DARBA

AIZSARDZÎBAS PRASÎBAS

DERÎGO IZRAKTEÒU

IZPÇTÇ UN IEGUVÇ

DARBA

AIZSARDZÎBAS PRASÎBAS

DERÎGO IZRAKTEÒU

IZPÇTÇ UN IEGUVÇ

IEVADS

Latvijā derīgo izrakteņu ieguve varbūt nav tik izplatīta nozare kā tas ir citās Eiropas valstīs un jo īpaši Skandināvijā, taču arī Latvija ir bagāta ar derīgiem izrakteņiem, tādiem kā dolomīts, ģipšakmens, kaļķakmens, smilts un grants, kvarca smilts, māls, kūdra un sapropelis. Visizplatītākie Latvijā ir smilts un grants, kā arī dolomīta ieguves karjeri, kurus pārsvarā izmanto, kā autoceļu būves un uzturēšanas uzņēmumi, tā arī vietējās pašvaldības savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanai. Perspektīvā iespējama ogļūdeņražu izpēte un ieguve sauszemē Kurzemē un Baltijas jūrā.

Derīgo izrakteņu iegūšana ir saistīta ar darbībām, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai un var izraisīt nelaimes gadījumus. Šo nelaimes gadījumu cēlonis ir gan iekārtu un darbību lielā dažādība un bīstamība, gan pašas nozares īpatnības. Šā iemesla dēļ ir jāuzsver preventīvo pasākumu nozīme, lai novērstu vai vismaz samazinātu darba vides riskus un nelaimes gadījumus.

Nelaimes gadījumus šajā nozarē var izraisīt gan individuāli, gan kolektīvi cēloņi. Tā, piemēram, nepareiza iekārtu lietošana vai nepareiza to vadīšana, ja operatori nav pietiekami sagatavoti, var radīt gan fi ziskus savainojumus (aizķeroties aiz mašīnām, saduroties ar tām vai gūstot traumu no kāda krītoša priekšmeta utt.), gan psiholoģiskas traumas (ilgstoša trokšņa iedarbība).

Derīgo izrakteņu izpētes un ieguves darbu veicēji ir pakļauti vairākiem darba vides riska faktoriem, kā, piemēram, troksnim, vibrācijai, gaisa temperatūrai (augsta, zema), ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, ar kuriem jāstrādā u.c. Tas viss var nopietni apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

Slikta darbu organizācija, individuālo aizsardzības līdzekļu nepiešķiršana un nelietošana, darba drošības instruktāžu un apmācību trūkums ir tikai daži no nelaimes gadījumu cēloņiem. Lai uzlabotu situāciju šajā nozarē, nepieciešams ievērot darba aizsardzības noteikumus un darba drošības instruktāžas, kā arī veikt darba aizsardzības pasākumus. Taču ļoti liela loma ir darba devēju un pašu nodarbināto attieksmei pret darba aizsardzības jautājumiem.

Tādēļ visām šajā sektorā iesaistītajām personām, gan darbiniekiem, gan speciālistiem un darba devējiem ir jāapzinās, cik svarīgi ir precīzi ievērot darba aizsardzības prasības.

Šis informatīvi skaidrojošais materiāls ir izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē. Materiāls sniedz vispārēju ieskatu galvenajos darba aizsardzības jautājumos derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē, kā arī dod ieteikumus, kas palīdzēs darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem izvērtēt tos vai citus darba vides faktorus un izvēlēties atbilstošus preventīvos pasākumus.

Ineta TāreLabklājības ministrijas Darba departamenta direktore

3

SATURS

IEVADS........................................................................................................ 3

AR KO JĀSĀK DERĪGO IZRAKTEŅU IZPĒTESUN IEGUVES DARBI?.............................................................................. 5

DARBA VIDES RISKU NOVĒRTĒŠANA.............................................. 6

BĪSTAMĀS ZONAS................................................................................. 12

SATIKSMES CEĻI.................................................................................. 13

BARJERAS NEATĻAUTAS IEKĻŪŠANAS IEROBEŽOŠANAI...... 15

IKDIENAS DARBA ORGANIZĒŠANA ............................................... 15

PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBA ........................................................... 16

DARBINIEKU LĪDZDALĪBA................................................................ 16

APMĀCĪBA UN INFORMĒŠANA........................................................ 18

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI............................................................. 20

INFORMĀCIJAS AVOTI........................................................................ 23

NODERĪGAS ADRESES......................................................................... 24

4

AR KO JĀSĀK DERĪGO IZRAKTEŅU IZPĒTES UN IEGUVES DARBI?

