sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks ... · sociālās uzņēmējdarbības...
Post on 16-Aug-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
Implemented by:
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās
ekonomikas attīstībai Latvijā Rīga, 2019.gada 2.oktobris
No 10:00 līdz 17:30 Darba valoda: latviešu
ALTUM konferenču zāle, Doma laukums 4, Rīga.
Pirmā daļa “Tiesiskais ietvars : Direktīvas prasības un normatīvais regulējums” 9:30-10:00 Reģistrācija: Tēja, kafija
10:00-10:15 Atklāšana: Sociāli atbildīga iepirkuma sistēma kā instruments, lai veicinātu sociālo ekonomiku Latvijā : Kāpēc jāveicina sociālā ekonomika caur iepirkuma sistēmu?
• Ints Dālderis, Finanšu ministra padomnieks
10:15-10:25 Sociālā uzņēmējdarbība kā inovatīvs instruments un nozīmīgs valsts partneris sociālo problēmu risināšanā
• Madara Dambe - Krastkalne, Attīstības finanšu institūcija Altum
10:25-10:35 Eiropas Komisijas darbi un ieceres, veicinot sociāli atbildīgu iepirkuma sistēmu Eiropas Savienībā
• Anna Lupi, Eiropas Komisija, DG Grow
10:35 -10:45 Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā kā virzītājspēks ekonomiskai un sociālai izaugsmei
• Jessica Fiorelli, Social Economy Europe
10:45-11:05 Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā (pētījuma rezultāti)
• Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts
12:00-13:00 Pusdienas, RB café – sociālais uzņēmums
Otra daļa “Publiskais iepirkums – labākās prakses un izaicinājumi” Darba sesijas
13:00-13:50
1. Sociālās un vides klauzulas kā instrumenti sociālo uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos
Moderators: Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts Panelisti:
• Kristīne Gaigule Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma speciālists
• Agnese Irmeja, IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore
• Daina Dzilna, Padomniece iepirkumu jautājumos, Latvijas Pašvaldību Savienības
• Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas valdes locekle
13:50-14:10
Moderēta diskusija
14:10-15:10
2. Iepirkuma sadalīšana daļās un informācijas pieejamība par Latvijas sociālo uzņēmumu sektoru
Moderators: Kristīne Gaigule Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma speciālists Panelisti:
• Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts
• Imants Lipskis, Darba departamenta direktors, Labklājības ministrija
• Andris Bērziņš, Latvijas Samāriešu apvienība, direktors
• Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības birojs, vadītāja
11:05-11:25 Tiesiskais ietvars sociāli atbildīgai iepirkuma sistēmai Latvijā : pētījuma rezultāti
• Kristine Gaigule-Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma eksperts
11:25-11:40 Izaicinājumi sociāli atbildīgai publisko iepirkumu sistēmai Latvijā
• Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības birojs, vadītāja
11:30-12:00 Jautājumi, atbildes
• Adam Gromnica, iepirkumu eksperts no Čehijas: Meža izstrādes pakalpojumi Havlíčkův Brod – iepirkuma sadalīšana daļās
15:10-15:30
Moderēta diskusija
15:30-15:45
Kafijas pauze RB cafe – sociālais uzņēmums
15:45-16:40
3. Priviliģētie iepirkumi kā inovatīvs un būtisks rīks publiskajos iepirkumos
Moderators: Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts Panelisti:
• Kristīne Gaigule Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma eksperts
• Laura Kalniņa, Rīgas Domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja
• Evija Mugina, IUB vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore
• Elīna Novada, sociālais uzņēmums Svaigi LV
16:40-17:00
Moderēta diskusija
17:00-17:3
Noslēguma sesija
• Kristīne Gaigule Šāvēja, publisko iepirkumu eksperte
• Dace Gaile Iepirkumu uzraudzības birojs, direktore
• Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts
Adam Gromnica Ministry of Labour and Social Affairs of the Czech Republic
Socially responsible public procurement: a driver for the development of the social economy in Latvia
Riga, Latvia October 2nd, 2019
Responsible public procurement in the Czech Republic How to involve SE‘s in Public Procurement?
SPP in the Czech Republic
Czech Republic - National approach
Act No. 134/2016 Coll., on public procument (as amended)
fully allows (and supports) RPP/SPP (special conditions for participation or qualitative criteria)
Resolution No. 531 dated 24 July 2017 - Guidelines for the Application of Responsible Public Procurement and Commissioning Applied by the Public Administration and Local Authorities.
