Par uzņēmumu„Būvuzņēmums Restaurators” ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, kas veicis praktiski visu ievērojamāko kultūrvēsturisko un arhitektūras objektu atjaunošanu valstī. Tā saknes meklējamas tālajā 1951. gadā, kad tika izveidotas pirmās zinātniskās darbnīcas „Padomju sociālistisko republiku” (PSR) kultūras pieminekļu saglabāšanai.

Pirmo ievērojamo paplašināšanos uzņēmums piedzīvoja 1975. gadā, kļūstot par „Zinātniskās restaurēšanas pārvaldi” (ZRP). Pateicoties apjomīgajai materiāli tehniskajai bāzei un pieredzes bagātajam kolektīvam, turpmāk ZRP tiek uzticēti visi lielākie restaurēšanas un celtniecības projekti republikā.

Savu tagadējo nosaukumu uzņēmums ieguva 1993. gadā, kad trīs gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbinieku kopsapulcei nobalsojot, tiek dibināta akciju sabiedrība „Būvuzņēmums Restaura-tors”.

Nu jau vairāk kā piecdesmit gadus mūsu galvenais uzdevums ir valstiski svarīgu kultūras pieminekļu saglabāšana un atjaunošana. Arī mākslinieku un meistaru pieredze, kas gūta šajos objektos un šodien kalpo dažādu unikālu projektu, kā arī ieceru realizācijai, ir praktiski nenovērtējama.

Melngalvju namsRīgas pilsētas arhitektūras pērle - Melngalvju nams, kas sākotnēji dēvēts arī par Jauno namu, celts 1334. gadā. Latvijā un pasaulē slavenā ēka bija paredzēta kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām. Tomēr 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība.

Ievērības cienīgs ir stāsts par svēto Maurīciju, vienu no daudzajiem biedrības aizbildņiem. Drosmīgais romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam tika nocirsta galva. Tāpēc arī mora gal-vas atveids kļuva par melngalvju vispārpieņemtu pazīšanas zīmi un simbolu, ko attēloja arī biedrības ģerbonī un daudzos nama rotājumu motīvos.

Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās. Ēkas atdzimšana sākās vien 1992. gadā, kad nama vēsturiskajā vietā tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Savukārt 1995. gadā tika aizsākta celtnes rekonstrukcija. Kopš 1999. gada Rīga atkal var lepoties ar atdzimušo celtni. Var teikt, ka „Būvuzņēmums Restaurators” ir palīdzējis piepildīt vēlējumu, kas reiz bijis ierakstīts Melngalvju nama vārtos: „Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs!”.

Rīgas Latviešu biedrības namsSkaistais Rīgas Latviešu biedrības nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma garā. Šo celtni īpaši in-teresantu padara fakts, ka ēkas izvietojumā galveno nozīmi arhitekts ir piešķīris vispārinātam apjomam, nevis ierastajām izsmalcinātām detaļām vai orderu arhitektūras elementiem fasādes noformējumā.

Nama arhitektoniskajā veidolā atspoguļojas arī atsevišķas Vīnes jūgendstila formālās iezīmes. Sevišķi labi tas sakāms filigrānajos rizalītu veidoju-mos, kurus vainago mākslinieciski izstrādāti kupoli. Tipiski jūgendstila elementi ir arī dekoratīvie panno, tos sarežģītā krāsaina cementa un mozaīkas ielikumu tehnikā veidojis slavenais latviešu mākslinieks Janis Rozentāls.

Tomēr visinteresantākā ēkas daļa ir tās centrālā kompozīcija, kurā iestrādāti alegoriski tēli no seno latviešu teiksmām. Tie simbolizē kultūras mērķus - skaistumu, spēku un gudrību. Savukārt, panno uz rizalītiem attēloti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai - māksla, zinātne, zemkopība un rūpniecība. „Būvuzņēmums Restaurators” var lepoties, ka atjau-nojis ne tikai šīs nacionālajai kultūrai tik nozīmīgās ēkas fasādi, bet arī iekštelpas un interjera dekoratīvos elementus.

