erasmus 25. gadadienas svinības · erasmus 25. gadadienas svinības erasmus 25.gadadienu šogad...
Post on 19-Jul-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums
1
Nr.1/2012
Erasmus 25. gadadienas svinības Erasmus 25.gadadienu šogad atzīmē gan ar starptautiska, gan nacionāla
mēroga pasākumiem visā Eiropā. Latvijā svinības aizsākās 27.martā un
turpināsies līdz pat gada beigām. To ietvaros notika vairāki informatīvi
pasākumi, kuru vidū bija arī konferences Kopenhāgenā un Rīgā, kas
sniedza iespēju atskatīties uz sasniegtajiem rezultātiem un diskutēt par
aktualitātēm.
Aktuālā informācija par svinību pasākumu programmu Latvijā atrodama
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapā.
Konference Rīgā
Erasmus 25 debašu turnīrs
Augstākās izglītības jomas eks-
perti konferencē "Erasmus prog-
ramma un Boloņas process - to
loma izglītības internacionalizāci-
jā" izvērtēja Erasmus programmas
nozīmi un diskutēja kā par sa-
sniegto Eiropas vienotās augstā-
kās izglītības telpas attīstībā, tā
par izvirzītajiem uzdevumiem
2012.-2015.gadam (pēc Boloņas
procesa izglītības ministru konfe-
rences Bukarestē 2012.gada aprī-
lī).
Konferencē piedalījās pārstāvji no
Izglītības un zinātnes ministrijas,
Rektoru padomes, Augstākās iz-
glītības padomes, Akadēmiskā
informācijas centra,
Augstākās izglītības
kvalitātes novērtēša-
nas centra, Studiju un
zinātnes administrāci-
jas, Latvijas Studentu
apvienības, kā arī
VIAA, augstskolu rek-
tori un prorektori, kole-
džu direktori, augst-
2
E. Kivriņa, ES Mūžizglītības programmas departamenta direktore,
(centrā) un konkursa “Es. Es pats. Un Erasmus” laureāti
“Erasmus vēstnieki” apceļo Latviju
„Erasmus vēstnieki” interaktīvais stends
vizuāli pievilcīgā un viegli uztveramā
veidā ar video, fotogrāfiju un atziņu palī-
dzību iepazīstina interesentus ar studen-
tu, pasniedzēju un augstskolu personāla
stāstiem par studijām un profesionālo
pilnveidi dažādās Eiropas valstīs Eras-
mus apmaiņas programmā.
Stends atspoguļo vairāku desmitu prog-
rammas dalībnieku pieredzes stāstus,
tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministra
Roberta Ķīļa un Latvijas Mākslas akadē-
mijas rektora Alekseja Naumova Eras-
mus pieredzi. Tas apceļoja 11 lielākās
Latvijas pilsētas.
Maijā notika vidusskolēnu debašu turnīrs
„Erasmus 25”, kurā skolēni debatēja par
to, kā Latvijas studenti ir sagatavoti mo-
bilitātei un apmaiņas programmām
izglītībā. Par labākajiem debatētājiem
tika atzīta apvienotā Cēsu Valsts ģimnā-
zijas un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu
Valsts ģimnāzijas komanda.
Debašu fināla dalībnieku atziņas par
Erasmus programmas studentu apmaiņu
ir apkopotas VIAA mājas lapā.
skolu un koledžu Erasmus prog-
rammas koordinatori, un Boloņas
procesa eksperti.
Visas dienas garumā eksperti in-
formēja par nozīmīgiem jautāju-
miem augstākajā izglītībā. Klāt-
esošajiem bija iespēja noklausī-
ties Rektoru Padomes ģenerāl-
sekretāra prof. Andreja Rauhvar-
gera prezentāciju par Eiropas
Augstākās izglītības progresa zi-
ņojumu 2012 (prof. Rauhvargers ir
arī viens no šī ziņojuma līdzauto-
riem).