„Socially Responsible Public Procurement“
Responsibilities
o Ministry of Regional Development: Act on public procurement
o Ministry of Finance: 3E and central purchases
o MoLSA: (Socially) Responsible Public Procurement
o Ministry of Environment: GPP
o Ministry of Commerce and industry: SME‘s, CSR, Circular Economy
o Ministry of Justice
Project „Socially Responsible Public Procurement“
2016 – 2020 – with an objective to include the principles of RPP/SPP in everyday practice in Czech public procurement
Methodological support, advice, consultation, long-term cooperation with contracting authorities, exchange of best practice examples, etc.
Project „Socially Responsible Public Procurement“ 2016 - 2019
8 topics: 1) employment of disadvantaged people, 2) practical employment experience and apprenticeships and retraining, 3) decent working conditions, 4) SMEs, 5) social enterprises, 6) fair conditions in supply chains, 7) ethical purchasing, 8) environment-friendly solutions.
3 comprehensive methodologies published
80 events (conferences, seminars, WSs) on RPP (for more than 3 thousands participants), incl. 4 annual conferences
More than 50 articles, newsletter, LinkedIn, FB, eLearning, etc.
Initiatives in sustainable aspects in centralised purchases
2019 – current state of SPP
General understanding of RPP, new opportunities and topics emerge
Increasing number of contracts with some type of RPP
Increasing number of contracting authorities open to adopt principles of RPP into their procurement policies
Regular meetings on Ministries and Discussions on SPP
Challenges and barriers
o controlling mechanisms (EU funds) – unpredictable, question of non-monetary and subjective award criteria or „unusual“ conditions;
o emphasis on administrative rules (instead of outcomes or best value);
o lack of knowledge of SE market and capacities
SE‘s in Czech Public Procurement
What do Czech SE‘s do?
Gardening, maintenance, construction – 24 %
Various services (laundries, copy-centres, sawing) – 20 %
Gastro services (catering) – 17 %
Gastro services (restaurants, cafés – 16 %)
Where to find SE‘s?
•Catalogue of SE‘s www.ceske-socialni-podnikani.cz
•Sorting by location and field of expertise
•Around 230 SE‘s
MoLSA – strategy for RPP 2014 - 2019 2014: Strategy of Responsible Public Procurement for MoLSA
3 priorities: o socially responsible public procurement, o environment-friendly solutions, o diversity in the supply chains
Internal regulation: principles of RPP/SPP + checklist
A huge number of public contracts with RPP/SPP aspects: supplies of office equipment, facility management, supplies of food and material aid, sustainable events and promotional items, etc.
2019 – updates, challenge: extension to the whole organization
MoLSA – Leading by example
Social enterprises involved in the supply chains for conferences (catering for the events/conferences)
Canteen provider Reserved tenders Employment conditions in tenders (printing services)
Possible barriers for the SE‘s to také part in public procurement?
– Lack of competitiveness of SE‘s (?)
– Lack of capacity of SE‘s for big and complex tenders
– Lack of knowledge of the procurement processes (incl. Digitalisation) and lack of administrative capacity
– Lack of knowledge of the market and goods and services available
– Risk averse
Public procurement guidance for practicioners
https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/public_procurement/2018/guidance_public_procurement_2018_en.pdf
Overcoming barriers for SE's to take part in public tenders
– Use of reserved contracts
– Use of special requirements in the tender with regard to job opportunities (contract performance conditions, award criteria)
– Adaptation of conditions, so that also SE‘s and SME‘s can participate
– Early involvement of the market players
– Simplification of the documents
– Necessary assistance for bidders
– Management of the Supply chain
How to apply employment-requirement in tenders?
Decision of the Czech Office for the protection of Competition
S0734/2016/VZ-04395/2017/543/MŠl
– It is legal and justified to demand the bidder to create job opportunities for people with dissabilities with their tenders.
– The bidder (direct contract partner of the contracting authority) does not have to provide the disadvantaged person with a job opportunity directly/himself – a job offered by a subcontractor is also allegible.