Metālapstrāde un kalumiNo metāla „Būvuzņēmums Restaurators” var izgata-vot praktiski visu – margas, durvju rokturus, lustras, ārējos apgaismes elementus, žogus, vārtus, izkārtnes, skulpturālos elementus, solus, kalumus, lējumus, cizelējumus un daudz ko citu, kas vien ir pa spēkam uzņēmuma māksliniekiem un meistariem.

Rīga jau kopš seniem laikiem ir bijusi slavena ar saviem zeltītajiem gaiļiem baznīcu torņu galos. Cēlie putni, kas rāda vēja virzienu, vienlaikus simbolizējot pilsētas labklājību un spēku ir kļuvuši par teju neatņemamu Latvijas galvaspilsētas simbolu. Starp mūsu pazīstamākajiem darinājumiem ir Rīgas lielāko baznīcu – Doma un Pētera zeltīto gaiļu restaurācija, kas tiek uzskatītas par vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Balti-jas valstīs.

„Būvuzņēmums Restaurators” ir veidojis arī tādus metālapstrādes šedevrus kā Latvijas Prezidenta pils vārti un tās pašas Pētera baznīcas iekštelpu dekoratīvie elementi. Vecpilsētas ielās atrodami dažāda lieluma un veidu vēja rādītāji, dekoratīvās restes, margas, lējumi un daudzi citi metāla darinājumi, ko veidojusi ne viena vien mūsu uzņēmuma meistaru paaudze.

Greznākā jūgendstila ēka BaltijāAlberta ielā 4 atrodas viens no mūsu spilgtākajiem restaurācijas piemēriem, Rīgas greznākā jūgendstila ēka, kurai analogu arhitektūras objektu nav visā Baltijā. Zīmīgi, ka uz šīs 1900. gadā tapušās ielas atrodas Rīgas uzreiz vairāki spoži jūgendstila nami, no kuriem vismaz divu ēku atjaunošanā (Alberta 4 un Alberta 8) ir piedalījies „Būvuzņēmums Restau-rators”. No abiem 1904. gadā uzbūvētais Alberta ie-las 4. nams tiek uzskatīts par vienu no zīmīgākajiem slavenā arhitekta Mihaila Eizenšteina projektiem. Domājams, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ nams kopumā tapis tik grezns un veidojumiem bagāts.

Ēka iekļauta UNESCO pasaules kultūras manto-juma sarakstā — sadaļā „Rīgas vēsturiskais centrs”. Namā ir astoņi ekskluzīvi dzīvokļi, kuri atjaunoti, maksimāli saglabājot visas oriģinālās detaļas. Viens no unikālākajiem elementiem šajā ēkā ir greznie sienu gleznojumi vestibilā un kāpņu telpā. Tie ir atjaunoti identiski sākotnējiem, pateicoties labi saglabātajiem seno gleznojumu fragmentiem.

Šis objekts ir labs piemērs restaurācijas nozarei kopumā. Nama fasāde ir pilna ar pārbagātiem vei-dojumiem, kuri ir ne tikai restaurēti, bet atsevišķos gadījumos izgatavoti pilnīgi no jauna. Īsts pārbaudījums mūsu meistaru profesionalitātei bija ēkas interjera dekoratīvie veidojumi, kas sastāv no greznām griestu rozetēm un orķeļiem. Taču par spīti grūtībām pēc ēkas nodošanas eksplutācijā varam šo namu uzskatīt par vienu no saviem veiksmīgākajiem pēdējo gadu projektiem.

Kino „Rīga”1923. gadā atklātais kinoteātris „Splendid Palace”, ko šobrīd vairāk pazīst kā Kino „Rīga” ir viena no greznākajām un skaistākajām ēkām Rīgā. Šim namam iekšējās apdares un sienu gleznojumu ziņā var līdzināties tikai dažas no Latvijas galvaspilsētas ēkām. Interesanti, ka „Splendid Palace”, bija pir-mais kinoteātris Baltijas valstīs, kur sāka demonstrēt skaņu filmas.

Kinoteātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piem-ineklis. Tolaik pirmā dzelzsbetona ēka pilsētā celta pēc pazīstamā arhitekta F. Skujiņa projekta. Namam ir bagātīga un grezna arhitektoniskā apdare stilizētās rokoko formās. Savukārt interjeru rotā atzīto tēlnieku R. Maura un J. Legzdiņa skulpturālie veidojumi. Sevišķi liela vērtība ir H. Grīnberga gleznojumiem, no kuriem īpaši izceļams Lielās zāles griestu glezno-jums.

Šajā namā tēlnieku veidotie interjera elementi, kā arī skulpturālie veidojumi, harmonizē ar skaista-jiem griestu un sienu gleznojumiem, tādā veidā ra-dot ideālu atmosfēru mākslas baudīšanai. Laikam tieši tāpēc kino „Rīga” ir kļuvis par iecienītu vietu ne tikai kinofilmu demonstrēšanai, bet arī dažādiem mūzikas un mākslas pasākumiem. Protams, arī šis nams, tā gleznojumi un rotājumi par savu otro mūžu var pateikties tieši mūsu meistaru zināšanām un prasmēm.

Tēlniecība un pieminekļiPieminekļi un skulpturāli objekti ir katras sevi cienošas valsts un pilsētas neatņemama sastāvdaļa. Arī Latvijas pilsētas ir pārbagātas ar šīm vēstures liecībām un mēs esam lepni, ka daudziem no tiem ir izdevies atgriezt sākotnējo spožumu.

Starp mūsu restaurācijas projektiem īpaši izceļams ir Rīgas Brāļu kapu komplekss. Šis arhitektūras un mākslas piemineklis ir pazīstams visā Eiropā. Pirmie apbedījumi tajos izdarīti 1915. gada oktobrī, apglabājot Pirmā pasaules kara laukos kritušos latviešu strēlniekus. Kapu ansambli 1924. – 1936. veidojuši arhitekti A.Birznieks, P.Feders, tēlnieks K.Zāle un ainavu arhitekts A.Zeidaks. Par galveno materiālu tika izmantots Allažu sūnakmens, kā arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Cita starpā esam atjaunojuši Latvijas valsts galveno monumentu - Brīvības pieminekļa pakāji, Pirmajā pa-saules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem veltītos pieminekļus Sudrabkalniņā (Rīgā) un Ikšķilē. Pilnībā izveidots Strēlnieku piemineklis Rīgā, Strēlnieku laukumā un turpat netālu esošā Rolanda statuja, kas veidota vienotā ansamblī ar vecpilsētas arhitektūras pērli – Melngalvju namu. Tas ir fakts, ka gandrīz katra no Vecrīgas nozīmīgākajām un pazīstamākajām statujām, kuras tik labprāt bauda Rīgas apmeklētāji, ir vai nu „Būvuzņēmuma Restaurators” darināta vai arī mūsu meistaru un mākslinieku atjaunota.

Parlamenta ēku komplekssLatvijas Republikas Saeimas ēku komplekss atrodas pašā Vecrīgas sirdī un tāpat kā viss pilsētas vēsturiskais centrs pieder pie UNESCO starptautiskajā kultūras mantojumā iekļautajiem objektiem.

Centrālā ēka, kurā tagad darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika uzbūvēta Vidzemes bruņniecībai 1863. - 1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta.

Gan celtne, gan telpas veidotas eklektisma stilā: ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti rene-sanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi, bet gotikas stils - ēdamzāles iekārtojumu. Tie bija vieni no efektīgākajiem sabie-driskajiem interjeriem Rīgā.

Otrā pasaules kara gados ēkas pārdzīvo skarbas pārmaiņas un barbariskus postījumus. Tika ieguldīts milzu darbs, lai atgrieztu ēkai sākotnējo spožumu. Taču kopš 2007. gada Saeimas nama fasādē atkal redzams Lāčplēša (latviešu tautas eposa varoņa) tēls. To mūsu uzņēmuma vadošais mākslinieks Edvīns Krūmiņš veidojis pēc slavenā tēlnieka Riharda Mau-ra darbu fotogrāfijām, tādā veidā iezīmējot jaunu pavērsienu ēkas arhitektūras vēsturē. Īpašu darbu „Būvuzņēmums Restaurators” ir ieguldījis ne vien pie fasādes restaurācijas, bet arī pie parlamenta sēžu zāles atjaunošanas.

