RADOŠIE KVARTĀLIJaunas pulcēšanās vietas un formas

ŪDENSUzņēmēji iekaro Karostas pludmales

PIEREDZEKā atrast īsto vietu pilsētā? 10 padomi

MŪZIKANo rokenrola uz klasiku un indie

JAUNIE MEDIJILiepājas Universitātes skats nākotnē

RADOŠĀS INDUSTRIJAS LIEPĀJĀ. CREATIVE INDUSTRIES IN LIEPĀJA 2014–2015

Brīvība radītLielais dzintarsMantojumsMazās ražotnesDizains

CR

EATIV

E COA

ST

2

IEVADSCREATIVE COAST

1

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Latvijas radošo industriju platformas FOLD dibinātāja un redaktore Mārtiņš Sīlis

BRĪVĪBA RADĪTLiepāja ceļā uz tradicionālās rūpniecības aizvietošanu ar augstu pievienoto vērtību ģenerējošajām radošajām industrijām, uz kurām cerīgi raugās visā Latvijā

Liepāju Latvijā pazīst kā rūpniecības un rokenrola pilsētu, taču krīzi piedzīvojusī un uz nestabiliem noieta tirgiem orientētā tradicionālā rūpniecība, tāpat kā mūziķi, kas savulaik uzbūra Liepājas leģendāro auru, vairs neatrodas ekonomikas un mūzikas industrijas priekšplānā. Liepāja meklē jaunus veidus, kā pilsētu padarīt pievilcīgu tās iedzīvotājiem un viesiem, lai līdzās lieliem uzņēmumiem attīstītos mazais bizness, lai tā kļūtu par izglītības un kultūras centru. Novērtējot dabas, it sevišķi ūdens, klātbūtni pilsētā, tiek labiekārtotas

krastmalas un ceļi, kas mudina dzīvot veselīgāk, veido atpūtas infrastruktūru un ceļ augstāk pilsētas piedāvāto dzīves līmeni. 2015. gadā Liepājā durvis vērs daudzfunkcionālā koncertzāle Lielais dzintars (y 14. lpp.). Sagaidāms, ka tā būtiski ietekmēs akadēmiskās mūzikas attīstību Kurzemē un kā spilgta arhitektoniska vietzīme kļūs par jaunu Liepājas simbolu. Pašvaldības un nevalstiskās institūcijas sākušas meklēt veidus, kā tradicionālo rūpniecību aizvietot ar augstu pievienoto vērtību ģenerējošajām radošajām industrijām, uz kurām cerīgi raugās visā Latvijā. Liepājas Universitāte un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola (y 28. lpp.) atver jaunas radošo industriju programmas visu līmeņu izglītībai. →

IEVA

DSCR

EATIV

E COA

ST

2

JAUNAS PULCĒŠANĀS FORMAS UN VIETAS IDEJU APMAIŅAIInterese un izpratne par radošajām industrijām Liepājā, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, vēl tikai veidojas. Tām piederīgu uzņēmumu pagaidām nav daudz, un tie reti sadarbojas vai pat nemaz nezina cits par cita pastāvēšanu. Tādēļ svarīga ir Liepājas Kultūras pārvaldes iniciatīva izveidot radošo industriju klasteri — sadarbības platformu uzņēmējiem un pašvaldībai, lai stiprinātu savstarpējo komunikāciju un mērķtiecīgāk apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Otrs atbalsta punkts jaunajiem uzņēmējiem ir Kurzemes biznesa inkubators, kurā biznesu uzsākuši daudzi radošo industriju pārstāvji. Visbeidzot, radošo industriju uzņēmēji, tāpat kā visu citu nozaru pārstāvji, var piedalīties pašvaldības izsludinātajos mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkursos.

Līdzās finansiālam atbalstam, ko palīdz iegūt pašvaldība, izveidojušās arī privātas iniciatīvas un pulcēšanās vietas, kā Ideju bode (y 8. lpp.) un Atvērtā ideju telpa, kuru sarīkojumi vērsti uz jaunu ideju apmaiņu, pulcinot un savstarpēji iepazīstinot radošo nozaru pārstāvjus. Jāatzīmē arī Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija jeb MPLab, kur izveidota izglītojošu pasākumu programma tiem, kurus interesē jauno mediju māksla, tehnoloģijas un pilsētvide. Pagaidām maz izmantots potenciāls ir Liepājā esošie rūpnieciskie uzņēmumi, piemēram, tekstila ražotāji, kuri varētu auglīgi sadarboties ar radošo industriju uzņēmumiem inovatīvu un eksperimentālu produktu un pakalpojumu izveidē. Taču visa Latvija ar interesi seko līdzi Liepājas zaļā un sociālā biznesa pionieriem — elektrodivriteņu ražotnei Blue Shock Bike (y 32. lpp.) un ekoloģisko rotaļlietu zīmolam Wooly World (y 34. lpp.).

Jautājot liepājniekiem, vai pilsētā ir radošie kvartāli, jau tagad tiek norādīts uz diviem vēsturisku ēku ieskautiem pagalmiem Kungu ielā un Dārzu ielā. Kungu iela lepojas ar kultūrvēsturiski

“MĒS VAIRS NEVARAM APGŪT VIENU MEDIJU VAI PROGRAMMU UN CERĒT, KA VARĒSIM AR TO PELNĪT MAIZI VISU SAVU ATLIKUŠO DZĪVI.”Santa Mazika, Jauno mediju mākslas programmas vadītāja Liepājas Universitātē (y 24. lpp.)

Simonashum Kaktiņš stūrītis

IEVADSCREATIVE COAST

3

iProfesionālis jeb iPro ir augsti kvalificēts pašnodarbināts indivīds, kurš strādā sev un kuram nav darbinieku. Tas var būt gan žurnālists, gan dizainers, gan programmētājs, gan konsultants, gan jebkura cita kvalificēta darba veicējs. iProfesionāļi ir visstraujāk augošā profesionāļu grupa ES valstīs — no 6,2 miljoniem 2004. gadā uz 8,9 miljoniem 2013. gadā. Visvairāk iProfesionāļu strādā Nīderlandē, Polijā un Francijā.

JAUNA PROFESIJA — iPROFESIONĀLIS

unikālo cara Pētera I namiņu un nesen uzbūvēto Jauniešu māju, bet Dārzu ielas kvartālā sadzīvo Amatnieku nams un Lietišķās mākslas centrs. Abu kvartālu funkcionālo piepildījumu galvenokārt veido tradicionālā amatniecība: aušana, rotu kalšana, tautas tērpu darināšana. Liepājā tās ir pelnošas nozares ar prasmīgiem amatniecības tradīciju glabātājiem, kuri ir atvērti arī šodienas idejām. Lai gan radošo industriju kontekstā augstāk tiek vērtētas inovācijas un jauni produkti, iespējams, Liepājai savas unikālās priekšrocības jāmeklē tieši spēcīgajā tradicionālajā mantojumā un tā mūsdienīgās interpretācijās.

Kungu ielas kvartāls un Dārzu ielas kvartāls ir strauji apguvuši Rīgas radošo

kvartālu pieredzi un strādā pie regulāras pasākumu programmas, piesaistot apmeklētājus ar priekšnesumiem, kulināriju un tirdzniecību. Lai tie pilnvērtīgi dzīvotu arī ikdienā, nepieciešams dažādot piedāvājumu un palielināt apmeklētāju apriti — līdzās amatnieku darbnīcām atvēlēt vietu arī dizaina un reklāmas birojiem, foto un video studijām, start-up uzņēmumiem, veikaliņiem, kafejnīcām un restorāniem. Atrašanās vienuviet stimulēs arī savstarpēju sadarbošanos.

ĒRTA PILSĒTVIDE UN ŪDEŅU POTENCIĀLSŪdens un vēsture sadalījuši Liepājas karti vairākās skaidri atpazīstamās daļās, un katrai no tām ir savs raksturs

un savi iedzīvotāji, ielas ar burzmu un ielas, kas šķiet aizmigušas. Vecliepājas ieliņās kārtojas gan senas koka ēkas, gan piejūras vasarnīcas, gan metropoles cienīgi jūgenda nami. Jaunliepājas stingri ģeometrisko ielu tīklu un raupjās sarkanā ķieģeļa sienas mīkstina kuplās liepu alejas, kas pavasaros saldi smaržo un vasarās ļauj gājējiem pārvietoties vēsā pavēnī. Liepājai stiepjoties garumā, tālāk no centra manāmas arī padomju gados būvētas blokmājas, izkārtotas ap plašiem pagalmiem. Veikaliņi un kafejnīcas šeit atrodami vien pielāgotos pirmā stāva dzīvokļos vai savrupmājās. Īpašs stāsts ir Karosta, krāšņa ar tās cara laika militāro arhitektūru un zeltā →

“ARĪ MAZĀKUMAM IR TIESĪBAS UZ KULTŪRU.”Krista Kalnarāja, Ideju bodes izveidotāja (y 8. lpp.)

WollyWorld

IEVA

DSCR

EATIV

E COA

ST

4

In her article Freedom to Create, architect and urbanist Evelīna Ozola reflects on how

a postindustrial city of Liepāja is embracing the potential of creative economy. Evelina

is a founder and editor of FOLD, an online platform bringing forward the best in

Latvian and foreign creative industries. Go to fold.lv for English translation of stories featured in the Creative Coast magazine.

vizuļojošajiem pareizticīgo katedrāles kupoliem. Karosta ir sociāli trauslākā Liepājas apkaime, taču te savulaik radusies viena no pirmajām nevalstiskajām mākslas organizācijām, izveidots radošs tūrisma produkts — Karostas cietums, spocīgās blokmājas pievilina tūristus, bet pludmale — sērferus un burātājus.

Meklējot vietas radošai uzņēmējdarbībai, jāņem vērā pilsētas daļu atšķirības, un vērts ieklausīties labu Liepājas pazinēju padomos. Dažiem radoša darba veidiem vajadzīga zināma noslēgtība, citiem par labu nāk liela gājēju plūsma un kaimiņi, kas nodarbojas ar līdzīgu uzņēmējdarbību. Tie, kas vēlas atrasties nomaļus, bet palikt publiski pieejami, uzmanību sev var piesaistīt ar pasākumu rīkošanu (lasi padomus 42. lpp.).

Liepāju caurauž dažādi ūdeņi: viena pilsētas puse bauda sāļo jūras gaisu, bet otra skatās uz kanālu krastiem, Liepājas ezeru un Tosmares ezeru. Pateicoties ūdeņu bagātībai, Liepāja pazīstama kā visdažādāko ūdens sporta veidu centrs, svaigu zivju tirgus, kravas un pasažieru osta, putnu vērotāju pieturas punkts. Viena no pilsētas lielākajām vērtībām ir Jūrmalas parks — zaļš un paugurains tas lokās veselu trīs kilometru garumā no Kūrmājas prospekta līdz pat pilsētas dienvidu robežai. Liepājnieki atzīst, ka, kopš šeit izveidots kvalitatīvs veloceliņš un pastaigu vieta, pilsētā ir daudz vieglāk dzīvot veselīgi — pastaigāties, nūjot vai skriet, vingrot, braukt ar skrituļslidām, skeitbordiem un divriteņiem. Laukums ar vingrošanas rīkiem palīdzējis uzplaukt tādām sporta subkultūrām kā krosfits un ielu vingrošana. Atklātā jūra savukārt pievilina ūdens sportistus no visas Latvijas: ziemeļu mola vienā pusē viļņus ķer sērferi, otrā pusē — vējdēļotāji un kaitbordisti. Vērts apmeklēt arī Beberliņu peldvietu — vietu pie izbijuša smilšu karjera Karostā, kur uzņēmīgi vietējie izveidojuši atpūtas parku (y 38. lpp.). Ūdeni dala peldētāji un veikbordisti, smilšainajās nogāzēs gozējas iedeguma ķērāji, bet ēnainajā mežiņā pieejamas no robustiem baļķēniem sastiprinātas vingrošanas un piknika

vietu iekārtas. Sācies kā pašiniciatīvas projekts, ar laiku Beberliņu parks ieguvis pašvaldības atbalstu, kļūstot par paraugu uzņēmēju un pašvaldības sadarbībai.

Lai gan dabas un sporta teritorijas nav tieši saistītas ar radošajām industrijām, tās kopā padara pilsētu pievilcīgu dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Radošās industrijas un radošie kvartāli pilsētās veidojas un attīstās cieši līdzās citām kultūras un biznesa parādībām — arī jaunu kafijas un bulciņu vietu rašanās palīdz radošiem cilvēkiem izšķirties par labu palikšanai Liepājā. Radošuma priekšnosacījumi ir brīvība un pieejamā izvēles dažādība, iespēja brīvi radīt un attīstīties. Liepājā ir veiksmīgi izplānota lielmēroga infrastruktūra — ceļi, parki, publiskas celtnes —, atliek radīt apstākļus, lai veidotos viss pārējais.

“KONKURENCI LIEPĀJĀ ĪSTI NEJŪTAM, GRIBĒTOS, LAI TĀ IR LIELĀKA, TAD BŪTU INTERESANTĀK.”Roberts Vītols, studijas Robyworks izveidotājs (y 26. lpp.)

RADOŠĀS INDUSTRIJAS LATVIJĀ

arhitektūradizains

kinoizpildītājmākslavizuālā māksla

mūzikaizdevējdarbība

televīzija, radio un interaktīvie mediji

reklāmadatorspēles un interaktīvās

programmaskultūras mantojums

kultūras izglītībaatpūta, izklaide un citas

kultūras darbības

Avots: km.gov.lv

RADOŠIE KVARTĀLICREATIVE COAST

5

01RADOŠIE KVARTĀLIRadošie kvartāli ir vietas, kur mazas, privātas iniciatīvas un virtuālās kopienas uzplaukst līdzās tradicionālajai kultūrai.

THE CREATIVE NEIGHBOURHOODS The Creative Neighbourhoods are places where small, private initiatives and virtual communities flourish alongside the traditional culture.

RADO

ŠIE K

VART

ĀLI

CREA

TIVE C

OAST

6

Mūsdienu pilsētas raksturojums gandrīz vienmēr ietver radošo kvartālu pieminēšanu, kam var būt visdažādākā forma un sociālais saturs. Par radošiem var kļūt gan bijušie imigrantu kvartāli, gan slēgtas militārās teritorijas, kā Liepājas Karosta, gan arhitektoniski pievilcīgās bijušās rūpnīcas, ko mākslinieki ASV iekaroja jau pēc Otrā pasaules kara. Līdz ar radošo kopienu apmešanos pamestās teritorijās ieviesās arī ģentrifikācijas jēdziens, jo pievilcīgā, atdzīvinātā vide tūlīt sāka ieinteresēt nekustamā īpašuma biznesmeņus un tas strauji mainīja ekonomisko situāciju visā apkaimē. Radošās kopienas migrē, tās pamet sakoptās teritorijas, lai iekarotu nākamās.

