................................................................. 75
3.2. Rekomendācijas ............................................................................................ 79
Pielikumi ...................................................................................................................... 83
4
Ievads
Visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā (ES), saskaras ar vēl nebijušiem
izaicinājumiem, kurus rada energoresursu nepieciešamība un aizvien lielāka atkarība
no fosilo energoresursu importa, kā arī nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti1
identificē, ka energoefektivitāte ir vērtīgs līdzeklis šo problēmu risināšanai. Veicot
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus var uzlabot energoapgādes drošību,
samazināt primārās enerģijas patēriņu un enerģijas importu, un rentablā veidā
samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
Apskatot kopējo Eiropas Savienības energobilanci, gandrīz 40 % enerģijas
galapatēriņa un 36 % SEG emisiju rodas mājokļos, birojos, veikalos un citās ēkās. Ir
identificēts, ka ēku energoefektivitātei ir arī otrais lielākais neizmantotais un izmaksu
ziņā efektīvākais enerģijas ietaupīšanas potenciāls tūlīt aiz enerģētikas sektora.
Turklāt ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ir svarīgi papildieguvumi, tostarp
jaunas darbvietas, enerģētiskās nabadzības novēršana, labāka veselība, lielāka
enerģētiskā drošība un rūpnieciskā konkurētspēja2.
Kopš iestāšanās ES arī Latvijā energoefektivitātes paaugstināšana ir kļuvusi
par vienu no prioritātēm. Ar dažādu finanšu instrumentu un programmu atbalstu
(piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds
(ESF), Kohēzijas fonds (KF); Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI);
pašvaldību finansējums u.c.) tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
publiskajās un privātā sektora ēkās.
Ir apstiprināti Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi3, kuri paredz
sasniegto energoefektivitātes rādītāju atskaišu sniegšanu, ja ēkā energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi veikti ar ES fondu vai KPFI līdzfinansējuma atbalstu.
Tādējādi lielākajai daļai projektu tiek veiktas monitoringa pārbaudes, kurās tiek
uzkrāti enerģijas patēriņa dati. Lai arī šīs pārbaudes sniedz ieskatu sasniegtajos
1 Ziņojums par Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par
energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK
un 2006/32/EK 7.panta prasību izpildi 2 Eiropas Komisija, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Finansiāls atbalsts ēku
energoefektivitātes uzlabošanai”, Brisele, 2013, - 12lpp. 3 Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra notiekumi Nr.923 “Kārtība, kādā uzskaita valsts
enerģijas galapatēriņa ietaupījumu un nodrošina energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību”
5
energoefektivitātes rādītājos, tomēr nav instrumentu, kas pārbaudītu reālo ēku
funkciju un stāvokli pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas. Esošie pētījumi par
ēku mikroklimatu pēc ēku atjaunošanas un praktiskā pieredze liecina par būtisku
mikroklimata pasliktinājumu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, ja tie nav
veikti inženiertehniski pareizi un pārdomāti 4;5
.
Lai izvairītos no šādu ekonomiski nepamatotu projektu realizācijas Direktīvā
2012/27/ES par energoefektivitāti ir teikts, ka energoaudita pārskatiem būtu jābalstās
uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis
uz vienkāršiem atmaksāšanās termiņiem.
Šajā pētījumā, lai novērtētu faktisko energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu ietaupījumu, analizēti KPFI ietvaros īstenotie projekti pirmsskolas
izglītības iestādēs (PII) (pasākumu tehniski ekonomiskais pamatojums un pasākumu
ietekme uz vidi, tajā skaitā klimata pārmaiņām). Padziļināti veikts viena PII īstenotā
projekta dzīves cikla posmu (projektēšanas, būvniecības, ekspluatācijas un
nojaukšanas posmu) ietekmes uz vidi novērtējums un kumulatīvo energoizmaksu un
būvizmaksu salīdzinājums.
Pastiprināta uzmanība pievērsta iekštelpu mikroklimatam, jo saskaņā ar
standartu LVS EN 15251:20076 ēkas energosertifikācijai nav nozīmes bez telpas
mikroklimata sertifikācijas. Tādējādi atbilstoši minētajam standartam, tikai atrodot
optimālu līdzsvaru starp ēkas mikroklimata rādītājiem un ēkas energoefektivitāti, var
tikt nodrošināta ekonomiski pamatota energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
realizācija un atbilstība augošajām sabiedrības prasībām pēc veselīgas dzīves vides un
komforta7.
4 Stankeviča G., Lešinskis A. Indoor Air Quality and Thermal Comfort in Latvian Daycare Centres:
Scientific Journal of Riga Technical Universitu, Volume 12, 2011 5 Borodinecs A., Budjko Z. Indoor air quality in nursery schools in Latvia: 9th International
Conference and Exhibition "Healthy Buildings 2009", 2009 6 LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un
akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai, - 54 lpp. 7 Jakoviča A redakcijā, Pētījuma rezultātu apkopojums “Būvkonstrukciju energoefektivitāte un
ilgtspēja Latvijas klimatā”, Rīga 2013, - 329 lpp.
6
Pētījuma mērķis
Veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ilgtspējas un dzīves cikla
analīzi, ietverot mikroklimata, vides ietekmes un tehniski-ekonomisko izvērtējumu.
Uzdevums
Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto PII projektu dokumentācijas
inženiertehniskā analīze;
Viena KPFI ietvaros īstenotā PII projektu dokumentācijas detalizēts
izvērtējums, apsekojums un mērījumu veikšana. Ēkas padziļināta analīze
ietver:
projekta dokumentācijas izvērtējumu;
iekštelpu mikroklimata parametru mērījumus;
dzīves cikla izmaksu aprēķinu;
ietekmes uz vidi novērtējumu.
Izstrādātāji:
Mg. Sc. ing. Laura Gleizde
Mg. Sc. ing. Kārlis Grīnbergs
7
1. Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto projektu
datu analīze
Kvantitatīvā datu analīze veikta balstoties uz pieejamo KPFI ietvaros īstenoto
PII projektu dokumentāciju. Kopumā KPFI projektu konkursu “Energoefektivitātes
paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi ir veikti 360 pašvaldību ēkās. Pētījuma veikšanas laikā nebija pieejami
apkopoti dati par to, cik pavisam PII ir veiktas būvju atjaunošanas citu KPFI projektu
konkursu ietvaros, kā arī nebija pieejami šo projektu monitoringa dati par faktisko
enerģijas patēriņu pilnā apjomā. Tādējādi pētījuma padziļināta analīze ir veikta par
2009. gadā izsludinātā KPFI projektu konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana
pašvaldību ēkās” un 2010. gadā izsludinātā KPFI projektu konkursa “Kompleksi
risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” PII projektu
iesnieguma dokumentāciju un monitoringa datiem par sasniegtajiem rādītājiem pēc
īstenotajām projekta aktivitātēm.
1) KPFI atklātais projektu iesniegumu konkurss „Energoefektivitātes
paaugstināšana pašvaldību ēkās”
Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, izskatīšanas,
apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteica MK 2009. gada 25. jūnija
noteikumi Nr. 645 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta
konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikums”.
Projekta sasniedzamie rādītāji:
siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir vismaz 25% no 2006.–2008. gada
siltumenerģijas patēriņa;
CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (emisiju samazinājums
attiecībā pret pieprasīto KPFI finansējumu) – lielāks par 0,18 kg CO2/€
gadā.
Konkursa ietvaros kopējais pieejamais finansējums bija 33 810 935,35 €.
Vienam projektam pieejamais minimālais finansējums bija 71 143,59 €, maksimālais
finansējums – 2 845 743,62 €. KPFI maksimālā atbalsta intensitāte – 85% no projekta
kopējām attiecināmajām izmaksām.
8
2) KPFI atklātais projektu iesniegumu konkurss “Kompleksi risinājumi
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās ”
Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, izskatīšanas,
apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteica MK 2010. gada 21. jūnija
noteikumi Nr. 542 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta
konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
pašvaldību ēkās” nolikums”
Projekta sasniedzamie rādītāji:
katrā ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš
apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā;
projekta kopējais CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas
raksturo CO2 emisiju samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto
finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,25 kgCO2/€ gadā.
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums bija 24 909 124,58 €. Vienam
projektam pieejamais minimālais finansējums bija 71 143,59 €, maksimālais
finansējums – 1 067 153,85 €. KPFI maksimālā atbalsta intensitāte - 85% no projekta
kopējām attiecināmajām izmaksām.
Abos minēto projektu konkursu ietvaros apstiprināti 102 projekti, kuros
paredzētas aktivitātes 360 ēkās par kopējo KPFI līdzfinansējumu 62,18 milj. €, t.sk:
56 projekti (222 ēkas) par kopējo KPFI līdzfinansējumu 37,27 milj. € projektu
konkursā „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”;
46 projekti (138 ēkas) par kopējo KPFI līdzfinansējumu24,91 milj. € projektu
konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
pašvaldību ēkās ”.
Projektu konkursa nolikumos paredzēts, ka finansējuma saņēmējs pēc projekta
īstenošanas ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu
sasniegšanu. Finansējuma saņēmējiem katru gadu piecu gadu garumā pēc projekta
īstenošanas termiņa beigām jāsniedz projekta rezultātu monitoringa pārskats8.
Pētījumā detalizētāk analizēta pilnā apjomā pieejamā KPFI projektu konkursu
„Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi
8 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/pasv1/?doc=10139 (30.10.2015)
9
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” 84 PII monitoringa
pārskatu informācija 64 Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībās.
1.1. Monitoringa datu analīze
Monitoringa datu analīze veikta pamatojoties uz VARAM sniegto informāciju
(skat. Pielikuma Tabulu P1) par īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumiem PII KPFI projektu iesniegumu konkursos „Energoefektivitātes
paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās”. KPFI projekta iesniegumiem piešķirts kārtas
numurs, un tie nav identificēti pēc KPFI piešķirtajiem projektu apzīmējumiem vai
pašvaldībām, kur projekts ir īstenots. Tā kā daudzos projektu iesniegumos
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tika veikti vairākās ēkās, tad Pielikuma
P1.tabulā uzrādīts, cik ēkas bija katrā projekta iesniegumā un apkopotie dati par
projekta iesniegumā iekļauto ēku sasniegto enerģijas9 patēriņa samazinājumu apkurei,
prognozēto un sasniegto CO2 emisijas apjomu.
Analizējot Pielikuma P1.tabulas datus ir redzams, ka 2014. gadā projektu
līgumā uzrādīto CO2 ietaupījumu izdevies sasniegt 81% no pabeigtajiem projektiem.
Detalizētāk apskatot CO2 emisijas ietaupījuma apjomus monitoringa pārskata
periodos secināts:
2011. gadā (pirmajā gadā) pēc projektu pabeigšanas 10 no 30 projektos jeb
33%, netika sasniegts projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas
samazinājums;
2012. gadā no pabeigtajiem 47 projektiem projekta līgumā noteiktais CO2
emisijas samazinājums netika sasniegts 11 jeb 23% projektos;
2013. gadā no pabeigtajiem 70 projektiem projekta līgumā noteiktais CO2
emisijas samazinājums netika sasniegts 14 jeb 20% projektos;
2014. gadā no pabeigtajiem 84 projektiem projekta līgumā noteiktais CO2
emisijas samazinājums nebija sasniegts 16 jeb 19% projektos (no tiem 2
projektos nav sasniegti rādītāji visus 4 monitoringa pārskata gadus (no
2011. gada)).
9 Šeit un turpmāk apakšnodaļā “enerģija apkurei” – gan siltumenerģija, gan elektroenerģija apkures
nodrošināšanai
10
2014. gadā ievērojami lielāks CO2 emisijas (vismaz par 10% lielāku nekā
noteikts projekta līgumā) ietaupījums ir sasniegts 55% jeb 46 projektos. Iemesls tam,
ka tik daudzos projektos nav sasniegts vai arī ievērojami pārsniegts projekta līgumā
noteiktais CO2 emisijas apjoms, varētu būt energoaudita pārskata aprēķinu kvalitāte
un neprecizitātes aprēķina izejas datos. Veicot projekta iesniegumu vērtēšanu, tika
identificēts, ka galvenā problēma, ar kuru saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas
komisija, bija atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā
un nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija. Nekvalitatīvi veikti un aizpildīti
energoaudita pārskati, tika minēti par vienu no būtiskākajām problēmām, jo
normatīvajos aktos nebija paredzēta vienota energoaudita pārskata forma, un tiesību
aktos bija teikts, ka energoauditu var veikt personas, kurām ir būvprakses sertifikāts
ēku konstrukciju projektēšanas jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts10
.
10
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/pasv1/?doc=10139 (30.10.2015)
11
Attēls 1. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu īpatnējie enerģijas patēriņa
dati apkurei
1. attēlā ir attēloti īpatnējā siltumenerģijas patēriņa dati apkurei pirms un pēc
ēku atjaunošanas (detalizētāk skatīt Pielikuma attēlu P1). Projektu konkursa
„Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikumā izvirzītā prasība par
siltumenerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 25% ir sasniegta visos projektos,
taču konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
pašvaldību ēkās ” izvirzītā prasība siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100
kWh/m2 gadā – netiek sasniegta trīs projektos.
Apskatot visu projektu monitoringa datus, var secināt, ka kopumā ir panākts
enerģijas patēriņa samazinājums apkurei par 42% - kopējais enerģijas patēriņš apkurei
281 ēkā pirms pasākumu veikšanas 140 606,3 MWh, pēc pasākumu veikšanas 58
820,1 MWh. Vidējais īpatnējais enerģijas patēriņš apkurei pirms pasākumiem – 195,4
kWh/m2 gadā, pēc pasākumu īstenošanas 77,3 kWh/m
2 gadā.
0
50
100
150
200
250
300
350
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
Īpat
nēj
ais
ener
ģij
as p
atēr
iņš
apkure
i kW
h/m
2 g
adā
projektu iesniegumi
Enerģijas patēriņš apkurei gadā
pirms projekta
īstenošanas (kWh/m2)
Enerģijas patēriņš apkurei 2014. gadā
(kWh/m2)
12
Attēls 2. KPFI ietvaros īstenoto projektu CO2 emisiju samazinājuma dati
Saskaņā ar 1.att., energoauditu pārskatos aprēķināto siltumenerģijas patēriņa
samazinājumu apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas
kopumā 2014. gadā nav sasniegts 4% jeb trīs projektos, savukārt projekta līgumā
noteiktais CO2 emisijas samazinājums nav sasniegts 19% jeb 16 projektos. Lai gan
enerģijas ietaupījums un CO2 emisijas apjoms ir savstarpēji saistīti lielumi, tomēr CO2
emisijas ietaupījums ir noteicošais faktors KPFI līdzfinansējuma saņemšanai, jo KPFI
finansējums tiek piešķirts no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV)
pārdošanas, ko veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto
protokola nosacījumiem.
Analizējot kopējos projektu iesniegumu datus, prognozētais CO2 emisija
samazinājuma apjoms ir pārsniegts par 31%, jeb saskaņā ar noslēgtajiem projektu
līgumiem kopējais plānotais CO2 emisijas samazinājums ir 16 610 t CO2 gadā, bet
faktiskais ietaupījums 2014. gadā ir 21 736 t CO2 gadā (detalizētāku 2.attēla grafiku
skatīt Pielikumā, attēls P2).
0
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
1 800
2 000
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
CO
2 e
mis
ijas
iet
aup
ījum
s gad
ā, t
onnas
projektu iesniegumi
CO2 samazinājums, t (līgumā par projekta īstenošanu norādītais)
CO2 samazinājums, t (2014. gadā sasniegtais rādītājs)
13
Attēls 3. KPFI ietvaros īstenoto projektu CO2 emisijas samazinājuma apjoms pret KPFI finansējumu
Projektu līgumos noteiktais CO2 emisijas samazinājums pret KPFI
finansējumu ir robežās no 0,18 kgCO2/€ līdz 0,65 kgCO2/€, ar vidējo CO2 emisijas
samazinājumu 0,35 kgCO2 uz KPFI finansējumu €. Taču faktiskais 2014. gada CO2
emisijas samazinājums pret KPFI finansējumu ir robežās no 0,08 kgCO2/€ līdz 0,97
kgCO2/€, ar vidējo CO2 emisijas samazinājumu 0,43 kgCO2 uz KPFI finansējum €
(detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls P3).
Attēls 4. KPFI ietvaros īstenoto projektu attiecināmās izmaksas un KPFI finansējums attiecībā pret
ēkas aprēķina platību
0,0
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
0,7
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
CO
2 e
mis
ijs
sam
azin
ājum
s p
ret
KP
FI
inves
tīci
jām
kgC
O2/E
UR
projektu iesniegumi
0
50
100
150
200
250
300
350
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
Inves
tīci
jas
uz
ēkas
ap
rēķin
a p
latī
bu,
EU
R/m
2
projektu iesniegumi
Attiecināmās izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2
KPFI izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2
14
Analizējot KPFI ietvaros īstenoto projektu KPFI finansējuma apjomu pret ēkas
aprēķina platību (attēls 4.), izmaksas svārstās robežās no 27 €/m2 līdz 260 €/m
2, ar
vidējām izmaksām 83€ uz ēkas aprēķina platības laukumu. Savukārt projektu
attiecināmo izmaksu apjoms pret ēkas aprēķina platību svārstās robežās no 32 €/m2
līdz 325 €/m2, ar vidējām izmaksām 106€ uz ēkas aprēķina platības laukumu
(detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls P4). Pēc attiecināmo izmaksu apjoma uz
ēkas aprēķina platību pasākumus varētu sadalīt 4 lielās grupās – 32-80 €/m2 ir 38%
īstenoto projektu; 81-150 €/m2 44% īstenoto projektu; 151-190 €/m
2 11% īstenoto
projektu. Pārējie 7% īstenoto projektu investīcijas ir 210-325 €/m2 robežās, kas būtiski
pārsniedz vidējos investīciju apjomus uz ēkas aprēķina platību. Pētījuma veikšanas
brīdī nebija pieejama apkopota informācija par īstenotajiem pasākumiem katrā
projektā, lai veiktu detalizētāku investīciju apjoma analīzi.
Attēls 5. KPFI ietvaros īstenoto projektu enerģijas ietaupījums attiecībā pret attiecināmajām izmaksām
Projektu enerģijas ietaupījuma apjoma (2014. gadā) attiecība pret kopējām
attiecināmajām izmaksām, svārstības ir robežās no 0,5 kWh/€ līdz 3,1 kWh/€, ar
vidējo ietaupījumu 1,3 kWh pret ieguldīto eiro (detalizētāku 5.attēla grafiku skatīt
Pielikumā, attēls P5).
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
3,5
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
Ener
ģij
as i
etau
pīj
um
s ap
kure
i p
ret
atti
eici
nām
ajām
izm
aksā
m,
kW
h/E
UR
projektu iesniegumi
15
Attēls 6. KPFI ietvaros īstenoto projektu pasākumu attiecināmās izmaksas un sasniegtais enerģijas
ietaupījums uz ēkas aprēķina platību.
Ja analizē KPFI projektu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
attiecināmās izmaksas un sasniegto enerģijas ietaupījumu (2014. gadā) uz ēkas
aprēķina platību, tad kā redzams 6.att. (detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls
P6) nav vērojama izteikta korelācija starp abiem raksturlielumiem, piemēram,
projekta iesniegumā Nr. 27 attiecināmās energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu izmaksas ir ~79 €/m2 un enerģijas īpatnējais ietaupījums ~88 kWh/m
2,
savukārt iesniegumā Nr. 59 energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
attiecināmās izmaksas ir ~74 €/m2 un enerģijas īpatnējais ietaupījums arī ~172
kWh/m2. Tā kā KPFI projekta konkursa ietvaros veiktie pasākumi visos projektos
nebija vienādi, un investīciju apjoma un ietaupījuma attiecība vislielākā mērā ir
atkarīga no īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tad būtu
jāveic padziļināta energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu investīciju un
ietaupījuma korelācijas analīze.
0
50
100
150
200
250
300
350
0
50
100
150
200
250
300
350
1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83
īpat
nēj
ais
ener
ģij
as i
etau
pīj
um
s, k
Wh/m
2
Att
ieic
nām
ās i
zmak
sas
uz
aprē
ķin
a p
latī
bu,
EU
R/m
2
projektu iesniegumi
Attiecināmās izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2
Enerģijas ietaupījums uz apsildāmo platību, kWh/m2
16
1.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu analīze
Šajā apakšnodaļā detalizētāk apskatīti KPFI finansēto projektu atklātā
konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
pašvaldību ēkās” 3011
ēku energoauditu pārskati energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu novērtēšanai (atsevišķi energoaudita pārskati ir no viena projekta
iesnieguma). 1.2.apakšnodaļas PII projektu numerācija neatbilst apskatītajai 1.1.
apakšnodaļas par monitoringa datu analīzi sadaļas projektu numerācijai.
Analizējot PII energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus saistībā ar
enerģijas12
ietaupījumu (faktiskajās vienībās (MWh) 7.att. un kā īpatsvaru (%)) 8.att,
nav konstatējama izteikta sakarība starp abiem rādītājiem, t. i veiktie pasākumi ir
diezgan līdzīgi - visās PII ir veikta ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko
rādītāju paaugstināšana (fasādes, jumta siltināšana), lielākā daļa veica arī logu
(visbiežāk daļēju) un durvju nomaiņu, tādējādi nevar identificēt konkrētu pasākumu ar
vislielāko ietaupījumu.
