latvijas–lietuvas pārrobežu sadarbības programma · latvijas–lietuvas pārrobežu...
Post on 27-Jun-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
Latvijas–Lietuvas pārrobežu
sadarbības programma
2007-2013.
Cūkkopības nozares raksturojums
Latvijā un Zemgales reģionā.
Lilija Degola
docente
E-pasts: lilija.degola@llu.lv 2013. gada 23. aprīlis
Cūku un ganāmpulku kopējais
skaits Latvijā
Cūkgaļas un tās produktu bilance
Latvijā
• Zemgale jau kopš seniem laikiem ir saukta par Latvijas maizes klēti.
• Šeit ir ne tikai visauglīgākās augsnes valstī, bet arī visvairāk lauksaimniecībai piemērotas zemes platības.
• 45,9 % no zemes kopplatības ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas ir 19,8 % no Latvijas kopējās LIZ.
2.tabula.Cūku skaits, gab. (Avots LDC Publiskā datu bāze)
Rādītāji
Gads
Uz
01.01.2012
Uz
01.01.2013
+vai- ar
iepriekšējo
gadu,%
Latvijā
Zemgalē
%
259 632
102 485
39.5
313 291
114 993
36.7
+20
+12
-
3.tabula. Cūku fermu skaits, gab. (Avots LDC Publiskā datu bāze)
Rādītāji
Gads
Uz 01.01.2013
Latvijā 3984
Zemgalē 281
% 7
Saimniecību sadalījums pēc cūku
skaita ganāmpulkā Zemgalē uz
01.01.2012.
• Latvijā ir 72 saimniecības, kurās audzē ap
200 cūku. Lielie kompleksi, kuros ir vairāk
nekā 10 000 dzīvnieku, Latvijā ir ap 15.
• Šobrīd Latvijas 7 novados un 116
pagastos vairs nav reģistrētu cūku (pēc
LDC datiem).
• Arī Zemgalē, Pļaviņu novadā, nav ne
fermu, ne cūku. Neliels skaits cūku ir
Skrīveru, Ozolnieku un Rundāles novadā.
4.tabula. Novietnes ar cūkām (Avots LDC Publiskā datu bāze)
Teritorija, novadi Uz 01.01.2012. Uz 01.01.2013.
Jēkabpils 39 42
Jelgavas 28 38
Aknīstes 20 24
Dobeles 12 17
Neretas 14 23
Auces 10 11
Bauskas 11 15
• Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību un cūku audzēšanas saimniecību darbību koordinē divas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu ieguvušās organizācijas - SIA „Cūku ciltsdarba centrs” un SIA „Agrosels”.
• Ciltsdarba mērķu un uzdevumu sasniegšanai, minētās organizācijas realizē cūku ciltsdarba programmu, kura ir balstīta uz Latvijā audzējamām cūku šķirnēm – Jorkšīras, Landrass, Pjetrenas, Djurokas un Lielā Baltā.
• 2010.gadā ar šķirnes cūku atražošanu nodarbojās 14 saimniecības, bet 2011.gadā 13 saimniecības, kas ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu un kurās salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem cūku selekcijā sasniegti labi rezultāti.
• Astoņas šķirnes cūku audzēšanas saimniecības ir Cūku ciltsdarba centra pārziņā un 5 realizē SIA Agrosels vaislas materiālu.
• Tikai divas škirnes cūku audzēšanas saimniecības atrodas Zemgales reģionā. Tās ir SIA ”Sēļi” Salas novadā ar cūku skaitu 5573 un SIA PF “Vecauce” ar cūku skaitu 7960 Auces novadā.
Cūku sadalījums pēc šķirnēm,%.
0,124,4
43,2
0,2
32DJ
Y
LL
PJ
K
• Cūkgaļas ražošanā izmanto atgriezeniskās, trīsškirņu un četršķirņu krustošanā iegūtos pēcnācējus.
• Cūkkopības nozarē īstenojot ciltsdarba programmu un mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgu vaislas kuiļu spermu, pēdējo gadu laikā ir izdevies šķirnes saimniecībās palielināt sivēnmāšu produktivitāti, kā arī plānveida ciltsdarbs kopumā ir ļāvis uzlabot gaļas kvalitāti
Latvijā audzētās Landrases šķirnes cūku kvalitātes rādītāji 2009.–
2011.gadā
Rādītāji 2009. 2010. 2011.