Ieva Zībārte Mārtiņš Sīlis, Aigars Hibneris, Ruslans Šuļga

Radošā kvartāla forma mūsdienās var neatbilst tradicionālajiem priekšstatiem par apmešanās un pulcēšanās vietām

apvienošanai zem viena ideoloģiskā jumta. Turpat līdzās, Dārza ielā, attīstās amatnieku kvartāls — spilgta, darbīga un uz biznesu orientēta audēju, dzintara un metāla mākslinieku kopiena ar atvērtu darbnīcu principu un augstiem viesmīlības standartiem.

Radošā kvartāla forma mūsdienās var neatbilst tradicionālajiem priekšstatiem par apmešanos pilsētas kartē konkrēti iezīmējamā vietā. Kvartāla adrese var atrasties arī mākonī, jo satikšanās, domu apmaiņa un radošs darbs var notikt virtuālā vidē. Tie ir klasteri, forumi, tērzētavas, sociālās grupas internetā — nozīmīgs radošo industriju atbalsta tīkls un bieži vien vienīgā oficiālā adrese komunikācijai.

Liepāja nav izņēmums. Drīzāk — tipisks piemērs. Šeit dinamiskajos deviņdesmitajos dzima viena no pirmajām nevalstiskajām mākslas organizācijām — biedrība K@2, kas savu darbību jau beigusi. Taču no tās izaugusi Jauno mediju mākslas programma Liepājas Universitātē, bet Karostas apkaime atdzimst kā aktīvā ūdenssporta centrs. Liepājā ir stabils skatuves mākslas jeb teātru kvartāls, ko mūsdienās stiprina jaunas privātas iniciatīvas — kafejnīcas un mazie veikali ar regulāru sarīkojumu programmu. Pārņemot Rīgas Kalnciema ielas kvartāla pieredzi, izveidots Kungu ielas kvartāls — pašvaldības iniciatīva tautas mākslas un jauniešu jaunrades organizāciju

PILSĒTĀ UN MĀKONĪ

1

1 2

RADOŠIE KVARTĀLICREATIVE COAST

7

1 KUNGU IELAS KVARTĀLĀ mitinās folkloras centrs Namīns, ko izveidojušas folkloras kopas Atštaukas sievas, padarot latviešu tradīcijas par veiksmīgu uzņēmējdarbības produktu. Atštaukas ir pieprasītas visā Latvijā un guvušas atzinību arī ārvalstīs. Turpat blakus darbojas tautas tērpu darināšanas studija un veikals Latva, bet pāri pagalmam atvērta moderni aprīkota Jauniešu māja, kur apgūt un realizēt alternatīvas idejas mūzikā, kino un citās radošās jomās. Pilsētai kvartāls atveras brīvdienās, kad pagalmā tiek organizēti svētki un tirdziņi.

2 DĀRZA IELAS KVARTĀLĀ iekārtojies pašvaldības atbalstītais Amatnieku nams ar dzintara un ādas meistaru, audēju, klūdziņu pinēju un rotkaļu darbnīcām. Dārza ielas kvartāls ir viens no nedaudzajiem, kas veiksmīgi īstenojis atvērtās darbnīcas modeli. Meistari labprāt uzņem viesus un iepazīstina ar citur pasaulē aizmirstajām amatu prasmēm.

3 TEĀTRU KVARTĀLA enkurs ir Liepājas Teātris — vecākais profesionālais teātris Latvijā un viens no iemesliem, kāpēc daudzi rīdzinieki brauc uz Liepāju, apmetas pilsētas viesnīcās, no rīta dodas uz Pētertirgu un brokasto vietējās kafejnīcās.

KVARTĀLI PILSĒTĀ

TEĀTRU KVARTĀLS

KVARTĀLI MĀKONĪ

KUNGU IELAS KVARTĀLSMājvieta mantojuma un jauniešu organizācijām, sarīkojumi un pagalma tirdziņi brīvdienās.Kungu iela 24, y kungukvartals.lv

DĀRZA IELAS KVARTĀLSPilsētas kultūras piedāvājumā integrēts amatniecības un lietišķās mākslas centrs ar plānu paplašināties.Dārza iela 4/8, y draugiem.lv/saiva

LIEPĀJAS TEĀTRISKritiķu novērtēts nacionālas nozīmes teātris, kas pulcē skatītājus no visas Latvijas.Teātra iela 4, y liepajasteatris.lv

GODA TEĀTRISAktiera Kaspara Goda dibināts neatkarīgais teātris.y godateatris.lv

LIEPĀJAS METALURGU TAUTAS TEĀTRISStarptautisku atzinību guvis amatierteātris, kas darbojas kopš 1948. gada.Rožu laukums 5/6, y liepajaskc.lv

LIEPĀJAS LEĻĻU TEĀTRISTeātra izrādes un festivāli jaunākajai paaudzei.Zivju iela 1, y liepajaslelles.lv

RADOŠO INDUSTRIJU KLASTERISLiepājas Kultūras pārvaldes iniciatīva komunikācijai un domu apmaiņai.y liepajaskultura.lv

ATVĒRTĀ IDEJU TELPADomubiedru platforma, kas organizē sarīkojumus jaunu ideju apmaiņai.y mplab.lv

KURZEMES RADOŠĀS INDUSTRIJAS ATTĪSTĪBAS CENTRSOrganizē dizaina un citu radošo industriju sarīkojumus ar izglītojošu ievirzi.y Alejas iela 18

3

1 2

RADO

ŠIE K

VART

ĀLI

CREA

TIVE C

OAST

8

Krista Kalnarāja izveido Ideju bodi un aizstāv mazākuma tiesības uz kultūru Ieva Zībārte Mārtiņš Sīlis un Ideju bode

Krista Kalnarāja bija viena no pirmajām liepājniecēm, kas sajuta pilsētas pārmaiņas radošo industriju kontekstā. Uzkrājusi pieredzi dinamiskajā televīzijas žurnālista darbā, vairākus gadus strādājusi pašvaldībā, vadot mantojuma sakopšanas un kultūras projektus, viņa Liepājas Kultūras pārvaldē izloloja ideju par jauno iniciatīvu žurnāla nepieciešamību. Kopš tā laika Krista ir kļuvusi par neatkarīgu uzņēmēju, lasa lekcijas un vada pašas izveidoto Ideju bodi mazāk zināmajā Liepājas apkaimē — Jaunliepājā.

Kas ir Ideju bode?Ideju bode vārda vistiešākajā nozīmē ir radoša telpa, kas var transformēties laikā un saturā atkarībā no apmeklētāju un manām interesēm. Nav noteikta rāmja, balansēju starp biznesu un saturu. Bodi noteikti neveidoju ar primāro domu pelnīt, bet gan parādīt, ka, tāpat kā pastāv alternatīva mūzika, pastāv arī alternatīva

māksla un dizains. Sāku meklēt jaunos māksliniekus un amatniekus, kas darbojas pagrīdē. Meklēju Kurzemē un arī bijušos liepājniekus Rīgā. Darbus izvēlos, meklējot atšķirīgo, košo, krāsaino, vairāk dekoratīvo. Organizēju pārdošanu. Paralēli veidoju arī aktivitāšu programmu. Tie ir koncerti, izstādes, mono un etīžu izrādes, kino, semināri, lekcijas, tematiskas tikšanās, literāri pasākumi, radošas darbnīcas, tirdziņi, bija arī viena zaļumballe pagalmā. Savulaik tik dumpinieciskajā Liepājā radošā vide bija izaicinošāka, daudzpusīgāka, un man tās sāka pietrūkt, tāpēc izlēmu darīt, nevis nedarīt, veidoju vietu, kas mani pašu iepriecinātu, iedvesmotu, sāku ieguldīt visu savu algu Ideju bodes izveidē.

Tu riskēji atvērt jaunu vietu nomaļajā Jaunliepājā. Vai ir izdevies to iedzīvināt?

Apmeklētāji bieži saka — ja jūs būtu centrā, nu tad gan būtu forši. Es saku — nē,

nebūtu vis. Pilsētas centrā par šādām telpām es nevarētu samaksāt. Mums ir liels pagalms, pa logiem paveras skats uz laternu apspīdētu bruģēto laukumu. Šī Jaunliepājas daļa glabā daudz vēsturisku liecību, mazstāvu apbūvi, jūgendstila ēkas, vasarā smaržo liepas un ir siltāks, jo nostāk no jūras. Vienīgais mīnuss ir cilvēku kūtrums un tas, ka cilvēku vienkārši palicis maz. Paradoksāli, bet uz Ideju bodi speciāli brauc cilvēki no Cēsīm, Madonas, Siguldas un Rīgas. Mūsu organizētie Teodora Breikša ielas svētki apliecināja, ka te var atbraukt ar riteni, tramvaju, automašīnu vai atnākt ar kājām, jo centrs ir 15 minūšu gājiena attālumā. Viesmākslinieki ir patīkami pārsteigti par vietu un atmosfēru. Klienti, kas zvana, lai kaut ko iegādātos, lielākoties ir no Rīgas un domā, ka Ideju bode atrodas Rīgā.

Kā mainījies Ideju bodes saturs divu gadu laikā kopš atvēršanas?

Pasākumu saturu cenšos veidot

DARĪT, NEVIS NEDARĪT

RADOŠIE KVARTĀLICREATIVE COAST

9

atbilstoši savai gaumei, mērķtiecīgi rakstu projektus, lai uz Liepāju atvestu interesantus lektorus, māksliniekus, mēģinu šķaidīt Liepājas kultūras ikdienu, lai būtu dažādība. Piemēram, sadarbība ar Kino bize dod iespēju liepājniekiem redzēt neatkarīgi producētu kino, nekomerciālu kino par ļoti pieņemamām cenām. Par kino rādīšanu es piemaksāju no naudas, ko nopelnu, strādājot citur, — Ideju bodē sev algu nevaru nopelnīt. Es varētu to nedarīt, bet mani vada atbildība par sabiedrības intelektuālo līmeni, par kultūras baudīšanas iespējām pilsētas mikrorajonos, man gribas, lai cilvēkiem ir iespēja izvēlēties un uzzināt to, ko viņi vēl nezina. Pieļauju, ka mana gaume neatbilst lielākā vairuma interesēm, bet arī mazākumam ir tiesības uz kultūru. Ja par biznesa pusi, tad darbus, ko izvēlos, es pārdodu ne tikai liepājniekiem, bet visā Latvijā un šo to arī ārpus Latvijas. Tās ir gleznas,

VIETAS JAUNRADEIIDEJU BODEDažādu žanru mākslas izstādes, ko papildina koncerti, kinovakari un darbnīcas.T. Breikša iela 41, y idejubode.lv

KURSAS PUTNIGastronomijas un mūzikas vakari, tiešās pirkšanas pulciņš.Fr. Brīvzemnieka iela 28,y fb.me/kursasputni

MĀKSLAS LĀDEOmulīgs rokdarbu piederumu veikals un Liepājas mākslinieku darbu izstādes.Fr. Brīvzemnieka iela 58, y linagallery.lv

KINO BALLEPasaules un Latvijas kino svaigi rekonstruētā zālē. Sarīkojumi ar aktieriem un režisoriem.Rožu laukums 5/6, y kinoballe.lv

HOTEL JUGENDKino vakari viesnīcā katru ceturtdienu.Toma iela 46, y hoteljugend.lv

LIEPĀJAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMSIzstādes, koncerti un citi sarīkojumi.Rožu laukums 5/6, y biedribasnams.lv

LIEPĀJAS MUZEJSIecienīta pilsētas izstāžu zāle.Kūrmājas prospekts 16/18, y liepajasmuzejs.lv

UPBUzņēmuma mākslas galerija ar regulāru izstāžu programmu.Dzintaru iela 19, y upb.lv

LIEPĀJAS MARĪNAPilsētas vecākais mākslas plenērs.y klintsliepaja.lv

PROMENADE HOTELVieta izstādēm un koncertiem Liepājas greznākajā viesnīcā.Vecā Ostmala 40, y promenadehotel.lv

rotas, aksesuāri, mēbeles, dizaina preces, amatnieku darinājumi, apģērbs, adījumi, keramika, porcelāns, kas atšķiras no ikdienas piedāvājuma gadatirgos. Es visu laiku meklēju kaut ko jaunu.

Kuras radošās ekonomikas jomas Liepājā attīstās visstraujāk?

Attīstību piedzīvo velokultūra, jo veloceliņu izbūve ir būtiski ietekmējusi liepājnieku paradumus. Redzu daudz mazu iniciatīvu parādīšanos Liepājā, kas apliecina manu pārliecību, ka jāsaglabā balanss starp lieliem ražošanas uzņēmumiem un maziem radošiem uzņēmumiem. Tāpat kā investē lielā grimstošā kuģī, vajadzētu investēt tādu mazo uzņēmējdarbības formu attīstībā, kas balstītas radošumā un intelektuālajā īpašumā. Tas piestāv Liepājai, šeit jāattīsta pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbība. Tas ir noderīgi tūrismam, sportam, kultūrai un visam, kas saistīts ar viesmīlību.y idejubode.lv

RADO

ŠIE K

VART

ĀLI

CREA

TIVE C

OAST

10

Ne kafejnīcām, ne veikaliem nav tieša sakara ar radošajām industrijām, taču neviens radošais vai tā dēvēto hipsteru kvartāls nav iedomājams bez maza lokāla, kurā ieskriet, lai satiktu draugus, tiktu pie kafijas, vietējā darītavā brūvēta alus un sendviča. Pašsaprotama lieta ir brīvi pieejams wi-fi, preses izdevumi un iespēja jaukā laikā pasēdēt pie maza galdiņa saulītē.

Liepājā jau sen aizmirsta rokkafejnīca un dāsni dekorētas porcijas restorānos, tās nemeklē arī pilsētas viesi, kas ātri uzzinājuši par Boulangerie un Darbnīcu. Liepājnieki neticējuši, ka kāds uzdrīkstētos te pārdot kafiju par Rīgas cenu; kā viesis atzīmēšu, ka Boulangerie var būt tikpat gausa kā jebkura cita provinces kafejnīca, taču, tikko apēsts pirmais kruasāns un saņemts espreso malks, viss tiek piedots un steiga atstāta Rīgā. Pašu spēkiem iekārtoto vietu trūkumus atsver īpašnieku spēja uzminēt, kas cilvēkiem vajadzīgs. Ieva un Mikus Fomini uzminējuši, kas Liepājai vajadzīgs, atverot vēl vienu satikšanās laukumu uz kafejnīcas jumta.