Attēlā Nr.7., 8 un 9. pielietotie apzīmējumi:
F – fasādes siltināšana (ārsienas un cokols)
J – jumta pārseguma siltināšana
P – pagraba pārseguma siltināšana
L – logu nomaiņa
D – durvju nomaiņa
A – apkures sistēmas rekonstrukcija
KŪ – karstā ūdens sistēmas rekonstrukcija
V – ventilācijas sistēmas rekonstrukcija
EL – elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija
G – apgaismojuma sistēmas modernizācija
C – citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
AER – atjaunojamo energoresursu izmantošana
* – pasākums uzrādīts energoauditā, bet tam nav
aprēķināts enerģijas ietaupījums
11
Saskaņā ar projekta „ Energoefektivitātes pasākumu izvērtējums un to ietekmi uz telpu mikroklimatu
tipveida pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijā” Reģ. Nr. 1-08/332/2015 darba uzdevumu. 12
Šeit un turpmāk apakšnodaļā “enerģija” – kopējā enerģija, ieskaitot siltumenerģiju un
elektroenerģiju
17
Attēls 7. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi PII, prognozētais enerģijas ietaupījums
MWh un ēkas aprēķina platība
Attēls 8. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi PII, prognozētais enerģijas ietaupījums
MWh un ēkas aprēķina platība
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
23 8 25 9 7 20 22 10 19 30 13 24 15 14 6 26 17 18 21 16 5 1 27 4 3 12 28 29 11 2
Ap
rēķin
a p
latī
ba,
m2
Ener
ģij
as i
etau
pīj
um
s, M
Wh
Enerģijas ietaupījums MWh Aprēķina platība, m2
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
23 8 25 9 7 20 22 10 19 30 13 24 15 14 6 26 17 18 21 16 5 1 27 4 3 12 28 29 11 2
Ap
rēķin
a p
latī
ba,
m2
Ener
ģij
as i
etau
pīj
um
s, %
Enerģijas ietaupījums, % Aprēķina platība, m2
18
Analizējot enerģijas ietaupījuma apjoma MWh un % attiecību pret ēkas
aprēķina platību (7.att un 8.att.) izteikta korelācija nav novērojama, tādējādi var
secināt, ka enerģijas ietaupījums šajos projektos faktiski ir atkarīgs no izpildīto darbu
kvalitātes un katra pasākuma specifikas (piemēram, sienas iespējams siltināt gan ar
150mm siltumizolācijas slāni, gan 250mm utt.), nevis no veiktajiem pasākumiem vai
PII platības.
Attēls 9. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās periods PII
Vienkāršoti aprēķinātie atmaksāšanās perioda ilgumi konkrētiem
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem neveido izteiktu korelāciju,
savstarpēji līdzīgo īstenoto pasākumu dēļ (skatīt 9.att.). Lielāks atmaksāšanās termiņš
ir tām PII, kurās, papildus ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes
uzlabošanai, ir veikta arī ventilācijas un apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija.
Vidējais konkursa projektu īstenoto pasākumu atmaksāšanās termiņš ir 20 gadi.
64
49 48
25 24 21 21
19 18 17 17 17 17 17 17 16 14 14 13
10 8 7 7 6
0
10
20
30
40
50
60
70
25 30 27 4 21 20 5 14 13 17 2 16 15 24 19 18 11 23 3 12 7 9 8 10
Atm
aksā
šanās
laik
s, g
adi
19
Attēls 10. Analizēto 30 ēku energoauditu pārskatos identificēto energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu atmaksāšanās laiks gados
Salīdzinot energoefektivitātes pasākumus, visīsāko atmaksāšanās laiku
analizētajās PII veido norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbi (10.att.).
Vislielākais investīciju atmaksas ilgums ir apgaismojuma un ventilācijas sistēmas
rekonstrukcijai. Šeit gan jāmin, ka analizētie inženiersistēmu rekonstrukcijas
atmaksāšanās periodi viennozīmīgi neraksturo faktisko pasākumu atmaksāšanās
periodu, jo analizēto PII skaits ir salīdzinoši neliels. Piemēram, ventilācijas sistēmas
rekonstrukcija tika veikta 9 PII, kurās atmaksāšanās laika diapazons ir no 24 līdz 198
gadiem. Lai analizētu datus par jebkuras inženiersistēmas rekonstrukcija vai izbūvi ir
skaidri jāzina, kādi pasākumi tiek veikti, piemēram, ventilācijas sistēmas
rekonstrukcija var nozīmēt gan nosūces ventilatoru izvietošanu sanmezglos, gan
pilnvērtīgas ēkas rekuperācijas ventilācijas izbūvi. Dati 10. attēlā iezīmē tendenci -
inženiersistēmu rekonstrukciju atmaksāšanās laiks ir salīdzinoši liels, tādējādi, kā jau
minēts standartā LVS EN 15251:200713
, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumus, nedrīkst balstīties tikai uz ēkas enerģijas patēriņa ietaupījumu, bet jāņem
vērā arī iekštelpu mikroklimata stāvoklis.
13
LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un
akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai
12
12
13
27
28
35
74
89
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Pagraba pārseguma sitlināšana
Jumta pārseguma siltināšana
Fasādes siltināšana
Durvju nomaiņa
Logu nomaiņa
Apkures sistēmas rekonstrukcija
Ventilācijas sistēmas rekonstrukcija
Apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija
20
2. Padziļināta pirmsskolas izglītības iestādes
analīze
Šajā nodaļā tiek veikta vienas PII ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas
projekta padziļināta analīze. Par analizējamo objektu tika izvēlēta tipveida PII ēka
Rīgā, kurai veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi KPFI finansētā
projektu atklātā konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanai pašvaldību ēkās” ietvaros.
Padziļinātais projekta analīzes novērtējums atjaunotajai PII veikts pēc šādiem
punktiem:
KPFI projekta dokumentācijas izstrādes kvalitāte;
iekštelpu mikroklimats;
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekme uz vidi;
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskā efektivitāte.
Vienas PII analīze pilnībā neatspoguļo kopējo KPFI ietvaros veikto PII
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz iekštelpu mikroklimata
parametriem, ietekmi uz vidi un pasākumu ekonomisko efektivitāti, tomēr šī analīze
iezīmē tendences, kas potenciāli būtu attiecināmas arī uz citām līdzīga tipa ēkām.
2.1. Projekta dokumentācijas raksturojums
Ēka nodota ekspluatācija 1990. gadā, ēkas apjomu veido apkurināms
pagrabstāvs un divi virszemes stāvi, kopējā ēkas aprēķina platība 2341,7 m2, vidējais
telpu augstums 2,55 metri. Ēkas nesošo konstrukciju risinājums: dzelzsbetona pamati,
dobo māla ķieģeļu mūris un keramzītbetona paneļu ārsienas, dobo dzelzsbetona
paneļu pārsegums un savietotais jumts ar hidroizolācijas pārklājumu.
21
Attēls 11. Analizējamās PII aerofoto
No arhitektūras viedokļa ēka ir sarežģītas ģeometrijas un nekompakta daudzo
izvirzījumu dēļ (skatīt attēlu Nr.11.). Pēc ģeometrijas vienkāršākai un kompaktākai
ēkai, piemēram, taisnstūrveida, ir mazāki siltuma zudumi caur norobežojošajām
konstrukcijām. Saskaņā ar pasīvo ēku projektēšanas mācību materiāliem14
, lai ēka
būtu pēc iespējas energoefektīvāka un ekonomiski izdevīgāka, ieteicamajai ēku ārējo
norobežojošo konstrukciju platībai un ēkas tilpuma attiecībai ir jābūt zem 0,7.
Pētāmajai ēkai kompaktuma rādītājs ir 0,78 (A/V=4727,8 m2/ 6088 m
3), kas ir
nedaudz paaugstināts rādītājs no energoefektivitātes viedokļa.
Attēls 12. Laukuma/tilpuma attiecības rādītāji ēkām14
14
Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs”
22
Skatoties no ēkas novietojuma pret debespusēm, secinām, ka ēkas stiklojuma
laukums fasādēs būtiski neatšķiras (pēc izveidotā ēkas enerģijas bilances modeļa
procentuālais logu platību sadalījums - ziemeļos – 25%, austrumos 23%, dienvidos
26%, rietumos 26%), kā arī nav izveidoti pasīvie noēnošanas elementi, tādējādi telpas
tiek pakļautas pārkaršanas riskam (skatīt attēlu Nr.11). PII vislielākie pārkaršanas
draudi ir siltajā sezonā, dienvidu puses telpās, bet aukstajā sezonā ziemeļu puses
telpās ir vajadzīgs papildus siltumenerģijas apjoms iekštelpu temperatūras
uzturēšanai. Tā kā ēkas plānojums ir sarežģītas formas, tad nevienmērīgs temperatūru
sadalījums visvairāk izpaužas korpusos, kuri ir izvirzīti uz āru.
Par pamatu izstrādātajai energoefektivitātes projekta analīzei ir izmantoti
projekta iesnieguma dati – projekta iesniegums, energoaudita pārskats un būvniecības
tāmes. Tā kā energoaudita pārskats ir veikts 2010. gadā, tad norobežojošo
konstrukciju siltumvadītspējas vērtības atbilst LBN 002-01 “Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika”15
iepriekšējai, 2003. gada redakcijai (1. tabula).
Tabula 1. Siltuma caurlaidības koeficientu U normatīvās vērtības dzīvojamo ēku norobežojošām
konstrukcijām un enerģijas patēriņš apkurei atbilstoši normatīvam uzbūvētās ēkās 16
; autoru
papildinājums
Būvelementi Mērvienība 1980 1992 2003 2014
Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar
āra gaisu
U, W/ (m
2∙K)
0,90 0,25 –
0,40 0,2 k* 0,15 k
Grīdas uz grunts - 0,5 0,25 k 0,15 k
Ārsienas ar masu mazāku nekā 100
kg/m2
1,1 0,33 –
0,50
0,25 k
0,18 k Ārsienas ar masu 100 kg/m
2 un
vairāk 0,3 k
Logi, durvis 2,4
1,9 –
2,4 1,8 k
1,3 k
Durvis 1,8 k
Termiskie tilti - - 0,2 k 0,1 k
*Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. – Tār.), atkarībā no klimata zonas
Enerģijas patēriņš apkurei kWh/m
2
gadā 150 –
200 100 –
130 70 –
90 40-60
Enerģijas patēriņš ēkā pirms atjaunošanas
15
MK 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15
“Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” 16
Ekonomikas Ministrijas ziņojums, Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģija, Rīga, 2014, -55 lpp.
23
2. un 3.tabulā attēlots energoaudita pārskatā uzrādītais enerģijas patēriņa
sadalījums. Enerģijas patēriņš apkurei ir koriģēts uz klimatiskajiem apstākļiem.
Tabula 2. Enerģijas patēriņa sadalījums pēc energoaudita pārskata datiem
MWh/gadā kWh/m2gadā
% no kopējā
enerģijas
patēriņa
I. Apkurei 386,5 165,24 83,1
II. Karstā ūdens sagatavošanai 41,80 17,85 9,0
III. Elektroenerģijas patēriņš t.sk.
dzesēšanai, ventilācijai,
apgaismojumam
37,01 15,80 7,9
IV. Kopsumma 465,76 198,90 100%
Tabula 3. Izmērītais un aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pēc energoaudita pārskata datiem
kWh/m2gadā MWh/gadā
Ēkā izmērītais apkures energoefektivitātes
novērtējums 165,24 386,95
Ēkai aprēķinātais apkures energoefektivitātes
novērtējums 202,97 475,29
Energoaudita pārskatā uzrādītā starpība starp izmērīto un aprēķināto
siltumenerģijas patēriņu apkurei vērtējama kā būtiska un rada bažas par
energoauditora kompetenci. Saskaņā ar MK 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr.
348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika” ēkas aprēķina modelis ir uzskatāms
par ticamu, ja starpība starp izmērīto energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un
aprēķināto energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu, pie vienādiem iekštelpu
temperatūras nosacījumiem atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10
kWh/m2 gadā. Šajā gadījumā starpība ir 37,73 kWh/m
2 gadā, kas atbilst 18,6%,
tādējādi tiek mākslīgi palielināts enerģijas patēriņš pirms pasākumu veikšanas, lai pēc
pasākumu īstenošanas iegūtu lielāku ietaupījumu. Turpmākais aprēķins tiek veikts par
pamatu ņemot izmērīto apkures patēriņu – 165,24 kWh/m2
gadā.
24
Attēls 13. Ēkas siltumenerģijas patēriņa aprēķins pirms atjaunošanas, kopsavilkuma tabula
Sastādot ēkas energobilanci pēc standarta LVS EN ISO 13790 “Ēku
energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana”
apkures enerģijas patēriņš ir 174,1 kWh/m2 gadā pie iekštelpu temperatūras +19°C,
kas atbilst MK 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes
aprēķina metodika” prasībām. 13.att. un 14.att. ir redzams ēkas bilances sadalījums,
kas atbilst novērtējuma robežām 10 kWh/m2, energobilances sastādīšanai izmantota
programma PHPP v8 (Passive House Planning Package).
Passive House aprēķins:
Klimats: Riga Temperatūra: 19,0 °C
Ēka: Bērnudārzs Ēkas tips:
TFA: 2341,7 m²
uz m²
Laukums U-Vērtība Faktors Gt apkurin.
Konstrukcija Temp. m² W/(m²K) kKh/a kWh/a platības
Ārsienas - ārs A 1219,2 * 0,905 * 1,00 * 87,7 = 96738 41,31
Ārsiena - zeme B 433,4 * 2,980 * 0,37 * 87,7 = 41519 17,73
Jumts - ārs A 1518,7 * 1,159 * 1,00 * 87,7 = 154405 65,94
Grīda B 1522,3 * 1,619 * 0,37 * 87,7 = 79236 33,84
A * * 1,00 * =
A * * 1,00 * =
X * * 0,75 * =
Logi A 572,3 * 1,598 * 1,00 * 87,7 = 80200 34,25
Ārdurvis A 34,1 * 2,000 * 1,00 * 87,7 = 5986 2,56
TT ārā A * * 1,00 * = 0,00
TT perimetra P 323,2 * 0,100 * 0,37 * 87,7 = 1039 0,44
TT zeme B 323,2 * 0,100 * 0,37 * 87,7 = 1039 0,44
Kopā pa visām konstrukcijām 5300,1 ––––––––––– kWh/(m²a)
Pārvades siltuma zudumi QT Kopā 460162 196,5
ATFA Telpas augstums
m² m m³
Ventilācijas sistēma: Efektīvais gaisa tilpums, VV 2341,7 * 2,55 = 5971,3
Siltuma atgūšanas efektivitāte heff 0%
Priekšsildītāja efektivitāte hSHX 0% nV, sistēmas FHR nV,Res
1/h 1/h 1/h
Enerģētiski efektīvā gaisa apmaiņa, nV 0,165 * (1 - 0,00 ) + 0,034 = 0,199
VV nV cGaisa Gt
m³ 1/h Wh/(m³K) kKh/a kWh/a kWh/(m²a)
Ventilācijas siltuma zudumi QV 5971,3 * 0,199 * 0,34 * 87,7 = 35459 15,1
Samazinājuma faktors
QT QV nakts/ned. nogales
kWh/a kWh/a Ietaupījums kWh/a kWh/(m²a)
Kopējie siltuma zudumi QL ( 460162 + 35459 ) * 1,0 = 495621 211,7
Novietojums Samazinājuma faktors g-vērtība Laukums Starojuma enerģija
(perp. starojumam)
m² kWh/(m²a) kWh/a
1. Ziemeļi 0,55 * 0,77 * 143,14 * 100 = 6063
2. Austrumi 0,40 * 0,77 * 130,18 * 213 = 8451
3. Dienvidi 0,44 * 0,77 * 148,26 * 379 = 19168
4. Rietumi 0,53 * 0,77 * 150,69 * 234 = 14412
5. Horizontāls 0,00 * 0,00 * 0,00 * 322 = 0
––––––––––– kWh/(m²a)
Kopējie saules ieguvumi QS Kopā 48095 20,5
Apkures perioda ilgums ATFA
kh/d d/a W/m² m² kWh/a kWh/(m²a)
Iekšējie siltuma ieguvumi QI 0,024 * 203 * 3,50 * 2341,7 = 39931 17,1
kWh/a kWh/(m²a)
Bezmaksas siltums QF QS + QI = 88026 37,6
Kopējā siltuma nepeiciešamība un bezmaksas siltuma attiecība QF / QV = 0,18
Siltuma izmantošanas faktors hG (1 - ( QF / QL )5 ) / (1 - ( QF / QL )6 ) = 100% kWh/a kWh/(m²a)
Siltuma ieguvumi QG hG * QF = 88013 37,6
kWh/a kWh/(m²a)
Kopējais apkurei nepieciešamais siltuma daudzums QH QL - QG = 407608 174
Enerģijas patēriņš gadā
Iekšējo siltuma
ieguvumu jauda
25
Attēls 14. Ēkas siltumenerģijas patēriņa bilance pirms atjaunošanas
Kā redzams 14.att visliekākos īpatnējos siltuma zudumus uz aprēķina platību
analizējamajai PII, pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas,
veido jumta pārsegums, ārsienu konstrukcijas un stiklotās konstrukcijas.
0,0
174,1
17,1
20,5
15,1
0,9
2,6
34,2
0,0 0,0 0,0
33,8
65,9
17,7
41,3
0,0
0
50
100
150
200
250
Siltuma zudumi Siltuma ieguvumi
Silt
um
en
erģ
ijas d
au
dzu
ms, kW
h/(
m²a
) Apkures enerģijas bilance
26
Plānotie siltumtehniskie rādītāji pēc atjaunošanas
Ēkas energoaudita pārskatā identificētie energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi un to enerģijas ietaupījums attēloti 4.tabulā.
Tabula 4. Energoaudita pārskatā uzrādītie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
Nr.
p.k. Pasākums
Piegādātās enerģijas
īpatnējais ietaupījums
Primārās enerģijas
īpatnējais
ietaupījums
% no esošā
izmērītā ēkas
energo-
efektivitātes
novērtējuma
CO2
emisijas
samazināj
ums
kWh/m2
gadā
MWh/
gadā
kWh/m2
gadā
MWh/
gadā %
kg/m2
gadā
1.
Ēkas gala un fasādes sienu
siltināšana ar izolācijas
materiālu 120mm biezumā;
λ=0,040 W/(mK)
43,27 101,33 54,04 126,54 21,8 11,42
2.
Jumta pārseguma
siltināšana ar atbilstošu
izolācijas materiālu
biezumā 200 mm; λ=0,039
W/(mK)
24,63 57,68 30,76 72,03 12,4 6,50
3.
Ēkas cokola un pamata
sienu siltināšana ar
polistirolu λ=0,035
W/(mK) 50 mm biezumā
6,56 15,37 8,20 19,19 3,3 1,73
4.
Ieejas mezgla siltināšana –
termisko tiltu novēršana.
Ārdurvju maiņa U=1,4
W/(m2K)
0,85 1,99 1,06 2,49 0,4 0,22
5.
Apkures sistēmas
renovācija, balansēšana,
telpu temperatūras
kontroles, regulēšanas
ierīču uzstādīšana un
cauruļvadu izolēšana.
Minētā pasākuma īstenošana nepieciešama siltumenerģijas precīzai
sadalei, uzskaitei un patēriņa monitoringa veikšanai.
6.
Ventilācijas sistēmas
renovācija piemērojot
energoefektīvās gaisa
apmaiņas-ventkameras vai
rekuperācijas iekārtas
(gaisa pieplūde un
regulējam gaisa nosūce)
Kompleksais pasākums nepieciešams, lai uzlabotu mikroklimatu
iekštelpās un samazinātu mitruma saturu gaisā.
7. Lietus ūdens novadīšanas
sistēmas atjaunošana
K O P Ā 75.32 176.37 94.05 220.24 37.87 19.88
Energoauditors piegādātās apkures enerģijas ietaupījuma aprēķinā ir pieņēmis,
ka iekštelpās temperatūra pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas tiek uzturēta
uz +21°C, tādējādi enerģijas patēriņa samazinājums ir mazāks nekā tad, ja pirms un
pēc pasākumu veikšanas iekštelpu temperatūras būtu vienādas (+19°C). Projekta
ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi logu nomaiņai netika ietverti,
27
jo pirms projekta īstenošanas 2008. gadā vecie koka logi tika nomainīti pret PVC tipa
profilu divstiklu pakešu logiem ar selektīvo pārklājumu, kopējā logu siltumcaurlaidība
Uw~1.4 W/(m2K) (loga siltumcaurlaidība ņemot vērā iebūves termiskos tiltus pirms
atjaunošanas UW= 1,598 W/(m2K), pēc atjaunošanas UW= 1,585 W/(m
2K)).
Pirms atjaunošanas ēkā darbojas tikai dabiskā ventilācijas sistēma. Dabiskā
ventilācija darbojas pēc principa, ka svaigais āra gaiss iekštelpās tiek, pievadīts caur
neblīvām ēkas norobežojošajām konstrukcijām un ar triecienvēdināšanu (īslaicīga
telpu vēdināšana caur logiem radot caurvēju). Gaisa izvadīšana no telpām notiek caur
dabiskās vēdināšanas kanāliem, virtuvē ir uzstādīta gaisa nosūces iekārta no virtuves
krāsnīm, tomēr tā nespēj pietiekami pildīt savas funkcijas, jo netiek nodrošināta
pietiekama gaisa pieplūde. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos ir minēts,
ka jāveic gan apkures sistēmas, gan ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, bet tā kā
šiem pasākumiem nav uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums, tad atbilstoši projektu
konkursa nolikumam, pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, kas
savukārt norāda, ka visticamāk pasākumi tikai par pašu līdzekļiem netiks veikti (šajā
PII ventilācijas sistēmas rekonstrukcija par pašu līdzekļiem netika veikta).
