barselonas uvertīra...2001/10/20 · laika un situācijas garam atbilstošā akcija izraisīja...
TRANSCRIPT
1 . o k to b r i s , 2 0 2 0 1 7
Par Barselonas kā dinamis-kas klasiskās mūzikas met-ropoles tēla popularizēša-nu un spodrināšanu globā-lajā mērogā rūpējas orga-nizācija Barcelona Obertura, kas ir triju institūciju – operteātra Gran Teatre del Liceu, Katalonijas Mūzikas pils un koncertzāles L’Audi
tori – kopīga iniciatīva. Nesen Barcelona Obertura sarīkoja jaunās sezonas prezen-tāciju platformā Zoom – Eiropas žurnālisti tiešsaistē tika iepazīstināti ar gaidāmo programmu, jo agri vai vēlu kultūras cienī-tāji atkal dosies uz pilsētu Vidusjūras kras-tā, lai baudītu augstākās raudzes mākslu.
Au g i E M u N c i lV ē K i E M
Koronavīrusa aprauto 2019./2020. gada sezonu Barselonā iespaidīgi noslēdza Gran Teatre del Liceu, kura ekstravagantā, laika un situācijas garam atbilstošā akcija izraisīja rezonansi un guva publicitāti plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē: 22. jū-nijā teātris atvēra durvis vairāk nekā pēc triju mēnešu pauzes, taču cilvēku zālē ne-bija – visas vietas greznajā zālē aizņēma 2292 floras pārstāvji, kuri klausījās Dža-komo Pučīni opusu Krizantēmas, ko uz skatuves spēlēja stīgu kvartets UceLi. ide-jas autori bija operteātra jaunais māksli-
nieciskais vadītājs Viktors garsija de go-mars, konceptuālais mākslinieks Euhenio Ampudija, galerija Max Estrella un kura-
tore Blanka de la Torre. Performance atgā-dināja, ka koronavīruss ir licis cilvēkiem atbrīvot visas publiskās telpas.
20. septembrī Liceu rīkotajā koncertā, kas notika Montserratas klosterī, Volfgan-ga Amadeja Mocarta Rekviēma atskaņo-jumā piedalījās mecosoprāns Elīna ga-ranča. Savās telpās Ramblas promenādē teātris Liceu pēc pusgada pauzes atkal uz-ņēma klausītājus 27. septembrī: jauno se-zonu atklāja operzvaigžņu Sondras Rad-vanovskas un tenora Pjotra Bečalas kon-certs. 1. un 4. oktobrī šeit skanēs Džuze-pes Verdi Trubadūra koncertversija diri-ģenta gustavo Dudamela vadībā – bija paredzēts, ka leonoras lomu dziedās An-na Ņetrebko, taču viņa ir saslimusi ar co-vid-19, un viņu aizstās soprāns Reičela Vi-lisa-Serensena. 2021. gada 27. janvārī An-na Ņetrebko sola atgriezties Liceu ar ka-mermūzikas koncertu Diena un nakts.
Oktobrī un novembrī Liceu piedāvās Mocarta Donu Žuanu režisora Kristofa loja iestudējumā ar baritonu Kristoferu Maltmenu titullomā. Teātra afiša 2020./2021. gada sezonā ir daudzveidīga un aptver repertuāru no baroka līdz laik-metīgajai mūzikai. Ģeniālais senās mūzi-kas interprets Viljams Kristi diriģēs Žana Filipa Ramo komiskās operas Plateja kon-certversiju. Barselonā varēs dzirdēt mūs-dienu britu klasiķa Džordža Bendžamina jaunāko operu Mīlas un vardarbības stundas Keitijas Mičelas režijā, to diriģēs Ho-seps Ponss.