Boloņas procesa progresa ziņo-
jums visiem interesentiem ir pie-
ejams eacea.ec.europa.eu
2
Latvijas Mākslas akadēmijas un
Latvijas Universitātes pārstāvji
dalījās ar savu pieredzi Erasmus
programmas īstenošanā. Konferencē
tika apspriesta arī Erasmus program-
mas nozīme augstākās izglītības in-
ternacionalizācijā, kopīgo studiju
programmu un Erasmus programmas
mācībspēku mobilitātes ietekme uz
augstākās izglītības kvalitāti. Pasāku-
ma laikā eksperti analizēja arī mājas
lapu ārvalstu studentiem Study in Lat-
via un programmas popularizēšanas
aktivitātes, ko ir organizējis Erasmus
Student Network.
Konferences noslēgumā apbalvoja
studentu pieredzes stāstu, fotogrāfiju
un video konkursa "ES. Es pats. Un
Erasmus" laureātus. Ar visiem konkur-
sa darbiem var iepazīties gadadienas
Stāsts Foto Video
Gundega Elvika Linda Zariņa Ieva Briede 1. vieta
Aiga Dombrovska Katrina Dimanta Jānis Bukšs 2. vieta
Dace Suveizda Viktorija Valujeva Līga Laimiņa 3.vieta
Konkursa “ES. Es pats. Un Erasmus” laureāti
sociālā portāla lapā facebook.com
Konference notika 2012. gada 17.
maijā, Tallink viesnīcā. Konferences
prezentācijas un fotogalerija pieejama
VIAA mājas lapas sadaļā „Erasmus
25”
Konference Kopenhāgenā
Kopenhāgenā notika Erasmus jubile-
jas gada konference „Svinot Erasmus
25 – pagātnes sasniegumi un nākot-
nes perspektīvas”. Tās mērķis bija
pulcēt kopā visu programmas dalīb-
valstu Erasmus goda vēstniekus,
Eiropas Komisijas un nacionālo aģen-
tūru pārstāvjus, lai pārrunātu līdz šim
paveikto Erasmus programmas īste-
nošanā un diskutētu par programmas
nākotni.
Konferencē piedalījās Latvijas Eras-
mus goda vēstnieki – Latvijas Māk-
slas akadēmijas rektors prof. Aleksejs
Naumovs un Erasmus Student
Network valdes locekle Madara Apsa-
lone, kā arī Valsts izglītības attīstības
aģentūras pārstāve.
Pirmajā konferences dienā tika apbal-
votas tās augstākās izglītības iestā-
des, kuras šajā gadā saņēmušas Dip-
loma pielikuma (DS) vai Eiropas Kre-
dītpunktu pārneses sistēmas (ECTS)
atzinības zīmes. Šo apbalvojumu pie-
šķir Eiropas augstākās izglītības ie-
stādēm, kas demonstrē izcilību ECTS
un DS izmantošanā.
Diplomu pielikuma atzinības zīmes
svinīgi saņēma Banku Augstskolas
projektu vadītāja starptautiskajos jau-
tājumos Sandra Kraže, Daugavpils
universitātes rektors Arvīds Baršev-
skis un Latvijas Lauksaimniecības
universitātes rektors Juris Skujāns.
Otrajā dienā Erasmus vēstnieki pre-
zentēja savu manifestu, kurā aktuali-
zēja dažāda veida barjeru likvidēšanu
starp izglītības sistēmām un mācību
metodēm Eiropā, tostarp ārvalstu stu-
diju un prakses periodu atzīšanas jau-
tājumus. Vēstnieki uzsvēra, ka Eras-
mus programma ir izmaiņu veicinātāja
augstākajā izglītībā, un par būtisku
atzina sadarbības stiprināšanu starp
izglītības iestādēm un darba devē-
jiem. Tāpat manifestā izskanēja aici-
nājums palielināt mazāk pārstāvēto
grupu iesaistīšanos Erasmus prog-
rammā un uzturēt tās pievilcību, iepa-
zīstinot sabiedrību ar sasniegtajiem
rezultātiem un programmas dalībnie-
ku pieredžu stāstiem.