Sivēnmāšu auglība, sivēnu skaits metienā, gab. 12,0 12,4 12,4
Gadā iegūto sivēnu skaits no sivēnmātes, gab. 24,8 26,2 26,0
Jauncūku vecums dienās sasniedzot 100 kg 165 163 162
Jauncūku speķa biezums, mm 9,5 9,4 9,2
Jauncūku liesās gaļas iznākums, % 60,9 60,8 60,9
Jauncūku diennakts pieaugums
(dzīvmasas pieaugums testa laikā), g 803 816 843
Secinājumi
• Latvijas cūku audzētāji spēj saražot 77%
no cūkgaļas patēriņa. Tendence ir
uzlaboties ārējās tirdzniecības bilancei -
eksporta apjomi aug straujāk nekā
importa. Eksporta apjomi 2011. gadā
Latvijā palielinājušies par 35%, bet importa
tikai par 15%.
• Zemgales saimniecībās atrodas 37 – 39%
cūku no visa Latvijas kopējā cūku skaita
un 19.8% no Latvijas kopējās
lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas
liecina par intensīvu cūkgaļas ražošanu
Zemgalē.
• Zemgales 20 novados ir ļoti atšķirīgs cūku
un fermu skaits. Ap 19 – 21% no kopējā
cūku skaita koncentrēts Auces, Bauskas
un Dobeles novadā.
• Zemgalē saimniecību sadalījums pēc cūku
skaita ganāmpulkā uz 2012. gada janvāri,
parāda, ka 1 – 9 cūkas ir 93 saimniecībās
jeb 46% no kopējā saimniecību skaita un ir
10 – 50 cūku 78 saimniecībās (38%).
Vairāk nekā 72% cūku no kopējā skaita
Zemgalē ir koncentrēts fermās, kurās ir
vairāk nekā 5000 cūku.
• Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību un
cūku audzēšanas saimniecību darbību
koordinē divas šķirnes dzīvnieku
audzētāju organizācijas statusu ieguvušās
organizācijas – SIA „Cūku ciltsdarba
centrs” un SIA „Agrosels”. Ciltsdarba
mērķu un uzdevumu sasniegšanai minētās
organizācijas īsteno cūku ciltsdarba
programmu.
• Cūkgaļa atbilst gaļas kvalitātes S – E
klasēm, kas panākts ar vietējo ģenētiku,
kura uzlabota ar Eiropas un Skandināvu
ģenētiku. Cūkgaļas ražošanai izmanto
cūku šķirņu – Jorkšīras, Landrases,
Pjetrenas un Djurokas krustojumus, kuru
izveidošanai lietota atgriezeniskā,
trīsšķirņu un četršķirņu krustošana.
• Vislielākais sivēnmāšu īpatsvars – 43.2%
Latvijā ir Landrases škirnes cūkas, tad
seko Jorkšīras un krustojumu cūkas. Uz
01.01.2013. gadu Landrases cūkas
šķirnes saimniecībās bija 58% no visām
šķirnes sivēnmātēm Latvijā.
• Realizācijas cenas ir ļoti svārstīgas gan vietējā
tirgū, kas ir atkarīgas no cenas citās Eiropas
valstīs, gan eksportējot cūkas uz Poliju un citām
valstīm. Cūkkopības nozare joprojām atrodas
smagā situācijā graudu cenu pieauguma dēļ.
Latvijas zemnieki saņem mazākus ES tiešos
maksājumus.
• Cūkkopības nozares attīstību netieši virza
produkcijas patērētāji un ekonomiskie
nosacījumi. Latvijas cūkgaļas ražotāji ir spējīgi
saražot patērētāju vajadzībām atbilstošu
produkciju.
Rekomendācijas • Vides jomā ir par sabiedrībā un vidē integrētu ražošanas
attīstību.
• Iestrādāt likumdošanas priekšlikumos normas, kas nosaka lauksaimniecības dzīvnieku relatīvo blīvumu konkrētā teritorijā (piemēram: 15 000 cūku 3 km rādiusā);
• Pozitīva sabiedriskā viedokļa veidošana par Latvijas cūkgaļas ražotājiem un pašu produktu.