barselonas uvertīra
m ū z i k a / p a s a u l ē
agri vai vēlu ceļošanas ierobežojumi tiks atcelti, un mūzikas cienītāji atkal varēs doties uz barselonu, kur jaunajā sezonā būs daudz augstvērtīgu notikumu teksts Jegors Jerohomovičs
Katalonijas Mūzikas pils interjera košums var izraisīt reiboni, tāpat kā koncertzāles bagātīgā afiša. Foto – Mateo Veki
Barselonas lepnums ir XX gadsimta sākumā būvētā Katalonijas Mūzikas pils. Koncertzāle ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Foto – Mateo Veki
2396385.indd 17 9/29/20 4:27:28 PM
1 . o k to b r i s , 2 0 2 0 1 9 1 8 1 . o k to b r i s , 2 0 2 0
Visā sezonas garumā dziedās spilgti sastāvi, solistu vidū būs Havjers Kamarena, Nadīne Sjerra, Ermonela Jaho, Gregorijs Kunde, Krasimira Stojanova, Karloss Alvaress, Veronika Žansa, Roza Feola, Pavols Bresliks, Dmitrijs Korčaks, Luka Pizaroni, Kristīna Mhitarjana, Ludoviks Tezjē, Stefānija Dustraka, Džons Osborns, Stefāns Degū, Žeļko Lučičs un citi.
Repertuārā būs Mocarta Mitridats, Pon-tas karalis, Verdi Traviata un Otello, Ofenbaha Hofmaņa stāsti, Vāgnera Tanheizers, Pučīni Bohēma un Doniceti Lučija di Lammermūra. Pārstāvēto režisoru vidū ir Alekss Olē, Lorāns Pelī, Roberts Kārsens un Deivids Makvikars. Pie diriģenta pults stāsies Marks Minkovskis, Džakomo Sagripanti, Speranca Skapuči, Žordi Savals un Deivids Afhems.
P RO G R E S S D O M ā š A N ā
Liceu, kas 2022. gadā svinēs 175 gadu jubileju, ir apņēmības pilns nostiprināt savas pozīcijas mūzikas kartē. «Ar savu darbību atgādināsim, ka Liceu ir viens no nozīmīgākajiem operteātriem Eiropā un pasaulē,» uzsver teātra ģenerāldirektors Valenti Ovjedo.
Arī turpmāk šeit skanēs skaistākās balsis, izrādes veidos labākie diriģenti, režisori un mākslinieki. «Mūsdienu Barselonas vērtības nav tikai saule un pludmale, bet arī radošums, novācijas, kvalitāte un progress domāšanā – tas viss piesaista apmeklētājus pilsētā. Savā darbībā mēs cenšamies iemiesot šos principus,» saka Valenti Ovjedo.
Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars iecerējis padarīt operteātri par aktuālās mākslas un ideju centru, kurā ar muzikālo teātri mijiedarbosis dažādas disciplīnas: vizuālā māksla, antropoloģija, filosofija, dzeja, zinātne un tehnoloģijas. šeit plānotas starpdisciplināras aktivitātes – izstādes, darbnīcas, lasījumi un diskusijas, kas palīdzēs labāk izprast pasauli, kurā dzīvojam. Informācija: www.liceubarcelona.cat
M O D E R N i S M A KO LO R ī TS
Barselonas lepnums ir XX gadsimta sākumā kora Orfeó Català vajadzībām būvētā Katalonijas Mūzikas pils. šī koncertzāle – Katalonijas modernisma pērle – ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā un ir viens no populārākajiem tūrisma magnētiem pilsētā. Katalonijas Mūzikas pils interjera košums var izraisīt reiboni, tāpat kā bagātīgā koncertzāles afiša. šeit var dzirdēt ne tikai kormūziku un flamenko, bet arī labākos solistus un ansambļus. Līdzās Katalonijas Mūzikas pils rezidējošajiem kolektīviem jaunajā sezonā šeit uzstāsies prominentākie orķestri, diriģenti un solisti. Diriģentu vidū būs Žordi Savals, Teodors Kurendzis, Kirils Petrenko, Barbara Hanigena, Fransuā Ksavjē Rots, Rafaels Pišons, Daniēle Gati, Džons Eliots Gārdiners un Tomass Hengelbroks. šeit dziedās Čečilia Bartoli, Džoi sa Didonato, Jakubs Jozefs Orliņskis, Filips Žaruskis un
Havjers Kamarena, spēlēs pianisti Jevgeņijs Kisins, ivo Pogo reličs, Daniils Trifonovs, Elizabete Ļeonska, Grigorijs Sokolovs, Andrāšs šifs, Marija Žuāu Pireša, Lans Lans un Hatja Buniatišvili, vijolniece Anne Sofija Mutere, čellists Miša Maiskis un ērģelniece iveta Apkalna.
