cilv‰ktiesÈbas latvijÅ 2002....

CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ

2002. GADÅ

2003. gada marts

LATVIJAS CILV‰KTIESÈBU UN ETNISKO STUDIJU CENTRS

CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ2002. GADÅ

CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ 2002. GADÅ

∏ Latvijas Cilvéktiesîbu un etnisko studiju centrs

Starptautiskås Helsinku Cilvéktiesîbu federåcijas dalîborganizåcija

Alberta iela 13, Rîga LV 1010

tel. 371-7039290

fax: 371-7039291

e-pasts: [email protected]

ISBN 9984-9359-8-1

Izdevums sagatavots iespießanai: SIA Puse Plus

SATURS

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Véléßanas un politiskås tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Tiesu vara un nacionålie cilvéktiesîbu aizsardzîbas mehånismi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Vårda brîvîba un masu saziñas lîdzek¬i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

Tiesîbas uz privåtås un ©imenes dzîves neaizskaramîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

Spîdzinåßana, pazemojoßa apießanås un tiesîbsargåjoßo institüciju darbinieku dienesta pilnvaru pårsniegßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Reli©ijas brîvîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

Apståk¬i ieslodzîjuma vietås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Mazåkumtautîbu tiesîbu aizsardzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

Pilsonîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

Ksenofobija, rasu diskriminåcija, homofobija un naida kurinåßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Kara noziegumi un noziegumi pret cilvéci . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

Bég¬u un patvéruma meklétåju tiesîbu aizsardzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Sievießu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29

Bérnu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31

Garîgi slimo tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

Pacientu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

1. pielikumsPårskats par LCESC juridisko palîdzîbu 2002. g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34

2. pielikumsInformåcija par LCESC aktivitåtém 2002. g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36

3. pielikumsIzvilkumi no LR Satversmes, starptautiskajåm un Eiropas cilvéktiesîbu normåm . . . 52

PRIEKÍVÅRDS

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs (LCESC) pateicas AtvïrtÇs sabiedr¥bas insti-

ttam (Budape‰ta) un Zviedrijas Årlietu ministrijai par finansiÇlo atbalstu ‰Ç pÇrskata

sagatavo‰anÇ un izdo‰anÇ. LCESC uz¿emas pilnu atbild¥bu par pÇrskatÇ izteiktajiem

viedok∫iem. TÇ kÇ LCESC ir StarptautiskÇs Helsinku cilvïkties¥bu federÇcijas dal¥borga-

nizÇcija, ‰is pÇrskats sa¥sinÇtÇ veidÇ tiks publicïts StarptautiskÇs Helsinku cilvïkties¥bu

federÇcijas gadagrÇmatÇ.

·ogad LCESC pÇrskats tiks izdots tÇdÇ pa‰Ç formÇtÇ kÇ iepriek‰ïjÇ — 2001. gadÇ, ar pieli-

kumu “Izvilkumi no Satversmes, starptautiskajÇm un Eiropas cilvïkties¥bu normÇm”. Lai

sniegtu piln¥gÇkas norÇdes uz iespïjamajiem ties¥bu pÇrkÇpumiem, ‰ajÇ pielikumÇ esam

iek∫Çvu‰i ar¥ noz¥m¥gÇkos Satversmes pantus.

PÇrskats joprojÇm nevar tikt uztverts kÇ visaptvero‰s Latvijas cilvïkties¥bu stÇvok∫a

atspogu∫ojums. Esam izvïlïju‰ies uzsvïrt aktuÇlÇkos cilvïkties¥bu jautÇjumus msu

specializÇcijas jomÇs, tÇlab galvenokÇrt aplkotas pilsoniskÇs un politiskÇs ties¥bas, bet

mazÇk — sociÇlÇs un ekonomiskÇs ties¥bas.

Sagatavojot pÇrskatu, esam izmantoju‰i daÏÇdus avotus: oficiÇlus dokumentus,

publikÇcijas presï, indiv¥du sagatavotos un citu NVO materiÇlus, kÇ ar¥ intervijas.

Vïlamies izmantot izdev¥bu un pateikties Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centra

un msu projektu finansïtÇjiem 2002. gadÇ — AtvïrtÇs sabiedr¥bas instittam, Sorosa

fondam–Latvija, LielbritÇnijas vïstniec¥bai, ASV vïstniec¥bai, DÇnijas vïstniec¥bai,

KanÇdas vïstniec¥bai un Eiropas Komisijai.

Ilze Brands Kehre,

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centra direktore

6

7

CILVîKTIES±BAS LATVIJÅ 2002. GADÅ

Ievads

TÇpat kÇ iepriek‰ïjos gados, nopietns cilvïkties¥bu pÇrkÇpums ir ilgie pirmstiesas apcieti-

nÇjuma termi¿i un lielais pirmstiesas apcietinÇjumÇ eso‰o skaits. Lai gan, saska¿ojot

normat¥vos aktus ar Eiropas Savien¥bas standartiem, ir pie¿emts jauns Patvïruma likums

un ImigrÇcijas likums, baÏas joprojÇm izraisa apstÇk∫i un aizturïto tiesiskais statuss

Olaines nelegÇlo imigrantu pagaidu uzturï‰anÇs nometnï. 2002. gadÇ sabiedr¥bÇ

parÇd¥jÇs satrauco‰as atklÇtas ksenofobijas un neieciet¥bas izpausmes. Pirmsvïlï‰anu

politiskajÇ reklÇmÇ, vïr‰oties pret Eiropas Savien¥bu, tika izmantota neslïpti rasiska

reklÇma, savukÇrt LCESC r¥c¥bÇ nonÇca informÇcija par rasu aizspriedumu izrais¥tu

uzbrukumu personai. Diskusijas par vÇrda br¥v¥bu rad¥ja sve‰valodu lietojuma

ierobeÏojumi komerciÇlajÇs raidstacijÇs, kÇ ar¥ tiesu prÇvas, kurÇs tika mïÆinÇts noteikt

robeÏas goda un cie¿as aizskÇruma jïdzienam. Tika atceltas pretrun¥gÇs valsts valodas

zinÇ‰anu pras¥bas deputÇtu kandidÇtiem, un to btiski veicinÇja spïc¥gs starptautiskais

spiediens. GausÇ naturalizÇcija ∫oti lïni mazinÇja lielo nepilso¿u skaitu. MazÇkumtaut¥bu

ties¥bu jomÇ Latvija vïl aizvien nav ratificïjusi Eiropas Padomes (EP) VispÇrïjo konvenciju

par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu. Tomïr pozit¥va tendence ir jaunÇs vald¥bas lïmums

pievïrst uzman¥bu sabiedr¥bas integrÇcijai, izveidojot jaunu posteni — ¥pa‰o uzdevumu

ministrs sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs.

Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas

2002. gads Latvijas vïsturï ieies ar uzaicinÇjumu k∫t par NATO un ES dal¥bvalsti. Taãu

gada noz¥m¥gÇkais notikums valsts iek‰politikÇ bija 8. Saeimas vïlï‰anas 2002. gada

5. oktobr¥.

JaunajÇ SaeimÇ vïrojama vïl nebijusi situÇcija — divas tre‰da∫as deputÇtu nekad nav

strÇdÇju‰i parlamentÇ, savukÇrt daudzi paz¥stami politi˙i, kas darbojÇs politikÇ kop‰

neatkar¥bas atg‰anas, nu ir zaudïju‰i savas vietas SaeimÇ.

Vïlï‰anÇs piedal¥jÇs 72,5% balssties¥go vïlïtÇju — par daÏiem procentiem vairÇk nekÇ

pagÇju‰Çs Saeimas vïlï‰anÇs 1998. gadÇ. Eiropas Dro‰¥bas un sadarb¥bas organizÇcijas

(EDSO) DemokrÇtisko institciju un cilvïkties¥bu biroja vïlï‰anu novïro‰anas misija

uzskat¥ja, ka vïlï‰anas norisinÇju‰Çs atbilsto‰i starptautiskajiem demokrÇtisku vïlï‰anu

standartiem. NovïrotÇji norÇd¥ja ‰Çdus trkumus: atsevi‰˙os gad¥jumos vïlïtÇju ties¥bas

balsot pÇrbaud¥ja policisti, nevis vïlï‰anu iecirk¿a darbinieki, vïlï‰anu iecirk¿u tuvumÇ

7

tika raid¥ta politiskÇ radio un telev¥zijas reklÇma, netika ievïrota pietiekama konfidenciali-

tÇte vïlï‰anu br¥d¥ (neatbilsto‰s vïlï‰anu kab¥¿u apr¥kojums).

JaunajÇ vald¥bas koal¥cijÇ, kuru vada “JaunÇ laika” l¥deris Einars Rep‰e, ir ãetras partijas:

“Jaunais laiks” ar vislielÇko deputÇtu mandÇtu skaitu, Latvijas PirmÇ partija, Za∫o un

zemnieku savien¥ba un TB/LNNK. Lai ar¥ Latvijas PirmÇ partija nav vispla‰Çk pÇrstÇvïtÇ

partija SaeimÇ, ‰˙iet, ka tÇ uz¿ïmusies iniciat¥vu integrÇcijas jautÇjumu risinÇ‰anÇ,

uzstÇjot, ka nepiecie‰ams izveidot ¥pa‰o uzdevumu ministra posteni sabiedr¥bas integrÇ-

cijas lietÇs un iesakot tam l¥dz ‰im politiski neatkar¥go integrÇcijas ekspertu Nilu MuiÏ-

nieku (skat¥t noda∫u “MazÇkumtaut¥bu ties¥bu aizsardz¥ba”).

Saeimas Cilvïkties¥bu un sabiedrisko lietu komisijas devi¿u biedru sastÇvÇ ir tr¥s “JaunÇ

laika” deputÇti, ieskaitot ‰¥s komisijas priek‰sïdïtÇju Inu Druvieti, divi PCTVL un divi

Tautas partijas deputÇti, kÇ ar¥ pa deputÇtam no Latvijas PirmÇs partijas un Za∫o un

zemnieku savien¥bas. Inese ·lesere no Latvijas PirmÇs partijas, kuras priek‰vïlï‰anu

programmÇ prioritÇte bija bïrnu ties¥bas, tika ievïlïta par ‰¥s komisijas Bïrnu ties¥bu

aizsardz¥bas apak‰komisijas priek‰sïdïtÇju.

Pirms vïlï‰anÇm asas debates izrais¥ja divi jautÇjumi, kas skar vïlï‰anu ties¥bas. Latvie‰u

valodas zinÇ‰anu pras¥bas atcel‰ana Saeimas un pa‰vald¥bu deputÇtu kandidÇtiem

2002. gada maijÇ tika panÇkta, pateicoties starptautiskajam spiedienam. Taãu pirms

tam — 2002. gada 9. apr¥l¥ — Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa (ECT) pie¿ïma pirmo spriedu-

mu attiec¥bÇ uz Latviju. Iesniedzïja — Ingr¥da Podkolzina — 1998. gada Saeimas

vïlï‰anÇs bija Tautas saska¿as partijas kandidÇtu sarakstÇ. 1998. gada 21. augustÇ

saska¿Ç ar Valsts valodas centra lïmumu CentrÇlÇ vïlï‰anu komisija sv¥troja I. Podkolzinu

no ‰Ç saraksta. Lai gan I. Podkolzina bija iesniegusi piepras¥to valsts valodas apliec¥bu,

kurÇ norÇd¥ts, ka eksÇmena komisija atz¥st vi¿as latvie‰u valodas zinÇ‰anu atbilst¥bu

augstÇkajam l¥menim, Valsts valodas centra darbiniece veica atkÇrtotu pÇrbaudi, nosakot,

ka apliec¥bÇ norÇd¥tais latvie‰u valodas zinÇ‰anu l¥menis neatbilst faktiskajam. ECT

iesniegto sdz¥bu I. Podkolzina pamatoja ar vïlï‰anu ties¥bu (Eiropas Cilvïkties¥bu

konvencija (ECTK) 1. protokola 3. pants) un ties¥bu uz efekt¥vu aizsardz¥bu valsts

institcijÇs (ECTK 13. pants) pÇrkÇpumu, kÇ ar¥ diskriminÇciju (ECTK 14. pants).

Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa atzina, ka valodas zinÇ‰anu pras¥bas mïr˙is bija nodro‰inÇt

efekt¥vu Latvijas likumdevïja — Saeimas — darb¥bu, un tas ir leÆit¥ms mïr˙is. SpriedumÇ

ar¥ teikts, ka valsts parlamenta valodas izvïle nav tiesas kompetencï. Tomïr tiesa

uzskat¥ja, ka objektivitÇtes garantiju un jebkÇda atkÇrtotas pÇrbaudes pamata trkums

padar¥jis atkÇrtotÇ eksÇmena procedru neatbilsto‰u procesuÇlÇ taisn¥guma un tiesiskÇs

8

9

pa∫Çv¥bas pras¥bÇm. ·os principus pÇrkÇpusi ar¥ R¥gas apgabaltiesa. TÇpïc Eiropas

Cilvïkties¥bu tiesa nolïma, ka I. Podkolzinas sv¥tro‰ana no vïlï‰anu saraksta ir vi¿as

ties¥bu ierobeÏojums, kas nav samïr¥gs ar Latvijas valsts noteikto leÆit¥mo mïr˙i

nodro‰inÇt valsts valodas lieto‰anu LatvijÇ un pÇrkÇpj ECTK 1. protokola 3. pantu. Latvijas

valstij jÇatl¥dzina I. Podkolzinai 7500 eiro par nodar¥tajiem morÇlajiem zaudïjumiem un

1500 eiro par tiesas izmaksÇm. ECT atzina, ka nav nepiecie‰ams pÇrbaud¥t, vai pÇrkÇpts

Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas 13. un 14. pants.

Lai gan Eiropas Cilvïkties¥bu tiesas spriedums nenoteica, ka Latvijai jÇatce∫ valsts valodas

zinÇ‰anu pras¥bas deputÇtu kandidÇtiem, ASV vald¥ba un augstas NATO amatpersonas

(piemïram, NATO ÆenerÇlsekretÇrs DÏordÏs Robertsons) skaidri norÇd¥ja, ka Latvijai,

gatavojoties k∫t par NATO dal¥bvalsti, tas jÇdara. 2002. gada 9. maijÇ Saeima pie¿ïma

groz¥jumus Saeimas vïlï‰anu likumÇ un Pilsïtas domes, novada domes un pagasta

padomes vïlï‰anu likumÇ, atce∫ot valsts valodas zinÇ‰anu pras¥bu.

Groz¥jumi paredz ar¥ jaunumu, proti, deputÇta kandidÇtam jÇsniedz pa‰vïrtïjums par

savÇm valsts valodas zinÇ‰anÇm. Pirms tika atcelta valodas zinÇ‰anu pras¥ba, parlaments,

lai aizsargÇtu latvie‰u valodu, pie¿ïma vairÇkus groz¥jumus Latvijas Republikas

Satversmï (norma, kas iepriek‰ bija iestrÇdÇta KÇrt¥bas rull¥, nu jau konstitucionÇlÇ l¥men¥

noteic, ka latvie‰u valoda ir vien¥gÇ darba valoda SaeimÇ un pa‰vald¥bu institcijÇs). ·ie

groz¥jumi savukÇrt varïtu ietekmït mazÇkumtaut¥bu ties¥bas (skat¥t sada∫u “MazÇkum-

taut¥bu ties¥bu aizsardz¥ba”).

Otrs daudz diskutïtais jautÇjums attiecÇs uz normÇm, kas ierobeÏo ties¥bas kandidït

vïlï‰anÇs. Gan Saeimas, gan Pilsïtas domes, novada domes un pagasta padomes vïlï-

‰anu likums aizliedz kandidït vïlï‰anÇs personÇm, kas ir vai ir biju‰as PSRS, Latvijas PSR

vai Çrvalstu valsts dro‰¥bas dienestu, izlkdienestu vai pretizlko‰anas dienestu ‰tata

darbinieki (skat¥t attiec¥gi 5.5. un 9.6. pantus). Sabiedr¥bas uzman¥bas degpunktÇ ‰is

ierobeÏojums nonÇca sakarÇ ar biju‰Ç ilglaic¥gÇ parlamentÇrie‰a JÇ¿a Ådamsona lietu.

CentrÇlÇ vïlï‰anu komisija (CVK) izsv¥troja J. Ådamsonu no Saeimas vïlï‰anu kandidÇtu

saraksta, pamatojoties uz R¥gas pilsïtas Zemgales priek‰pilsïtas tiesas 2000. gada

spriedumu, kurÇ atz¥ts, ka J. Ådamsons darbojies PSRS VDK robeÏsardzï. J. Ådamsons

pÇrsdzïja CVK lïmumu R¥gas Centra rajona tiesÇ, apgalvojot, ka vi¿‰ ir strÇdÇjis nevis

VDK, bet tai pak∫autajÇ robeÏsardzï, tÇlab ‰is vïlï‰anu ties¥bu ierobeÏojums uz vi¿u

neattiecas. Tomïr tiesa CVK lïmumu atzina par likum¥gu. ·o spriedumu atstÇja spïkÇ ar¥

AugstÇkÇs tiesas SenÇts. J. Ådamsona advokÇts ir nost¥jis pras¥bas pieteikumu un

nepiecie‰amos dokumentus Eiropas Cilvïkties¥bu tiesai.

9

Ar¥ partijas “L¥dzties¥ba” l¥dere Tatjana Îdanoka tika izsv¥trota no vïlï‰anu saraksta,

pamatojoties uz ierobeÏojumiem kandidït vïlï‰anÇs. Atsevi‰˙i no ‰¥s partijas Saeimas

koal¥cijas saraksta tika iesniegts deputÇtu kandidÇtu saraksts ar vienu vien¥gu kandidÇtu —

Tatjanu Îdanoku. ·ajÇ gad¥jumÇ pamats aizliegumam kandidït 8. Saeimas vïlï‰anÇs

saska¿Ç ar Saeimas vïlï‰anu likuma 5.6. pantu (atbilsto‰ais pants Pilsïtas domes, novada

domes un pagasta padomes vïlï‰anu likumÇ ir 9.5.) bija AugstÇkÇs tiesas spriedums par to,

ka T. Îdanoka bijusi KomunistiskÇs partijas biedre pïc 1991. gada 13. janvÇra. ·ajos

likumos noteikts, ka ikviens, kur‰ bijis PSRS vai LPSR KomunistiskÇs partijas vai citu likumÇ

minïto organizÇciju biedrs pïc 1991. gada 13. janvÇra, nav ties¥gs kandidït vïlï‰anÇs.

T. Îdanoka pazi¿oja par savu nodomu vïrsties Eiropas Cilvïkties¥bu tiesÇ.

Lai gan ¥pa‰os apstÇk∫os, par kÇdiem varïtu uzskat¥t Latvijas situÇciju, ‰Çda veida ierobe-

Ïojumi uzskatÇmi par pie¿emamiem, btu vïlams noteikt laiku, cik ilgi tie pastÇvïs.

2000. gadÇ Satversmes tiesa atzina, ka nepiecie‰ams noteikt termi¿us, tomïr neminïja,

kÇdi tie varïtu bt. 1996. gadÇ Eiropas Padomes ParlamentÇrÇ asambleja ieteica, ka ‰Çdi

ierobeÏojumi varïtu pastÇvït piecus gadus.

Cits svar¥gs jautÇjums ir norma, kas ierobeÏo indiv¥du politiskÇs ties¥bas, liedzot piedal¥ties

vïlï‰anÇs pirmstiesas apcietinÇjumÇ eso‰ajÇm personÇm (2.2. pants Saeimas vïlï‰anu

likumÇ un 6.2. pants Pilsïtas domes, novada domes un pagasta padomes vïlï‰anu likumÇ).

TÇdïjÇdi tiek ignorïts nevain¥guma prezumpcijas princips, jo ‰¥s personas nav atz¥tas par

vain¥gÇm noziedz¥gÇ nodar¥jumÇ un tikai gaida tiesu. Kuriozi, bet likumi neliedz minïtajÇm

personÇm pa‰Çm kandidït vïlï‰anÇs. NotiesÇtajiem ieslodz¥tajiem ir liegtas abas ties¥bas.

Arvien vairÇk tiek apspriestas nepilso¿u ties¥bas piedal¥ties pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs. ·o

jautÇjumu aktualizï Latvijas virz¥ba uz Eiropas Savien¥bu. TÇ kÇ paredzams, ka nÇkotnï

citu ES valstu pilso¿i, kuru dz¥vesvieta bs Latvija, visdr¥zÇk varïs piedal¥ties pa‰vald¥bu

vïlï‰anÇs, ir skaidrs, ka problïma bs nopietna, — ¥pa‰i saist¥bÇ ar 2002. gada 30. apr¥∫a

groz¥jumiem Satversmes 101. pantÇ, kas normu par pilso¿u ties¥bÇm vïlït pa‰vald¥bas

paaugstinÇju‰i konstitucionÇlÇ l¥men¥.

Tiesu vara un nacionÇlie cilvïkties¥bu aizsardz¥bas mehÇnismi

Otrais Eiropas Cilvïkties¥bu tiesas spriedums attiec¥bÇ uz Latviju — A. Laventa lietÇ — lieku

reizi vïrsa uzman¥bu uz aktuÇlÇko Latvijas cilvïkties¥bu problïmu: ilgo pirmstiesas apcieti-

nÇjuma laiku. 28. novembr¥ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa atzina, ka Latvija ir pÇrkÇpusi biju‰Ç

“Bankas Baltija” valdes priek‰sïdïtÇja Aleksandra Laventa ties¥bas. 1995. gadÇ “Banka Baltija”

bankrotïja un A. Lavents tika apsdzïts nopietnu zaudïjumu nodar¥‰anÇ valsts ekonomikai,

10

11

kÇ ar¥ vairÇku tksto‰u klientu apkrÇp‰anÇ, piesavinoties vi¿u depoz¥tus. Pirms R¥gas

apgabaltiesa pie¿ïma spriedumu, A. Lavents pirmstiesas apcietinÇjumÇ pavad¥ja vairÇk nekÇ

se‰us gadus. 2001. gada decembr¥ tiesa piesprieda Laventam br¥v¥bas at¿em‰anu uz devi¿iem

gadiem. ECT atzina, ka ir pÇrkÇptas Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijÇ noteiktÇs ties¥bas uz

saprÇt¥gu tiesas procesa ilgumu (5. panta 3. da∫a), aizturï‰anas likum¥gumu (5. panta 4. da∫a),

savlaic¥gu lietas izskat¥‰anu un lietas izskat¥‰anu neatkar¥gÇ un objekt¥vÇ ar likumu noteiktÇ

tiesÇ (6. panta 1. da∫a), nevain¥guma prezumpcijas ievïro‰anu (6. panta 2. da∫a), kÇ ar¥ ties¥bas

uz Æimenes dz¥vi un korespondences neaizskaram¥bu (8. pants). ECT norÇd¥ja, ka A. Lavents

pÇrÇk ilgi turïts apcietinÇjumÇ bez tiesas sprieduma, tiesas sastÇvs procesuÇlu pÇrkÇpumu dï∫

nav bijis likum¥gs, A. Laventa lietas tiesnese pÇrkÇpusi nevain¥guma prezumpciju, publiskos

komentÇros kritizïjot aizstÇv¥bu un prognozïjot iespïjamo tiesas spriedumu (atz¥t par vain¥gu).

Tiesa ar¥ atzina, ka Latvijas valsts pÇrkÇpusi A. Laventa ties¥bas uz person¥go br¥v¥bu un

dro‰¥bu, kad veikusi A. Laventa sarakstes uzraudz¥bu un liegusi vi¿a Æimenei apmeklït

A. Laventu cietumÇ. Tiesa nolïmusi no Latvijas par labu A. Laventam piedz¥t 15 000 eiro, lai

kompensïtu vi¿am tiesas un advokÇta pakalpojumu izmaksas.

LatvijÇ cilvïkties¥bu joma att¥stÇs arvien straujÇk. Satversmes tiesa, kas sdz¥bas no privÇt-

personÇm sÇka pie¿emt 2001. gada vasarÇ, 2002. gadÇ sa¿ïma 632 individuÇlÇs

sdz¥bas. 439 no tÇm atteiktas kÇ nepiekrit¥gas Satversmes tiesai, bet 193 — nost¥tas uz

tiesas kolïÆijÇm, kuras 177 gad¥jumos atteica ierosinÇt lietu, bet 15 gad¥jumos —

ierosinÇja. Lielais atteikto konstitucionÇlo sdz¥bu skaits visdr¥zÇk norÇda, ka sabiedr¥bai

vïl arvien trkst zinÇ‰anu par Satversmes tiesas funkcijÇm un nosac¥jumiem, kas jÇizpilda,

lai sdz¥ba tiktu atz¥ta par piekrit¥gu tiesai. Vïl Satversmes tiesa ‰ogad ierosinÇjusi tr¥s

lietas pïc Valsts Cilvïkties¥bu biroja pieteikuma un tr¥s — pïc Saeimas deputÇtu

pieteikuma: kopÇ 21 lietu. No tiesÇm netika sa¿emts neviens pieteikums.