Case study: Concourse maintenance - Prague 12 Borough
Contracting authority: Prague 12 Borough
Tender: Concourse maintenance
SPP aspects: Support of SE‘s, job opportunities for disabled
Estimated value: 24 917 000 CZK/ca 1 million EUR (before taxes)
Case study: http://sovz.cz/praxe/udrzba-verejne-zelene-a-uklid-verejnych-prostranstvi-praha-12/
• Securing social benefits:
• Reserved contract
• bidders, whose at least 50 % employees recruit from people with dissabilities
• Award criteria (60-20-20)
• percentage of workers in the tender in hand from group of people with dissabilities (30 % minimum)
• methodology of work (including methodology of inclusion with people with dissabilities)
Source: http://sovz.cz/wp-content/uploads/2016/11/dp_cs_ozp_fokus_zahrada_praha-12.pdf
Case study: Concourse maintenance - Prague 12 Borough
Case study: Logging services/forestry works – Havlíčkův
Brod Facilities, Ltd. Contracting authority: Havlíčkův Brod Facilities, Ltd.
Tender: Logging services
SPP aspects: Support of SE‘s
Total estimated value: 9 555 000 CZK/ 370 000 EUR (before taxes)
Estimated value of the lot (1 of 5): 2 785 000 CZK/ 110 000 EUR (before taxes)
The best bid for the lot (1 of 3): 1 425 600 CZK/ 55 000 EUR (before taxes)
Case study: http://sovz.cz/praxe/tezebni-a-pestebni-prace-v-lesnich-porostech-technicke-sluzby-havlickuv-brod/
Case study: Logging services/forestry works – Havlíčkův
Brod Facilities, Ltd.
• Securing opportunities for SE‘s:
• Taking into account capacities of SE‘s
• division into lots
• Chain-saw harvesting
• Harvestor operation
• Gathering
• Transportation
• Cultivation, Fencing, Mowing
Source: http://sovz.cz/wp-content/uploads/2018/05/sovz_case_studies_tezebni-prace-v-lese.pdf
Project „Supporting Implementation and Development of socially responsible public procurement“ Ministry of Labour and Social Affairs www.sovz.cz/en
Adam Gromnica, adam.gromnica@mpsv.cz
Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu
sistēmā (pētījuma rezultāti) Agnese Frīdenberga
Sociālie uzņēmumi ir pozitīvu sociālo ietekmi radoši uzņēmumi
Tiesiskais ietvars
• Kopš 2018.gada 1.aprīļa spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums”
• Ļauj veidot uzņēmumus, kuri :
1) Ar biznesa metodēm
2) Rod ilgtspējīgu risinājumu kādai nozīmīgai, sabiedrībā aktuālai problēmai
3) Kuru neviens cits nerisinās
Sociālie
uzņēmumi
rada
inovācijas!
KK
Original
Design
Sociālie
uzņēmumi rada
augstvērtīgas un
stilīgas lietas
OWA
Sociālie uzņēmumi
sniedz ēdināšanas
pakalpojumus
RB Cafe
Sociālie uzņēmumi rada
kvalitatīvus izstrādājumus
Visi Var
Sociālie uzņēmumi piegādā veselīgu un
Latvijā audzētu pārtiku
Svaigi.lv
Latvija lepojas!
• Šobrīd ir +/-77 sociālie uzņēmumi
• Tēmu loks nav ierobežots.
Ir ēdināšanas pakalpojumi, palīgierīču ražošana noteiktām personu grupām, īpašu personu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, inovatīvu sociālo pakalpojumu izstrāde, izglītības pakalpojumi, utt.
Vai SU ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai? • Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā nav pieredzes
stāstu • Ir daži izņēmumi, bet nav vienota un skaidra
sistēma • Nedz valsts nedz pašvaldības neveic iepirkumus,
piemērojot tādas pazīmes, kas ļauj SU līdzdarboties publisko iepirkumu sistēmā
Vai SU ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai?
• DOMINĒ – lētākās cenas piedāvājumi
Pētījuma secinājumi
• Lielākā daļa SU ir nelieli un jauni uzņēmumi • Tikai neliela daļa patstāvīgi var piedalīties
publiskajā iepirkumā • SU ir labi un uzticami sadarbības partneri
uzņēmumiem, kas grib būt sociāli atbildīgi
Vai SU ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai? • Ir divas iespējas: 1) Patstāvīgi piedalīties publisko iepirkumu procesā 2)Piedalīties publisko iepirkumu procesā līdzdarbojoties vai sadarbojoties ar “parasto uzņēmumu”
Idejas kā
• Publisko iepirkumu veicējam jānodrošina ēdināšana konferences dalībnieki = PIL 16.panta pirmā daļa (SU patstāvīgi var pretendēt uz iepirkumu)
• Publisko iepirkumu veicējam jāveic ēkas remonts = kā vienu no izvēles kritērijiem paredz noteiktu personu grupu nodarbināšanu (SU sadarbība ar “parasto komersantu”)
Kur rodas sinerģija?