Katalonijas Mūzikas pils pievērš uzmanību ne tikai mantojumam, bet arī laikmetīgajai skaņu mākslai: 2020./2021. gada sezonā koncertzāles rezidējošie komponisti būs somu autore Kaija Sāriaho un spāņu autors Marks Timons.
Krāšņā Katalonijas Mūzikas pils ir tūristu iecienīts arhitektūras piemineklis: 30 procentu institūcijas budžeta veido ieņēmumi no ekskursijām, tāpēc pandēmijas apstākļos, kad tūrisma plūsma ir sarukusi, koncertzāle izjūt nopietnas grūtības, apliecina Katalonijas Mūzikas pils ģenerāldirektors Žoans Olers.Informācija: www.palaumusica.cat
S i E V i E š U K L āT Bū T N E
«šajā ziņā mums ir paveicies – mūsu koncertzāles arhitektūra ir pietiekami raupja, un pati par sevi kā apskates objekts tā nepiesaista tūristus,» ar smaidu saka 1999. gadā atklātās koncertzāles L’Auditori vadītājs Roberts Brufau. šis komplekss, kurā ietilpst arī Mūzikas muzejs, ir Barselonas simfoniskā orķestra un citu kolektīvu mājvieta. L’Auditori afišā līdzās Katalonijas un Spānijas mūziķiem un ansambļiem ir redzami pasaulē dižāko mākslinieku un orķestru vārdi. Repertuārā ir daudz laikmetīgās mūzikas.
Jauno sezonu tikko ieskandināja pirmā Barselonas Starptautiskā kvartetu biennāle: četrās dienās uzstājās astoņi stīgu kvarteti, kuri atskaņoja 22 darbus, deviņpadsmit no tiem varēja dzirdēt klātienē un trīs – tiešsaistē. Programmā bija iekļauti Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Kloda Debisī, Dmitrija šostakoviča opusi, Katalonijas klasiķu kompozīcijas un dažādu autoru jaundarbi. Berlīnes kvarteta Artemis tiešsaistē notikušajā koncertā skanēja Pētera Vaska jaunākais – Sestais – stīgu kvartets (pirmatskaņojums Latvijā notiks 2. oktobrī Liepājā un 3. oktobrī Jūrmalā). Koncertiem varēja sekot līdzi L’Auditori digitālajā platformā (auditoridigital.cat).
Koncertzāles programma ir ambicioza – tajā ir simfoniskā, senā un populārā mūzika, kamermūzika un džezs. Sezonas laikā šeit notiek 550 koncertu un pasākumu. Vieskomponista statuss jaunajā sezonā piešķirts britam Tomasam Adesam un kanādietei Kasandrai Millerei. Pie Barselonas simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies astoņas sievietes, visos L’Auditori rīkotajos koncertciklos tiks akcentēta komponistu sieviešu klātbūtne. Trīs tuvākās sezonas vienojošais dramaturģiskais pavediens ir dzīves cikls: 2020./2021. gada sezonas tēma ir Radī-šana, vēlāk – Mīla un naids un Nāve vai atgriešanās. Informācija: www.auditori.cat
22. jūnijā Barselonas operteātris Liceu atvēra durvis vairāk nekā pēc triju mēnešu pauzes, taču cilvēku zālē nebija – visas vietas zālē aizņēma 2292 floras pārstāvji, kuri klausījās Džakomo Pučīni opusu Krizantēmas. Pēc koncerta augi tika uzdāvināti Barselonas mediķiem, kuri pašaizliedzīgi strādā pandēmijas apstākļos. Publicitātes foto
Modernā koncertzāle L’Auditori, kurā ietilpst arī Mūzikas muzejs, ir Barselonas simfoniskā orķestra un citu kolektīvu mājvieta. Publicitātes foto
mū
zik
a /
pa
sa
ul
ē
barselonas operteātra Gran teatre del Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars atbild uz kDi jautājumiem par opermākslas izdzīvošanu pandēmijas apstākļos teksts Jegors Jerohomovičs
Kā teātris Liceu tiek galā ar izveidoju-šos situāciju?