Darba grupās konferences dalībnieki
diskutēja par Erasmus studentu mobi-
litātes pievilcības veicināšanu, perso-
nāla mobilitātes iespaidu uz augstā-
kās izglītības internacionalizāciju un
citiem aktuāliem jautājumiem. Diskusi-
ju dalībnieki atzina, ka programma ir
bagātinājusi personāla un studentu
dzīvi. Tā veicinājusi augstskolu inter-
nacionalizāciju un sadarbību gan pa-
sniedzēju, gan augstskolu vidū.
Konference notika 2012. gada 8. – 9.
maijā. To organizēja Dānijas Mūžizglī-
tības programmas nacionālā aģentūra
sadarbībā ar Dānijas Zinātnes, inovā-
ciju un augstākās izglītības ministriju
un Eiropas Komisiju.
Latvijas delegācijas pārstāvji Kopenhāgenā
Konference Rīgā
1
3
Konferencē piedalījās 273 dalībnieki
no visām Eiropas Savienības Mūžiz-
glītības programmas dalībvalstīm:
pašlaik īstenojamo partnerības projek-
tu pārstāvji, Izglītības ministriju pār-
stāvji, kas iesaistīti skolu politikas vei-
došanā, Eiropas Savienības Mūžizglī-
tības programmas nacionālo aģentūru
un Eiropas Komisijas pārstāvji. Latviju
konferencē pārstāvēja sešu skolu par-
tnerības projektu pārstāvji: Inese Ābe-
le no Rīgas 4.speciālās internātpa-
matskolas, Kristīna Bernāne no Prie-
kuļu pirmsskolas izglītības iestādes
„Mežmaliņa”, Anda Deksne no Rūjie-
nas vidusskolas, Viktorija Gailīša no
Ogres Valsts ģimnāzijas, Līvija Mukā-
ne no Mālpils vidusskolas un Viktorija
Petļaka no Olaines 2.vidusskolas, kā
arī Valsts izglītības attīstības aģentū-
ras Eiropas Savienības Mūžizglītības
programmas departamenta Comenius
un Mācību braucienu nodaļas vadītāja
Baiba Sermuliņa.
Pēc oficiālās konferences atklāšanas
klātesošajiem bija iespēja noklausīties
divas saturīgas un interesantas lekci-
jas. Profesors Klaus Hurrelmann
(Vācija) prezentēja īpašu Vācijā veiktu
pētījumu un savu redzējumu par paš-
reizējām problēmām skolu izglītībā
Eiropā. Savukārt Paul Collard
(Apvienotā Karaliste) analizēja starp-
tautiskos partnerības projektus kā
skolas ikdienas pārmaiņu faktoru.
Konferences otrajā dienā dalībnieki ar
lielu interesi noklausījās Eiropas Ko-
misijas pārstāves, Comenius prog-
rammas koordinatores Margaritas
Lago prezentāciju par plānotājām pār-
maiņām Eiropas Savienības izglītības
programmā, kas ietekmēs skolu sek-
toru nākošajā finanšu plānošanas
posmā 2014-2020. Visas pašlaik ek-
sistējošās programmas (Mūžizglītības
programma, starptautiskās augstākās
izglītības programmas (Erasmus Mun-
dus, Tempus, Alfa, Edulink), Jaunatne
darbībā un ES Sporta programma)
tiks apvienotas vienā integrētā prog-
rammā, kurā īpaša uzmanība tiks pie-
vērsta projektu rezultātiem un to ietek-
mei uz mērķgrupām. Integrētajā prog-
rammā ir plānotas trīs galvenās aktivi-
tātes: mobilitāte mācību nolūkā, visu
izglītības līmeņu institucionālā sadar-
bība inovāciju un labākās prakses
apmaiņai, kā arī atbalsts politikas re-
formām dalībvalstīs.
Konferences laikā politikas eksperti
un skolu pārstāvji darba grupās disku-
tēja un radīja idejas četru globālu jau-
tājumu risināšanai: mācību vides un
pedagogu kompetences uzlabošana,
iekļaujošā izglītība un skolu internaci-
onalizācija. Diskusijās tika analizēta
projektos gūtā pieredze, kas sniedza
praktiskus piemērus.
