ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA NORVĒĢIJĀ

Zanda Krūklīte

SIA Agito

2009.gada septembris

Projekts:

Atjaunojamo energo resursu perspektīvas

Norvēģijas enerģijas sektora iezīmes

Fosilā enerģija 60% kopējā enerģijas patēriņā atjaunojamā enerģija Enerģijas bilancē augsts elektroenerģijas patēriņš Elektroenerģijas ražošana balstās uz hidroenerģiju Vidēji 1-2 TWh elektroenerģijas eksportē Sausos gados importē no Dānijas, Zviedrijas Nav noteikti skaitliski mērķi atjaunojamās enerģijas eksportam,

bet šis tiek uztverts kā politisks mērķis Elektroenerģijas cenu patērētājam nosaka pieprasījums –

piedāvājums Ziemeļu enerģijas tirgū (Nordic energy market) Galvenā administrējošā institūcija – Naftas un enerģētikas

ministrija

Norvēģijas naftas un enerģijas ministrija

Galvenie elektroenerģijas avoti

Hidroenerģija gadā - 120 TWh, t.i ~ 99% no kopējās saražotās enerģijas

Vēja enerģija Termālā enerģija Attīstībā gāzes enerģijas stacijas.

Kopējais saražotais apjoms ~121 TWh

Hidroenerģija

1990. gada 29. jūnija Likums Nr. 50 Par enerģijas ģenerāciju, konversiju, transmisiju, tirdzniecību, sadali un lietošanu. (Likums par enerģiju)

2000. gada 24. novembra likums Nr. 82 attiecībā uz upju sistēmām un gruntsūdeņiem (Ūdens resursu likums)

1917. gada 14. decembra Likums Nr. 16 Par ūdenskritumu, raktuvju un cita nekustamā īpašuma pārņemšanu (Industriālās licencēšanas likums)

1917. gada 14. decembra Likums Nr. 17 Par ūdenstilpju regulēšanu.

Hidroenerģija

Ūdenstilpju regulēšanu elektroenerģijas ražošanai, kas palielina to ūdens jaudu drīkst uzņemties tikai valsts vai persona, kas ir ieguvusi licenci.

Lielām stacijām vai ja paredzams svarīgu interešu konflikts, lieta ir jāiesniedz Stūrtingā (Storting – Norvēģijas parlaments) pirms licences piešķiršanas

Pirms izziņas izdošanas ministrijas pienākums ir lūgt iesaistītās pašvaldības, koku pludināšanas biedrības, zvejniecības padomes, lauksaimniecības un mežkopības uzņēmumus, vietējās zivkopības, lauksaimniecības un mežkopības institūcijas, kā arī citas ieinteresētās puses izteikt savu viedokli.

Pieteikumi licencei ir jāapvieno ar aprakstiem, attēliem, kartēm un tamlīdzīgi. Jāpievieno direktoru padomes deklarācija par to, ka sniegtā informācija par uzņēmuma vadību un pamatkapitāla īpašumtiesībām ir izsmeļoša un attēlo reālus faktus.

Hidroenerģija

Licenci izsniedz uz laika posmu līdz sešdesmit gadiem, sākot no licences piešķiršanas datuma. Pēc licences termiņa beigām ūdenskritums un iekārtas, ar kurām ir izmainīts ūdens tecējums un gultne, tādām, kā aizsprosti, kanāli, tuneļi, ūdenskrātuves, cauruļvadi, u.c., zemes gabali, apguves tiesības, elektrostacija, elektrostacijas un papildu iekārtas un pārējais aprīkojums, kā arī strādniekiem uzceltie mājokļi un citas elektrostacijai piederošās ēkas, ir jāatgriež valstij ar pilnām īpašuma tiesībām un bez kompensācijas.

Ūdenskrituma apgūšana ir jāuzsāk ne vēlāk, kā piecu gadu laikā. Darbs ir jāpabeidz, un iekārtas jānodod ekspluatācijā noteiktajā nākamajā termiņā, kas nepārsniedz piecus gadus.

Lēmumu par enerģijas piegādi un sadali drīkst atkārtoti izskatīt pēc divdesmit gadiem.