• Valstij/pašvaldībām ir izaicinājumi ar kuriem tā netiek galā
• Tiek veidotas īpašas programmas/atbalsta instrumenti šo problēmu risināšanai
• Netiek izmantota publisko iepirkumu sistēma, kas pastarpināti var risināt arī sociālās problēmas
• Veidojot sociāli atbildīgus iepirkumus
Kā uzsākt?
Problēma Risinājums
Kā uzsākt?
Problēma Risinājums
Izaicinājumi
• Saprast, ka publiskais iepirkums ir vēl viens rīks • Atrast veidu kā sadarboties ar SU vai NVO • Radīt pieprasījumu = radīsies piedāvājums • Uzdrīkstēties • Līdzdarboties un būt līdzatbildīgiem publiskā
iepirkuma izpildē
Lai veicinātu sociāli atbildīgu iepirkumu sistēmu • Jāsaprot, ka publiskā nauda ir visu mūsu nauda • Lētākais ne vienmēr ir labākais risinājums • Jāmainās un jādara citādi • KĀ? Par to šodien diskutēsim!
www.providus.lv
www.twitter.com/providuslv www.facebook.com/providuslv
agnese.fridenberga@providus.lv providus@providus.lv +37167039251
Izaicinājumi sociāli atbildīgai publisko iepirkumu sistēmai Latvijā
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile
dace.gaile@iub.gov.lv
Publiskais iepirkums ir
stratēģisks rīks
katras dalībvalsts
ekonomiskās politikas
instrumentu klāstā.
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Kā Eiropas interesēs panākt
labāku iepirkuma darbību Eiropā
2 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Iespējas sociāli atbildīga iepirkuma organizēšanai
Atvieglota iepirkumu kārtība sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumiem - PIL 10.pants, SPSIL 13.panta (5) daļa
Sociālās atbildības prasības dažādos iepirkuma procedūras posmos
Priviliģētie līgumi– PIL 16.pants, SPSIL 16.pants
3 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Sociālās atbildības prasības dažādos iepirkuma procedūras posmos
Tehniskās specifikācijas (piem., prasības par piekļuves
nodrošināšanu personām ar invaliditāti, universālā
dizaina principi, drošības prasības)
Līguma izpildes noteikumi (piem., ražošanas procesā iesaistīto personu drošības un veselības aizsardzība; personu ar invaliditāti, ilgstošo bezdarbnieku vai jauniešu iesaistīšana līguma izpildē, minimālā alga)
Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriji (iepirkuma priekšmets + tehniskā specifikācija + izdevīgums)
4 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Sociālās atbildības prasības dažādos iepirkuma procedūras posmos
Izslēgšanas noteikumi (nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi; smagi profesionālās darbības pārkāpumi, izslēgšanas noteikumu attiecināšana uz līguma izpildē piesaistītajiem apakšuzņēmējiem)
Atlases prasības (spēja izpildīt tehniskajā specifikācijā noteiktās sociālās prasības, piem., attiecīga iepriekšējā pieredze, nodrošinājums ar atbilstošu personālu, aprīkojumu)
5 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Sociālās atbildības prasības dažādos iepirkuma procedūras posmos
Nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmes (nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu; nav izpildītas saistības pret apakšuzņēmējiem)
Līguma izpildes kontrole (sociālās atbildības prasību un līguma izpildes noteikumu ievērošana)
6 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Kas kavē sociāli atbildīga iepirkuma attīstību?
Izpratnes trūkums par publiskā iepirkuma iespējām un ietekmi uz sociālās ekonomikas attīstību • Nav noteiktas sociāli atbildīga iepirkuma prioritātes
• Sašaurināta iepirkuma mērķa definēšana – nopirkt noteiktu preci, pakalpojumu vai būvdarbus par budžetā ieplānoto summu, nevērtējot rezultāta ietekmi uz vidi un sociālo un ekonomisko situāciju
• Tirgus dalībnieku tendence uzspiest zemākus iepirkumu standartus, tostarp sociālās atbildības jomā
• Iepirkuma process prevalē pār rezultātu
7 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Kas kavē sociāli atbildīga iepirkuma attīstību?
