Cikliskais vemšanas sindromsun

‘'Dumping’' sindroms

Guna BērziņaMF V

Cikliskais vemšanas sindroms

• pirmo reizi aprakstīts – 1882. gadā (Samuel Gee)

Hroniska funkcionāla slimība, kas raksturojas ar paroksizmālām, atkārtotām vemšanas epizodēm bez zināma iemesla.

Visbiežāk sākas 3-7 gadu vecumā.

EtiopatoģenēzeNav zinama;Asociācija ar migrēnām – pacientiem ar CVS 82% ir migrēna ģimenes anamnēzē un 14% kontroles grupā, bet 28%, kam CVS pāriet – attīstās migrēna; [8;9]

Mitohondriālā DNS mutācijas - 2 mtDNA polimorfisms ( 16519T un 3010A ). Ja abas, tad 16x paaugstina CVS iespējamību; [9;10]

Simpātiskā hiperatbilde un autonomā disfunkcija – paaugstināts sirds un a/v tonuss [11-14]

Hipotalāma – hipofīzes - virsnieru ass – stresa situācijās izdalās AKTH un kortizols (CRF);Asociācija ar marihuānas lietošanu – CB1 un CB2 receptoru stimulācija;Cingulum un gyrus frontalis inferior samazināšanās;

Marijuana Use Associated With Cyclic Vomiting Syndrome in Young Males

R. S. Choung, G. R. Locke, R. M. Lee, C. D. Schleck, A. R. Zinsmeister, N. J. Talley. Neurogastroenterology & Motility,

2012; 24 (1): 20

• 226 pacienti;• 13 gadus;• Mayo klīnikā Ročesterā, Ņujorkas

štatā , ASV;

Sadalīti 3 grupās:• 82 pacienti ar CVS;• 82 pacienti ar kairinātas zarnas slimību;• 62 pacienti ar funkcionālu vemšanu (FV);

• CVS grupas pacienti jaunāki par FV gr. pac. (30 pret 36gadiem)’

• 37% CVS smēķēja marihuānu (81% vīr), 13% FV un 11% KZS (73% vīr);

• Marihuānas lietotājiem bija 2,9x lielāka iespejamība būt CVS grupā, nekā FV;

• GIT simptomi abām grupām (CVS un FV) vienādi bieži, bet rīstīšanās CVS biežāk (69%:31%);

• Migrēnas galvassāpes un psihiskie traucējumi vienlaikus pastāvēšana ar CVS netika pierādīti;

• Paātrināta kuņģa iztukšošanās tika konstatēts FV un CVS(46 un 45%) grupās, salīdzinot ar KZS (8%);

Secinājumi:• CVS biežāk ir jauniem vīriešiem, kas smēķē

marihuānu;

EtiopatoģenēzeMultifaktoriāla - iesaistot ģenētiku, veģetatīvo un centrālo nervu sistēmu, kā arī vides faktorus.

Veicinošie faktori• Saaukstēšanās, alerģijas, blakusdobumu saslimšanas;• Stress, trauksme un panikas lēkmes;• Uzbudinājums/satraukums (bērniem);• Pārtikas produkti (šokolāde, siers u.c.);• Ēšana pirms miega, pārēšanās;• Karsts laiks;• Menstruācijas;• Fizisks nogurums/izsīkums;

CVS fāzes• Bezsimptomu fāze – starp vemšanas

epizodēm;• Prodromas fāze – simptomi, kas liecina, ka

drīz būs vemšana (slikta dūša, vēdersāpes u.c.) – dažas min līdz vairākām stundām;

• Vemšanas fāze – slikta dūša, vemšana, nespēja ēst un dzert, bālums, nogurums, miegainība;

• Atveseļošanās fāze – sākas, kad izzūd slikta dūša, vemšana, atgūst apetīti, veselīgu ādas krāsu u.c.

Klīnika• Smaga vemšana vairākas reizes stundas laikā

(ne ilgāk par nedēļu);• 3 vai vairāk vemšanas epizodes bez redzama

iemesla pagājušajā gadā;Citi simptomi:

• Vēdersāpes, caureja;• Slikta dūša, drudzis;• Jūtīgums pret gaismu;

Starp vemšanas epizodes intervāliem parasti nav simptomi (reizēm – slikta dūša, vēdersāpes, sāpes ekstremitātēs).