LR Satversmes tiesa 2002. gadÇ izsprieda vairÇkas lietas, kas saist¥tas ar cilvïkties¥bÇm.

25. februÇr¥ tiesa nolïma, ka likuma “Par nodarbinÇt¥bu” 6. panta 1. da∫Ç ietvertÇ pras¥ba

par pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫aujas nepiecie‰am¥bu bezdarbnieka statusa ieg‰anai ir

pretrunÇ ar Satversmes 91. pantu (ties¥bas netikt diskriminïtam) un 109. pantu (ties¥bas uz

sociÇlo nodro‰inÇjumu) attiec¥bÇ uz Latvijas pilso¿u, nepilso¿u vai pastÇv¥go uzturï‰anÇs

at∫auju sa¿ïmu‰o laulÇtajiem, kam izsniegtas termi¿uzturï‰anÇs at∫aujas. Attiec¥bÇ uz ‰o

‰auro personu grupu likuma norma tika anulïta. TurklÇt tiesa norÇd¥ja, ka, lai gan Latvija

ir ratificïjusi EP Eiropas SociÇlo hartu, tomïr tÇ nav atzinusi par sev saisto‰u SociÇlÇs

hartas 12. pantu (ties¥bas uz sociÇlo nodro‰inÇjumu). TÇlab valsts, ¿emot vïrÇ ekono-

misko situÇciju, var ierobeÏoti piemïrot normu par sociÇlo nodro‰inÇjumu. Tomïr tiesa

atzina, ka likumdevïjam jÇizvïrtï, vai sociÇlo nodro‰inÇjumu bezdarba gad¥jumÇ nevaja-

dzïtu attiecinÇt uz visiem darba ¿ïmïjiem ar termi¿uzturï‰anÇs at∫auju LatvijÇ.

11

Divi Satversmes tiesas spriedumi bija saist¥ti ar ieslodz¥juma vietu iek‰ïjÇs kÇrt¥bas no-

teikumiem. Tiesa ar 12. jnija spriedumu atcïla normas Ministru kabineta izdotajos

“Br¥v¥bas at¿em‰anas iestÇÏu iek‰ïjÇs kÇrt¥bas noteikumos”, kas aizliedza pÇrtikas st¥ju-

mus un pienesumus. Spriedums tika pamatots ar neatbilst¥bu augstÇka spïka normat¥vajam

aktam — Latvijas Sodu izpildes kodeksam. Satversmes tiesa atzina, ka kodeksÇ nav ietverts

mïr˙is ‰ÇdÇ veidÇ ierobeÏot sod¥to personu ties¥bas un Ministru kabinets, iek∫aujot ‰o

normu noteikumos, nav pareizi tulkojis kodeksu. ZemÇka spïka normat¥vais akts nevar

papla‰inÇt ierobeÏojumus, kas noteikti augstÇka spïka normat¥vajÇ aktÇ.

22. oktobr¥ Satversmes tiesa izskat¥ja lietu, kuru iesniedza divas personas, apstr¥dot vairÇku

punktu (59.1.6., 66. un 68.) likum¥bu “Izmeklï‰anas cietumu iek‰ïjÇs kÇrt¥bas noteikumos”.

·os noteikumus 2001. gada 9. maijÇ apstiprinÇja Ieslodz¥juma vietu pÇrvaldes priek‰nieks,

pamatojoties uz “Pagaidu noteikumiem par aizdomÇs turïto, apsdzïto, tiesÇjamo un

notiesÇto personu turï‰anas kÇrt¥bu izmeklï‰anas cietumos”, kas 2001. gada 9. maijÇ

apstiprinÇti ar tieslietu ministres r¥kojumu. TÇdïjÇdi nedz apstr¥dïtais akts, nedz Pagaidu

noteikumos paredzïtie ierobeÏojumi nav noteikti ne ar likumu, ne uz likuma pamata.

Tiesa nosprieda, ka noteikumi par person¥gÇ ïdiena (64. punkts) un higiïnas preãu

(66. punkts) novieto‰anu skap¥‰os Çrpus soda izolatora pÇrkÇpj Satversmes 111. pantu, kas

deklarï, ka valsts aizsargÇ cilvïku vesel¥bu un garantï ikvienam nepiecie‰amo medic¥niskÇs

pal¥dz¥bas minimumu. Abi minïtie punkti neatbilst ar¥ tiem Satversmes pantiem, kas nosaka,

ka likumdo‰anas ties¥bas pieder Saeimai (Satversmes 64. pants) un ka valsts aizsargÇ cilvïka

pamatties¥bas saska¿Ç ar Satversmi, likumiem un Latvijai saisto‰ajiem starptautiskajiem

l¥gumiem (Satversmes 89. pants). Noteikumu punkts par papildu sodu, kas var tikt piespriests

apcietinÇtajiem par noteikumu neievïro‰anu, atrodoties soda izolatorÇ (68. punkts), atz¥ts

par neatbilsto‰u Satversmes 64. un 89. pantam. ·ie punkti ir atz¥ti par spïkÇ neeso‰iem no

sprieduma publicï‰anas br¥Ïa. TÇ kÇ ar¥ pÇrïjie noteikumi nav pamatoti ar likumu, bet tikai

ar Tieslietu ministrijas iek‰ïjiem normat¥vajiem aktiem, tie atz¥ti par neatbilsto‰iem

Satversmes pantam, kas nosaka, ka Saeimai pieder likumdo‰anas ties¥bas. Tomïr tiesa ar¥

atzina, ka Satversmes da∫a par cilvïka pamatties¥bÇm ir spïkÇ tikai kop‰ 1998. gada un

situÇcija bez ‰iem noteikumiem btu bijusi vïl sliktÇka. Tika atz¥ts, ka valsts progresï, veicot

likumu un noteikumu saska¿o‰anu ar jaunajiem pantiem par cilvïkties¥bÇm: ar¥ jaunais

KriminÇlprocesa likums bs izmantojams kÇ tiesisks pamats jaunu ieslodz¥juma vietu iek‰ïjo

noteikumu izstrÇdei, ko jau veicot Tieslietu ministrija. TÇlab tiesa nosprieda, ka pÇrejas laikÇ

spïkÇ paliek atlikus¥ noteikumu da∫a, bet no 2003. gada 1. maija tie zaudï spïku piln¥bÇ.

PagÇju‰ajÇ gadÇ tika pie¿emti divi spriedumi par likuma “Par valsts pensijÇm” pÇrejas

noteikumu tiesiskumu. 2002. gada martÇ Satversmes tiesa pasludinÇja savu spriedumu

12

13

lietÇ, kurÇ pieteikumu iesniedza pensionÇri, apstr¥dot ‰o noteikumu 26. punktu, kas

ierobeÏoja strÇdÇjo‰o pensionÇru ties¥bas sa¿emt vecuma pensiju pilnÇ apmïrÇ. Sdz¥bas

iesniedzïji norÇd¥ja, ka ir pÇrkÇpts Satversmes 91. pants (ties¥bas netikt diskriminïtam) un

109. pants (ties¥bas uz sociÇlo nodro‰inÇjumu). Tiesa nosprieda, ka ‰¥ norma neatbilst

samïr¥guma un tiesiskÇs pa∫Çv¥bas principam un ir pretrunÇ ar Satversmes 1. pantu

(demokrÇtijas princips), tÇlab tÇ tika anulïta, tÇlÇk neizskatot atbilst¥bu sdz¥bÇ minï-

tajiem Satversmes pantiem, jo, lai normu uzskat¥tu par prettiesisku, ir pietiekami, ja tÇ

neatbilst kaut vienam Satversmes pantam.

OtrÇ lietÇ pieteikumu iesniedza Valsts cilvïkties¥bu birojs, apstr¥dot likuma “Par valsts

pensijÇm” pÇrejas noteikumu 16. punkta 1. apak‰punktÇ noteiktos pensiju pÇrrï˙ina

ierobeÏojumus atkar¥bÇ no laika perioda, kad iegts darba stÇÏs. VCB apgalvoja, ka ‰Çdi

tiek rad¥ta nevienl¥dz¥ga attieksme pret pensionÇriem: vieniem ir ties¥bas pÇrrï˙inÇt

pensiju, bet citiem — nav, turklÇt pret pensionÇriem tiek pausta at‰˙ir¥ga attieksme

atkar¥bÇ no laika, kad persona aizgÇjusi pensijÇ. Satversmes tiesa nosprieda, ka ‰¥ norma

neatbilst Satversmes 91. pantam (ties¥bas netikt diskriminïtam), tÇlab uzskatÇma par

spïkÇ neeso‰u no tÇs pie¿em‰anas br¥Ïa.

2002. gadÇ Satversmes tiesa pie¿ïma izskat¥‰anai vïl nebiju‰u pretdiskriminÇcijas

lietu, — tika apstr¥dïts Augstskolu likuma 27.4. pants, kas noteic, ka vïlïtos profesora,

asociïtÇ profesora, docenta un administrat¥vos amatus (rektors, prorektors, dekÇns)

augstskolÇs var ie¿emt l¥dz 65 gadu vecumam. Iesniedzïji apstr¥dïja ‰¥s normas atbilst¥bu

Satversmes 91. pantam (ties¥bas netikt diskriminïtam) un 106. pantam (ties¥bas br¥vi

izvïlïties nodarbo‰anos un darbavietu).

Latvijas Valsts cilvïkties¥bu birojs, cilvïkties¥bu jomÇ akt¥vi strÇdÇjo‰a valsts institcija,

informï, ka 2002. gadÇ ir sa¿ïmis 1151 rakstisku sdz¥bu (gandr¥z par 20% vairÇk nekÇ

iepriek‰ïjÇ gadÇ), kÇ ar¥ sniedzis 4150 mutiskas konsultÇcijas. VisvairÇk sdz¥bu bijis par

sociÇli ekonomiskiem jautÇjumiem — ties¥bÇm uz mÇjokli un sociÇlo dro‰¥bu, kÇ ar¥

ties¥bÇm uz taisn¥gu un savlaic¥gu tiesu. Papildus savai l¥dz‰inïjai darb¥bai — individuÇlo

sdz¥bu risinÇ‰anai un cilvïkties¥bu problïmu vïrtï‰anai — VCB ierosinÇja tr¥s lietas par

ties¥bu normu likum¥bu Satversmes tiesÇ, tÇ ievïrojami papla‰inot personu loku, kuras

ietekmï biroja darb¥ba.

VÇrda br¥v¥ba un masu sazi¿as l¥dzek∫i

Galvenie notikumi vÇrda br¥v¥bas jomÇ 2002. gadÇ bija saist¥ti ar valodas ierobeÏoju-

miem komerciÇlajÇs raidstacijÇs; mïÆinÇjumiem noteikt t¥‰as goda un cie¿as aizskar‰anas

13

un neslavas cel‰anas jïdziena ietvarus; diskusijÇm, vai par goda un cie¿as aizskar‰anu un

neslavas cel‰anu piemïrojama kriminÇlatbild¥ba, vai pietiek ar civiltiesisko atbild¥bu.

AktuÇls k∫uva jautÇjums, vai par varas pÇrstÇvja vai citas valsts amatpersonas goda un

cie¿as aizskÇrumu piemïrojams bargÇks sods, ieskaitot reÇlu br¥v¥bas at¿em‰anu, nekÇ

par citu personu goda aizskÇrumu. Bija atsevi‰˙as zi¿as par gad¥jumiem, kad mïÆinÇts

ierobeÏot ÏurnÇlistu darbu.

Noz¥m¥gs vÇrda br¥v¥bas jautÇjums 2002. gadÇ bija br¥va valodas izvïle privÇtajÇ sfïrÇ.

Arvien stiprÇk tika kritizïts Radio un telev¥zijas likuma 19. panta 5. punkts, kas ierobeÏo

citu valodu kÇ valsts valodas lieto‰anu komerciÇlo radiostaciju un telev¥ziju pÇrraidïs,

nosakot, ka sve‰valodas dr¥kst aiz¿emt ne vairÇk kÇ 25% no kopïjÇ pÇrraiÏu laika. 2002.

gada sÇkumÇ mïdiju grupa “Bizness & Baltija”, kam pieder radiostacija “Russkoje Radio”,

turpinÇja iesÇktÇs tiesas prÇvas. “Russkoje Radio” tika sod¥ts par iepriek‰minïtÇs normas

pÇrkÇpumiem. Kad Satversmes tiesa noraid¥ja “Russkoje Radio” 2001. gadÇ iesniegto

sdz¥bu, jo sdz¥bas iesniedzïjs nebija izmantojis vispÇrïjos ties¥bu aizsardz¥bas l¥dzek-

∫us, “Russkoje Radio” vïrsÇs rajona, apgabala un AugstÇkajÇ tiesÇ. 2002. gada apr¥l¥

AugstÇkÇ tiesa noraid¥ja pïdïjo pÇrsdz¥bu. “Russkoje Radio” ¥pa‰nieki nolïma vairs

nesniegt ‰o lietu izskat¥‰anai Satversmes tiesÇ.

12. decembr¥ 24 Saeimas deputÇti no partijas “Par Cilvïkties¥bÇm VienotÇ LatvijÇ”

iesniedza Satversmes tiesÇ sdz¥bu, apstr¥dot to, ka valodas ierobeÏojumi komerciÇlajÇs

raidorganizÇcijÇs atbilst Satversmei (89., 91., 100., 114. pantam), kÇ ar¥ starptautiskajÇm

normÇm, kÇ Eiropas Cilvïkties¥bu Konvencijai (10. un 14. pants) un ANO Starptau-

tiskajam paktam par pilsoniskajÇm un politiskajÇm ties¥bÇm (19. un 27. pants). TÇtad ‰¥

sdz¥ba galvenokÇrt pamatota uz vÇrda br¥v¥bas principu un diskriminÇcijas aizliegumu.

2002. gada beigÇs NacionÇlÇ radio un telev¥zijas padome savÇ kÇrtïjÇ “Latvijas elektro-

nisko sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫u att¥st¥bas nacionÇlajÇ koncepcijÇ 2003.–2005. gadam”,

piesardz¥gi aicinÇja izvïrtït valodu lietojuma ierobeÏojumus privÇtajÇs raidstacijÇs un

pie∫Çva vajadz¥bu izstrÇdÇt likumdo‰anas groz¥jumus. Tomïr l¥dz gada beigÇm ‰is

jautÇjums SaeimÇ tÇlÇk nevirz¥jÇs.

KÇds cits aktuÇls vÇrda br¥v¥bas jautÇjums 2002. gadÇ bija goda un cie¿as aizskar‰anas un

neslavas cel‰anas jïdziena ietvari un interpretÇcija. TurpinÇjÇs prÇva, ko 1999. gadÇ

biju‰ais ekonomikas ministrs Laimonis Strujeviãs ierosinÇja pret laikrakstu “Diena”. TÇs

pamatÇ ir “Dienas” komentïtÇja Aivara Ozoli¿a 1998. gadÇ publicïto komentÇru sïrija,

kuros vi¿‰ norÇd¥ja, ka Strujeviãs ir darbojies Ventspils naftas tranz¥tindustrijas interesïs,

nodarot zaudïjumus valsts budÏetam. 2002. gada 13. februÇr¥ AugstÇkÇs tiesas SenÇts

14

15

atcïla R¥gas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Strujeviãa pras¥ba da∫ïji tika apmierinÇta,

un nost¥ja lietu atkÇrtotai izskat¥‰anai. TurklÇt SenÇts norÇd¥ja: jÇievïro Eiropas Cilvïktie-

s¥bu tiesas prakse, ka attiec¥bÇ uz politi˙iem pie∫aujama pla‰Çka preses kritika un ka zi¿as

ir jÇno‰˙ir no viedok∫a. Tomïr R¥gas apgabaltiesa jnija sÇkumÇ atkal lïma par labu

Strujeviãam, nosakot, ka “Dienai” jÇatsauc godu un cie¿u aizskaro‰Çs zi¿as un jÇmaksÇ

vi¿am 6000 latu liela kompensÇcija. 14. novembr¥ AugstÇkas tiesas SenÇts atstÇja spïkÇ

‰o R¥gas apgabaltiesas spriedumu. “Diena” ir izteikusi nodomu lietu iesniegt Eiropas

Cilvïkties¥bu tiesÇ.

Gada beigÇs tika apspriesti vïl citi aspekti atbild¥bai par goda un cie¿as aizskar‰anu un

neslavas cel‰anu: proti, vai KriminÇllikumÇ tie‰Çm atsevi‰˙i jÇizdala atbild¥ba par varas

pÇrstÇvja un citas valsts amatpersonas goda un cie¿as aizskar‰anu (271. pants) un par

apzinÇtu nepatiesu zi¿u izplat¥‰anu par deputÇta kandidÇtu (91. pants), kÇ ar¥ — vai ir

attaisnojami, ka par ‰iem pÇrkÇpumiem paredzïts bargÇks sods, ieskaitot br¥v¥bas

at¿em‰anu attiec¥gi l¥dz diviem un trim gadiem, kÇ par citu personu ties¥bu aizskÇrumu.

2002. gada jlijÇ premjerministrs Andris Bïrzi¿‰ ldza ÆenerÇlprokuroru izvïrtït “Neatka-

r¥gÇs R¥ta Av¥zes” ÏurnÇlistu Alda Bïrzi¿a, Rituma Rozenberga un Ulda Dreiblata

publikÇcijas, kurÇs premjerministrs tika apsdzïts korupcijÇ saist¥bÇ ar jaunÇs hokeja halles

celtniec¥bu. Lai gan prokuratra lietÇ atrada daÏas KriminÇllikuma 271. panta sastÇva

paz¥mes, ‰ajÇ gad¥jumÇ kriminÇllieta netika ierosinÇta, pamatojoties uz pierÇd¥jumu

trkumu par tie‰u nodomu. Masu informÇcijas l¥dzek∫i negat¥vi vïrtïja premjerministra

A. Bïrzi¿a nodomu saukt rakstu autorus pie kriminÇlatbild¥bas, ap‰aubot, vai lietÇs par

goda un cie¿as aizskar‰anu un neslavas cel‰anu jÇpiemïro kriminÇlatbild¥ba, nevis

civilatbild¥ba, kÇ ar¥ — vai attiec¥bÇ uz varas pÇrstÇvjiem un amatpersonÇm nepiecie‰ama

¥pa‰a norma. Pamatojoties uz KriminÇllikuma 271. pantu par amatpersonu cie¿as un goda

aizskar‰anu pret Aivaru Gardu vïrsÇs ar¥ Latvijas Radio ÆenerÇldirektors Dzintris KolÇts

(skat¥t noda∫u “Ksenofobija, rasu diskriminÇcija, homofobija un naida kurinÇ‰ana”).

Tie‰i pirms vïlï‰anÇm notika skandÇls saist¥bÇ ar apmelojo‰Çm skrejlapÇm, kas bija vïrstas

pret Tautas partiju. Pamatojoties uz KriminÇllikuma 91. pantu, tika arestïts partijas “Latvijas

ce∫‰” biroja darbinieks un izdevniec¥bas pÇrstÇvis. ·¥ lieta izrais¥ja publisku diskusiju par

to, vai parlamentÇrie‰i btu ¥pa‰i aizsargÇjami ar likumu un vai tas ir saska¿Ç ar normÇm,

kas noteic vienl¥dz¥bu likuma priek‰Ç. JuridiskÇs komisijas priek‰sïdïtÇjs “Latvijas ce∫a”

deputÇts Linards Muci¿‰ oktobr¥ iesniedza Saeimai priek‰likumu, ierosinot atcelt

KriminÇllikuma 91. pantu. 17. oktobra Saeimas balsojumÇ ‰is priek‰likums tika noraid¥ts.

Attiec¥bÇ uz praktiskiem ÏurnÇlistu darba ierobeÏojumiem gada sÇkumÇ parÇd¥jÇs zi¿a

par Daugavpils mïru Rihardu Eigimu. 2002. gada 16. martÇ R. Eigima politiskÇs partijas

15

“Latgales gaisma” kongresÇ netika ielaisti ÏurnÇlisti no laikraksta “Diena”, telev¥zijas

“PanorÇmas”, kÇ ar¥ Daugavpils laikraksta “Na‰a Gazeta” un ÏurnÇla “Kapital Latgalii”.

2002. gada janvÇr¥ parÇd¥jÇs informÇcija par uzbrukumu “Neatkar¥gÇs R¥ta Av¥zes”

ÏurnÇlistam Ivaram Åboli¿am. I. Åboli¿‰ pie∫Çva, ka uzbrukuma iemesls varïtu bt saist¥ts

ar vi¿a profesionÇlo darb¥bu. 2002. gada februÇr¥ policija nozieguma sastÇva trkuma dï∫

kriminÇllietu izbeidza.

Ties¥bas uz privÇtÇs un Æimenes dz¥ves neaizskaram¥bu

Pavasar¥ aÏiotÇÏu izrais¥ja Valsts valodas centra nesekm¥gie mïÆinÇjumi papla‰inÇt savas

ties¥bas regulït valodas lieto‰anu privÇtajÇ sfïrÇ. Apr¥∫a vid Valsts valodas centrs

sagatavoja groz¥jumus 2000. gada 22. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 296

“Noteikumi par profesionÇlo un amata pienÇkumu veik‰anai nepiecie‰amo valsts valodas

zinÇ‰anu apjomu un valodas prasmes pÇrbaudes kÇrt¥bu”. ·ie groz¥jumi paredzïja

papildinÇt sarakstu ar privÇtÇ sektora profesijÇm, kurÇs nodarbinÇtajÇm personÇm valsts

valoda jÇzina visaugstÇkajÇ l¥men¥. JaunajÇ sarakstÇ tika iek∫auti pÇrdevïji (veikalos,

kioskos un tirgos), sporta treneri, sporta sacens¥bu tiesne‰i, grÇmatveÏi, bÇrme¿i, oficianti,

frizieri un kosmetologi. Pirms groz¥jumi tika virz¥ti uz Saeimu, tos noraid¥ja Årlietu

ministrija. Dr¥z pïc tam — 24. apr¥l¥ — atlgumu iesniedza ilggadïjÇ Valsts valodas

centra direktore Dzintra Hir‰a.

2002. gada 23. maijÇ tika pie¿emts jaunais “Personu apliecino‰u dokumentu likums”, kas

stÇjÇs spïkÇ 2002. gada 1. jlijÇ. Tas at∫auj pasï ierakst¥t uzvÇrda vïsturisko formu vai

vÇrda un uzvÇrda citas valodas oriÆinÇlformu lat¥¿alfabïtiskajÇ rakst¥bÇ. Taut¥bas ieraksts

pasï vai personas apliec¥bÇ nav obligÇts, bet veicams pïc personas vïlï‰anÇs. 2001. gadÇ

Satversmes tiesa saist¥bÇ ar Mencenas lietu noteica, ka vÇrda oriÆinÇlformas rakst¥‰ana

pases 14. lappusï nepamatoti ierobeÏo ties¥bas uz privÇtÇs dz¥ves neaizskaram¥bu. Tagad

ar Ministru kabineta noteikumiem at∫auts personvÇrda vïsturisko formu vai citas valodas

oriÆinÇlformu rakst¥t pases 4. lappusï.

Eiropas Cilvïkties¥bu tiesÇ iesniegtas vairÇkas sdz¥bas pret Latviju, pamatojoties uz Eiropas

Cilvïkties¥bu konvencijas 8. pantu, kas nosaka ties¥bas uz privÇtÇs un Æimenes dz¥ves

neaizskaram¥bu. Iesniedzïjas ir biju‰o padomju armijas militÇrpersonu Æimenes, kas

zaudïja pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫auju LatvijÇ. 2002. gada martÇ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa

pie¿ïma izskat¥‰anai S∫ivenko lietu pret Latviju — da∫Ç, kas attiecas uz sievu un meitu

(pamatojoties uz ECTK 8., 14. un 5. pantu). Da∫Ç, kas attiecÇs uz v¥ru, biju‰Çs padomju

armijas militÇrpersonu, kur‰, pamatojoties uz Latvijas un Krievijas 1994. gada vieno‰anos

16

17

par karaspïka izve‰anu, zaudïja uzturï‰anÇs at∫auju LatvijÇ, sdz¥ba tika noraid¥ta. Gada

beigÇs S∫ivenko lieta tika izskat¥ta Eiropas Cilvïkties¥bu tiesas lielajÇ palÇtÇ. Da∫ïji pie¿emta

izskat¥‰anai tika ar¥ citas biju‰Çs militÇrpersonas Æimenes iesniegtÇ sdz¥ba — Sisojeva pret

Latviju. ·ajÇ gad¥jumÇ pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫auja LatvijÇ tika anulïta tÇpïc, ka ‰¥s

Æimenes locek∫i bija reÆistrïti kÇ pastÇv¥gie iedz¥votÇji ar¥ KrievijÇ. 2002. gada augustÇ ECT

pie¿ïma izskat¥‰anai pïc bt¥bas vïl vienu l¥dz¥gu lietu, ko iesniedza Ludmila Mitina.