Pirms derīgo izrakteņu izpētes un ieguves darbu uzsākšanas ir jāveic darbu plānošana, tādējādi jau plānošanas fāzē ir iespējams paredzēt un novērst lielu daļu potenciālo riska faktoru.

Veicot darbu plānošanu, nepieciešams:● izpētīt darba vietas ģeoloģisko uzbūvi un izplānot piebraucamo ceļu sistēmu;● ņemt vērā braucamo ceļu, virszemes un pazemes ūdens straumju un elektropārvades līniju izvietojumu;● norīkot atbilstoši apmācītu nodarbināto, kura pienākumos ietilps darbu uzraudzība konkrētajā darba vietā;● izstrādāt darba atļauju sistēmu īpaši bīstamos darbos (piemēram, spridzināšanas darbi);● izstrādāt darbu kārtības noteikumus un darba aizsardzības plānu.

Darba aizsardzības plānā īpaši jānorāda:● darba vides riska novērtējums;● darba aizsardzības pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību;● apliecinājums, ka darba vietas un iekārtu konstrukcija, izmantošana un apkope ir droša;● darba organizācijas, vadības un darba aizsardzības kārtība.

Plāns jāpārskata, ja notiek izmaiņas darba vidē (mainās darba organizācija, tehnoloģija, darba aprīkojums, darba vieta tiek paplašināta vai pārveidota) vai ir noticis nelaimes gadījums darbā, pēc kura ir mainīts darba aprīkojums un veikti pasākumi, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

5

DARBA VIDES RISKU NOVĒRTĒŠANA

Darba vides riska novērtēšana ir neatņemama darba aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, kam ir izteikti preventīvs raksturs – atklāt darba vidē esošos riska faktorus (problēmas), kas potenciāli ir vai var kļūt par cēloni darbinieku drošības un veselības apdraudēšanai.

Derīgo izrakteņu izpētes un ieguves darbos pastāv daudz un dažādi darba vides faktori, kas var ietekmēt darbinieku drošību un veselību, ja tie netiek laikus apzināti, samazināti un kontrolēti (piemēram, virsmas stabilitāte, bīstamas vielas, darba iekārtas, apgaismojums u.c.).

Tāpēc jau pie darba vietu iekārtošanas ļoti liela nozīme ir katram darba vietas aspektam (piebraucamajiem ceļiem, apgaismojumam, darba aprīkojumam utt.) un pareizam tā uzstādīšanai.

Risku novērtēšanas mērķis ir nodrošināt:● normālus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus nodar-binātajiem;● ritmisku un bezavāriju darbu norisi;● darba drošības un objekta (mehānisma u.c.) tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;● racionālu derīgā izrakteņa izpētes, ieguves, pārstrādes un trans-portēšanas iekārtu izvietojumu;● objektam blakus esošo ēku un būvju pasargāšanu no darbības kaitīgās ietekmes.

Veicot risku novērtēšanu derīgo izrakteņu izpētes un ieguves darbos, jāņem vērā šādi darba aizsardzības aspekti:

● nodarbināto izvietojums darba procesa laikā;● darba vietu organizācija un to nodrošināšana ar nepieciešamo darba aprīkojumu un instrumentiem;● darba izpildes metodes un paņēmieni;● darbu un pienākumu sadale starp atsevišķiem nodarbinātajiem, kad darba procesā iesaistīti vairāki darbinieki;● darba režīms un atpūta;● darba vides gaisa sastāvs un citi darba vides faktori (troksnis, vibrācija u.c.);● darba vietas iekārtojums un komforts (ergonomikas aspekti);● darba veicēja stāvoklis (stabila virsma, piespiedu darba pozas u.tml.);● priekšmetu (instrumentu, iežu, šķembu) krišanas iespējamība;● drošas pārvietošanās iespēja starp darba vietām;