Enerģijas patēriņš pēc ēkas atjaunošanas
Balstoties uz sastādīto energobilanci 13.att. un 4.tabulā uzrādīto
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietaupījumu, aprēķinātais īpatnējais
enerģijas patēriņš pēc atjaunošanas ir 97,5 kWh/m2 gadā pie iekštelpu temperatūras
+21°C (skat. 15. un 16. att.).
28
Attēls 15. Ēkas siltumenerģijas patēriņa aprēķins pēc atjaunošanas, kopsavilkuma tabula
Passive House aprēķins:
Klimats: Riga Temperatūra: 21,0 °C
Ēka: Bērnudārzs Ēkas tips:
TFA: 2341,7 m²
uz m²
Laukums U-Vērtība Faktors Gt apkurin.
Konstrukcija Temp. m² W/(m²K) kKh/a kWh/a platības
Ārsienas - ārs A 1219,2 * 0,256 * 1,00 * 107,2 = 33518 14,31
Ārsiena - zeme B 433,4 * 2,980 * 0,28 * 107,2 = 38236 16,33
Jumts - ārs A 1518,7 * 0,167 * 1,00 * 107,2 = 27172 11,60
Grīda B 1522,3 * 1,619 * 0,28 * 107,2 = 72970 31,16
A * * 1,00 * =
A * * 1,00 * =
X * * 0,75 * =
Logi A 572,3 * 1,585 * 1,00 * 107,2 = 97240 41,53
Ārdurvis A 34,1 * 1,400 * 1,00 * 107,2 = 5121 2,19
TT ārā A * * 1,00 * = 0,00
TT perimetra P 323,2 * 0,000 * 0,28 * 107,2 = 0 0,00
TT zeme B 323,2 * 0,000 * 0,28 * 107,2 = 0 0,00
Kopā pa visām konstrukcijām 5300,1 ––––––––––– kWh/(m²a)
Pārvades siltuma zudumi QT Kopā 274258 117,1
ATFA Telpas augstums
m² m m³
Ventilācijas sistēma: Efektīvais gaisa tilpums, VV 2341,7 * 2,55 = 5971,3
Siltuma atgūšanas efektivitāte heff 0%
Priekšsildītāja efektivitāte hSHX 0% nV, sistēmas FHR nV,Res
1/h 1/h 1/h
Enerģētiski efektīvā gaisa apmaiņa, nV 0,165 * (1 - 0,00 ) + 0,010 = 0,175
VV nV cGaisa Gt
m³ 1/h Wh/(m³K) kKh/a kWh/a kWh/(m²a)
Ventilācijas siltuma zudumi QV 5971,3 * 0,175 * 0,34 * 107,2 = 38135 16,3
Samazinājuma faktors
QT QV nakts/ned. nogales
kWh/a kWh/a Ietaupījums kWh/a kWh/(m²a)
Kopējie siltuma zudumi QL ( 274258 + 38135 ) * 1,0 = 312393 133,4
Novietojums Samazinājuma faktors g-vērtība Laukums Starojuma enerģija
(perp. starojumam)
m² kWh/(m²a) kWh/a
1. Ziemeļi 0,50 * 0,77 * 143,14 * 100 = 5550
2. Austrumi 0,35 * 0,77 * 130,18 * 213 = 7536
3. Dienvidi 0,43 * 0,77 * 148,26 * 379 = 18388
4. Rietumi 0,47 * 0,77 * 150,69 * 234 = 12870
5. Horizontāls 0,00 * 0,00 * 0,00 * 322 = 0
––––––––––– kWh/(m²a)
Kopējie saules ieguvumi QS Kopā 44344 18,9
Apkures perioda ilgums ATFA
kh/d d/a W/m² m² kWh/a kWh/(m²a)
Iekšējie siltuma ieguvumi QI 0,024 * 203 * 3,50 * 2341,7 = 39931 17,1
kWh/a kWh/(m²a)
Bezmaksas siltums QF QS + QI = 84275 36,0
Kopējā siltuma nepeiciešamība un bezmaksas siltuma attiecība QF / QV = 0,27
Siltuma izmantošanas faktors hG (1 - ( QF / QL )5 ) / (1 - ( QF / QL )6 ) = 100% kWh/a kWh/(m²a)
Siltuma ieguvumi QG hG * QF = 84187 36,0
kWh/a kWh/(m²a)
Kopējais apkurei nepieciešamais siltuma daudzums QH QL - QG = 228206 97
Enerģijas patēriņš gadā
Iekšējo siltuma
ieguvumu jauda
29
Attēls 16. Ēkas siltumenerģijas patēriņa bilance pēc atjaunošanas
Kā redzams 16.att visliekākos īpatnējos siltuma zudumus uz aprēķina platību
analizējamajai PII, pēc ēkas atjaunošanas, veido stiklotās konstrukcijas un grīda uz
grunts (energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi netika veikti), savukārt
atjaunošanas rezultātā siltuma zudumi no ārsienām ir samazinājušies par 65%, bet
zudumi no jumta pārseguma par 75%.
0,0
97,5
17,1
18,9
16,3
0,0 2,2
41,5
0,0 0,0 0,0
31,2
11,6
16,3
14,3
0,0
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Siltuma zudumi Siltuma ieguvumi
Silt
um
en
erģ
ijas d
au
dzu
ms, kW
h/(
m²a
)
Apkures enerģijas bilance
30
Attēls 17. Enerģijas patēriņa datu izmaiņas
Attēlā Nr. 17. attēlotas enerģijas patēriņa datu izmaiņas PII pirms un pēc
atjaunošanas. Ēkas energobilance apkures patēriņam ir aprēķināta saskaņā ar LVS
EN ISO 13790 “Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas
energopatēriņa rēķināšana” un atbilst MK 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348
“Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika” prasībām (starpība starp izmērīto
energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķināto energoefektivitātes
novērtēšanas rezultātu, atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10
kWh/m2 gadā).
Aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc ēkas atjaunošanas ir 97
kWh/m2 gadā, jeb samazināsies par 44%. Pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejami
dati par šīs PII faktisko siltumenerģijas patēriņu apkurei pēc energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu veikšanas.
Enerģijas patēriņš karstajam ūdenim un elektroenerģijai pētījuma ietvaros
netika pārrēķināts, jo energoauditā netika identificēti energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi, šo enerģijas patēriņa pozīciju ietaupījumam.
Secinājumi
Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi izstrādāti atbilstoši tajā
brīdī spēkā esošajām siltumtehniskajām prasībām LBN 002-01 “Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika”17
(2003. gada redakcija). Sastādot ēkas energobilanci,
17
MK noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika”” (spēkā no 01.01.2003.)
165 174
97
18 18
18
16 16
16
0
50
100
150
200
250
Izmērītais pirms
atjaunošanas
Aprēķinātais pirms
atjaunošanas
Aprēķinātais pēc
atjaunošanas
Īpat
nēj
ais
ener
ģij
as p
atēr
iņš
, kW
h/m
2
gad
ā
Apkure Karstais ūdens Elektroenerģija
31
salīdzinot aprēķina un faktiskos enerģijas patēriņa datus, energoauditors par ~19% ir
mākslīgi paaugstinājis enerģijas patēriņu pirms ēkas atjaunošanas pasākumu
veikšanas.
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos ir minēts, ka jāveic gan
apkures sistēmas, gan ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, bet energoaudita pārskatā
šiem pasākumiem nav uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums. Atbilstoši projektu
konkursa nolikumam, pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, ja
nav enerģijas (līdz ar to CO2 emisijas) patēriņa ietaupījuma, kas liek secināt, ka, tā kā
apkures un ventilācijas sistēmu rekonstrukcijas darbiem ir relatīvi augsts investīciju
apjoms (ilgs pasākumu atmaksas laiks), tad par pašu finansējumu tie, visticamāk,
netiks veikti.
2.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu darbu tāme ir sastādīta pēc
2010. gada tirgus cenām. Lai gan energoaudita pārskats un tāmes ir sastādītas 2010.
gadā, kad Latvijā oficiālā valūta bija lati, tomēr šeit un turpmāk pētījumā visi
ekonomiskie aprēķini ir pārrēķināti uz eiro, izmantojot ES Padomes noteikto
neatsaucamo fiksēto maiņas kursu (1 EUR = 0,702804 LVL)
Tabula 5. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu darbu tāmes kopsavilkums
Nr.
Darba veids vai
konstruktīvā elementa
nosaukums
Tāmes
izmaksas (€)
Tai skaitā Darba
ietilpība
(c/h) darba alga
(€)
materiāli
(€)
mehānismi
(€)
1 3 4 5 6 7 8
1 Informatīvie darbi 268,76 34,40 226,54 7,82 8
2 Demontāžas darbi 19 313,35 9 182,76 2 286,44 7 844,15 2 219
3 Ārdurvju montāža 6 092,61 322,26 5 750,34 20,01 78
4 Fasādes sienu siltināšana 54 898,27 24 000,03 29 386,83 1 511,41 5 816
5 Cokola siltināšana pa
perimetru 5 389,54 2 285,13 2 962,20 142,21 554
6 Skārda darbi 7 517,61 2 195,23 5 184.45 137,93 531
7 Jumtiņu labošana no apakšas 456,31 229,66 212,14 14,51 56
8 Jumta siltināšana 39 430,12 8 867,54 30 017,16 545,42 2 150
9 Dažādi 4 510,53 1 526,21 1 098,39 1 885,93 370
KOPĀ 137 877,10 48 643,22 77 124,49 12 109,39 11 782
Virsizdevumi ( %) 6 8 272,63
t.sk.darba aizsardzība 330,91
Peļņa ( %) 4 5 515,08
Darba devēja sociālais
nodoklis (%) 24 11 718,15
Pavisam kopā 163 382,96
32
Projekta iesniegumā visas būvdarbu izmaksas ir uzrādītās kā attiecināmās
izmaksas. KPFI finansējuma apjoms ir 64,8% no kopējām attiecināmajām izmaksām
jeb 105 872,16 €.
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējās attiecināmās izmaksas
uz ēkas aprēķina platību ir 69,8 €/m2, bet uz KPFI finansējuma apjomu 45,2 €/m
2, kas
ir vērtējamas kā zemas saskaņā ar 4.att. redzamajām KPFI finansējuma apjomiem uz
ēkas aprēķina platību.
Kvantitatīvi vislielāko investīciju daļu sastāda fasādes sienu un jumta
siltināšanas darbi, šīs norobežojošās konstrukcijas ir arī ar vislielāko virsmas
laukumu. Analizējot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas uz
norobežojošo konstrukciju laukumu, 6. tabulā redzams, ka ārdurvju nomaiņa un
montāža ir visdārgākais pasākums.
Tabula 6. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas uz virsmas laukumu
Pasākums €/m2
Ārdurvju montāža 688,10
Fasādes sienu siltināšana 47,21
Cokola siltināšana pa perimetru 32,93
Jumta siltināšana 69,38
Atjaunošanas pasākumu kopējā enerģijas ietaupījuma attiecība pret kopējām
attiecināmajām izmaksām ir 1,08 kWh/€, bet pret KPFI finansējumu 1,67 kWh/€, kas
faktiski atbilst vidējai indikatora vērtībai (vidējais enerģijas ietaupījums pret
attiecināmajām izmaksām 1,6 kWh/€ 5.att.). Sadalot energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumus pa pozīcijām, 7.tabulā ir redzams, ka cokola siltināšana
dot vislielāko ietaupījumu pret attiecināmajām investīcijām.
Tabula 7. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu enerģijas ietaupījums pret attiecināmajām
investīcijām
Pasākums kWh/€
Ārdurvju montāža 0,24
Fasādes sienu siltināšana 1,26
Cokola siltināšana pa perimetru 1,94
Jumta siltināšana 1,08
Savukārt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējā CO2 emisijas
ietaupījuma pret kopējām attiecināmajām izmaksām attiecība ir 0,28 kgCO2/€, bet
pret KPFI finansējumu 0,44 kgCO2/€, kas pārsniedz vidējā indikatora vērtību (0,35
33
kgCO2/€ 3.att.). Arī attiecībā uz CO2 emisijas ietaupījumu, cokola siltināšana dot
vislielāko ietaupījumu pret veiktajām attiecināmajām izmaksām.
Tabula 8. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu CO2 emisijas ietaupījums pret
attiecināmajām izmaksām
Pasākums kgCO2/€
Ārdurvju montāža 0,08
Fasādes sienu siltināšana 0,49
Cokola siltināšana pa perimetru 0,75
Jumta siltināšana 0,39
Secinājumi
Analizējot veiktos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus konkrētajā
PII secināts, ka vislielāko īpatnējo enerģijas un CO2 emisijas ietaupījumu uz kopējo
investēto naudas vienību sniedz cokola siltināšana, kam tālāk seko fasādes un jumta
siltināšana. Tomēr jāpiebilst, ka tikai cokola siltināšana nedod lielu ietaupījumu, tādēļ,
lai sasniegtu būtisku ietaupījum, cokola siltināšana jādara kompleksi ar ārsienu
siltināšanu. Jāpiebilst, ka apskatītajā PII projekta ietvaros netika veikta ventilācijas un
apkures sistēmas rekonstrukcija, kā arī logu nomaiņa PII tika veikta jau pirms KPFI
projekta realizācijas.
2.3. Iekštelpu mikroklimata novērtējums
2.3.1. Energoefektivitāte un mikroklimats – teorētiskais pamatojums
Ēku enerģijas patēriņā būtisku daļu sastāda iekštelpu vides kritēriji un ēkas
ekspluatācijas režīms. Iekštelpu vide ietekmē ēkas iemītnieku veselību, produktivitāti
un komforta līmeni. Saskaņā ar standartu LVS EN 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa
kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku
projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai” ēkas energosertifikācijai nav
nozīmes bez telpas mikroklimata sertifikācijas. Saskaņā ar minēto standartu četru
fizikālo faktoru kopums, kas raksturo iekštelpu mikroklimatu, ir:
gaisa kvalitāte;
termiskais komforts;
apgaismojuma līmenis;
trokšņu līmenis
Latvijas tiesību aktos nav detalizēti noteiktas prasības telpu mikroklimata
parametriem atkarībā no ēkas izmantošanas veida (būvju klasifikācijas) piem., PII,
34
skolas, dzīvojamās mājas utt. Tādējādi pamatkritērijs ventilācijas sistēmām telpās,
kurās vienīgais gaisa piesārņojuma avots ir cilvēks - svaigā gaisa padeves absolūtais
minimums ir 15 m3/h uz cilvēku (atbilstoši MK 2015. gada 16. jūnija noteikumiem
Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko
ēku apkure un ventilācija””). Situācija, kad telpās vienīgais gaisa piesārņojuma avots
ir cilvēks, gan praktiski ir maz iespējama, jo piesārņojums telpās rodas arī no sadzīves
iekārtām, mēbelēm, apdares materiāliem utt.
Papildus, tiesību akts, kurš definē darba telpu mikroklimata prasības, ir MK
2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”.
Tabula 9. Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes18
Nr.
p.k. Gada periods
Darba
kategorija
Gaisa
temperatūra
(C°)
Gaisa
relatīvais
mitrums (%)
Gaisa
kustības
ātrums (m/s)
1.
Gada aukstais periods (vidējā
gaisa temperatūra ārpus darba
telpām + 10 °C vai mazāk)
I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15
II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3
III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4
2.
Gada siltais periods (vidējā
gaisa temperatūra ārpus darba
telpām vairāk par + 10 °C)
I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15
II2 16,0–27,0 30–70 0,1–0,4
III3 15,0–26,0 30–70 0,2–0,5
Piezīmes.
1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi
garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties,
vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).
2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10
kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).
3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).
PII ir darba vietai, kur darbs nav saistīts ar fizisku piepūli, tādējādi iekštelpu
mikroklimata parametriem ir jāatbilst I kategorijas noteiktajām prasībām gaisa
temperatūrai, relatīvajam mitrumam un gaisa kustības ātrumam (skatīt tabulu Nr.9).
Savukārt standartā LVS EN ISO 7730:200619
ir detalizētāk definēts vidējais
temperatūru diapazons tieši PII atkarībā no kategorijas (attēlots 10.tabulā).
18
MK 2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 19
LVS EN ISO 7730:2006 Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un
interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu
procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus
35
Tabula 10. Mikroklimata prasības PII saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7730:2006
Ēkas tips
Kat.
Operatīvā temperatūra, °C Maksimālais vidējais gaisa
ātrums, m/s
Pirmsskolas
izglītības
iestāde
Vasara
Ziema
(apkures
sezona)
Vasara Ziema (apkures
sezona)
A +23,5 ± 1,0 +20,0 ± 1,0 0,11 0,1*
B +24,5 ± 2,0 +22,0 ± 2,5 0,18 0,15*
C +24,5 ± 2,5 +22,0 ± 3,5 0,23 0,19* * Temperatūrām virs 20°C
Salīdzinot Latvijas tiesību aktu (tabula Nr.9) un standartā definētās
mikroklimata prasības attiecībā uz iekštelpu temperatūru un vidējo gaisa ātrumu PII
(tabula Nr.10), redzams, ka tās būtiski neatšķiras.
Iekštelpu gaisa mikroklimats
Ventilācijas sistēmu galvenā funkcija ir iekštelpu gaisa atjaunošana,
nodrošinot higiēnas prasībām atbilstošu gaisa kvalitāti, kas izpaužas kā:
gaisa mitruma daudzuma ierobežošana/pelējuma veidošanās novēršana;
sārņu veidošanās novēršana;
nevēlamo aromātu izplatīšanās novēršana;
komforta paaugstināšana.
Relatīvais mitrums
Relatīvā mitruma daudzums iekštelpu gaisā ietekmē ēkas iemītnieku veselību.
Pārlieku liels vai pārlieku zems mitruma saturs gaisā nelabvēlīgi ietekmē ādu un
elpošanas sistēmu. Relatīvā mitruma ierobežošana līdz maksimālajai vērtībai ir
jānodrošina, ievērojot būvkonstrukciju, fizikālos un higiēnas apsvērumus, tādējādi
nepieļaujot pelējuma veidošanos un strauju mājas putekļu ērcīšu savairošanos. Dažādi
slimību ierosinātāji atkarībā no relatīvā mitruma daudzuma dzīvojamās telpās var tikt
veicināti vai apslāpēti (18.att.). Visoptimālākā ir situācija, kad relatīvais gaisa
mitrums ir 35 % – 70 % robežās pie iekštelpu temperatūras +18°C – +24°C20
.
20
Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs”
36
Attēls 18.Iekštelpu gaisa parametru ietekme uz veselību21
Sārņi iekštelpu gaisā
Apskatot gaisa piesārņojumu vispirms, jānošķir kaitīgās gāzes, kas apdraud
cilvēka veselību no tām gāzēm, kas rada tikai kaitinošu piesārņojumu (nepatīkamas
smakas). „Sliktās smakas“ parasti ir nepatīkamas, bet visbiežāk tās ir nekaitīgas. Taču,
augsta slāpekļa oksīda (N2O), slāpekļa monoksīda (NO) un ozona (O3) koncentrācija
rada draudus veselībai un to klātesamība gaisā ir pēc iespējas jānovērš.
Tabula 11. Visbiežāk sastopamās gāzes iekštelpu gaisā un to ietekme21;22;23
Kaitīgās gāzes Pieļaujamā
koncentrācija
Piesārņojuma
avoti
Ietekme
Slikti
aromāti/smakas
- Ēdienu
gatavošana,
tīrīšanas līdzekļi
un citas sadzīves
darbības
Visbiežāk nekaitīgi,
bet nepatīkami
H2O (tvaiks) 35-70% Pārāk zemam –
pārlieku liela gaisa
apmaiņa telpās
aukstajā periodā;
Pārāk augstam -
nepietiekama gaisa
apmaiņa telpās
Zem 30% – izžūst
gļotāda, pastiprināti
veidojas putekļi.
Virs 70% – veidojas
kondensāts, pelējums,
veicina mājas putekļu
ērcīšu vairošanos.
Slāpekļa
savienojumi -
Robežlielumi
slāpekļa dioksīdam
Ārtelpu gaiss,
sildītāji, gāzes
Elpceļu
saslimšanas: bronhu
21
Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs” 22
http://www.lu.lv/ecotox/lekcijas/Vidkim_8lekc-Indoor.pdf (25.01.2016) 23
http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss/iekstelpu-gaisa-kvalitate (25.01.2016)
37
Kaitīgās gāzes Pieļaujamā
koncentrācija
Piesārņojuma
avoti
Ietekme
N2O, NO, NO2 un slāpekļa oksīdiem
- 1 stundas vidējā
koncentrācija
200µg/m3,
rekomendētā vidējā
vērtība - 40µg/m3
gadā
apkure,
nepilnvērtīgi
sadegšanas procesi
sašaurināšanās,
pieaugoša bronhu
reaktivitāte, iekaisumi,
samazinās imūnās
spējas un pieaug
elpceļu infekcijas
Formaldehīna
tvaiki
dzīvokļos pieļaujamā
maksimālā
koncentrācija - 120
μg/m3
Urīnvielas/ fenola-
formaldehīda
sveķus saturoši
izstrādājumi:
kokskaidu
plāksnes,
izolācijas
materiāli, paklāji,
tabakas dūmi
Koncentrācijā virs 100
μg/m3 kaitē acīm un
augšējiem elpceļiem.