Nepietiekamas zināšanas par sociālo kritēriju izmantošanas iespējām un sagaidāmo ieguvumu Nepietiekama informācija – sarežģīti nošķirt sociālās atbildības
kritēriju izmantošanas pamatotību dažādos iepirkuma procedūras posmos (TS, izvērtēšanas kritēriji, līguma izpildes noteikumi), trūkst konkrētu ieteikumu un labās prakses piemēru
Priviliģēto līgumu attīstību kavē informācijas trūkums par šādu uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, ierobežojumi sensitīvās informācijas pieejamībai
Nav metodoloģijas sociālo kritēriju radītā ieguvuma novērtēšanai
Iepirkuma mērķis un plānotais ieguvums sabiedrībai netiek pietiekami izskaidrots
8 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Pasākumi sociāli atbildīga publiskā iepirkuma attīstībai
Prioritāšu noteikšana sociāli atbildīga iepirkuma attīstībai (“soli pa solim”), starpinstitūciju sadarbība.
Pasūtītāju zināšanu pilnveidošana par stratēģiskā iepirkuma iespējām, t.sk. par sociāli atbildīga iepirkuma organizēšanu, motivācijas līmeņa paaugstināšana.
Informēšana par sociālo uzņēmumu un uzņēmumu, kas nodarbina vismaz 30% personu ar invaliditāti piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm, lai veicinātu priviliģēto līgumu izmantošanu.
9 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Pasākumi sociāli atbildīga publiskā iepirkuma attīstībai
Praktisku ieteikumu un labās prakses piemēru nodrošināšana (gan ES, gan Latvijas mērogā).
Sadarbība ar uzņēmēju organizācijām - iesaistīšana, informēšana un apmācība.
Ieteikumi sociāli atbildīga iepirkuma ieguvumu novērtēšanai.
Sabiedrības informēšanas pasākumi – publikācijas, atvērtās lekcijas, konferences un semināri.
10 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”
Vairāk informācijas: www.iub.gov.lv
Palīdzība:
pasts@iub.gov.lv
Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos Latvijā
Kristīne Gaigule-Šāvēja
PRIMUS DERLING partnere, zvērināta advokāte
02.10.2019
Sociālie kritēriji
Direktīva 2014/24/EU ir pārņemta ar Publisko iepirkumu likumu (PIL)
(Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017.). Atsevišķi noteikumi detalizētāk ir noteikti
arī Ministru kabineta noteikumos.
PIL regulējums ietver pienākumus un tiesības (iespējas) pasūtītājam izmantot
«sociālos kritērijus» publiskajā iepirkumā. Sociālos kritērijus nosacīti var iedalīt
divās daļās: Priviliģētie līgumi un sociālās klauzulas.
Sociālās klauzulas ir sastopamas vairākās PIL normās, proti:
Izslēgšanas noteikumi
Tehniskās specifikācijas
Marķējumi
Iepirkuma sadalīšana daļās
Pieredzes prasības
Vērtēšanas kritēriji
Līguma izpildes noteikumi
Prasības nepamatoti lēta piedāvājuma noraidīšanai
Apspriešanās ar piegādātājiem
Priviliģētie līgumi (I) PIL 16.pants
Slēgt priviliģēto līgumu ir pasūtītāja tiesības (izvēle), kuru var izmantot
PIL 16. pantā minētajos gadījumos, rezervējot tiesības piedalīties tikai
noteiktiem sociāliem kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem.
Latvijā pastāv divi veidi, kādos ir iespējams slēgt priviliģēto iepirkuma līgumu.
Priviliģētie līgumi (II) PIL 16.panta 1.daļa darbinieki – personas ar invaliditāti
Pasūtītājam noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir iespēja
rezervēt tiesības piedalīties publiskajā iepirkumā tādai personai, kurai vairāk
nekā 30% no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar
invaliditāti.