Konferences hallē bija iespējams ie-
pazīties ar 12 labāko Comenius skolu
partnerību projektu izstādi. Katrs no
projektiem bija saistīts ar kādu no
konferences tēmām, un šo Eiropas
labākās prakses piemēru vidū trīs pro-
jektos kā partneri darbojas arī Latvijas
skolas: Krimuldas vidusskola (projekts
„Nils Holgersson travelling around the
Baltic Sea”), Siguldas novada vidus-
skola (projekts „Concepts for a Suc-
cessful Self-Organized Learning”) un
Ropažu v idussko la (pro jek ts
„Integration and Equality in the field of
education by means of physical activi-
ties, games and sport”).
Konference notika 2012. gada 3. un 4.
maijā Briselē. Detalizēta informācija
par konferenci atrodama konferences
mājas lapā.
Comenius partnerības veicina tālāku skolu sadarbību
Latvijas delegācija
Eiropas Komisija organizēja Comenius partnerībām veltītu starptautisku konfe-
renci. Tās mērķis bija rosināt diskusijas par Comenius starptautiskās skolu sa-
darbības popularitātes un veiksmes iemesliem, kā arī par iegūtās sadarbības
pieredzes ietekmi uz skolēniem, pedagogiem, vecākiem un vietējo sabiedrību.
Konferences dalībnieki atzina, ka projekti veicina skolu politikas attīstību dalīb-
valstīs un rosina uz tālākas sadarbības tīklojumu veidošanu.
Labāko skolu projektu izstāde
4
Pieaugušo izglītotāju profesionālā
kvalifikācija un kompetence ir būtisks
faktors kvalitatīvas pieaugušo izglītī-
bas nodrošināšanā, kas ir viens no
Grundtvig apakšprogrammas darbī-
bas pamatvirzieniem. Grundtvig
apakšprogrammā ar to tieši saistītas
trīs aktivitātes - "Pieaugušo izglītības
personāla profesionālā pilnveide",
"Pieaugušo izglītības personāla vizī-
tes un apmaiņa" un "Asistentūra".
Tuvojoties Mūžiz-
glītības program-
mas 2007. - 2013.
gada plānošanas perioda noslēgu-
mam, Eiropas Komisija un Itālijas ES
Mūžizglītības programmas Nacionālā
aģentūra 2012. gada 6.-8. jūnijā Flo-
rencē organizēja ceturto Grundtvig
konferenci "Pieaugušo izglītotāju pro-
fesionālā attīstība un mobilitāte", kurā
minētās aktivitātes tika analizētas
saistībā ar pieaugušo izglītības attīstī-
bu Eiropas Savienībā (ES).
Konferencē detalizēti aplūkoja Grund-
tvig aktivitāšu ietekmi uz pieaugušo
izglītības attīstību Eiropā. 2011. un
2012. gadā veiktie pētījumi liecina, ka
vairāk nekā 94% no iepriekšminēto
aktivitāšu dalībniekiem ļoti atzinīgi
novērtē apmeklēto kursu kvalitāti. Ap-
taujātie atzina, ka programma ir snie-
gusi ievērojamu ieguldījumu viņu kva-
lifikācijas paaugstināšanā un bieži
palīdzējusi atrast vēlamāku darbu.
Nedaudz mazāks skaits aptaujāto
uzsvēra pozitīvo ietekmi uz dalībnieku
pārstāvētajām organizācijām, iestā-
dēm un uzņēmumiem (vidēji ap 83%
dalībnieku atzina, ka ietekme ir bijusi
pozitīva), bet ietekme uz apkārtējo
sabiedrību ir novērtēta kā samērā ne-
liela. Kritiskas piezīmes ir bijušas, gal-
venokārt, par tiem kursiem, kuri nav
izstrādāti starptautisku projektu ietva-
ros, bet kurus piedāvā dažādas ko-
mercstruktūras.