Veicina bronhiālās
astmas attīstību,
plaušu funkciju
traucējumi,
deguna/rīkles vēzis,
leikēmija.
CO (oglekļa (II)
oksīds/tvana
gāze)
Maksimālā
pieļaujamā
vienreizējā
koncentrācija
gaisā ir 6 mg/m3, bet
maksimālā
pieļaujamā diennakts
vidējā koncentrācija
— 1 mg/m3
Boileri, sildītāji,
krāsnis,
nepilnvērtīgi
sadegšanas procesi
smēķēšana
Bez smaržas, ļoti
toksisks
CO2 Ieteicamā <1000
ppm, iekštelpās
nedrīkst pārsniegt
1500 ppm,
maksimāli
pieļaujamais – 5000
ppm
Metabolisms,
nepilnvērtīgi
sadegšanas
procesi, tabakas
dūmi
Miegainība, nespēja
koncentrēties,
galvassāpes
O3 Maksimāli
pieļaujamais
daudzums – 0,1 cm3
ozona uz 1m3 gaisa
Ārtelpu gaiss, UV
starojuma avoti,
gaisa tīrītāji
Īpaši toksisks, izraisa
gļotādas kairinājumu,
augstā koncentrācijā
bojā elpceļus
Radons Vidējā izmērītā
radona
koncentrācijas
vērtība iekštelpu
gaisā dzīvokļos 50
Bq/m3, kritiskā
vērtība 500 Bq/m3
Difūzija no
augsnes
Ļaundabīgu audzēju
(it sevišķi plaušu
vēža) attīstība
Atsevišķās vietās arī grunts var būt potenciāls drauds iemītnieku veselībai,
paaugstinātas radona koncentrācijas dēļ. Paaugstināta radona koncentrācija var būt
sastopama esošo ēku dzīvojamās telpās, ja pagrabs ir bez horizontālas barjeras slāņa.
38
Šī problēma ir atrisināma, nodrošinot gaisnecaurlaidīgas ēkas norobežojošās
konstrukcijas ar kontrolētu ventilācijas sistēmu.
CO2 kā kvalitātes kritērijs
CO2 koncentrācija var kalpot kā indikatīvs rādītājs iekštelpu gaisa kvalitātes
noteikšanai. To var viegli izmērīt un tā izmaiņas atkarībā no telpas noslogojuma un
uzturēšanās ilguma. Starp kaitīgajām gāzēm (Tabula Nr.11), CO2 ir visniecīgākā
ietekme uz cilvēka veselību, jo kaitīgais koncentrācijas daudzums reti ir sastopams
dzīvojamās telpās. Tomēr augsta CO2 koncentrācija var radīt nogurumu un samazināt
koncentrēšanās spējas. Tādēļ ir ļoti svarīgi telpās nodrošināt atbilstošu ventilāciju, it
sevišķi to paredzot telpās ar augstu noslogojuma līmeni.
Latvijā spēkā esošie tiesību akti nereglamentē CO2 koncentrācijas līmeni
iekštelpās, tāpēc tiek piemērotas standartā LVS EN 13779:2007 “Nedzīvojamo ēku
ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības”
noteiktās robežvērtības. Tā kā CO2 koncentrācija telpās ir tieši atkarīga no āra gaisa
CO2 daļiņu koncentrācijas, tad standartā LVS EN 13779:2007 nenosaka absolūto CO2
koncentrācijas robežvērtību, bet, salīdzinot ar āra gaisa CO2 koncentrāciju, nosaka
pieņemamo starpību. Atkarībā no atrašanās vietas CO2 ppm koncentrācijas līmenis āra
gaisā var svārstīties no 250-350 ppm (nepiesārņota vide - lauku apvidus) līdz 700-800
ppm (vidēji piesārņota pilsētvide) 24
.
24
J. Zemītis Promocijas darba kopsavilkums “Telpu gaisa kvalitātes analīze un prognozēšanas
metodoloģija”, 2015,-23lpp.
39
Tabula 12. Iekštelpu gaisa kvalitāte ir iedalāma zemā un augstā kvalitātē pēc standarta LVS EN
13779:2007 (IDA 1 līdz IDA 4).
Gaisa apjoms gaisa kvalitātes mērīšanai Aktivitātes
CO2, ko rada cilvēks
litri/h 12 18 23
Vienam cilvēkam
nepieciešamais svaigā
gaisa apjoms [m3/h]
klase
saskaņā ar
EN 13779
maksimāli
pieļaujamā
CO2
starpība,
ppm
nomodā parasti strādājot
Izcila gaisa kvalitāte IDA* 1 400 30 45 58
Laba gaisa kvalitāte IDA 2 600 20 30 38
Apmierinoša gaisa
kvalitāte
IDA 3 1000 12 18 23
Viduvēja gaisa
kvalitāte
IDA 4 1200 10 15 19
*IDA (indoor air) – klase, kas raksturo iekštelpu gaisa kvalitātes līmeni.
13.tabulā apkopoti iekštelpu gaisa CO2 koncentrācijas līmeņi un to ietekme uz
cilvēka pašsajūtu. Redzams, ka CO2 koncentrāciju līmenim paaugstinoties virs 1000
ppm cilvēki sāk izjust koncentrēšanās un veselības problēmas.
Tabula 13. CO2 koncentrācijas līmenis gaisā un ietekme uz cilvēku25
CO2 koncentrācijas
līmenis Raksturojums
250 ppm - 350 ppm āra gaiss, ideāls iekštelpu gaiss
350 ppm - 1000 ppm labs iekštelpu klimats, pieņemamās robežas
1000 ppm - 2000 ppm sūdzības par gaisa kvalitāti, parādās miegainība un zūd
koncentrēšanās spējas, nepieņemams iekštelpu klimats
2000 ppm - 5000 ppm galvassāpes, miegainība, gaiss ir jūtami sastāvējies,
nespēja koncentrēties, paātrināta sirdsdarbība
5000 ppm maksimālā pieļaujamā CO2 koncentrācija, uzturēšanās
<8 stundas neizraisa paliekošas veselības problēmas
>40000 ppm paliekošas veselības problēmas, iespējama nāves
iestāšanās.
25
Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs”
40
2.3.2. Mikroklimata novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē
PII iekštelpu gaisa kvalitātes raksturlielumi ir īpaši svarīgi bērnu jutīgās
imūnsistēmas dēļ. Bērnus vides piesārņojums skar vairāk nekā pieaugušos, jo bērni ir
uzņēmīgāki, visu laiku ir kustībā un viņu elpošanas biežums ir lielāks. Tādējādi bērni
vairāk uzņem piesārņoto gaisu. Bērni arī pārsvarā spēlējas uz grīdas, kur ir netīrāks un
daudz vairāk putekļu, tādējādi, ja ir nepietiekama gaisa apmaiņa, tiek sekmēta dažādu
slimību attīstība.
Saskaņā ar standartu LVS EN 1525126
, pamatraksturlielumi ēkas iemītnieku
komforta stāvokļa nodrošināšanai ir gaisa kvalitāte, termiskais komforts,
apgaismojuma līmenis, trokšņu līmenis.
Lai pilnīgāk izpildītu pētījumā izvirzīto uzdevumu – veiktu mikroklimata
parametru analīzi PII pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas,
tika identificēta tādas pat arhitektūras neatjaunotā PII. Abas PII ēkas atrodas Rīgā,
salīdzinoši netālu viena no otras, abas ēkas tika apsekotas – tajās veikti momentānie
iekštelpu mikroklimata parametru mērījumi un uzstādītas monitoringa iekārtas
ilglaicīgai datu vākšanai (1 nedēļas garumā). Abu PII darba laiks ir 12 stundas - no
plkst. 7:00 rītā līdz 19:00 vakarā.
Fizikālie mērījumi
Momentānie mērījumi veikti 1m - 1,5m augstumā virs grīdas līmeņa, laikā kad
bērni neguļ un tiem ir nodarbības. Mērījumu periods – 2015. gada novembris.
Momentānie mērījumi tika veikti šādiem parametriem:
1. CO2 līmenis iekštelpās un ārā;
2. Relatīvā mitruma līmenis iekštelpās un ārā;
3. Gaisa temperatūra iekštelpās un ārā;
4. Apgaismojuma līmenis iekštelpās;
5. Trokšņu līmenis iekštelpās.
Monitorings tika veikts šādiem parametriem:
1. CO2 līmenis iekštelpās;
2. Relatīvā mitruma līmenis iekštelpās;
3. Gaisa temperatūra iekštelpās.
26
LVS EN 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un
akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai”
41
Izmantotie mēraparāti
Gan momentānie, gan monitoringa mērījumi tika veikti, izmantojot kalibrētas
iekārtas. Telpu gaisa CO2, temperatūras un relatīvā mitruma līmeņa noteikšanai
izmantoti mēraparāti Wohler CDL 210 un Trotec BZ30. Wohler CDL 210 tika
izmantots arī CO2 parametru monitoringam visu apkures sezonas laiku.
Tabula 14. Iekārtas Wohler CDL 210 tehniskie parametri
Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība
Temperatūra -10 līdz 60 ±0,6 °C
CO2 0 līdz 6000 ±50ppm, vai ±5% ppm
Relatīvais mitrums 5 līdz 95 ±3 %
Tabula 15. Iekārtas Trotec BZ30 tehniskie parametri
Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība
Temperatūra -5 līdz 50 ±0,5 °C
CO2 0 līdz 9999 ±75ppm, vai ±5% ppm
Relatīvais mitrums 0,1 līdz 99,9 5 %
Temperatūras un gaisa mitruma momentānās vērtības noteikšanai tika
izmantots mēraparāts PCE- 320.
Tabula 16. Iekārtas PCE-320 tehniskie parametri
Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība
Temperatūra ārējā -50 līdz 500 ±1 °C
Temperatūra iekšējā -20 līdz 60 ±5°C vai ±2% °C
Relatīvais mitrums 10 līdz 90 ±3 %
Apgaismojuma intensitātes momentānajiem mērījumiem izmantots mēraparāts
DVM8050.
Tabula 17.Iekārtas DVM8050 tehniskie parametri
Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība
Apg. intensitāte 0 līdz 90000 ±3%+30 lux
Skaņas līmeņa noteikšanai tika izmantots mēraparāts PCE-318.
Tabula 18. Iekārtas PCE-318 tehniskie parametri
Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība
Skaņas spiediens
(A)
26 līdz 130 @
31,5Hz līdz 8kHz
±1,5 dB
42
Apsekojumu laikā veiktie momentānie apgaismojuma līmeņa mērījumi,
atbilda spēkā esošajām prasībām – vidējie mērījumi bērnu rotaļu telpās 350 luksi.
Saskaņā ar tiesību aktiem27
apgaismojuma līmenis PII ir 300 luksi un ir atbilstošs, tad
pētījumā netiek sīkāk analizēti.
Trokšņu līmenis PII telpās pārsniedz MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos
Nr. 16 ”Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā, noteiktos 35dBA.
Apsekojumu laikā konstatētais trokšņu līmenis robežās no 60-85dBA, tomēr ņemot
vērā ēkas darbības specifiku un to, ka šī mikroklimata parametra ierobežošana PII ir
faktiski neiespējama (galvenais trokšņu avots ir bērni), tālāka analīze netiek veikta.
Tādējādi pētījumā detalizētāk analizējamie mikroklimata parametri ir iekštelpu gaisa
temperatūra, relatīvais mitrums un CO2 līmeņa koncentrācija iekštelpās.
Temperatūras mērījumi
Saskaņā ar 19.attēlā un 19.tabulā uzrādītajiem datiem gan atjaunotajā, gan
neatjaunotajā PII vidējās iekštelpu temperatūras apkures periodā atbilst normatīvajām
prasībām (9. un 10. tabula).
Tabula 19. Vidējās iekštelpu temperatūras atjaunotajā un neatjaunotajā PII
Vidējā temp. dienā Vidējā temp. naktī Vidējā temp.
diennaktī
Atjaunotā PII 23,0 °C 22,5 °C 22,7 °C
Neatjaunotā PII 23,0 °C 22,8 °C 22,9 °C
Kā redzams 19.att. vienas dienas monitoringa datos, nevienā no PII nakts
periodā temperatūra netiek samazināta un iekštelpu temperatūras samazinājums nakts
periodā par ~0,5 °C ir no iekšējo siltuma ieguvumu avotu neesamības (metaboliskie
un apgaismojuma siltuma ieguvumi). Nakts periodā un brīvdienās, kad telpās
neuzturas cilvēki, būtu ieteicams veikt temperatūras pazemināšanu līdz līmenim, kas
dod iespēju īsā laika periodā atjaunot nepieciešamo iekštelpu temperatūru. Saskaņā ar
pētījumu28
ieteicamais temperatūras pazeminājums ir 3°C. Aprēķini arī liecina, ka, ja
telpā temperatūra tiek samazināta par 1ºC, siltuma patēriņš un līdz ar to maksa par
siltumenerģiju samazinās par 4–5%.
27
MK 2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 28
Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp.
43
Attēls 19. Iekštelpu temperatūras monitoringa dati abās PII ēkās
Relatīvā mitruma mērījumi
Relatīvā mitruma līmenis telpās jāuztur robežās no 40 – 60%, saskaņā ar
standartu LVS EN ISO 7730. Saskaņā ar 9. tabulas datiem ir redzams, ka ieteicamais
relatīvā mitruma līmenis faktiski netiek sasniegts abās PII un iekštelpās ir pazemināts
mitruma līmenis.
Tabula 20. Vidējais iekštelpu relatīvais mitrums analizētajās PII
Vidējais mitrums
dienā
Vidējais mitrums
naktī
Vidējais mitrums
diennaktī
Atjaunotā PII 37 % 36 % 36 %
Neatjaunotā PII 40 % 37 % 39 %
20,5
21
21,5
22
22,5
23
23,5
24
24,5
201
5.1
1.2
5.
9:3
1:4
82
01
5.1
1.2
5.
9:4
7:0
32
01
5.1
1.2
5.
10
:02
:18
201
5.1
1.2
5.
10
:17
:33
201
5.1
1.2
5.
10
:32
:48
201
5.1
1.2
5.
10
:48
:03
201
5.1
1.2
5.
11
:03
:18
201
5.1
1.2
5.
11
:18
:33
201
5.1
1.2
5.
11
:33
:48
201
5.1
1.2
5.
11
:49
:03
201
5.1
1.2
5.
12
:04
:18
201
5.1
1.2
5.
12
:19
:33
201
5.1
1.2
5.
12
:34
:48
201
5.1
1.2
5.
12
:50
:03
201
5.1
1.2
5.
13
:05
:18
201
5.1
1.2
5.
13
:20
:33
201
5.1
1.2
5.
13
:35
:48
201
5.1
1.2
5.
13
:51
:03
201
5.1
1.2
5.
14
:06
:18
201
5.1
1.2
5.
14
:21
:33
201
5.1
1.2
5.
14
:36
:48
201
5.1
1.2
5.
14
:52
:03
201
5.1
1.2
5.
15
:07
:18
201
5.1
1.2
5.
15
:22
:33
201
5.1
1.2
5.
15
:37
:48
201
5.1
1.2
5.
15
:53
:03
201
5.1
1.2
5.
16
:08
:18
201
5.1
1.2
5.
16
:23
:33
201
5.1
1.2
5.
16
:38
:48
201
5.1
1.2
5.
16
:54
:03
201
5.1
1.2
5.
17
:09
:18
201
5.1
1.2
5.
17
:24
:33
201
5.1
1.2
5.
17
:39
:48
201
5.1
1.2
5.
17
:55
:03
201
5.1
1.2
5.
18
:10
:18
201
5.1
1.2
5.
18
:25
:33
201
5.1
1.2
5.
18
:40
:48
201
5.1
1.2
5.
18
:56
:03
201
5.1
1.2
5.
19
:11
:18
201
5.1
1.2
5.
19
:26
:33
201
5.1
1.2
5.
19
:41
:48
201
5.1
1.2
5.
19
:57
:03
201
5.1
1.2
5.
20
:12
:18
201
5.1
1.2
5.
20
:27
:33
201
5.1
1.2
5.
20
:42
:48
201
5.1
1.2
5.
20
:58
:03
201
5.1
1.2
5.
21
:13
:18
201
5.1
1.2
5.
21
:28
:33
201
5.1
1.2
5.
21
:43
:48
201
5.1
1.2
5.
21
:59
:03
201
5.1
1.2
5.
22
:14
:18
201
5.1
1.2
5.
22
:29
:33
201
5.1
1.2
5.
22
:44
:48
201
5.1
1.2
5.
23
:00
:03
201
5.1
1.2
5.
23
:15
:18
201
5.1
1.2
5.
23
:30
:33
201
5.1
1.2
5.
23
:45
:48
201
5.1
1.2
6.
0:0
1:0
32
01
5.1
1.2
6.
0:1
6:1
82
01
5.1
1.2
6.
0:3
1:3
32
01
5.1
1.2
6.
0:4
6:4
82
01
5.1
1.2
6.
1:0
2:0
32
01
5.1
1.2
6.
1:1
7:1
82
01
5.1
1.2
6.
1:3
2:3
32
01
5.1
1.2
6.
1:4
7:4
82
01
5.1
1.2
6.
2:0
3:0
32
01
5.1
1.2
6.
2:1
8:1
82
01
5.1
1.2
6.
2:3
3:3
32
01
5.1
1.2
6.
2:4
8:4
82
01
5.1
1.2
6.
3:0
4:0
32
01
5.1
1.2
6.
3:1
9:1
82
01
5.1
1.2
6.
3:3
4:3
32
01
5.1
1.2
6.
3:4
9:4
82
01
5.1
1.2
6.
4:0
5:0
32
01
5.1
1.2
6.
4:2
0:1
82
01
5.1
1.2
6.
4:3
5:3
32
01
5.1
1.2
6.
4:5
0:4
82
01
5.1
1.2
6.
5:0
6:0
32
01
5.1
1.2
6.
5:2
1:1
82
01
5.1
1.2
6.
5:3
6:3
32
01
5.1
1.2
6.
5:5
1:4
82
01
5.1
1.2
6.
6:0
7:0
32
01
5.1
1.2
6.
6:2
2:1
82
01
5.1
1.2
6.
6:3
7:3
32
01
5.1
1.2
6.
6:5
2:4
82
01
5.1
1.2
6.
7:0
8:0
32
01
5.1
1.2
6.
7:2
3:1
82
01
5.1
1.2
6.
7:3
8:3
3
Tem
per
atūra
, °C
Atjaunota PII Neatjaunota PII
Nakts periods
44
Attēls 20. Iekštelpu relatīvā mitruma monitoringa dati abās PII ēkās
Ilgstoši atrodoties telpās, kurās ir sauss gaiss, sāk izžūt elpceļu gļotādas un līdz
ar to pazeminās aizsargbarjera pret bakteriālām infekcijām, un bērns var kļūt
uzņēmīgāks pret vīrusiem. Zūdot gļotādu barjerfunkcijai, var attīstīties deguna
blakusdobumu iekaisums jeb haimorīts. Sauss gaiss arī paātrina dažādu alerģiju
rašanos, jo telpā esošie alergēni (piemēram, putekļi) intensīvāk cirkulē pa sausu gaisu.
Lai nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu PII iestādēs un paaugstinātu relatīvā mitruma
daudzumu iekštelpās, ir jāveic gaisa mitrināšana. Varianti, kā to izdarīt, ir dažādi –
piemēram, telpās uzstādot gaisa mitrinātāju ierīcēs, gan veicot pasākumus, kuri
neprasa lielas investīcijas – piemēram, uz radiatoriem uzstādot keramikas traukus,
kuri ir pildīti ar ūdeni.
CO2 koncentrācijas mērījumi
Gan atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII nav uzstādīta mehāniskās ventilācijas
sistēma un gaisa apmaiņa telpās notiek tikai caur dabisko ventilāciju un neblīvumiem
ēkas norobežojošajās konstrukcijās. Lai arī standarts LVS EN 13779:2007 (12. tabula)
nosaka, ka klasēm, kuras zemākas par IDA 2, pieļaujams CO2 līmenis ir virs 1000
ppm, šajā pētījumā tiek pieņemts, ka maksimālā pieļaujamā CO2 koncentrācija PII ir
25
30
35
40
45
50
201
5.1
1.2
5.
9:3
1:4
8
201
5.1
1.2
5.
9:4
8:0
4
201
5.1
1.2
5.
10
:04
:20
201
5.1
1.2
5.
10
:20
:36
201
5.1
1.2
5.
10
:36
:52
201
5.1
1.2
5.
10
:53
:08
201
5.1
1.2
5.
11
:09
:24
201
5.1
1.2
5.
11
:25
:40
201
5.1
1.2
5.
11
:41
:56
201
5.1
1.2
5.
11
:58
:12
201
5.1
1.2
5.
12
:14
:28
201
5.1
1.2
5.
12
:30
:44
201
5.1
1.2
5.
12
:47
:00
201
5.1
1.2
5.
13
:03
:16
201
5.1
1.2
5.
13
:19
:32
201
5.1
1.2
5.
13
:35
:48
201
5.1
1.2
5.
13
:52
:04
201
5.1
1.2
5.
14
:08
:20
201
5.1
1.2
5.
14
:24
:36
201
5.1
1.2
5.