(ar noteikumu, ka iepirkuma priekšmets to pieļauj – līgumu varēs izpildīt)
Latvija šo Direktīvas 2014/24/ES 20(1)p. paredzēto izvēles normu ir iekļāvusi
vienīgi attiecībā uz personām ar invaliditāti. Direktīva paredz iespēju
noteikt, ka pasūtītājs var rezervēt šādas priviliģētas tiesības arī nelabvēlīgā
situācijā nonākušām personām un «aizsargātām darbnīcām».
SU atbilst šādām pazīmēm:
SIA;
sociālā uzņēmuma statuss (piešķir Labklājības ministrija);
labvēlīgi sociālu ietekmi radoša saimniecisko darbību - sociālo pakalpojumu
sniegšanu, izglītības veicināšanu vai atbalstu zinātnei, vides aizsardzība un
saglabāšanu, kultūras daudzveidības nodrošināšana u.c.
SU statūtos ietvertais mērķis - mērķa grupu nodarbinātība.
Pasūtītājam ir tiesības (iespēja) rezervēt tiesības piedalīties tikai SU, ja
līgums tiek slēgts par noteiktiem sociāliem, veselības, kultūras jomas
pakalpojumiem, piemēram:
administratīvie, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumi;
mājsaimniecību, aprūpes, medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi;
pirmsskolas, augstākās, pieaugušo izglītības un e-mācību pakalpojumi;
darbinieku mācību pakalpojumi, mācību telpas, mācību konsultāciju pakalpojumi;
bibliotēku, arhīvu, muzeju un citi kultūras pakalpojumi;
Pasūtītājs ar vienu un to pašu SU var slēgt 1 priviliģēto līgumu 3 gadu laikā
Priviliģētie līgumi (III) PIL 16.panta 2.daļa sociālie uzņēmumi (SU)
Priviliģētie līgumi (IV) statistika
No 2007. līdz 2017. gadam Latvijā bija tikai 9 paziņojumi par līgumu, kuros
izdarīta atzīme par priviliģēto līgumu (IUB statistikas dati).
Piemēram, 2016. gadā Latvijā kopā tika noslēgti 15 449 publisko iepirkumu
līgumi un vispārīgās vienošanās, bet neviens priviliģētais līgums.
Pētījuma laikā identificēts problēmjautājums – vai priviliģēto līgumu
pasūtītājs var izvēlēties slēgt arī «mazajos iepirkumos» jeb PIL 9. panta
kārtībā organizētajos iepirkumos.
Priviliģēto līgumu pozitīvā sociālā ietekme būtu augstāka, ja pasūtītāji būtu
informētāki par iespējām, kā un kad izmantot iespēju šādus līgumus slēgt.
Vienkāršota iepirkuma veikšanas kārtība PIL 2.pielikuma pakalpojumiem PIL 10.pantā ir paredzēta vienkāršota (nav piemērojamas iepirkuma
procedūras, bet gan atsevišķi PIL panti) iepirkumu veikšanas kārtība PIL
2.pielikumā iekļautiem pakalpojumiem, kuri cita starpā ietver veselības,
sociālos un saistītos pakalpojumus.
Pasūtītājs var nepiemērot PIL 10.pantu, ja:
(a) līgums tiek slēgts par PIL 2.pielikuma sadaļā "Veselības, sociālie un saistītie
pakalpojumi" minētajiem CPV kodiem un
(b) līgumcena mazāka par EUR 750 000.
Pamatojums izņēmumam - veselības un sociālās jomas normatīvajos aktos daudziem no pakalpojumiem ir
noteiktas obligāti piemērojamās izmaksu likmes (tātad piegādātāji nekonkurē ar cenu) un izpildes
standarti (piegādātāji nekonkurē ar piedāvājuma apjomu un saturu), kā arī pakalpojumu sniedzēju bieži
vien izvēlas tieši klients (izvērtējot attiecīgā pakalpojumu sniedzēja reputāciju, spēju sadarboties ar
attiecīgo speciālistu (psiholoģiskie faktori)), līdz ar to pasūtītājam ir jāierobežo klientu izvēle. Tāpat
sociālie pakalpojumi ir saistīti ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu personām
krīžu un īpaši nelabvēlīgās situācijās, kad ir nepieciešams sniegt ātru un efektīvu palīdzību, lai pasūtītājam
būtu nepieciešamā rīcības brīvība.