Sp¥dzinÇ‰ana, pazemojo‰a apie‰anÇs un ties¥bu aizsardz¥bas institciju darbinieku dienesta pilnvaru pÇrsnieg‰ana

2002. gadÇ atklÇjÇs vairÇki policijas vardarb¥bas gad¥jumi. Gada sÇkumÇ Bauskas rajona

prokuratra uzrÇd¥ja apsdz¥bu diviem policijas darbiniekiem par dienesta pilnvaru

pÇrsnieg‰anu, kas saist¥ta ar vardarb¥bas lieto‰anu. Bauskas policija sa¿ïma informÇciju,

ka divi policijas inspektori formas tïrpos piekÇvu‰i kÇdu v¥rieti vi¿a pa‰a mÇjÇs

Vecumnieku pagastÇ, un pÇrliecinÇjÇs, ka vi¿am nodar¥ti miesas bojÇjumi. Abi policisti uz

pÇrbaudes laiku tika atstÇdinÇti no darba.

Jnija sÇkumÇ R¥gas rajona tiesÇ, izskatot PrivatizÇcijas aÆentras darbinieces slepkav¥bas

lietu, divi jaunie‰i liecinÇja, ka policijas darbinieki piespiedu‰i vi¿us atz¥ties ‰¥s

slepkav¥bas izdar¥‰anÇ. S.V. aizturï‰anas laikÇ bijis nepilngad¥gs, taãu vi¿a nopratinÇ‰anÇ

nav piedal¥jies advokÇts. Pïc pusotru stundu ilgas pratinÇ‰anas vi¿‰ piekritis atz¥ties

slepkav¥bÇ un ar tiesas lïmumu apcietinÇts uz 28 dienÇm. Kad vi¿‰ no savÇm liec¥bÇm

atteicies, pïc laika ticis atbr¥vots. Policijas darbinieki noliedza vardarb¥bas lieto‰anu, lai

panÇktu atz¥‰anos.

Augusta sÇkumÇ no darba tika atbr¥voti ãetri policijas darbinieki no R¥gas GalvenÇs

policijas pÇrvaldes 2. policijas noda∫as, kurus turïja aizdomÇs par 34 gadus veca v¥rie‰a

piekau‰anu un atstÇ‰anu bez pal¥dz¥bas. Lieta nodota izmeklï‰anai ˛enerÇlprokuratrÇ,

lai noteiktu, vai policijas darb¥ba bijusi par iemeslu v¥rie‰a nÇvei.

Ruden¥ aizturïts un nogÇdÇts R¥gas GalvenÇs policijas pÇrvaldes KriminÇlpolicijas

1. noda∫Ç tika kÇds 42 gadus vecs v¥rietis. Lai panÇktu atz¥‰anos dubultslepkav¥bÇ, vi¿‰

uz trim diennakt¥m ievietots iepriek‰ïjÇs izmeklï‰anas izolatorÇ, kur esot sists, spÇrd¥ts ar

kÇjÇm un pak∫auts psiholoÆiskai vardarb¥bai. Pïc tam v¥rietis atbr¥vots bez jebkÇdiem

policijas paskaidrojumiem. Pïc vi¿a sdz¥bas policija ierosinÇjusi dienesta izmeklï‰anu.

Septembra beigÇs un oktobra sÇkumÇ LatvijÇ otrajÇ viz¥tï ieradÇs Eiropas Padomes

Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰anas komiteja.

17

ReliÆijas br¥v¥ba

2002. gada 30. maijÇ Saeima pie¿ïma Alternat¥vÇ dienesta likumu, kas stÇjÇs spïkÇ 2002.

gada 1. jlijÇ. Likums pie∫auj aizvietot obligÇto militÇro dienestu ar alternat¥vo jeb darba

dienestu tiem jauniesaucamajiem, kuru idejiskÇ pÇrliec¥ba ne∫auj dienït armijÇ.

Alternat¥vÇ dienesta ilgums bs 24 mïne‰i, bet augstskolu beidzïjiem — 18 mïne‰i.

ParastÇ militÇrÇ dienesta ilgums ir 12 mïne‰i. ·is likums atrisinÇs gad¥jumus, kad militÇro

dienestu reliÆiskÇs pÇrliec¥bas dï∫ atsakÇs pild¥t, piemïram, Jehovas liecinieki. Tomïr

saska¿Ç ar Aizsardz¥bas ministrijas sniegto informÇciju l¥dz gada beigÇm alternat¥vajÇ

dienestÇ nebija pieteikusies neviena persona.

ReliÆijas br¥v¥ba saistÇma ar¥ ar iespïjamiem diskriminÇcijas gad¥jumiem. 2002. gada

novembr¥ Satversmes tiesa noraid¥ja R¥gas dievturu draudzes “Austra” iesniegto sdz¥bu,

kurÇ tika apstr¥dïta “ReliÆisko organizÇciju likuma” 6. panta 2. un 3. da∫as atbilst¥ba

Satversmes 99. pantam (reliÆiskÇs pÇrliec¥bas br¥v¥ba) un 91. pantam (vienl¥dz¥ba likuma

priek‰Ç un diskriminÇcijas novïr‰ana). ·¥s normas paredz iespïju valsts un pa‰vald¥bu

skolÇs mÇc¥t krist¥gÇs tic¥bas mÇc¥bu, ja skolÇ ir vismaz 10 skolïni, kas vïlas apgt

attiec¥gÇs konfesijas mÇc¥bu. Sdz¥bas iesniedzïji norÇd¥ja, ka kop‰ ‰Ç likuma stÇ‰anÇs

spïkÇ skolÇs nav at∫auts mÇc¥t tradicionÇlÇs dievturu reliÆijas pÇrstÇvjiem. Satversmes

tiesa nolïma, ka reliÆiskÇ organizÇcija var iesniegt sdz¥bu Satversmes tiesÇ, tomïr nevar

tie‰i pÇrstÇvït indiv¥dus (piemïram, skolïnus), kuru ties¥bas uz vienl¥dz¥bu un ties¥bas uz

reliÆijas br¥v¥bu varïtu bt pÇrkÇptas. Sdz¥ba tika noraid¥ta, atsaucoties uz Satversmes

tiesas likuma 19.2 panta pirmo da∫u, kas nosaka, ka par konstitucionÇlÇs sdz¥bas

priek‰metu var bt vien¥gi tie‰s personas pamatties¥bu aizskÇrums.

Gada beigÇs Jehovas lieciniekus pÇrstÇvo‰Ç sabiedriskÇ organizÇcija “Sargtor¿a biedr¥ba”

vïlïjÇs celt lg‰anu namu Rïzeknï. Pilsïtas dome aicinÇja sabiedr¥bu paust viedokli.

SabiedriskajÇ apsprie‰anÇ 818 cilvïki bija pret ‰Çdas celtnes bvniec¥bu un tikai 12 —

par. Rïzeknes pilsïtas domes Infrastruktras un sabiedriskÇs kÇrt¥bas komiteja nepie‰˙¥ra

bvniec¥bas at∫auju, galavÇrdu lïmuma pie¿em‰anÇ atstÇjot Rïzeknes pilsïtas domei.

Tomïr Tieslietu ministrija pauda, ka celtniec¥bas aizliegums ir attaisnojams tikai divos

gad¥jumos: ja atklÇjas kÇds ar reliÆiju nesaist¥ts atteikuma pamatojums vai ar¥ ja

pa‰vald¥ba uzskata, ka, at∫aujot bvniec¥bu, var izrais¥ties nopietni konflikti starp pilsïtas

iedz¥votÇjiem un Jehovas lieciniekiem.

18

19

ApstÇk∫i ieslodz¥juma vietÇs

Lielais pirmstiesas apcietinÇto skaits, ilgie apcietinÇjuma termi¿i pieaugu‰ajiem un

pÇrbl¥vïtie cietumi ar¥ 2002. gadÇ joprojÇm bija aktuÇla cilvïkties¥bu problïma.

2002. gada 31. decembr¥ Latvijas cietumos atradÇs 8358 ieslodz¥tie, no kuriem 4639 bija

notiesÇti, bet 3719 — atradÇs pirmstiesas apcietinÇjumÇ. ApcietinÇto personu skaits sa-

sniedza rekordu laikÇ pïc neatkar¥bas atg‰anas — 44,6%; attiec¥bÇ uz nepilngad¥gajiem

un sievietïm tas bija attiec¥gi 62% un 55,3%.

Lai gan jau pirms diviem gadiem KriminÇllikumÇ un KriminÇlprocesa kodeksÇ tika

pie¿emti groz¥jumi, kas sekmïja nepilngad¥go likumpÇrkÇpïju lietu ÇtrÇku izskat¥‰anu,

bieÏi vien vi¿iem kÇ dro‰¥bas l¥dzeklis joprojÇm tiek izraudz¥ts apcietinÇjums. LatvijÇ nav

izveidotas patversmes vai izstrÇdÇtas uzraudz¥bas programmas nepilngad¥gajiem

likumpÇrkÇpïjiem, lai nodro‰inÇtu vi¿iem stingru pirmstiesas uzraudz¥bu, tomïr

nepak∫aujot cietuma nelabvïl¥gajai ietekmei.

VairÇkos gad¥jumos ilgais tiesas pasludinÇtÇ sprieduma tulko‰anas laiks krievvalod¥gajiem

notiesÇtajiem ir par iemeslu ievïrojami ilgÇkam apcietinÇjuma termi¿am. Saska¿Ç ar KriminÇl-

procesa kodeksu sprieduma noraksts notiesÇtajam izsniedzams ne vïlÇk kÇ tr¥s dienu laikÇ pïc

tÇ pasludinÇ‰anas. Spriedums stÇjas spïkÇ desmit dienu laikÇ (pÇrsdz¥bas termi¿‰) pïc tÇ

sa¿em‰anas. Ievïrojot pras¥bu, ka rakstveida spriedumam jÇbt valodÇ, kuru prot notiesÇtais, ‰ie

termi¿i tiek bieÏi pÇrkÇpti, bieÏi — pat nesamïr¥gi ilgi. Piemïram, R¥gas apgabaltiesa

pasludinÇja spriedumu 10. apr¥l¥, taãu notiesÇtÇ, kas atradÇs I∫Æuciema sievie‰u cietumÇ, vïl l¥dz

3. decembrim, tÇtad pïc 230 dienÇm, nebija sa¿ïmusi sprieduma tulkojumu krievu valodÇ. TÇ

kÇ spriedums nevarïja stÇties spïkÇ, vi¿a turpinÇja atrasties apcietinÇjumÇ. JÇ¿em vïrÇ, ka uz

apcietinÇtajiem attiecas daudz lielÇki ties¥bu ierobeÏojumi nekÇ uz notiesÇtajiem ieslodz¥tajiem.

VairÇki cietumi, ¥pa‰i izmeklï‰anas noda∫as, bija pÇrpild¥ti. 2002. gadÇ I∫Æuciema sievie‰u

cietuma izmeklï‰anas noda∫as pÇrbl¥vït¥ba sasniedza 150%.

JoprojÇm par problïmu uzskatÇmi cietumu medic¥niskÇs aprpes noÏïlojamie materiÇlie

apstÇk∫i, jo ¥pa‰i CentrÇlcietuma slimn¥cÇ. Kopïjais HIV inficïto skaits cietumos l¥dz

oktobrim jau bija 655 jeb tre‰Ç da∫a no visiem reÆistrïtajiem HIV inficïtajiem valst¥, un

154 ieslodz¥tie bija inficïju‰ies ar HIV v¥rusu, atrodoties cietumÇ.

Septembra vid, mïÆinot izspiest naudu, ãetri ieslodz¥tie CentrÇlcietumÇ nogalinÇja

kameras biedru. Pret vi¿iem ierosinÇta kriminÇllieta par t¥‰u smagu miesas bojÇjumu

19

nodar¥‰anu, kas bijusi par iemeslu cietu‰Ç nÇvei. No neoficiÇliem avotiem zinÇms, ka

vardarb¥ba starp ieslodz¥tajiem CentrÇlcietumÇ nav neparasta parÇd¥ba, tÇpïc jau

1999. gadÇ Eiropas Padomes Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰anas komitejas zi¿ojumÇ tika norÇd¥ts

uz nepiecie‰am¥bu izstrÇdÇt stratïÆiju vardarb¥bas novïr‰anai starp ieslodz¥tajiem visÇ

cietumu sistïmÇ.

2002. gadÇ turpinÇjÇs cietumu demilitarizÇcija, — l¥dz gada beigÇm tikai tr¥s no piec-

padsmit cietumiem apsargÇja obligÇtÇ militÇrÇ dienesta kareivji.

VairÇkos cietumos, ar¥ daÏos CentrÇlcietuma korpusos, turpinÇjÇs remonts. Jaunais

tieslietu ministrs Aivars Aksenoks gada beigÇs pauda neizpratni par noÏïlojamajiem

apstÇk∫iem, kÇdos Brasas cietumÇ tiek turïti nepilngad¥gie apcietinÇtie, un pie¿ïma

lïmumu pÇrvietot 75 nepilngad¥gos uz nesen izremontïtu Mat¥sa cietuma korpusu.

JnijÇ tika veikti groz¥jumi KriminÇlprocesa kodeksÇ. Saska¿Ç ar tiem prokurors un

apsdzïtais var vienoties par pierÇd¥jumu pÇrbaudes neizdar¥‰anu tiesas izmeklï‰anas

laikÇ. L¥dz labojumu pie¿em‰anai, pat ja apsdzïtais atzina savu vainu, lieta tiesÇ bija

jÇizskata, nopratinot visus lieciniekus, un tas vïl vairÇk veicinÇja tiesu noslogot¥bu, kÇ ar¥

paildzinÇja apcietinÇjuma laiku. Izmai¿as, kas stÇjÇs spïkÇ novembr¥, pie‰˙ir prokuroram

ties¥bas izbeigt kriminÇllietu, nosac¥ti atbr¥vojot personu no kriminÇlatbild¥bas. TÇdïjÇdi

tiesa netiek nodarbinÇta ar lietÇm par s¥kiem nodar¥jumiem.

Ruden¥ izveidotÇ starpministriju darba grupa sÇka KriminÇllikuma izvïrtï‰anu, lai

palielinÇtu noziedz¥go nodar¥jumu skaitu, par kuriem var piemïrot sodus, kas nav saist¥ti

ar br¥v¥bas at¿em‰anu. 2002. gada beigÇs Saeima pie¿ïma likumu “Par audzino‰a

rakstura piespiedu l¥dzek∫u piemïro‰anu nepilngad¥gajiem”, paredzot tiem vairÇk ar

br¥v¥bas at¿em‰anu nesaist¥tu sankciju. Vald¥ba apstiprinÇja ProbÇcijas koncepciju un

2003. gada janvÇr¥ pie‰˙¥ra 190 000 latu ProbÇcijas dienesta izveidei.

Novembr¥ pïc groz¥jumiem KriminÇlprocesa kodeksÇ, kas noteic, ka no dienas, kad lieta

sa¿emta tiesÇ, l¥dz lietas izskat¥‰anas pabeig‰anai pirmÇs instances tiesÇ dro‰¥bas l¥dzek∫a

apcietinÇjuma termi¿‰ personai nedr¥kst bt ilgÇks par gadu un se‰iem mïne‰iem, tiesÇm

bija jÇatbr¥vo teju 100 personu, mainot apcietinÇjumu pret citu dro‰¥bas l¥dzekli.

Saeima pie¿ïma ar¥ mazÇk liberÇlus groz¥jumus KriminÇllikumÇ, ierobeÏojot tiesne‰u

pilnvaras. Pirms tam tiesne‰i, pastÇvot vainu m¥kstino‰iem apstÇk∫iem, varïja piemïrot ze-

mÇku sodu, kÇ paredzïts likumÇ, par visiem noziedz¥gajiem nodar¥jumiem, bet tagad —

par kriminÇlpÇrkÇpumiem un mazÇk smagiem noziedz¥giem nodar¥jumiem, bet nevis par

20

smagiem un sevi‰˙i smagiem noziedz¥giem nodar¥jumiem. Labojumi neattiecas uz

sievietïm, pirmo reizi tiesÇjamÇm personÇm un nepilngad¥gajiem. ·Çdi groz¥jumi tika

veikti pïc sabiedr¥bas diskusijÇm, ko sÇka politi˙i un Valsts prezidente, kritizïjot tiesne‰us

par pÇrÇk maigiem sodiem narkod¥leru lietÇs.

2002. gada beigÇs tika publicïts un nodots apsprie‰anai ilgi gaid¥tais KriminÇlprocesa

likuma projekts.

MazÇkumtaut¥bu ties¥bu aizsardz¥ba

2002. gada 30. apr¥l¥ Saeima veica vairÇkus groz¥jumus Satversmï (18., 21., 101. un 104.

pantÇ), kas, iespïjams, varïtu ietekmït mazÇkumtaut¥bu ties¥bas. 18. panta groz¥jumi

nosaka, ka ievïlïtajiem deputÇtiem jÇdod svin¥gs sol¥jums. DeputÇtam ar¥ jÇap¿emas “bt

uztic¥gam Latvijai, stiprinÇt tÇs suverenitÇti un latvie‰u valodu kÇ vien¥go valsts valodu,

aizstÇvït Latviju kÇ neatkar¥gu un demokrÇtisku valsti”. Saeimas KÇrt¥bas rull¥ ietvertÇ

norma, ka “Saeimas darba valoda ir latvie‰u valoda”, nu ir paaugstinÇta konstitucionÇlÇ

l¥men¥, iek∫aujot to Satversmes 21. pantÇ. SavukÇrt Satversmes 101. pants tika papildinÇts

ar nosac¥jumu, ka “Pa‰vald¥bas ievïlï pilnties¥gi Latvijas pilso¿i. Pa‰vald¥bu darba valoda

ir latvie‰u valoda”. Satversmes 104. pants tagad skan ‰Çdi: “Ikvienam ir ties¥bas likumÇ

paredzïtajÇ veidÇ vïrsties valsts un pa‰vald¥bu iestÇdïs ar iesniegumiem un sa¿emt

atbildi pïc bt¥bas. Ikvienam ir ties¥bas sa¿emt atbildi latvie‰u valodÇ.”

Tas, kÇ ‰ie groz¥jumi ietekmïs mazÇkumtaut¥bu ties¥bas, galvenokÇrt ir atkar¥gs no to

piemïro‰anas. SareÏÆ¥jumi varïtu rasties, piemïram, ja sol¥jums stiprinÇt latvie‰u valodu

kÇ vien¥go valsts valodu tiktu interpretïts tÇ, ka deputÇts nedr¥kst iesniegt likumu

groz¥jumus ar mïr˙i stiprinÇt mazÇkumtaut¥bu valodu statusu. 101. pants nostiprina

konstitucionÇlÇ l¥men¥ pa‰reizïjo situÇciju, kad pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs var piedal¥ties tikai

pilso¿i (skat¥t noda∫u “Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas”).

Darb¥bu turpinÇja Valsts valodas centrs, kura ilggadïjÇ vad¥tÇja Dzintra Hir‰a 2002. gadÇ

atstÇja amatu. Tagad centra vad¥tÇjs ir biju‰ais Dzintras Hir‰as vietnieks Agris Timu‰ka.

·ajÇ centrÇ strÇdÇ 14 valodas inspektori, kuru pienÇkumos ir visÇ Latvijas teritorijÇ

pÇrbaud¥t, vai netiek pÇrkÇpts Valsts valodas likums un noteikumi. Inspektori var uzlikt

naudas sodus, un 2002. gadÇ ‰Çdi tika sod¥ta 421 persona, — lielÇkoties gad¥jumos, kad

valsts valoda netika lietota, veicot profesionÇlos pienÇkumus, kÇ ar¥ ja importïto preãu

anotÇcijÇm un preãu z¥mïm nebija pievienots tulkojums latvie‰u valodÇ vai tas bija

nepiln¥gs un k∫dains. 2002. gada decembr¥ masu sazi¿as l¥dzek∫os parÇd¥jÇs informÇcija

par valodas pÇrbaudi Rïzeknes slimn¥cÇ. IzrÇd¥jÇs, ka tur lielÇkÇ da∫a darbinieku neprot

21

valsts valodu likumÇ noteiktajÇ pakÇpï, un vi¿iem esot noteikts termi¿‰, l¥dz kuram

jÇnokÇrto valodas pÇrbaude vajadz¥gajÇ (tre‰ajÇ) pakÇpï.

CitÇ gad¥jumÇ, kas ar¥ skar valodas jomu, Salaspils vidusskolas bioloÆijas skolotÇja

ierosinÇja civillietu par atbr¥vo‰anu no darba nepietiekamas valsts valodas prasmes dï∫.

2002. gada 22. novembr¥ R¥gas rajona tiesa nosprieda: tÇ kÇ skolotÇjas 3. l¥me¿a valsts

valodas sertifikÇts nav anulïts, nav ar¥ tiesiska pamata ap‰aub¥t vi¿as valodas prasmi un

skolotÇja jÇatjauno darbÇ. Tiesa noraid¥ja vi¿as pras¥bu pïc atl¥dz¥bas par darba piespiedu

kavïjumu, norÇdot, ka neesot skaidrs, vai skolotÇja pïc atlai‰anas ir sa¿ïmusi

bezdarbnieces pabalstu vai ne, tÇlab nevarot lemt par ‰o jautÇjumu. SkolotÇja ir atjaunota

darbÇ, bet gan skola, gan skolotÇja pÇrsdzïja tiesas spriedumu.

2002. gadÇ pieauga sabiedr¥bas un politiskÇ interese par izgl¥t¥bas reformu un vidusskolu

pÇreju uz mÇc¥bÇm valsts valodÇ, kas paredzïta 2004. gadÇ. Lai gan Izgl¥t¥bas un zinÇtnes

ministrija izstrÇdÇ stundu plÇnu skolÇm, kuras savÇ darbÇ izmanto mazÇkumtaut¥bu

izgl¥t¥bas programmu vidusskolÇm, ‰¥s jomas novïrotÇji ap‰auba ministrijas izteikto

apgalvojumu, ka programmas ietvaros bs iespïjams 30–40% mÇc¥bu stundu laika strÇdÇt

mazÇkumtaut¥bu valodÇs. Visi obligÇtie priek‰meti tiks mÇc¥ti tikai latviski. Vien¥gais

iz¿ïmums bs sve‰valodu stundas. Tikai izvïles mÇc¥bu priek‰metus bs iespïjams da∫ïji

apgt citÇs valodÇs. Uztraukumu rad¥ju‰i ne tikai reformas mïr˙i, bet ar¥ iespïjam¥ba, ka

daudzas skolas nebs gatavas 2004. gadÇ uzsÇkt mÇc¥bas pïc ‰¥s programmas. Sabiedr¥bÇ

mazÇk kritizïts ir bilingvÇlÇs izgl¥t¥bas plÇns pamatskolÇm, kas paredz pakÇpenisku pÇreju

uz arvien lielÇku mÇc¥bu priek‰metu skaitu latvie‰u valodÇ.

Vïl viens ∫oti svar¥gs jautÇjums mazÇkumtaut¥bu jomÇ ir neratificïtÇ Eiropas Padomes

VispÇrïjÇ konvencija par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu, kuru Latvija parakst¥ja 1995. gadÇ.

Priek‰likumi ratificït konvenciju iesniegti ãetras reizes un vienmïr noraid¥ti. Tomïr vairÇku

partiju pÇrstÇvji izteica savu viedokli ‰ajÇ jautÇjumÇ pirms Saeimas vïlï‰anÇm 2002. gada

ruden¥, pauÏot zinÇmas cer¥bas, ka jaunÇ Saeima varïtu beidzot ratificït konvenciju.

EtniskÇs integrÇcijas jomÇ bija ar¥ pozit¥vÇki pavïrsieni. Vald¥ba turpinÇja ¥stenot valsts

programmu “Sabiedr¥bas integrÇcija LatvijÇ”, kuras mïr˙is ir veicinÇt sabiedr¥bas

saliedït¥bu, l¥dzdal¥bu un nacionÇlo saska¿u. Sabiedr¥bas integrÇcijas fonds (SIF), kas ir

atbild¥gs par finansïjuma sadal¥jumu integrÇcijas projektiem, 2002. gadÇ nolïma atbalst¥t

120 projektus 310 000 latu apmïrÇ. EtniskÇs integrÇcijas projektiem tika pie‰˙irti 190 000

latu. Kopïjo SIF budÏetu veido valsts un ES Phare programmas l¥dzek∫i, kur Phare

ieguld¥jums ir 60 000 latu. (Papildus ‰im ES Phare finansïjumam SIF sa¿ïma ar¥ Phare

l¥dzek∫us tehniskÇs pal¥dz¥bas formÇ.) Projekti tika izraudz¥ti konkursa kÇrt¥bÇ konkrïtÇs

22

jomÇs: tÇdÇs kÇ latvie‰u valodas kursu nodro‰inÇ‰ana personÇm, kuras vïlas

naturalizïties, sabiedr¥bas integrÇcijas procesa izpïte, etniskÇs integrÇcijas projekti NVO

sektorÇ, skolïnu apmai¿a un skolu sadarb¥bas programmas, atbalsta programmas

nacionÇlajÇm kultras biedr¥bÇm un apvien¥bÇm, mïdiju programmas, kuru mïr˙is ir

veicinÇt saliedïtas sabiedr¥bas veido‰anos. 2003. gadÇ SIF finansïjums ievïrojami

palielinÇsies — Çrvalstu finansïjuma da∫a (ieskaitot tehnisko pal¥dz¥bu) sasniegs 1 400

000 latu, savukÇrt no valsts budÏeta tiks atvïlïti 600 000 latu.

