DABAS AIZSARDZĪBA

Dabas aizsardzība nodarbojas ar dabas un cilvēku attiecību regulēšanu

Veicamie dabas aizsardzības pasākumi atkarībā no mērķa

•Nekā nedarīšana – ļaut visiem procesiem noritēt dabiski bez iejaukšanās

•Pasākumi lai saglabātu konkrētu sugu

•Pasākumi lai saglabātu konkrētu biotopu

Vides ministrijas struktūrvienībaswww.vidm.gov.lv

Dabas aizsardzības departaments

Dabas aizsardzības departamenta darbības ilgtermiņa mērķis:

valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nodrošināšana. (normatīvo aktu proj. izstrāde, dabas aizsardzības prasību integrēšana tautsaimniecības nozaru politikas plānošanā)

Sugu un biotopu aizsardzības nodaļa – mežu, ūdeņu, lauku ilgtspējīga izmantošana;

Aizsargājamo teritoriju nodaļa – koordinēt ĪADT izveidošana, individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekti

Vides ministrijai padotās institūcijas

Latvijas vides aģentūra

Ilgtermiņu mērķis - ilgtspējīga attīstība, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

Misija - īstenot valsts politiku vides, t.sk. dabas, aizsardzības jomā, izstrādājot un īstenojot politikas ieviešanas programmas un pasākumus, un sniedzot sabiedrībai savlaicīgu, mērķorientētu un ticamu informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām, dabas resursiem, vides aizsardzības pasākumiem un to efektivitāti.

Latvijas vides aģentūra

Galvenās darbības jomas:

Veido vides informācijas sistēmu

Regulāri novēro vides stāvokli

Veic vides paraugu testēšanu

Vides testēšanas nacionālā references laboratorija

Apkopo, apstrādā un analizē vides datus, informāciju

Pārrauga ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, biocīdu apriti

Sagatavo pārskatus un kopsavilkumus

Sniedz vides informāciju sabiedrībai Latvijā, Eiropā un pasaulē

Koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā

Nodrošina informācijas apriti par bioloģisko daudzveidību Latvijā

Latvijas vides aģentūra

Datu bāzes:

Par rīcībām

Atkritumi

Ūdens lietošanas atļaujas

Dabas resursu nodoklis

Par slodzi vidē

Emisijas gaisā

Mikroliegumi

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Aizsargājamo augu sugu atradnes

Īpaši aizsargājamie koki

Siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas

Virszemes ūdens kvalitātes monitorings

Par vides stāvokli un dabas resursiem

Ūdens lietošana un emisijas ūdenī Ezeru pases

Ķīmisko vielu un produktu reģistrs

Piesārņojošo vielu reģistrs

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs

Degvielas uzpildes staciju un naftas bāzu reģistrs

Latvijas vides aizsardzības fonds

Uzraudzīt un administrēt budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" līdzekļu izlietošanu, kā arī nodrošināt to efektīvu izmantošanu saskaņā ar fonda padomes lēmumiem.

Izsludināt konkursus un organizēt projektu izvērtēšanu fonda finansējuma saņemšanai atbilstoši fonda padomes lēmumiem.

Uzraudzīt projektu īstenošanu, kuri tiek finansēti no fonda līdzekļiem, un veikt to monitoringu.

Īstenot likumā "Par dabas resursu nodokli" noteiktās funkcijas.

LVAFA darbības mērķis:

Veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību atbilstoši valstiski un starptautiski atzītām vides politikas prioritātēm.

Reģionālās vides pārvaldes

8 reģionālās vides pārvaldes – Daugavpils, Jelgavas, Lielrīgas, Liepājas, Madonas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Reģionālo vides pārvalžu galvenās funkcijas ir:

•administratīvo aktu izdošana fiziskām un juridiskām personām vides aizsardzības jautājumos,

•vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontrole,

•vides datu un informācijas vākšana, apkopošana, nodošana uzglabāšanai centralizētajās datu bāzēs, vides informācijas sniegšana.

Dabas aizsardzības pārvaldeNodrošina vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu Latvijā

Galvenās funkcijas:•Koordinēt pārvaldību un apsaimniekošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurām nav savas administrācijas;

•Organizēt dabas aizsardzības plānu izstrādāšanu un veicināt to ieviešanu;

•Organizēt īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānu izstrādāšanu un veicināt to ieviešanu;

•Reģistrēt zinātniskos pētījumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

•Izskatīt mikroliegumu veidošanas priekšlikumus (izņemot jūras un mežu teritorijas);

•Veikt Vašingtonas konvencijas “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku sugām” (CITES) uzraudzības institūcijas funkcijas, t.sk. izsniegt atļaujas konvencijas aizsargāto dzīvnieku un augu ievešanai un izvešanai no valsts;

Dabas aizsardzības pārvalde

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz, aptur un anulē:

o atļauju Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcijai);

o atļauju izzudušo dzīvnieku populācijas atjaunošanai (reintrodukcijai) dabā;

o atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai;

o citas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas (licences);

Ietekmes uz vidi novērtējumsIVN

Galvenais uzdevums:

Pārraudzīt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un nodrošināt, lai ietekmes uz vidi novērtējums tiktu veikts atbilstoši likumdošanas prasībām, kā arī, lai sabiedrība un lēmumu pieņēmēji saņemtu korektu un reālus faktus atspoguļojošu informāciju.