• Kā, piemēram, sadarbība ar gaļas pārstrādātājiem kopīgi īstenojot projektu “Lauksaimniecības produktu informēšanas un veicināšanas sistēma”. Kas paredz dalību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, kur visi ražošanas posmi ir izsekojami un vērš patērētāju uzmanību uz produkta kvalitāti, nekaitīgumu, uzturvērtību un veselīgumu. Ievērotiem dzīvnieku labturības standartiem un vides aizsardzības prasībām saimniecībā.
Likumdošana :
• Sistemātisks darbs ar likumu
izstrādātājiem: nodokļu politika (
samazinātais PVN pārtikai, subsīdiju
aplikšana ar nodokļiem, darba, spēka
nodokļu apmērs u.t.t.), ar konstruktīviem
priekšlikumiem piedalīties nozares darbību
regulējošo normatīvo aktu izstrādāšanā,
labošanā.( ciltsdarba likums, dzīvnieku
apzīmēšana turēšana u.t.t)
Tirdzniecība:
• Latvijas tirgū - palielināt par 5% Latvijā
ražotas gaļas patēriņu.
• Pēc dažādiem datiem Latvija nodrošina
sevi 50 - 60% apmērā no cūkgaļas
vajadzības. Šāda situācija ir jau ilgāku
laika posmu.
• Katras valsts mērķis ir pašpatēriņa
nodrošinājums;
Eksports:
• Panākt ražotas cūkgaļas atpazīstamību un pārdošanas apjomu palielināšanos Krievijā , kā arī Eiropā.
• Par cūkkopības saimniecībās izaudzēto nobarojamo cūku gaļas kvalitāti ir labas atsauksmes gan no vietējiem gaļas pārstrādātājiem, gan arī ārzemēs, uz kurieni notiek dzīvu cūku eksports.
• Izveidot un ieviest dzīvē savu unikālu LCAA piederošu cūkgaļas zīmolu.
• Savs zīmols , kas pircējam skaidri pateiktu – dzimis, audzis, pārstrādāts Latvijā.
• Izveidotā cūkaudzētāju kooperatīva ietekmes palielināšana.
• Pirms diviem gadiem 9 cūku audzēšanas saimniecības nolēma izveidot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu, kura mērķis ir organizēti pārdot Latvijas cūku audzētāju produkciju darbības koordinācijai tirgus veidošanā.
Ciltsdarbs:
• Saglabāt esošo genofondu.
• Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas cūkkopības selekcijas organizācijas ir mērķtiecīgi strādājušas pie tā, lai varētu piedāvāt patērētājiem kvalitatīvu gaļu ar izcilām garšas īpašībām. Tas panākts ar vietējo ģenētiku, kura uzlabota ar Eiropas un Skandināvu ģenētiku.
• Jāsaglabā Latvijas Baltās cūku šķirne, kas ir Latvijā iekļauta ģenētisko resursu saglabāšanas programmā. Problēmas ir ar infekcijas slimībām ganāmpulkā un mazais pieprasījums tirgū pēc šādas cūkgaļas. 2007.gadā Latvijas Baltās šķirnes cūku populācijā, kas atbilst ģenētisko resursu prasībām, bija 532 iekļauti dzīvnieki. Latvijā palikušas tikai 3 saimniecības ar 66 dzīvniekiem. Zemgales reģionā saimniecībās Latvijas Baltās šķirnes cūkas nav.
• Vienotas prasības cūku selekcijas datu uzskaites programmas ieviešanā.
• Latvijā ir izveidota datu uzskaites datorprogramma ”Seleks C” kura no 2012.gada. 1. janvāra darbosies „on-line” režīmā. Ar šo programmu strādā ne tikai visas šķirnes saimniecības, bet arī cūku pārraudzības saimniecības tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti ar šķirnes saimniecībām no kurām iepirktas vaislas cūciņas un kuilīši
Izglītība:
• Sadarboties ar citām lauksaimnieku organizācijām un valsts institūcijām vidējā posma lauksaimniecības speciālistu apmācībā un prakses vietu nodrošināšanā cūkkopības saimniecībās.
• Mērķa stipendiju piešķiršana lauksaimniecību studējošiem jauniešiem, lai motivētu studentu pēc studiju beigšanas doties strādāt uz stipendijas piešķīrēja lauksaimniecības uzņēmumu. Šobrīd SIA Baltic Breeders piedāva stipendiju Lauksaimniecības universitātes zootehnikas un veterinārmedicīnas studentiem.
• Kvalifikācijas celšanas un praktisko semināru rīkošana cūku audzētājiem.
Paldies par uzmanību
top related