VairÇk nekÇ 10 000 cilvïku no daÏÇdÇm mïr˙grupÇm, lielÇkoties skolotÇji, apmeklïja

Latvie‰u valodas apguves valsts programmas latvie‰u valodas kursus, un apmïram 1700

cilvïku mÇc¥jÇs valodas apguves metodoloÆijas kursos. Ar Phare finansiÇlo atbalstu tika

izstrÇdÇti jauni bezmaksas bilingvÇlie mÇc¥bu materiÇli un grÇmatas. 2002. gadÇ tika

sÇkta ar¥ jauna, interesanta programma — latvie‰u valodas mÇc¥‰ana krieviski runÇjo‰o

skolïnu vecÇkiem.

Iespïjams, noz¥m¥gÇkais valsts l¥me¿a notikums mazÇkumtaut¥bu ties¥bu aizsardz¥bas un

sabiedr¥bas integrÇcijas jomÇ bija ¥pa‰o uzdevumu ministra poste¿a sabiedr¥bas

integrÇcijas lietÇs izveide. 2002. gada 21. novembr¥ Saeima ‰ajÇ amatÇ apstiprinÇja

ilggadïjo nevalstiskas organizÇcijas — Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centra —

direktoru Nilu MuiÏnieku. 2003. gadÇ vald¥ba ministrijas izveidei pie‰˙¥ra 420 000 latu,

plÇnojot, ka tajÇ strÇdÇs 21 darbinieks. Papildu finansïjums vairÇk nekÇ 500 000 latu

apmïrÇ nÇk no ES Phare/Access projekta finansïm, kas iepriek‰ bija ¥pa‰o uzdevuma

ministra valsts reformu lietÇs pÇrraudz¥bÇ. IntegrÇcijas ministrija izveidota uz Sabiedr¥bas

integrÇcijas departamenta, kas agrÇk bija Tieslietu ministrijas pak∫aut¥bÇ, un NacionÇlo

minoritÇ‰u lietu departamenta, kas iepriek‰ bija NaturalizÇcijas pÇrvaldes struktrvien¥ba,

bÇzes. Papildus sabiedr¥bas integrÇcijas jautÇjumu risinÇ‰anai ministrija pÇrraudz¥s

Eiropas Savien¥bas direkt¥vas par rasu vienl¥dz¥bu ievie‰anu. Pïc stÇ‰anÇs amatÇ ministrs

pazi¿oja, ka vïlas uzlabot dialogu ar minoritÇtïm, tÇdï∫ tiks izveidota konsultat¥vÇ

padome 15 cilvïku sastÇvÇ, kas atrad¥sies ministrijas sekretariÇta pak∫aut¥bÇ. Ministrs bija

ar¥ pirmais vald¥bas pÇrstÇvis, kas atklÇti aicinÇja ratificït VispÇrïjo konvenciju par

mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu.

Pilson¥ba

No 1995. gada, kad LatvijÇ tika uzsÇkta naturalizÇcija, l¥dz 2002. gada beigÇm naturali-

zÇcijas kÇrt¥bÇ Latvijas pilson¥bu bija ieguvu‰i apmïram 59 000 iedz¥votÇju. Taãu

joprojÇm apmïram 505 000 jeb 22% valsts pastÇv¥go iedz¥votÇju ir nepilso¿i. Lai gan

pirmajos 4–5 gada mïne‰os iesniegto naturalizÇcijas pieteikumu skaits pieauga

23

sal¥dzinÇjumÇ ar iesniegumu skaitu iepriek‰ïjo divu gadu pirmajÇ pusï, vïlÇk tas strauji

samazinÇjÇs, un 2002. gada jlijÇ iesniegto pieteikumu skaits jau bija viszemÇkais kop‰

1998. gada, kad tika atcelta pilson¥bas logu sistïma. KopÇ pagÇju‰ajÇ gadÇ bija iesniegti

8370 pieteikumi, un tas ir daudz mazÇk nekÇ 1999. gadÇ (15 183) un 2000. gadÇ

(10 692), kad iesniegumu skaits bija vislielÇkais.

Bïrnus, kuri dzimu‰i LatvijÇ pïc 1991. gada 21. augusta, var atz¥t par Latvijas pilso¿iem

bez naturalizÇcijas, tÇpïc baÏas izraisa fakts, ka no gandr¥z 20 000 bïrnu, kam ir ties¥bas

sa¿emt Latvijas pilson¥bu automÇtiski, l¥dz 2002. gada decembra beigÇm pilson¥bÇ

reÆistrïti bija tikai 995 un bija sa¿emti 1011 pieteikumi. Tas varïtu norÇd¥t uz motivÇcijas

vai informÇcijas, vai abu ‰o faktoru trkumu reizï.

2002. gadÇ vald¥ba veica l¥dz ‰im nebiju‰us naturalizÇcijas veicinÇ‰anas pasÇkumus.

FebruÇra vid beidzÇs kampa¿a sabiedr¥bas informï‰anai un izpratnes veicinÇ‰anai par

pilson¥bu. To ierosinÇja un vad¥ja NaturalizÇcijas pÇrvalde un EDSO misija LatvijÇ (l¥dz tÇs

slïg‰anai 2001. gada decembr¥), kÇ ar¥ ANO Att¥st¥bas programma LatvijÇ, izmantojot

starptautisko donoru l¥dzek∫us. Kampa¿a galvenokÇrt pievïrsÇs informÇcijai un reklÇmÇm

mïdijos, tÇ ietvïra ar¥ informat¥vo bukletu nost¥‰anu tie‰i adresÇtiem un ¥slaic¥gi uzstÇd¥tÇs

informat¥vÇs teltis. Papildus darbojÇs bezmaksas tÇlru¿a numurs NaturalizÇcijas pÇrvaldï, kÇ

ar¥ mÇjas lapa internetÇ. Pirmie kampa¿as rezultÇti iez¥mïja tikai ¥slaic¥gu labvïl¥gu iespaidu

uz naturalizÇcijas pieteikumu skaitu pirmajos trijos 2002. gada mïne‰os. ·¥ kampa¿a bija

viens no retajiem gad¥jumiem, kad valsts demonstrï centienus uzrunÇt pla‰o nepilso¿u loku.

TÇs ietekmi, iespïjams, mazinÇja nacionÇlistiski noska¿oto politi˙u opoz¥cija un pÇrmetumi

korupcijÇ daÏiem NaturalizÇcijas pÇrvaldes darbiniekiem. SÇkot ar maiju, kampa¿as efekts

mazinÇjÇs, bet gada beigÇs iesniegumu skaits bija mazÇks nekÇ jebkad.

Pirmoreiz izteiktie vald¥bas locek∫u — nesen apstiprinÇtÇ integrÇcijas ministra un savÇ

zi¿Ç ar¥ Çrlietu ministres — pazi¿ojumi, aicinot nepilso¿us naturalizïties, varïtu bt z¥me,

ka vald¥bas attieksme pret ‰o jautÇjumu k∫s labvïl¥gÇka. No otras puses, ar¥ apstÇklis, ka

nepilso¿iem trkst motivÇcijas naturalizïties, uzskatÇms par problïmu, kuras risinÇ‰anu

¥pa‰i neveicina opoz¥cijas partiju aicinÇjumi pie‰˙irt nepilso¿iem Latvijas pilson¥bu

automÇtiski. 2002. gada decembr¥ Latvijai izteiktais uzaicinÇjums k∫t par ES dal¥bvalsti

varïtu netie‰i ietekmït Latvijas valsts vad¥tÇju politisko gribu mazinÇt nepilso¿u skaitu, kÇ

ar¥ k∫t par vïl vienu iemeslu, lai naturalizïtos ekonomiski akt¥vie nepilso¿i.

2002. gadÇ Saeimas komisijÇm tika nodots Eiropas Padomes Konvencijas par pilson¥bu

ratifikÇcijas likumprojekts, ko Ministru kabinets parakst¥ja 2001. gada maijÇ. Taãu, gadam

beidzoties, tas nebija nonÇcis pat l¥dz pirmajam las¥jumam SaeimÇ.

24

Ksenofobija, rasu diskriminÇcija, homofobija un naida kurinÇ‰ana

Latvie‰u un krievu ekstrïmisti turpinÇja darboties un izplat¥t propagandu, taãu saskÇrÇs ar

ties¥bu aizsardz¥bas iestÇÏu reakciju. 2001. gada janvÇr¥ Guntaram Landmanim piesprieda

asto¿u mïne‰u cietumsodu par nacionÇlÇ naida kurinÇ‰anu vi¿a izdotajÇ klaji antisem¥tis-

kajÇ bi∫etenÇ “Patriots”. 11. novembr¥ Kurzemes apgabaltiesas KriminÇllietu tiesu kolïÆija

izskat¥ja lietu apelÇcijas kÇrt¥bÇ un atstÇja spïkÇ atzinumu, ka G. Landmanis ir vain¥gs

saska¿Ç ar KriminÇllikuma 78. panta 1. da∫u (nacionÇlÇ vai rasu naida kurinÇ‰ana), kÇ ar¥

palielinÇja soda termi¿u l¥dz vienam gadam, vienlaikus m¥kstinot spriedumu, nosakot soda

izpildi nosac¥ti. Tiesa ar¥ nosprieda, ka G. Landmanim jÇsamaksÇ kompensÇcija 600 latu

apjomÇ. TÇ bija pirmÇ reize, kad LatvijÇ kÇdu notiesÇ pïc ‰¥ KriminÇllikuma panta.

Izdevïjs Aivars Garda turpinÇja akt¥vi darboties, 2002. gada sÇkumÇ izdodot jaunu av¥zi

“DDD” (“DeokupÇcija, DekolonizÇcija, Debo∫‰evizÇcija”) un rakstu krÇjumu “Homo-

seksuÇlisms — cilvïces negods un posts”. A. Gardas priek‰vÇrds ‰ai grÇmatai bija iemesls

kriminÇllietai par goda un cie¿as aizskar‰anu. Latvijas Radio ÆenerÇldirektors Dzintris KolÇts,

par kuru A. Garda izteicÇs, ka vi¿am esot “piepidarotas smadzenes” un vi¿‰ uzskatÇms par

“civilokupantu un pederastu kvïlu aizstÇvi”, iesniedza sdz¥bu ˛enerÇlprokuratrÇ, kura to

pÇrst¥ja Dro‰¥bas policijai. TÇ ierosinÇja lietu pïc KriminÇllikuma 271. panta par valsts

amatpersonas goda un cie¿as aizskar‰anu, kas draud ar nopietnu sankciju — pat cietumsodu.

LielÇkÇs neonacistiskÇs organizÇcijas LatvijÇ — Krievu nacionÇlÇs vienot¥bas (KNV) —

akt¥visti 2002. gada sÇkumÇ pievïrsa sev ties¥bu aizsardz¥bas iestÇÏu uzman¥bu, kÇ ar¥

centÇs iegt politisku ietekmi. Apr¥l¥, kad av¥zes “Novij Porjadok” otrajÇ numurÇ parÇd¥jÇs

antisem¥tisks raksts, kas noliedza holokaustu, kÇ ar¥ bija publicïta Kala‰¿ikova automÇta

salik‰anas instrukcija, Dro‰¥bas policija sÇka izmeklï‰anu pret KNV par iespïjamo

nacionÇlÇ naida kurinÇ‰anu. MaijÇ KNV pÇr¿ïma reÆistrïto Latvijas NacionÇli

demokrÇtisko partiju (LNDP) un ievïlïja KNV vad¥tÇju nepilsoni Jevge¿iju Osipovu par

partijas priek‰sïdïtÇju. L¥dz ‰im LNDP bija ∫oti neliels, labïjs populistisks grupïjums, kura

l¥deris Armands MÇli¿‰ piesaist¥ja masu sazi¿as l¥dzek∫u uzman¥bu 1997. gadÇ,

˙engÇdams “krievu–Ï¥du plutokrÇtus” un homoseksuÇlistus. 2002. gada 30. maijÇ

Kurzemes apgabaltiesa notiesÇja 15 jaunie‰u grupu, ieskaitot tr¥s KNV biedrus, par

bru¿otu laup¥‰anu un nelegÇlu ieroãu glabÇ‰anu. KNV biedri sa¿ïma bargÇkus sodus

nekÇ citi — br¥v¥bas at¿em‰anu uz 6 gadiem un 10 mïne‰iem, 5 gadiem un 3,5 gadiem.

Tiesa ar¥ uzdeva prokuratrai veikt rp¥gu izmeklï‰anu par KNV l¥dera Jevge¿ija Osipova

iespïjamo saist¥bu ar ‰iem noziegumiem. 13. jlijÇ LiepÇjas policija uz ¥su br¥di aizturïja

ãetrus LNDP biedrus, ar¥ J. Osipovu, kuri bija plÇnoju‰i nesankcionïtu demonstrÇciju, un

konfiscïja vi¿u ma‰¥nÇ atrastos partijas materiÇlus.

25

21. jnijÇ Latvijas varas iestÇdes uz Krieviju izraid¥ja Sergeju Soloveju un Maksimu

Îurkinu — pïdïjos divus Krievijas nacionÇlbo∫‰evikus, kas nelegÇli iebrauca LatvijÇ un

2000. gada 17. novembr¥ draudïja uzspridzinÇt Sv. Pïtera bazn¥cas torni. VairÇkus citus

Krievijas NBP akt¥vistus pïc izciestÇ cietumsoda izraid¥ja jau agrÇk.

Gada beigÇs aktivizïjÇs Vladimira Linderma¿a vad¥tÇ nacionÇlbo∫‰eviku sabiedriskÇ organizÇ-

cija “Pobeda”. Novembra sÇkumÇ V. Lindermanis pievïrsa sev uzman¥bu demonstrÇcijÇ pie

R¥gas domes par DÏohara Dudajeva ielas pÇrdïvï‰anu, vicinot plÇksn¥ti ar ielas nosaukumu,

kuru, pïc pa‰a vÇrdiem, vi¿‰ bija nozadzis no mÇjas. SavukÇrt Dro‰¥bas policija piepras¥ja

Uz¿ïmumu reÆistra viedokli par “Pobedas” darb¥bas beig‰anu, pamatojoties uz to, ka organi-

zÇcijas biedri neievïro tÇs stattus. Uz¿ïmumu reÆistrs piekrita un aicinÇja Iek‰lietu ministriju

iesniegt pieteikumu par lietas izskat¥‰anu. 20. novembr¥ Dro‰¥bas policija veica krat¥‰anu

ãetrÇs vietÇs R¥gÇ, ieskaitot organizÇcijas “Pobeda” biroju, V. Linderma¿a un “Pobedas” valdes

locekles O. Morozovas mÇjas, kÇ ar¥ organizÇcijas biroju Daugavpil¥. Tika atrasti pieci kilo-

grami trotila, ieroãi, mun¥cija un skrejlapas ar draudiem politi˙iem. Septi¿as personas tika

arestïtas R¥gÇ un viena — Daugavpil¥. âetri cilvïki tika atbr¥voti pret parakstu par dz¥vesvietas

nemain¥‰anu, bet pÇrïjie palika apcietinÇjumÇ. Pats V. Lindermanis tajÇ laikÇ atradÇs KrievijÇ

un vïroja Krievijas NacionÇlbo∫‰eviku partijas l¥dera πimonova tiesu. V. Lindermanis ar¥ esot

iesaist¥jies Krievijas NacionÇlbo∫‰eviku partijas vad¥bÇ, kamïr πimonovs tajÇ nevar darboties.

K∫uva zinÇms, ka V. Lindermanis ir ticies ar Krievijas domes deputÇtiem, lai lgtu vi¿u neizrai-

d¥t no ‰¥s valsts. 2. decembr¥ tika ierosinÇtas kriminÇllietas pret Olgu Morozovu, Artru Petrovu

un Raimondu Krumgoltu par aicinÇ‰anu uz vardarb¥gu valsts varas gÇ‰anu, kÇ ar¥ neat∫autu

sprÇgstvielu glabÇ‰anu. 3. decembr¥ R¥gas pilsïtas Zieme∫u rajona prokurors uzrÇd¥ja tÇdu pa‰u

apsdz¥bu V. Lindermanim. Tiek gatavoti dokumenti, lai uzsÇktu apsdzïtÇ starptautisku me-

klï‰anu. 5. decembr¥ iek‰lietu ministrs MÇris Gulbis sa¿ïma V. Linderma¿a vïstuli, kurÇ

apgalvots, ka materiÇli, ko Dro‰¥bas policija atrada krat¥‰anas laikÇ, nav tur biju‰i iepriek‰.

Papildus ‰¥m pretïju uzskatu ekstrïmistu aktivitÇtïm vïlï‰anu kampa¿as laikÇ parÇd¥jÇs

daÏas uztrauco‰as ksenofobijas paz¥mes. Jnija beigÇs izvïrtÇs diskusija par jauna politis-

kÇ spïka — Br¥v¥bas partijas — rasistisko priek‰vïlï‰anu reklÇmu. SkrejlapÇs un telev¥zijas

reklÇmÇ bija redzami tum‰Çdaini v¥rie‰i Latvijas armijas formas tïrpos pie Br¥v¥bas

pieminek∫a un pïc tam apkampjot meiteni latvie‰u tautas tïrpÇ, bet papildino‰ais teksts

skanïja: “·odien Latvijas sargs — varbt r¥t Tavs znots?” Konteksts norÇd¥ja uz iespïjamo

ekonomisko imigrantu piepldumu LatvijÇ pïc iestÇ‰anÇs Eiropas Savien¥bÇ. Lai ar¥ ties¥bu

aizsardz¥bas iestÇdes nekonstatïja naida kurinÇ‰anas sastÇvu, Latvijas Telev¥zijas vad¥ba

atteicÇs pÇrraid¥t ‰o reklÇmu, apgalvojot, ka tÇ ir pretrunÇ ar Radio un telev¥zijas likuma 17.

panta 3. da∫as 3. punktu, kurÇ noteikts, ka raid¥jumi nedr¥kst ietvert “musinÇjumu uz nacio-

nÇlo, rasu, dzimumu vai reliÆisko naidu, uz nacionÇlÇ goda un cie¿as pazemo‰anu”.

26

Telev¥zijas reklÇmas dal¥bnieki, divi melnÇdaini mzi˙i no grupas “Los Amigos”,

apgalvoja, ka filmïjoties nav zinÇju‰i reklÇmas saturu, un iesniedza tiesÇ pras¥bu pret

Br¥v¥bas partiju. 2. decembr¥ R¥gas apgabaltiesa atzina, ka reklÇma ir godu un cie¿u

aizskaro‰a un nosprieda, ka Br¥v¥bas partijai jÇmaksÇ par atvaino‰anÇs pÇrraid¥‰anu

Latvijas Telev¥zijÇ visizdev¥gÇkajÇ laikÇ, kÇ ar¥ jÇnosta pa pastu Latvijas iedz¥votÇjiem

180 000 atvaino‰anÇs vïstu∫u. Partijai turklÇt bija jÇkompensï abiem mzi˙iem morÇlais

kaitïjums 3000 latu apmïrÇ un tiesas izdevumi — 150 latu.

MazÇk paman¥ta tika Jura Îurav∫ova vad¥tÇs SociÇldemokrÇtiskÇs labklÇj¥bas partija

izplat¥tÇ ksenofobiskÇ, pret Eiropas Savien¥bu vïrstÇ reklÇma — karikatra, kurÇ attïlots

melnÇdains v¥rietis un sieviete latvie‰u tautastïrpÇ. Ne Br¥v¥bas partija, ne SociÇlde-

mokrÇtiskÇ labklÇj¥bas partija neieguva balsu skaitu, kas nepiecie‰ams, lai iek∫tu SaeimÇ.

Pirmo reizi LatvijÇ parÇd¥jÇs informÇcija par konkrïtu uzbrukumu Çrzemniekam vi¿a Çdas

krÇsas dï∫. Atgad¥jums notika Vecr¥gÇ. Ar ˙ïdïm bru¿oto uzbrucïju grupa izkliedza

rasistiskas piez¥mes. TÇ kÇ cietu‰ais pïc notikuma neiesniedza pieteikumu policijÇ, iz-

meklï‰ana ‰ajÇ lietÇ nav bijusi iespïjama.

Kara noziegumi un noziegumi pret cilvïci

2002. gadÇ turpinÇjÇs tiesas procesi pret kara noziegumos un noziegumos pret cilvïci (geno-

c¥dÇ) apsdzïtajiem. Netika ierosinÇta neviena jauna lieta pret nacistu kara noziegumos aizdo-

mÇs turïtÇm personÇm. Izrais¥ja diskusijas, taãu neguva atsauc¥bu un palika bez rezultÇtiem

V¥zentÇla Jeruzalemes centra direktora Efraima Zurofa aicinÇjums “PïdïjÇ iespïja”, kurÇ tika

sol¥ts 10 000 ASV dolÇru par tÇdu informÇciju, uz kuras pamata varïtu ierosinÇt lietu pret

iespïjamiem nacistu kara noziedzniekiem. Lai gan divi iepriek‰ apsdzïtie kara noziedznieki

(KonrÇds Kalïjs un KÇrlis Ozols) jau ir miru‰i, ̨ enerÇlprokuratras TotalitÇro reÏ¥mu noziegumu

izmeklï‰anas noda∫a ir iesniegusi labojumus jaunajam KriminÇlprocesa kodeksam, nosakot

veidu, kÇ turpinÇt lietu pïc apsdzïto nÇves. ·obr¥d likums paredz, ka lietas par ‰Çdiem

noziegumiem jÇturpina ar¥ apsdzïtÇ nÇves gad¥jumÇ, bet nenosaka, kÇ ‰is process jÇveic.

Par kara noziegumiem tika tiesÇts Vasilijs Kononovs. Vi¿‰ ir apsdzïts Mazo Batu sÇdÏas

civiliedz¥votÇju nogalinÇ‰anÇ. V. Kononovs tika sod¥ts ar br¥v¥bas at¿em‰anu, taãu 2000.

gadÇ vi¿u atbr¥voja, lai lietÇ veiktu tÇlÇku izmeklï‰anu un precizï‰anu. 2002. gada maijÇ

Latgales apgabaltiesa Rïzeknï atkal sÇka izskat¥t kriminÇllietu par apsdz¥bu kara

noziegumos. Lieta nok∫uva ne tikai Latvijas sabiedr¥bas uzman¥bas lokÇ, bet ar¥ guva

atbalsi KrievijÇ: oficiÇlas Krievijas aprindas izteica pazi¿ojumus, pie Latvijas vïstniec¥bas

MaskavÇ notika demonstrÇcijas.

27

Apsdz¥ba noziegumos pret cilvïci tika uzrÇd¥ta ar¥ amatpersonÇm, kas piedal¥jÇs Latvijas

iedz¥votÇju izst¥‰anÇ 1941. un 1949. gadÇ. Lietas balst¥jÇs uz TotalitÇro reÏ¥mu nozie-

gumu izmeklï‰anas komisijas informÇciju. Gadu gaitÇ ‰ajÇ sakarÇ ierosinÇtas vismaz 9

lietas. NotiesÇtais Noviks ir miris ieslodz¥juma vietÇ, Savenko — izcietis piespriesto sodu,

savukÇrt Kirsanovs miris psihoneiroloÆiskajÇ slimn¥cÇ pirms tiesas sïdes. Citi apsdzïtie

gaida tiesas spriedumu. Gada laikÇ daÏÇs lietÇs notika jauni pavïrsieni. MartÇ R¥gas

apgabaltiesa sliktÇ vesel¥bas stÇvok∫a dï∫ atbr¥voja Mihailu Farbtuhu, kur‰ 2000. gada 17.

maijÇ bija notiesÇts ar br¥v¥bas at¿em‰anu uz pieciem gadiem par genoc¥du pret

iedz¥votÇjiem, kas veikts, 1941. gadÇ parakstot izst¥‰anas pavïles 31 Æimenei. 2002.

gada februÇr¥ Kurzemes apgabaltiesa atlika Nikolaja Tesa lietu. N. Tess bija apsdzïts

noziegumos pret cilvïci un genoc¥dÇ pïc KriminÇllikuma 68.1. panta par izst¥‰anas

pavï∫u parakst¥‰anu 138 cilvïkiem 1949. gadÇ. Lietas izskat¥‰anu atlika, jo apsdzïtais

vïrsÇs Satversmes tiesÇ, apgalvojot, ka KriminÇllikuma panti neatbilst starptautiskajÇm

ties¥bu normÇm. Kop‰ 2002. gada jnija tiesai nodota Nikolaja Larionova lieta. Vi¿‰

apsdzïts par piedal¥‰anos 1949. gada izst¥‰anÇ. Lietas izskat¥‰anu vairÇkas reizes atlika

apsdzïtÇ sliktÇs vesel¥bas dï∫. Process turpinÇjÇs visu 2002. gada decembri, kad

Zemgales apgabaltiesa noklaus¥jÇs lieciniekus.