Vienlaikus ap-
sprieda arī pa-
stāvošos trūku-
mus programmas darbā. Konferences
dalībnieki kā nepieņemamu raksturoja
situāciju, ka Comenius - Grundtvig
kursu katalogā (turpmāk - katalogā)
piedāvāto kursu jeb sesiju skaits ir
apmēram vienāds ar attiecīgā gada
stipendiju skaitu, tādējādi lielu daļu
kursu atceļ dalībnieku trūkumu dēļ. Tā
kā būtisks finansējuma pieaugums
nav paredzams, tad iespējamais risi-
nājums ir prasību pastiprināšana kur-
su organizatoriem, kursu tēmu ierobe-
žošana un centralizēta prioritāšu ie-
viešana, galveno uzsvaru
liekot uz pieaugušo izglī-
tības metodikas, didakti-
kas un ar tām saistītiem
jautājumiem. Tāpat tika
diskutēts par valodu kur-
su likvidēšanu, kuri šo-
brīd veido ap 40% no
kataloga piedāvājuma.
Arī dalībnieku sertifikāci-
jas jautājums nav atrisināts. Parasti
izsniegto sertifikātu atzīst tikai dalīb-
nieka pārstāvētajā organizācijā.
Šie jautājumi iegūst īpašu nozīmi, plā-
nojot pieaugušo izglītību veicinošas
aktivitātes nākamajā periodā pēc Mū-
žizglītības programmas noslēguma
2013. gadā. Konferencē tika identifi-
cētas šobrīd prioritārās profesionālās
pilnveides vajadzības, apspriesti jau-
tājumi par Eiropas līmeņa sadarbības
efektivitātes veicināšanu, taču diskusi-
jām, galvenokārt, bija Grundtvig darbī-
bas 2007. - 2012. gadam analīzes un
izdarīto secinājumu raksturs. Konfe-
rences dalībnieki atkārtoti uzsvēra, ka
2007. - 2013. gadu pieredze efektīvi
jāizmanto jaunās programmas plāno-
šanā un īstenošanā.
Darbs konferences laikā tika organi-
zēts gan plenārsēdēs, gan darba gru-
pās. Vienā no darba grupām - Profile
and competences of adult education
staff - tika apspriestas prasības pieau-
gušo izglītotājiem programmas dalīb-
valstīs un Grundtvig programmas ie-
spējas pieaugušo izglītības kvalitātes
veicināšanā ES kopumā. Klātesošie
atzinīgi novērtēja Latvijas pieredzi,
ieviešot nacionālās saturiskās prioritā-
tes Grundtvig projekta iesniegumu
izvērtēšanā.
Konferences gaitā prezentēja virkni
detalizēti izstrādātu dokumentu un
pētījumu, no kuriem pirmkārt minams
konferencei sagatavotais Background
report. Tajā īsi apskatīta Grundtvig
programmas mijiedarbība ar pieaugu-
šo izglītības politikas attīstību ES,
veikto pētījumu rezultātiem un kvalitā-
tes jautājumiem pieaugušo izglītībā,
kā arī dotas atsauces uz saistošiem
EK dokumentiem.
Konferencē apspriestie dokumenti un
pētījumi (piemēram, Adult Learning
Professions in Europe, Key Compe-
tences for Adult Learning Professi-
onals), pieejami konferences mājas
lapā. Mājaslapas parole: florence
Florencē izvērtē pieaugušo izglītības attīstību
Grundtvig kursu kvalitāti 94%
dalībnieku novērtēja kā augstu
5
Kopumā šajā akadēmiskajā gadā vai-
rāk nekā 230 000 studenti devušies
uz kādu no Eiropas Savienības val-
stīm, lai studētu vai izietu praksi Eras-
mus programmas ietvaros. Salīdzinot
ar iepriekšējo akadēmisko gadu, pie-
augums ir 8,5%. Nākamos gadus,
saglabājot 3,89% pieaugumu, tiks
piepildīts Erasmus mērķis – trīs miljo-
nais Erasmus students 2012./2013.
akadēmiskajā gadā.
Tāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā
gadā, visvairāk studentu mobilitātē
nosūtījušas Spānijas augstākās izglītī-
bas iestādes – vairāk nekā 36 tūksto-
šus. Otrajā vietā ir Francija, kam seko
Vācija, Itālija un Polija. Interesanti, ka,
apskatot lielāko mobilitātē nosūtīto
studentu skaitu attiecībā pret kopējo
studējošo skaitu attiecīgajā valstī, Lat-
vija ierindojas 4. vietā aiz Luksembur-
gas, Lihtenšteinas un Spānijas.
