attĪstĪbas finanŠu institŪcijas likumprojekts

ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS LIKUMPROJEKTS

2

AFI izveides institucionālais modelis

• 02.04.2013. Ministru kabineta lēmums – AFI veidot kā holdinga sabiedrību, apvienojot Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum (Altum), Latvijas Garantiju aģentūru (LGA), Lauku attīstības fondu (LAF) un dibinot jaunu sabiedrību.

• Akciju sabiedrība «Attīstības finanšu institūcija» ir dibināta 2013.gada decembrī.

• Saskaņā ar 2014.gada 29.jūlija Ministru kabineta lēmumu paredzēta pilnīga institūciju integrācija.

• 2014.gada 11.septembrī izveidots AFI koncerns.

• AFI iegūst valsts akcijas vai kapitāla daļas kā mantisko ieguldījumu, valsts no AFI iegūst mantisku ekvivalentu – AFI emitētas akcijas.

• Likumprojekts paredz AFI darbību pēc reorganizācijas pabeigšanas.

3

AFI izveides institucionālais modelis

Reorganizācijas rezultātā Altum, LGA un LAF pievieno AFI

Pievienošanas rezultātā

Altum, LAF, LGA nodod visu savu mantu AFI

Altum, LAF, LGA tiesības un saistības pāriet AFI

Altum, LAF, LGA beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa

AFI

Altum

LGA

LAF

AFI

4

Līdz koncerna izveidei

Izveidots koncerns Pēc reorganizācijas

LV LV LV

FM ZM EM FM FM

Altum LAF LGAAFIAFI

AFIAltum LAF LGA

Kapitāldaļu turētāji

30%100% 100% 100% 30%

100%

Kapitāldaļu turētāji

100%

100% 100%

Padome

,

Padome Padome

100%

FM ZM EMFM FMZM ZMEM EM

ZM EM

40%

Kapitāldaļu turētājs

Ministriju loma programmu plānošanā un uzraudzībā AFI, Altum, LAF un LGA reorganizācijas procesā un pēc reorganizācijas nemainās.

AFI realizējamās atbalsta programmas apstiprina Ministru kabinets.

5

Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi:

• vienota vadība un darbības politika (darbības vadlīnijas, procedūras, kontroles sistēmas ieviešana )

• koordinēta un elastīga finanšu instrumentu pielietošana• zināšanu un pieredzes koncentrēšana vienuviet• savstarpēju darījumu skaita samazināšana (piemēram, Zemes

kreditēšanas programma) • standartizētu procedūru ieviešana līdzīgu programmu īstenošanā • vienas pieturas aģentūras principa ieviešana• vienkāršāki un lētāki valsts atbalsta programmu produkti gala

saņēmējiem.

6


• Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus

koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām.

• Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana, iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus. Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu veicināma.

• Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.

7


• Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus

koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām.

• Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana, iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus. Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu veicināma.

• Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.

8

Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi- sadarbība ar nevalstisko sektoru:

Valsts atbalsta programmu

koordinācijas konsultatīvā

padome

Valsts atbalsta programmu koordinācijas konsultatīvajā padomē ir pārstāvēta Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kase, kā arī Latvijas komercbanku asociācija, Latvijas privātā un riska kapitāla asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.Plānots paplašināt ar Latvijas biznesa eņģeļu tīkla pārstāvjiem.

AFI darbības plāna īstenošana

Koordinācijas padomes loma valsts atbalsta programmu izstrādē un uzraudzībā ietverta AFI likumprojektā.

Darbības virziens (reorganizācijas process):

- Altum, LGA un LAF funkciju izvērtēšana un optimizācija;

- Altum, LGA un LAF apvienošanas risinājuma īstenošanas pabeigšana

9

Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums

Attīstības finanšu institūcijas likumprojekts

Kapitāldaļu likumprojekts Pamatojums

3.panta (3) daļaFinanšu ministrijai nodotas turējumā 40%, Ekonomikas ministrijai – 30%, Zemkopības ministrijai – 30% Finanšu institūcijas akciju.

10.panta (3) daļaValsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

2014.gada 29.jūlija MK lēmums par AFI kapitāla daļu turētājiem noteikt FM- 40%, ZM- 30%, EM- 30%

4.panta (2) daļaFinanšu institūcijas statūtus apstiprina Ministru kabinets.

45.panta (1) daļaPubliskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem.

Nepieciešams statūtos atrunāt finanšu institūcijai raksturīgos jautājumus, kurus tipveida statūti neparedz

7.panta (1) daļa Padomes locekļu skaits ir trīs. Katrs akciju turētājs ir tiesīgs padomē izvirzīt vienu padomes locekļa kandidātu.

107.panta (3) daļa Padomes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem

Padomes locekļi nodrošina nozaru ministriju- ZM, EM pārstāvniecību AFI padomē un kapitālsabiedrības uzraudzības procesā

10

Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums



7.panta (3) daļaPadomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

110.panta (1) daļaPadomes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

Finanšu institūcijas darbības efektivitātes izvērtēšanai nepieciešams īsāks periods nekā 5 gadi

10.panta (1) daļaValdes locekļu skaits nevar pārsniegt piecus.

79.panta (1) daļaMinistru kabinets nosaka kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem.

Atbilstoši plānotajai AFI organizatoriskai struktūrai valdes locekļu skaits nevar pārsniegt piecus

10.panta (2) daļa Valdes locekli ievēl uz trīs gadiem.

79.panta (4) daļa Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

Finanšu institūcijas darbības efektivitātes izvērtēšanai nepieciešams īsāks periods nekā 5 gadi

11

Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums



10.panta (4) daļaValdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ievēl padome.

108.panta (2) daļa(2) Padomes uzdevumi ir šādi: 1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus

11.pantsValdei nepieciešama iepriekšēja akcionāru sapulces piekrišana izšķirošas ietekmes un līdzdalības iegūšanai citās sabiedrībās, tās palielināšanai vai samazināšanai, uzņēmumu iegūšanai vai atsavināšanai.

96.pants (1) daļaAkcionārs pieņem lēmumus parlīdzdalības iegūšanu, turpināšanu vai izbeigšanu sabiedrībā

12

Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās normas

• Deleģēts valsts pārvaldes uzdevums- īstenot valsts atbalsta un attīstības programmas, kuras pilnībā vai daļēji īsteno finanšu instrumentu vai grantu veidā

• Nosaka atbalsta finanšu instrumentu veidus- aizdevumi, garantijas, eksporta kredīti, eksporta kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanas finansēšana, līdzdalība komercsabiedrību kapitālā, ieguldījumi fondos, tajā skaitā alternatīvajos ieguldījumu fondos

• Nosaka atbalsta programmu izstrādes kārtību un ieviešanu

• Nosaka apstiprināto finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu finansēšanas veidus- no valsts budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kases aizdevumiem

• Noteiktas prasības finanšu institūcijas finanšu resursu un risku vadībai, kā arī uzkrājumu veidošanai

• Rezerves kapitāla izveides prasības nostiprināšana likumā ar mērķi nodrošināt Attīstības finanšu institūcijas ilgtspējīgu un stabilu darbību neatkarīgi no ekonomiskās attīstības cikla, veicinot Attīstības finanšu institūcijas kā sadarbības partnera uzticamību

13

Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās normas- rezerves kapitāls

13

Rezerves kapitāls:Plānotais apjoms 2015.gadā: 46 milj. EURPlānotais apjoms 2019.gadā: 112 milj. EUR

Rezerves kapitāla veidošana:• Iespējamo zaudējumu daļa;• Attiecinātie izdevumi;• Uzkrājumu samazinājuma daļa par

atbrīvotajām garantiju saistībām;• Starpība starp iespējamiem un reālajiem

zaudējumiem, ja tā tiek novirzīta citas programmas iespējamo zaudējumu segšanai;

• Peļņa

Rezerves kapitāla samazināšana:• Veidojot uzkrājumus kredītriska aktīviem,

kredītportfelim, garantijām;• Starpība starp iespējamiem un reālajiem

zaudējumiem;• Pārtraucot programmas īstenošanu, iespējamo

zaudējumu apmērā;• Palielinot pamatkapitālu

attĪstĪbas finanŠu institŪcijas likumprojekts

Documents