Bïg∫u un patvïruma meklïtÇju ties¥bu aizsardz¥ba

Lai saska¿otu Latvijas likumdo‰anu ar Eiropas Savien¥bas normÇm patvïruma jautÇjumos

un citiem starptautiskajiem standartiem ‰ajÇ jomÇ, Saeima pie¿ïma jaunu Patvïruma

likumu, kas papla‰ina bïg∫a jïdziena piemïro‰anu, ievie‰ot pagaidu aizsardz¥bu un

alternat¥vo statusu. LikumÇ ar¥ ietverta iespïja izskat¥t sa¥sinÇtajÇ kÇrt¥bÇ patvïruma

pieteikumu uz robeÏas. Likums stÇjÇs spïkÇ 2002. gada 1. septembr¥. L¥dz gada beigÇm

alternat¥vais statuss tika pie‰˙irts trim bezvalstniekiem no Baltkrievijas.

31. oktobr¥ Saeima pie¿ïma ImigrÇcijas likumu, kur‰ aizstÇs 1992. gada likumu “Par

Çrvalstnieku un bezvalstnieku iece∫o‰anu un uzturï‰anos Latvijas RepublikÇ”. Jaunais

likums stÇsies spïkÇ 2003. gada 1. maijÇ. Starp novitÇtïm minamas ties¥bas uz uzturï-

‰anÇs at∫auju pilso¿u un nepilso¿u vecÇkiem, kas sasniegu‰i LR noteikto pensijas vecumu.

·obr¥d LatvijÇ ir tikai 11 oficiÇli atz¥ti bïg∫i: 8 — pamatojoties uz 1951. gada ANO

Îenïvas bïg∫u konvenciju, un tr¥s — ar alternat¥vo statusu. 2002. gadÇ patvïrumu LatvijÇ

ldza 30 personas, pÇrsvarÇ no SlovÇkijas (9) un Krievijas (11). Tas ir krietni vairÇk nekÇ

2001. gadÇ, kad bija 14 patvïruma meklïtÇju. VislielÇkais patvïruma meklïtÇju skaits

LatvijÇ tomïr bija 1998. gadÇ — 58 personas.

28

2002. gadÇ baÏas joprojÇm izrais¥ja apstÇk∫i Olaines nelegÇlo imgrantu uzturï‰anÇs

nometnï: tie l¥dzinÇjÇs apstÇk∫iem cietumÇ. Personas bija aizturïtas un nogÇdÇtas Olainï,

lai tiktu izraid¥tas no Latvijas, daÏÇdu iemeslu dï∫, taãu vairÇkus no tiem var uzskat¥t par

∫oti ap‰aubÇmiem: piemïram, tÇpïc, ka likumÇ noteiktÇ laikÇ biju‰Çs PSRS pase nav

apmain¥ta pret LR personas dokumentiem. Pie¿emot lïmumu par personas izraid¥‰anu no

valsts, daÏkÇrt nopietni tika pÇrkÇpts Æimenes vienot¥bas princips.

Aizturïtie nesa¿ïma pietiekamu informÇciju par savÇm ties¥bÇm, ieskaitot izraid¥‰anas

r¥kojuma pÇrsdz¥bu, turklÇt vi¿iem bija ∫oti ierobeÏotas iespïjas realizït ‰¥s ties¥bas, kÇ

ar¥ sa¿emt juridisko pal¥dz¥bu. VairÇki aizturïtie apgalvoja, ka vi¿iem likts parakst¥t

izraid¥‰anas r¥kojumu ar nepatiesu datumu vai neiztulkojot un neizskaidrojot tekstu. Tika

noraid¥ti aizturïto lgumi ∫aut apmeklït slimus radiniekus, pat bïrnus, un sa¿emt medic¥-

nisko pal¥dz¥bu, kÇ ar¥ zobÇrsta pakalpojumus Çrpus nometnes.

Vien¥gÇ sabiedriskÇ organizÇcija, kas regulÇri apmeklï Olaines nelegÇlo imigrantu

pagaidu uzturï‰anÇs nometni un iespïju robeÏÇs sniedz juridisko un sociÇlo pal¥dz¥bu, ir

Latvijas Årzemnieku asociÇcija (no 2003. gada — Årzemnieku konsultÇciju centrs). ·¥s

viz¥tes ir iespïjamas, pateicoties atbalstam, ko sniedz ANO Augstais komisÇrs bïg∫u

jautÇjumos (UNHCR).

2002. gadÇ tika sa¿emtas zi¿as par gad¥jumu, kad persona pavad¥jusi Olaines nometnï

pusotru gadu. Tiesa atzina, ka Pilson¥bas un migrÇcijas lietu pÇrvaldes lïmums par personas

aizturï‰anu un izraid¥‰anu bijis nelikum¥gs, tÇlab cietus¥ persona iesniedza Tieslietu

ministrijai pieteikumu par zaudïjumu atl¥dz¥bu, pamatojoties uz likumu “Par izzi¿as

iestÇdes, prokuratras vai tiesas nelikum¥gas vai nepamatotas r¥c¥bas rezultÇtÇ nodar¥to

zaudïjumu atl¥dzinÇ‰anu”. Tieslietu ministrija pieteikumu noraid¥ja, norÇdot, ka zaudïjumu

atl¥dzinÇ‰anas pienÇkums attiecas tikai uz gad¥jumiem, kad persona aizturïta sakarÇ ar

apsdz¥bu kriminÇllietÇ. ·obr¥d Tieslietu ministrijas lïmums pÇrsdzïts civilpras¥bas kÇrt¥bÇ.

Sievie‰u ties¥bas

Pïc vairÇkus gadus ilgiem mïÆinÇjumiem un asÇm debatïm Saeima beidzot pie¿ïma

SeksuÇlÇs un reprodukt¥vÇs vesel¥bas likumu, kas stÇjÇs spïkÇ 1. jlijÇ. ·is likums garantï

ties¥bas uz abortu, kas l¥dz ‰im bija noteiktas tikai ar 1993. gadÇ izdotu LabklÇj¥bas

ministrijas pavïli.

11. martÇ tika apstiprinÇta Dzimumu l¥dzties¥bas padome — konsultat¥va valsts institcija

ar uzdevumu veicinÇt vienotas dzimuml¥dzties¥bas politikas izstrÇdi un jau akceptïtÇs

29

dzimuml¥dzties¥bas koncepcijas ¥steno‰anu. Padome tika apstiprinÇta 11. martÇ. Padomi

vada labklÇj¥bas ministrs, un tajÇ ir 12 locek∫i.

2002. gadÇ otro reizi Latvijas tiesu praksï tika izskat¥ta sdz¥ba par dzimumu

diskriminÇciju. FebruÇra vid R¥gas apgabaltiesa atstÇja spïkÇ R¥gas Latgales

priek‰pilsïtas tiesas spriedumu, kurÇ norÇd¥ts, ka R¥gas CentrÇlcietums pÇrkÇpis Ingas

Muhinas ties¥bas, atsakoties pie¿emt vi¿u darbÇ cietumÇ par uzraudzi tÇpïc, ka vi¿a ir

sieviete. Tiesa atzina, ka R¥gas CentrÇlcietums pÇrkÇpis Latvijas Darba likumu kodeksu,

Satversmi un ANO konvenciju “Par jebkuras sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anu”. Tiesa

tomïr noraid¥ja I. Muhinas pras¥bu pïc atl¥dz¥bas. R¥gas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolïÆija uzskat¥ja, ka I. Muhinas ties¥bu pÇrkÇpuma konstatï‰ana un atbildïtÇja pÇrstÇvja

atvaino‰anÇs pras¥tÇjai tiesas zÇlï par nekorekto atteikumu ir pienÇc¥ga atl¥dz¥ba un nav

pamata piedz¥t materiÇlu atl¥dz¥bu. Tiesa ignorïja faktu, ka nav pie∫aujami sludinÇjumi,

kuros darbs tiek piedÇvÇts tikai viena dzimuma pÇrstÇvjiem, un paskaidroja, ka pras¥tÇja,

atbildot uz sludinÇjumu, kurÇ konkrïti norÇd¥ts, ka darba piedÇvÇjums tiek izteikts

v¥rie‰iem, pati ar savu r¥c¥bu apzinÇti izrais¥jusi savas diskriminÇcijas iespïjam¥bu.

KasÇcijas sdz¥bÇ pras¥tÇja ldza atcelt R¥gas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolïÆijas

spriedumu da∫Ç par noraid¥to atl¥dz¥bu, uzskatot, ka tiesa ‰ajÇ sakarÇ sa‰aurinÇti tulkojusi

Civillikumu. Civillikuma 2352.a. pantÇ paredzïts, ka personai, kas prettiesiski aizskar citas

personas godu un cie¿u ar darbiem, ir jÇdod atl¥dz¥ba — mantiska kompensÇcija.

I. Muhina norÇd¥ja, ka ANO konvencijÇ “Par jebkuras sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰a-

nu” teikts: “DiskriminÇcija pÇrkÇpj cilvïka cie¿as respektï‰anas principu,” taãu tiesa nav

uzskat¥jusi, ka diskriminÇcija ir rad¥jusi morÇlu kaitïjumu un btu uzskatÇma par godu un

cie¿u aizskaro‰u. AugstÇkÇs tiesas SenÇts atstÇja R¥gas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolïÆi-

jas spriedumu negroz¥tu un noraid¥ja atl¥dz¥bas pras¥bu, atsaucoties uz Eiropas Cilvïk-

ties¥bu tiesas praksi (DÏamils pret Franciju, Kamencinds pret ·veici), kur tiesa norÇd¥jusi,

ka pats tiesas spriedums ir pietiekama pras¥tÇja nemantisko zaudïjumu atl¥dz¥ba.

25. apr¥l¥ Saeima pie¿ïma groz¥jumus KriminÇllikumÇ, nostiprinot tajÇ normas, kas

vïrstas pret cilvïku tirdzniec¥bu. Kop‰ 2000. gada maija KriminÇllikumÇ bija paredzïta

tikai kriminÇlatbild¥ba par personas nost¥‰anu ar tÇs piekri‰anu uz Çrvalsti seksuÇlai

izmanto‰anai. Jaunie groz¥jumi izskaidro cilvïku tirdzniec¥bas jïdzienu (154.2 pants) un

noteic, ka par cilvïku tirdzniec¥bu uz Çrvalsti daÏÇdos kvalificïjo‰os apstÇk∫os soda ar

br¥v¥bas at¿em‰anu no trim l¥dz piecpadsmit gadiem (154.1 pants). Atbild¥ba par cilvïku

tirdzniec¥bu ieviesta saska¿Ç ar ANO Konvencijas pret transnacionÇlo organizïto

noziedz¥bu Protokolu par cilvïku tirdzniec¥bas, jo sevi‰˙i tirdzniec¥bas ar sievietïm un

bïrniem, novïr‰anu, apkaro‰anu un sod¥‰anu.

30

2002. gadÇ tika ierosinÇtas 13 kriminÇllietas par personu nost¥‰anu ar to piekri‰anu uz

Çrvalsti seksuÇlai izmanto‰anai, un notika pirmÇs tiesas, kur uzrÇd¥ta apsdz¥ba ‰ÇdÇ

nodar¥jumÇ. Ruden¥ LabklÇj¥bas ministrija un citas valsts iestÇdes, StarptautiskÇs migrÇ-

cijas organizÇcijas Latvijas birojs un nevalstiskÇs organizÇcijas sadarb¥bÇ ar Zieme∫valstu

un Baltijas valstu vald¥bÇm organizïja pla‰u sabiedr¥bas un riska grupu izgl¥to‰anas kam-

pa¿u par cilvïku tirdzniec¥bu.

Bïrna ties¥bas

Masu sazi¿as l¥dzek∫i un nevalstiskÇ organizÇcija “GlÇbiet bïrnus” 2002. gadÇ norÇd¥ja

uz vairÇkiem gad¥jumiem, kad bïrnu iestÇÏu darbinieki bija neÏïl¥gi izturïju‰ies pret

bïrniem. TurpinÇjÇs tiesas prÇva pret Aleksandrovas speciÇlÇs internÇtskolas pedagogu,

kur‰ tika apsdzïts vardarb¥bÇ pret audzïk¿iem. 24. janvÇr¥ Latgales apgabaltiesa nost¥ja

O. Lisenoka lietu KrÇslavas rajona tiesai atkÇrtotai izskat¥‰anai citÇ tiesas sastÇvÇ. MartÇ

KrÇslavas rajona prokuratra pabeidza pirmstiesas izmeklï‰anu un nost¥ja KrÇslavas

rajona tiesai kriminÇllietu pret vïl ãetriem Aleksandrovas internÇtskolas pedagogiem.

MartÇ ãetru Rïzeknes rajona Nag∫u pagasta bïrnudÇrza “Pried¥te” audzïk¿u vecÇki

zi¿oja par cietsird¥bu un vardarb¥bu pret bïrniem. VecÇki norÇd¥ja, ka bïrni par

negulï‰anu dienvid tiku‰i sieti pie gultas un par nepaklaus¥bu likti karcer¥. Apr¥l¥

Rïzeknes rajona prokuratra ierosinÇja kriminÇllietu par cietsird¥gu un vardarb¥gu

izturï‰anos pret bïrniem. No darba tika atlaista bïrnudÇrza direktore, un bïrnudÇrzu 9.

maijÇ slïdza. JlijÇ Rïzeknes rajona prokuratra uzrÇd¥ja apsdz¥bu divÇm audzinÇtÇjÇm.

Septembra sÇkumÇ masu mediju uzman¥bas lokÇ nonÇca gad¥jums, kad pirmajÇ skolas

dienÇ klasï netika ielaists 11 gadus vecs skolnieks, jo skolas administrÇcija bija uzzinÇjusi,

ka zïns ir inficïts ar HIV.

JaunajÇ vald¥bÇ tika izveidots jauns postenis — ¥pa‰u uzdevumu ministrs Æimenes un

bïrnu lietÇs. TajÇ apstiprinÇja AinÇru Ba‰tiku no Latvijas PirmÇs partijas.

Oktobr¥ 7. Saeima pie¿ïma groz¥jumus CivillikumÇ attiec¥bÇ uz bïrnu adopcijas kÇrt¥bu.

Tie paredzïja, ka bïrnu var adoptït tikai tad, ja vi¿‰ vismaz se‰us mïne‰us ir atradies

potenciÇlÇ adoptïtÇja aprpï, lai konstatïtu bïrna un adoptïtÇja savstarpïjo piemïrot¥bu.

Valsts prezidente Vaira V¥˙e–Freiberga nost¥ja ‰os groz¥jumus atkÇrtotai izskat¥‰anai

SaeimÇ, skaidrojot, ka tie apturïtu jau tÇ sareÏÆ¥to un lïno adopcijas procesu. Decembra

vid vienÇ no savÇm pirmajÇm sïdïm 8. Saeima ‰o normu atcïla. Tieslietu ministrija ir

sÇkusi izstrÇdÇt jaunus Ministru kabineta noteikumus par adopcijas kÇrt¥bu, saska¿ojot tos

31

ar Eiropas konvenciju par bïrnu adopciju un 1993. gada HÇgas konvenciju par bïrnu

aizsardz¥bu un sadarb¥bu starpvalstu adopcijÇ.

57 Latvijas bïrnu namos atradÇs aptuveni 3600 bïrnu. No tiem var adoptït tikai 300

bïrnus, kuri ir juridiski br¥vi. L¥dz 2000. gadam ar likumu bija at∫auts adoptït bïrnu, ja

vecÇki se‰us mïne‰us neizrÇd¥ja par vi¿u nekÇdu interesi. Patlaban ne CivillikumÇ, ne

likumÇ “Par bÇri¿tiesÇm un pagasttiesÇm” nav noteikts laiks, kad bïrns k∫st juridiski

br¥vs. 2001. gada sÇkumÇ ANO Bïrnu ties¥bu komiteja pauda baÏas, ka normas, kuras

regulï adopciju, ir novecoju‰as, un norÇd¥ja uz lielo bïrnu skaitu, kas spiesti ilgu laiku

dz¥vot bïrnu namos un citÇs iestÇdïs. Latvijai tika rekomendïts pie¿emt jaunas adopcijas

normas, kÇ ar¥ veicinÇt audÏuÆime¿u aprpes sistïmu.

Gar¥gi slimo ties¥bas

2002. gadÇ turpinÇjÇs izmeklï‰ana kriminÇllietÇ par vardarb¥bu specializïtajÇ sociÇlÇs

aprpes centrÇ bïrniem ar gar¥ga rakstura traucïjumiem “VeÆi”. 28. jnijÇ prokuratra

trim “VeÆu” darbiniekiem uzrÇd¥ja gal¥gÇs apsdz¥bas — vienam pïc KriminÇllikuma 174.

panta par cietsird¥gu vai vardarb¥gu apie‰anos ar nepilngad¥go, otram — pïc tÇ pa‰a

panta, kÇ ar¥ pïc KriminÇllikuma 159. panta 3. da∫as par mazgad¥gÇ izvaro‰anu. Abiem

apsdzïtajiem kÇ dro‰¥bas l¥dzeklis piemïrots paraksts par dz¥vesvietas nemain¥‰anu.

Apsdz¥bas uzrÇd¥‰anas br¥d¥ “VeÆos” turpinÇja strÇdÇt viens no vi¿iem. Tre‰ais

apsdzïtais vairs neatrodas LatvijÇ.

2002. gada 1. oktobr¥ Ministru kabinets beidzot apstiprinÇja PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas

likumu un nodeva to Saeimai. Tomïr 7. Saeima nepaspïja ‰o likumu izskat¥t pat pirmajÇ

las¥jumÇ. DiemÏïl vairÇki likuma panti vïl arvien nav saska¿oti ar noz¥m¥giem

starptautiskiem cilvïkties¥bu standartiem, ieskaitot Eiropas Cilvïkties¥bu konvenciju. TajÇ

nav nodro‰inÇtas ties¥bas pÇrsdzït lïmumu par ievieto‰anu psihiatriskajÇ slimn¥cÇ pret

personas gribu (t.s. neatliekamÇ pal¥dz¥ba) neatkar¥gÇ un objekt¥vÇ tiesÇ, kas nekavïjoties

izvïrtïtu aizturï‰anas likum¥gumu. TÇpat likumÇ nav paredzïta iespïja tiesÇ periodiski

lemt par ilgsto‰u aizturï‰anu un Çrstï‰anu slimn¥cÇ pret personas gribu. LikumÇ iestrÇdÇta

l¥dz ‰im pastÇvïjus¥ procedra, kad pacients var iesniegt sdz¥bu LabklÇj¥bas ministrijai

pak∫autajai Medic¥niskÇs aprpes un darbspïjas ekspert¥zes kvalitÇtes kontroles

inspekcijai (MADEKKI).

2002. gada 31. oktobr¥ Saeima pie¿ïma SociÇlo pakalpojumu un sociÇlÇs pal¥dz¥bas

likumu, kas stÇjas spïkÇ 2003. gada 1. janvÇr¥. Likums attiecas ar¥ uz personu ar gar¥ga

rakstura traucïjumiem aprpi specializïtajos pansionÇtos un sociÇlÇs aprpes centros.

32

Pirmo reizi likums ietver ne tikai ilgsto‰Çs aprpes centru klientu ties¥bas, bet ar¥ daÏus

ties¥bu ierobeÏojumus. Piemïram, ja persona ar savu r¥c¥bu apdraud savu vai citu personu

vesel¥bu vai dz¥v¥bu, institcijas vad¥tÇjs var pie¿emt lïmumu par personas izolï‰anu uz

laiku, kas nav ilgÇks par 24 stundÇm. Par progres¥vÇm uzskatÇmas likumÇ ietvertÇs un

definïtÇs alternat¥vÇs aprpes formas, piemïram, grupu mÇjas vai dz¥vok∫i personÇm ar

gar¥ga rakstura traucïjumiem. ·obr¥d Latgales priek‰pilsïtas organizÇcija “Rpju bïrns”

¥steno pilotprojektu par pirmÇ grupu dz¥vok∫a izveidi personÇm ar gar¥gÇs att¥st¥bas

traucïjumiem.

Pacientu ties¥bas

Ar¥ 2002. gadÇ aÏiotÇÏu izrais¥ja nolaid¥bas un korupcijas gad¥jumi vesel¥bas aprpï.

Viens no tiem tika atrisinÇts tiesÇ: 22. maijÇ Latgales apgabaltiesa atcïla Rïzeknes rajona

tiesas spriedumu par Rïzeknes slimn¥cas Çrstes Tatjanas Gurjanovas sod¥‰anu. Rïzeknes

rajona tiesa bija piespriedusi vi¿ai br¥v¥bas at¿em‰anu uz 3 gadiem atklÇta tipa cietumÇ

par Çrstniec¥bas personas profesionÇlo pienÇkumu nepild¥‰anu, kuras dï∫ Rïzeknes

slimn¥cÇ nomira divus gadus veca meiten¥te. Latgales apgabaltiesa T. Gurjanovai piesprie-

da nosac¥tu br¥v¥bas at¿em‰anu uz gadu. Cietus¥ — miru‰Ç bïrna mÇte — iesniedza kasÇ-

cijas sdz¥bu, un AugstÇkÇs tiesas SenÇts nost¥ja lietu atkÇrtotai izskat¥‰anai Latgales ap-

gabaltiesÇ. 2002. gada 14. oktobr¥ Latgales apgabaltiesa atstÇja spïkÇ Rïzeknes tiesas

spriedumu par br¥v¥bas at¿em‰anu uz trim gadiem.

2002. gada jlijÇ parÇd¥jÇs informÇcija par pacienti, kura jnijÇ nomira P. Stradi¿a

kl¥niskajÇ universitÇtes slimn¥cÇ. Radinieki piepras¥ja izmeklït ˙irurga darbu, jo vi¿‰ esot

atteicies veikt neatliekamu operÇciju, iekams nav samaksÇti 500 lati. Pirms vïl

nepiecie‰amÇ nauda bija savÇkta, paciente nomira. ·o gad¥jumu izmeklïja Medic¥niskÇs

aprpes un darbspïjas ekspert¥zes kvalitÇtes kontroles inspekcija (MADEKKI), kas

secinÇja, ka operÇcija pacientei novilcinÇta nepamatoti un turpmÇkÇs komplikÇcijas, kÇ

ar¥ pacientes nÇve saist¥ta ar vilcinÇ‰anos. R¥gas pilsïtas Zemgales priek‰pilsïtas

prokuratra ierosinÇjusi kriminÇllietu par konstatïtajiem medic¥niskÇs aprpes

pÇrkÇpumiem.

33

1. pielikums

PÅRSKATS PAR LCESC JURIDISKO PAL±DZ±BU2002. GADÅ

LCESC joprojÇm sniedza bezmaksas juridisko pal¥dz¥bu personÇm, kuras uzskat¥ja, ka

pÇrkÇptas vi¿u cilvïkties¥bas. JuridiskÇ pal¥dz¥ba ietver informÇcijas snieg‰anu par

attiec¥gajiem normat¥vajiem aktiem; ieteikumus, kurÇs valsts iestÇdïs meklït pal¥dz¥bu;

kÇdÇ veidÇ iesniedzamas un sastÇdÇmas sdz¥bas, iesniegumi vai citi juridiski dokumenti.

Atsevi‰˙os gad¥jumos LCESC seko lietu virz¥bai tiesÇ. LCESC darbinieki sa¿em sdz¥bas

ar¥ apmeklïjot slïgtÇs iestÇdes. InformÇciju par cilvïkties¥bu pÇrkÇpumiem sniedz daÏÇ-

das amatpersonas.

KÇ redzams tabulÇ, 2002. gadÇ LCESC sniedza juridisko pal¥dz¥bu 112 gad¥jumos,

aptverot daÏÇdas tïmas. TÇpat kÇ l¥dz ‰im ir apkopoti dati par personu dzimumu un

valodu, kurÇ sdz¥ba tiek iesniegta. LielÇkais sdz¥bu skaits bija par cilvïkties¥bu

ievïro‰anu br¥v¥bas at¿em‰anas vietÇs un sociÇlajiem jautÇjumiem, ¥pa‰i ties¥bÇm uz

mÇjokli. Tika sa¿emtas tikai divas sdz¥bas par diskriminÇciju: viena — pïc reliÆiskÇs

pÇrliec¥bas, otra — pïc rases. TÇpat kÇ agrÇk vairÇk sdz¥bu iesniegu‰as sievietes — 67,

v¥rie‰i — 45, 63 sdz¥bas iesniegtas krievu valodÇ, 48 — latviski.

34

35

LCESC JURIDISKÅS KONSULTÅCIJAS 2002. g.