Klīnika• Katra epizode ir līdzīga iepriekšējai:

• Tā var sākties vienā un tajā pašā dienas laikā;• Ilgums tāds pats kā iepriekšējai epizodei;• Ar tādiem pašiem simptomiem un intensitāti;

Komplikācijas• Dehidratācija;• Barības vada ievainojumi;• Zobu emaljas bojājums;• Elektrolītu disbalanss;• Hematemesis;

DiferenciāldiagnozeEndokrinā sistēma:

• Adisona slimība;• CD ar ketoacidozi;• Feohromocitoma;• Hyperemesis gravidarum;

Gastrointestinālais trakts:• GER;• Peptisks gastrīts;• Iekaisīgās zarnu slimības;• Hiršprunga slimība;• Malrotācija, volvulus;• Žultsakmeņu slimība;• Hronisks apendicīts;• Atgriezenisks pankreatīts;• Pylorus obstrukcija;

Psiholoģiskie:• Minhauzena

sindroms;• Bulīmija, anoreksija;• Depresija u.c.

Metabolisms:• Taukskābju

oksidācijas trauc.;• Urea cikla defekti;• Mitohondriopātija;• Akūta intermitējoša

porfīrija;

Diferenciāldiagnoze• Citi:

• Grūtniecība;• Nefrolitiāze;• Riley-Day simdroms;• Chiari malformācijas;• Hronisks sinusīts;• Cerebellāra

meduloblastoma;• Migrēna;• Ķīmijterapija;• Toksīni, a/b;• U.c.

Diagnostika• Anamnēze (kritēriji);• Apskate;• Endoskopija/CT/MRI;• Abdominālā USG;• Laborat.analīzes – metabolisma traucējumi;• Motilitātes tests;• MRI – CNS audzēji;

ĀrstēšanaSimptomātiska:• Dzīvesveida maiņa;• Pretvemšanas līdzekļi;• Sedatīvi/antidepresanti;• HCl samazinošie līdzekļi;• Uzvedības terapija (bērniem);

Ārstēšana

[15]

‘'Dumping’' sindroms

Paātrināta kuņģa iztukšošanās sindroms;Simptomu grupa, kas visbiežāk attīstās pēc operācijas (kuņģa samazināšanas), kad rodas nesagremoto barības vielu pārāk ātra virzība tievo zarnu virzienā;

1913.g. Hertz konstatējaasociāciju starp postprandiālajiemsimptomiem un gastroenterostomiju

1922.g. Wyllys – ‘'dumping’' simdroms

EtiopatoģenēzePostoperatīva abnormāla kuņģa motorā funkcija un pilorus iztukšošanās mehānisms.

Operācijas:• Roux - en - Y operācija• Gastrectomia;• Esophagoectomia;• Gastroenterostomia un gastrojejunostomia;• Vagotomia;Var veicināt:

• CD;• Zollinger-Elison sindroms;• Metoklopramīds;

Etiopatoģenēze

KlīnikaAgrīnie sistēmiskie simptomi:

• Sirdsklauves;• Nogurums;• Ģībonis;• Galvassāpes;• Svīšana;

Agrīnie abdominālie simptomi:

• Pilnuma sajūta;• Caureja;• Nelabums;• Borborigmi;• Vēdera kramji;

• Vēlīnie simptomi:• Drebuļi;• Grūtības

koncentrēties;• Izsalkums;• Svīšana;• Sirdsklauves;

Komplikācijas• Svara zudums;• Malnutrīcija;• Bailes ēst;• Bailes iziet sabiedrībā;

Diagnostika• Anamnēze (operācija)• Apskate;• Laborat.analīzes – glikoze!;• Rtg ar bārija sulfātu;• Endoskopija;• Elptests;

Diferenciāldiagnoze• Celiakija;

• Pancreas nepietiekamība;

• Hipoglikēmija;

• Iekaisīgās zarnu slimības;

• Holecistīts;

• Gastroenteriskā fistula;

• Žultsskābju reflukss pēc operācijas;

• Zarnu obstrukcija;

• Holecistektomija;

Ārstēšana• Diētas korekcija;• Medikamentozā terapija:

• Somatotatīns un tā sintētiskie analogi Oktreotīds – inhibējoša ietekme uz insulīna u.c izdali, paildzina kuņģa/tievo zarnu iztukšošanos;

• Acarbose (precose) – paildzina ogļhidrātu uzsūkšanos, novērš hipoglikēmiju;

• Ķirurģija – rekonstruktīvās operācijas:• Bilrot II => Bilrot I gastroduodenostomia;• Gastrojejunostoma;• Pylorus rekonstrukcija;• Roux-en-Y;• U.c.