Līdzīgi ir ar Darbnīcu — neformālo līderi divu kafejnīcu cīņā par radošajām sirdīm. Zināma neveiklība telpā neko nenozīmē, ja saprot, cik lieliska ir atrašanās vieta Lielajā ielā. Mazā biznesa sapulces, modernas pusdienas un skaļāki vakari — formāts ir tieši tik neformāls, cik neformālas ir jaunās sadarbības formas, kas prasa jaunas pulcēšanās vietas ārpus klasiskiem biroja rāmjiem.

DARBNĪCA

BOULANGERIE

Stilīga kafejnīca, kas apkalpo radošo industriju kopienu un mainījusi Lielās ielas raksturu. Izstādes, semināri un neformāla pulcēšanās. Darbnīcā saimnieko Inta Šoriņa.Lielā iela 8, y fb.me/darbnicacafe

Ieva un Mikus Fomini ir kafijas un bulciņu buma pionieri pilsētā ar nākotnes plāniem netālu esošajā Antikvariātā.Kuršu iela 2, y boulangerie.lv

Postroka kafija

Ieva Zībārte Mārtiņš Sīlis

MŪZIKACREATIVE COAST

11

02MŪZIKAIzaugusi no hipiju un rokenrola kultūras, Liepāja kļuvusi par alternatīvu Latvijas klasiskās un populārās mūzikas galvaspilsētu.

MUSICBy standing strong on its hippie and rock ‘n’ roll past, Liepāja has grown to become an alternative capital of Latvia for both, classical and popular, music.

MŪZIK

ACR

EATIV

E COA

ST

12

Kāda ir klasiskās mūzikas vieta Liepājas mūzikas kopainā?

Liepāja starp Latvijas pilsētām ir izredzētā stāvoklī. Šeit regulāri ir pieejami augstvērtīgi akadēmiskās mūzikas koncerti — Liepājas Simfoniskā orķestra koncertsezonas un festivālu pasākumi, nodibinājuma Via Cultura koncerti, ērģeļmūzikas koncertu cikli. Protams, galvenā vieta liepājnieku sirdīs ir pop un rokmūzikai, un akadēmiskās mūzikas pasākumi ieņem tādu kā izmeklēta restorāna nišu — mēs visi zinām, kur tas atrodas, lepojamies ar to, bet reti tur iegriežamies.

Vai klasiskā mūzika kā nozare iekļaujas aktuālajā radošo industriju jēdzienā?

Radošās industrijas jēdziens ir pretrunā ar

ATBRĪVOT UN IEDVESMOTLiepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis jauno koncertzāliredz kā daudzdzīvokļu namu, kurā orķestris būs viens no iemītniekiem

Toms Zariņš

patiesu un nemitīgu radošumu. Industrija taču nozīmē kopiju izgatavošanu un pārdošanu. No šī aspekta raugoties, pie mums plaša atražošana nenotiek. Par ražošanu koncertējot var runāt, dodoties nelielās Latvijas un ārvalstu tūrēs ar vienu un to pašu programmu. Ierakstu jomā gan šāda industriāla pieeja ir vietā. Jaunās koncertzāles kontekstā attīstīsies arī video tiešraižu bizness un dažādi kombinēti kultūrtūrisma produkti.

Kas Liepājā mainīsies pēc koncertzāles uzbūvēšanas?

Lielais dzintars ir gadsimta būve ne tikai Liepājai, bet arī Latvijai. Šī koncertzāle jeb kultūras bāka būs visambiciozākais, atraktīvākais un vērienīgākais mūzikas infrastruktūras objekts Baltijas valstīs. Tas noteikti paaugstinās Liepājas sabiedrības

VISLABĀKAJOS KONCERTOS

KATARSES BRĪŽOS VAR SAJUST ĪSTU

KLUSUMU. UN ŠAJĀ KLUSUMĀ SASTAPT

SAVU DVĒSELI.

MŪZIKACREATIVE COAST

13

VECĀKAIS ORĶESTRIS BALTIJĀLiepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ir viens no diviem Latvijas profesionālajiem simfoniskajiem orķestriem un ir saņēmis valsts augstākos apbalvojumus mūzikā. Izveidots 1881. gadā kā daļa no Baltijas Filharmonijas, LSO ir vecākais orķestris Baltijas valstīs un arī šodien uzskatāms par nozīmīgu parādību Latvijas kultūrā. Orķestri dažādos laikos ir vadījušas izcilas sava laika personības — ilgus gadus tas bija Liepājas Mūzikas vidusskolas direktors un diriģents Valdis Vikmanis (1947—1987). Ievērojamu ieguldījumu, tai skaitā jaunās koncertzāles ieceri, orķestra attīstībā veicis tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Imants Resnis, kurš orķestri vadīja no 1992. līdz 2009. gadam. Viņš 1993. gadā radīja arī Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kurā viesojušies ap 160 pianistu no 30 valstīm. Rešņa vadībā orķestris ievērojami paplašināja savu darbību un kļuva pazīstams arī starptautiski. Patlaban orķestra vadītājs ir Uldis Lipskis, galvenais diriģents — Atvars Lakstīgala. y lso.lv

KLASISKĀ MŪZIKAS IZGLĪTĪBAEMIĻA MELNGAIĻA LIEPĀJAS MŪZIKAS VIDUSSKOLAVienīgā mūzikas izglītības iestāde Lejaskurzemē, kuras absolventi saņem profesionāla mūziķa kvalifikāciju. Skolas koncertzālē notiek koncerti. Ausekļa iela 11/15,y liepajasmuzikasvidusskola.lv

LIEPĀJAS PILSĒTAS 2. MŪZIKAS SKOLATradīcijām bagāta mūzikas skola savdabīgajā Karostas apkaimē.Imantas iela 8,y karostasmuzikas-skola.lv

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTEPilna un nepilna laika pamatstudiju programma mūzikas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai.Lielā iela 14,y liepu.lv

pašvērtējumu. Viesmīlības biznesam pavērsies jaunas iespējas, no kā iegūs arī pilsētas budžets.

Vai koncertzāli uztverat kā būvi, kas paredzēta orķestrim, vai kā kaut ko lielāku — tādu, kas pāraug orķestri?

Koncertzāle orķestrim būs adekvāta mājvieta. Kā simbols ēka pasvītros pilsētas — tās vēstures, kultūras, sapņu — unikalitāti. Būves arhitektoniskā kvalitāte un vēriens ir salīdzināms ar Liepājas Simfoniskā orķestra spēku un varēšanu. Kā mājvieta tā vairāk līdzināsies daudzdzīvokļu namam, kurā orķestris būs viens no daudziem iemītniekiem.

Kādu mūziku vislabprātāk klausāties jūs pats?

Dzeguzes, lakstīgalas, dzērves, strazdi, cīruļi rada pārpasaulīgu mūziku, turklāt nevainojami profesionālā izpildījumā. Izvēlos klausīties dzīvajā.

Kas vēl bez klasiskās mūzikas ir izceļams Liepājas mūzikas ainā?

Liepājā darbojas spoži kori Laiks un Intis. Fantastiski izkopta ir zvanu spēles tradīcija ar koncertējošu zvanu kori, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas paspārnē dzimst bigbends, darbojas pūtēju orķestris, aktīvi koncertē gan latviešu, gan mazākumtautību etnogrāfiskās koncertvienības. Katrā ziņā ir ar ko lepoties.

Vai saredzat iespēju klasiskajai mūzikai Liepājā sadarboties ar citu mūzikas žanru pārstāvjiem?

Saredzu, un orķestris to piekopj. Esam snieguši koncertus, un iznācis DVD ar Raimondu Paulu, ar grupu Turaidas Roze, esam koncertējuši ar Remix. Etnomūzikas projektos esam sadarbojušies ar gruzīnu, azerbaidžāņu, ebreju, poļu mūziķiem, plānojam kopprojektu ar indiešu vijolnieku.

Ko klausītājam sniedz klasiskā mūzika?

Klasiskā jeb, plašāk, akadēmiskā mūzika sakārto cilvēku. Būvēta pēc stingriem likumiem, tā harmonizē, atbrīvo, iedvesmo. Lielo klasiķu darbos ir ieslēpta pretinde mūsdienu steigai, stresam, informācijas plūdiem. Vislabākajos koncertos katarses brīžos var sajust īstu klusumu. Un šajā klusumā sadzirdēt savus sirdspukstus, sastapt savu dvēseli. Komunikācijas un izklaižu laikmetā tā ir vērtīga iespēja!

MŪZIK

ACR

EATIV

E COA

ST

14

Starptautiskais arhitektūras konkurss par Liepājas koncertzāles arhitektonisko veidolu bija viens no pirmajiem Latvijā ar skaidri nospraustu ambiciozu mērķi — iegūt ēku, kas tiktu pamanīta pasaulē un Liepāju pārvērstu par starptautisku arhitektūras tūristu galamērķi. Liepāja gribēja atkārtot Frenka Gērija radīto Bilbao efektu. Mērķa sasniegšanai 2003. gadā tika rīkots slēgts konkurss ar iepriekš izraudzītiem un uzaicinātiem pieciem dalībniekiem — birojiem Henning

VĒL VIENS IEMESLS NEPAMEST LIEPĀJU

Kristīne Budže, žurnāla Pastaiga arhitektūras un dizaina kritiķe Agrita Krieviņa

Larsen Architects (Dānija), Giencke & Company (Austrija), PTW Architects (Austrālija), Arhis (Latvija) un apvienību Peter Cook, Salvador Perez Arroyo, Eva Hurtado (Lielbritānija, Spānija). Uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes vadībā izstrādātā ideja ar nosaukumu Urban Loop.

Nosaukumu Lielais dzintars pēc konkursa žūrijas ieteikuma projekts ieguva vēlāk. Arhitekts skaidroja, ka latviešiem, tāpat kā vāciešiem, patīk metaforas, turklāt dzintars, kas mums

ir ikdienišķs akmens, ārzemniekiem ir neredzēta eksotika, kuru ir vērts izcelt.

Liepājas koncertzāles ceļa sākums uz starptautisku ievērību bija daudzsološs — projekts tika atlasīts 2004. gada 9. Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādes koncertzāļu sadaļai. Šādu projekta publicitāti būtu daudz grūtāk iegūt, Liepājas koncertzāles projektēšanu uzticot pašmāju arhitektiem, tomēr tik žilbinoši uzsākto projekta attīstības gaitu pārtrauca dažādi sarežģījumi, tajā skaitā

MŪZIKACREATIVE COAST

15

VĒL VIENS IEMESLS NEPAMEST LIEPĀJU

1000lielajā zālē

200kamerzālē

150eksperimentālās

skatuves zālē

1504 m2 izstādēm un pasākumiem

1212 m2 E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai

1014 m2 Liepājas Simfoniskajam orķestrim

200 000apmeklētāju gadā

LIELAIS DZINTARS SKAITĻOS

arī globālā ekonomikas recesija. Pasaule bija mainījusies, un Gērija Bilbao efektam arvien biežāk tika saskatītas arī ēnas puses.

Koncertzāle Liepājā nu nepieciešama nevis ārzemju tūristu piesaistei, bet gan pašiem pilsētniekiem kā vēl viens iemesls nepamest Liepāju. Tāpēc ir tik patīkami manīt, ka koncertzāles apjoms, kas pakāpeniski iegūst projektā paredzēto veidolu, ir Liepājas pilsētvides mērogā iederīgs. Tas nav milzīgs, spožs un svešs dārgakmens, bet gan ziemeļnieciski diskrēts un saprotams dzintars. Folkers Gīnke ir teicis, ka sarežģītākais arhitekta darbā ir prast datorā radītās formas realizēt ēkā. Lielākās kļūdas un nobīdes rodoties projekta konstruēšanas un būvniecības laikā, jo esot daudz vieglāk kaut ko uzdizainēt nekā uzcelt. Projekta realizācija uzceltā ēkā norādot uz arhitekta patieso meistarību. Pašlaik nav pamata domāt, ka Gīnkem tās pietrūkst. y greatamber.lv

KLASIKAS SKATUVESLIEPĀJAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMSViena no centrālajām pasākumu norises vietām Liepājā ar plašu kultūras programmu.Rožu laukums 5/6, y biedribasnams.lv

GRAUDU IELAS KONCERTZĀLELiepājas Simfoniskā orķestra mājvieta un koncertu skatuve.Graudu iela 50, y lso.lv

LIEPĀJAS SV. TRĪSVIENĪBAS KATEDRĀLEĒrģeļmūzikas, baroka un garīgās mūzikas koncerti vēlīnā baroka laika arhitektūras piemineklī. Katedrāles ērģeles ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru.Lielā iela 9, y trinitatis.lv

SV. JĀZEPA KATEDRĀLEGarīgās mūzikas koncerti elpu aizraujošā vēsturisko stilu interjerā.Rakstvežu iela 13, y katedrale.lv

HIKA ZĀLEZāle kamermūzikas koncertiem viesnīcā Promenade Hotel.Vecā Ostmala 40, y promenadehotel.lv

KLASIKAS FESTIVĀLISTARPTAUTISKAIS PIANISMA ZVAIGŽŅU FESTIVĀLSPasaules līmeņa pianisma festivāls, kas veicinājis jaunās Liepājas koncertzāles tapšanu. Programmā — klasika, džezs un mūsdienu interpretācijas. y lso.lv/pianisma-zvaigznu-festivals

LIEPĀJAS VASARAVasaras vakaru simfoniskās mūzikas koncertu simtgadīgās tradīcijas turpinājums. Programmā — simfoniskā mūzika, kamermūzika un garīgā mūzika. y lso.lv/liepajas-vasara

VIA BALTICAKamermūzikas festivāls, kas uz koncertiem Liepājā un Kuldīgā pulcē vietējos un Eiropas māksliniekus.y via-baltica.lv

STARPTAUTISKAIS LIEPĀJAS ĒRĢEĻMŪZIKAS FESTIVĀLSĒrģeļmūzikas klasika, džezs, senā un mūsdienu modernā mūzika.y viacultura.lv

MŪZIK

ACR

EATIV

E COA

ST

16

Liepājas pop/rok skola ir Ginta Purgaiļa ideja, kas materializējās 2013. gada pavasarī, apvienojot piecus profesionālus mūziķus — jaunās skolas pedagogus. Kopā sanākušo domubiedru mērķis bija palīdzēt liepājniekiem realizēties mūzikā un līdz ar to sniegt ieguldījumu Liepājas iedzīvotāju nodarbinātībā. Skolā var apgūt plašu mūzikas instrumentu spektru — sitaminstrumentus, elektroniskās mūzikas veidošanu un dīdžejošanu, ģitārspēli, taustiņinstrumentu spēli un vokālo mākslu, drīzumā — arī stīgu un pūšaminstrumentu spēli. Papildus katram izvēlētajam instrumentam tiek padziļinātas zināšanas mūzikas teorijā, popa un roka žanru vēsturē. Mācību programma izstrādāta