Vispopulārākais mobilitāšu galamērķis
2010./2011. akadēmiskajā gadā bijusi
Spānija, kura uzņēmusi vairāk nekā
37 tūkstošus studentu. Tai seko Fran-
cija, Vācija un Apvienotā Karaliste.
Vidējā stipendija Erasmus studiju un
prakšu studentiem ir EUR 250, kas,
salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko
gadu, ir nedaudz mazāka. Jāatzīmē,
ka 3% no kopējā mobilitāšu skaita ir
studenti, kas devušies mobilitātē, ne-
saņemot stipendiju (t.i., „zero-grant”
studenti). Tas parāda studentu ieinte-
resētību izmantot Erasmus program-
mas priekšrocības (piemēram, atbrī-
vojumu no studiju maksas vies-
augstskolā), pat tad, ja netiek piedā-
vāts finansiāls atbalsts. Vidējais mobi-
litātes ilgums jau vairākus gadus ir
nemainīgs – 6 mēneši.
Erasmus aktīvi atbalsta arī cilvēku ar
īpašām vajadzībām dalību mobilitātē,
piedāvājot papildu finansējumu. Pēdē-
jos gados vērojams Erasmus studentu
ar īpašām vajadzībām skaita pieau-
gums, 2010./2011. akadēmiskajā ga-
dā tie bija vairāk nekā 250 studenti.
No nedaudz vairāk par 4 tūkstošiem
augstākās izglītības iestāžu, kurām
piešķirtas Erasmus hartas, 3 041 ie-
stādes aktīvi piedalījušās, nosūtot
studentus studijās un praksēs Eras-
mus programmas ietvaros.
2010./2011. akadēmiskajā gadā atbal-
stītas gandrīz 43 tūkstoši personāla
(docēšanas un personāla pieredzes
apmaiņas) mobilitātes, kas ir ievēro-
jams pieaugums (13,3%) salīdzināju-
mā ar iepriekšējo gadu.
No visām īstenotajām mobilitātēm
73,8% bijušas docēšanas mobilitātes
un 26,2% - personāla pieredzes ap-
maiņas. Vidējais mobilitātes ilgums
bijis 5,7 dienas un vidējā stipendija
vienai mobilitātei – EUR 662.
Latvijas augstākās izglītības iestāžu
īstenoto personāla mobilitāšu skaits
2010./2011. akadēmiskajā gadā ir
pieaudzis par trešdaļu, salīdzinot ar
iepriekšējo periodu. Visvairāk perso-
nāla mobilitāšu īstenojušas Polijas
augstākās izglītības iestādes, tad se-
ko Spānija, Vācija, Francija un Čehija.
Vispopulārākais personāla mobilitāšu
galamērķis 2010./2011. akadēmiskajā
gadā ir bijusi Spānija. Tai seko Vācija,
Francija un Apvienotā Karaliste.
VIAA mājas lapas sadaļā Erasmus
statistika atrodama detalizēta informā-
cija par Erasmus mobilitātes statistiku
Latvijā 2010./2011. akadēmiskajā ga-
dā.
Erasmus mobilitātes statistika 2010./2011. akadēmiskajam gadam
Eiropas Komisija ir apkopojusi Erasmus Nacionālo aģentūru statistikas datus par atbalstu studentu un personāla mobilitā-
tēm 2010./2011. akadēmiskajā gadā visās programmas dalībvalstīs.
Studentu mobilitāte Personāla mobilitāte
Mūžizglītības programmas dalībnieku pieredzes stāsti
Par Grundtvig programmas aktivitātes "Senioru brīvprātīgais darbs" projektu „Austrumeiropas brīvprātīgie vēstneši – labas
prakses un attīstības modeļu apmaiņa muzeju brīvprātīgo programmās” stāsta dalībnieki Herta Jansone un Pēteris Zariņš:
“Mums bija iespēja piedalīties jauno muzeja brīvprātīgo uzņemšanā. Orientē-
šanās spēlē izstaigājām muzeju un meklējām atbildes uz jautājumiem par
muzeja telpu iekārtojumu un muzeja zālēs izstādītajiem eksponātiem. Orientē-
šanās spēle parāda katra tās dalībnieka vērīgumu un spēju orientēties muze-
ja telpās, pierādot dalībnieka piemērotību muzeja brīvprātīgo darbam.”
