mūzikas atskaņotāju lietošanas paradumu saistība ar dzirdes sliekšņa paaugstināšanos

 Darba autori: Armands Rīders, Anželika Ļepehina,

RSU Medicīnas fakultāte, 5.studiju gads ;

Darba vadītāja: asoc. prof. Ligija Ķīse,

PSKUS ORL klīnikas vadītāja, RSU ORL katedra

Troksnis (darba vietā/ brīvajā laikā, piemēram, mūzikas

atskaņotāji)

↓galvenais dzirdes traucējumu

cēlonis

Mūzikas atskaņotāju izplatība pieaug īpaši jauniešu vidū!

(Eiropas Komisijas Sabiedrības veselības zinātniskā komiteja, 2008)

Darba mērķis

Izpētīt mūzikas atskaņotāju lietošanas lomu dzirdes traucējumu etioloģijā veseliem

jauniešiem, veicot RSU studentu dzirdes skrīningu!

Darba uzdevumi:Sagatavot anketu un veikt studentu anketēšanu;Noskaidrot:

austiņu lietošanas ilgumu un biežumu ikdienā;kādā skaļumā un ,cik ilgi jāklausās individuālos mūzikas

atskaņotājus, lai attīstos dzirdes traucējumi;Noteikt respondentu dzirdes slieksni ar audiometru, novērtējot

audiometrijas gaisa līkni, izslēdzot ārējās un vidusauss patoloģiju;

Veikt literatūras analīzi par sensoneirālās vājdzirdības cēloņiem, austiņu lietošanas ilgumu un biežumu jauniešu vidū, un to ietekmi uz dzirdi;

Veikt statisko datu apstrādi ar SPSS, Excel datorprogrammu;Izdarīt secinājumus.

Anketa

Dalībnieku iekļaušanas kritēriji

1. Skrīnings (kopā: 66) visi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kuri studē RSU;

2. Mūzikas atskaņotāju ietekme uz DzS (kopā: 60)

kas lieto individuālos mūzikas atskaņotājus; audiometrijas veikšanas laikā veseli no LOR puses

(izslēdzam respondentus ar ARVI, sēra korķiem);

bez hroniskām slimībām (izslēdzam respondentu ar 1. tipa CD, kurlmēmu

vecāku bērnu);

Clinical audiometer AC 40;

PSKUS ORL poliklīnika

Interacustics Screening Audiometer AS216;RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedrā

Izmantojot klīniskos audiometrus, veikta tonālā sliekšņa audiometrija un

noteikta dzirdes sliekšņa novirze pie 4kHz/6kHz

Izmantotie audiometri

Dzirdes sliekšņa(DzS) noteikšana gaisa vadīšana pie 4 vai 6 kHzsalīdzinām vidējo DzS (DzSRight+DzSLeft)/2)

Katram respondentam tika dots klausīties mūzikas fragments ar austiņām

reģistrēts izvēlētais skaļums (bez fona trokšņa)aprēķināta trokšņa ekspozīcija dienas laikā,

izmantojot “trokšņa ekspozīcijas kalkulatoru”

Austiņu skaļuma līmeņu kalibrēšana dB

RSU Darba Drošības un vides veselības institūts

1. skaļuma līmenis - 44.0 dB

2. skaļuma līmenis - 49.8 dB

3. skaļuma līmenis - 52.6 dB

4. skaļuma līmenis - 55.4 dB

5. skaļuma līmenis - 59.9 dB

6. skaļuma līmenis - 62.3 dB

7. skaļuma līmenis - 63.6 dB

8. skaļuma līmenis - 68.1 dB

9. skaļuma līmenis - 72.3 dB

10. skaļuma līmenis - 77.7 dB

“Bruel & Kjaer noise 2238”

Austiņu lietošana respondentu vidū dienas laikā (stundās)

Rezultāti

Austiņu lietošanas laiks kopumā (gados)

1. - 44.0 dB2. - 49.8 dB3. - 52.6 dB4. - 55.4 dB5. - 59.9 dB6. - 62.3 dB7. - 63.6 dB8. - 68.1 dB9. - 72.3 dB10. - 77.7 dB

Kādā skaļumā klausās piedāvāto dziesmu 1 min? (min 1; max 14)

Par tinnitus vai pārejošiem dzirdes traucējumiem

sūdzējās:

15 % vienpusēji

17 % abpusēji

viegli dzirdes traucējumi

(DzS vismaz 20dB)

Vidējais DzS abām ausīm

Statistiskā apstrādeDalībnieki tika sadalīti grupās pēc anketēšanas rezultātiem un

iegūtie dati salīdzināti, izmantojot SPSS 20,0 datorprogrammu;

Pīrsona korelācijas koeficients (PKK);

Korelācijas gadījumā svarīgumu nosaka pēc sakarības ciešuma.