Dzīvaperformance

Toms Zariņš Līga Evaldsone

Pieci profesionāļi izveido jaunu mūzikas skolu

divu gadu periodam, taču rezultāts bieži tiekot sasniegts ātrāk, atklāj skolas dibinātājs Gints. Viņš uzskata, ka to sekmē galvenā skolas iezīme — individuāla pieeja, no citām skolām atšķirīgā, brīvā mācību gaisotne: “Nezinu otru tādu mūzikas skolu, kur nodarbību praktiskajā daļā ir iespēja spēlēt kopā ar skolas pasniedzējiem, veidojot dzīvo performanci. Domāju, ka radīsim iespēju katram mūziku mīlošam, radošam cilvēkam atrast domubiedrus un piedalīties pasākumos.” Nodarbību teorētiskajā daļā, kuru spektrs ir ļoti plašs, tiekot apzinātas arī latviešu popa un rokmūzikas tradīcijas, kuru saknes bieži ir aizsākušās tieši Liepājā.y poprokskola.com

FESTIVĀLISUMMER SOUNDLiela mēroga festivāls vasaras atpūtas cienītājiem. Pop un rokmūzika, hiphops, DJ un dejas. y summersound.lv

FONTAINE FESTIVALFestivāls pulcē rokmūzikas fanus un notiek pazīstamajā Liepājas rokmūzikas klubā Fontaine Palace.Dzirnavu iela 4, y fontainefestival.com

SHINE FESTElektroniskās mūzikas festivāls ar vairākām skatuvēm Baltijas jūras krastā.y shinefest.lv

SATTA FESTIVALLietuviešu rīkots elektroniskās mūzikas un dabas festivāls Papē.y sattafestival.com

ZEMLIKAIndie mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls mazpilsētā Durbē.y fb.me/zemlika

MŪZIKACREATIVE COAST

17

“Kaktiņā stūrītī Mārtiņš ir sitaminstruments, bet es esmu viss pārējais — taustiņi, ģitāra un vokāls,” saka bijušais rīdzinieks Mārtiņš Jansons, kurš savulaik beidzis akordeona klasi mūzikas skolā, bet 2010. gada rudenī kļuva par gaismu mākslinieku Liepājas Teātrī un pārcēlās uz dzīvi Liepājā. Durbenieks Mārtiņš Kuzmins sitaminstrumentus apguvis pašmācības ceļā. “Tas mūsu lielais virziens laikam ir postroks, bet mēs nemaz negribam žanru definēt, un to arī nevar tik vienkārši izdarīt,” saka puiši. Mārtiņš Jansons stāsta, ka galvenokārt kopā radītā mūzika esot brīva improvizācija: “Reizēm ir brīži, kad sanākam kopā un uzreiz, neko nepārrunājot, sākam spēlēt, un pirmie skaņdarba posmi jau ir gatavi.” Lai gan abu agrākā muzikālā pieredze ir atšķirīga, abi draugi ir saspēlējušies un cits citu iepazinuši tieši mūzikā un brīvajā improvizācijā.

2014. gadā puiši ir izdevuši minialbumu ar sešām dziesmām — ne tik daudz lai iekarotu Latvijas skatuves, bet gan lai saglabātu iepriekš paveikto un tādējādi būtu brīvi tālākai attīstībai. Viņi vislabprātāk uzstājas nelielos, intīmos pasākumos, ilgu laiku klausītāji kā viņu uzstāšanās vietu pazina Bāriņu ielas pagrabu: “Esam daudz kur bijuši, daudzi mūs ir redzējuši, taču mēs neliekam pompozi par sevi manīt. Mēs spēlējam tad, kad to vēlamies un varam, un, ja kāds to dzird un novērtē, tas ir labi.”y fb.me/KaktinsUnSturitis

SANĀKT KOPĀ UN SPĒLĒT

Toms Zariņš

Grupas Kaktiņš stūrītis mūziķi nepieķeras žanriem

NEFORMĀLĀ MŪZIKAS IZGLĪTĪBALIEPĀJAS BĒRNU UN JAUNATNES CENTRSMūzikas nodarbības, instrumentu spēle, folkloras un vokālie kolektīvi, orķestris.Brīvības iela 39, y liepajasbjc.lv

LIEPĀJAS POP/ROK SKOLAIndividuālas nodarbības instrumentu spēlē un dziedāšanā, mūzikas teorija.Avotu iela 6, y poprokskola.com

YAMAHA MŪZIKAS SKOLAPazīstamā japāņu ražotāja mūzikas izglītības tīkla filiāle Liepājā.Rožu laukums 5/6, y yamahaskola.lv

MŪZIKAS UN MĀKSLAS CENTRSAlternatīva mūzikas izglītība bērniem un pieaugušajiem.Jūrmalas iela 4–4, y muzikaskola.lv

GRUPAS, IERAKSTU STUDIJAS, IZDEVĒJI UN RĪKOTĀJIZARIPostfolkloras grupa, kas mūzikā un tautasdziesmās meklē mūsdienu dimensijas.y zari.lv

KAKTIŅŠ STŪRĪTISEksperimentāls muzikālo improvizāciju duets.y fb.me/KaktinsUnSturitis

KASPARS VECVAGARSIzdevis trīs albumus ar vokāli instrumentālu mūziku ģimenēm ar bērniem.y kvecvagars.wix.com/armilumu

IVARA SUDMAĻA IERAKSTU STUDIJAProducenta Ivara Sudmaļa ierakstu studijā dziesmas ieraksta gan labi pazīstami mūziķi, gan jaunie izpildītāji.y @IvarsSudmalis

MŪZIK

ACR

EATIV

E COA

ST

18

Oyaarss un Neļaudis uzstājas klubā 18.23. Ojārs Saulītis

DURBES PIEREDZE

Klubs 18.23 ir jauna kultūras pasākumu vieta Liepājā, ko ar vēlmi paplašināt apmeklētāju redzesloku izveidojuši Mārtiņš Kuzmins un Miks Magone. Kluba nosaukumā ir ietverta tā atrašanās vietas vēsture (klubs ierīkots 1823. gadā celtajā bijušās Liepājas tipogrāfijas ēkā) un atskaites laiks katra vakara sākumam. Līdzās koncertu programmai iecerēti arī filmu vakari, teātru izrādes un pagalma tirdziņi. y fb.me/1823liepaja

Toms Zariņš

POP, ROCK, INDIE UN DJ SKATUVES

KLUBS 18.23

FONTAINE PALACEVisā Latvijā pazīstama rokmūzikas, metāla un DJ mūzikas skatuve.Dzirnavu iela 4, y fontainepalace.lv

18.23Jauns klubs bijušās Liepājas tipogrāfijas ēkā. Koncerti, filmas, tirdziņi.A. Pumpura iela 10, y fb.me/1823Liepaja

BĀRIŅU IELAS PAGRABSNeformāla pulcēšanās vieta zinātājiem. Koncerti šauram lokam. Bāriņu iela 13

PILSĒTAS VĀRTIKlubs ar latviešu mūzikas koncertu programmu.Zivju iela 2, y draugiem.lv/pilsetasvarti

EGO CLUBKlubs, radio, TV un skatuve vietējiem un ārvalstu dīdžejiem.Lielā iela 7, y egoclub.lv

RED SUN BUFFETKlubs pilsētā un pludmalē ar savu Liepājas suvenīru līniju.Pasta iela 2, y redsunbuffet.lv

PŪT, VĒJIŅI!Leģendāra brīvdabas estrāde, kas joprojām pulcē dažādu žanru mūzikas fanus.Peldu iela 57, y biedribasnams.lv

LIEPĀJAS OLIMPISKAIS CENTRSModerni aprīkota skatuve dažādu žanru mūzikai un uzvedumiem.Brīvības iela 39, y loc.lv

ĪPAŠĀS MŪZIKAS ASNI — SKYRNeviens cits neatkarīgo mūzikas ierakstu izdevniecību un koncertu rīkotāju SKYR neraksturotu precīzāk kā viņi paši savā interneta vietnē. Rūpējoties par vietējo mūziku kā trausliem pavasara asniem, SKYR izdod ierakstus un organizē skatuves platformu mūzikai, “par kuru, visticamāk, interesējas retais”. Lai arī katru gadu tiek noorganizēta virkne dažādu vietējās un ārvalstu mūzikas koncertu, nevienam no pasākumiem nav iespējams piekārt mainstream birku. Izdevniecība ir īpaši pazīstama ar mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālu Zemlika, kas tiek rīkots Durbē kopš 2010. gada. Sekojot SKYR sociālajos tīklos, visātrāk uzzināsiet par alternatīvās mūzikas notikumiem Liepājas reģionā, kā arī, kur dabūt labāko kūpināto Baltijas jūras zivi.y skyr.wordpress.com

MANTOJUMSCREATIVE COAST

19

Izstāde par godu Liepājas aizstāvēšanas 25. gadadienai. Izstādes dizaina autors un fotogrāfs Huberts Stankevics, 1966

03MANTOJUMSViena no rosīgākajām Liepājas radošajām kopienām ir fotogrāfi, kas jau kopš piecdesmitajiem gadiem pulcē visu paaudžu interesentus.

LEGACYKnown internationally even behind the Iron Curtain, the creative community of Liepāja’s photographers keeps itself busy up until now.

MANT

OJUM

SCR

EATIV

E COA

ST

20

PirmieFotoklubs Fotast no atkušņa līdz e-pastam

Kad 1955. gadā liepājnieks laikrakstu Komunists un Ļeņina Ceļš fotogrāfs Visvaldis Blankenburgs (1931—1963) pirmoreiz sapulcēja Liepājas fotogrāfijas interesentus, radās arī pirmā augsne Liepājas fotokluba tapšanai. Tobrīd Latvijā fotoklubu vēl

nebija, taču Hruščova atkusnis, pirmās televīzijas pārraides un pirmais vietējo kinofilmu pieplūdums stimulēja cilvēku interesi par vizuālās atveidošanas nozarēm. Īpaša nozīme fotogrāfijas attīstībā bija kinomākslai, jo piecdesmito gadu otrajā pusē pastāvēja uzskats, ka izteiksmīgs, kompozicionāli pārdomāts kinokadrs ir labas mākslas fotogrāfijas paraugs.

1957. gada 29. decembrī Rīgā atklāja Republikas I fotomākslas izstādi, bet 1958. gadā pirmoreiz notika fotoamatieru pulciņu

izstādes — tādu sarīkoja gan Bauskā, gan Liepājā, tāpēc līdz pat šai dienai vecākā Latvijas fotokluba jautājums ir strīdīgs, īpaši tādēļ, ka faktiskais pulciņu izveidošanās laiks atšķīrās no oficiālajos dokumentos reģistrētā — lai kā patstāvīga organizācija klubs varētu piedalīties konkursos, tas formāli tika nodibināts tikai 1963. gada decembrī, kad tajā bija jau 30 biedru.

No 1959. gada klubu vairākus gadu desmitus vadīja Liepājas kinoteātra Uzvara vecākais kinomehāniķis, vēlāk rūpnīcas Sarkanais metalurgs fotogrāfs Huberts Stankevics (1928—2002). Kluba biedru un liepājnieku atmiņās viņš palicis kā viena no ievērojamākajām Liepājas kultūras dzīves personībām. “Viņš bija prasīgs, necieta fotogrāfijas padarīšanu par biznesu — visu tikai mākslai, tikai klubam,” atceras viens no kluba dibinātājiem,

Toms Zariņš

1

MANTOJUMSCREATIVE COAST

21

fotogrāfs, kinooperators un pedagogs Gunārs Kopštāls. Huberts bijis ekscentrisks un sevi “dzinis kapā ar kafiju un smēķēšanu”, taču 20. gadsimta 60. un 70. gados tieši viņš organizēja visu Liepājas foto dzīvi un nenogurstoši meklēja jaunus paņēmienus fotogrāfiju izstādīšanā. Kamēr citās Latvijas pilsētās fotogrāfijas joprojām eksponēja gar izstāžu zāļu sienām, liepājnieki izpelnījās ievērību ar jaunievedumiem, fotogrāfijas izstādot uz telpiski izkārtotām lielizmēra planšetēm un vēlāk pat pievienojot īpašu apgaismojumu un mūziku. Liepājnieki bija pirmie, kas pēckara Latvijas fotogrāfiju iznesa ārpus telpām, rīkojot brīvdabas fotoizstādes pilsētvidē, — jau padomju laikā par hrestomātiskiem bija kļuvuši attēli ar fotoizstādēm senajā Jāņa ielā.

Tomēr fotokluba ikdiena un piedalīšanās konkursos no tolaik militarizētās Liepājas nebūt nebija vienkārša. Kā pašsaprotamu faktu Gunārs Kopštāls atceras uz ārvalstu konkursiem sūtāmo fotokopiju atrādīšanu Kultūras pārvaldē un apgrūtinātu darbu izsūtīšanu, kamēr Liepājai bija augstākā līmeņa karabāzes statuss: “Liepāja taču bija slēgtais cietoksnis, neko nevarēja aizsūtīt uz ārzemēm. Darbus sapakoju un sūtīju paziņam uz Omsku. Viņš no Omskas tad sūtīja uz Beļģiju,” stāsta Gunārs. Taču pilsētnieki, pēc viņa domām, nebija ierobežoti savā rīcībā. Vispārēji zināms bijis vien aizliegums tuvoties jūrai vakara stundās, kad tika uzecēta robeža. Vēlamo un nevēlamo fotografēšanā visi skaidri apzinājušies paši: “Darbā — televīzijas Liepājas studijā — man bija skaidri pateikts, ka nedrīkst būt redzami ceļu krustojumi, dzelzceļa pārbrauktuves, stacija, ostā tilti, nedrīkstēja filmēt augstāk kā no trešā stāva, vienlaikus esot redzamam horizontam,” uzskaita Gunārs.

Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados fotoklubi visā Latvijā bija aizrāvušies ar fotogrāfiju sūtīšanu

ārvalstu konkursiem. Liepājnieki bija šīs jomas spīdekļi, 1969. gadā kļūstot par pirmo Padomju Savienības fotoklubu, kas ieguvis Starptautiskās Fotomākslas federācijas (FIAP) medaļu. 1970. gados darbu sūtīšana uz ārvalstu konkursiem bija labi izkopts process, atceras Gunārs: “Mūsu metodiķes galds vienmēr bija noklāts ar aploksnēm, virsū rakstīts — Spānija, Portugāle, Amerika. Katram bija jāatnes un aploksnē jāieliek četri darbi. Viņa pati zināja, kurā datumā kas viņai jāaizsūta, lai viss būtu laikā.” Dalība fotokonkursos bija viens no atslēgas caurumiem, pa kuriem redzēt norises citur pasaulē. Katalogus ar starptautisku autoru fotogrāfijām saņēma katrs konkursa dalībnieks, un kluba vadītājs Huberts Stankevics pratis no tā radīt notikumu: “Viņš, kā saņēma katalogus un medaļas, tā uzreiz lika seifā. Kad tuvojās jaunais gads, sarīkoja lielu pasākumu, uzaicināja arī kādu no Kultūras nodaļas un tad ar pompu sauca mūs priekšā, pasniedza pa pusgadu sakrātos katalogus un iegūtās medaļas,” stāsta Gunārs.