14
:40
:52
201
5.1
1.2
5.
14
:57
:08
201
5.1
1.2
5.
15
:13
:24
201
5.1
1.2
5.
15
:29
:40
201
5.1
1.2
5.
15
:45
:56
201
5.1
1.2
5.
16
:02
:12
201
5.1
1.2
5.
16
:18
:28
201
5.1
1.2
5.
16
:34
:44
201
5.1
1.2
5.
16
:51
:00
201
5.1
1.2
5.
17
:07
:16
201
5.1
1.2
5.
17
:23
:32
201
5.1
1.2
5.
17
:39
:48
201
5.1
1.2
5.
17
:56
:04
201
5.1
1.2
5.
18
:12
:20
201
5.1
1.2
5.
18
:28
:36
201
5.1
1.2
5.
18
:44
:52
201
5.1
1.2
5.
19
:01
:08
201
5.1
1.2
5.
19
:17
:24
201
5.1
1.2
5.
19
:33
:40
201
5.1
1.2
5.
19
:49
:56
201
5.1
1.2
5.
20
:06
:12
201
5.1
1.2
5.
20
:22
:28
201
5.1
1.2
5.
20
:38
:44
201
5.1
1.2
5.
20
:55
:00
201
5.1
1.2
5.
21
:11
:16
201
5.1
1.2
5.
21
:27
:32
201
5.1
1.2
5.
21
:43
:48
201
5.1
1.2
5.
22
:00
:04
201
5.1
1.2
5.
22
:16
:20
201
5.1
1.2
5.
22
:32
:36
201
5.1
1.2
5.
22
:48
:52
201
5.1
1.2
5.
23
:05
:08
201
5.1
1.2
5.
23
:21
:24
201
5.1
1.2
5.
23
:37
:40
201
5.1
1.2
5.
23
:53
:56
201
5.1
1.2
6.
0:1
0:1
2
201
5.1
1.2
6.
0:2
6:2
8
201
5.1
1.2
6.
0:4
2:4
4
201
5.1
1.2
6.
0:5
9:0
0
201
5.1
1.2
6.
1:1
5:1
6
201
5.1
1.2
6.
1:3
1:3
2
201
5.1
1.2
6.
1:4
7:4
8
201
5.1
1.2
6.
2:0
4:0
4
201
5.1
1.2
6.
2:2
0:2
0
201
5.1
1.2
6.
2:3
6:3
6
201
5.1
1.2
6.
2:5
2:5
2
201
5.1
1.2
6.
3:0
9:0
8
201
5.1
1.2
6.
3:2
5:2
4
201
5.1
1.2
6.
3:4
1:4
0
201
5.1
1.2
6.
3:5
7:5
6
201
5.1
1.2
6.
4:1
4:1
2
201
5.1
1.2
6.
4:3
0:2
8
201
5.1
1.2
6.
4:4
6:4
4
201
5.1
1.2
6.
5:0
3:0
0
201
5.1
1.2
6.
5:1
9:1
6
201
5.1
1.2
6.
5:3
5:3
2
201
5.1
1.2
6.
5:5
1:4
8
201
5.1
1.2
6.
6:0
8:0
4
201
5.1
1.2
6.
6:2
4:2
0
201
5.1
1.2
6.
6:4
0:3
6
201
5.1
1.2
6.
6:5
6:5
2
201
5.1
1.2
6.
7:1
3:0
8
201
5.1
1.2
6.
7:2
9:2
4
201
5.1
1.2
6.
7:4
5:4
0
Rel
atīv
ais
mit
rum
s, R
H %
Atjaunota PII Neatjaunota PII
Nakts periods
45
1000 ppm, jo arī saskaņā ar lekciju materiāliem29
CO2 līmenim pieaugot virs 1000
ppm būtiski samazinās koncentrēšanās spējas.
Saskaņā ar 21. tabulas datiem redzams, ka laikā, kad telpās atrodas bērni,
vidējais CO2 līmenis pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi.
Tabula 21. Vidējais iekštelpu CO2 līmenis analizētajās PII
Būtisku ietekmi uz iekštelpu gaisa apmaiņu rada infiltrācija caur logiem. Abās
PII, kurās tika veikti iekštelpu mikroklimata mērījumi, ir PVC tipa divstiklu pakešu
logi, kuri būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu ēkā, salīdzinot ar vecajiem koka
logiem. Tomēr PVC tipa logi arī samazina gaisa apmaiņu caur ēkas neblīvumiem,
tādējādi, lai nodrošinātu nepieciešamo svaigā gaisa daudzumu telpās, iemītnieki
biežāk vērs vaļā logus, kas savukārt rezultējas ar apjomīgu un nekontrolētu augstā
gaisa apjoma ieplūšanu iekštelpās.
Visās PII ir izveidoti telpu vēdināšanas grafiki, ar noteiktiem laikiem, kad un
cik ilgi telpas ir jāvēdina (skatīt 21. att.). Tā kā pilnīga telpu vēdināšana (ar caurvēju)
ir pieļaujama tikai tajā laikā, kad bērni neatrodas telpās, tad ir jāsecina, ka, arī veicot
iekštelpu vēdināšanu, pēc noteiktā grafika nav iespējams panākt atbilstošus gaisa
kvalitātes radītājus.
Attēls 21. Vēdināšanas režīms neatjaunotajā PII
29
Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs”
Vidēji CO2 ppm
dienā
Vidēji CO2 ppm
naktī
Vidēji CO2 ppm
diennaktī
Atjaunotā PII 1230 783 993
Neatjaunotā PII 1188 950 1058
46
Attēls 22. Iekštelpu CO2 līmeņa monitoringa dati abās PII ēkās
22.attēlā redzams, ka neatjaunotajā PII CO2 līmeņa svārstības ir daudz lielākas
– no ~500 ppm, kad tiek atvērts logs un telpas tiek vēdinātas ar caurvēju, līdz tiek
sasniegta maksimālā CO2 koncentrācija 2000 ppm. Dēļ lielajām svārstībām,
neatjaunotajā PII ieteicamais CO2 līmenis 1000 ppm tiek pārsniegts 49% gadījumu,
bet maksimāli pieļaujamais 1500 ppm (pēc standarta EN 13779) nesiltinātajā PII 38%
mērījumu
Savukārt atjaunotajā PII CO2 svārstību amplitūda nav tik liela un brīdī, kad
tiek sasniegts CO2 līmeņa maksimums ~1700 ppm, tiek atvērts logs un telpas tiek
vēdinātas. Pēc grafika ir redzams, ka telpas netiek pilnībā izvedinātas, jo CO2
koncentrācija faktiski nenokrīt zem 1000 ppm. Tādējādi atjaunotajā PII CO2 līmenis
darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi 94% mērījumu, bet maksimāli
pieļaujamo 1500 ppm 10% mērījumu.
Pēc monitoringa datu analīzes ir skaidri redzams, ka gan atjaunotajā, gan
neatjaunotajā PII iekštelpās ir nepietiekama gaisa apmaiņa un abās iestādēs ir jāizbūvē
mehāniskās ventilācijas sistēma, lai nodrošinātu standartā LVS EN 13779:2007
noteiktos mikroklimata parametrus.
0
500
1000
1500
2000
2500
201
5.1
1.2
5.
9:3
1:4
8
201
5.1
1.2
5.
9:4
8:0
4
201
5.1
1.2
5.
10
:04
:20
201
5.1
1.2
5.
10
:20
:36
201
5.1
1.2
5.
10
:36
:52
201
5.1
1.2
5.
10
:53
:08
201
5.1
1.2
5.
11
:09
:24
201
5.1
1.2
5.
11
:25
:40
201
5.1
1.2
5.
11
:41
:56
201
5.1
1.2
5.
11
:58
:12
201
5.1
1.2
5.
12
:14
:28
201
5.1
1.2
5.
12
:30
:44
201
5.1
1.2
5.
12
:47
:00
201
5.1
1.2
5.
13
:03
:16
201
5.1
1.2
5.
13
:19
:32
201
5.1
1.2
5.
13
:35
:48
201
5.1
1.2
5.
13
:52
:04
201
5.1
1.2
5.
14
:08
:20
201
5.1
1.2
5.
14
:24
:36
201
5.1
1.2
5.
14
:40
:52
201
5.1
1.2
5.
14
:57
:08
201
5.1
1.2
5.
15
:13
:24
201
5.1
1.2
5.
15
:29
:40
201
5.1
1.2
5.
15
:45
:56
201
5.1
1.2
5.
16
:02
:12
201
5.1
1.2
5.
16
:18
:28
201
5.1
1.2
5.
16
:34
:44
201
5.1
1.2
5.
16
:51
:00
201
5.1
1.2
5.
17
:07
:16
201
5.1
1.2
5.
17
:23
:32
201
5.1
1.2
5.
17
:39
:48
201
5.1
1.2
5.
17
:56
:04
201
5.1
1.2
5.
18
:12
:20
201
5.1
1.2
5.
18
:28
:36
201
5.1
1.2
5.
18
:44
:52
201
5.1
1.2
5.
19
:01
:08
201
5.1
1.2
5.
19
:17
:24
201
5.1
1.2
5.
19
:33
:40
201
5.1
1.2
5.
19
:49
:56
201
5.1
1.2
5.
20
:06
:12
201
5.1
1.2
5.
20
:22
:28
201
5.1
1.2
5.
20
:38
:44
201
5.1
1.2
5.
20
:55
:00
201
5.1
1.2
5.
21
:11
:16
201
5.1
1.2
5.
21
:27
:32
201
5.1
1.2
5.
21
:43
:48
201
5.1
1.2
5.
22
:00
:04
201
5.1
1.2
5.
22
:16
:20
201
5.1
1.2
5.
22
:32
:36
201
5.1
1.2
5.
22
:48
:52
201
5.1
1.2
5.
23
:05
:08
201
5.1
1.2
5.
23
:21
:24
201
5.1
1.2
5.
23
:37
:40
201
5.1
1.2
5.
23
:53
:56
201
5.1
1.2
6.
0:1
0:1
2
201
5.1
1.2
6.
0:2
6:2
8
201
5.1
1.2
6.
0:4
2:4
4
201
5.1
1.2
6.
0:5
9:0
0
201
5.1
1.2
6.
1:1
5:1
6
201
5.1
1.2
6.
1:3
1:3
2
201
5.1
1.2
6.
1:4
7:4
8
201
5.1
1.2
6.
2:0
4:0
4
201
5.1
1.2
6.
2:2
0:2
0
201
5.1
1.2
6.
2:3
6:3
6
201
5.1
1.2
6.
2:5
2:5
2
201
5.1
1.2
6.
3:0
9:0
8
201
5.1
1.2
6.
3:2
5:2
4
201
5.1
1.2
6.
3:4
1:4
0
201
5.1
1.2
6.
3:5
7:5
6
201
5.1
1.2
6.
4:1
4:1
2
201
5.1
1.2
6.
4:3
0:2
8
201
5.1
1.2
6.
4:4
6:4
4
201
5.1
1.2
6.
5:0
3:0
0
201
5.1
1.2
6.
5:1
9:1
6
201
5.1
1.2
6.
5:3
5:3
2
201
5.1
1.2
6.
5:5
1:4
8
201
5.1
1.2
6.
6:0
8:0
4
201
5.1
1.2
6.
6:2
4:2
0
201
5.1
1.2
6.
6:4
0:3
6
201
5.1
1.2
6.
6:5
6:5
2
201
5.1
1.2
6.
7:1
3:0
8
201
5.1
1.2
6.
7:2
9:2
4
201
5.1
1.2
6.
7:4
5:4
0
CO
2 k
on
cen
trāc
ijas
līm
enis
, p
pm
Atjaunota PII Neatjaunota PII
Nakts periods
47
Ja telpās ir paaugstināts CO2 līmenis, būtiski samazinās cilvēku spēja apstrādāt
informāciju un mācīties. Par CO2 koncentrācijas gaisā ietekmi uz cilvēka
kognitīvajām spējām ir veikti daudzi pētījumi, piemēram, pētījumā30
norādīts, ka pat
samērā nelielas izmaiņas (nelielas izmaiņas – izmaiņas, kādas cilvēki ikdienās
piedzīvo atrodoties darbavietās, skolā vai mājās) CO2 līmenī būtiski samazina cilvēka
spēju analizēt informāciju un pieņemt lēmumus. 23. attēlā ļoti labi redzama CO2
līmeņa negatīvā ietekme uz cilvēka kognitīvajām spējām.
Attēls 23. CO2 koncentrācijas izmaiņas ietekme uz cilvēku kognitīvajām spējām telpā30
CO2 līmenim pieaugot virs 1000ppm, krasi samazinās cilvēka spēja pieņemt
pareizus un kvalitatīvus lēmumus. Lai arī ēku energoefektivitāte pieprasa hermētiskas
konstrukcijas, tomēr, veicot energoefektivitātes pasākumus, nedrīkst aizmirst par
iekštelpu gaisa kvalitāti, kas neizbēgami pasliktināsies, ja netiks pievērsta uzmanība
ventilācijas sistēmas izbūvei.
Ja energoefektivitātes pasākumi tiek veikti, lai samazinātu izmaksas par apkuri
un samazinātu arī CO2 emisijas, tad slikta iekštelpu gaisa kvalitāte būtiski samazina
cilvēku produktivitāti, kas noved pie sliktāka snieguma un līdz ar to lielākas
darbietilpības tā paša uzdevuma izpildei.
30
William J. Fisk, Usha Satish, Mark J. Mendell, Toshifumi Hotchi, Douglas Sullivan Is CO2 an
Indoor Pollutant? Higher Levels of CO2 May Diminish Decision Making Performance, BEKELEY,
2013
48
Secinājumi
Veicot iekštelpu mikroklimata monitoringa mērījumus atjaunotā un tādas pat
arhitektūras neatjaunotā PII, secināts, ka gan atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII
iekštelpu temperatūra atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt
iekštelpu mitruma līmenis abās PII ir pazemināts (35%-40%);
Savukārt veicot CO2 koncentrācijas līmeņa mērījumus, secināts, ka atjaunotajā
PII CO2 līmenis darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi 94% mērījumu,
neatjaunotajā 49% no laika, kad tur uzturas bērni. Maksimāli pieļaujamais
koncentrācijas līmenis 1500 ppm atjaunotajā PII monitoringa veikšanas laikā tika
pārsniegts 10%, bet neatjaunotajā PII 38% mērījumu. Tādējādi pēc monitoringa
mērījumiem var secināt, ka atjaunotajā PII CO2 līmenis ir stabilāks, taču neatjaunotajā
PII tas svārstās lielākā amplitūdā.
Abās analizējamajās PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un iekštelpu
vedināšanas notiek pēc izstrādāta grafika. Pēc CO2 līmeņa monitoringa datiem
redzams, ka ar vēdināšanu pēc izstrādātā grafika nepietiek, lai pilnībā nodrošinātu
nepieciešamo svaigā gaisa apmaiņu iekštelpās, un ir nepieciešams izbūvēt mehāniskās
ventilācijas sistēmu. Tādējādi mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve sabiedriskajās
ēkās (PII, skolās, ārstniecības iestādēs utt.) būtu obligāta gadījumos, kad tiek veikta
norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko parametru uzlabošana un ēkas
hermētiskuma paaugstināšana.
49
2.4. Ilgtspējas un dzīves cikla analīze
Dzīves cikla novērtējums (turpmāk LCA – no angļu valodas Life cycle
assessment) koncepcija ir attīstījusies gadu gaitā, galvenokārt 70. un 80. gados. LCA
ir sistemātiska produktu vai procesu raksturlielumu analīze visā to dzīves cikla laikā,
tostarp ietverot izejmateriālu ieguvi, ražošanu, izmantošanu un beigu procesu –
materiālu likvidēšanu un otrreizēju pārstrādāšanu.
2.4.1. Ēkas dzīves cikla novērtējuma teorētiskais pamatojums
Standartu LVS EN 15643 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ilgtspējības
novērtējums” sērijas daļas nodrošina sistēmu ēku ilgtspējības novērtēšanai, izmantojot
dzīves cikla pieeju. Ilgtspējas novērtējums identificē vides, sociālos un ekonomiskās
veiktspējas ietekmi un aspektus ēkām izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos
indikatorus, kuri tiek mērīti bez vērtību spriedumiem. Mērķis šīs sērijas Eiropas
standartiem ir dot iespēju veikt novērtējuma rezultātu salīdzināmību. Sērijas standarti
gan nenosaka līmeņatzīmes vai veiktspējas izpildes līmeni, bet standarta sērijas ļauj
veikt ilgtspējīgu novērtējumu, t.i., ēku vides, sociālo un ekonomikas veiktspējas
novērtējumu, pamatojoties uz vienādiem tehniskajiem raksturlielumiem un
funkcionalitāti novērtējamajā objektā.
LCA tiek izmantots būvniecības nozarē kopš 1990. gada, un tiek izmantots arī,
lai novērtētu produktu attīstības procesus no šūpuļa līdz kapam. Ar pašreizējo
ilgtspējīgas būvniecības attīstību, LCA ir kļuvusi par svarīgu, objektīvu metodi, lai
novērtētu būvniecības ietekmi uz vidi.
Piemērot detalizētu LCA pieeju būvmateriāliem ir sarežģīts uzdevums dēļ
produktu ilgā dzīves cikla laika un dinamikas, kas atšķir ēku no citiem standarta
industriālajiem produktiem, jo īpaši tas izpaužas būvniecības, ekspluatācijas un
utilizācijas posmos. Ēkas beigu posms (nojaukšana - utilizācija) ir, iespējams,
vissarežģītākais modeļa posmos, dēļ lielās procesu neskaidrības, kas ar ēku notiks tālā
nākotnē.
50
Tabula 22. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robežas, autoru tulkojums no standarta LVS EN 15643
LCA robežas Dzīves cikla
posms Dzīves cikla posma apzīmējums un apraksts
No š
ūp
uļa
līd
z šū
puli
m
No
šū
pu
ļa l
īdz
kap
am
No
šūp
uļa
līdz
vār
tiem
Produkta posms
A1 Izejvielu ieguve un apstrāde
A2 Transportēšana uz rūpnīcu
A3 Būvmateriāla ražošana N
o v
ārti
em l
īdz
kap
am
Būvniecības
posms
A4 Transportēšana uz būvlaukumu
A5 Būvniecība
Lietošanas posms
– informācija pa
ēkas elementiem
B1 Uzstādīto produktu lietošana
B2 Apsaimniekošana/uzturēšana
B3 Remontdarbi
B4 Nomaiņa
B5 Pārbūve un atjaunošana
Lietošanas posms
– informācija par
ēkas darbību
B6 Enerģijas patēriņš
B7 Ūdens patēriņš
Beigu posms
C1 Nojaukšana
C2 Būvgružu transportēšana
C3 Atkritumu pārstrāde atkārtotai izmantošanai,
atjaunošana un/vai otrreizēja pārstrāde
C4 Utilizācija
Ieguvumi un
ietekme aiz
sistēmas robežas
D Atkārtotas izmantošanas, atjaunošanas
un/vai otrreizējas pārstrādes potenciāls
Tabulā Nr.22 ir attēloti LCA posmi, saskaņā ar standartu LVS EN 15643,
LCA robežās būvmateriālu lietošanas beigu posmu var ietvert vai arī neietvert:
"No šūpuļa līdz vārtiem" (‘Cradle to gate’) – ietver izejmateriālu ieguvi un
pārstrādi, un preces ražošanu;
"No vārtiem līdz kapam" (‘Gate to grave’) – ietver transportēšanu, montāžu,
ekspluatāciju, uzturēšana un gala likvidāciju;
"No šūpuļa līdz kapam" (‘Cradle to grave’) – ietver “no šūpuļa līdz vārtiem”
un “no vārtiem līdz kapam” dzīves cikla posmus;
"No šūpuļa līdz šūpulim" (‘Cradle to cradle’, arī C2C) – papildus ietver arī
atkārtotas izmantošanas, atjaunošanas un/vai otrreizējas pārstrādes potenciālu.
“No šūpuļa līdz šūpulim” perspektīvas LCA piemērošana būvmateriāliem ir
nepieciešama, lai izveidotu ciklisku apmaiņu. Būtībā noslēgtus materiālu cikla apļus
var sasniegt tikai jau sākotnēji projektējot ēkas ar efektīvu būvmateriālu utilizācijas
iespēju.
51
Standartu sērija LVS EN 15643-1 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ilgtspējības
novērtējums” ietver dzīves beigu posmu (C stadijas – skatīt tabulu Nr.22), nosakot arī
papildus LCA informāciju moduli (D – skatīt tabulu Nr.22) pēc būvmateriālu beigu
dzīves posma, kas tiek saukti kā "Ieguvumi un ietekme ārpus sistēmas robežas".
2.4.2. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robeža analizētajā pirmsskolas
izglītības iestādē
Lai veiktu vides un ekonomisko novērtējumu, vispirms ir jānodefinē
novērtējuma sistēmas robeža un darbības apjoms. Sistēmas robežas jeb ēkas aprēķina
dzīves cikla ilguma novērtējumam par pamatu tiek ņemti MK (28.09.2010.) noteikumi
Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo
remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”, kuros ir noteikti vidējie
normatīvie ēkas elementu kalpošanas ilgumi gados, atkarībā no ēkas kapitalitātes
klases.