6

● nodarbināto iepriekšējā medicīniskā apsekošana (veselības pārbaudes), lai noteiktu vai nodarbinātais atbilst veicamajam darbam un var to veikt;● nodarbināto apmācība un instruktāža darba drošībā;● nodarbināto zināšanas, kas jādara bīstamības apstākļos (ugunsgrēka izcelšanās, ķīmisko vielu noplūde, mašīnu vai iekārtu bojājumi u.tml.);● darba vietas apgaismojums u.c.

Risku novērtēšanā, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves karjeros, var minēt tos fi ziskos bīstamības faktorus, kas var iedarboties uz nodarbinātajiem derīgo izrakteņu ieguves procesā:

● darba iekārtu (ekskavatoru, urbšanas iekārtu, drupināšanas-šķirošanas iekārtu u.c.) kustošās daļas;● sabrūkošās konstrukcijas (kabeļi, troses, spiedhidrolīnijas u.c.);● paaugstināts trokšņa līmenis (kompresori, drupināšanas-šķirošanas iekārtas, spridzināšanas darbi u.c.);● paaugstināts vibrācijas līmenis (kompresori, drupināšanas-šķirošanas iekārtas u.c.);● spriegums elektrotīklos (elektriskie ekskavatori, drupināšanas – šķirošanas iekārtas u.c.);● apstrādājamā materiāla (iežu šķembu) un pielietojamo instrumentu atlūzušās daļas;● rūpnieciskie putekļi un indīgo gāzu koncentrācija (spridzināšanas darbi, drupināšanas-šķirošanas iekārtas, autotransports u.c.);● karjera nogāžu un izstrādes kāpļu (pakāpju) noturības zudums (nogruvumi, nobirumi, noslīdeņi, plūdeņi u. tml.);● neuzsprāgušu lādiņu atklāšanas gadījumi;● sniega, pārkaru nogruvumi u.c.

Risku novērtēšanā var izmantot daudz un dažādas metodes sākot no vienkāršām līdz pat ļoti sarežģītām un nav vienas universālas metodes, kas būtu pati labākā visiem gadījumiem un darbības veidiem. Katram pašam ir jāizvērtē kādu metodi izvēlēties. Viena no vienkāršākajām metodēm ir kontroljautājumu jeb check-list metode. Turpinājumā dosim dažu kontroljautājumu sarakstu piemērus, ko var izmantot darba vides risku novērtēšanai derīgo izrakteņu ieguves darbos.

7

Jautājumi par rakšanas darbu drošību● Vai pirms darbu uzsākšanas tika veikta darba vietu (t.sk. grunts un ģeoloģiskā) pārbaude?● Vai rakšanas (atbēršanas) darbi ir atbilstoši izplānoti?● Vai izvēlētās darba metodes ir atbilstošas un drošas?● Vai karjers un tā aprīkojums ir atbilstoši uzturēts?● Vai darba aprīkojums tiek uzturēts kārtībā un tiek regulāri veiktas tā drošības pārbaudes?● Vai iebrukumi, plaisas, nogruvumi vai citas problēmas rada šaubas par karjera drošību un plānojumu?● Vai karjerā (rakšanas vietā) ir bīstamas pārkares vai stāvas nogāzes, t.sk. atbērtnē?● Vai darba vietā (karjera sienā) ir irdens materiāls un nenostiprinātas malas, kas var kādu savainot?● Vai darba vietas (piemēram, kur materiāls tiek iegūts zem ūdens), kur no karjeriem tiek izrakti derīgie izrakteņi, kas var radīt negaidītus nogruvumus, ir atbilstoši norobežotas ar drošības barjerām? ● Vai iegūtie materiāli tiek atbilstoši reģistrēti un uzglabāti (piemēram, vai ir sniegts izgāžamā materiāla pareizs raksturojums)?● Vai ir veikts atbilstošs novērtējums, ja nozīmīgi mainījušies derīgā izrakteņa ieguves (tehnoloģijas) apstākļi?● Vai rakšanas un atbēršanas noteikumi izsniegti visos augstāk minēto punktu gadījumos?