Regulāru sanākšanas laiku padomju gados nebija — nodarbības, lekcijas, biedru radošās atskaites, darbu skates un izstāžu iekārtošanas tika izziņotas iepriekš. Jebkurš kluba biedrs darba dienās varēja strādāt laboratorijā, atzīmējoties žurnālā. Novatoru kluba ēkā (tagad atpūtas centrs Libava, Vecā Ostmala 29) fotoklubs aizņēma divas telpas otrajā stāvā, savukārt kluba izstāžu zāli izīrēja uz ekspozīcijām. Pie ēkas, kurā klubs atradās vairāk nekā divdesmit piecus gadus, daudzkārt bija redzamas liepājnieku rindas uz tā rīkotajām pašmāju un ārvalstu fotomākslinieku izstādēm. Jau padomju laikā izkristalizējās kluba sasniegumiem bagātāko fotogrāfu vārdi — Huberts Stankevics, Pēteris Jaunzems, Nikolajs Brīvlauks, Irina Tīre, Jānis Lādītis, Gunārs Kopštāls, Viktors un Irina Kolpakovi.

2

3

LIEPĀJNIEKI BIJA PIRMIE, KAS PĒCKARA LATVIJAS FOTOGRĀFIJU IZNESA ĀRPUS TELPĀM, RĪKOJOT FOTOIZSTĀDES PILSĒTVIDĒ.

→

MANT

OJUM

SCR

EATIV

E COA

ST

22

1 Liepājas fotokluba vadītājs Huberts Stankevics izstādē Jaunatne atmasko imperiālismu, 1973

2 Kluba 17. izstāde Jāņa ielā. Fotogrāfs Huberts Stankevics, 19723 Gunārs Kopštāls Lietuvas pierobežā — Luknē, filmējot sižetu TV

Panorāmai. Fotogrāfs Jēkabs Rūsiņš, 19714 Fotogrāfa Jāņa Kreicberga izstāde Amerika Liepājas muzejā.

Izstādes dizaina autors un fotogrāfs Huberts Stankevics, 19805 Izstādes Jaunatne atmasko imperiālismu reklāma pilsētas ielās.

Fotogrāfs Huberts Stankevics, 1973

Atšķirībā no citiem fotoklubiem, kas pēc padomju sistēmas sabrukuma piedzīvoja darbības pārtraukumus vai pat izbeigšanos, Liepājā viss turpinājās: kluba vadītājs Stankevics Rīgā interesējies par Latvijas Mākslas akadēmijas programmām, vēloties izveidot toreizējā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā mācību programmu, kurā vienkopus mācītu fotogrāfiju, kinomākslu, kompozīciju, grima mākslu un citus priekšmetus. Ambiciozo ieceri neizdevās īstenot, jo plānotajai programmai trūcis tolaik nepieciešamās standartizētās pedagoģiskās ievirzes.

Mūsdienās fotokluba darba process tiek dalīts divās daļās — parastajās ceturtdienās, kad klubā satiekas tie, kam ir brīvs laiks, un gaišajās jeb mēneša pirmajās ceturtdienās, kad notiek lielākas pulcēšanās. Tajās kluba biedri sanāk ar jaunākajām fotogrāfijām, apspriež un novērtē biedru veikumu. “Protams, ir arī ikdienas lietas, par kurām runājam, dažkārt kādam ir bijis arī kāds notikums vai kāds ir pabijis ārzemēs, tad ar projektoru parāda citiem bildes,” saka fotogrāfs Jānis Vecbrālis, kurš otro gadu ir kluba vadītājs. 2013. gadā kluba biedri piedalījās pavisam trīspadsmit savās un citu klubu un mākslinieku rīkotās izstādēs, nemainīga vērtība ir kluba atskaites izstāde gada beigās. Atšķirībā no vecākajiem kolēģiem, jaunie kluba biedri nav mēģinājuši cīnīties par starptautiskajiem FIAP apbalvojumiem. Gunārs Kopštāls uzskata, ka iemesls ir visai augstā konkursu dalības maksa un pasta izdevumi, kurus padomju laikā sedza Kultūras pārvalde, bet tagad tie jāsedz katram personīgi. Tā vietā kluba 22 biedri ir aktīvi pilsētā notiekošo pasākumu un festivālu dalībnieki, gan piedāvājot to apmeklētājiem nelielas ekspozīcijas, gan dokumentējot notiekošo.

“Kluba kopējie pasākumi ir fantastiska lieta,” saka jaunā fotogrāfe Līga Evaldsone, kura fotoklubā darbojas kopš

5

2010. gada oktobra. Viņa uzskata — lai gan ikdienā kluba biedri vairāk darbojas individuāli, tā rīkotajos kopīgajos pasākumos var atkal un atkal gūt pārliecību, ka tradīcijas ir jāturpina un klubam jāpastāv arī turpmāk. Līga ir viena no vairākiem jaunākās paaudzes fotogrāfiem, kuri klubam pievienojušies pēdējo gadu laikā. Visjaunākajam kluba dalībniekam šobrīd ir 16 gadu.

Lai gan digitālais laikmets nerada skaidru priekšstatu par fotogrāfijas turpmāko nākotni, kluba pastāvēšana nav apdraudēta. Apspriedes kluba biedri notur arī Facebook, bet vecākais tā dalībnieks — 82 gadus vecais Gunārs Kopštāls — brīvi sazinās e-pastā un ar jaunajām tehnoloģijām digitalizē savus un citu kluba biedru fotoarhīvus.

Pievienojies klubam!y fotast.lv

4

JAUNIE MEDIJICREATIVE COAST

23

04JAUNIE MEDIJILiepājas Universitāte pirmā piedāvāja Jauno mediju mākslas studiju programmu, lai sagatavotu radošajās industrijās pieprasītus speciālistus.

NEW MEDIAUniversity of Liepāja was the first to introduce the new media programme to support the growing demand for new players in the creative industries.

JAUN

IE M

EDIJI

CREA

TIVE C

OAST

24

CITA LOĢIKAJaunie mediji individuāli piemērojas mūsu vajadzībām

Ieva Zībārte Mārtiņš Sīlis, Ģirts Gertsons, Ojārs Saulītis

Jauno mediju programma Liepājas Universitātē, ko vada mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore Santa Mazika, kopš tās izveidošanas 2007. gadā ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām izglītības programmām Latvijā. Studiju telpās ir brīva gaisotne, pārvietojamās mēbeles ļauj pielāgoties telpā iecerētajai funkcijai, tīklu un sakaru pasaulē iegrimušie jaunieši apgūst vienu no cerīgākajām radošo industriju nozarēm, kur galaprodukts var būt gan māksla, gan stabilā valūtā konvertējama ideja start-up uzņēmumam. Programmas paspārnē izveidojot mākslas pētījumu laboratoriju MPLab, akadēmiskajam kolektīvam ir izdevies uzaudzēt muskuļus, lai piedāvātu pilnu studiju ciklu jauno mediju mākslā no bakalaura līdz humanitāro zinātņu

transkodēšana. Proti, tā kā dati ir digitāli, ar tiem var manipulēt, tos var programmēt. Tādā veidā jaunie mediji aizsāk pavisam citu postindustriālās sabiedrības loģiku — individuālās piemērošanas, nevis masu standartizācijas loģiku. Jaunajā medijā es izvēlos to ceļu, kāds man šajā brīdī šķiet vispiemērotākais un ērtākais. Tas ir izvēļu un hipersaišu tīklojums, kas pielāgojas lietotājam.

Jaunie mediji jūsu studiju programmā tiek traktēti kā māksla, taču tie ir kļuvuši par ikviena cilvēka ikdienu.

Jaunos medijus nebūtu pareizi dēvēt par mākslu. Ota vai zīmulis nav māksla, bet ar tā palīdzību mākslu var radīt. Arī jaunie mediji ir instruments. Māksla rodas, pielietojot šo instrumentu un piešķirot tam mākslas saturu, kas sākotnēji nav dots. Jauno mediju mākslinieka instrumentu arsenāls ir plašs. Tās ir digitālās kameras, internets, GPS, telefons, Twitter, Arduino, interaktīvas instalācijas, video, datorspēles, novērošanas kameras, planšetes. Jauno mediju mākslinieks bieži rada, piemēram, programmas kodu — priekšnoteikumu, lai māksla taptu, un tad skatītājs to lieto, turpina šo darbu radīt. Šodien tādu, rīt citādu, bet kods ir tas pats.

doktoram. Taču Santai joprojām nākas atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, ar ko sākam arī mēs.

Kas ir jaunie mediji?Ja ir jaunie mediji, tad ir arī tā saucamie vecie mediji. Veco mediju, piemēram, radio un televīzijas, saturu mēs lietošanas brīdī ietekmēt nevaram. Vienīgais, ko varam, ir tos ieslēgt, izslēgt un pārslēgt kanālus. Tāpat ir ar avīzi un kino — tie ir mediji, kuru saturu veidojis kāds cits. Ar jaunajiem medijiem viss ir pilnīgi pretēji. Ļevs Manovičs apgalvo, ka fundamentālākās jauno mediju īpašības ir programmējamība un individuālā piemērošanās. Viņš arī ir definējis vairākas jauno mediju pazīmes — skaitļu reprezentācija, modularitāte, automatizācija, variabilitāte,

JAUNIE MEDIJICREATIVE COAST

25

Vai jauno mediju saturs var būt praktiski noderīgs?

Saturiski šie darbi atsaucas uz aktuālajām kultūras, politikas un estētikas problēmām, piedāvājot savus risinājumus. Zinātne un māksla tagad atkal, līdzīgi kā renesanses laikā, vairs nekonfrontējas, bet iet roku rokā. Mākslinieki sadarbojas ar zinātniekiem, risinot tehnoloģiskas, ekoloģiskas, sociālas un citas problēmas.

Kopā ar LDMV esat kļuvuši par mākslas un dizaina izglītības centru Kurzemes reģionā. Kādi varētu būt šīs nišas attīstības scenāriji?

Esmu slikts vizionārs, bet skaidrs ir tas, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un diez vai tuvākajā laikā attīstība kļūs lēnāka. Mēs vairs nevaram apgūt vienu mediju vai programmu un cerēt, ka varēsim ar to pelnīt maizi visu savu atlikušo dzīvi. Tādēļ sadarbība ir būtiskākais, kas būtu jāmācās. Sadarbība ne tikai ar māksliniekiem, bet arī citu jomu pārstāvjiem. Jāmācās sadzirdēt un izteikties, būt elastīgam.

Savā pētījumā par jauno institucionālismu jūs minat, ka vietas, kur dalīties ar idejām, var nebūt fiziskas, taču visur pasaulē, tai skaitā Rīgā un Liepājā, vērojams

CITI JAUNO MEDIJU NOSAUKUMI

interaktīvā multimediju mākslavirtuālā realitāte

tīkla mākslaprogrammatūras māksla

digitālā māksladatoru māksla

multimediju mākslainteraktīvā māksla

datorspēles

JAUNO MEDIJU UN IT IZGLĪTĪBA

JAUNO MEDIJU ZĪMOLI

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTEStudiju programmas Jauno mediju māksla, Matemātika, fizika un datorzinātnes, Datorzinātnes, Dizains (Datordizains), Mehatronika, Fizika un Fotomāksla piedāvā pilna cikla izglītību no bakalaura līdz doktoram.y liepu.lv

MPLABVeic pētījumus un organizē sarīkojumus, lai attīstītu jaunos medijus.Kūrmājas prospekts 13, y mplab.lv

TRIHARSRada performances, eksperimentējot ar industriālo mūziku, elektroniski radītiem skaņu efektiem un vizualizācijām. y trihars.mplab.lv

SENSE MEDIARadošās industrijas apkalpojošs uzņēmums ar specializāciju reklāmas videoklipu veidošanā. Pakalpojumu portfelī ietilpst arī animācija un 3D grafika.y smedia.lv

ROBYWORKSPilna servisa studija, kur ekstrēmā sporta, kultūras pasākumu, mūzikas videoklipu un filmu uzņemšanā piedalās robots.y robyworks.com

ADDICTIONReklāmas aģentūra ar interesi par Liepājas attīstību radošo industriju kontekstā.y addc.lv

FANTASY POSHLiepājā radīta tiešsaistes azartspēle futbola faniem, starptautiskai auditorijai.y fantasyposh.com

tieši jaunu pulcēšanās vietu uzplaukums.

To es rakstīju pirms sešiem gadiem. Laiks ir parādījis, ka cilvēkam ir svarīgs otrs cilvēks. Globālais tīmeklis man joprojām ļauj strādāt un būt lietas kursā par aktuālajiem notikumiem. Taču svarīgs ir arī fiziskais kontakts, redzēt, kā tavs potenciālais sadarbības partneris vai domubiedrs runā, kustas, kāda ir viņa mīmika, redzēt, ka viņš ir īsts. Bet te atkal ir cits āķis. Tas, ka cilvēki ir kopā fiziski, ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir kopā, ka viņus patiešām otrs cilvēks interesē.y mplab.lv

JAUN

IE M

EDIJI

CREA

TIVE C

OAST

26

Viens no piecpadsmit oficiāli titulētajiem Gada liepājniekiem — Roberts Vītols un viņa izveidotā studijas Robyworks komanda — ir spilgts radošo industriju sinerģijas gadījums, kur kino savienojas ar tehnoloģijām, un viens no komandas dalībniekiem ir robots. Piedāvājot filmēšanu ar vadāmā robota kvadrokoptera palīdzību uz zemes, ūdenī un no augstuma, studija kļuvusi par spēcīgu nozares monopolistu visā Kurzemes reģionā.

Roberts stāsta, ka ieceru izpildīšanai rāmju nav un mazā studija tiek galā ar visu filmēšanas procesu — no scenārija veidošanas līdz gatavam klipam vai filmai.

HD POGU TEV BŪS SPIEST!Vairums klientu ir no Kurzemes, jo esot ērti, ka šāda veida pakalpojums pieejams uz vietas, nevis tikai Rīgā. Studijā top reklāmas klipi, filmiņas par ekstrēmo sportu un dabu, tapis video par Liepājas koncertzāli, filmēts arī Liepājas teātrī. Lidojošais robots Roberta vadībā no putna lidojuma iemūžinājis arī slaveno festivālu Summer Sound. “Konkurenci Liepājā īsti nejūtam, tomēr gribētos, lai tā ir lielāka, tad būtu interesantāk,” vērtē Roberts.