“Šo spēli varētu ieviest arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja brīvprātīgo iz-
vērtēšanas gaitā.”
Citi Grundtvig programmas dalībnieku pieredzes stāsti publicēti šeit 6
6
Aktivitātes veids Iesniegtie
projekti
Apstiprinātie pro-
jekti
Apstiprinātais finansē-
jums (EUR)
Comenius apakšprogramma
Partnerības
Skolu daudzpusējās partnerības 267 68 1 361 000.00
Skolu divpusējās partnerības 11 5 105 000.00
Comenius Regio partnerības 7 5 157 714.75
Comenius profesionālā pilnveide
I termiņš 137 69 132 485.16
II termiņš 98 37 75 818.42
Comenius asistentūras
Asistenti 14 12 74 593.00
Asistenta uzņemšana skolā 22 9 N/A
Skolēnu individuālā mobilitāte
Skolēnu apmaiņā iesaistītās skolas 3 3 25 844.00
Caurviju programmas Mācību braucieni
I termiņš 36 19 26 930.00
Leonardo da Vinci apakšprogramma
Mobilitātes projekti
Audzēkņu, kas iegūst sākotnējo profe-
sionālo izglītību, prakses (IVT)
36 23 1 061 907.00
Cilvēku darba tirgū prakses (PLM) 66 39 464 895.00
Profesionālās izglītības speciālistu
pieredzes apmaiņa (VETPRO)
36 23 239 497.00
Partnerības projekti 78 9 139 000.00
Inovāciju pārneses projekti 11 3 631 227.00
Sagatavošanas vizītes 10 8 7 099.00
Erasmus apakšprogramma
Erasmus mobilitāte 41 40 7 478 692.46
Erasmus Intensīvās programmas 16 11 326 033.10
Erasmus valodu kursi 4 4 32 060.00
Grundtvig apakšprogramma
Mācību partnerības 129 26 439 000.00
Grundtvig profesionālā pilnveide
I termiņš 30 4 8 447.00
II termiņš 63 7 11 441.00
Grundtvig vizītes un apmaiņas
I termiņš 6 3 5 706.06
II termiņš 8 4 5 595.00
Asistentūra 6 2 7 332.00
Darbnīcas 24 3 75 380.00
Senioru brīvprātīgais darbs 7 3 44 004.00
Pārskats par 2012. gada ES Mūžizglītības programmas projektu pieteikumu konkursu
Mūžizglītības programmas dalībnieku pieredzes stāsti 5
Leonardo da Vinci mobilitātes projekta
„Galdnieku un automehāniķu aroda
izglītojamo prakse Vācijā” dalībnieks
Guntis Šterns dalās iespaidos:
Inga Elksne, Salaspils novada domes
administrācijas un Izglītības un kultū-
ras daļas vadītāja atceras Mācību
braucienu „Pedagogu tālākizglītības
sistēma Skotijā”:
“Kingslandas pamatskola atrodas
skaistā vietā pilsētiņas nomalē. No
skolas logiem paveras plaši un skaisti
skati uz apkārtni - ielejā esošo pilsētu,
kalniem un ceļu. Skolēni mūs sagaidīja
ar skotu dziesmu, un neilgi pēc direk-
tores teiktās uzrunas viņi bija mūsu
gidi ekskursijā pa skolu.”
“Brauciens uz Vāciju bija ļoti laba ie-
spēja papildināt zināšanas savā pro-
fesijā - automehāniķis. Man patika
darbs „Opel” centrā („Autohaus Meyer
GmbH”) . Kolēģi bija ļoti atsaucīgi, arī
priekšnieks ļoti laipns.”
Citi Mācību braucienu programmas stāsti
publicēti šeit.
Citi Leonardo da Vinci programmas
dalībnieku pieredzes stāsti šeit.
top related