ATMIŅA

Lieli notikumi aizmirstas, bet nedaudz vārdu kādreiz ilgi paliek atmiņā. /K.Skalbe/

2

ATMIŅA

cilvēka pieredzes atspoguļojums ar iegaumēšanas, saglabāšanas un reproducēšanas palīdzību.

spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi.

3

4

Secinājumi

Cilvēka atmiņa nav fotogrāfiska.

Precīzu atcerēšanos nenodrošina ne vairākkārtēja, ne bieža saskare ar objektu, ne arī tā laba pazīšana ikdienā.

Atmiņai piemīt ekonomija tajā ziņā, ka mēs lieliski iztiekam bez visām iepriekšējās pieredzes detaļām.

5

Asociācijas

komplicētas sakaru ķēdes, kad iegaumējamo saista ar jau zināmo.

atbilstoši asociācijai apziņā izveidojies sakars starp diviem vai vairākiem objektiem (gan reālām lietām, gan šķietamībām).

6

Atmiņas procesi

Iegaumēšana jeb kodēšana – tiek izdalīta nepieciešamā informācija un ievietota atmiņā. Tā ir virzīta uz iegūtās informācijas nostiprināšanu atmiņā, saglabāšanas priekšnoteikums.

7

Atmiņas procesi

Saglabāšana – materiāla uzkrāšana atmiņā. Tā jau iesākas ar vielas aktīvu pārstrādi un sistemātisku zināšanu apgūšanu.

8

Atmiņas procesi

Atcerēšanās jeb reproducēšana – informācijas “izcelšana” no atmiņas. Agrāk uztvertās vielas restaurēšana, agrāk pārdzīvotu apziņas procesu atcerēšanās, apgūto zināšanu, domāto domu, pārdzīvoto jūtu aktualizēšana un izteikšana.

9

Atmiņas procesi

4. Aizmiršana - informācijas pārslēgšana no atmiņas

zemapziņā.

- atmiņas process, kam raksturīgi, ka laika gaitā samazinās spēja atcerēties agrāk iegaumēto.

10

Atmiņas struktūra

11

H.Ebinghausa aizmiršanas līkne

12

Atmiņas veidi

1. Pēc gribas līdzdalības jeb mērķtiecības iegaumēšanas procesā: Tīšā iegaumēšana. Netīšā iegaumēšana.

3. Pēc iegaumējamās informācijas organizēšanas veida: Mehāniskā atmiņa (iekalšana). Loģiskā jeb sakarīgā atmiņa.

13

Atmiņas veidi

1. Pēc iegaumējamā materiāla modalitātes Redzes atmiņa. Dzirdes atmiņa. Taktilā (pieskārienu) atmiņa. Ožas atmiņa. Garšas atmiņa. Kinestētiskā (kustību) atmiņa.

14

Atmiņas veidi

1. Pēc informācijas saglabāšanas veida Epizodiskā atmiņa – glabā informāciju

par epizodēm un cilvēka personiskās dzīves notikumiem.

Semantiskā atmiņa – glabā informāciju par vārdiem, jēdzieniem, noteikumiem, abstraktām idejām.

15

Atmiņas veidi

1. Pēc iegaumēšanas un saglabāšanas ilguma Momentānā jeb sensorā atmiņa. Īslaicīgā atmiņa:

Tiešā atmiņa – ienākošās informācijas tieša reproducēšana tūlīt pēc tās saņemšanas.

Operatīvā atmiņa – glabā to informācijas daļu, kas nepieciešama turpmākajai darbībai.

Īslaicīgās atmiņas apjoms 7+/- 2 informācijas vienības Ilgstošā jeb ilglaicīgā atmiņa – informācija uzglabājas

neierobežoti ilgi.

16

Atmiņas individuālās īpatnības

Saistītas ar personības īpatnībām (atmiņai piemīt selektīvs raksturs).

Atmiņas īpašības, ko raksturo iegaumēšanas ātrums, saglabāšanas noturīgums un reproducēšanas vieglums.Ir četras variācijas:

lēni iegaumē, lēni aizmirst; lēni iegaumē, ātri aizmirst; ātri iegaumē, ātri aizmirst; ātri iegaumē, lēni aizmirst.

17

Atmiņas individuālās īpatnības

Atkarībā no informācijas saglabāšanas veida pārsvara: Mākslinieciskais tips – epizodiskās jeb tēlainās

atmiņas pārsvars, Domātāju tips – semantiskās jeb jēdzieniskās

atmiņas pārsvars.

Atmiņa ir atkarīga arī no vecuma un dzimuma.Atmiņa pilnveidojas līdz 20 – 25 gadiem.No 25 līdz 40 – 45 gadiem – atmiņas

specializēšanās (profesionālā atmiņa).Pēc 45 – 50 gadiem atmiņa pakāpeniski

pasliktinās.

18

Amnēzija - atmiņas traucējumi.- atmiņas zudums galvas smadzeņu slimības

gadījumā.

Mnemonika - paņēmienu kopums, kas atvieglo iegaumēšanu.- īsi verbāli paņēmieni atmiņas apjoma

palielināšanai, tie saista jauno informāciju ar jau zināmo.

19

Cik daudz spējam atcerēties, ja izmantojam dažādas uztveres sistēmas:

Ja tikai DZIRDAM20%

Ja tikai REDZAM30%

Ja vienlaicīgi DZIRDAM un REDZAM

50%

Ja vienlaicīgiDZIRDAM, REDZAM, DARĀM

90%

20

21

22

Valda KaufmanePsiholoģijas skolotāja

Paldies par uzmanību!