1. Cilvéktiesîbas— ieslodzîjuma vietås— policijå un îslaicîgås aizturéßanas izolatoros— psihiatriskajås slimnîcås— pansionåtos— nacionålajos bruñotajos spékos

2. Diskriminåcija— péc tautîbas vai valodas— péc dzimuma— péc vecuma— péc rases— péc reli©iskås pårliecîbas— péc politiskås pårliecîbas— péc sociålå vai mantiskå ståvok¬a— péc pilsonîbas

3. Darba tiesîbas

4. Dzîvok¬a tiesîbas

5. Ìimenes tiesîbas

6. Sociålås tiesîbas

7. Èpaßuma tiesîbas

8. Civilprocesuåli jautåjumi

9. Kriminålprocesuåli jautåjumi

10.Goda un cieñas aizskårums

11.Tiesîbas uz taisnîgu tiesu

12.Informåcijas pieejamîba

13.Nepilsoñu tiesîbas

14.Bérnu tiesîbas

15.Invalîdu tiesîbas

16.Bég¬u un patvéruma meklétåju tiesîbas

17.Nekonkrétas südzîbas

Kopå:

81

51

3

9

3

10

5

4

2

1

3

8

1

3

67

121

21

11

3

4

1

4

5

1

2

1

1

1

4

45

61

41

1

5

2

9

4

5

1

1

3

1

1

3

48

141

31

1

11

4

5

1

4

2

2

9

1

4

63

202

72

11

6

13

4

14

5

9

3

1

5

1

9

2

7

112

Téma Sievietes Vîrießi Latviski Krieviski Kopå

Alberta iela 13 • Rîga LV 1010 • Tålr. (371) 7039290 • fakss (371) 7039291e-pasts: [email protected]

LCESC AKTIVITÅTES 2002. GADÅ

Ievads

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs (LCESC) tika izveidots 1993. gadÇ kÇ neat-

kar¥ga nevalstiska organizÇcija, kas nodarbojas ar cilvïkties¥bu izgl¥t¥bu, pïtniec¥bu par

cilvïkties¥bu un nacionÇlo attiec¥bu jautÇjumiem, intere‰u aizstÇv¥bu un politikas anal¥zi,

sniedz juridiskas konsultÇcijas, kÇ novïrst iespïjamos cilvïkties¥bu pÇrkÇpumus, un ar

savu darb¥bu cen‰as veicinÇt dialogu sabiedr¥bÇ. LCESC ir dal¥borganizÇcija Starptau-

tiskajÇ Helsinku cilvïkties¥bu federÇcijÇ (International Helsinki Federation for Human

Rights) — cilvïkties¥bu organizÇcijÇ, kuras filiÇles darbojas daudzÇs Eiropas dro‰¥bas un

sadarb¥bas organizÇcijas (EDSO) dal¥bvalst¥s.

2002. gadÇ LCESC sa¿ïma pamatfinansïjumu no AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta (Budape‰-

ta), kÇ ar¥ projektu finansïjumu no LielbritÇnijas vïstniec¥bas, ASV vïstniec¥bas, KanÇdas

vïstniec¥bas, Francijas vïstniec¥bas, Somijas vïstniec¥bas, DÇnijas vïstniec¥bas, Zieme∫-

valstu Ministru padomes, Zviedrijas Austrumeiropas komitejas un Eiropas Savien¥bas.

2002. gadÇ LCESC turpinÇja ¥stenot Sorosa fonda–Latvija deleÆïtÇs programmas:

Cilvïkties¥bu un etniskÇs saska¿as programmu, kÇ ar¥ programmu Cilvïku ar gar¥gÇs

att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai.

L¥dz‰inïjais LCESC direktors Nils MuiÏnieks 22. novembr¥ beidza strÇdÇt ‰ajÇ organizÇci-

jÇ. Par LCESC direktori ar LCESC valdes lïmumu (04.12.2002.), ko apstiprinÇja LCESC

biedru sapulce, tika iecelta Ilze Brands Kehre.

PublikÇcijas

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Cilvïkties¥bas LatvijÇ 2001. gadÇ, R¥ga:

LCESC, 2002.

36

2. pielikums

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, preses pÇrskats par mazÇkumtaut¥bu un

integrÇcijas jautÇjumiem Integration Monitor, www.policy.lv, publicïts katru dienu no

24.05.2002.

Nils MuiÏnieks, Latvia’s Faux Pas, FP: Foreign Policy, January–February 2002, 88.–89. lpp.

Nils MuiÏnieks, ·˙ïles kungs nav pietiekami informïts, Diena, 28.01.2002.

Artis Pabriks, Likumam jÇbalstÇs uz Çrstu ieteikumiem, nevis bazn¥cas korÇ∫iem, Diena,

29.01.2002.

Ilze Brands Kehre, Kam vajadz¥ga pilson¥bas reklamï‰ana?, www.politika.lv, 13.02.2002.

Artis Pabriks, Pieminek∫i, latviskÇ identitÇte un mod¥gais multikulturÇlisms, Diena,

23.02.2002.

Nils MuiÏnieks, Tautas att¥st¥ba un cilvïkties¥bas, Nepilso¿i, Tautas att¥st¥ba (Human De-

velopment), Evita Lune, 31.–38. lpp. un 216.–223. lpp., R¥ga: Jumava, UNDP, Sorosa

fonds–Latvija, 2002.

Ilvija Ba˙e–Pce, Par pantiem, www.politika.lv, 27.02.2002.

Signe Marti‰ne, Kas maksÇ, tas pasta mziku, www.politika.lv, 06.03.2002.

Nils MuiÏnieks, MÇrti¿‰ Mits, Vai, grozot Satversmi, var sargÇt valodu?, Diena,

13.03.2002.

Artis Pabriks, Ko valodas politikai dos jaunÇ valodas komisija?, Diena, 16.03.2002.

Ieva Leimane, Cilvïkties¥bu pïtnieki paver bezrokturu durvis, www.politika.lv,

20.03.2002.

Ilze Brands Kehre, Partner¥ba, spiediens, auklï‰anÇs…, www.politika.lv, 03.04.2002.

Ilvija Ba˙e–Pce, Lai problïmas novïrstu, tÇs jÇredz, Recenzija par LR zi¿ojumu par

StarptautiskÇ pakta par pilsoniskajÇm un politiskajÇm ties¥bÇm izpildi, www.politika.lv,

15.05.2002.

37

Artis Pabriks, Eiropas Savien¥ba. Vai krist¥simies otrreiz?, Diena, 04.06.2002.

Nils MuiÏnieks, Extremism in Latvia, www.policy.lv, 10.06.2002.

Artis Pabriks, Viva la Res Publika, Diena, 17.06.2002.

Ilze Brands Kehre, Public Awareness and Promotion Campaign for Latvian Citizenship.

Evaluation, UNDP, 2002. gada jnijs.

Nils MuiÏnieks, Private and Public Prejudice, Social Research (Vol. 69, No. 1, Spring

2002), 195.–200. lpp.

Nils MuiÏnieks, Accession and the Politics of Language in Latvia, Open Society News,

Spring–summer, 2002, 14.–15. lpp.

Ieva Leimane, Personu ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un psihiski slimo personu ties¥bu

ievïro‰ana un aizsardz¥ba LatvijÇ pïdïjos 10 gados, SociÇlÇs Pal¥dz¥bas Vïstis Nr. 5,

2002. gada jlijs.

Signe Marti‰ne, Eiropas nÇkotnes pilso¿i — par demokrÇtiju, www.politika.lv,

06.08.2002.

Nils MuiÏnieks, Vai msu ties¥bas nostiprinÇs?, Diena, 24.08.2002.

Dace Lukumiete, Interim Report on the Official Language Commission,

www.policy.lv/monitor, 03.09.2002.

Nils MuiÏnieks, Sabiedr¥bas integrÇcijas jautÇjumi un 8. Saeima, www.politika.lv,

03.09.2002.

Artis Pabriks, EtniskÇs proporcijas, nodarbinÇt¥ba un diskriminÇcija LatvijÇ, Sorosa

fonds–Latvija, R¥ga: Nordik, 2002.g., 55. lpp.

Signe Marti‰ne, KÇ integrït radio un telev¥ziju?, www.politika.lv, 19.11.2002.

Dace Lukumiete, Report on the Education Reform in 2004, www.policy.lv/monitor,

11.12.2002.

38

Svetlana Djaãkova, MazÇkumtaut¥bu aizsardz¥ba LatvijÇ. Valsts programmas “Sabiedr¥bas

integrÇcija LatvijÇ” novïrtïjums (latvie‰u, krievu un ang∫u valodÇ), Zi¿ojums — Pirms-

iestÇ‰anÇs procesa ES monitorings: MazÇkumtaut¥bu aizsardz¥ba, AtvïrtÇs sabiedr¥bas

institts, R¥ga: a/s “Preses nams”, www.politika.lv, 2002. gada novembris.

Lekcijas, seminÇru un konferenãu organizï‰ana un l¥dzdal¥ba tajÇs

2002. gada 30. janvÇr¥ Ieva Leimane las¥ja lekciju “Cilvïkties¥bu ¥steno‰ana sociÇlÇs apr-

pes iestÇdïs” sociÇlÇs aprpes iestÇÏu personÇlam seminÇrÇ, kuru organizïja LabklÇj¥bas

ministrijas SociÇlÇs pal¥dz¥bas fonds.

2002. gada 31. janvÇr¥ LCESC sadarb¥bÇ ar LU Cilvïkties¥bu instittu r¥koja seminÇru

“DiskriminÇcija pïc etniskÇs paz¥mes: Latvija un Eiropas Savien¥ba”, lai iepaz¥stinÇtu ar

provizoriskiem rezultÇtiem pït¥jumam par etnisko proporcionalitÇti valsts sektorÇ.

2002. gada 14. martÇ Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs ar priek‰las¥jumu “Rasisms un ksenofobija

Baltijas valst¥s: nÇkotnes v¥zijas” konferencï “Patvïrums un migrÇcija daudzveid¥gajÇ,

papla‰ino‰ajÇ EiropÇ: Baltijas redzïjums”, kuru R¥gÇ organizïja StarptautiskÇ migrÇcijas

organizÇcija un ANO Augstais komisÇrs bïg∫u jautÇjumos.

2002. gada 18. martÇ LCESC r¥koja preses konferenci, lai iepaz¥stinÇtu ar pÇrskatu

“Cilvïkties¥bas LatvijÇ 2001. gadÇ”.

2002. gada 20. martÇ LCESC r¥koja starptautisku konferenci “EDSO un Latvija: pagÇtne,

tagadne un nÇkotne”, kuru vad¥ja Ilze Brands Kehre. Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs ar referÇtu

“EDSO un Latvija: spiediens, auklï‰anÇs vai partner¥ba?”

2002. gada 30. apr¥l¥ LCESC r¥koja diskusiju gar¥gÇs vesel¥bas jomÇ strÇdÇjo‰ajiem par

Sorosa fonda–Latvija/LCESC programmas cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un

gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai mïr˙iem un prioritÇtïm 2002.–2003. gadÇ.

2002. gada 10. maijÇ Ieva Leimane uzstÇjÇs ar zi¿ojumu “Eso‰ie un iespïjamie alternat¥-

vÇs aprpes projekti gar¥gi slimo pacientu aprpï un rehabilitÇcijÇ” Psihiatrijas mÇsu

apvien¥bas ikgadïjÇ konferencï Akn¥stï.

2002. gada 14. maijÇ Nils MuiÏnieks las¥ja lekciju par cilvïkties¥bÇm Upsalas

universitÇtes Miera un konfliktu studiju programmas delegÇcijai, kurÇ bija ar¥ Zviedrijas

kro¿princese Viktorija.

39

2002. gada 24. maijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar sabiedriskÇs politikas portÇlu www.politika.lv

atklÇja sabiedriskÇs politikas mÇjas lapu ang∫u valodÇ www.policy.lv ar LCESC ikdienas

preses pÇrskatu “Integration Monitor.”

2002. gada 24. maijÇ Artis Pabriks uzstÇjÇs ar zi¿ojumu “IntegrÇcija un pilsoniska

sabiedr¥ba” un Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs ar zi¿ojumu “NVO, ekstrïmisms un integrÇcija”

konferencï “IntegrÇcija. Alternat¥vas”, kuru organizïja vairÇkas krievu NVO R¥gÇ.

2002. gada 29. maijÇ Ilvija Ba˙e–Pce uzstÇjÇs ar referÇtu “Cilvïkties¥bas LatvijÇ” Talsu

NVO centra r¥kotajÇ NVO forumÇ.

2002. gada 31. maijÇ LCESC r¥koja seminÇru par VispÇrïjo konvenciju par nacionÇlo

minoritÇ‰u aizsardz¥bu.

2002. gada 7. jnijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar Latvijas OkupÇcijas muzeju r¥koja apa∫Ç galda

diskusiju par samierinÇ‰anos.

2002. gada 7.–8. jnijÇ LCESC organizïja starptautisku seminÇru “Novïrojot un apkarojot

ekstrïmismu CentrÇlajÇ un AustrumeiropÇ”, kurÇ piedal¥jÇs pÇrstÇvji no visÇm ES

kandidÇtvalst¥m.

2002. gada 17. jnijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta PirmsiestÇ‰anÇs

procesa ES monitoringa programmu r¥koja apa∫Ç galda diskusiju, lai apspriestu provizoris-

kos rezultÇtus pït¥jumam par minoritÇ‰u aizsardz¥bu un integrÇcijas programmu LatvijÇ.

2002. gada 21. jnijÇ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs sakarÇ ar N¥derlandes kro¿prinãa viz¥ti

LatvijÇ r¥kotajÇ NVO apa∫Ç galda diskusijÇ par pilsonisko sabiedr¥bu LatvijÇ.

2002. gada 26. jnijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar organizÇcijas “Îenïvas iniciat¥va psihiatrijÇ”

(N¥derlande) Vi∫¿as reÆionÇlo biroju r¥koja seminÇru “Par cie¿u” gar¥gi slimiem klientiem

un profesionÇ∫iem, kas strÇdÇ psihiatrijas jomÇ.

2002. gada 27.–28. jnijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas centru

(Budape‰ta) r¥koja seminÇru juristiem un NVO par Eiropas Cilvïkties¥bu konvenciju attiec¥bÇ

uz gar¥gi slimajiem un personÇm ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem. SeminÇru vad¥ja Ieva

Leimane, ar zi¿ojumiem uzstÇjÇs Ilvija Ba˙e–Pce (“Aizturï‰ana — Latvijas pieredze”) un

Ieva Leimane (“PsihiskÇs vesel¥bas aprpes sistïma LatvijÇ”, “ApstÇk∫i Latvijas psihiatriskÇs

aprpes institcijÇs — slimn¥cÇs un pansionÇtos: norÇde uz cilvïkties¥bu problïmÇm”).

40

2002. gada 4. jlijÇ LCESC Daugavpil¥ r¥koja seminÇru mazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvjiem par

EP VispÇrïjo konvenciju par nacionÇlo minoritÇ‰u aizsardz¥bu. SeminÇru vad¥ja Artis

Pabriks, ar zi¿ojumiem par atsevi‰˙iem konvencijas pantiem uzstÇjÇs Ilze Brands Kehre

un Svetlana Djaãkova.

2002. gada 10. jlijÇ Nils MuiÏnieks las¥ja lekciju par masu mïdijiem, ieciet¥bu un

ekstrïmismu LielbritÇnijas vïstniec¥bas organizïtajÇ ÏurnÇlistu mÇc¥bu seminÇrÇ JrmalÇ.

2002. gada 19. augustÇ LCESC r¥koja seminÇru “Eiropas Padomes Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰a-

nas komiteja (CPT) un Latvija — sadarb¥ba pagÇtnï un nÇkotnï”. SeminÇru vad¥ja Ilvija

Ba˙e–Pce, ar priek‰las¥jumiem uzstÇjÇs Anhelita Kamenska (“CPT zi¿ojums: cietumu un

policijas sada∫a”) un Ieva Leimane (“CPT zi¿ojums: psihoneiroloÆiskie stacionÇri”).

2002. gada 20. augustÇ LCESC r¥koja seminÇru “Eiropas Padomes Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰a-

nas komitejas (CPT) vadl¥nijas attiec¥bÇ uz psihiatriskajÇm institcijÇm”, Ieva Leimane

uzstÇjÇs ar zi¿ojumu “CPT standarti un situÇcija Latvijas psihiatriskajÇs institcijÇs”.

2002. gada 4. septembr¥ LCESC prezentïja pusgada pÇrskatu par cilvïkties¥bu situÇciju

LatvijÇ un Arta Pabrika pït¥jumu “EtniskÇs proporcijas, nodarbinÇt¥ba un diskriminÇcija

LatvijÇ”.

2002. gada 19. septembr¥ Anhelita Kamenska las¥ja lekciju Policijas akadïmijas JuridiskÇs

prakses un pal¥dz¥bas centra studentiem par Eiropas Padomes Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰anas

komitejas mandÇtu un apstÇk∫iem ieslodz¥juma vietÇs.

2002. gada 20. septembr¥ Nils MuiÏnieks vad¥ja Amerikas tirdzniec¥bas kameras r¥koto

politi˙u pirmsvïlï‰anu diskusiju.

2002. gada 27. septembr¥ Nils MuiÏnieks vad¥ja Latvijas TransatlantiskÇs organizÇcijas

(LATO) r¥koto seminÇru “Sabiedr¥bas integrÇcija un Latvijas dro‰¥ba nÇkotnï”.

2002. gada 23. oktobr¥ Nils MuiÏnieks las¥ja lekciju par tautas att¥st¥bu un cilvïkties¥bÇm

Stokholmas ekonomikas augstskolÇ R¥gÇ.

2002. gada 25. un 26. oktobr¥ LCESC un Îenïvas iniciat¥vas psihiatrijÇ Vi∫¿as reÆionÇlais

birojs JrmalÇ r¥koja 3. Baltijas gar¥gÇs vesel¥bas forumu. Ieva Leimane vad¥ja divas darba

grupas, kurÇs tika prezentïti SFL/LCESC programmas cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïju-

miem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai ¥stenotie alternat¥vÇs aprpes projekti.

41

2002. gada 31. oktobr¥ Nils MuiÏnieks sa¿ïma Sabiedr¥bas integrÇcijas fonda Sabiedr¥bas

vienot¥bas balvu.

2002. gada 14. novembr¥ Dace Lukumiete las¥ja ievadlekciju par minoritÇtïm seminÇrÇ

“MinoritÇtes LatvijÇ” Baltijas valstu SarkanÇ Krusta pÇrstÇvjiem.

2002. gada 15. novembr¥ LCESC un Eiropas Padomes InformÇcijas birojs r¥koja seminÇru

“Sabiedr¥bas integrÇcija LatvijÇ un Eiropas Padomes VispÇrïjÇs konvencijas par nacionÇlo

minoritÇ‰u aizsardz¥bu ratifikÇcija LatvijÇ”. SeminÇru vad¥ja Nils MuiÏnieks, ar zi¿ojumu

“Latvijai problemÇtiskie EP VispÇrïjÇs konvencijas panti un iespïjamie risinÇjumi” uzstÇ-

jÇs Ilze Brands Kehre.

2002. gada 21. un 22. novembr¥ LCESC sadarb¥bÇ ar Zviedrijas Austrumeiropas komiteju

r¥koja seminÇru “Cilvïkties¥bas psihiatrijÇ”, kuru vad¥ja Ieva Leimane.

2002. gada 22. novembr¥ LCESC sadarb¥bÇ ar Fridriha Nauma¿a fondu r¥koja seminÇru

“Elektroniskie sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫i un sabiedr¥bas integrÇcija”. SeminÇru vad¥ja

Ilze Brands Kehre, ar zi¿ojumu “Valodas ierobeÏojumu kontrole un sekas” uzstÇjÇs Signe

Marti‰ne.

2002. gada 25. novembr¥ Anhelita Kamenska las¥ja lekciju par ieslodz¥to ties¥bÇm Keme-

rovas apgabala (Krievija) sociÇlajiem darbiniekiem un cietumu personÇlam.

2002. gada 4. decembr¥ Artis Pabriks las¥ja referÇtu par EP VispÇrïjo konvenciju par na-

cionÇlo minoritÇ‰u aizsardz¥bu Izgl¥t¥bas ministrijas r¥kotajÇ seminÇrÇ mazÇkumtaut¥bu

skolu direktoriem.

2002. gada 13. decembr¥ Ilze Brands Kehre vad¥ja pane∫diskusiju “Valsts politika mazÇkum-

taut¥bu aizsardz¥bas un integrÇcijas jomÇ: jaunÇkie notikumi un nÇkotnes perspekt¥vas”

AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta PirmsiestÇ‰anÇs ES monitoringa programmas seminÇra ietvaros.

Darbs ar mïdijiem

2002. gada 21. janvÇr¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju radiostacijai “Br¥vÇ Eiropa” par

valodas pras¥bÇm deputÇtu kandidÇtiem.

2002. gada 22. janvÇr¥ Nils MuiÏnieks kÇ uzaicinÇts viesis piedal¥jÇs “TV PanorÇmÇ” un

apsprieda valodas pras¥bas deputÇtu kandidÇtiem.

42

2002. gada 28. janvÇr¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju Latvijas Radio par valodas politiku.

2002. gada 15. februÇr¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju Krievijas TV par mazÇkumtaut¥-

bu ties¥bÇm LatvijÇ.

2002. gada 19. februÇr¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju Latvijas TV par Latvijas politiku

attiec¥bÇ uz sabiedriskajÇm raidstacijÇm.

2002. gada 19. februÇr¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju LNT par nepilso¿iem.

2002. gada 10. martÇ Nils MuiÏnieks tikÇs ar diviem ItÇlijas ÏurnÇlistiem no “Corriere

della Serra”.

2002. gada 13. martÇ Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs “TV PanorÇmÇ” par ekstrïmismu.

2002. gada 14. martÇ Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs LNT par bïg∫u jautÇjumiem.

2002. gada 18. martÇ Ilvija Ba˙e–Pce bija “Dienas” cilvïks.

2002. gada 18. martÇ Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs Latvijas Radio par antiglobÇlistiem.

2002. gada 19. martÇ Ilvija Ba˙e–Pce piedal¥jÇs Latvijas Radio r¥ta raid¥jumÇ, lai infor-

mïtu par LCESC gada pÇrskatu.

2002. gada 19. martÇ Nils MuiÏnieks sniedza interviju Latvijas Radio par plÇnotajÇm

izmai¿Çm Satversmï.

2002. gada 19. martÇ Nils MuiÏnieks sniedza interviju radio “Br¥vÇ Eiropa” par valodas

politiku.

2002. gada 21. martÇ Nils MuiÏnieks kÇ “Msu cilvïks” piedal¥jÇs LTV zi¿Çs, lai

apspriestu EDSO un mazÇkumtaut¥bu politiku LatvijÇ.

2002. gada 22. martÇ Nils MuiÏnieks sniedza interviju “TV PanorÇmai” par integrÇcijas

politiku.

2002. gada 6. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks bija laikraksta “Panorama Latvii” nedï∫as cilvïks.

43

2002. gada 10. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju radio “Br¥vÇ Eiropa”.

2002. gada 10. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju TV programmai “Futr‰oks” par

cilvïkties¥bÇm un toleranci pïc 50 gadiem.

2002. gada 12. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks sniedza interviju N¥derlandes TV un Latvijas TV5.

2002. gada 17. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks tikÇs ar tr¥s ÏurnÇlistiem no PortugÇles.

2002. gada 26. apr¥l¥ Nils MuiÏnieks uzstÇjÇs LTV par labïjÇm politiskajÇm partijÇm

EiropÇ.

2002. gada 23. maijÇ Artis Pabriks sniedza interviju radio “Br¥vÇ Eiropa”.

2002. gada 5. jnijÇ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs ekstrïmismam velt¥tÇ TV raid¥jumÇ “Kas

notiek LatvijÇ”.

2002. gada 7. jnijÇ Artis Pabriks sniedza interviju radio “Br¥vÇ Eiropa”.

2002. gada 7. jnijÇ Ieva Leimane sniedza interviju par cilvïkties¥bÇm LatvijÇ Austrijas radio.

2002. gada 27. jnijÇ Artis Pabriks sniedza interviju TV5 par priek‰vïlï‰anu kampa¿Çm.

2002. gada 27. jnijÇ Nils MuiÏnieks sniedza interviju TV5 par rasisku priek‰vïlï‰anu

kampa¿as reklÇmu.

2002. gada 26. augustÇ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs LNT/TV5 telev¥zijas raid¥jumÇ “Russkij

vopros”.

2002. gada 10. septembr¥ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs LNT TV diskusijÇ par pasaules

politiku gadu pïc teroristu uzbrukuma 11. septembr¥.

2002. gada 17. septembr¥ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs TV5 raid¥jumÇ par Eiropas Padomes

VispÇrïjo mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bas konvenciju.

2002. gada 22. novembr¥ Signe Marti‰ne sniedza interviju TV5 raid¥jumam “Dienas

cilvïks” par elektronisko mïdiju lomu sabiedr¥bas integrÇcijas procesÇ un par

nepiecie‰am¥bu atcelt Radio un telev¥zijas likumÇ ietvertos valodu ierobeÏojumus.

44

2002. gada jlijÇ — novembr¥ turpinÇjÇs akt¥vs darbs ar sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫iem.

Nils MuiÏnieks sniedza intervijas vairÇkiem Çrvalstu mïdijiem, piemïram, radio “Br¥vÇ

Eiropa” (PrÇga), laikrakstam “Rzecpolitika” (Polija), laikrakstam “Neue Zuricher Zeitung”

(·veice), “Le Monde” (Francija), “Dagens Nyeter” (Zviedrija), Zviedrijas TV, DÇnijas radio,

VÇcijas/Francijas “TV ARTE”, un KanÇdas TV.

JuridiskÇs konsultÇcijas un intere‰u aizstÇv¥ba

Ilvija Ba˙e–Pce sniedza bezmaksas juridisko pal¥dz¥bu 112 apmeklïtÇjiem.

Signe Marti‰ne strÇdÇja NacionÇlÇs radio un telev¥zijas padomes ekspertu grupÇ, kas

izstrÇdÇja jauno Latvijas elektronisko sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫u att¥st¥bas nacionÇlo

koncepciju 2003.–2005. gadam.

Nils MuiÏnieks bija eksperts Tieslietu ministrijas IntegrÇcijas departamenta darba grupÇ,

kas nodarbojÇs ar sabiedr¥bas integrÇcijas pït¥jumu un monitoringa plÇno‰anu.

Anhelita Kamenska bija eksperte Tieslietu ministrijas ProbÇcijas dienesta izveides darba

grupÇ.

Nils MuiÏnieks sniedza ekspert¥zi Dro‰¥bas policijai par godu un cie¿as aizskar‰anu lietÇ,

kas ierosinÇta pret kÇdu ekstrïmistu.

2002. gada 20. februÇr¥ Ilvija Ba˙e–Pce kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja darbiniekiem

apmeklïja ·˙irotavas cietumu.

No 2002. gada janvÇra l¥dz martam Ieva Leimane rakst¥ja novïrtïjumu par

nepiecie‰am¥bu veidot jumta organizÇciju cilvïkiem ar ¥pa‰Çm vajadz¥bÇm Zviedrijas

organizÇcijai “Disabled Persons International Aid Association”.

2002. gada 15. maijÇ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja sociÇlÇs aprpes

centru personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem “I∫Æi.”

2002. gada 28. maijÇ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja dar-

biniekiem apmeklïja R¥gas psihoneiroloÆisko slimn¥cu, lai izvïrtïtu cilvïkties¥bu situÇciju.

2002. gada 13. jnijÇ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja

darbiniekiem apmeklïja Jelgavas psihoneiroloÆisko slimn¥cu.

45

No 2002. gada apr¥∫a l¥dz jnijam Ieva Leimane bija konsultante StarptautiskÇs migrÇcijas

organizÇcijas vad¥tajÇ pïtniec¥bas projektÇ “Cilvïkties¥bu aizsardz¥ba Baltijas valst¥s

attiec¥bÇ uz nelegÇlo migrÇciju”.

2002. gada 25. jnijÇ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja Jelgavas psihoneiro-

loÆisko slimn¥cu, sociÇlÇs aprpes centru personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem

“Jelgava” un sociÇlÇs aprpes centru jaunie‰iem ar gar¥ga rakstura traucïjumiem

“Ziedkalne”.

2002. gada 26. jnijÇ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja sociÇlÇs aprpes

centru personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem “RopaÏi” un R¥gas psihoneiroloÆisko

slimn¥cu.

2002. gada 16. jlijÇ Ilvija Ba˙e–Pce kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja darbiniekiem

apmeklïja LiepÇjas psihoneiroloÆisko slimn¥cu.

2002. gada 21. augustÇ Ieva Leimane kopÇ ar NorvïÆijas eksperti Ingrid Lycke Ellingsen

apmeklïja sociÇlÇs aprpes centru personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem “Atsauc¥ba”.

2002. gada septembr¥ Nils MuiÏnieks, Anhelita Kamenska un Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja

ÅdaÏu mobilo strïlnieku mÇc¥bu centra virssardzi.

2002. gada 16. oktobr¥ DÏordÏa Sorosa viz¥tes laikÇ Ieva Leimane R¥gas psihoneiroloÆis-

kajÇ slimn¥cÇ iepaz¥stinÇja ar SFL/LCESC programmu cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucï-

jumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai.

2002. gada 21. oktobr¥ Ieva Leimane kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja darbinieci apmek-

lïja Daugavpils psihoneiroloÆisko slimn¥cu.

2002. gada 22. oktobr¥ Ieva Leimane piedal¥jÇs R¥gas Domes LabklÇj¥bas departamenta

r¥kotajÇ sanÇksmï par demenãu noda∫as veido‰anu un informïja par starptautiskajiem

cilvïkties¥bu standartiem psihiskÇs vesel¥bas aprpes iestÇdïm.

2002. gada 30. oktobr¥ Anhelita Kamenska apmeklïja Ventspils policijas ¥slaic¥gÇs

aizturï‰anas izolatoru.

2002. gada oktobr¥ Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja I∫Æuciema sievie‰u cietumu un ·˙irotavas

cietumu.

46

2002. gada novembr¥ Anhelita Kamenska apmeklïja mÇc¥bu un pÇraudzinÇ‰anas iestÇdi

zïniem “Strauti¿i”.

2002. gada 2. decembr¥ Ieva Leimane tikÇs ar Pasaules vesel¥bas organizÇcijas ekspertu

pacientu ties¥bu jautÇjumos Larsu Falbergu, lai informïtu par situÇciju gar¥gi slimo pacien-

tu ties¥bu aizsardz¥bas jomÇ.

2002. gada 3. decembr¥ Anhelita Kamenska apmeklïja I∫Æuciema sievie‰u cietumu

2002. gada 10. decembr¥ Anhelita Kamenska apmeklïja Prei∫u policijas ¥slaic¥gÇs aizturï-

‰anas izolatoru.

2002. gada 11. decembr¥ Ieva Leimane un Ilvija Ba˙e–Pce kopÇ ar Latvijas Årzemnieku

asociÇciju apmeklïja Olaines nelegÇlo imigrantu pagaidu uzturï‰anÇs nometni.

2002. gada 12. decembr¥ Anhelita Kamenska apmeklïja Cïsu audzinÇ‰anas iestÇdi ne-

pilngad¥gajiem.

2002. gadÇ Anhelita Kamenska bija redaktore ANO Att¥st¥bas programmas publicïtajam

pït¥jumam “Alternat¥vas br¥v¥bas at¿em‰anai nepilngad¥gajiem: pa‰vald¥bu pieredze”

(pït¥juma autores — Ilze Trapenciere un Ritma Rungule).

Piedal¥‰anÇs starptautiskos pasÇkumos

2002. gada 17. un 18. janvÇr¥ Ieva Leimane piedal¥jÇs mÇc¥bu viz¥tï StokholmÇ, lai ap-

meklïtu grupu dz¥vokli un dienas aprpes centru cilvïkiem ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïju-

miem un tiktos ar Zviedrijas Austrumeiropas komiteju.

2002. gada 6. un 7. februÇr¥ Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs Baltijas jras valstu padomes semi-

nÇrÇ Bergenï (NorvïÆija), turpinot Pasaules konferences pret rasismu darbu.

No 2002. gada 25. februÇra l¥dz 8. martam Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja Abo Akadïmijas

UniversitÇtes Cilvïkties¥bu institta r¥kotos kursus par starptautisko cilvïkties¥bu aizsar-

dz¥bu Turku (Somija).

No 2002. gada 14. l¥dz 17. martam Ilvija Ba˙e–Pce piedal¥jÇs reÆionÇlajÇ seminÇrÇ par

juridiskÇs pal¥dz¥bas snieg‰anu, ko organizïja COLPI KrakovÇ (Polija).

47

°

No 2002. gada 24. l¥dz 26. martam Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs konferencï “Pla‰Çka Eiropa:

KÇ pasniegt informÇciju”, ko r¥koja N¥derlandes vald¥ba RoterdamÇ (N¥derlande).

No 2002. gada 8. l¥dz 10. martam Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs Sorosa t¥kla reÆionÇlajÇ

seminÇrÇ Budape‰tÇ (UngÇrija).

2002. gada 9. apr¥l¥ sadarb¥bÇ ar AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta LGI Mentora programmu

Ieva Leimane vad¥ja darba grupu seminÇrÇ par dzimuml¥dzties¥bas politikas veido‰anu

KijevÇ (Ukraina).

No 2002. gada 16. l¥dz 20. apr¥lim Svetlana Djaãkova apmeklïja Pasaules kongresu par

valodas politiku, ko r¥koja Linguapax institts BarselonÇ (SpÇnija).

2002. gada 25. un 26. apr¥l¥ Ieva Leimane apmeklïja AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta

atbalst¥to politikas anal¥zes instittu ceturto tik‰anos TirÇnÇ (AlbÇnija).

No 2002. gada 25. l¥dz 28. maijam Artis Pabriks piedal¥jÇs seminÇrÇ “EtniskÇ struktra,

nevienl¥dz¥ba un valsts sektora pÇrvalde”, ko r¥koja ANO SociÇlÇs att¥st¥bas pïtniec¥bas

institts ÎenïvÇ (·veice).

No 2002. gada 19. l¥dz 23. jnijam Ieva Leimane piedal¥jÇs seminÇrÇ par gar¥gi slimo

klientu un vi¿u radinieku iesaist¥‰anu, ko r¥koja Îenïvas iniciat¥va psihiatrijÇ TeplÇ

(âehija).

No 2002. gada 1. l¥dz 5. jlijam Anhelita Kamenska piedal¥jÇs Eiropas Padomes

Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰anas komitejas 48. plenÇrsïdï StrasbrÇ (Francija).

No 2002. gada 7. l¥dz 21. jlijam Signe Marti‰ne piedal¥jÇs Eiropas pilso¿u konventÇ

“VïlamÇ Eiropa”, ko r¥koja Klin¥ Eiropas institts Klin¥ (Francija).

No 2002. gada 25. l¥dz 29. augustam Ieva Leimane apmeklïja European Observatory

vasaras kursu “GlobalizÇcija, Eiropas Savien¥bas papla‰inÇ‰ana un vesel¥ba: vesel¥bas

aprpes politikas veido‰ana main¥gajÇ pasaulï” Dubrovnikos (HorvÇtija).

No 2002. gada 9. septembra l¥dz 4. oktobrim Ieva Leimane bija AtvïrtÇs sabiedr¥bas

institta atbalst¥tÇ mÇc¥bu viz¥tï øujorkÇ un Va‰ingtonÇ (ASV), lai iepaz¥tos ar gar¥gi slimo

intere‰u aizstÇv¥bas jomu un alternat¥vÇs aprpes mode∫iem.

48

No 2002. gada 10. l¥dz 13. oktobrim Ieva Leimane piedal¥jÇs Pasaules alianses gar¥gi

slimo intere‰u aizstÇv¥bai (GAMIAN) ikgadïjÇ konferencï πub∫anÇ (Slovïnija).

No 2002. gada 24. l¥dz 26. oktobrim Nils MuiÏnieks piedal¥jÇs AtvïrtÇs sabiedr¥bas

institta atbalst¥to politikas anal¥zes instittu kÇrtïjÇ sanÇksmï TallinÇ (Igaunija).

No 2002. gada 4. l¥dz 8. novembrim Anhelita Kamenska piedal¥jÇs Eiropas Padomes

Sp¥dzinÇ‰anas novïr‰anas komitejas 49. plenÇrsïdï StrasbrÇ (Francija).

No 2002. gada 14. l¥dz 17. novembrim Ieva Leimane piedal¥jÇs StarptautiskÇs Helsinku

federÇcijas ikgadïjÇ asamblejÇ HÇgÇ (N¥derlande).

2002. gada 25. novembr¥ Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs preses konferencï un uzstÇjÇs ar

zi¿ojumu DÇnijas NVO “DanChurchAid”, dÇ¿u laikraksta “Politiken” un AtvïrÇs

sabiedr¥bas institta pirmsiestÇ‰anÇs ES monitoringa programmas r¥kotajÇ seminÇrÇ par

minoritÇ‰u ties¥bÇm papla‰inÇtajÇ Eiropas Savien¥bÇ KopenhÇgenÇ (DÇnija).

No 2002. gada 25. l¥dz 29. novembrim Ilvija Ba˙e–Pce apmeklïja Abo akadïmijas

universitÇtes Cilvïkties¥bu institta r¥kotos DiskriminÇcijas novïr‰anas un minoritÇ‰u

ties¥bu kursus Turku (Somija).

No 2002. gada 28. l¥dz 30. novembrim Ilvija Ba˙e–Pce piedal¥jÇs seminÇrÇ par Eiropas

diskriminÇcijas novïr‰anas ties¥bu piemïro‰anu Briselï (Be∫Æija).

No 2002. gada 2. l¥dz 6. decembrim Ilvija Ba˙e–Pce nodarbojÇs ar diskriminÇcijas

novïr‰anas normu pïtniec¥bu Abo akadïmijas universitÇtes Cilvïkties¥bu instittÇ Turku

(Somija).

No 2002. gada 6. l¥dz 8. decembrim Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs Eiropas minoritÇ‰u

jautÇjumu centra r¥kotajÇ seminÇrÇ “EtniskÇ integrÇcija IgaunijÇ un LatvijÇ: 2000.–2002.

gadÇ” FlensburgÇ (VÇcija).

2002. gada 16. decembr¥ Signe Marti‰ne piedal¥jÇs EtniskÇs pieder¥bas un nacionÇlisma

pïtniec¥bas asociÇcijas organizïtajÇ konferencï “VairÇkuma grupas un dominïjo‰Çs

minoritÇtes: definïjot dominïjo‰o etnisko pieder¥bu” Londonas ekonomikas augstskolÇ

(LielbritÇnija).

49

°

°

LCESC 2002. gada finansiÇlÇs darb¥bas pÇrskats

Ie¿ïmumi: LVL 90 460

FinansïtÇji: AtvïrtÇs sabiedr¥bas institts (Budape‰ta), LielbritÇnijas vïstniec¥ba, ASV

vïstniec¥ba, DÇnijas vïstniec¥ba, KanÇdas vïstniec¥ba un Eiropas Komisija.

Sorosa fonda–Latvija deleÆïtÇs programmas (Cilvïkties¥bu un etniskÇs saska¿as

programma, programma Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo cilvïku

intere‰u aizstÇv¥bai)

Projektiem: LVL 104 925

Administrat¥vajiem izdevumiem: LVL 20 166

Izdevumi:

Izdevumi stattos paredzïto mïr˙u un uzdevumu veik‰anai: LVL 93 899

(t.sk. LVL 59 145 SFL deleÆïto programmu projektu izdevumi)

— algas LVL 52 372

— sociÇlÇs apdro‰inÇ‰anas maksÇjumi LVL 13 664

LCESC 2002. gada grÇmatved¥bas rev¥ziju veica zvïrinÇts revidents Ivars Blumbergs.

Interesenti var iepaz¥ties ar auditora slïdzienu LCESC birojÇ.

50

LCESC darbinieki 2002. gadÇ

Nils MUIÎNIEKS — LCESC direktors (l¥dz 2002. gada 22. novembrim)

Ilze BRANDS KEHRE — LCESC direktore (kop‰ 2002. gada 4. decembra); LCESC politikas

anal¥zes pïtniece

Ieva LEIMANE — LCESC direktora vietniece

Ilvija BAµE–PÌCE — LCESC juriste

Signe MARTI·ÌNE — LCESC politikas anal¥zes pïtniece

Svetlana DJAâKOVA — LCESC politikas anal¥zes pïtniece

Artis PABRIKS — LCESC politikas anal¥zes pïtnieks (l¥dz 2002. gada 31. decembrim)

Dace LUKUMIETE — LCESC mïdiju anal¥ti˙e

Anhelita KAMENSKA — LCESC pïtniece

Sanita ·ÌMANE — LCESC biroja vad¥tÇja (l¥dz 2002. gada jnijam)

Anda JANEKA — LCESC biroja vad¥tÇja (no 2002. gada 1. novembra)

RenÇte L±NE — LCESC grÇmatvede

51

3. pielikums

IZVILKUMI NO LR SATVERSMES, STARPTAUTISKAJÅMUN EIROPAS CILVîKTIES±BU NORMÅM1

VispÇr¥gi jautÇjumi

LR Satversme, 89. pants:

“Valsts atz¥st un aizsargÇ cilvïka pamatties¥bas saska¿Ç ar ‰o Satversmi, likumiem un

Latvijai saisto‰iem starptautiskajiem l¥gumiem.”


“Personas ties¥bas, kas noteiktas Satversmes devi¿desmit sestajÇ, devi¿desmit sept¥tajÇ,

devi¿desmit astotajÇ, simtajÇ, simt otrajÇ, simt tre‰ajÇ, simt sestajÇ un simt astotajÇ pantÇ,

var ierobeÏot likumÇ paredzïtajos gad¥jumos, lai aizsargÇtu citu cilvïku ties¥bas,

demokrÇtisko valsts iekÇrtu, sabiedr¥bas dro‰¥bu, labklÇj¥bu un tikum¥bu. Uz ‰ajÇ pantÇ

minïto nosac¥jumu pamata var ierobeÏot ar¥ reliÆiskÇs pÇrliec¥bas pau‰anu.”

Ties¥bas balsot un tikt ievïlïtam, politiskÇ darb¥ba


“Ties¥bas vïlït ir pilnties¥giem Latvijas pilso¿iem, kuri vïlï‰anu dienÇ ir sasniegu‰i

asto¿padsmit gadu vecumu.”


“SaeimÇ var ievïlït katru pilnties¥gu Latvijas pilsoni, kur‰ vïlï‰anu pirmÇ dienÇ ir vecÇks

par divdesmit vienu gadu.”


“Saeima pati pÇrbauda savu locek∫u pilnvaras.

Saeimas locek∫a pilnvaras iegst SaeimÇ ievïlïta persona, ja tÇ Saeimas sïdï dod ‰Çdu

svin¥gu sol¥jumu:

“Es, uz¿emoties Saeimas deputÇta amata pienÇkumus, Latvijas tautas priek‰Ç zvïru

(svin¥gi solu) bt uztic¥gs Latvijai, stiprinÇt tÇs suverenitÇti un latvie‰u valodu kÇ vien¥go

valsts valodu, aizstÇvït Latviju kÇ neatkar¥gu un demokrÇtisku valsti, savus pienÇkumus

52

1 ·eit ir minïtas svar¥gÇkÇs normas. SarakstÇ ir iek∫auti tikai pÇrskatÇ par Latviju aplkotie jautÇjumi unkategorijas. Saraksts ir adaptïts no StarptautiskÇs Helsinku Cilvïkties¥bu federÇcijas gada pÇrskata.

pild¥t godprÇt¥gi un pïc labÇkÇs apzi¿as. Es ap¿emos ievïrot Latvijas Satversmi un

likumus.”


“Ikvienam Latvijas pilsonim ir ties¥bas likumÇ paredzïtajÇ veidÇ piedal¥ties valsts un

pa‰vald¥bu darb¥bÇ, kÇ ar¥ pild¥t valsts dienestu.

Pa‰vald¥bas ievïlï pilnties¥gi Latvijas pilso¿i. Pa‰vald¥bu darba valoda ir latvie‰u valoda.”

Starptautiskais pakts par pilso¿u un politiskajÇm ties¥bÇm, 25. pants:

“Katram pilsonim [..] bez nepamatotiem ierobeÏojumiem jÇbt ties¥bÇm un iespïjai:

a) piedal¥ties valsts lietu kÇrto‰anÇ gan tie‰i, gan ar¥ ar br¥vi izraudz¥tu pÇrstÇvju

starpniec¥bu;

b) balsot un tikt ievïlïtam ¥stÇs periodiskÇs vïlï‰anÇs, kas notiek uz vispÇrïju un

vienl¥dz¥gu vïlï‰anu ties¥bu pamata, aizklÇti balsojot, un kas nodro‰ina vïlïtÇju

br¥vas gribas izpausmi;

c) ievïrojot vispÇrïju vienl¥dz¥bu, pild¥t valsts dienestu savÇ valst¥.”

Apsdzïto ties¥bas un procesuÇlÇs ties¥bas


“Ikvienam ir ties¥bas zinÇt savas ties¥bas.”


“Ikviens var aizstÇvït savas ties¥bas un likumiskÇs intereses taisn¥gÇ tiesÇ. Ikviens

uzskatÇms par nevain¥gu, iekams vi¿a vaina nav atz¥ta saska¿Ç ar likumu. Nepamatota

ties¥bu aizskÇruma gad¥jumÇ ikvienam ir ties¥bas uz atbilst¥gu atl¥dzinÇjumu. Ikvienam ir

ties¥bas uz advokÇta pal¥dz¥bu.”

Starptautiskais pakts par pilso¿u un politiskajÇm ties¥bÇm, 9. panta 3. punkts:

“Katru sakarÇ ar kriminÇlapsdz¥bu apcietinÇto vai aizturïto personu bez kavï‰anÇs

nogÇdÇ pie tiesne‰a vai citas amatpersonas, kurai saska¿Ç ar likumu ir ties¥bas realizït

tiesas varu, un tai ir jÇdod ties¥bas uz tiesu saprÇt¥gÇ laikÇ vai uz atbr¥vo‰anu. [..]”


“Visas personas ir vienl¥dz¥gas tiesu un tribunÇla priek‰Ç. Katram ir ties¥bas [..] uz to, lai

lietu taisn¥gi un publiski izskat¥tu kompetenta, neatkar¥ga un objekt¥va tiesa, kas izveidota

saska¿Ç ar likumu. [..]”

53


“Katram, kam inkriminïts kriminÇlnoziegums, ir ties¥bas tikt uzskat¥tam par nevain¥gu,

kamïr vi¿a vaina nebs pierÇd¥ta saska¿Ç ar likumu.”


“Katram ir ties¥bas [..] uz to:

a) lai vi¿‰ sev saprotamÇ valodÇ nekavïjoties un vispus¥gi tiktu informïts par vi¿am

uzrÇd¥tÇs apsdz¥bas raksturu un pamatu;

b) lai vi¿am btu pietiekams laiks un iespïjas sagatavot savu aizstÇv¥bu un sazinÇties

ar pa‰a izraudz¥tu aizstÇvi;

c) lai vi¿‰ tiktu sod¥ts bez nepamatotas vilcinÇ‰anÇs;

d) lai vi¿‰ tiktu sod¥ts, vi¿am klÇtesot, un varïtu aizstÇvït sevi pats vai ar pa‰a izraudz¥ta

aizstÇvja starpniec¥bu; ja vi¿am nav aizstÇvja, lai vi¿am tiktu paskaidrotas ‰¥s ties¥bas

un iecelts aizstÇvis jebkurÇ gad¥jumÇ, kad tas nepiecie‰ams tiesas sprie‰anas interesïs,

bez maksas, ja vi¿am nav pietiekamu l¥dzek∫u ‰Çda aizstÇvja atalgo‰anai; [..]”


“Nevienu nedr¥kst atz¥t par vain¥gu kriminÇlnozieguma izdar¥‰anÇ jebkÇdas darb¥bas vai

bezdarb¥bas dï∫, kas saska¿Ç ar tÇs izdar¥‰anas br¥d¥ spïkÇ biju‰ajiem nacionÇlajiem

likumdo‰anas aktiem vai starptautiskajÇm ties¥bÇm nebija kriminÇlnoziegums. [..]”

Eiropas Cilvïkties¥bu konvencija, 6. panta 1. punkts:

“Ikvienam ir ties¥bas, nosakot civilo ties¥bu un pienÇkumu vai vi¿am izvirz¥tÇs apsdz¥bas

kriminÇllietÇ pamatot¥bu, uz taisn¥gu un atklÇtu lietas savlaic¥gu izskat¥‰anu neatkar¥gÇ un

objekt¥vÇ ar likumu noteiktÇ tiesÇ. [..]”

VÇrda un mïdiju br¥v¥ba


“Ikvienam ir ties¥bas uz vÇrda br¥v¥bu, kas ietver ties¥bas br¥vi iegt, paturït un izplat¥t

informÇciju, paust savus uzskatus. Cenzra ir aizliegta.”


“1. Katram cilvïkam ir ties¥bas netraucïti pieturïties pie saviem uzskatiem.

2. Katram cilvïkam ir ties¥bas br¥vi izpaust savus uzskatus, ‰¥s ties¥bas ietver br¥v¥bu mek-

lït, sa¿emt un izplat¥t daÏÇdu veidu informÇciju un idejas neatkar¥gi no valstu robeÏÇm

mutvÇrdos, rakstveidÇ, izmantojot presi vai mÇkslinieciskÇs izpausmes formas, vai citÇdÇ

veidÇ pïc savas izvïles. [..]”

54


“Ikvienam ir ties¥bas br¥vi paust savus uzskatus. ·¥s ties¥bas ietver uzskatu br¥v¥bu un

ties¥bas sa¿emt un izplat¥t informÇciju un idejas bez iejauk‰anÇs no valsts institciju puses

un neatkar¥gi no valstu robeÏÇm. [..]”