Lai ko mēs tagad darītu, lai kādu programmu piedāvātu šādos apstākļos, mēs zaudējam naudu, bet turpinām cīnīties par izdzīvošanu. Rūpīgi uzraugām skatītāju izvietošanu zālē, atļautais vietu aizpildījums ir piecdesmit procentu. Varam uzņemt 1150 apmeklētāju, kuriem ir jāievēro distancēšanās noteikumi. To neievērošana kļuva par iemeslu nepatīkamam atgadījumam 20. septembrī Madrides Karaliskajā operā Teatro Real. Tā ir mācība mums visiem. (Skatītāji Madrides teātra visaugstākajā un visietilpīgākajā balkonā īsi pirms operas Masku balle sākuma skaļi izrādīja neapmierinātību ar distancēšanās noteikumu neievērošanu, jo uzskatīja, ka sasēdināti pārāk tuvu cits citam; situācija kļuva tik saspīlēta, ka izrādi, kas jau bija sākusies, nācās atcelt – J. J.)
Vai publika ir gatava atgriezties teātrī?Jā, un esmu pārliecināts, ka šajā laikā
mums ir jānodrošina īpaši spilgti notikumi, kas atmodinātu cilvēkus no realitātes murgiem. Es neteiktu, ka teātrī skatītāji vairs nejūtas droši, bet viņiem ir labi savās mājās un ir nepieciešams pārliecinošs iemesls, lai dotos uz teātri. 27. septembrī atklājām sezonu ar soprāna Sondras Radvanovskas un tenora Pjotra Bečalas koncertu. Pamatprogramma ilga 70 minūšu, pēc tam skanēja piedevas. Tas bija skaists un ne pārāk garš vakars. Tagad ir jārēķinās ar to, ka teātrī visu laiku ir jāvalkā maska. Ja opera ilgst četras stundas, tas var sagādāt zināmas neērtības, tāpēc cilvēkiem ir jābūt motivētiem, kāpēc viņi būtu gatavi pavadīt teātrī tik ilgu laiku, ievērojot visas drošības prasības.
Mums viņi ir jāieintriģē ar savu piedāvājumu. Katrā izrādē un koncertā ir jābūt ļoti spēcīgām sastāvdaļām. Tāda bija mūsu iecere ar Trubadūra koncertizpildījumu 1. un 4. oktobrī – tā būtu soprāna Annas Ņetrebko un maestro Gustavo Dudamela pirmā sadarbības reize, turklāt viņš šo operu vēl nekad nav diriģējis. Anna diemžēl saslima, un mums viņas ļoti pietrūks.
Ko vēl varat darīt šajos sarežģītajos apstākļos, lai turpinātu darbību?
Lūgt Dievu! Ko mēs varam darīt? Mums ir jāpārliecina sabiedrība, ka kultūras un mākslas telpas ir drošas vietas un mēs izpildām visas sanitārā protokola prasības. Mēs rūpējamies par savas publikas, mākslinieku un darbinieku veselību. Visas aizskatuves telpas apmeklētājiem ir slēgtas, mūziķi vairs neuzņem viesus, nesniedz autogrāfus un nefotografējas ar faniem pie teātra izejas. šajā laikā cenšamies nodalīt māksliniekus no publikas. Līdz šim tā nekad nav bijis, jo arī mūziķiem pēc uzstāšanās ir nepieciešams kontakts ar klausītājiem un ir labi saprotama cilvēku vēlme satikt māksliniekus pēc izrādes un ieskatīties tajā, kas notiek aizskatuvē.
Mums ir jāaizsargā gan mākslinieki, gan skatītāji, un kādu laiku viņiem būs jāietur savstarpēja distance – tikai tā varam nodrošināt savas darbības nepārtrauktī
koronaVīruss naV operas DrauGs
bu. Mēs vairs nedalām drukātas programmas. Garderobe nedarbojas. Mums ir vairāk darbinieku, kuri rūpējas par kārtību, informē apmeklētājus par drošības normām un seko līdzi tam, lai katrs skatītājs valkātu masku. Ja kāds pēc atkārtota aicinājuma atsakās to darīt, mums ir tiesības izraidīt viņu no zāles. Noteikumi ir stingri. Tā ir jaunā realitāte, un mums ir jāpārliecinās, ka, esot kopā, visi jūtas droši. No tā ir atkarīga mūsu nākotne. Ja neievērosim prasības, teātris būs jāslēdz ciet.