Vides valsts inspekcija VVI

Veic vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli un uzraudzību

Galvenās funkcijas:1. uzraudzīt un kontrolēt reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību, kā arī metodoloģiski to vadīt un dot viņiem saistošus norādījumus, lai nodrošinātu vienotību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

3. veikt valsts uzraudzību un kontroli jomās, kas saistītas ar dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu un piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

4. kontrolēt dabas resursu lietošanas un vides piesārņošanas atbilstību atļaujās noteiktajiem daudzumiem;

6. kontrolēt ar iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu saistīto

normatīvo aktu ievērošanu;

Nacionālo parku administrācijas

•Gaujas nacionālais parks

•Ķemeru nacionālais parks

•Slīteres nacionālais parks

•Teiču dabas rezervāts

•Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

LIFE Nature projekti

Purvu apsaimniekošanas plāna ieviešana Latvijā

Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai

Dabas parka „Rāzna” sugu un biotopu aizsardzība

Divu Eiropas nozīmes putniem nozīmīgu vietu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā

Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana

Dabas aizsardzības pasākumi Teiču reģionā

Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā

Mitrāju aizsardzība Ķemeru Nacionālajā parkā Lubānas mitrāju kompleksa apsaimniekošana

Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana

Papes ezers - apsaimniekošana un attīstība

Latvijas ratificētās konvencijas

Ramsāres konvencija (1971)

Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi

UNESCO konvencija (1972)

Par pasaules mantojuma saglabāšanu

CITES (Vašingtonas) konvencija (1973)

Par staptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

Bernes konvencija (1979)

Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu

Latvijas ratificētās konvencijas

Bonnas konvencija (1979)

Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību

Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991)

Riodežaneiro konvencija (1992)

Par bioloģisko daudzveidību

Helsinku konvencija (1974, 1992)

par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Stratēģiskie mērķi:

Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību

Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību

Saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību

Veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos

Nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu

Dabas aizsardzība

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Sugu un biotopu

aizsardzības likums

Aizsargjoslu likumsDabas rezervātiNacionālie parkiBiosfēras rezervātiDabas parkiDabas pieminekļiDabas liegumiAizsargājamo ainavu apvidi

Mikroliegumi

Aizsargjoslas

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā

Dabas rezervāti

Cilvēku darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

Latvijā ir izveidoti 4 dabas rezervāti:

Moricsalas (1912),

Grīņu (1936),

Krustkalnu (1977)

Teiču rezervāts (1982).

Nacionālie parki

Plaši apvidi ar nacionāli nozīmīgiem izciliem dabas veidojumiem, cilvēka darbības neskartām vai mazpārveidotām ainavām, biotopu daudzveidību, kultūras un vēstures pieminekļu bagātību. Līdztekus dabas aizsardzībai, nozīmīgu vietu ieņem zinātniskā izpēte, izglītošana un atpūtas organizēšana.

Latvijā ir 3 nacionālie parki:

Gaujas nacionālais parks (1973),

Ķemeru nacionālais parks (1997)

Slīteres nacionālais parks (1999).

Biosfēras rezervāti

Plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. To mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

1997. gadā Latvijā ir izveidots Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Tas ir iekļauts starptautiskajā biosfēras rezervātu tīklā.

Dabas parki

Teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

Latvijā ir 43 dabas parki.

Pazīstamākie ir Engures ezera dabas parks, Tērvetes dabas parks un dabas parks “Daugavas loki”.

Dabas pieminekļi

Atsevišķi, savrupi dabas veidojumi aizsargājami koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

Latvijā tiek aizsargāti

206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi 89 dendroloģiskie stādījumi

Dabas liegumi

Cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamus biotopus.

Latvijā pavisam ir 278 dabas liegumi

Aizsargājamo ainavu apvidi

Teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu metožu pielietošanu.

Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi

ĪADT Aizkraukles rajonā

ĪADT Aizkraukles rajonāAizkraukles purvs un meži, dabas liegums

Aklais purvs, dabas liegums

Daugavas ieleja, dabas parks

Ozolkalni, dabas liegums

Dzilnas dumbrāji, dabas liegums

Ellītes purvs, dabas liegums

Gasparsona purvs, dabas liegums

Klintaine, dabas liegums

Korkuļu sausgultne un pazemes upe, dabas piemineklis

Mazzalvītes purvs, dabas liegums

Seržu tīrelis, dabas liegums

Šķibu purvs, dabas liegums

Vāveres ezers, dabas liegums

Vesetas palienes purvs, dabas liegums*

Dūņezera purvs, dabas liegums

Aizkraukles purvs un meži, dabas liegums

Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Administatīvais iedalījums: Aizkraukles pagasts

Platība: 1532 ha

Dibināšanas gads: 1999

Dabas vērtības:

Augstais purvs ar pārejas un zemā purva elementiem. Purvā vairākas salas ar dažādiem meža tipiem - gāršu, vēri, dumbrāju. Lielākajā purva salā veca liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Apkārtējiem mežiem raksturīgi ļoti daudzveidīgi meža augšanas apstākļu tipi, kas mozaīkveidīgi nomaina cits citu. Liela purvu un meža augšanas apstākļu tipu daudzveidība. Daudz veco mežaudžu. Ligzdo vairāku retu sugu putni. Daudz retu augu un bezmugurkaulnieku sugu.

Dabas aizsardzības plāns: nav

Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav

Natura 2000

Eiropas Savienības valstu kopīgs aizsargājamo teritoriju tīkls ar nosaukumu Natura 2000.

Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība.

No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku, 5 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi.

Natura 2000

Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervāti,

3 nacionālie parki,

250 dabas liegumi,

38 dabas parki,

9 aizsargājamo ainavu apvidi,

9 dabas pieminekļi

23 mikroliegumi.

Tās kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības.