putnu klases vispĀrĪgs raksturojums Ķermeņa forma lidošanai, niršanai spārnu, astes forma

PUTNU KLASES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Ķermeņa forma

lidošanai, niršanai

spārnu, astes forma

PUTNU EVOLŪCIJA

Paleozoja ēras Permas per.

- diapsīdie rāpuļi

Mezozoja ēras Triasa per.

-arhozauri, t.sk. Pseidozuhiji

Triasa beigās vai Juras perioda sākumā (pirms 190-170 milj. gadu)

- putni

1)pastāvīga ķermeņa temperatūra 2)uzvedības attīstība

Skeleta īpatnības

viegls, izturīgs

daudz saauguši kauli

kustīgs kakla reģions

krūšu kaula ķīlis

priekšējo ekstremitāšu īpatnības

nesaauguši iegurņa kauli

Muskulatūra

vairāk diferencēta nekā rāpuļiem

krūšu muskulis

zematslēgas muskulis

kāju muskulatūra

Gremošanas orgāni

nav zobu

augēdājiem guza

dziedzerkuņģis, muskuļkuņģis

12-pirkstu zarna, resnā zarna

kloāka

Barošanās īpatnības

Elpošanas orgāni

plaušas + 9 gaisa maisi

divkāršā elpošana

ap. balsene (syrinx) – skaņu avots

Asinsrites sistēma

četrkambaru sirds – venozās un arteriālās asinis nesajaucas

pastāvīga un augsta ķermeņa temperatūra (vid. 41-42o)

daudz eritrocītu

Izvadorgāni

ļoti lielas nieres

urīnvadi atveras kloākā (ūdens uzsūcas), urīns biezs, nav urīnpūšļa

nav sviedru dziedzeru

Vairošanās orgāni

tēviņiem sēklinieki pie nierēm – izmēri mainās sezonāli

mātītēm kreisā olnīca

olu attīstība

Nervu sistēma

smadzeņu lielās puslodes

redzes daivas

smadzenītes

Maņu orgāni

laba dzirde (īpaši pūcēm)

laba redze

divkāršā akomodācija

binokulāra un monokulāra redze

oža – vāja

Spalvu tērps un tā funkcijas

ķermeņa formai

lidošanai

termoregulācijai

maskēšanai

uzmanības pievēršanai

(mātīte, tēviņš, baru putni)

Pārvietošanās veidi

lidojuma veidi (aktīvā un pasīvā planēšana, barošanās lidojums, migrācijas u.c.)

niršana

Fizioloģiskās īpatnības

ļoti intensīva vielumaiņa

termoregulācijas īpatnības

tauku uzkrāšanās migrāciju, ziemas laikā

Ligzdotāji

nometnieki

klejotāji

ceļotāji, daļēji ceļotāji

Caurceļotāji

Ziemas viesi

Maldu viesi

Uzvedības īpatnības

pāri, teritorijas

rūpes par mazuļiem

bari

Sezonālās izmaiņas putnu dzīvē – vides sezonālo izmaiņu atspoguļojums

Noteicošais faktors - barība

Periodi:

migrācijas

vairošanās

teritorijas aizņemšana, riests, ligzdas, mazuļu attīstība

pēcligzdošanas

spalvu maiņa

Vairošanās periods

Ligzdošanas laiks

Teritorijas aizņemšana un tās nozīme

Riests un tā bioloģiskā nozīme

Monogāmija un poligāmija

Ligzdas un olas

Mazuļu attīstība, ligzdguļi un ligzdbēgļi

Pieaugušo putnu rūpes par jaunajiem

Dējumu un perējumu bojāeja, jauno putnu mirstība

Biotopu izvēle

Putniem – faktoru summa

•ainava un reljefs

•ligzdošanas, dziedāšanas, novērošanas, barošanās un dzeršanas vietas

•barība

•citi dzīvnieki, sociālais faktors daļai

Saistību ar biotopu pastiprina saistība ar izvēlēto vietu, īpaši pieaugušiem putniem

Putni dažādās ekosistēmās, putnu ekoloģiskās grupas

mežos

agroainavā

iekšējos ūdeņos un mitrzemēs

jūrā

Barības sastāvs

augi

dzīvnieki – bezmugurkaulnieki

mugurkaulnieki

Dējuma lielums putniem

determinēts vai nedeterminēts

daudz olu dējumā vai vairākas perēšanas reizes

fizioloģiskās iespējas

termoregulācija

plēsonības ietekme

Ligzdošanas sekmes var būt atkarīgas no:

biotopa veida

biotopu teritoriālā sadalījuma un proporcijām

plēsēju sugu klātbūtnes

populācijas blīvuma

klimatiskajiem apstākļiem

Putnu migrācijas

Kāpēc putni migrē?

Ietekmējošie faktori

Putnu pētījumi

Uzskaite

Iezīmēšana

Gredzenošana

krāsošana

telemetrija

migrāciju pētīšanai

demogrāfijas pētīšanai

populāciju ekoloģijas pētījumiem

Putnu aizsardzība

Latvijas nozīme Eiropā un pasaulē apdraudētu sugu aizsardzībā

Migrējošo un ziemojošo putnu aizsardzība