Roberts ir nu jau visā Latvijā zināmās Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmas absolvents. Ar filmēšanu viņš aizrāvies jau pirms studijām

augstskolā, tāpēc tās mazāk noderējušas tehniskos jautājumos. Universitātē pavadītais laiks vairojis izpratni par audiovizuālo nozari kopumā un palīdzējis skaidri noteikt turpmākās profesionālās darbības virzienu.

Ar Roberta darbiem un viņu pašu var iepazīties sociālajos tīklos, ko viņš aktīvi izmanto. Pie kāda klipa jaunais filmu veidotājs pierakstījis — HD pogu tev būs spiest, netieši atgādinot par mūsdienu tehnoloģiju neaizstājamību iecerētās audiovizuālās pieredzes gūšanai un pieejamībai jebkurā skatīšanās ierīcē. y robyworks.com

Robyworks filmu studijā draudzējas ar robotiem Toms Zariņš

DIZAINSCREATIVE COAST

27

05DIZAINSLatvijas vecākā dizaina skola, darbnīcu un ražotņu pieejamība ir pamats, lai pilsēta kļūtu par reģiona vadošo dizaina centru.

DESIGNWith the oldest design school in the country and easy access to workshops and production facilities, the city has a potential to become a regional centre of design.

DIZA

INS

CREA

TIVE C

OAST

28

Eva Rotčenkova LDMV

Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola (LDMV) ir lielākā dizaina izglītības institūcija Kurzemē, kas pulcē jauniešus arī no citiem Latvijas novadiem. Skolā iespējams apgūt vidējo profesionālo izglītību pēc 9. klases beigšanas (4 mācību gadi) un 2 gadu programmu pēc vidusskolas beigšanas, mācoties kādā no 12 nodaļām. LDMV ir pirmā mācību iestāde Latvijā, kurā arhitekta-tehniķa profesiju apgūst mākslas un dizaina mācību iestādē, nevis šķirti vai kopā ar inženieriem. Jaunums valsts izglītības sistēmā ir arī skolas izstrādātā vizuālā tēla stilista profesijas programma, kas līdz šim bija atstāta vienīgi privāto iniciatīvu rokās.

Ar toreizējo nosaukumu Liepājas Daiļamatniecības skola LDMV tika nodibināta 1926. gadā. Vairākkārt piedzīvojusi nosaukuma maiņas, skola arvien pilnveidojas. Pārbūvējot vecās garāžas, tapusi jauna izstāžu un semināru telpa, kas kļuvusi par nozīmīgu radošo platformu visā pilsētā. Darbnīcu renovācija veikta arī skolas pagalma korpusā, kur mācās metāla izstrādājumu, reklāmas dizaina un multimediju dizaina izglītības programmu

audzēkņi. Metāla dizaina nodaļas telpās plānots uzstādīt modernu virpu un 3D printeri, lai mācību process atbilstu nozares laikmeta prasībām. Intensīvi renovācijas darbi rit arī Toma ielas 23/25 filiālē.

Ne tikai jaunieši, bet arī mācībspēki regulāri piedalās apmaiņas programmās un starptautiskos projektos Leonardo da Vinci, Socrates, Comenius, Youth un ESF programmās ar sadarbības partneriem Somijā, Francijā, Zviedrijā, Slovākijā, Beļģijā, Itālijā, Polijā, Lielbritānijā. LDMV vienīgā no Baltijas valstu skolām ir partnerskola Eiropas Liceju parlamentā.

Līdzās vidusskolai kopš 1974. gada darbojas arī Bērnu mākslas skola, kur četru mācību gadu laikā audzēkņi tiek sagatavoti, lai ar mācībspēku rekomendācijām turpinātu mācības dizaina skolā bez iestājpārbaudījumu kārtošanas. LDMV piedāvā arī mūžizglītības programmas, sniedzot iespēju jebkura vecuma mākslas mīļotājiem radoši izpausties. Tuvākais mērķis ir koledžas statusa iegūšana, jo skola ieņem nozīmīgu lomu radošo industriju attīstībā ne tikai Liepājā, bet arī plašākā reģionā.y ldmv.edu.lv

STUDIJU PROGRAMMAS

apģērbsāda

arhitektūrainterjers

keramikakoks

mākslasmetāls

multimedijireklāmatekstils

vizuālā tēla stilists

Ceļ ā uz koledžuLiepājas Dizaina un mākslas vidusskola ir vecākā dizaina skola Latvijā, kas mūsdienās pilnveidojas radošo industriju kontekstā.

DIZAINSCREATIVE COAST

29

DIZAINA IZGLĪTĪBA

DACE VIRSNIECE

REINIS KUNCĪTIS

LIEPĀJAS UNIVERSITĀTEStudiju virzienā Dizains iespējams iegūt produktu un interjera dizainera kvalifikāciju.y liepu.lv

LIEPĀJAS DIZAINA UN MĀKSLAS VIDUSSKOLA Vienīgā profesionālā mākslas vidusskola Kurzemē ar uzsvaru uz radošajām industrijām.y ldmv.edu.lv

LDMV LIEPĀJAS BĒRNU MĀKSLAS SKOLAMateriālu un modes dizaina pamati, kompozīcija, veidošana.Kungu iela 21A,y lbms.lv

LIEPĀJAS BĒRNU UN JAUNATNES CENTRSTekstila, apģērba un stikla dizains, keramika, rotkaļu darbnīca. Brīvības iela 39,y liepajasbjc.lv

MĀKSLAS PASĀŽA RADIMākslas un dizaina izglītības programmas bērniem un pieaugušajiem.Kuršu laukums 7,y draugiem.lv/mpradi

Liekot lietā labākās podniecības tradīcijas, keramikas dizainere un pedagoģe Dace Virsniece uzminējusi, kā radīt produktu, kas piemērots mūsdienu cilvēkam un interjeram.

Kopš pilsētā ir attīstījusies veloinfrastruktūra, par īpašu zīmi kļuvis metālā iemūžinātais antīkais velosipēds. Velostatīvs ir viens no daudziem pilsētvides mākslas objektiem, ko darinājis metālmākslinieks Reinis Kuncītis, taču, atšķirībā no citiem viņa darbiem, šis ir projekts, kas pilsētai palīdz risināt arvien augošo pieprasījumu pēc velonovietnēm.

Pašā Liepājas centrā iekārtotais apdrošināšanas uzņēmuma If Latvia birojs piedāvā jaunu skatījumu uz publisko interjeru, kurā formālie biroja risinājumi saplūst ar mājām raksturīgo komfortu. Interjera arhitekts ir bijušais liepājnieks Mārtiņš Pīlēns, iebūvētās biroja mēbeles izgatavojuši vietējie meistari Liepājas galdniecībā.y 1plus1.lv

ATVĒRT LOGUS UZ PILSĒTU

DIZA

INS

CREA

TIVE C

OAST

30

Evelīna Ozola Simonashum

Lai gan dizainere Simona Kancāne izvēlējusies sava zīmola Simonashum nosaukumā iekļaut vārdu шум, kas krievu valodā nozīmē troksnis, viņas gaišajos bēniņos iekārtotajā darbnīcā valda miers. Telpas vidū stāv galdi piegriešanai, šūšanai un biroja darbam, un tiem apkārt izkārtoti pakaramie ar apģērbu paraugiem. Simona ir īsta liepājniece — beigusi Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina nodaļu, ar vecāku atbalstu šeit izveidojusi veiksmīgu uzņēmumu un projām braukt netaisās. Viņai patīk, ka Liepājā viss atrodas desmit minūšu gājiena attālumā. Arī visi modes dizainerim nepieciešamie palīgi — fotogrāfi, grima mākslinieki un modeļi — nav tālu jāmeklē.

Zīmola apģērbi paliek atmiņā ar asprātīgām detaļām un interesantām faktūrām — mežģīnēm, rakstiem, uzšuvēm un ilustrācijām. Simonai patīk spēlēties ar siluetiem, ko rada neoprēns un citi biezi audumi. Dažas kolekcijas — džemperi ar koku lapu aplikācijām un krekliņi ar horoskopu zīmēm — ir

IEKŠĒJĀ BRĪVĪBAModes zīmola Simonashum izveidotāja Simona Kancāne ar interneta starpniecību sazinās ar klientiem visā pasaulē

RADA UN RAŽO PILSĒTAS CENTRĀ

PĀRDOD INTERNETVEIKALĀ

IZMANTO VIETĒJOS FOTOGRĀFUS, MODEĻUS UN MAKE-UP SPECIĀLISTUS

AKTĪVI LIETO SOCIĀLOS TĪKLUS

LIEPĀJAS MODES UN MĀKSLAS STUDIJAReģiona nozīmīgākā modes organizācija, kuras paspārnē darbojas izglītības programma stila, grima mākslas, aktiermeistarības un defilē apgūšanai, kā arī vietējā modeļu un modes fotogrāfijas aģentūra T-Models. 2014. gadā plašu rezonansi guva Liepājas modes svētki ar modes skatēm, izstādi-pārdošanu un modes izglītībai un industrijas attīstībai veltītiem semināriem.y fb.me/LiepajasModesUnMakslasStudija

atturīgas un ziemeļnieciskas, turpretī raibie svārki un tēkrekli ar spilgtiem popkultūras tēliem pievieno Simonashum portfolio austrumniecisku krāšņumu. Ikviena ilustrācija uz auduma ir zīmēta ar roku, detalizācijā un palielinājumā jokojot ar putnu, dārzeņu un dažādu ikdienas priekšmetu estētiku.

Dzīvē un darbā Simonai ir svarīga iekšējā brīvība — iespēja īstenot savas idejas, strādājot harmoniskā vidē. Tas nozīmē arī nepielāgošanos modes sezonām un skatēm, vismaz pagaidām. Viņa pārliecinājusies, ka modes industrijā daudz var panākt ar pārdomātu sociālo tīklu stratēģiju — jauno kolekciju foto zibenīgi nonāk Facebook un Instagram kontos, kur tos pamana esoši un jauni klienti. Internetā Simona nereti atrod arī modeles saviem apģērbiem, turklāt viņa labprātāk izvēlas interesantas personības, nevis modes industrijas stingrajiem standartiem atbilstošus augumus. 2014. gadā Simona atvēra arī interneta veikalu un spilgti debitēja Liepājas Modes svētkos.y simonashum.lv

Ritvars Sproģis

MAZĀS RAŽOTNESCREATIVE COAST

31

06MAZĀS RAŽOTNESMazās dizaineru-meistaru darbnīcas un ražotnes rosina jaunradi un veido sociālekonomisko līdzsvaru sabiedrībā.

SMALL PRODUCTION COMPANIESSmall designer-maker workshops and production facilities are important to encourage creativity and socio-economic balance of the society.

MAZĀ

S RA

ŽOTN

ESCR

EATIV

E COA

ST

32

MAZĀ

S RA

ŽOTN

ESCR

EATIV

E COA

ST

32

RAŽOŠANA PILSĒTAS CENTRĀ

PAPILDU PAKALPOJUMI — NOMA, INDIVIDUALIZĒTS DIZAINS U.C.

ĀTRI REAĢĒ UZ PIEPRASĪJUMU

POPULARIZĒ ALTERNATĪVO ENERĢIJU

PLAŠS SADARBĪBAS PARTNERU LOKS

Blue Shock Bike darbnīcas apciemojums un testa brauciens salauž gan skeptiskos, gan skopos — Liepājā ražotie elektrodivriteņi bez piepūles ļauj traukties ar ātrumu līdz pat 25 km/h, bet to cena — virs tūkstoš eiro — ir daudz zemāka par citiem Eiropas un ASV ražojumiem.

“Kad izmet loku ar elektrodivriteni, par cenu vairs nekaulējas,” smejas viens no zīmola dibinātājiem Artis Daugins. Atklājis, ka tieši testa braucieni potenciālos pircējus pārliecina vislabāk, uzņēmums aktīvi ievieš nomas punktus Latvijas pilsētās un piedāvā divriteņus izmēģināt dažādos publiskos pasākumos.

Uzņēmuma komandas kodolu veido projektu konsultants Neils Kalniņš un brāļi Daugini — Ivars ir augstas kvalifikācijas metinātājs, bet Arti varētu raksturot kā vizionāru. Nemitīgi

Velosipēdi ir tikai daļa no Blue Shock Bikeambiciozajām idejām, kas saistās ar elektromobilitāti

Evelīna Ozola Mārtiņš Sīlis

Alternatīvā enerģijadomājot par jauniem paņēmieniem elektrodivriteņu būvei un popularizēšanai, Artis saka, ka velosipēdi esot tikai maza daļa no uzņēmuma ambiciozajām idejām, kas saistās ar elektromobilitāti. Alternatīvā enerģija puišus interesē ne tikai divriteņu dzinējos — viņi tic, ka jau tuvā nākotnē pilsētās aizvien biežāk sastapsim dažādu veidu elektrotransportu un pakāpeniski atbrīvosimies no naftas atkarības un piesārņota gaisa.

Elektrovelosipēda motora baterijas uzlāde aizņem vien pāris stundu, un ar to pietiek, lai nobrauktu līdz pat 70 kilometriem. Blue Shock Bike katalogs šobrīd piedāvā divu tipu rāmjus — sporta un pilsētas —, taču Artis stāsta, ka viņa komanda spēj izgatavot jebkura dizaina un konstrukcijas divriteni pēc īpaša pasūtījuma. To, ka puiši mīl izaicinājumus, apliecina stāsts par viņu radīto

Uzņēmuma komandas kodolu veido projektu konsultants Neils

Kalniņš un brāļi Daugini — Ivars ir augstas kvalifikācijas

metinātājs, bet Arti (attēlā) varētu raksturot kā vizionāru

MAZĀS RAŽOTNESCREATIVE COAST

33

modulāro velostatīvu risinājumu — 2013. gadā dažās dienās izdomātas, izgatavotas un Mežaparka estrādē piegādātas divtūkstoš mobilas velonovietnes Dziesmusvētku apmeklētājiem.

Puišu sākotnējā iecere bijusi ražot elektrotaksometrus, taču viņu jauneklīgā aizrautība investorus nav pārliecinājusi. Toreiz enerģiskie divdesmitgadnieki vēl nevarēja nodemonstrēt darbnīcu, pilnu ar elektrodivriteņiem, ko viņi izgatavojuši paši savām rokām. Viss riteņu radīšanas process — projektēšana, izgatavošana, krāsošana un salikšana — notiek Liepājā, pierādot, ka pilsētas centrā var atrasties arī nelielas ražotnes.