Vienkāršota iepirkuma veikšanas kārtība PIL 2.pielikuma pakalpojumiem Līgumcena līdz EUR 10 000 – PIL netiek piemērots jebkuram šādam
iepirkumam;
Līgumcena no EUR 10 000 līdz EUR 41 999 – nepiemēro Likuma 10.panta
noteikumus, tiesības nepiemērot Likuma 9. panta (t.s. „mazie iepirkumi”)
noteikumus. Iepirkuma veikšanai var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu
veikšanas kārtību (IUB 25.04.2019. «Skaidrojums par Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minēto
pakalpojumu iepirkumu veikšanas kārtību»);
Līgumcena no EUR 42 000 līdz EUR 749 999:
Likuma 2. pielikuma 1. punktā (veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi)
minētie pakalpojumi un Likuma 2. pielikuma 2. punktā (administratīvie,
sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi) iekļautie
mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību
nodrošināšanas pakalpojumi (izglītības un mācību pakalpojumi) – PIL netiek
piemērots; var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu veikšanas kārtību;
Citiem Likuma 2. pielikuma pakalpojumiem piemēro PIL 10.panta 1.daļu;
Līgumcena EUR 750 000 un vairāk - piemēro PIL 10.panta 1.daļu.
Specifiskas prasības iepirkumiem par izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumiem netiek aplūkotas
Izslēgšanas noteikumi (PIL 42.pants)
Obligātie izslēgšanas noteikumi (pamatā sociāli apsvērumi):
darba tiesību pārkāpumi;
nodokļu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro.
Apliecinājums jāsniedz laikus «(..)pretendenta atbilstības nodrošināšana
jau pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām nav saderīga ar
publisko iepirkumu procedūrās piemērojamo vienlīdzības principu, jo
pieļautu nepamatoti atšķirīgus prasību izpildes termiņus viena iepirkuma
pretendentiem»
(AT 2017.gada 3.februāra lēmums lietā Nr. SKA-724/2017 16.p)
smagi profesionālās darbības pārkāpumi;
izslēgšanas noteikumu attiecināšana uz līguma izpildē piesaistītajiem
apakšuzņēmējiem;.
Tehniskās specifikācijas (PIL 20.pants)
Pasūtītājs var brīvi izvēlēties, ko vēlas iepirkt – vispirms definējot līguma
priekšmetu – pēc tam to precizējot tehniskajās specifikācijās.
Tomēr pasūtītājam ir pienākums tehniskās specifikācijas sagatavot
tā (iekļaut prasības), lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu
pieejamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā
dizaina principi, ja iepirktās preces vai pakalpojumus paredzēts lietot
fiziskajām personām (PIL 20(9)p.). Pasūtītājs, tomēr var (ja var) pamatot,
kādēļ šādas prasības nav nepieciešamas.
Ja ar ES tiesību aktiem ir apstiprinātas obligātas piekļuves prasības, tehniskajās
specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem (PIL 20(9)p.).
Universālais dizains nozīmē tādu produktu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams,
visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. "Universālais dizains"
ietver noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas.
Iepirkuma sadalīšana daļās (MK noteikumi)
Pasūtītājs var nolemt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās
daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.
Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj skaidrojumu par
iemesliem, kas ir par pamatu nedalīt iepirkumu daļās.
MK noteikumu Nr. 107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises
kārtība» 195. un 196. punkts
Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai
pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras
piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu
metodi, kas vērsta uz PIL noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru
nepiemērošanu
Pieredzes prasības (PIL 46. pants)
(1) «Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un
profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei.
Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto
personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. (..)»
(4) «Piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un
profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma
izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā
piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi,
iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo
resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu
profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla
pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas
veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir
nepieciešamas.»
Marķējumi (PIL 21. pants)
Prasības pēc «sociālajiem marķējumiem» var iekļaut:
a) tehniskajās specifikācijās,
b) piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai
c) iepirkuma izpildes noteikumos.
Piemēram, Minhenes pašvaldība 2013.g. noteica, ka tā iepirks vienīgi tādas
sporta bumbas, kurām ir marķējums FAIRTRADE vai tml. FAIRTRADE
marķējums apliecina, ka, lai gan prece ir ražota attīstības valstī, tomēr
ražotājs maksā darbiniekiem atbilstoši noteiktiem samaksas standartiem.
