skolēna mācīšanās motivācijas veicināšana un paaugstināšana

SKOLĒNA MĀCĪŠANĀS MOTIVĀCIJAS

VEICINĀŠANA UN PAAUGSTINĀŠANA

Jelgavas Tehnikuma

profesionālās izglītības skolotāja

Laura Skoromka

MērķisMērķisNoskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus

mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām.Noskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus

mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām.

Pētījuma priekšmetsPētījuma priekšmets

Skolēnu mācību motivācijaSkolēnu mācību motivācija

Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem

rosinātājiem. (Baltušīte, 2006)

Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem

rosinātājiem. (Baltušīte, 2006)

Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību

raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999)

Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību

raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999)

Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība, vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999)

Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība, vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999)

Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)

Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)

Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats. (Milts, 1999)

Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats. (Milts, 1999)

Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai, atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes

ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām. (Ļihačova, 2003).

Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai, atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes

ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām. (Ļihačova, 2003).

Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance, analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto

pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).

Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance, analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto

pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).

Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes palīdz radīt tādu vidi, kas:

• veicina jauniešu garīgo aktivitāti; • apmierina skolēnu izziņas interesi;• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos, izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes; • sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos • dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un prasmes komunikācijā.

(Maslo, 1995)

Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes palīdz radīt tādu vidi, kas:

• veicina jauniešu garīgo aktivitāti; • apmierina skolēnu izziņas interesi;• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos, izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes; • sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos • dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un prasmes komunikācijā.

(Maslo, 1995)

Pētnieciskais darbs

70 Jelgavas Tehnikuma izglītojamo anketēšana: – 20 apgalvojumi pēc Likerta skalas;

– 4 atvērtie jautājumi.

Man patīk, ja skolotājs izmanto uzskates līdzekļus, 89 %

+ saprotu, kā man tas noderēs turpmākajā dzīvē;

+ teorija atšķiras no realitātes;+ vēlme dalīties savā pieredzē;

+ neinteresējošu tēmu var padarīt par interesējošu.

Manī rosina interesi par mācību stundas tēmu, ja skolotājs izskaidro tās saikni ar

reālo pielietojumu dzīvē, 84 %

+ rodas interese;+ vieglāk saprast;+ mazāk jāraksta;+ labāk atceros;

+ vizualizēju, kā tas izskatās reālajā dzīvē.

Man patīk grupu darbi, 54 %

+ stimuls pabeigt darbu līdz galam;+ var uzlabot vērtējumu;

- tā ir kā uzpirkšana;- darbu daru sevis nevis atlīdzības dēļ.

Es aktīvāk piedalos mācību stundas aktivitātēs, ja zinu, ka man par to būs

kāda atlīdzība, 53 %

+ komandas/sadarbības prasmes;+ radošs darbs;

+ atbildība par kopīgo darbu;+ iespēja iepazīties tuvāk;

-ne vienmēr var paļauties uz citiem;-jādala pienākumi.

Man patīk, ja skolotājs iepazīstina ar mācību stundas gaitu stundas sākumā, 51

%+ palīdz organizēt savu darbu;

+ mācību darbs pēc plāna;+ varu padomāt par lietām, ko vēlos padziļinātāk

apgūt;-aizņem laiku, ko var veltīt citām lietām;-stundas laikā var saprast, par ko ir runa.

Man ir svarīga skolotāja uzslava mācību procesa laikā, 44 %

+ stimuls darīt vēl labāk;+ augstāks pašvērtējums;

+ cieņa no skolotājiem, kursa biedriem;

+ iespēja iepazīties tuvāk;-nemācos uzslavas dēļ;

-citi vēlētos mani pārspēt;-var pārvērtēt savas spējas.

Uzdevumus, kuriem es pats varu noteikt darba izpildes gaitu, es pildu ar lielāku

interesi, 43 %+ vieglāk un interesantāk pildīt pēc saviem

noteikumiem;+ vēlme ātrāk sākt un pabeigt darbu;

+ radošs darbs;+ iespēja parādīt savas spējas/talantus;

-varu izpildīt darbu ne tā, kā vēlas skolotājs;-nav noteikta secība/plāna.

Man patīk analizēt kādu situāciju, kas saistīta ar jauno mācību vielu, 37 %

+ uzlabo manas spriestspējas;+ palīdz saprast savas zināšanas par noteikto

tēmu;-var izveidoties asas diskusijas.Man patīk veidot prezentācijas, 34%

+ radošs darbs;+ darbs ar datoru;

+ pats atrodot informāciju, atceros to labāk;-pārāk bieži tās jāveido;

-nepatīk uzstāties.