Uzņēmums izmantojis Kurzemes Biznesa inkubatora pakalpojumus, un puiši atzīst, ka vērtīgākais atbalsts ir bijusi iespēja ceļot un iepazīt elektrodivriteņu ražošanas un

pārdošanas specifiku, apzināt potenciālos konkurentus. Latvijā elektrodivriteņu priekšrocības pirmie novērtējuši transportlīdzekļu nomas uzņēmumi un pašvaldības — ar motorizētiem velosipēdiem jau pārvietojas Smiltenes, Jūrmalas un Auces pašvaldības policisti.

Elektrodivriteņi atvieglo un paātrina pedāļu mīšanu, tādēļ tos iecienījuši cilvēki, kuriem ik dienu jānobrauc lieli attālumi, jāpārvietojas kalnainā vai vējainā apvidū, jāpārvadā smagi saiņi vai mazi bērni vai jātaupa veselība. Motorizēti divriteņi ir ļoti populāri velo lielvalstīs Nīderlandē, Vācijā un Dānijā, kā arī Āzijā. Lai gan elektrodivriteņi Latvijas ielās vēl ir retums, pakāpeniska veloinfrastruktūras un ekoloģiskas domāšanas attīstība ļauj cerēt, ka nākotnē tiem pievērsīsies arvien vairāk braucēju.y blueshockbike.lv

MAZĀ

S RA

ŽOTN

ESCR

EATIV

E COA

ST

34

PĀRSPĒT AR SKAŅUSecinot, ka cenas un kvalitātes neatbilstības dēļ grūti atrast augsta līmeņa akustiskās sistēmas, Ingmārs Bahs un Edijs Apenītis savu hobiju — aizraušanos ar mūziku — četru gadu laikā attīstījuši līdz pašu izstrādātam, eksportam gatavam zīmolam Sound of Eden. Akustisko sistēmu izgatavošanu abi draugi un biznesa partneri apguvuši patstāvīgi, pētot citu ražotāju sistēmas un lasot tehnisko literatūru. Iekārtu izstrādes tehniskā puse ir abu kopīgs roku darbs, sistēmu korpusi tiek pasūtīti galdniecībā, bet dizains — veidots kopā ar pieaicinātiem Latvijas dizaineriem. 2014. gada februārī abi liepājnieki piedalījās Lielbritānijas lielākajā audio un mājas kino tehnoloģiju izstādē Sound & Vision Bristolē, kur izdevies uzsākt sarunas ar Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas tirgotājiem. Ārvalstu analogus liepājnieku radītais produkts varēšot pārspēt ar skaņas kvalitātes un cenas attiecību. Uzņēmuma ikdienas darbību atbalsta individuālie pasūtījumi un dalība Kurzemes Biznesa inkubatorā.y soundofeden.eu

Toms Zariņš

LABIE ZVĒRIŅI

Uzņēmums Wooly World ražo rotaļlietas no dabiskiem materiāliem — sertificētas bioloģiskās kokvilnas audumiem un kukurūzas šķiedras pildījuma. Uzņēmuma pamatprincips ir sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, tādēļ pie spēļlietu izgatavošanas strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām. Viņi sagatavo pildījumu, izplūkājot to no vakuumā sapresēta ķieģeļa, apgriež rotaļlietu detaļas uz otru pusi un sapilda tās. Iepriekšējo kolekciju ražošanā uzņēmums sadarbojies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Ar vienu no studentiem — Tomu Babčuku — sadarbība turpinās arī pašlaik, strādājot pie jaunas kolekcijas. Reaģējot uz pieprasījumu, tuvākajā laikā preču klāstu papildinās plašāks piedāvājums jaundzimušajiem. Ar dabiskajām Wooly World rotaļlietām spēlējas mazuļi Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Japānā, un tas ir viens no Liepājas uzņēmumiem, kura produkciju var iegādāties arī internetveikalā.y woolyworld.lv

Agnese Ģērmane

BIOLOĢISKS PRODUKTS BĒRNIEM

DARBAVIETAS CILVĒKIEM AR FUNKCIONĀLIEM

TRAUCĒJUMIEM

SADARBOJAS AR DIZAINERIEM

PĀRDOD VISĀ PASAULĒ

Sociālā biznesa pionieri Liepājā — Wooly World

MAZĀS RAŽOTNESCREATIVE COAST

35

Uzņēmums Boats SB pilnveido aktuālo laivu būves tirgu

INOVATĪVS TEKSTILS Agnese Ģērmane

Unikālu specializāciju izveidojis uzņēmums Tonus Elast, kas ražo elastīgos medicīniskos produktus – no saitēm un apsējiem līdz konstrukcijas ziņā sarežģītiem korsešu izstrādājumiem grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas periodā. Uzņēmuma sortimentu veido 144 dažādu veidu preces, un 19 gadu darbības laikā Tonus Elast nodrošinājis līderpozīcijas elastīgās šķiedras medicīnisko izstrādājumu izgatavošanā visā Baltijā. Produktu izstrādes procesā ir iesaistīti tehnologi un dizaineri konstruktori, kas zināšanas regulāri papildina profilaktiskās medicīnas un specializācijas izstādēs. Savukārt jaunumu testēšana notiek, sadarbojoties ar mediķiem pārdošanas reģionos. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Lietuvu un Igauniju, kā arī citām Eiropas Savienības valstīm. y tonus.lv

NO AUTO UZ LAIVĀM

Muzikanta Ingus Šplīta un jūrnieka Sergeja Bulana 2001. gadā dibinātais uzņēmums sākotnēji nodarbojās ar auto tūninga detaļu izgatavošanu un labošanu, kas ietvēra dažādu stiklšķiedras izstrādājumu ražošanu. Pēc Liepājas milža Lauma lūguma uzņēmums sāka divu veidu manekenu ražošanu (tagad to pircējs ir elastīgo medicīnisko materiālu ražotājs Tonus Elast), savukārt nejaušs pasūtījums novedis pie pirmās kanoe laivas izgatavošanas.

Laivu ražošana abus īpaši ieinteresējusi, saka Ingus: “Sākām pētīt un interesēties par laivu izgatavošanu no stikla šķiedras. Uzņēmuma reorganizācija, kas tika veikta 2011. gadā, faktiski ietvēra arī nosaukuma maiņu uz Boats SB, laivu ražošanai kļūstot par mūsu pamatnodarbošanos.” Šobrīd uzņēmumā

Toms Zariņš

ĪSTAJĀ BRĪDĪ MAINĪTS UZŅĒMUMA PROFILS UZ NIŠAS PRODUKTU

SADARBĪBA AR CITIEM UZŅĒMUMIEM

EKSPORTS UZ STABILAS EKONOMIKAS VALSTĪM

ražo 14 laivu modeļus, kas tapuši turpat ražotnē, gatavojot maketus un veicot izmēģinājumus. Daži modeļi kā nepabeigti pusfabrikāti atceļojuši no Norvēģijas, bet cits radies no jūrā izzvejotas salauztas laivas, kas, “daudz graizīta un staipīta, kļuva par jaunu laivas modeli ar lielu popularitāti”.

Ingus atklāj, ka vienu stiklšķiedras laivu var izgatavot trīs līdz piecu dienu laikā. 80% saražoto laivu uzņēmums eksportē uz Norvēģiju, un nākotnes plānos ietilpst sadarbības partneru meklējumi Somijā un ielaušanās Zviedrijas tirgū. Ārpus laivu ražošanas vīri realizē individuālus pasūtījumus būvniecībai, interjeriem, reklāmai. Viens no redzamākajiem šāda profila projektiem ir Ventspils observatorijas kupola (5 m diametrā) izgatavošana un uzstādīšana uz ēkas jumta stūra. y boatssb.lv

ŪDEN

SCR

EATIV

E COA

ST

36

ŪDENSCREATIVE COAST

37

07ŪDENSJaunie uzņēmēji un kultūras menedžeri atklāj jaunus ūdeņus, un pilsēta viņiem seko ar maziem, taču svarīgiem infrastruktūras uzlabošanas projektiem.

WATER More and more hidden shores are being discovered by young entrepreneurs and cultural players making the city to follow the crowd with small but successful initiatives to improve the infrastructure.

ŪDEN

SCR

EATIV

E COA

ST

38

GATAVAARĪZIEMAISanta Vēvere atklāj jaunus ūdeņus Karostā

Ieva Zībārte Mārtiņš Sīlis un BB wakepark

Aktīvās atpūtas un kabeļa veikborda parka BB wakepark vadītāja Santa Vēvere izmantojusi visas Liepājas priekšrocības, lai savu skolas laikā iegūto aizraušanos ar dēļu sportu pārvērstu veiksmīgā radošās uzņēmējdarbības un tūrisma produktā. Santai ir kultūras menedžera un svētku režisora izglītība, taču par galveno nodarbošanos kļuvusi tieši sirdslieta — snovbords, kaitbords un veikbords. Liepājnieki savukārt Beberliņus min kā saistošāko atpūtas vietu, kas izveidojusies līdz šim bez ievērības atstātajā pilsētas nomalē.

Kā radās ideja par savu veikborda parku?

Ar veikbordu sāku nodarboties pirms četriem gadiem, kad Rīgas apkārtnē parādījās pirmie lineārie veikborda parki. Es piedalījos sacensībās un kļuvu par 2012. gada Latvijas čempioni kabeļa veikbordā. Jau nākamajā sezonā sapratu, ka veikborda parku nepieciešams izveidot arī Liepājā. Man tas bija

kad apmeklētāji ir sajūsmā par Beberliņu burvīgo dabu — priežu mežu, svaigo gaisu, brīnišķīgo kāpu, tīro Beberliņu ūdenstilpes ūdeni. Protams, viens ir iecere, kas cits — praktiskie darbi, lai tukšā vietā radītu atpūtniekiem piemērotu infrastruktūru, taču sekmīgi sadarbojamies ar Liepājas pašvaldību, jo BB wakepark veidojas par svarīgu Liepājas tūrisma objektu.

Kādus pakalpojumus piedāvājat?Vasarā galvenais ir kabeļa veikbords un inventāra īre. Rīkojam arī sacensības, un priecājos, ka uz tām un lai trenētos pie mums ierodas Latvijas labākie kabeļa veikborda braucēji. Arī daži vietējie šosezon jau sāka startēt veikborda sacensībās Latvijā. Kabeļa veikbords ir piemērots bērniem, un, pirmo reizi organizējot viņu apmācībai veltīto skoliņu, bija pārsteigums par meiteņu un zēnu atsaucību. Atpūtnieki labprāt izmanto arī laivu un SUP dēļu nomu. Mūsu lepnums ir pludmales kafejnīca ar āra terasi, no kurienes var vērot veikparkā notiekošo, remdēt izsalkumu, iedzert kafiju vai

PĀRVĒRTA HOBIJU BIZNESĀ

IERAUDZĪJA NOMALES PRIEKŠROCĪBAS

PIEDĀVĀ AKTIVITĀTES ĀRPUS TRADICIONĀLĀS

SEZONAS

SADARBOJAS AR PAŠVALDĪBU

svarīgi, lai uz vietas varētu trenēties, cerēju arī ar kabeļa veikbordu aizraut citus liepājniekus un pilsētas viesus.

Kas uzrunāja nomaļajos Beberliņos?

Beberliņi pirmie piesaistīja uzmanību. Protams, apzināju vairākas vietas, tomēr ar domubiedriem izlēmām par labu Karostas šarmam un vienai no tās dabas pērlēm — Beberliņiem. Atrodamies tikai septiņus kilometrus no Liepājas centra, atpūtnieki brauc gan ar automašīnām, gan velosipēdiem, jo pamazām pilsētā tiek attīstīta velokustība. Esmu gandarīta,

ŪDENSCREATIVE COAST

39

kādu atspirdzinošu dzērienu, gozēties saulītē. Tepat tiek svinētas ballītes — dzimšanas dienas, vecpuišu un vecmeitu ballītes un vēl dažādi pasākumi.

Ko darīsiet ziemā?Nesen par pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju konkursā iegūto līdzfinansējumu iegādājāmies pirti un baļļu, kas ir aktuāls piedāvājums gan slapjajam rudens laikam, gan aukstajiem ziemas vakariem. Aizvadītajā ziemā ierīkojām brīvdabas slidotavu ar slidu nomu. Visi bija sajūsmā par gludo ledu un slidošanai pieejamo plašumu, iespēju sasildīties tepat kafejnīcā. Šogad atkal ceram uz kārtīgu ziemu ar salu un sniegu, jo veidosim ziemas parku — līdzīgi kā snovparku uz kalna, kur būs iespējams aiz veikborda troses vizināties gan ar snovborda dēli, gan slēpēm. Ziemā Beberliņos norisinās arī Latvijas čempionāta posmi ziemas peldēšanā, tāpēc šeit noteikti tiks izveidots āliņģis roņiem, kā arī pirts un baļļas apmeklētājiem.

Kā sadarbojaties ar pašvaldību?Pašvaldība mums palīdzēja pievilkt

komunikācijas — sākumā elektrību, un pašlaik tiek pabeigti ūdens un kanalizācijas pievilkšanas darbi. Līdz ar šīs infrastruktūras sakārtošanu varēsim ķerties pie sava nākamā mērķa — kempinga izveides. Ar pašvaldības atbalstu Karostā ir izvietotas arī norādes un divriteņu stāvvieta. Mēs cenšamies attīstīt tūrismu un aktīvo atpūtu Liepājā, piesaistīt ceļotājus no Latvijas un citām valstīm, kas pašvaldībai ir ļoti svarīgi. Mūsu redzējums par pilsētas attīstību saskan, sarunas vienmēr ir konstruktīvas, tādējādi arī ir izveidojusies veiksmīga sadarbība.

Ko Liepājā varētu uzlabot?Domāju, ka nepieciešams attīstīt pēc iespējas vairāk aktīvās atpūtas iespēju gan vasaras, gan ziemas sezonā. Nepieciešams sakārtot infrastruktūru, lai vietējie iedzīvotāji un tūristi brīvi varētu pārvietoties ar velosipēdiem un citiem ripojošiem līdzekļiem — skeitu, longbordu, skrituļslidām — gan pilsētas centrā, gan ārpus tā.y bbwake.lv

JAUNRADE PIE ŪDENS

LIEPĀJAS PROMENĀDEVieta klasiskai pastaigai un krāsainiem selfijiem. Viesnīcas, restorāni, klubi, tirdziņi, mākslas galerijas un festivāli — viena no galvenajām pulcēšanās vietām.Vecā Ostmala,y liepaja.lv

BB WAKEPARKKabeļa veikbords, inventāra, SUP dēļu un laivu noma noma, slidotava, roņu peldes, pirts, kafejnīca.Lībiešu iela 2/6,y bbwake.lv

VINDSĒRFINGA KLUBS RIETUMKRASTSVindsērfinga skola, inventāra noma, burāšanas sacensības. Karostas pludmale Katedrāles ielas galā, y rietumkrasts.lv

PILSĒTAS PLUDMALEIecienīta atpūtas vieta, ko tuvākajos gados plānots vēl vairāk paplašināt un labiekārtot. Liepājas pludmale ir integrēta pilsētas veloceliņu sistēmā, pludmalei ir Zilā karoga sertifikāts, un viena peldvieta pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Festivāli un kafejnīcas.Ielūkojies tīkla kamerā!y liepaja.lv

PIER

EDZE

CREA

TIVE C

OAST

40

Pielietojot radošās ekonomikas principus, Pāvilostā uzplaukusi mazā uzņēmējdarbība, atdzīvinot laivu darināšanas arodu, tradicionālo zivju kūpināšanu un viesmīlības standartus.