KORELĀCIJAS CIEŠUMS0.7 - 1 Saistība ir cieša0.4 - 0.65 Saistība ir vidēji cieša0.2 - 0.35 Saistība ir vāja-0.15 - 0.15 Saistība ir vērā neņemama-0.2 - -0.35 Saistība ir vāja-0.4 - -0.65 Saistība ir vidēji cieša-0.7 - -1 Saistība ir cieša

Correlations

videjie dB 6.videji dienas

laika

videjie dB

Pearson Correlation 1 .426**

Sig. (2-tailed) .000

N 66 66

6.videji dienas laika

Pearson Correlation .426** 1

Sig. (2-tailed) .000

N 66 83

Group Statistics4.veids

N Mean Std. Deviation

Std. Error Mean

videjie dB

1 25 18.000 5.7735 1.15472 29 14.483 4.1393 .7686

Independent Samples Test

Levene's Test for Equality of Variances

t-test for Equality of Means

F Sig. t df Sig. (2-tailed)

Mean Differen

ce

Std. Error

Difference

95% Confidence Interval of the

Difference

Lower Upper

videjie dB

Equal variances assumed

2.521 .118 2.598 52 .012 3.5172 1.3539 .8004 6.2340

• Neatkarīgais Stjūdenta t-tests - 2 grupu mainīgo savstarpējai salīdzināšanai

Statistiski ticami atšķiras:

p<0,05

44-55dB (13,2±3,7dB)

60-73dB (17,8±5,2dB)

Vidēji cieša korelācija:• DzS un mūzikas klausīšanās skaļums (PKK=0,46, p<0,01);• Korelācija un cēloņsakarība

Vidēji cieša korelācija: DzS un austiņu lietošanas ilgums dienā

(PKK=0,43, p<0,01);

Statistiski ticami atšķiras: p<0,05

<=1,5h (14,4±4,3dB) > 1,5h (17,5±5,5dB).

Statistiskie rezultāti

Tika novērota statistiski ticama vidēji cieša saistība starp DzS un skaļuma ekspozīciju

(PKK=0,58, p<0,01);

Vidēji cieša korelācija:

DzS un austiņu kopējo lietošanas ilgumu (PKK=0,38, p<0,01 );

Statistiski ticami atšķiras: p<0,05

< 3 gadiem (12,9±4,2dB > 7 gadus (19,6±4,1dB)

Statistiski ticami atšķiras:

p<0,05

DzS lietojot:

austiņas (18,0±5,8dB)

tumbas (14,5±4,1dB)

vai radio, TV (13,5±3.6);

DzS un mūzikas klausīšanās veids (ar vai bez austiņām)

Statistiski ticami atšķiras:

p<0,05

DzS, kas klausās

pops (15,2±4,9dB) metāls (21,5±8,9dB);

DzS un mūzikas klausīšanās stili

Statistiski ticamu atšķirību:

nekonstatējām DzSA starp tiem, kuri

klubus/diskotēkas/koncertus

apmeklē vismaz 2 reizes mēnesī,

salīdzinot ar tiem, kuri

retāk kā 1 reizi pusgadā;

DzS un klubu/koncertu apmeklēšanas biežums

Secinājumi1. 15% respondentu konstatēti vienpusēji un

17 % abpusēji viegli dzirdes traucējumi;

2. Austiņu lietošana ir svarīgs riska faktors

dzirdes traucējumu etioloģijā

3. DzS cieši korelē ar skaļuma ekspozīciju un

vidēji cieši ar skaļuma līmeni,

austiņu lietošanas ilgumu un kopējo ilgumu;

4. Jauniešu DzS ir par 3,5 dB augstāks, lietojot austiņas, salīdzinot ar tiem, kuri dod priekšroku tumbām;

5. Jaunieši, izmantojot austiņas dienā līdz 30 min,

DzS ir par 4,6dB zemāks, salīdzinot ar 1-1,5h ilgumu dienā;

7. Lietojot austiņas līdz 3 gadiem DzS ir par 4,7dB zemāks,

salīdzinot ar vismaz 7 gadu ilgu austiņu lietošanu;

8. Metāla mūzikas faniem ir tendence klausīties skaļāk un viņu DzS ir par 6,3dB augstāks nekā popmūzikas faniem.

Ko tu vari darīt? Ieteikumi!

1. Ierobežot kaitīgu individuālo mūzikas atskaņotāju klausīšanos;2. MP3 mūzikas atskaņotāju klausīties ne skaļāk ka 60% no

maksimālā skaļuma;3. Tev jādzird apkārtējie sarunajamies vienlaicīgi ar dziesmas

vārdiem (melodiju);4. Cilvēkiem, kas stāv tev blakus nevajadzētu dzirdēt, ko tu klausies;5. Ja tu sāc runāt skaļi (bļaut), tas nozīmē, ka esi ilgāku laiku

pavadījis trokšņainā vidē, vairāk tur neej, vai lieto auss aizbāžņus.http://www.riversideonline.com/health_reference/Ear-Nose-Throat/GA00046.cfm

Parūpējies par sevi pats!

Paldies par uzmanību!Jautājumi? Komentāri? Ieteikumi?