vides aizsardzība

Vides aizsardzība

ProgrammaIevads. Vides aizsardzības jēdzieni. Galvenās globālās problēmas.Ilgtspējīgā attīstība. Iedzīvotāju skaita pieaugums. Urbanizācija.Dabas aizsardzības institūcijas, politika un pārvaldeLauksaimniecības resursi. Mežu resursi Latvijā un pasaulē, to izmantošana. Likumdošana.Saldūdeņi, gruntsūdens, spiedienūdeņi, ezeri un upesJūras resursi. Dzeramais ūdensEnerģētikā izmantojamie resursi. Latvijas ģeoloģiskie resursiPiesārņojumsAtkrituma saimniecība. Bioloģiskā daudzveidība. Dabas aizsardzība

Vērtēšana

Divi kontroldarbi

vai

Eksāmens

Vides zinātne

abiotiskie faktori

biotiskiefaktori

politika

cilvēks

sociālās vajadzības

Ietekmes

Galvenās vides aizsardzības problēmas

meži ūdens gaiss ieži LIZ

atsevišķi resursu saimniecībasun aizsardzības plāni

dabas komplekss

integrētā vides aizsardzība

komplekss pieeja

Mežiregulē ūdens režīmu

augsnes aizsardzība

ietekmē klimatu

mājvieta - biotopi

cilvēku ekoloģija

dabasaizsardzībasbioloģija

piesārņojumuekoloģija

resursusaimniecība

Vides zinātne

Vēsture

1913 Bērnes starptautiskā dabas aizsardzības kongresā, dabasaizsardzība definēta kā dzīvnieku un augu valsts saglabāšanano iznīcības

20. gadsimtā strauji pieauga rūpniecība un lauksaimniecības ķīmizācija

vides aizsardzība – saglabāt atmosfēras, augsnes un ūdens kvalitāti, un dzīvnieku un augu valsts

Tehnoloģiskie risinājumi

atšķaidīt

attīrīt

otrreizējā lietošana

minimizācija

Vides problēmas

gads

intensitāte

lokālās

reģionālās

globālās

risinājumi

kompleksitāte

lokālās

reģionālās

globālās

Vides problēmas

Rachel Carson (1907-1964)

“Silent Spring” 1962

“pirmā” vides aktīviste

Masačūsetas Tehnologijas Institūtā izstrādāja modeli, kas prognozēja pasaules nākotni – pie nosacījuma, ka attīstības tempi paliek nemainīgi.

1972. gadā “Club of Rome” („Romas klubs”) atskaite „Limits to Growth” („Pieauguma robežas”)

Tika prognozēts: „ja pašreizējā sistēmā nebūs būtisku pārmaiņu, populācijas un rūpniecības pieaugums apstāsies vēlākais nākošajā gadu simtenī”

Proti, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka nākamajos simts gados sāks pietrūkt resursu, un populācijas pieauguma tempu regulēs bads. Kaut gan pašreiz bieži šāda prognoze tiek uzskatīta par pārspīlētu, šī atskaite būtiski mainīja cilvēku attieksmi pret vidi

Gro Harlem Brundtland

1987. gada Pasaules Vides un Attīstības Komisijasziņojums ANO

arī saukts par

Bruntlandes atskaiti

vai Mūsu kopējā nākotne

Ilgtspējīgā attīstība ir:

jebkura attīstība, kas kalpo esošajām vajadzībām, saglabājot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot saskaņā ar viņu vajadzībām.

Galvenās problēmas:

• 1.Cilvēku populācijas straujais pieaugums • 2.Cilvēku nodrošinājums ar pārtiku • 3.Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās • 4.Enerģētikas ražošana un tās radītās problēmas

(resursu noplicināšana un piesārņojums) • 5.Rūpniecība (resursu noplicināšanu un

piesārņojums) • 6.Pilsētu vide (cilvēku labklājība, cilvēku tiesības

dzīvot tīrā vidē)

Rekomendācijas:

1.ekonomiskās attīstības atdzīvināšana; 2. attīstības kvalitātes uzlabošana, vides un sociālo vajadzību, darba, pārtikas, enerģijas, ūdens un sanitāri higiēnisko prasību nodrošināšana; 3. dabas resursu saglabāšana un uzlabošana 4. populācijas pieauguma stabilizēšana; 5. tehnoloģijas attīstības virzienu maiņa (piemēram, bezatkritumu tehnoloģiju ieviešana) un vides risku novērtēšanas uzlabošana; 6. vides aizsardzības un ekonomiskās attīstības prasību integrācija valsts politikas un pārvaldes līmenī; 7. globālās ekonomiskās sadarbības stiprināšana; 8. starptautisko saišu stiprināšana.

ilgtspējīgāattīstība

vide

attīstība

veselība

nodrošina

uzlabo veicina

uzlabo

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992. gadu konference par vidi

un attīstību

Rezultāts – pieci dokumenti

1. Riodežaneiro Deklarācija par Vidi un Attīstību “Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi harmonijā ar dabu. Jānodrošina viss, kas esošām un turpmākām paaudzēm nepieciešams ekonomiskai attīstībai un videi,.”