PĀVILOSTAS PIEREDZE AIZPUTES PIEREDZE

SĒRFKLUBS SPINOUTVindsērfinga, sērfa, kaitsērfinga, skimborda un SUP skola, inventāra noma, veikals, kafejnīca. Kalna iela 25,y fb.me/SpinoutSurfCafe

KAFEJNĪCA LAIVAIecienīta Rīgas un Liepājas radošo kopienu, aktīvā ūdenssporta un mazā biznesa atbalstītāju pulcēšanās vieta.Dzintaru iela 31,y fb.me/kafejnica.laiva

Liepājas reģions var lepoties ar spilgtiem jaunās uzņēmējdarbības un iedzīvotāju pašiniciatīvas projektiem, un šajā ziņā izceļas Aizpute, kur darbojas vairākas radošās organizācijas un uzņēmēji.

CITA ABRANevalstiska organizācija, kas darbojas bijušās Cīravas muižas dzirnavās un piedāvā spilgtu alternatīvās kultūras programmu. Teātris, laikmetīgā māksla, koncerti un festivāli.y fb.me/citaabra

CĪRAVAS PIEREDZEMEDZES PIEREDZETĀŠU MUIŽABiedrība Tāšu muiža apsaimnieko Telses (Tāšu) muižu un darbojas kā konsultāciju un pieredzes apmaiņas centrs vēsturisko ēku atjaunotājiem.y telses_muiza@inbox.lv

PĀVILOSTAS LAIVASDizaineru-meistaru darbnīca, kurā pēc tradicionālām metodēm izgatavotas koka laivas aprīko ar elektromotoru. Laivu apskate, noma, vizināšanās pa Sakas upi un jūru.y pavilostaslaivas.lv

AIZPUTES VĪNA DARĪTAVABijušās Aizputes muižas pils pagrabā iekārtota vīna darītava ar degustāciju zāli, kurā saimnieko aizrautīgs Latvijas vīna entuziasts Mārtiņš Sants.Skolas iela 1, y ekovins.lv

Aizputes vīndaris Mārtiņš Sants

SERDERezidenču centrs Serde Aizputē rīko mantojuma saglabāšanas darbnīcas, ekspedīcijas, izdod tradīciju burtnīcas un ar viesrezidentu palīdzību mazpilsētā uztur starptautisku gaisotni.Atmodas iela 8, y serde.lv

MĒTRAS MĀJATūrisma informācijas centrs, mākslas galerija, viesu nams un mākslinieku darbnīca.Pasta iela 1A, y metra-a.lv

IDEJU MĀJAOmulīgā koka ēkā iekārtota jauniešu māja ar tējnīcu, mūzikas studiju, zāli kinovakariem un citiem saietiem. Aktīvi sadarbojas ar līdzīgām organizācijām Liepājā un citur.Katoļu iela 5, y idejumaja.lv

Ideju mājas vadītāja Paula Āboliņa-Ābola

PIEREDZECREATIVE COAST

41

RĪGAS PIEREDZE MIERA IELĀ

Evelīna Ozola, Ieva Zībārte Kaspars Kursišs

2014. gada septembrī Miera ielā Rīgā tika uzbūvēts ielas posma makets mērogā 1:1 ar paplašinātu ietvi, jaunizveidotu veloceļu, apstādījumiem un āra mēbelēm. Šādi īslaicīgi projekti ļauj pārliecināties, vai iecerētais ielas dizains ir ērts un kā tas maina satiksmes dalībnieku, vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju uzvedību. Projekta autori ir arhitekti un urbānisti Evelīna Ozola un Toms Kokins.

Miera iela ir Rīgas radošo kvartālu fenomens, ko daudz aprakstījusi vietējā un ārvalstu prese. Pirmās vietas, kas ekonomiskās krīzes laikā tika atvērtas salīdzinoši nomaļajā ielā, bija frizētava ar bibliotēku, retro apģērbu noma un 20. gadsimta dizaina veikals. Vēlāk sekoja telpaugu maiņas punkts, vairākas kafejnīcas, bāri un Miera ielas svētki. Miera ielu Rīgas radošo kvartālu kartē pirmo reizi iezīmēja Creative Coast autores grāmatā Process 2. Free Entry, kas iznāca 2009. gadā. Tā bija pirmā publikācija par Rīgas radošajiem kvartāliem.

Urbānisti modelē pilsētu

PIER

EDZE

CREA

TIVE C

OAST

42

KĀ ATVĒRT JAUNU VIETU?

Evelīna Ozola Agris Bobrovs

Veikals, kafejnīca, galerija, klubs, pasākumu telpa — dažkārt visi vienā. Mazā biznesa vietas ir svarīgs ilgtspējīgas pilsētas komponents. Tās iedzīvina namu pirmos stāvus un ielu, taču to dzīvotspēja un ietekme ir dažāda — no pāris mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Kāpēc vieniem izdodas, bet citiem — ne?

PIEREDZECREATIVE COAST

43

SKAIDRI FORMULĒ PIEDĀVĀJUMU Pārliecinies, ka par savu

nodarbošanos vari izstāstīt vienā teikumā. Atverot jaunu vietu, tās piedāvātajiem pakalpojumiem un produktiem ir jābūt publikai saprotamiem. Vislabāk, ja vari pirmais aizņemt kādu brīvu un aktuālu nišu — ekoloģiski tīras pārtikas tirdzniecību, unikālu start-up ideju, Eiropas mazā kino izrādīšanu vai velokafejnīcu. Domā par to, kā ziņas par jaunizveidoto vietu ceļos no mutes mutē. Plašs satura piedāvājums piesaista vairāk apmeklētāju, taču tas var radīt arī apjukumu. Savienojot vairākas atšķirīgas funkcijas vienuviet, rūpīgi pārdomā to izkārtojumu telpā un laikā.

ATRODI ĪSTO VIETU PILSĒTĀ Maziem veikaliem, galerijām

un kafejnīcām visizdevīgāk ir atrasties pilsētas centra ielās ar lielu gājēju plūsmu, bet, ja esi nolēmis iekārtoties nomaļākā vietā, rūpējies par piedāvājuma unikalitāti un kvalitāti, jo nejaušu garāmgājēju būs maz. Vietas ārpus centra lielu apmeklētāju skaitu spēj piesaistīt ar īpaši organizētiem pasākumiem, bet sastopas ar grūtībām, mēģinot ieviest regulāru darbalaiku. Ja tavs bizness saistīts ar skaļu mūziku un apmeklētājiem, pārliecinies, ka blakus telpās atrodas biroji, veikali vai vismaz saprotoši kaimiņi.

UZMANĪGI IZVĒLIES TELPAS Lūkojoties pēc piemērotām

telpām, pievērs uzmanību to sasaistei ar ielu: lieli, caurredzami logi ļauj pārliecināties par telpās notiekošo un iedrošina nākt iekšā. Daudz pakāpienu, šauras durvis, zemi griesti un pagrabi samazina apmeklētāju skaitu, pat ja satura piedāvājums ir kvalitatīvs. Būtiska ir iespēja tuvumā novietot divriteņus un vasarā pasēdēt pie galdiņa ārā.

1

2

3

DRAUDZĒJIES AR DIZAINU Iekārtojot telpu, aicini talkā

arhitektu — īsa konsultācija nemaksās dārgi, bet var izrādīties neatsverama. Ja tavi līdzekļi ir ierobežoti, turies pie vienkāršības un dabiskuma — ar raupjām virsmām, baltām sienām un funkcionālām mēbelēm būs gana. Ieguldi kvalitatīvā apgaismojumā, darbam nepieciešamajās iekārtās, zaļojošos augos un profesionālā grafikas dizainā.

PIEDĀVĀ ĒDIENU Nav universālāka un iedarbīgāka

līdzekļa cilvēku piesaistīšanā kā ēdiens — vietā, kur kāds jau ēd, sarodas vēl vairāk ēdāju. Tas nenozīmē, ka katram jāizbūvē virtuve, bieži pietiek ar smalkmaizītēm un cepumiem no kaimiņu beķerejas vai mazu salātu bāru. Vislabāk, ja ēdiens ir labi redzamā vietā un kārdinoši smaržo.

IZMANTO LAIKU EFEKTĪVI Pielāgo savu darbalaiku

pieprasījumam un strādā tad, kad tevis piedāvātie pakalpojumi ir vajadzīgi apmeklētājiem, arī ja tas nozīmē ļoti agru celšanos vai vēlus vakarus darbā. Ja piedāvā ēdienu, parūpējies par svaigi ceptu maizi un karstu kafiju, ko paķert pa ceļam uz darbu; ja organizē brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem, esi gatavs to darīt pēcpusdienās un nedēļas nogalēs.

SADARBOJIES AR KAIMIŅIEM Sadarbība ir pretrunā latviešu

vienpatīgajai dabai un bailēm no konkurences. Tādēļ nereti izveidojas pakalpojumu pārklāšanās un mēģinājumi sadalīt jau tā nelielo klientu loku; maziem uzņēmumiem nākas tērēt daudz līdzekļu dažādu iekārtu un materiālu iegādei. Izpēti, vai apkārtnē atrodas kāds uzņēmums, ar kuru būtu izdevīgi dalīt resursus, rīkot kopīgus pasākumus vai atbalstīt vienam otru praktiskās ikdienas lietās.

SMAIDI UN DALIES Sirsnīgs Labdien! ir viens no

viesmīlības pamatprincipiem. Mazas vietas nav anonīmas, cilvēki cits citu atceras un, ja emocijas ir bijušas pozitīvas, nāk vēlreiz. Tikpat svarīga ir komunikācija Facebook, Twitter, Instagram un Draugiem sociālajos tīklos. Atgādini par sevi regulāri, pievērs uzmanību kvalitatīviem attēliem un video, taču, reklamējot sevi, neaizmirsti atbalstīt arī citus, tas atmaksāsies.

SAKĀRTO DOKUMENTUS Dokumentu saskaņošanas

kārtība iesācējam bieži šķiet sarežģīta, tā prasa laiku un enerģiju. Ja steigā nolemsi drošības prasības ignorēt, tas var dārgi maksāt, un cietīs uzņēmuma darbība un reputācija. Tādēļ ir vērts doties uz konsultācijām atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās un noskaidrot, kādi papīri būs nepieciešami tavas idejas īstenošanai.

APGŪSTI UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATUS

Pamatzināšanas mazajā biznesā palīdzēs izvairīties no kļūdainiem lēmumiem. Pirms ver durvis apmeklētājiem, iemācies izveidot biznesa plānu, mārketinga stratēģiju un uzņēmuma bilanci, orientēties Latvijas nodokļu sistēmā un darba likumdošanā, efektīvi vadīt darbiniekus. Izmanto konsultāciju iespējas, ko bez maksas sniedz LIAA, pašvaldību institūcijas, bankas un sabiedriskās organizācijas.

4

5

6

7

8

9

10

10 padomi

REDA

KCIJA

CREA

TIVE C

OAST

44

SASTĀDĪTĀJA UN REDAKTOREIeva Zībārteiz@modernists.lvtwitter.com/ievazibarteinstagram.com/ievazibarte

PADOMDEVĒJIAtis Egliņš-Eglītis, Liepājas Kultūras pārvaldeVita Hartmane, Liepājas Latviešu biedrības namsKrista Kalnarāja, Ideju bodeIndulis Kalns, Liepājas pilsētas būvvaldeSanta Mazika, Liepājas UniversitāteInguna Tomsone, Liepājas pilsētas Attīstības pārvalde

DIZAINSMadara Krieviņa

MAKETSUna Bergmane

TEKSTSKristīne Budže, arhitektūras un dizaina kritiķeAgnese Ģērmane, modes žurnālisteEvelīna Ozola, arhitekte un urbānisteEva Rotčenkova, mākslas zinātnieceToms Zariņš, žurnālists un vēstures pētnieksIeva Zībārte, arhitekte, redaktore un izdevēja

KOREKTŪRAArturs Hansons

IZDEVUMA FOTOGRĀFSMārtiņš Sīlis

ILUSTRĀCIJAAgris BobrovsAgrita KrieviņaThe Noun Project

BURTILyon Text, Linger On, PF Din Text

PAPĪRSAmber Graphic 120 g/m2

DRUKAS DARBIJelgavas tipogrāfija

Modernists, SIAĢertrūdes iela 6–1Rīga, LV–1010Latvija

© Modernists, 2014

ISBN 978-9934-14-341-0

FINANSĒJUMS RADOŠO INDUSTRIJU PROJEKTIEM

Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkurss, liepajaskultura.lvLiepājas mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkurss, liepaja.lvKurzemes Biznesa inkubators, kbi.lvValsts Kultūrkapitāla fonds, kkf.lvLatvijas Investīciju un attīstības aģentūra, liaa.gov.lvValsts atbalsta programma biznesam Altum, hipo.lv

RADOŠO INDUSTRIJU KLASTERIS

Liepājas Kultūras pārvaldes iniciatīva komunikācijai un domu apmaiņai. Klasterī aicinātas piedalīties pašvaldības un valsts iestādes, bet jo īpaši — radošās ekonomikas uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un individuāla radošā darba veicēji.Kontaktpersona Atis Egliņš-Eglītisatis.eglins@dome.liepaja.lv, 29343731liepajaskultura.lv

JAUNI RADOŠO INDUSTRIJU MEDIJI

Izdevumu līdzfinansējusi Liepājas Kultūras pārvalde

FOLDInterneta vietne, kur izcelts labākais Latvijas un ārvalstu radošajās industrijās. Pieredze, filmas, notikumu afiša un iepazīšanās vieta.fold.lv

ModernistsArhitektūras, dizaina, modes, mazā biznesa un populārās kultūras žurnāls, ko izdod Creative Coast veidotāju komanda.modernists.lv

REDAKCIJACREATIVE COAST

45