PIL 21. panta pirmā daļa nosaka 5 kritērijus, kuriem visiem
jāizpildās, lai marķējumu varētu izvirzīt kā kritēriju (marķējums
saistīts ar iepirkuma priekšmetu, objektivitāte, pieejamība u.c.).
Vērtēšanas kritēriji (PIL 51. pants)
Pasūtītājs var noteikt dažādus sociālos kritērijus (kvalitātes kritērijus), kuri var
būt pamatā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (punktu skaitam).
Piemēram, būvniecības darbos varētu tikt izmantoti šādi sociālie kritēriji (sk.
2017. g. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavotās vadlīnijas):
Vidējā sociālā nodokļu iemaksa valsts budžetā par pretendenta darbinieku
12mēn. periodā;
Īpašu personu grupu nodarbinātība;
Studiju prakses ietvaros nodarbinātas personas.
Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju (ja divi
piedāvājumi vērtēšanā ir ieguvuši vienādu punktu skaitu) noteikt tādu
kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām.
Piemēram, - izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla
līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar
arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (PIL 51.panta
7.daļa).
Līguma izpilde (PIL 60. pants)
Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iepirkuma līguma izpildes nosacījumus
saistībā ar «sociāliem apstākļiem», ievērojot, ka šie līguma izpildes
nosacījumi:
Ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu; un
Ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma
procedūras dokumentos; un
Nav pretrunā ar ES tieši piemērojamiem tiesību aktiem minētajās jomās.
Apspriešanās ar piegādātājiem (PIL 18. pants)
(2) «Pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar
piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par
iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā
tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu,
veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā
uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.»
(3) «Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai
iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma
plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj
vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.»
Nozīme un problēmas
«Sociālo kritēriju» iekļaušana publisko iepirkumu procedūrās var palīdzēt
integrēt un atbalstīt sociāli mazāk aizsargātās personu grupas.
Tomēr «sociālie kritēriji» publiskā iepirkuma procedūrās Latvijā netiek plaši
pielietoti.
Termina izpratne bieži vien aprobežojas ar valsts sociālās apdrošināšanas
nodokļa maksājumiem. Pašvaldības un valsts iestādes pārsvarā nezin, kā lietot
«sociālos kritērijus», tādēļ tos arī nelieto.
Paldies par uzmanību!
Kristīne Gaigule-Šāvēja
PRIMUS DERLING partnere, zvērināta advokāte
02.10.2019
Buying for Social Impact in Riga, Latvia
Social Economy a European success story
• 2.8 million social economy enterprises and organisations in Europe
• 13,8 million employees
• 82 million volunteers
• 8% of EU’s GDP
Social Economy Europe
SEE is the voice of social economy enterprises and organisations in Europe.
Created in 2000 as the European Permanent Conference of Cooperatives, Mutuals, Associations and Foundations (CEP-CMAF), SEE represents the interest of the 2.8 million European social economy enterprises and organisations.
SEE Board of Directors 2016, Bratislava
Members of Social Economy Europe
SEE members are the European organisations of:
• Mutual Insurers and Insurance Cooperatives (AMICE)
• Healthcare Mutuals (AIM)
• Industrial and service cooperatives (CECOP)
• Foundations (EFC)
• Paritarian Institutions of Social Protection (AEIP)
• Associations of General Interest (CEDAG)
• Work Integration Social Enterprises (ENSIE)
• Ethical and Alternative Banks and Financiers (FEBEA)
• Cities and Regions for the Social Economy (REVES)
Members of Social Economy Europe At Member State level, SEE members are the social economy umbrella organisations of:
• Belgium: CONCERTES
• Spain: CEPES
• France: ESS-France
• Italy: National Third Sector Forum
• Portugal: CASES
SEE General Assembly 2016, Paris
Who Commissioned by EASME and DG GROW Consortium SEE, AEIDL, REVES, DIESIS COOP, ENSIE
What
Encourage contracting authorities to use public procurement to pursue social goals
Increase the capacity of social economy enterprises to take part in public procurement procedures and to access new markets
Where Croatia, the Czech Republic, Denmark, France, Germany, Greece, Hungary,
Italy, Ireland, Latvia, the Netherlands, Poland, Romania, Slovakia and Sweden
Buying for Social Impact events
FRANCE FRANCE
IRELAND
Liels paldies!
•contact@socialeconomy.eu.org
•www.socialeconomy.eu.org
•@SocialEcoEU
top related