Analizējamās PII nesošo sienu un pārsegumu konstrukcijas ir veidotas no
keramzītbetona un dzelzsbetona paneļiem, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 907 1.
pielikumu, atbilst V kapitalitātes grupai – masveida apbūves ar vidējo elementu
kalpošanas ilgumu 60 gadi. 23.tabulā ir uzrādīti konstruktīvo elementu un projekta
tāmē identificēto energoefektivitātes paaugstināšanas un to saistošo pasākumu
vidējais kalpošanas ilgums saskaņā ar MK noteikumu Nr. 907, 2. pielikumu.
Tabula 23. Konstruktīvo un apdares elementu vidējais kalpošanas ilgums
Pozīcija
Vidējais
kalpošanas
ilgums,
gadi
Komentāri
Ēkas gala un fasādes sienu
siltināšana 60/30
30 gadi - plānkārtas apmetums uz
sieta pa ārējās efektīvās
siltumizolācijas slāni
Jumta pārseguma siltināšana 60/25 25 gadi – ruļļmateriālu jumta
ieseguma hidroizolācijas paklājs
Ēkas cokola un pamata sienu
siltināšana 60/30
30 gadi - plānkārtas apmetums uz
sieta pa ārējās efektīvās
siltumizolācijas slāni
Ārdurvju maiņa 10 Ēkas stikla pakešu ārdurvis
plastmasas rāmjos
Skārda darbi 35
Ārējās cinkotā skārda teknes un
novadcaurules, fasāžu izvirzījumu
iesegumi
Pamatu apmalītes atjaunošana 40 Lieveņi ar betona un dzelzsbetona
pakāpieniem
52
Pozīcija
Vidējais
kalpošanas
ilgums,
gadi
Komentāri
Jumtiņu labošana no apakšas 60/20 Betona vai apmetuma krāsojums
Bojāto pakāpienu, balkonu un
lieveņa virsmas atjaunošana ieejas
mezglos
40 Lieveņi ar betona un dzelzsbetona
pakāpieniem
Logu nomaiņa* 20 Stikla pakešu logi plastmasas rāmjos
*Logu nomaiņa tika veikta pirms komplekso atjaunošanas pasākumu realizācijas.
Fasāžu laukumi sastāda būtisku daļu no kopējā norobežojošo konstrukciju
laukuma. Fasādes apmetums mehānisku un nelabvēlīgu ārējās vides apstākļu ietekmē,
arī dēļ nekvalitatīviem materiāliem vai nepareizas iestrādes tehnoloģijas mēdz plaisāt,
tādējādi pakļaujot arī siltumizolācijas materiālu ārējās vides faktoru iedarbībai, kas
savukārt palielina izolācijas materiāla siltumvadītspējas rādītājus un paaugstina
apkures siltumenerģijas patēriņu ēkā. Tāpēc tālākos aprēķinos dzīves cikla kalpošanas
ilgums tiek pieņemts par pamatu ņemot fasādes apmetuma vidējo normatīvo
kalpošanas ilgumu - 30 gadi, pieņemot, ka pēc šī perioda beigām ir jāveic būtiski
atjaunošanas darbi (daļēja siltumizolācijas slāņa atjaunošana un pilnīga apmetuma
iestrāde).
Tā kā analizējamais objekts ir ēkas atjaunošana, un nav pieejama detalizēta
informācija par ēkas būvniecības posmu, tad saskaņā ar izvirzīto darba uzdevumu
dzīves cikla novērtējuma aprēķinos nav ietverti visi ēkas dzīves cikla posmi skatīt
tabulu Nr.22), bet gan tikai tie, kuri attiecināmi uz energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu novērtējuma salīdzinājumu.
Tabula 24. Aprēķinos ietvertie dzīves cikla novērtējuma posmi
Dzīves cikla posms Dzīves cikla posms apzīmējums un apraksts
Produkta posms
A1 Izejvielu ieguve un apstrāde
A2 Transportēšana uz rūpnīcu
A3 Būvmateriāla ražošana
Būvniecības posms A4 Transportēšana uz būvlaukumu
A5 Būvniecība
Lietošanas posms – informācija pa
ēkas elementiem
B3 Remontdarbi
B4 Nomaiņa
B5 Pārbūve un atjaunošana
Lietošanas posms – informācija par
ēkas darbību B6 Enerģijas patēriņš
Beigu posms C1 Nojaukšana
C2 Būvgružu transportēšana
53
C3 Atkritumu pārstrāde atkārtotai izmantošanai,
atjaunošana un/vai otrreizēja pārstrāde
2.4.3. Ietekmes uz vidi novērtējuma teorētiskais pamatojums
Standarts LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas novērtējums.
Aprēķinu metode” paredz aprēķinu metodi, kas balstīta uz dzīves cikla analīzi un
kvantitatīvu vides informāciju, lai novērtētu ēkas vides rādītājus un dotu iespēju
novērtējuma rezultātus pielietot turpmākai lēmuma pieņemšanai. Standarts ir
piemērojams jaunu, esošu ēku atjaunošanas projektiem.
Standarts sniedz:
ēkas novērtējuma aprakstu;
sistēmas robežu, kas attiecas uz ēkas līmeni;
procedūru, kas jāizmanto, lai veiktu inventarizācijas analīzi;
rādītāju sarakstu un procedūras šo rādītāju aprēķiniem;
prasības rezultātu atainošanai ziņojumos;
attiecināmās prasības datiem, kuri nepieciešami aprēķina veikšanai.
Novērtējuma pieeja aptver visus ēkas dzīves cikla posmus un ir balstīta uz
datiem, kuri iegūti no produktu vides deklarācijas (EPD), to informācijas moduļiem
un, ja nepieciešams, citu informāciju, kas attiecas uz ekoloģisko ēkas raksturlielumu
novērtējumu. Novērtējumā ietver visas ēkas saistītos būvniecības produktus, procesus
un pakalpojumus, ko izmanto visā ēkas dzīves cikla laikā.
Tabula 25. Ekoloģiskās ietekmes indikatori atbilstoši standartam LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās
veiktspējas novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums
Indikators Vienība
Globālās sasilšanas potenciāls, GWP kg CO2 ekvivalents
Stratosfēras ozona slāņa noārdīšanās potenciāls, ODP kg CFC 11
ekvivalents
Sauszemes un ūdens avotu skābināšanās potenciāls, AP kg SO2 -
ekvivalents
Eitrofikācijas potenciāls, EP kg (PO4) 3 -
ekvivalents
Troposfēras ozona fotoķīmisko oksidētāju veidošanās
potenciāls, POCP
kg etāna
ekvivalents
Elementu abiotisko resursu samazināšanas potenciāls;
ADP_e kg Sb ekvivalents
Fosilo energoresursu abiotisko resursu samazināšanas MJ/kg Sb
54
potenciāls (ietverot izejvielas); ADP_f ekvivalents
Tabula 26. Resursu ievades indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas
novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums
Indikators Vienība
Primārās enerģijas apjoms no atjaunojamajiem
energoresursiem (neskaitot atjaunojamos
energoresursus, kurus izmanto kā izejvielas), PEI_R
MJ, neto
siltumspēja
Primārās enerģijas apjoms no fosilajiem
energoresursiem (neskaitot fosilos energoresursus, kurus
izmanto kā izejvielas), PEI
MJ, neto
siltumspēja
Otrreizējo materiālu izmantošana kg
Reciklēti31
atjaunojamie energoresursi MJ
Reciklēti fosilie energoresursi MJ
Neto dzeramais ūdens m3
Tabula 27. Atkritumu indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas
novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums
Indikators Vienība
Bīstamo atkritumu galīga utilizācija kg
Atkritumu, kuri nav bīstami, galīga likvidēšana kg
Radioaktīvo materiālu galīga likvidēšana kg
Tabula 28. Beigu plūsmu aprakstošie indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās
veiktspējas novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums
Indikators Vienība
Komponentu atkārtota izmantošana kg
Materiālu pārstrāde kg
Enerģijas reģenerācijas materiāli kg
Eksportētā enerģija MJ
Saskaņā ar standartu LVS EN 15978, lai noteiktu kopējo dzīves cikla ietekmi
uz vidi, ir jāaprēķina, katra vides indikatora (skatīt tabulu Nr.25 līdz tabulu Nr.28)
vērtība katrā ēkas dzīves cikla posmā (tabula Nr.22) (formula 1.1.).
31
Reciklēts energoresurss – energoresurss, kas iegūts, pārstrādājot iepriekš izmantotu materiālu.
55
Produktu/ procesu
daudzums posmā i Vienības produkta/procesa vides ietekme
Posma i
vides
ietekme
EPD dati a1,
posmam i
EPD dati a2,
posmam i
EPD dati a3,
posmam i
EPD dati an-1,
posmam i
EPD dati an,
posmam i
a1,i GWP a1, i GWP a2, i GWP a3, i GWP a n-1, i GWPa n, i GWP i
a2,i AP a1, i AP a2, i AP a3, i AP a n-1, i APa n, i AP i
a3,i NRE a1, i NRE a2, i NRE a3, i NRE a n-1, i NREa n, i NREi
an,i … … … … … …
Attēls 24. Ietekmes uz vidi matrica atbilstoši standartam LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas
novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums
Ietekmes uz vidi matricas aprēķināšanas princips ēkas dzīves cikla i moduļiem
un attiecīgie datu avoti:
i = [A1 līdz A3, A4, A5, B1, B2, B3, B4, B5, B6, B7, C1, C2, C3, C4] un [D]
, (1.1)
kur
EPi – indikatora vērtība no ēkas moduļa i;
ai – vektors, kurš satur visu produktu un pakalpojumu kopsummu, ko izmanto
ēkas modulis i;
M – matrica satur katras kolonnas visu produktu un pakalpojumu vienas
vienības vides rādītāju vērtības, ko izmanto ēkas modulis i.
Visām sastāvdaļām vai elementiem, kas var tikt salaboti vai nomainīti, ir
jānodefinē novērtētais dzīves cikla laiks (ESL) un informācija par remonta, nomaiņas
un iznīcināšanas procesiem. Ēkā izmantoto maināmo produktu, sastāvdaļu un
elementu skaits, ir tieši saistīts ar ēkas plānoto (novērtēto) kalpošanas laiku. Ir atļauta
tikai pilnīga aizvietošana (nevis daļēja nomaiņa). Gadījumā, ja daļēju nomaiņu skaits
izriet no maināmo elementu paredzētā darba mūža un atsauces ēkas aprēķina perioda,
iegūto vērtību noapaļo uz augšu; formula (1.2) dot produktu aizvietošanu skaitu
NR(j), komponentu vai elementu j kā funkciju no nepieciešamā ēkas kalpošanas laika
ReqSL.
56
, (1.2.)
kur
E[y] – funkcija, kas noapaļo uz augšu skaitli y līdz veselam skaitlim;
ESL(j) – paredzamais produkta j kalpošanas laiks;
NR(j) – produkta j nomaiņu skaits;
ReqSL – noteiktais ēkas dzīves cikla ilgums.
2.4.5. Ietekmes uz vidi novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības
iestādē
Ietekmes uz vidi novērtējuma aprēķiniem informācija tika ņemta no aprites
dzīves cikla inventarizācijas pasaules vadošās datubāzes “Ecoinvent”, rokasgrāmatas
“Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”,
produktu vides deklarācijām un citiem veiktajiem pētījumiem.
Kā apskatīts tabulās Nr.25 līdz Nr.28 kopā ir četras ietekmes indikatoru grupas
ar 20 dažādiem vides ietekmes indikatoriem. Apjomīgā datu apjoma dēļ, nav nozīmes
apskatīt visus vides indikatorus, it sevišķi tādēļ, ka daudzi no tiem ir savstarpēji
saistīti lielumi. Pētījuma vides ietekmes novērtējuma aprēķiniem ir izvēlēti divi -
visvairāk apskatītie vides ietekmes indikatori:
ekoloģiskās ietekmes indikators – globālās sasilšanas potenciāls, GWP (kg
CO2 ekv);
resursu ievades indikators – primārās enerģijas apjoms no fosilajiem
energoresursiem, PEI (MJ).
CO2 ir viena no gāzēm, kas veicina globālo sasilšanu, lai arī CO2 nav
visagresīvākā gāze, tomēr to ir pieņemts lietot par standarta mēru ekoloģiskās
ietekmes izvērtējumam. Parasti ekoloģiskās ietekmes novērtējumam izmanto
mērvienību „CO2 ekvivalents” (CO2 ekv), kas atspoguļo globālās sasilšanas potenciālu
no visa izdalīto gāzu spektra. Vienkāršojot aprēķina metodiku – CO2 globālās
sasilšanas potenciāls ir 1, metānam (CH4) tas ir 21. Tas nozīmē, ka vienu miljonu
tonnu CH4 emisijas ir līdzvērtīgs 21 miljoniem tonnu CO2 emisiju.
Primārās enerģijas saturs ir kopējais nepieciešams energoresursu patēriņš, lai
ražotu preci vai pakalpojumu. Šis patēriņš iedalās atjaunojamo (biomasa, ūdens,
saules, vēja enerģija utt.) un neatjaunojamo (nafta, dabasgāze, akmeņogles utt.)
57
energoresursu daļās. Otrs svarīgākais un populārākais vides ietekmes novērtējuma
indikators ir primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem (PEI), kas
dzīves cikla posmos ir ietverts produkcijas apjomā. Lai gan šī indikatora lielums viena
produkta ražošanai dažādās valstīs var būt atšķirīgs, tomēr šī pētījuma ietvaros netiek
detalizētāk analizēta produktu ražošanas specifikācija.
Aprēķina metodika
Pārbūves un atjaunošanas posma (B5 – skatīt tabulu Nr.22) ekoloģiskās
ietekmes novērtējumam veikšanai par pamatu ir ņemta KPFI projekta iesnieguma
būvniecības tāmes ar plānotajiem veicamajiem darbiem un to apjomu. Pēc dzīves
cikla inventarizācijas datubāzes32
un rokasgrāmatas33
pieejamās informācijas
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopumiem tika identificēts GWP (kg
CO2 ekv) un PEI (MJ) uz produkta vienību.
PII fasādes sienu siltināšanai tika izmantota akmens vate 120 mm biezumā,
tāmē uzradītais nepieciešamais apjoms 1881 m2, saskaņā ar rokasgrāmatu
34 īpatnējais
globālais sasilšanas potenciāls ir 1,64 kg CO2 ekv uz 1 kg akmens vates un primārā
enerģija no fosilajiem energoresursiem ir 23,3 MJ/kg. Pieņemot, ka zem apmetumu
fasāžu sistēmās izmantojamajai akmens vatei vidējais blīvums ir 78 kg/m3
(blīvums
akmens vates plātnēm Fasrock LL35
), tad kopējais globālais sasilšanas potenciāls
akmens vatei ir pārrēķināms pēc formulas (1.3.).
𝐺𝑊𝑃𝑘𝑜𝑝 = 𝑆 ∙ 𝑑 ∙ 𝜌 ∙ 𝐺𝑊𝑃𝑚𝑎𝑡, (1.3.)
kur
GWPkop – kopējais materiāla globālās sasilšanas potenciāls, kgCO2
ekvivalenta;
S – virsmas laukums, m2;
d – materiāla biezums, m;
𝜌 – materiāla blīvums, kg/m3;
GWPmat – materiāla vienības globālās sasilšanas potenciāls, kgCO2 ekv/kg;
32
Ecoinvent, http://www.ecoinvent.org/ (23.10.2015) 33
IBO, “Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”, 2009, - 349
lpp.
34 IBO, “Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”, 2009, - 349
lpp. 35
http://gids.rockwool.lv/media/251762/30_lv.pdf (18.12.2015)
58
Kopējais GWP akmens vatei analizējamajā PII:
𝐺𝑊𝑃𝑘𝑜𝑝_𝑎𝑘𝑚𝑒𝑛𝑠 𝑣𝑎𝑡𝑒 = 1881 ∗ 0.12 ∗ 78 ∗ 1.64 = 28874 𝑘𝑔𝐶𝑂2𝑒𝑘𝑣
Tā pat tiek aprēķināts arī kopējais PEI akmens vatei PII:
𝑃𝐸𝐼𝑘𝑜𝑝_𝑎𝑘𝑚𝑒𝑛𝑠 𝑣𝑎𝑡𝑒 = 1881 ∗ 0.12 ∗ 78 ∗ 23.3 = 410224𝑀𝐽
Pēc analoģijas ir veikts arī pārējo tāmes pozīciju aprēķins (skatīt Pielikumā,
tabula P5). Pēc tāda paša principa kā atjaunošanas pasākumu novērtējums, vienkāršoti
ir arī veikts norobežojošo konstruktīvo būvelementu produktu posma (A1-A3 skatīt
tabulu Nr. 22) ietekmes uz vidi aprēķins, novērtējumā ietverot tikai nesošos
norobežojošos elementus (skatīt Pielikumā, tabula P6). Šis būvniecības posma
aprēķins nav veikts detalizēti, jo izvirzītais pētījuma uzdevums ir novērtēt
atjaunošanas pasākumu ietekmi uz vidi, nevis visa ēkas cikla ekonomisko ietekmi.
Analizējamais objekts – PII ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādes sistēmai
un elektroenerģiju saņem no elektrotīkliem, saskaņā ar MK 2015. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”, faktori primārās
enerģijas un CO2 emisiju aprēķinam ir uzrādīti 29.tabulā.
Tabula 29. Primārās enerģijas un CO2 emisiju faktori analizējamajam objektam
Primārās enerģijas faktors
neatjaunojamo energoresursu
daļai
CO2 emisijas faktors,
fp 10-6
kg/Wh
Centrālapkure 1.3 264
Elektrotīkli 1.5 109
Ekspluatācijas posma (B6 - skatīt tabulu Nr. 22) ietekmes uz vidi apjomi ir
redzami tabulā 30.
Tabula 30. Ekspluatācijas posma ietekmes uz vidi salīdzinājums
Neatjaunota PII Atjaunota PII
Siltumenerģijas patēriņš gadā, MWh 386.9 210.6
Elektroenerģijas patēriņš gadā, MWh 78.8 78.8
GWP 30 gadu periodā, kg CO2 ekv 3 516 622 2 119 903
PEI 30 gadu periodā, MJ 66 189 171 41 429 150
Pētījuma veikšanai nav pieejama detalizēta informācija par 1990. gadā veikto
būvniecības procesu, tāpēc būvniecības posma A5 (skatīt tabulu Nr. 22) novērtējuma
ietekme tiek pieņemta procentuāli no kopējās ekoloģiskās ietekmes daudzuma saskaņā
59
16%
1% 6%
52%
5%
20%
A1-A3 Produkta
posms
A5 Būvniecības posms
B4-B5 Lietošanas
posms - ēkas elementi
B6 Lietošanas posms -
ekspluatācija
C1-C4 Beigu posms
. Ietaupījums
ar pētījumu36
: GWP kgCO2 ekv – 0,8% un PEI 0,9%. Savukārt vides ietekme ēkas
lietošanas posmos (B3-B5 nomaiņa, remontdarbi, atjaunošana - skatīt tabulu Nr. 22),
neatjaunotai ēkai kg CO2 ekv 0,2 %, PEI - 1%, atjaunotai ēkai no Pielikuma tabulas
P5.
Beigu posms ir vissarežģītākais novērtēšanas posms visā dzīves cikla laikā
lielās procesu norišu neskaidrības dēļ. Ir grūti prognozēt, kā un ar kādām
tehnoloģijām šis process norisināsies pēc 30 gadiem, tāpēc arī šī posma
ekoloģiskajam novērtējumam ir pieņemti dati no pētījuma37
- neatjaunotai PII kgCO2
ekvivalents ir 4%, bet primārās enerģijas apjoms no fosiliem energoresursiem 1% no
kopējās dzīves cikla ietekmes uz vidi, savukārt atjaunotai PII attiecīgi 5% kgCO2
ekvivalenta un 2% primārās enerģijas apjoma no fosiliem energoresursiem.
Tabula 31. Ēkas aprēķina dzīves cikla CO2 ekvivalenta emisiju daudzums, GWP kg CO2 ekv
Dzīves cikla posms
Neatjaunota PII Atjaunota PII
kgCO2ekv kgCO2ekv
A1-A3 Produkta posms 838 130 838 130
A5 Būvniecības posms 41 906 41 906
B3-B5 Ēkas remontdarbi, atjaunošana 12 572 310 643
B6 Ekspluatācija 4 069 908 2 673 188
C1-C3 Beigu posms 186 251 242 126
KOPĀ 5 148 767 4 105 995
Neatjaunota PII 30 gadu periodā Atjaunota PII 30 gadu periodā Apzīmējumi
36
Hsu L. S., Life Cycle Assessment of Materials and Construction in Commercial Structures:
Variability and Limitations, 2010, - 56 lpp.
37 Hsu L. S., Life Cycle Assessment of Materials and Construction in Commercial Structures:
Variability and Limitations, 2010, - 56 lpp.
16%
1% 0%
79%
4%
60
Attēls 25. CO2 ekvivalenta emisiju daudzums dzīves cikla posmos
Analizējot kopējo CO2 ekvivalenta emisiju daudzumu dzīves cikla aprēķina
posmos, ēkas nesošo norobežojošo konstrukciju ražošana sastāda 16% no visām ēkas
dzīves cikla laikā izdalītajām emisijām, atjaunošana sastāda 6%, kas savukārt veido
34% ekspluatācijas CO2 ekv emisiju samazinājumu, kopējais samazinājums salīdzinot
ēku pirms un pēc atjaunošanas ir 20 %.