2. Visa veida mežu apsaimniekošana, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principi

3. Konvencija par klimatu izmaiņām

ozona slānis

siltumnīcas efekts

4. Konvencija par bioloģisko daudzveidību

Noskaidrot tos bioloģiskās daudzveidības elementus, kuriem nepieciešama aizsardzība, un nodrošināt to monitoringu. Izveidot aizsargājamo teritoriju tīklu. Atjaunot degradētās ekosistēmas, un sekmēt apdraudēto sugu populāciju atveseļošanu. Saglabāt kultūrvēsturiskās zināšanas par bioloģisko daudzveidību, piemēram, augu sugu izmantošanu tautas medicīnā. Apkarot svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanos. Kontrolēt ar biotehnoloģiskajiem procesiem veidoto sugu radīto risku dabiskajām sugām. Sekmēt sabiedrības līdzdalību vides ietekmes novērtēšanā, it sevišķi, ja projekts apdraud bioloģisko daudzveidību. Sekmēt sabiedrības izglītošanu. Sagatavot nacionālos ziņojumus.

Latvijas Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma un rīcības plāns

5. Rīcības plāns „Agenda 21”

Sociālās un ekonomikas dimensijas

Jāatrod veidi, kā samazināt dzīves līmeņa atšķirības bagātās un nabadzīgās valstīs. Tas nenozīme tikai dzīves standartu celšanu nabadzīgās valstīs; jāmeklē arī mehānismi, kā samazināt resursu izmantošanu bagātās valstīs, kur tie tiek patērēti vairāk nekā nepieciešams. Jārada ilgtspējīga pilsētvide.

četras nodaļas

Resursu saglabāšana un saimniecība

Nozīmīgākās ar resursu izmantošanu saistītas problēmas ir:

Atmosfēras aizsardzībaZemes ilgtspējīga izmantošanaMežu izciršanaAugsnes noplicināšana un ilgstošs sausumsIlgtspējīga attīstība kalnosIlgtspējīga lauksaimniecība un lauku rajonu attīstībaBioloģiskās daudzveidības aizsardzībaBiotehnoloģija, un tās iespējas ilgtspējīgas attīstības veicināšanā nabadzīgās valstīsOkeānu aizsardzība un apsaimniekošanaSaldūdeņu aizsardzība un apsaimniekošanaDroša toksisko ķīmikāliju izmantošanaCieto atkritumu un notekūdeņu saimniecībaRadioaktīvie atkritumi

Atbildības piešķiršana dažādām cilvēku grupām

Lai sekmīgi risināto globālās problēmas, jābūt augstai sabiedrības informētībai un aktīvai līdzdarbībai. Šajā nodaļā raksturoti veidi, kā panākt lielāku interesi problēmu risināšanā šādās cilvēku grupās:

SievietesBērni un jauniešiIezemieši (teritorijas vēsturiski raksturīgās tautas)Nevalstiskās organizācijasPašvaldību struktūru ierēdņiStrādnieki un arodbiedrībasZinātniekiZemnieki

Rīcības mehānismi

Norādītas vairākas metodes, kā ieviest ilgtspējīgu attīstību globālā līmenī:

Bagātās valstis finansē nepieciešamos pasākumus ne tikai savās valstīs, bet arī trūcīgajās valstīs.Attīstīt tehnoloģijas, kas sekmētu vides kvalitātes saglabāšanu, un veicināt šo tehnoloģiju ieviešanu trūcīgās valstīs.Atbalstīt vides zinātni, ņemot vērā tās straujo attīstību.Uzlabot izglītību un sabiedrības zināšanas par vidi un attīstību.

Novērtēt, vai sabiedrība un valsts pārvaldes organizācijas ir spējīgas izprast kompleksās vides un attīstības problēmas un atrast optimālākos risinājumus. „administratīvā kapacitāte” .

Apvienoto Nāciju Attīstības Programma palīdzēs organizēt ilgtspējīgu attīstību, bet konkrētas rīcības nepieciešamas katrā valstī, it sevišķi ar nevalstisko organizāciju līdzdalību.

Starptautiskai likumdošanai vairāk jāpievērš uzmanība vides jautājumiem.

Informācijai par ilgtspējīgu attīstību jākļūst pieejamākai.

5. Rīcības plāns „Agenda 21” uzsver starptautisko sadarbību

Baltijas jūras reģionu Agenda 21

Ilgtspējīgās attīstības koncepcija Latvijā: no vīzijas līdz darbam 2000 ?????Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes 2002Nacionālais vides aizsardzības politikas plāns (1995 un 2004)

Rīgas Agenda 21

Baltic Agenda 21

11 valstis

Sektori:Izglītībaenerģētikazivsaimniecībamežirūpniecībatūrismstransportsteritoriālā plānošana

Vispārīgie mērķi (Baltic agenda 21): droša un veselīga videlokālā un reģionālā sadarbībademokrātija un caurspīdīgumssaglabā un uzlabo bioloģisko daudzveidību un produktivitātipiesārņojumu līmenis nepārsniedz vides ietilpībuatjaunojamie resursi izmantoti efektīgi un izmantotais daudzums nepārsniedz atjaunotoneatjaunojamie resursi izmantoti efektīgi un otrreiz izmantotiuzlabot vides izglītību