Hidroenerģija

No licences saņēmēja drīkst pieprasīt kompensāciju par izdevumiem, kas rodas no pastiprinātas savvaļas dzīvnieku un zivju uzraudzīšanas

Licences īpašniekam vajadzētu pieprasīt izmaksāt kompensāciju par visiem vai daļu no izdevumiem, kas rodas no lielceļu, tiltu un krastmalu uzturēšanas un labošanas, kad šie izdevumi ievērojami palielinās būvniecības darbu rezultātā

Licencē ir jābūt noteikumam, ka licences īpašniekam ir jāpiešķir pašvaldībām un apgabaliem, kuru teritorijā atrodas elektrostacija, līdz 10 procentiem enerģijas no vidējā enerģijas daudzuma, ko apgūtais ūdenskritums var saražot, pamatojoties uz paredzamo caurplūdumu katram nākamajam gadam.

Mazo staciju operatoriem, karalis drīkst piešķirt atbrīvojumus ar nosacījumu, ka enerģiju pielieto īpašnieka vajadzībām: apgaismojumam, apkurei, lauksaimniecībai, amatniecībai vai neliela mēroga ražošanai, vai iznomā citai personai uz izdevīgiem noteikumiem iepriekšminētajiem mērķiem.

Hidroenerģija

Enerģiju piegādā 5,000 stundas gadā. Enerģijas cenu nosaka, ņemot vērā vidējās izmaksas valstī esošajām

hidroenerģijas elektrostacijām. Katru gadu ministrijai jānosaka cena enerģijai, kas piegādāta elektrostacijas transmisijas apakšstacijā.

Licencē drīkst iekļaut papildu nosacījumus, to skaitā arī prasību izveidot industriālās attīstības fondu atsevišķas pašvaldības labā, ja konkrētajā gadījumā tas ir nepieciešams valsts interesēs vai privāto interešu aizsardzībai no kaitējuma.

Izsniedzot licenci ūdens ņemšanai, novirzīšanai vai aizdambēšanai, saskaņā ar īpašu novērtējumu speciāli jānorāda noteikumi un apstākļi, nosakot minimāli pieļauto plūsmas tempu upēs un straumēs. Pieņemot lēmumu, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai saglabātu– ūdens līmeņus,– upes sistēmas nozīmi florai un faunai,– ūdens kvalitāti un– gruntsūdeņu daudzumu

Vēja enerģija

2005.g. 280 MW uzstādītā jauda, uzstādītas 138 turbīnas, 0.85 TWh, 40000 mājsaimniecību patēriņš, reāli saražots 0.507 TWh

Mērķis 2010.gadam pieaugums par 3 TWh (ražošanas jauda)

Vēja resursu ziņā otrā vieta Eiropā aiz Portugāles. Galvenie resursi – jūrā.

Aktīva R&D darbība. Peldošās vēja stacijas

Vēja ģeneratori jūrā

2009.gadā jauns likums un stratēģija vēja enerģijas attīstībai jūrā Ietvars lai nodrošinātu enerģijas infrastruktūras plānošanu, būvniecību un

izmantošanu, ievērojot stabilas energoapgādes, vides, drošības, zivsaimniecības, jūras transporta un citus aspektus.

Vietas izvēle, nepieciešamā infrastruktūra– Ģeneratorus var sākt uzstādīt, ja valdība pieņēmusi pozitīvu lēmumu par konkrēto

teritoriju Noteikumi atjaunojamās enerģijas ražotņu un pārvades tīklu jūrā izveidošanas

atļauju saņemšanai, būvniecībai, darbībai un darbības beigšanai Noteikumi par kompensācijām zvejniekiem Noteikumi darba videi, drošībai

Atbalsta programma tehnoloģiju attīstībai un pētniecībai, demonstrācijām. Attīstības procesā trīs pētniecības centri

Uzstādīts pirmais peldošais vēja ģenerators 10 km attālumā no krasta. NOK 59 mill ENOVA atbalsts.

Finanšu instrumenti atjaunojamās enerģijas atbalstam

Latvija

Atbalsts investīcijām Obligātais iepirkums ar

atbalsta tarifu

Norvēģija

Atbalsts investīcijām (vējam līdz 25%)

Zaļais sertifikāts – veicina ekonomiski efektīvu projektu

virzību. Plānots – iespēja pārdot sertifikātu uz 10.gadu

periodu

Nākotnes virzieni

Tehnoloģijas fokusējas uz abiem faktoriem – enerģiju un vidi Enerģijas diversifikācija (drošībai) Veido tirgu jauniem enerģijas risinājumiem (konkurētspējas

paaugstināšana) Fokusējas uz visiem trīs posmiem – piegādes, pārvades un

patēriņa posmiem (integrēta energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija)

Decentralizācija, atceroties enerģijas uzkrāšanas nepieciešamību (piem. vēja un H2 kombinācija)

Joprojām konflikts starp ekonomiku un vidi – jāmeklē kompromisi