Latvijas Nacionālais teātrisLatvijas Nacionālā teātra priekšvēsture aizsākās jau 1897. gadā, kad Rīgas dome nolēma būvēt Otro pilsētas teātri. Pilsētas izsludinātajā konkursā uzvaru guva projekts ar devīzi „Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), kurš piederēja arhitektam Augustam Reinbergam.

Teātra ēkas celtniecības un mākslinieciskās apdares darbos piedalījās daudzas vietējās, kā arī Krievijas, Vācijas un Igaunijas firmas. Projekta atklāšanas dienā tā laika žurnālisti, jo sevišķi uzsver spožo elek-trisko apgaismojumu un citus tiem laikiem ievērības cienīgus ēkas infrastruktūras elementus. Piemēram, skatuves mehānismus, kurus tāpat kā Pilsētas pirma-jam teātrim, pasūtīja no Minhenes (Vācija) un dzelzs priekškaru izgatavotu Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels”.

Jāpiebilst, ka pēc teātra rekonstrukcijas 2004. gadā, Latvijas Būvnieku asociācijas konkursa „Gada labākā būve 2004” nominācijā „Restaurācija” šis mūsu uzņēmuma atjaunotais projekts ieguva godpilno 1. vietu.

Latvijas Nacionālā operaMonumentālā Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu teātra ēka celta 1860.-1863. gados pēc arhitekta Lud-viga Bonšteta (1822.-1885.) projekta. Valsts mēroga arhitektūras piemineklis uzcelts vietā, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas el-ementiem - Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasi-cisma stila celtne, kuras greznāko - ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apolons, traģēdijas un komēdijas sim-boli, drāmas ģēnijs u.c.).

1240 sēdvietām un 150 stāvvietām paredzētajai ieapaļajai teātra skatītāju zālei ar trim balkoniem ir laba akustika un patīkamas proporcijas. Uz daudzo tajā laikā radušos eklektisko celtņu fona kompaktā, līdzsvarotā teātra ēka ar slaido seškolonnu jonisko portiku ir it kā aizkavējusies 19. gs. sākuma klasicis-ma uzplaukuma atbalss.

„Būvuzņēmums Restaurators” šai Latvijas kultūrai visnotaļ nozīmīgajai celtnei ir veicis kā ieejas fasādes, tā arī iekštelpu un interjera restaurācijas darbus.

Latvijas BankaLatvijas Republikas centrālā banka iemieso drošību, stabilitāti un pastāvību. Tai ir īpaša nozīme finanšu sistēmā, jo emisijas banka ir viens no valsts pastāvēšanas simboliem.

Latvijas Banka mājvietu radusi ēkā, kas savulaik celta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris. Ban-kas ēkas projektu izstrādāja arhitekts Augusts Re-inbergs (1860-1908). Sākotnējais bankas projekts veidots atbilstoši Krievijas Valsts bankas tipveida būvnoteikumiem. Telpu funkcionālo plānojumu izstrādāja Krievijas Valsts bankas arhitekts R.P.Goļeņiščevs. Ēkas arhitektonisko veidolu, fasāžu un interjera dekoratīvo apdari plānoja arhitekts Au-gusts Reinbergs (1860-1908).

Šodien valstiski svarīgs ir gan bankas ārējais veidols (kuram „Būvuzņēmums Restaurators” veidojuši atsevišķus eksterjera elementus), gan arī interjers, kas pilnībā tapis pateicoties mūsu meistaru prasmēm un zināšanām.

AS „Būvuzņēmums Restaurators”Adrese: Rīga, Jelgavas iela 36Pasta indekss: LV-1004

Tālrunis: +371 26604111Tālrunis: +371 67611910Fakss: +371 67612898

E-pasts: info@restaurators.lvInternets: www.restaurators.lv