Jautājumi par darba aprīkojuma (t.sk. transporta līdzekļu) drošību● Vai darba aprīkojums un iekārtas atbilst veicamajam darbam un darbu apstākļiem?● Vai darba vietas un piebraucamie ceļi ir piemēroti izmantojamajām darba iekārtām un mašīnām?● Vai nogāžu un lagūnu malas ir atbilstoši norobežotas?● Vai darba iekārtu vadītāji ir atbilstoši apmācīti un ieguvuši vadītāju tiesības?● Vai pēc darbu pārtraukšanas iekārtas tiek atstātas drošā stāvoklī un atslēgas tiek izņemtas, lai novērstu nejaušu iekārtu iedarbināšanu?● Vai ir noteikti kādi ierobežojumi darba aprīkojuma (iekārtu) lietošanā sakarā ar augstumu, platumu, slīpumu vai virszemes elektropārvades līnijām un vai šie ierobežojumi ir skaidri norādīti?● Vai braukšana atpakaļgaitā ir samazināta līdz minimumam vai arī atbilstoši

8

kontrolēta, ja tā nav novēršama?● Vai uz ceļiem ir noteikti ātruma ierobežojumi, vienvirziena kustība (viena ceļa sistēma), un tas ir norādīts ar atbilstošām zīmēm? ● Vai gājēju ceļi ir norobežoti no transporta līdzekļu ceļiem?● Vai tiek lietotas drošības ierīces (drošības jostas, redzami, luminiscējoši aizsargtērpi)?● Vai iekārtas tiek lietotas arī tad, kad laika apstākļi ir nelabvēlīgi un varapdraudēt darbu drošību (piemēram, lietus, bieza migla, dubļi, dūmaka, ledus vai sniegs)? ● Vai izgāšanas un izlīdzināšanas darbi tiek veikti droši?● Vai darba aprīkojums tiek uzturēts darba kārtībā un atbilstoši uzturēts un vai vadītāji ziņo par iekārtu defektiem? ● Vai darba iekārtas un mašīnas var šķērsot sabiedriskas gājēju ietves vai ceļus neradot risku sabiedrības drošībai?● Vai arī derīgo izrakteņu pārvadāšanas uzņēmumu (apakšuzņēmumu) transportlīdzekļu vadītāji ievēro drošības noteikumus?● Vai vieglās iekārtas tiek turētas atsevišķi no smagajām darba iekārtām?● Vai darba aprīkojuma (t.sk. transporta līdzekļu) noteikumi aplūko visus augstāk minētos punktus un vai tie tiek ievēroti praksē?

Jautājumi par sprāgstvielu drošu izmantošanu● Vai uzņēmums, kas veic spridzināšanas darbus, ir nokārtojis visas spridzināšanas darbu atļaujas?● Vai personas, kas strādā ar sprāgstvielām un veic spridzināšanas darbus, ir atbilstoši norīkotas, apmācītas un zinošas?● Vai sprāgstvielas un amonija nitrāts tiek droši uzglabāts un pārvietots?● Vai sprāgstvielas ir nodrošinātas pret to nozagšanu?● Vai spridzināšanas ierīces tiek atbilstoši uzglabātas un uzturētas darba kārtībā?● Vai spridzināšanas darbu laiks tiek iepriekš paziņots?● Vai pēc darbu pārtraukšanas iekārtas tiek atstātas drošā stāvoklī un atslēgas tiek izņemtas, lai novērstu nejaušu iekārtu iedarbināšanu?● Vai ir izstrādāti spridzināšanas darbu specifi skie nosacījumi, kas tiek piemēroti katram konkrētajam spridzināšanas darbam, lai samazinātu iespējamās kļūdas vai šķembu radīto risku un nodrošinātu, ka darba vietas paliek drošos apstākļos?● Kā tiek noteiktas un norobežotas bīstamās zonas spridzināšanas darbu laikā un kā tiek nodrošināts, lai tajās neatrastos nepiederošas personas?● Vai ir nodrošināta pietiekama redzamība, lai veiktu spridzināšanas un pēc-