Personas ties¥bas uz br¥v¥bu, privÇtÇs dz¥ves neaizskaram¥bu un dro‰¥bu


“Ikvienam ir ties¥bas uz br¥v¥bu un personas neaizskaram¥bu. Nevienam nedr¥kst at¿emt

vai ierobeÏot br¥v¥bu citÇdi kÇ tikai saska¿Ç ar likumu.”


“Ikvienam ir ties¥bas uz privÇtÇs dz¥ves, mÇjok∫a un korespondences neaizskaram¥bu.”


“Katram cilvïkam ir ties¥bas uz br¥v¥bu un personas neaizskaram¥bu. Nevienu nedr¥kst

patva∫¥gi arestït vai turït apcietinÇjumÇ. Nevienam nedr¥kst at¿emt br¥v¥bu bez likumÇ

noteiktÇ pamata un neievïrojot tajÇ paredzïto procedru.”


“1. Nedr¥kst patvar¥gi vai nelikum¥gi iejaukties kÇda privÇtajÇ vai Æimenes dz¥vï, patvar¥gi

vai nelikum¥gi apdraudït vi¿a dz¥vok∫a neaizskaram¥bu vai vi¿a korespondences noslï-

pumu vai nelikum¥gi apdraudït vi¿a godu un reputÇciju.

2. Katram ir ties¥bas uz likuma aizsardz¥bu pret ‰Çdu iejauk‰anos vai ‰Çdiem apdraudïju-

miem.”


“Ikvienam ir ties¥bas uz savu privÇto un Æimenes dz¥vi, korespondences noslïpumu un

dz¥vok∫a neaizskaram¥bu.”

NeÏïl¥gas, necilvïc¥gas, pazemojo‰as apie‰anÇs un sp¥dzinÇ‰anas aizliegums


“Valsts aizsargÇ cilvïka godu un cie¿u. Sp¥dzinÇ‰ana, citÇda cietsird¥ga vai cie¿u paze-

mojo‰a izturï‰anÇs pret cilvïku ir aizliegta. Nevienu nedr¥kst pak∫aut neÏïl¥gam vai

cilvïka cie¿u pazemojo‰am sodam.”

55

VispÇrïjÇs normas:


“Nevienu nedr¥kst pak∫aut sp¥dzinÇ‰anai vai neÏïl¥gi, necilvïc¥gi vai pazemojo‰i apieties

ar vi¿u vai uzlikt tÇdu sodu [..]”

ANO konvencija pret sp¥dzinÇ‰anu un citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u

pazemojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem, 2. pants:

“1. Katra dal¥bvalsts veic efekt¥vus likumdo‰anas, administrat¥vos, tiesas un citus pasÇku-

mus, lai novïrstu sp¥dzinÇ‰anas aktus jebkurÇ tÇs jurisdikcijai pak∫autajÇ teritorijÇ.

2. NekÇdi sevi‰˙i apstÇk∫i, lai kÇdi tie btu — kara stÇvoklis vai kara draudi, iek‰ïjÇ po-

litiskÇ nestabilitÇte vai jebkÇds cits ÇrkÇrtïjs stÇvoklis — nevar bt par attaisnojumu sp¥-

dzinÇ‰anai.

3. AugstÇka priek‰nieka vai valsts varas orgÇna pavïle nevar bt par attaisnojumu sp¥dzi-

nÇ‰anai.”

ANO konvencija pret sp¥dzinÇ‰anu un citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u

pazemojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem, 4. pants:

“1. Katra dal¥bvalsts nodro‰ina, lai visi sp¥dzinÇ‰anas akti tiktu izskat¥ti saska¿Ç ar tÇs kri-

minÇlo likumdo‰anu. Tas pats attiecas uz mïÆinÇjumu sp¥dzinÇt un uz jebkuras personas

darb¥bÇm, kas ir l¥dzdal¥ba vai piedal¥‰anÇs sp¥dzinÇ‰anÇ.

2. Katra dal¥bvalsts nosaka attiec¥gus sodus par ‰Çdiem noziegumiem, ievïrojot to smagumu.”

Eiropas Cilvïkties¥bu konvencija, 3. pants:

“Nevienu cilvïku nedr¥kst sp¥dzinÇt vai cietsird¥gi vai pazemojo‰i ar vi¿u apieties vai sod¥t.”

Atl¥dz¥ba un kompensÇcija:

ANO konvencija pret sp¥dzinÇ‰anu un citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u paze-

mojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem, 13. pants:

“Katra dal¥bvalsts nodro‰ina jebkurai personai, kas apgalvo, ka tÇ tikusi sp¥dzinÇta jebkurÇ

‰Çs valsts jurisdikcijai pak∫autajÇ teritorijÇ, ties¥bas iesniegt sdz¥bu ‰Çs valsts kompeten-

tajiem varas orgÇniem un ‰Çdas sdz¥bas Çtru un objekt¥vu izskat¥‰anu minïtajos orgÇnos.

Tiek veikti pasÇkumi, lai nodro‰inÇtu pras¥tÇja un liecinieku aizsardz¥bu pret jebkÇda veida

sliktu apie‰anos vai iebiedï‰anu sakarÇ ar vi¿a sdz¥bu vai jebkurÇm liecinieku liec¥bÇm.”

ANO konvencijas pret sp¥dzinÇ‰anu un citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u

pazemojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem 14. panta 1. punkts garantï, ka sp¥dzinÇ-

56

‰anas upuris “sa¿em atl¥dz¥bu un tam ir ar tiesisku sankciju apstiprinÇtas ties¥bas uz

taisn¥gu un adekvÇtu kompensÇciju”.

Sp¥dzinÇ‰anas rezultÇtÇ iegti pazi¿ojumi:

ANO konvencija pret sp¥dzinÇ‰anu un citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u paze-

mojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem, 15. pants:

“[..] neviens pazi¿ojums, kas, kÇ konstatïts, izdar¥ts sp¥dzinÇ‰anas laikÇ, netiktu izmantots

par pierÇd¥jumu jebkÇdas iztiesÇ‰anas gaitÇ, iz¿emot gad¥jumus, kad to izmanto pret

sp¥dzinÇ‰anas piemïro‰anÇ apsdzïto personu [..]”

Ties¥bu aizsardz¥bas amatpersonu uzved¥ba


ANO Ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonu uzved¥bas kodekss:

“Katrai ties¥bu aizsardz¥bas iestÇdei [..] ir pienÇkums uzturït iek‰ïju discipl¥nu un [..]

ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonu r¥c¥ba ir jÇpak∫auj sabiedriskai kontrolei [..]”

(Preambula) “Ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonÇm visos gad¥jumos ir jÇpilda tÇm

uzliktais pienÇkums, kalpojot sabiedr¥bai un aizsargÇjot visas personas pret prettiesisku

r¥c¥bu atbilsto‰i augstajai atbild¥bas pakÇpei, ko prasa vi¿u profesija.” (1. pants) “Pildot

savu pienÇkumu, ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonÇm ir jÇrespektï un jÇaizsargÇ

cilvïciskÇ cie¿a, jÇsaglabÇ un jÇatbalsta visu personu cilvïkties¥bas.” (2. pants)

Spïka izmanto‰ana:

ANO 8. kongresÇ par noziegumu novïr‰anu un izturï‰anos pret noziedzniekiem (1990.

gada augusts) pie¿emtie Pamatprincipi par ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonu

spïka un ‰aujamieroãu pielieto‰anu, SpeciÇlie noteikumi:

“Ties¥bu aizsardz¥bas orgÇnu amatpersonas nedr¥kst izmantot ‰aujamieroãus pret cilvï-

kiem, iz¿emot pa‰aizsardz¥bai vai citu cilvïku aizsardz¥bai pret nenovïr‰amiem nÇves vai

nopietna ievainojuma draudiem, lai novïrstu ¥pa‰i smaga nozieguma izdar¥‰anu, kas

saist¥ts ar nopietnu dz¥v¥bas apdraudïjumu, lai aizturïtu personu, kas rada ‰Çdus draudus

un pretojas varai, vai lai novïrstu vi¿a vai vi¿as aizbïg‰anu un tikai ja citi, ne tik galïji

l¥dzek∫i nav pietiekami ‰o mïr˙u sasnieg‰anai. JebkurÇ gad¥jumÇ t¥‰a letÇlu ‰aujamieroãu

lieto‰ana ir pie∫aujama vien¥gi, tad, ja tÇ ir piln¥gi neizbïgama, lai aizsargÇtu dz¥v¥bu.”

57

MazÇkumtaut¥bu ties¥bas un diskriminÇcijas aizliegums


“Visi cilvïki LatvijÇ ir vienl¥dz¥gi likuma un tiesas priek‰Ç. Cilvïka ties¥bas tiek ¥stenotas

bez jebkÇdas diskriminÇcijas.”


“PersonÇm, kuras pieder pie mazÇkumtaut¥bÇm, ir ties¥bas saglabÇt un att¥st¥t savu valodu,

etnisko un kultras savdab¥bu.”


Eiropas Padomes VispÇrïjÇ mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bas konvencija.


“Visi cilvïki ir vienl¥dz¥gi likuma priek‰Ç, un vi¿iem ir ties¥bas bez jebkÇdas diskriminÇ-

cijas uz vienÇdu likuma aizsardz¥bu. ·ajÇ sakarÇ ar likumu jÇaizliedz jebkura diskriminÇ-

cija un likumam jÇgarantï visÇm personÇm vienÇda un efekt¥va aizsardz¥ba pret jebkÇdu

diskriminÇciju — neatkar¥gi no rases, Çdas krÇsas, dzimuma, valodas, reliÆijas, politiskÇs

vai citas pÇrliec¥bas, nacionÇlÇs vai sociÇlÇs izcel‰anÇs, mantiskÇ stÇvok∫a, dzim‰anas vai

citiem apstÇk∫iem.”

ANO StarptautiskÇ konvencija par jebkÇdas rasu diskriminÇcijas izskau‰anu, 5. pants:

“[..] dal¥bvalstis ap¿emas aizliegt un izskaust rasu diskriminÇciju visos tÇs veidos un

nodro‰inÇt katra cilvïka vienl¥dz¥bu likuma priek‰Ç bez rases, Çdas krÇsas, nacionÇlÇs vai

etniskÇs izcelsmes at‰˙ir¥bas. ±pa‰i tas attiecas uz ‰Çdu ties¥bu realizï‰anu:

a) ties¥bas uz vienl¥dz¥bu tiesas priek‰Ç un visÇs citÇs ties¥bu aizsardz¥bas institcijÇs;

b) ties¥bas uz personisko dro‰¥bu un valsts aizsardz¥bu pret vardarb¥bu vai miesas

bojÇjumiem, kurus nodara gan vald¥bas amatpersonas, gan ar¥ jebkuras citas

atsevi‰˙as personas, grupas vai iestÇdes;

c) politiskÇs ties¥bas, piemïram, ties¥bas piedal¥ties vïlï‰anÇs — balsot un izvirz¥t

savu kandidatru — uz vispÇrïjo un vienl¥dz¥go vïlï‰anu ties¥bu pamata, ties¥bas

piedal¥ties valsts pÇrvald¥‰anÇ, kÇ ar¥ valsts lietu vad¥‰anÇ jebkurÇ l¥men¥ un

ties¥bas uz vienl¥dz¥gu piedal¥‰anos valsts darbÇ; [..]”

Eiropas Cilvïkties¥bu konvencija, 14. pants:

“·ajÇ KonvencijÇ minïto ties¥bu un br¥v¥bu ¥steno‰ana tiek nodro‰inÇta bez jebkÇdas

diskriminÇcijas — neatkar¥gi no dzimuma, rases, Çdas krÇsas, valodas, reliÆijas, politiska-

58

jiem vai citiem uzskatiem, nacionÇlÇs vai sociÇlÇs izcelsmes, pieder¥bas kÇdai mazÇkum-

taut¥bai, mantiskÇ stÇvok∫a, kÇrtas vai cita pamata.”

Valoda, kultra, reliÆija, zinÇtne:

StarptautiskÇ pakta par pilso¿u un politiskajÇm ties¥bÇm 27. pants nosaka, ka “valst¥s, kur

ir etniskÇs, reliÆiskÇs un valodas minoritÇtes, personÇm, kas pieder pie ‰¥m minoritÇtïm,

nedr¥kst at¿emt ties¥bas kopÇ ar citiem tÇs pa‰as grupas locek∫iem baud¥t savu kultru,

piekopt un praktizït savu reliÆiju, kÇ ar¥ lietot dzimto valodu”.

KopenhÇgenas dokumenta 32.1. paragrÇfs nosaka, ka personÇm, kuras pieder pie nacionÇ-

lajÇm minoritÇtïm, ir ties¥bas “br¥vi lietot dzimto valodu gan privÇtajÇ, gan publiskajÇ sfïrÇ”.

StarptautiskÇ pakta par ekonomiskajÇm, sociÇlajÇm un kultras ties¥bÇm 15. panta

1. punktÇ tiek atz¥tas ikviena ties¥bas “a) piedal¥ties kultras dz¥vï; b) izmantot zinÇtnes

progresa rezultÇtus un to praktiskas lieto‰anas aug∫us; c) baud¥t morÇlo un materiÇlo

intere‰u aizsardz¥bu, kas saist¥tas ar jebkuriem zinÇtniskajiem, literÇrajiem vai mÇkslas

darbiem, kuru autors ir ‰is cilvïks”.

L¥dzek∫i:

ANO StarptautiskÇ konvencija par jebkuras rasu diskriminÇcijas izskau‰anu, 6. pants:

“Dal¥bvalstis nodro‰ina katram cilvïkam, uz kuru attiecas to jurisdikcija, efekt¥vu aizsar-

dz¥bu un aizsardz¥bas l¥dzek∫us ar kompetentu nacionÇlo tiesu un citu valsts instittu

starpniec¥bu jebkuru rasu diskriminÇcijas aktu gad¥jumos, kuri ir pretrunÇ ar ‰o Konven-

ciju un kuri apdraud cilvïka pras¥bu par jebkÇda zaudïjuma, kas radies ‰Çdas diskriminÇ-

cijas rezultÇtÇ, taisn¥gu un adekvÇtu atl¥dz¥bu vai apmierinÇ‰anu.”

Pilson¥ba

Neviens no starptautiskajiem cilvïkties¥bu instrumentiem neatz¥st ties¥bas uz pilson¥bu kÇ

ikviena cilvïka pamatties¥bas. Tomïr atteikums pie‰˙irt pilson¥bu var k∫t par sekojo‰u

starptautiski nodro‰inÇtu cilvïkties¥bu pÇrkÇpumu:

• Ties¥bas uz Æimenes aizsardz¥bu (StarptautiskÇ pakta par pilso¿u un politiskajÇm

ties¥bÇm 23. Pants un Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas 8. pants:);

• EDSO standarti par Æime¿u atkalapvieno‰anos;

• Bïrna ties¥bas iegt pilson¥bu (StarptautiskÇ pakta par pilso¿u un politiskajÇm

ties¥bÇm 24. pants un Bïrna ties¥bu konvencijas 7. pants);

59

• TÇdas diskriminÇcijas aizliegums, kas balst¥ta uz etnisko vai nacionÇlo pieder¥bu

(StarptautiskÇs konvencijas par jebkuras rasu diskriminÇcijas izskau‰anu 1. un 5.

pants)

• Aizliegums patva∫¥gi vai kolekt¥vi izst¥t Çrvalstniekus (StarptautiskÇ pakta par

pilso¿u un politiskajÇm ties¥bÇm 13. pants un Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas

CeturtÇ protokola 4. pants);

• Ties¥bas balsot un tikt ievïlïtam (StarptautiskÇ pakta par pilso¿u un politiskajÇm

ties¥bÇm 25. pants).

Kd¥‰ana uz diskriminÇciju vai karu


“1. JebkÇda kara propaganda jÇaizliedz ar likumu.

2. JebkÇda r¥c¥ba, kas aizstÇv nacionÇlo, rasu vai reliÆisko naidu un ir kd¥‰ana uz dis-

kriminÇciju, ienaidu vai vardarb¥bu, jÇaizliedz ar likumu”.

Bïg∫i, piespiedu izraid¥‰ana

Îenïvas konvencija par bïg∫a statusu, 33. pants:

“Neviena dal¥bvalsts nekÇdÇ gad¥jumÇ neizraida vai nesta bïgli uz tÇs valsts robeÏu, ku-

ras teritorijÇ vi¿a dz¥v¥ba un br¥v¥ba ir apdraudïta sakarÇ ar vi¿a rasi, reliÆiju, taut¥bu vai

pieder¥bu pie kÇdas ¥pa‰as sociÇlÇs grupas, vai sakarÇ ar vi¿a politiskajiem uzskatiem.”

StarptautiskÇs humanitÇrÇs ties¥bas

CeturtÇ Îenïvas konvencija par civiliedz¥votÇju aizsardz¥bu kara laikÇ, 3. panta 1. punkts:

“Pret personÇm, kuras akt¥vi nepiedalÇs karadarb¥bÇ, tajÇ skaitÇ — ar¥ pret bru¿oto spïku

personÇla locek∫iem, kuri noliku‰i ieroãus, un tiem, kas slim¥bas, ievainojumu, aizturï‰a-

nas vai cita iemesla dï∫ pÇrstÇju‰i piedal¥ties karadarb¥bÇ, ir jÇizturas humÇni, nediskrimi-

nïjot pïc rases, Çdas krÇsas, reliÆijas vai tic¥bas, dzimuma, izcel‰anÇs vai mantiskÇ

stÇvok∫a, vai pïc citiem l¥dz¥giem kritïrijiem.”

Îenïvas konvencijas II papildprotokols paredz civiliedz¥votÇju aizsardz¥bu iek‰ïjo

konfliktu laikÇ.

60

Sievie‰u ties¥bas


“Visi cilvïki LatvijÇ ir vienl¥dz¥gi likuma un tiesas priek‰Ç. Cilvïka ties¥bas tiek ¥stenotas

bez jebkÇdas diskriminÇcijas.”

ANO Konvencija par jebkÇdas sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anu, 11. pants:

“Dal¥bvalstis veic visus attiec¥gos pasÇkumus diskriminÇcijas likvidï‰anai attiec¥bÇ uz

sievietïm nodarbinÇt¥bas sfïrÇ, lai, pamatojoties uz v¥rie‰u un sievie‰u vienl¥dz¥bu,

nodro‰inÇtu vienl¥dz¥gas ties¥bas, konkrïti: [..] b) ties¥bas uz vienÇdÇm iespïjÇm sal¥g‰anÇ

darbÇ, ar¥ vienÇdu atlases kritïriju piemïro‰anu sal¥g‰anÇ; [..]”

Apvienoto NÇciju Konvencijas pret starptautisko organizïto noziedz¥bu papildino‰ais

Protokols cilvïku, ¥pa‰i sievie‰u un bïrnu, tirdzniec¥bas novïr‰anai, apspie‰anai (aiz-

lieg‰anai) un sod¥‰anai, 3. pants: “a) “cilvïku tirdzniec¥ba” noz¥mï ekspluatÇcijas nolkÇ

veiktu cilvïku vervï‰anu, pÇrvadÇ‰anu, nodo‰anu, patvïruma do‰anu vai sa¿em‰anu,

izmantojot draudus vai pielietojot spïku, vai citas metodes, kas saist¥tas ar piespie‰anu,

nolaup¥‰anu, krÇp‰anu, maldinÇ‰anu, varas ∫aunprÇt¥gu izmanto‰anu, vai ievainojam¥bas

situÇcijÇ, vai ar¥ dodot vai sa¿emot samaksu vai labumus, lai panÇktu tÇs personas

piekri‰anu, kuras kontrolï (pak∫aut¥bÇ) ir cita persona. EkspluatÇcija ietver, kÇ minimums,

citu prostitcijas izmanto‰anu vai cita veida seksuÇlo izmanto‰anu, piespiedu darbu vai

pakalpojumus, verdz¥bu vai verdz¥bai l¥dz¥gas darb¥bas, kalp¥bu vai iek‰ïjo orgÇnu

iz¿em‰anu.”

Bïrna ties¥bas


“Valsts aizsargÇ un atbalsta laul¥bu, Æimeni, vecÇku un bïrna ties¥bas. Valsts ¥pa‰i pal¥dz

bïrniem inval¥diem, bïrniem, kas paliku‰i bez vecÇku gÇd¥bas vai cietu‰i no varmÇc¥bas.”

ANO Konvencija par bïrna ties¥bÇm, 19. pants:

“1. Dal¥bvalstis veic visus nepiecie‰amos likumdo‰anas, administrat¥vos, sociÇlos un

izgl¥tojo‰os pasÇkumus, lai aizsargÇtu bïrnu pret vecÇku, likum¥go aizbild¿u vai jebkuras

citas personas, kas rpïjas par bïrnu, visu veidu fizisku vai psiholoÆisku vardarb¥bu,

apvainojumiem vai ∫aunprÇt¥bÇm, gÇd¥bas trkumu vai pavir‰u izturï‰anos, rupju apie‰a-

nos vai ekspluatÇciju, ar¥ pret seksuÇlajÇm ∫aunprÇt¥bÇm. [..]”

37. pants : “[..] c) katram bïrnam, kam at¿emta br¥v¥ba, tiktu nodro‰inÇta humÇna

apie‰anÇs un vi¿a person¥bas neat¿emamÇs pa‰cie¿as respektï‰ana, ievïrojot vi¿a

61

vecuma personu vajadz¥bas. Piemïram, ikviens bïrns, kam at¿emta br¥v¥ba, jÇno‰˙ir no

pieaugu‰ajiem, ja vien netiek uzskat¥ts, ka bïrna intere‰u vislabÇkÇs ievïro‰anas nolkÇ

to vajadzïtu dar¥t, un vi¿am jÇbt ties¥bÇm uzturït sakarus ar savu Æimeni sarakstes un

satik‰anos veidÇ, iz¿emot ¥pa‰us apstÇk∫us; [..]” 40. pants: “1. Dal¥bvalstis atz¥st, ka

ikvienam bïrnam, kur‰, kÇ tiek uzskat¥ts, pÇrkÇpis kriminÇlo likumdo‰anu, apsdzïts vai

atz¥ts par vain¥gu tÇs pÇrkÇp‰anÇ, ir ties¥bas uz tÇdu apie‰anos, kas pal¥dz att¥st¥t bïrna

pa‰cie¿as jtas un savas vïrt¥bas apzi¿u, nostiprina vi¿Ç cie¿u pret cilvïka ties¥bÇm un

citu personu pamatbr¥v¥bÇm un kas ∫auj ¿emt vïrÇ bïrna vecumu un to, ka vïlams sekmït

vi¿a reintegrÇciju un panÇkt, lai vi¿am btu der¥ga loma sabiedr¥bÇ. [..]”

Gar¥gi slimo ties¥bas

Eiropas Cilvïkties¥bu konvencija, 5. panta 4. da∫a:

5.4. “Jebkura persona, kurai aizturot vai apcietinot at¿emta br¥v¥ba, var griezties tiesÇ, kas

nekavïjoties lemj par vi¿as aizturï‰anas likm¥gumu, un nolemj vi¿u atbr¥vot, ja aizturï-

‰ana nav bijusi likum¥ga.”

ANO Principi gar¥gi slimu personu aizsardz¥ba un gar¥gÇs vesel¥bas aprpes uzlabo‰anai,

1. princips : “2. Pret visÇm gar¥gi slimÇm personÇm, vai tÇm, pret kurÇm izturas kÇ pret

tÇdÇm personÇm, jÇizturas humÇni un respektïjot cilvïka iedzimto cie¿u. 3. VisÇm gar¥gi

slimÇm personÇm vai tÇm, pret kurÇm izturas kÇ pret ‰ÇdÇm personÇm, ir ties¥bas uz aiz-

sardz¥bu pret ekonomiskÇs, seksuÇlÇs un citas izmanto‰anas formÇm, fiziskiem vai cita

veida pÇridar¥jumiem un pazemojo‰u izturï‰anos.” 3. princips: “Katrai gar¥gi slimai

personai, cik vien tas ir iespïjams, jÇbt ties¥bÇm dz¥vot un strÇdÇt sabiedr¥bÇ.”

Pacientu ties¥bas


“Valsts aizsargÇ cilvïku vesel¥bu un garantï ikvienam medic¥niskÇs pal¥dz¥bas

minimumu.”

Eiropas SociÇlÇ harta, 11. pants: “[..] l¥gumslïdzïjas puses ap¿emas [..] veikt attiec¥gus

pasÇkumus, tai skaitÇ: 1. cik vien iespïjams, samazinÇt vesel¥bas pasliktinÇ‰anÇs iemeslus; [..]”

Konvencija par cilvïkties¥bÇm un biomedic¥nu, 10. pants: “1. Jebkurai personai ir ties¥bas

uz cie¿u pret vi¿as privÇto dz¥vi attiec¥bÇ uz informÇciju par vi¿as vesel¥bu. 2. Jebkurai

personai ir ties¥bas noskaidrot jebkÇdu informÇciju, kas iegta sakarÇ ar vi¿as vesel¥bu.

Tomïr, ja minïtÇ persona nevïlas tikt informïta, vi¿as vïlme ir jÇievïro.”

62

cilv‰ktiesÈbas latvijÅ 2002....

Documents