Ārstēšana

Obes Surg. 2012 Oct;22(10):1600-6. doi: 10.1007/s11695-012-0711-3.

Dumping symptoms and incidence of hypoglycaemia after provocation test at 6 and 12 months after laparoscopic

sleeve gastrectomy.Papamargaritis D, Koukoulis G, Sioka E, Zachari E, Bargiota A, Zacharoulis D, Tzovaras G.25 pacienti ( 19 siev., 6 vīr)

Bez CD un ar aptaukošanos;• Glikozes tolerances tests – preoperatīvi, pēc 6 ned., pēc 6 mēn un 12

pacientiem pēc 12 mēn;• Sigstad tests – lai atšķirtu pacientus ar/bez ‘’dumping’’sindroma;• Art’s aptauja;• Insulīna un glikozes līmeņa monitorēšana;

Sigstad punkti paaugstināti 6 un 12 mēn pēcoperāc. Periodā salīdzinot ar preoperatīvo;‘’Dumping’’ simptomi 40% pēc 6 mēn un 33% pēc 12 mēn;Hipoglikēmija 33% pēc 6 un 12 mēn;Art’s aptauja – agrīnie simptomi visizteiktākie, bet vēlīnie palielinājās pakāpeniski;

Secinājumi:• Simptomi pastāv pat pēc 6 un 12 mēn pēc operācijas, ietver gan agrīnos un

vēlīnos simptomus;• Rezultāti apstiprina augstu hipoglikēmijas incidenci 6 un 12 mēn pēc operācijas;

Izmantotā literatūra1. ‘'Cyclic Vomiting Syndrome’’, Thangam Venkatesan, MD :http

://emedicine.medscape.com/article/933135-overview#a0101;2. http://www.mayoclinic.com/health/cyclic-vomiting-syndrome/DS00835;3. ‘'Differential diagnosis of cyclic vomiting syndrome’’, Forbes D: http

://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8708860;4. http://emedicine.medscape.com/article/933135-differential;5. http://rcnpublishing.com/doi/pdfplus/10.7748/ns2010.02.24.23.35.c7550;6. http://digestive.niddk.nih.gov/DDISEASES/pubs/cvs/;7. http://cvsaonline.org;8. Li BU, Misiewicz L. Cyclic Vomiting Syndrome: a brain-gut disorder. Gastroenterol Clin N Am. 2003;32:997-

1019. 9. Boles RG, Zaki EA, Lavenbarg T, et al. Are pediatric and adult-onset cyclic vomiting syndrome (CVS)

biologically different conditions? Relationship of adult-onset CVS with the migraine and pediatric CVS-associated common mtDNA polymorphisms 16519T and 3010A. Neurogastroenterol Motil. Sep 2009;21(9):936-e72.

10. Zaki EA, Freilinger T, Klopstock T, et al. Two common mitochondrial DNA polymorphisms are highly associated with migraine headache and cyclic vomiting syndrome. Cephalalgia. Jul 2009;29(7):719-28.

11. Gordan N. Recurrent vomiting in childhood, especially of neurological origin. Dev Med Child Neurol. May 1994;36(5):463-7.

12. Cullen KJ, MacDonald WB. The periodic syndrome: its nature and prevalence. Med J Aust. Aug 3 1963;50(2):167-73.

13. Fleisher DR. The cyclic vomiting syndrome described. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 1995;21 Suppl 1:S1-5. 14. Fleisher DR, Gornowicz B, Adams K, Burch R, Feldman EJ. Cyclic Vomiting Syndrome in 41 adults: the

illness, the patients, and problems of management. BMC Med. Dec 21 2005;3:20. 15. http://www.sciencedaily.com/releases/2012/01/120109102920.htm;16. http://www.docstoc.com/docs/49420236/EMPIRIC-GUIDELINES-FOR-TREATMENT-OF-CYCLIC-VOMITING-SYND

ROME-abdominal-pain;

17. Rajan Kanth, ’'Dumping Syndrome Clinical Presentation’': http://emedicine.medscape.com/article/173594-clinical;

18. http://www.webmd.com/digestive-disorders/dumping-syndrome-causes-foods-treatments;19. http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19830.htm;20. http://www.mdguidelines.com/dumping-syndrome/differential-diagnosis;

Paldies!