9

spridzināšanas darbus? ● Vai spridzināšanas darbu veicējam tiek nodrošināts atbilstošs aizsegs spridzināšanas darbu laikā?● Kā tiek pārbaudīts karjera stāvoklis un iespējamās kļūdas pēc sprādziena?● Vai kļūdas tiek droši novērstas?● Vai spridzināšanas darbu veikšanas noteikumi aplūko augstāk minēto punktu nosacījumus un vai tie tiek ievēroti praksē?

Jautājumi par pārbaudi un uzturēšanuKarjers ir pienācīgi jāpārbauda un jāuztur, garantējot nodarbināto veselību un

drošību. Dokumentos jāizklāsta, kas jāpārbauda, cik bieži, cik detalizēti, un kas veic

pārbaudi, piemēram, pārbaudi var veikt pats darba devējs vai nodarbināto pārstāvji

kāda uzdevumā.

Ja konstatēts tiešs risks nodarbināto ievainojumam (bojājumam), darba aprīkojuma

lietošana jāpārtrauc un tas jānovieto atsevišķā vietā.

Vai ir pārbaudītas un atbilstoši uzturētas sekojošas lietas:● darba aprīkojums?● darba aprīkojuma aizsargierīces un aizsargi?● drošības ierīces, tādas kā, piemēram, atpakaļgaitas signāli (palīglīdzekļi), sakabes slēg/bloķēšanas palīgierīces, u.c. ?● karjera elektriskais aprīkojums (dzinējiem un iekārtu korpusiem jābūt sazemētiem, pie iekārtu pārvietošanās jāievēro tas, lai barojošais kabelis nebūtu nospriegots, u.c. jautājumi)?● spiediena sistēmas, ieskaitot gaisa resīverus?● gājēju ceļi, transporta līdzekļu braucamā daļa un nogāzes malas aizsargnorobežojumi?● rakšanas un izgāšanas darbi?● norobežojumi apkārt karjeram, lai novērstu neatļautu un nejaušu iekļūšanu tajā?● darba vietu un ceļu virsmas? (tās jāpārbauda katru dienu pirms darbu uzsākšanas, lai atbrīvotu no akmeņiem vai irdenas grunts)

10

Jautājumi par riskiem (draudiem) un avārijāmBīstami darbi● Vai ir noteikti (identifi cēti) kādi īpaši bīstami darbi, piemēram, noslēgtā (norobežotā) laukumā vai arī vietās, kur ir noņemti aizsargi?● Vai ir izstrādāta atslēgšanas un darba atļauju sistēma un vai visi ir iepazīstināti ar tās darbību?Avārijas apgaismojums● Vai ir nodrošināts pietiekams apgaismojums gadījumā, ja darbs turpinās tumšajā diennakts laikā? (Laternas stabi ar neatkarīgu enerģijas padevi ir pietiekoši, ja tie nodrošina pietiekamu apgaismojumu, lai ļautu cilvēkiem droši atstāt darba vietu gadījumā, ja sabojājas viens vai vairāki apgaismes ķermeņi).● Vai apsardzes darbinieki un citas personas, kurām naktī jādodas apgaitā ap karjera teritoriju var to darīt droši? Piemēram, vai viņiem ir lāpas avārijas gadījumā?Glābšana un izkļūšana● Vai ir apzinātas iespējamās avārijas situācijas?● Vai darbinieki zina kā rīkoties avārijas situācijā (vai ir izstrādāts, kur tas nepieciešams, avārijas likvidācijas plāns, kurā norāda avārijas likvidācijas kārtību, signālus par notikušo avāriju, līdzekļus, kas izmantojami avārijas likvidācijai u.c. ziņas)? Vai viņi ir atbilstoši apmācīti un instruēti?● Vai darbinieku rīcībā ir nepieciešamais glābšanas aprīkojums (izvietots viegli pieejamā, sasniedzamā un piemērotā vietā) un vai tas tiek atbilstoši uzturēts (gatavs izmantošanai)?● Vai iespējamās avārijas situācijas un nepieciešamie pasākumi ir pārrunāti ar avārijas un glābšanas dienestiem?