Tabula 32. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu radītais CO2 ekv emisiju daudzums
Neatjaunota PII Atjaunota PII Atjaunošanas
ietaupījums Būvniecība Ekspluatācija Būvniecība Atjaunošana Ekspluatācija
kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv
Logi un durvis 91 304 686 020 91 304 127 892 670 255 143 656
Jumts,
pārsegums 110 630 984 435 110 630 104 484 527 641 561 278
Pamati 451 874 607 176 451 874 8 894 607 176 8 894
Ārsienas 184 322 1 792 277 184 322 69 374 868 117 993 534
Kopā 838 130 4 069 908 838 130 310 643 2 673 188 1 707 363
Analizējot veikto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz
vidi 30 gadu periodā, vislielāko CO2 ekv emisiju ietaupījumu dod ārsienu siltināšana
(58%) un jumta pārseguma siltināšana (33%). Taču 32. tabula pilnībā neataino katra
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma kopējo ekoloģisko ietekmi uz vidi, jo
pasākumi ir veikti dažādos apjomos. 26. attēlā redzams kvantitatīvs kg CO2 ekv
sadalījums uz norobežojošo konstrukciju virsmas laukumu produkta ražošanas un
ekspluatācijas laikā neatjaunotajai ēkai.
61
Attēls 26. CO2 emisiju apjoms neatjaunotai ēkai būvniecības un ekspluatācijas posmos uz
norobežojošās konstrukcijas elementu virsmas laukumu
27.attēlā redzama atjaunošanas pasākumu ietekme uz kontraktīvo elementu
virsmas laukumu. Būvniecības posms ietver nesošo norobežojošo konstrukciju
ražošanas un atjaunošanas posmu.
Attēls 27. CO2 emisiju apjoms atjaunotai ēkai būvniecības un ekspluatācijas posmos uz norobežojošās
konstrukcijas elementu virsmas laukumu
Lielākais CO2 ekv emisijas apjoms uz norobežojošo konstrukciju virsmas
laukumu gan pirms, gan pēc atjaunošanas ir logiem un durvīm (attiecīgi 42% pirms
199
1 494
73
648
297
399
102
996
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
4 000
Būvniecība Ekspluatācija
Ra
dīt
ās
CO
2 e
kv
em
isij
as,
kg
CO
2
ekv
/m2
Logi un durvis Jumts, pārsegums Pamati Ārsienas
477
1 460
142
347
303
399
141
482
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
Būvniecība Ekspluatācija
Ra
dīt
ās
CO
2 e
kv
em
isij
as,
kg
CO
2 e
kv
/m2
Logi un durvis Jumts, pārsegums Pamati Ārsienas
62
atjaunošanas un 54% pēc atjaunošanas no kopējā emisijas daudzuma uz platību), kas
skaidrojams ar stikloto elementu sarežģīto un energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas
procesu. Arī ekspluatācijas laikā vislielākais CO2 ekv emisijas daudzums uz plaknes
laukumu ir stiklotajiem elementiem, elementu augstās siltumvadītspējas dēļ.
Tabula 33. Ēkas aprēķina dzīves cikla primārās enerģijas daudzums, neatjaunojamo energoresursu
daļa, PIE, MJ
Dzīves cikla posms
Neatjaunota PII Atjaunota PII
PIE, MJ PIE, MJ
A1-A3 Produkta posms 8 658 869 8 658 869
A5 Būvniecības posms 779 298 779 298
B3-B5 Lietošanas posms - ēkas elementi 116 895 6 261 838
B6 Lietošanas posms - ekspluatācija 72 148 361 47 388 340
C1-C4 Beigu posms 1 082 359 1 407 066
KOPĀ 82 785 781 64 495 410
Neatjaunota PII 30 gadu periodā Atjaunota PII 30 gadu periodā Apzīmējumi
Attēls 28. Primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem dzīves cikla posmos
Analizējot kopējo primāro energoresursu daudzumu no fosiliem
energoresursiem dzīves cikla aprēķina posmos, ēkas nesošo norobežojošo
konstrukciju ražošana un būvniecība sastāda 11% no visa ēkas dzīves cikla laikā
patērētā enerģijas apjoma, atjaunošana sastāda 7%, kopējais primārās enerģijas
apjoma ietaupījums no fosilajiem energoresursiem salīdzinot ēku pirms un pēc
atjaunošanas ir 22%.
11%
1%
0%
87%
1%
11%
1%
7%
57%
2%
22%
A1-A3 Produkta
posms
A5 Būvniecības
posms
B3-B5 Lietošanas
posms - ēkas
elementi
B6 Lietošanas
posms -
ekspluatācija
C1-C4 Beigu
posms
. Ietaupījums
63
Tabula 34. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu primāro energoresursu neatjaunojamais
daudzums
Neatjaunota PII Atjaunota PII Atjaunošana
s
ietaupījums Būvniecīb
a
Ekspluatācij
a
Būvniecīb
a
Atjaunošan
a
Ekspluatācij
a
MJ MJ MJ MJ MJ MJ
Logi un durvis 1 077 071 12 161 259 1 077 071 2 053 820 11 881 801 2 333 278
Jumts,
pārsegums 1 901 434 17 451 348 1 901 434 3 140 137 9 353 627 11 237 857
Pamati 4 085 123 10 763 571 4 085 123 85 958 10 763 571 85 958
Ārsienas 1 595 240 31 772 183 1 595 240 981 923 15 389 341 17 364 766
Kopā 8 658 869 72 148 361 8 658 869 6 261 838 47 388 340 31 021 859
Analizējot veikto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz
vidi 30 gadu periodā, vislielāko enerģijas ietaupījumu dod ārsienu siltināšana (56%)
un jumta pārseguma siltināšana (36%). 29.attēlā redzams kvantitatīvs primārs
enerģijas fosilās daļas sadalījums uz norobežojošo konstrukciju plaknes laukumu
produkta ražošanas un ekspluatācijas laikā neatjaunotai ēkai.
Attēls 29. Primārās enerģijas daudzums no fosiliem energoresursiem neatjaunotai ēkai būvniecības un
ekspluatācijas posmos
30. attēlā ir redzama atjaunošanas pasākumu ietekme uz konstruktīvo
elementu virsmu. Būvniecības posms ietver nesošo norobežojošo konstrukciju
ražošanas un atjaunošanas posmu. Arī analizējot primārās enerģijas apjomu no
fosilajiem energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju virsmu laukumu,
būvelementu vides ietekmei ir līdzīgs īpatsvars kā CO2 ekv emisijas apjoma
2 346
26 488
1 252
11 491
2 683
7 070
886
17 652
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
70 000
Būvniecība Ekspluatācija
Ra
dīt
ais
PE
I a
pjo
ms,
Mj/
m2
Logi un durvis Jumts, pārsegums Pamati Ārsienas
64
sadalījumam – visenergoietilpīgākā ir stikloto konstrukciju ražošana. Tālāk seko
ārsienu konstrukcijas, kuru kopējais īpatsvars pirms atjaunošanas ir 27%, bet pēc
atjaunošanas - 16%.
Attēls 30. Primārās enerģijas daudzums no fosiliem energoresursiem atjaunotai ēkai būvniecības un
ekspluatācijas posmos
Secinājumi
Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumiem analizētajā PII 30. gadu aprēķina periodā, secināts, primārās enerģijas
patēriņš neatjaunojamo resursu daļai, atjaunošanas rezultātā ir samazinājies par 22%,
savukārt CO2 ekvivalenta emisiju apjoms ir samazinājies par 20%.
Lielākais CO2 ekvivalenta emisiju apjoms un primārās enerģijas apjoms no
fosilajiem energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju laukumu gan pirms, gan pēc
atjaunošanas ir logiem un durvīm, kas skaidrojams ar šo elementu sarežģīto un
energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas procesu. Arī ekspluatācijas laikā vislielākais
CO2 ekvivalenta emisiju daudzums un primārās enerģijas apjoms no fosilajiem
energoresursiem uz plaknes laukumu ir caur stiklotajiem elementiem, elementu
augstās siltumvadītspējas dēļ.
2.4.3. Ekonomiskais novērtējuma teorētiskais pamatojums
Dzīves cikla izmaksu analīze ir ekonomiskais novērtējums ēkas piederības un
lietošanas kopējām izmaksām noteiktā laika periodā. Dzīves cikla analīze aptver visu
6 819
25 879
3 320
6 159
2 740
7 070
1 432
8 550
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
Būvniecība Ekspluatācija
Ra
dīt
ais
PE
I a
pjo
ms,
Mj/
m2
Logi un durvis Jumts, pārsegums Pamati Ārsienas
65
projekta ciklu no uzsākšanas un projektēšanas, ietverot būvdarbus, ekspluatāciju un
nojaukšanas posmu, materiālu otrreizēju izmantošanu un utilizāciju.
Attēls 31. Būvniecības procesa posmu ietekme uz dzīves cikla izmaksu ietaupījumu pēc ISO 15686-5
Ēkas dzīves cikla laikā ekspluatācijas izmaksas sastāda lielāko daļu no
kopējām ēkas izmaksām. Ekspluatācijas, uzturēšanas un remontdarbu izdevumi veido
līdz pat 80% no kopējām ēkas izmaksām, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt ēkas dzīves cikla
izmaksu novērtējumu jau plānošanas stadijā, bet galīgo lēmumu pieņemšana, datu
analīze, nepārtraukts monitorings un dzīves cikla izmaksu uzlabošana/optimizācija
jāveic visu ēkas dzīves laiku.
Kopējo izmaksu aprēķins
Aprēķinot kopējās izmaksas, ņem vērā sākotnējo ieguldījumu, ikgadējās
izmaksas un beigu vērtību, kā arī utilizācijas izmaksas, vienmēr atsaucoties uz sākuma
gadu. Kopējo izmaksu aprēķinos iegūst pašreizējo neto vērtību izmaksām, kas radušās
noteiktā aprēķina periodā, ņemot vērā to iekārtu atlikušās vērtības, kurām ir ilgāks
darbības laiks. Kopējo izmaksu metodes priekšrocība ir tā, ka tādā veidā – pretstatā
ikgadējai metodei – var izmantot vienotu aprēķina periodu (ņemot vērā iekārtas,
kurām ir ilgs dzīves cikls, uzskaitot to atlikušo vērtību) un ka izmaksu metodes
pamatā ir darbības saistībā ar izmaksu noteikšanu visā dzīves ciklā, kurās arī izmanto
pašreizējās neto vērtības aprēķinus38
.
38
Eiropas Komisijas Vadlīnijas, kas papildina, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāto versiju), izveidojot salīdzinošās
66
Attēls 32. Ēkas pilna dzīves cikla fāzes shematisks attēlojums 39
; autora papildinājums
Aprēķina periods un aplēstais darbības cikls
Faktiski ēku elementu tehniskais mūža ilgums tikai nedaudz ietekmē aprēķina
periodu. Aprēķina periodu nosaka tā sauktais ēkas atjaunošanas cikls, kas ir laika
posms, pēc kura ēkai veic būtisku atjaunošanu, tostarp uzlabo ēku kopumā un pielāgo
to lietotāju vajadzību izmaiņām (pretstatā vienkāršai aizstāšanai). Būtiski atjaunošanas
iemesli parasti ir atšķirīgi, un viens no tiem ir svarīgu ēkas elementu, piemēram,
fasādes novecošanās. Atjaunošanas cikli dažādiem ēku tipiem un dažādās atrašanās
vietās (valstīs) ir ļoti atšķirīgi, tāpēc dzīvojamajām/sabiedriskajām un
nedzīvojamajām/ komerciālajām ēkām nosaka dažādus aprēķina periodus, taču tie
gandrīz nekad nav īsāki par 20 gadiem.
33. attēlā ir parādīta pieeja attiecībā uz ēkas elementu, kura darbības cikls ir
ilgāks nekā aprēķina periods (piemēram, ēkas fasāde vai nesošā konstrukcija).
Pieņemot, ka darbības laiks ir 40 gadi, un vērtība amortizējas lineāri, atlikusī vērtība
pēc 30 gadiem (aprēķina perioda beigās) ir 25 % no sākotnējā ieguldījuma izmaksām.
Aprēķina perioda beigās šī vērtība ir jādiskontē.
metodoloģijas sistēmu ēku un būves elementu minimālo energoefektivitātes prasību izpildes optimālo
izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp. 39
Jakoviča A redakcijā, Pētījuma rezultātu apkopojums “Būvkonstrukciju energoefektivitāte un
ilgtspēja Latvijas klimatā”, Rīga 2013, - 329 lpp
67
Attēls 33. Tāda ēkas elementa atlikušās vērtības aprēķināšana, kura darbības laiks pārsniedz aprēķina
periodu40
34. attēlā ir parādīts, kā jāaprēķina atlikusī vērtība ēkas elementam, kura
darbības laiks ir īsāks nekā aprēķina periods (piemēram, apkures katlam). Ja pieņem,
ka darbības laiks ir 20 gadi, elements ir jāaizstāj pēc šī laikposma. Kad elements ir
atjaunots, sākas jauns amortizācijas periods. Šajā gadījumā pēc 30 gadiem (aprēķina
perioda beigās) elementa atlikusī vērtība ir 50 % no aizstāšanas izmaksām. Aprēķina
perioda beigās šī vērtība ir jādiskontē.
40
Eiropas Komisijas Vadlīnijas, kas papildina, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāto versiju), izveidojot salīdzinošās
metodoloģijas sistēmu ēku un būves elementu minimālo energoefektivitātes prasību izpildes optimālo
izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp.
68
Attēls 34. Tāda ēkas elementa atlikušās vērtības aprēķināšana, kura darbības laiks ir īsāks nekā
aprēķina periods41
Lai varētu piemērot diskonta likmi, ir jāatvasina diskonta koeficients, kuru
izmanto kopējo izmaksu aprēķinā. Rd (i), diskonta koeficientu gadam i, kura pamatā ir
diskonta likme r, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu 1.3.:
,
(1.4.)
kur
p – gadu skaits no sākumperioda;
Rr – faktiskā diskonta likme;
Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām42
diskonta likme parasti ir augstāka
kā 4 % un, iespējams, atšķirīga dzīvojamajām un nedzīvojamajām ēkām. Tā
atspoguļos komerciālu īstermiņa pieeju ieguldījumu novērtēšanai. Zemāka likme,
parasti 2–4 %, neskaitot inflāciju – precīzāk atspoguļos ieguvumus, ko ieguldījumi
41
Eiropas Komisijas Vadlīnijas, kas papildina, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāto versiju), izveidojot salīdzinošās
metodoloģijas sistēmu ēku un būves elementu minimālo energoefektivitātes prasību izpildes optimālo
izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp. 42
Eiropas Komisijas Vadlīnijas, kas papildina, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāto versiju), izveidojot salīdzinošās
metodoloģijas sistēmu ēku un būves elementu minimālo energoefektivitātes prasību izpildes optimālo
izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp.
69
energoefektivitātes pasākumu īstenošanā nodrošinās ēkas iedzīvotājiem visā
ieguldījuma darbības laikā.
Jāpiebilst, ka pēc finanšu aprēķinu principa piemērošanas kopējais izmaksu
līmenis ir augstāks nekā tad, ja piemēro diskonta likmes, jo nākotnē izmaksām
(galvenokārt enerģijas izmaksām) piemēros diskonta likmi, tādējādi iegūstot augstāku
pašreizējo kopējo izmaksu vērtību.42
2.4.6. Ekonomiskais novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums
veikts pamatojoties uz 23. tabulā noteiktajiem vidējiem kalpošanas ilgumiem, projekta
iesnieguma tāmēm un energoaudita pārskatā uzradīto informāciju.
Izmaksu aprēķins
Elementu nomaiņas investīcijas aprēķina periodā ir pieņemtas tādas pat kā
sākotnējās investīcijas 2010. gadā, jo, neskatoties uz inflāciju, tehnoloģijas un
risinājumi nepārtraukti attīstās un tiek optimizēti, tādējādi nākotnē tādu pat
ietaupījumu/efektu ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizāciju varēs
iegūt ar lētākām nākotnes investīcijām.
Tiek pieņemts, ka jumta seguma nomaiņa tiek veikta 25. gadā pēc
atjaunošanas pasākumu veikšanas, ārdurvis tiek mainītas divreiz – 2020. gādā un
2030. gadā, jo to vidējais kalpošanas ilgums ir 10 gadi, betona jumtiņu elementu
krāsojums tiek veikts pēc 20 gadiem un 2008. gadā uzstādītie PVC divstiklu pakešu
logi tiek mainīti pēc 20 gadiem – 2028. gadā.
Aprēķinu veikšanai pieņemtie rādītāji ekonomiskā novērtējuma veikšanai –
remontdarbi 0,2% gadā un 1% mazākas ietilpības remontdarbiem (skat. 35.tabulas
pozīcija 7.,8).
Tabula 35. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas analizētajā PII 30. gadu aprēķina
periodā.
Nr. Pozīcija 201043
2020 2028 2030 2035 Atlikusī
vērtība
1 Fasādes
siltināšana € 78 113 € 156 € 156 € 156 € 156 € 73 583
2
Jumta
pārseguma
siltināšana
€ 56 104 € 112 € 112 € 112 € 14 845 € 38 342
43
Datu avots: analizētā KPFI projekta iesnieguma izmaksu tāme
70
3
Ēkas cokola un
pamata sienu
siltināšana
€ 7 669 € 15 € 15 € 15 € 15 € 7 224
4 Ārdurvju maiņa € 8 669 € 8 669 € 17 € 8 669 € 17 € 8 392
5 Skārda darbi € 10 697 € 21 € 21 € 21 € 21 € 10 076
6
Pamatu
apmalītes
atjaunošana
€ 7 820 € 16 € 16 € 16 € 16 € 7 367
7 Jumtiņu
labošana € 649 € 6 € 6 € 649 € 6 € 1 117
8
Bojāto
pakāpienu,
balkonu un
lieveņa virsmas
atjaunošana
€ 436 € 4 € 4 € 4 € 4 € 318
9 Logu nomaiņa - € 93 € 46 563 € 93 € 93 € 43 956
10 Informatīvie
darbi € 551 - - - - -
Demontāžas
darbi € 27 480 € 18 € 1 030 € 18 € 1 156
Virsizdevumi
6%, Peļņa 4% € 14 579 € 869 € 4 759 € 9 337 € 1 600
Nodokļi (PVN
un Sociālais
nod.)
€ 50 047 € 2 089 € 13 111 € 4 408 € 5 050
Transporta
izdevumi 3% € 2 419 € 173 € 1 149 € 209 € 301
Kopējās
izmaksas gadā € 265 234 € 12 242 € 66 962 € 23 710 € 23 282 € 127 986
Kopējās energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksas 2010. gadā
veidoja 265 234 €, atlikusī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vērtība 30
gadu aprēķina periodā ir 127 986 €, jeb 52% no sākotnējo ieguldījumu izmaksām.
Kopējās kumulatīvās projekta izmaksas 30 gadu aprēķina periodā 402 483 € jeb par
34% lielākas nekā sākotnējās investīcijas (pilnu tabulu skatīt pielikumā Tabula P7).
Ieguvumu analīze
Ieguvumu aprēķinā izejas dati ņemti no energoaudita pārskatā uzrādītā
enerģijas ietaupījuma apjoma un 2009. gada siltumenerģijas tarifu PII – 57,10
€/MWh. Saskaņā ar Eiropas Komisijas metodiskajiem dokumentiem44
pielietojot reālo
diskonta likmi, ekonomiskā analīze tiek veikta nemainīgās cenās.
44
Eiropas Komisijas metodiskie darba dokumenti “Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu
analīzes veikšanai” 4.darba dokuments, 2006
71
Attēls 35. Kumulatīvās siltumenerģijas izmaksas 30. gadu aprēķina periodā
Izmaksu un ieguvumu analīze
Saskaņā ar formulu (1.4.) naudas plūsma ir jādiskontē, lai aprēķinātu noteiktu
naudas plūsmu tīro šodienas vērtību jeb neto tagadnes ienesīgumu. Saskaņā ar Eiropas
Komisijas metodiskajiem dokumentiem44
ES fondu līdzfinansētajos valsts investīciju
projektos piemēro reālo 5 % finansiālo diskonta likmi kā indikatīvo orientējošo likmi.
Attēls 36. Diskontēta naudas plūsma 30. gadu aprēķina periodā
€ 733 927
€ 431 806
€ 302 121
€ 0
€ 100 000
€ 200 000
€ 300 000
€ 400 000
€ 500 000
€ 600 000
€ 700 000
€ 800 000
Pirms atjaunošanas Pēc atjaunošanas Ietaupījums
-€ 300 000
-€ 250 000
-€ 200 000
-€ 150 000
-€ 100 000
-€ 50 000
€ 0
€ 50 000
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Atjaunošanas pasākumu investīcijas Enerģijas izmaksu ietaupījums
72
Attēls 37. Diskontēta kumulatīvā naudas plūsma 30. gadu aprēķina periodā
Apskatot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu naudas plūsmu ar
diskonta likmi 5% gadā un veicot naudas plūsmas aprēķinu uz 30 gadiem pēc
formulas (1.4.), pēc 37.attēla var redzēt, ka šie pasākumi 30 gadu aprēķina periodā
neatmaksājas. Tā kā pēc 30 gadiem potenciāli būtu jāveic būtiska ēkas elementu
atjaunošanas darbi (piem. fasādes apmetuma nomaiņa, daļēja siltumizolējošā slāņa
nomaiņa), kuri prasītu būtisku investīciju apjomu, tad veiktie energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi ar pieņemtajiem mainīgajiem indikatoriem (inflāciju,
remontdarbu izmaksām, energoresursu cenu kāpumu, diskonta likmi) aprēķinātajā
diskontēta naudas plūsmā neatmaksājas. Aprēķinā nav ņemti vērā kredītmaksājumi,
kas vēl papildus palielina atmaksāšanās perioda ilgumu (pētījumā veikšanas brīdī
nebija zināmi nosacījumi uz kādiem kredīts (aizdevums) tika piešķirts).
Ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām
izmaksām, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi diskontēta naudas plūsma
30 gadu aprēķina periodā arī neatmaksājas.
Projekta iesniedzējs ir pašvaldība un iepirkumu procedūrā ir jāpiemēro
Publisko iepirkumu likums, kurš paredz, ka ir jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais
piedāvājums vai pretendents ar viszemāko cenu. Visbiežāk iepirkumos tiek izvēlēts
tieši zemākās cenas piedāvājums, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu nemaz
neapskatot, tāpēc pastāv liels risks, ka zemās būvdarbu kvalitātes dēļ
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vidējais kalpošanas ilgums varētu būt
daudz mazāks un arī projekta iesniegumā uzrādītais enerģijas ietaupījums var netikt
sasniegts. Tādējādi būtiski ēkas elementu atjaunošanas darbi varētu būt nepieciešami
-€ 300 000
-€ 250 000
-€ 200 000
-€ 150 000
-€ 100 000
-€ 50 000
€ 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
73
pēc īsāka laika perioda, nekā veikts aprēķins pēc 27. tabulas norādītajiem vidējiem
kalpošanas ilgumiem un atmaksas periodi varētu būt vēl lielāki.
Secinājumi
Veicot analizējamās PII diskontētas naudas plūsmas ekonomisko novērtējuma
aprēķinu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ar pētījumā pieņemtajiem
lielumiem, atjaunošanas pasākumi 30. gadu ēkas dzīves cikla aprēķina periodā,
neatmaksājas. Ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām
izmaksām, atjaunošanas pasākumi diskontēta - 30 gadu aprēķina periodā arī
neatmaksājas.
Diskontētās naudas plūsmas aprēķins gan nenozīmē, ka ēku
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nav jāveic un tie ir ekonomiski
nepamatoti, jo tie sekmē arī daudzus citus neizvērtējamus un aprēķinos grūti
ietveramus lielumus:
ar kompleksu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizāciju un
ventilācijas sistēmas izbūvi ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu iekštelpu
mikroklimatu, kas uzlabo iemītnieku komforta līmeni, samazina infekcijas
slimību izplatīšanās draudus, uzlabo koncentrēšanās spējas un produktivitāti;
nekvalitatīva iekštelpu mikroklimata dēļ potenciāli ir iespējama biežāka bērnu
slimošana, kas rada ne tikai papildus izmaksas vecākiem zāļu iegādei, bet arī
ietekmē visu valsts ekonomiku kopumā, jo vecākiem ir jāņem darba nespējas
lapas bērnu kopšanai slimības laikā, kas ir papildus sociālie maksājumi no
valsts budžeta kases;
energoneatkarības palielinājums jeb mazāka atkarība no energoresursu cenu
svārstībām, kas rodas no enerģijas patēriņa un apkures perioda ilguma
samazinājuma pēc ēkas atjaunošanas;
nesošo konstrukciju kalpošanas laika un ilgmūžības palielināšana, ietverot tās
siltumizolācijas apvalkā un pasargājot no apkārtējās vides ietekmes.
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizācija primāri ir jāveic, lai
sasniegtu kopējo ES uzstādīto mērķi enerģijas ietaupījumā un paaugstinātu
energoneatkarību. Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts, ka ik gadu
jāatjauno vismaz 3% no centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantojamajām
ēkām, kuras apsilda vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes
74
prasības, kuras ir noteiktas dalībvalstī, tādējādi rādot piemēru arī pārējiem tirgus
dalībniekiem. Šo prasību neizpildes gadījumā dalībvalstīm potenciāli var tik
piemērotas sankcijas. Šobrīd gan nav īsti zināms, kādas tās varētu būt, tomēr tās
jebkurā gadījumā nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas ekonomikas attīstību.
75
3. Apkopojums un rekomendācijas
3.1. Apkopojums
1. Pēc KPFI projektu 2014. gada monitoringa datu analīzes, projekta iesniegumā
uzrādīto CO2 emisijas ietaupījumu nav sasnieguši 19% no visiem analizētajiem
projektiem (no tiem 2 projektu iesniedzēji nav sasnieguši rādītājus visus 4
monitoringa pārskata gadus (no 2011. gada).
55% analizēto KPFI projektu 2014. gadā ir sasnieguši ievērojami lielāku (vismaz
par 10% lielāku) CO2 emisijas samazinājumu, nekā tika aprēķināts energoaudita
pārskatā. Par iemeslu tam, ka tik daudzi projekti nav sasnieguši vai arī ievērojami
pārsnieguši CO2 emisijas daudzuma ietaupījuma lielumu, varētu būt energoaudita
pārskata aprēķinu kvalitāte un neprecizitātes energoauditos. Arī projektu
iesniegumu vērtēšanas laikā tika identificēts, ka viena no galvenajām problēmām,
ar kuru saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, bija:
atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā un
nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija;
nekvalitatīvi veikti energoauditi, tika minēti par vienu no būtiskākajām
problēmām, jo likumdošanā bija teikts, ka energoauditu var veikt
personas, kurām ir būvprakses sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanas
jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts;
projektu īstenošanu regulējošajos normatīvajos aktos nebija paredzēta
vienota energoaudita pārskata forma45
.
Kvantitatīvi analizējot kopējos projektu iesniegumu datus, prognozētais CO2
emisijas samazinājuma apjoms ir pārsniegts par 31% jeb saskaņā ar noslēgtajiem
KPFI projektu līgumiem kopējais plānotais CO2 emisijas samazinājums ir 16 610
t gadā, bet faktiskais samazinājums ir 21 736 t CO2 gadā.
2. 4% analizēto KPFI ietvaros īstenoto projektu nav sasnieguši KPFI projektu
konkursa nolikumā noteikto siltumenerģijas patēriņa s\’
3. amazinājumu. 2014. gadā kopējais faktiskais projektu siltumenerģijas patēriņa
samazinājums pret enerģijas patēriņu pirms atjaunošanas bija – 42%, vidējais
īpatnējais siltumenerģijas patēriņš pirms pasākumiem – 195,4 kWh/m2 gadā, pēc
45
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/pasv1/?doc=10139 (30.10.2015)
76
pasākumu veikšanas 77,3 kWh/m2 gadā, kas saskaņā ar MK noteikumi
Nr.38346
atbilst energoefektivitātes klasei C.
4. Analizējot KPFI ietvaros īstenoto projektu energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu izmaksu apjomu un sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu uz ēkas
apsildāmo platību, secināts, ka nav vērojama izteikta korelācija starp šiem
raksturlielumiem. Tādējādi var secināt, ka ietaupījums šajos projektos lielākā
mērā ir atkarīgs no izpildīto darbu kvalitātes, nevis no veiktajiem pasākumiem vai
PII platības. (Jāatzīmē, ka pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejama apkopota
detalizēta informācija par veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem un to
izmaksām, jo piem., ventilācijas sistēmas rekonstrukcija var nozīmēt gan nosūces
ventilatoru izvietošanu sanmezglos, gan pilnvērtīgas ēkas rekuperācijas
ventilācijas izbūvi).
5. Vienkāršoti aprēķinātie atmaksāšanās perioda ilgumi konkrētiem
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem arī neveido izteiktu korelāciju,
savstarpēji līdzīgo īstenoto pasākumu dēļ. Vidējais analizēto PII īstenoto
pasākumu atmaksāšanās termiņš ir 20 gadi. Salīdzinot energoefektivitātes
pasākumus, visīsāko atmaksāšanās laiku analizētajās PII veido norobežojošo
konstrukciju siltināšanas darbi, visgarākais investīciju atmaksas ilgums ir
apgaismojuma un ventilācijas sistēmas rekonstrukcijai.
6. Energoauditoriem ir iespēja manipulēt ar enerģijas patēriņa izejas un aprēķina
datiem. Detalizētāk analizējot vienu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu,
secināts, ka, sastādot ēkas energobilanci, energoauditors par ~19% ir mākslīgi
paaugstinājis enerģijas patēriņu pirms atjaunošanas pasākumu veikšanas (pēc MK
noteikumiem Nr. 348 pieļaujamā starpība starp izmērīto un aprēķināto ir mazāka
nekā par 10% un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).
7. Mikroklimata parametru analīze vienādas arhitektūras atjaunotā un neatjaunotā
PII (abas PII ir bez mehāniskās ventilācijas sistēmas):
Veicot iekštelpu mikroklimata monitoringa mērījumus, secināts, ka gan
atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII iekštelpu temperatūra atbilst normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu un ikmēneša
izmaksas laikā, kad telpās neuzturas cilvēki, būtu ieteicams veikt temperatūras
pazemināšanu.
46
MK noteikumi (09.07.2013.) Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”
77
Veicot relatīvā gaisa mitruma līmeņa monitoringu secināts, ka abās PII ir
pazemināts iekštelpu mitruma līmenis (35%-40%). Lai uzlabotu iekštelpu
mikroklimata stāvokli un samazinātu elpceļu saslimšanas risku, būtu jāveic
gaisa mitrināšana.
Dabiskā nosūces ventilācijas sistēma strādā nepilnīgi, jo abās PII ir nomainīti
logi uz blīviem PVC tipa logiem, kuri samazina infiltrācijas gaisa pieplūdes
apjomu. Abās analizējamajās PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un iekštelpu
vedināšana notiek pēc grafika. Pēc CO2 līmeņa monitoringa datiem redzams,
ka ar vēdināšanu pēc izstrādātā grafika nepietiek, lai visas dienas garumā
pilnībā nodrošinātu nepieciešamo gaisa apmaiņu iekštelpās, un ir nepieciešams
izbūvēt mehāniskās ventilācijas sistēmu.
Atjaunotajā PII CO2 līmenis darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi
94% mērījumu, neatjaunotajā 49% no laika, kad tur uzturas bērni; maksimāli
pieļaujamo koncentrācijas līmeni 1500 ppm atjaunotajā pārsniedz 10%, bet
neatjaunotajā 38% mērījumu. Mērījumi parāda, ka atjaunotajā PII CO2 līmenis
ir stabilāks, taču neatjaunotajā tas svārstās lielākā amplitūdā.
Tādējādi, pēc iekštelpu mikroklimata monitoringa veikšanas secināts, ka, lai
nodrošinātu kvalitatīvu, standartiem atbilstošu iekštelpu mikroklimatu,
mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve PII (un citās līdzīga tipa ēkās) būtu
obligāta gadījumos, kad tiek veikta norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko
parametru uzlabošana un ēkas hermētiskuma paaugstināšana.
8. Dzīves cikla analīze vienādas arhitektūras atjaunotā un nejaunotā PII:
kumulatīvais primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem 30.
gadu aprēķina periodā atjaunotas ēkai par 22% mazāks nekā neatjaunotas.
Kumulatīvais radīto CO2 emisijas apjoms aprēķina periodā atjaunotai ēkai ar
20% mazāks nekā neatjaunotai.
Lielākais CO2 emisijas apjoms un primārās enerģijas apjoms no fosilajiem
energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju laukumu gan pirms, gan pēc
atjaunošanas ir logiem un durvīm, kas skaidrojams ar šo elementu sarežģīto un
energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas procesu. Tālāk seko fasādes un jumta
pārseguma siltināšana. Arī ekspluatācijas laikā vislielākā vides ietekme uz
virsmas laukumu ir stiklotajiem elementiem, elementu relatīvi augstās
siltumvadītspējas dēļ.
78
Veicot diskontētas naudas plūsmas ekonomisko novērtējuma aprēķinu
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ar pētījumā pieņemtajiem
lielumiem, atjaunošanas pasākumi 30. gadu aprēķina periodā neatmaksājas.
Arī ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām
izmaksām, atjaunošanas pasākumi diskontēta naudas plūsma 30 gadu aprēķina
periodā neatmaksājas.
Diskontētās naudas plūsmas aprēķins gan nenozīmē, ka ēku
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nav jāveic un tie ir ekonomiski
nepamatoti. Kompleksi un kvalitatīvi veikti atjaunošanas pasākumi sekmē arī
daudzus citus neizvērtējamus un aprēķinos grūti ietveramus lielumus
(norobežojošo konstrukciju ilgmūžības palielināšanu, energoneatkarības
palielināšanu, iekštelpu mikroklimata uzlabošanos u.c.).
79
3.2. Rekomendācijas
Prognozētā CO2 emisijas ietaupījuma apjoma sasniegšanai
Vairumam projektu iesniedzēju nav pieejamu resursu, lai kvalitatīvi izvērtētu
energoauditoru darbu, tad pārraugošajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finansējuma
piešķiršanas izvērtējumu, būtu rūpīgāk jāpārbauda izstrādātā dokumentācija, lai
izvairītos no neadekvātu un pārāk augstu sasniedzamo rādītāju uzrādīšanas.
CO2 emisijas samazinājuma (enerģijas patēriņa samazinājuma) iespējas ir ļoti
individuālas un atkarīgas no katrā ēkā jau veiktajiem energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumiem.
Ieteikumi enerģijas patēriņa un CO2 emisijas samazināšanai veicot zemu
izmaksu pasākumus:
Siltumenerģijas efektīvākas izmantošanas ieteikumi:
▫ iekštelpu temperatūras monitorings ar mērķi izprast telpu mikroklimata
parametrus un iemācīties tos regulēt pēc vajadzības (noslodzes,
gadalaika un faktiskās vajadzības).
▫ apkures sistēmas balansēšana, lai telpās nodrošinātu faktiski
nepieciešamo temperatūru (ar iespēju to lokāli kontrolēt zināmās
robežās, atkarībā no telpas lietojuma).
▫ nakts periodā un brīvdienās, kad telpās neuzturas cilvēki, būtu
ieteicams veikt temperatūras pazemināšanu, līdz līmenim, kas dod
iespēju īsā laika periodā atjaunot nepieciešamo iekštelpu temperatūru.
Saskaņā ar informācijas avotu47
ieteicamais temperatūras
pazeminājums ir 3°C. Aprēķini arī liecina, ka, ja telpā temperatūra tiek
samazināta par 1ºC, ieguvums ir 4 –5%.
▫ gada karstajā laikā telpās realizēt nakts vēdināšanas principu, lai
iespējami atdzesētu telpas, un tajās būtu komfortabli uzturēties. Šo
iespējams realizēt arī tad, ja ēkā nav mehāniskās ventilācijas sistēmas.
47
Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp.
80
▫ uz ūdens krāniem uzstādīt gaisa aeratorus, tādējādi samazinot ūdens
plūsmu, tad tiks ietaupīts ne tikai ūdens, bet arī siltumenerģija ūdens
uzsildīšanai. Tas pats attiecināms uz dušām.
▫ saules kolektoru uzstādīšana karstā ūdens uzsildīšanai. Pirms
uzstādīšanas noteikti jāizvērtē kolektoru ekonomiskā efektivitāte,
ņemot vērā, ka ne visu karstāko gada laiku bērni uzturas PII.
▫ lielākām PII ieteicams apsvērt iespēju atgūt siltumenerģiju no
notekūdeņiem. Šo enerģiju var izmantot uzsildāmā aukstā ūdens
priekšsildīšanai.
Elektroenerģijas efektīvākas izmantošanas ieteikumi:
▫ apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija, nomainot esošās fluorescences
- spuldzes uz LED tipa gaismekļiem (A+ vai A++ klases spuldzēm),
iegūstams apgaismojuma elektroenerģijas patēriņa samazinājums ir 30-
40%. Papildus vēlams pārskatīt iekštelpu apgaismojuma līmeņa
atbilstību normatīvo aktu prasībām.
▫ jāizvairās no pārgaismotām telpu zonām – samazinot spuldžu skaitu,
pazeminot apgaismes ķermeņu novietojumu un nodrošinot atbilstošu
apgaismojuma līmeni zonas funkcijai, samazinās arī apgaismojuma
elektroenerģijas patēriņš.
▫ maksimāla dabīgā apgaismojuma izmantošana. Logu stiklojums
papildus samazina dabīgās gaismas intensitāti par 45%, bet netīrs logu
stikls par 50 - 70%. Tāpēc logu stikli ir jātīra 3 – 4 reizes gadā no
ārpuses un 1 – 2 reizes mēnesī no iekšpuses48
.
▫ ieteicama elektroierīču izraušana no kontakta laikā, kad tās netiek
lietotas. Saskaņā ar informācijas avotu49
elektroierīču atstāšana
“gaidīšanas” (stand-by) režīmā elektroenerģijas izdevumus palielina
par līdz pat 10 %.
▫ iegādājoties jaunas elektroierīces, it īpaši tās, kas ieslēgtas ir
nepārtraukti, jāpievērš uzmanība energoefektivitātes marķējumam,
ieteicams izvēlēties ierīces ar marķējumu vismaz A, ieteicams A++.
48
Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp. 49
http://www.rea.riga.lv/files/energoizglitiba_nakamo_energijas_pateretaju_apmaciba.pdf
81
▫ uzstādīt alternatīvus elektroenerģijas ieguves avotus, ja to
atmaksāšanās periods ir ekonomiski pamatots. Piemēram, saules
paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai.
Darbinieku apmācības energoefektivitātes jautājumos. Ēkas enerģijas patēriņu
ietekmē ne tikai ēkai faktiski nepieciešamais siltumenerģijas un
elektroenerģijas apjoms, bet arī ēkas iemītnieku darbību paradumi. Pēc
atjaunošanas pasākumu veikšanas, it sevišķi, ir svarīga ēkas iemītnieku
informētība par energoefektivitātes jautājumiem. Ēka un tās darbība ir būtiski
mainījusies un, lai sasniegtu maksimālo enerģijas ietaupījumu, ēkas lietotājiem
arī ir jāmaina savi paradumi.
Mikroklimata uzlabošanai
Vairumā gadījumu PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un svaigais āra gaiss
iekštelpās tiek pievadīts caur neblīvām ēkas norobežojošajām konstrukcijām un ar
triecienvēdināšanu. Pēc ēkas nosiltināšanas un logu nomaiņas, paaugstinās ēkas
blīvums, kas būtiski samazina svaigā gaisa pieplūdi caur infiltrāciju. Tādējādi, lai
nodrošinātu nepieciešamo svaigā gaisa daudzumu telpās, iemītnieki biežāk vērs vaļā
logus, kas savukārt rezultējas ar apjomīgu un nekontrolētu augstā gaisa apjoma
ieplūšanu iekštelpās.
Kaut arī projektu attiecināmajās izmaksās varēja ietvert pasākumus
ventilācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai, tomēr liela daļa projektu
iesniedzēju/energoauditoru ventilācijas sistēmas pārbūves pasākumu neidentificēja,
vai arī identificēja, bet neuzrādīja enerģijas ietaupījuma apjomu. Ja pasākumam nav
uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums, tad atbilstoši KPFI konkursa nolikumam,
pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, kas savukārt norāda, ka
visticamāk pasākumi tikai par pašu līdzekļiem netiks veikti.
Tomēr jāatceras un jāņem vērā standartā LVS EN 15251:2007 identificētā
problēma – energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu uz mikroklimata rēķina, tāpēc
atbalsta līdzfinansējuma programmās būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība ne tikai
enerģijas ietaupījuma apjomam, bet arī iekštelpu gaisa kvalitātei un pietiekamai gaisa
apmaiņai.
Ieteikumi mikroklimata uzlabošanai:
82
Mehāniskās pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmas izbūve – obligāta prasība
energoefektivitātes paaugstināšanas projektos PII un skolās, lai nodrošinātu
kvalitatīvu iekštelpu gaisa mikroklimatu.
Konkursa nolikumā būtu jāuzrāda sasniedzamie mikroklimata parametri (gaisa
apmaiņas rādītāji – nepieciešamais gaisa apjoms uz cilvēku un nepieciešamais
gaisa apjoms uz kvadrātmetru), tāpat kā šobrīd ir identificēts maksimālais
siltumenerģijas patēriņa apjoms apkurei uz ēkas apkurināmo platību pēc
pasākumu veikšanas. Nedrīkst vienkārši atsaukties uz LBN 231-15, kur
vienīgais punkts saistībā ar nepieciešamo svaigā pieplūdes gaisa apjomu ir: “Ja
vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves
absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku”, jo praktiski nekad telpā vienīgais
piesārņojuma avots nav cilvēks, tāpēc šis likuma punkts būtībā nav attiecināms
uz reālām situācijām.
Mikroklimata parametru identifikācijai ieteicams atsaukties uz standartu LVS
EN ISO 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma,
apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to
energoefektivitātes novērtēšanai”.
Kā papildus sasniedzamais parametrs ir arī jāidentificē LBN 002-15 noteiktais
ēkas gaiscaurlaidības rādītājs (LBN 002-15 sadaļa IV “Ēku gaiscaurlaidība un
energoefektivitātes rādītāji”).
Jāizvērtē CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāja noteikšana.
Ventilācijas sistēmas rekonstrukcija būtiski paaugstina būvniecības izmaksas,
un to radītais ietaupījums ir salīdzinoši neliels. Tādējādi arī būtiski pieaug
noteiktais kgCO2/€ rādītājs, kas savukārt liek projektu iesniedzējiem vai nu
palielināt savu finansējuma apjomu vai arī atteikties no ventilācijas sistēmas
rekonstrukcijas.
top related