Katra institūcija atrod veidu, kā strādāt šajā situācijā, bet nevienam nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Piemēram, Cīrihes operas jauniestudējumā Boriss Godu-novs orķestris spēlē nevis bedrē, bet mēģinājumu telpā, kas ir kilometra attālumā
no teātra, un tā sniegums tiešraidē caur skaļruņiem tiek pārraidīts zālē. Pie mums arī diriģents un orķestra mūziķi priekšnesuma laikā valkā masku, izņemot tos, kuri spēlē pūšaminstrumentus.
Kā mūzikas pasauli ietekmēs Ņujor-kas Metropoles operas lēmums pilnībā atcelt 2020./2021. gada sezonu un atsākt darbību tikai 2021. gada septembrī? Kā šī rīcība atbalsosies Eiropā?
Tās ir skumjas ziņas. Metropoles operas lēmumu pamato divi faktori. Pirmais – globālā Covid19 krīze, kas skārusi mūs visus. Otrais – institūcijas ekonomiskais modelis un finansiālais stāvoklis, kas ietekmē rīcību šajā situācijā. Pēdējos desmit gados Metropoles operai ir bijušas nopietnas finansiālās grūtības, un pandē
mija ir kļuvusi par vēl vienu triecienu. ASV kultūra nesaņem publiskā sektora subsīdijas. šo faktoru kopums nozīmē, ka tik milzīga kultūras institūcija, kāda ir Metropoles opera, ir lemta nāvei, ja šajos traģiskajos apstākļos tā visiem spēkiem centīsies turpināt darbību. Savukārt pauze līdz nākamā gada septembrim var nodrošināt tai skābekļa pieplūdi.
Cerēsim, ka Ņujorkas teātris atjaunos darbību 2021./2022. gada sezonā, jo Metropoles opera ir šīs mākslas templis un tās darbībā atspoguļojas viss, kas notiek operas pasaulē. Metropoles opera ir nepieciešama mūzikas pasaulei. Pēc 2020./2021. gada sezonas atcelšanas mākslinieki, kuri plānoja uzstāties Ņujorkā, meklē jaunas iespējas – tie visi ir izcili dziedātāji, un tagad viņi ir pieejami. Daudzi teātri un koncertzāles izrāda par viņiem interesi, lai nodrošinātu viņiem darbu.
Vissmagāk šī krīze ietekmēs jaunos mūziķus. Slavenības ir pelnījušas labi un būs pieprasītas arī turpmāk – cilvēki vienmēr vēlēsies dzirdēt populārākos dziedātājus, kuri atradīs jaunas iespējas un jaunus projektus. Savukārt tiem, kuri tikai sāk karjeru, pagaidām ir dziedājuši mazas lomas un vēl nav nodrošinājuši sev reputāciju un atpazīstamību, būs sarežģīti. Viņi būs zaudējuši vairāk nekā gadu, un skaidrs, ka šajos apstākļos darba piedāvājumu viņiem nav daudz un ienākumu arī nav. Koronavīruss nav operas draugs.
Kā jūs varētu pārliecināt klasiskās mū-zikas cienītājus doties uz Barselonu, kad ceļošana atkal būs iespējama un ierobe-žojumi tiks atcelti?
Barselona joprojām ir viena no pievilcīgākajām, seksīgākajām pilsētām Eiropā. šeit ir ļoti labvēlīgi laikapstākļi, fantastiska virtuve un vīns. Mēs laipni uzņemam viesus. iedziļinoties kultūras piedāvājumā, Barselonā sameklēsiet tūkstošiem pērļu, mums ir lieliski muzeji, viduslaiku meistaru gleznas, Pikaso šedevri, Svētās Ģimenes baznīca un daudz kas cits. Sezonas garumā Barselonā ir spilgta mūzikas dzīve, notikumu kvalitāte ir ļoti augsta. Taču sezonā ir īpaši mirkļi, kad pie mums notiek kaut kas neiedomājami fascinējošs un neatkārtojams, – neko tādu neatradīsiet ne Londonā, ne Parīzē.
«Šajā laikā mums ir jānodrošina īpaši spilgti notikumi, kuri atmodinātu cilvēkus no realitātes murgiem,» uzsver Viktors Garsija de Gomars. Foto – Antoni Bofils