11

BĪSTAMĀS ZONAS

Pirms atļaut darbiniekiem ieiet darba vietu bīstamajās zonās, kurās viņu drošību var apdraudēt dažādi riska faktori, vispirms ir jāveic iepriekšēja minēto riska faktoru novērtēšana un jāparedz precīzi kontroles pasākumi viņu aizsardzībai. Tipisks piemērs darbam bīstamā zonā, kas izraisa daudz smagu un pat letālu nelaimes gadījumu, ir darbs, ko veic slēgtās zonās (pazemes ejas, bedres, tuneļi). Pirms šo darbu veikšanas ir jāveic specifi ska to riska faktoru novērtēšana, kuri pastāv ieejot, uzturoties vai izejot no minētajām zonām. Ja to prasa novērtēšanas rezultāts, paredzamie preventīvie un aizsardzības pasākumi ir jāiekļauj darba procedūrā. Te ir jāuzrāda veicamais darbs, tā veicējs vai veicēji, kādi preventīvie un aizsardzības pasākumi ir jāparedz katrā darba posmā un kādas pārbaudes ir jāveic, lai redzētu, ka minētie pasākumi ir veikti.

Darbu bīstamās zonas, kur pastāv paaugstināts risks cilvēku drošībai un veselībai, nepieciešams apzīmēt ar atbilstošām drošības zīmēm un nodrošināt, lai tajās nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Nodarbinātajiem atļauts atrasties bīstamajā zonā vienīgi izteiktas nepieciešamības gadījumā un ja tiek veikti atbilstoši drošības pasākumi. Bīstamā zona ir jānorobežo ar speciālām barjerām vai nožogojumu, kas skaidri norāda bīstamās zonas robežas un nepieļauj nejaušu iekļūšanu tajās.

Bīstamās zonas ietver:● rakšanas zonas, kur ir iespējami zemes nogruvumi uz cilvēkiem (piemēram, ievērojamas pārkares);● raktuvju nogāzes un to malas, kas var nobrukt cilvēka vai iekārtas svara rezultātā (piemēram, ar ūdeni pildītas raktuves, karjeri);● darba vietas augstumā (virs 1,5m), kā arī vietas, kur iespējamais krišanas augstums ir mazāks, bet tas ir ļoti bīstams (asi priekšmeti, bīstamas vielas);● darba vietas, kur cilvēkus var ievainot krītoši priekšmeti (akmeņi, šķembas, kas krīt no virsmas vai konveijera);● darba vietas, kurās ir grimstošās smiltis vai līdzīga veida materiāli, kuros cilvēks var nogrimt; ● lagūnas, dziļi grāvji u.c. udenstilpnes.

12

SATIKSMES CEĻI

Veicot ar satiksmes ceļiem un transportlīdzekļu kustību saistīto risku novērtējumu, būtu jāņem vērā sekojošais:

● mašīnu kustība dažādos virzienos;● autotransporta izmantošanas iespējas atkarībā no klimatiskajiem ap-stākļiem;● noslīdēšanas iespējamība karjera ceļu apstākļos;● gareniskā un šķērsvirziena noturība uz ceļiem;● strauji ceļa pagriezieni un vertikālā profīla kritumi;● dīzeļautomašīnu pielietošana, kas saistīta ar gaisa piesārņošanu ar indīgām izplūdes gāzēm;● redzamības attāluma ievērošana;● autoceļos ar uzbērumu virs 2m, krauju un nogāžu aprīkošana ar nožogojumiem, u.c.