Man patīk darbs ar teksta materiāliem, 33%+ daudz informācijas;

+ varu iedziļināties/ vairākas reizes pārlasīt;-laikietilpīgs process;-nav aktīva darbība.

Kontakts ar audzēkņiem, 64

AtsaucīgsIzpalīdzīgsSaprotošs

LaipnsAtklāts

PadomdevējsIejūtīgs

Komunikabls

Pedagoģiskās kompetences,

42%Sagatavojies stundaiPārzin dažādas

metodesLabas runas prasmes

InteliģentsIedvesmo citus

NepiekāpīgsRadošs

Rod risinājumuUzklausa citus

Zinošs savā priekšmetā, 33

GudrsPieredzes bagāts

Profesionālās zināšanas

Ieinteresēts nodot zināšanas

Ar labu humoru izjūtu, 30

Saprot jokusAsprātīgs

Jautrs

Pozitīvs, 12

SmaidīgsJauks

LabsirdīgsPriecīgs

Neietekmējas no garastāvokļa

Pedagoģisko prasmju trūkums,

43Nav kontaktaNekorektas piezīmes

KrizitizēNepārzin metodesNav sagatavojies

Ietekmējas no garastāvokļaNeļauj izteikt

viedokliNerespektē un

neizprot audzēkņu intereses

Netaisna attieksmeNeizrāda cieņu

Paaugstina balsi/kliedz

Dusmīgs, 35

ĪgnsĻauns

NesavaldīgsRiebīgs

ĻaunatminīgsIronisks/ņirgāšanās

SkarbsDraudošsAgresīvs

Zināšanu trūkums par priekšmetu,

34Bez pieredzes/teorētiķisMāca no grāmatasNespēj atbildēt uz

jautājumiemNepatīk savs

darbs/tas ko māca

Vienaldzīgs, 35

NeizpalīdzīgsNeatsaucīgsNeatbild uz jautājumiem

Bez iniciatīvasNepievērš uzmanību

Nerūpējas par audzēkņu sekmēm

Neinteresē, vai audzēkņi ir apguvuši

tēmu

SECINĀJUMI

Skolotājam jābūt:stingram, prasīgam,taisnīgam,

ar labu humora izjūtu, iejūtīgam

saprotošam, zinošam savā mācību priekšmetā.

Skolotājam nevajadzētu būt: vienaldzīgam,

personību aizskarošam, netaktiskam,

emocionāli nelīdzsvarotam,neieinteresētam savā mācību priekšmetā

un skolēnu izaugsmē.

Skolēnu aktivitāti veicina:kvalitatīvi skolēna – skolotāja dialogi, diskusijas,

skolotāja stāstījuma un skaidrojuma kvalitāte, tehnisko mācību līdzekļu prasmīgs un lietderīgs izmantojums

mācību vielas saikne ar reālo dzīvi

Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod zināšanas saviem skolniekiem, bet

tas, kurš modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece, nevis

degvielas vads.

/M.Dž.Berils/

Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod zināšanas saviem skolniekiem, bet

tas, kurš modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece, nevis

degvielas vads.

/M.Dž.Berils/

Literatūras saraksts1. Baltušīte, R. (2006) Skolotāja loma mācīšanas motivācijā, RaKa2. Breslavs, G. (1999) Psiholoģijas vārdnīca, Mācību grāmata3. Fjelds, S.E. (1998) No parlamenta līdz klasei. Rīga:Rīgas pilsētas

skolu valde4. Geidžs N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija, Zvaigzne

ABC5. Jensen E. (1999) Teaching with the Brain in Mind”, Association for

supervision and curriculum Development, Alexandria, Virginia, USA6. Ļihačova, I. (2003) Kvalitatīva skolas attīstība. Rīga: RaKa 7. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa

individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa8. Milts, A (1999) Ētika, Zvaigzne ABC9. Penguim Book (1995) Dictionary of Psychology 10. Raščevska, M. (1999) Psiholoģija vidusskolai, Zvaigzne ABC11. Ryan, R. M., Deci, E. L. (2000) Self-determination Theory and the

Facilitation of Intrinsic Motivation, Social Development, and Well-Being, journal American Psychologist

PALDIES!JŪS BIJĀT LIELISKA PUBLIKA!