Transporta līdzekļu pārvietošanās ceļos ir jāņem vērā sekojošais:● ir jāizvairās no nelīdzeniem vai mīkstiem ceļu segumiem, kas var izraisīt transporta līdzekļu apgāšanos vai to kravas zudumus;● tajos transporta līdzekļu ceļu krustojumos, kur ir slikta redzamība, ir ieteicams uzstādīt spoguļus vai citus elementus, kas uzlabo redzamību;● ja pārvietošanās ceļā ir zonas ar ierobežotu augstumu, par to norāda ar zīmēm, kas izvietotas pienācīgā attālumā;● jebkurš potenciāli bīstams šķērslis – elektrības gaisa līniju vadi vai tie cauruļvadi, pa kuriem transportē šķidrumus augstā spiedienā vai temperatūrā, bīstamus ķīmiskos un/vai viegli uzliesmojošus produktus, ir atbilstoši jānorobežo;● tajās konkrētajās darba vietās, kas atrodas transporta līdzekļu pārvietošanās ceļu tuvumā, ir jālieto atbilstošs norobežojums, lai pasargātu darbiniekus no izplūdes gāzēm vai materiāliem, kas varētu izkrist no transporta līdzekļiem;● ir jānosaka maksimālais pārvietošanās ātrums, un tas jānorāda ar atbilstošām zīmēm;● vietās, kur krustojas transporta līdzekļu un gājēju pārvietošanās ceļi, nepieciešamības gadījumā ir jāierīko “zebras” pārejas, ja nepieciešams, izmantojot atstarojošās krāsas. Lai novērstu to, ka nodarbinātie šķērso ceļus bīstamos punktos, ir jāierīko barjeras un margas, kas norāda uz piemērotu šķērsošanas vietu. Uzbūvējot tiltus un pazemes pārejas, ir jānovērš krustojumi,

13

kur ir intensīva transporta līdzekļu pārvietošanās.Attiecībā uz pārvietošanās ceļu konstrukciju, ir jāņem vērā sekojošais:

● pēc iespējas jācenšas izvairīties no slēgtiem pagriezieniem ar sliktu redzamību. Ja tas nav iespējams, ieviest obligātu vienvirziena kustību un labākai redzamībai izmantot spoguļus;● satiksmes ceļiem ir jābūt pietiekami platiem, lai transporta līdzekļi varētu pārvietoties abos virzienos vai arī tos varētu novietot stāvvietā, nenobraucot no trases. Ja tas nav iespējams, ir jāievieš obligāta vienvirziena kustība vai arī jāaizliedz stāvēšana;● ja tas ir nepieciešams, iekārto īpašas vietas transporta līdzekļu stāvēšanai, lai tie neradītu šķēršļus satiksmes ceļos;● ja vien iespējams, ir jānovērš transporta līdzekļu pārvietošanās atpakaļgaitā. Ja gariem transporta līdzekļiem ir nepieciešams pārvietoties atpakaļgaitā, ir jāparedz pasākumi, lai samazinātu draudus gājējiem:

- braukt atpakaļgaitā atļaut tikai drošās zonās;- nodrošināt, lai gājēji neuzturētos bīstamo zonu tuvumā;- nodarbinātos, kuriem ir nepieciešams uzturēties bīstamajā zonā, apgādāt ar tērpiem, kas nodrošina labu saskatāmību (piemēram, speciālu signālapģērbu vai vestēm ar gaismu atstarojošām joslām);- transporta līdzekļus aprīkot ar atpakaļgaitas brīdinājuma signālu;- nozīmēt atbildīgo darbinieku par transporta līdzekļu drošas kustības uzraudzību.

Attiecībā uz satiksmes ceļiem, kurus izmanto automātiskie transporta līdzekļi, kuros nav vadītāja un kurus vienlaikus var izmantot arī nodarbinātie, ir jānosaka precīzi drošības pasākumi, lai transporta līdzekļi nevarētu nodarbinātos savainot. Šādi drošības pasākumi būtu:

● transporta līdzekļu aprīkošana ar drošības ierīcēm (kontaktjūtīgas ierīces);● nodrošināt pietiekamu atstatumu starp transporta līdzekļiem un nodarbinātajiem;● rūpēties, lai ierīces, kas ir izvietotas pārvietošanās trasē, neizraisītu sadursmes vai pakrišanas draudus;● noteikt maksimālo pieļaujamo braukšanas ātrumu.

Pārejas posmos uz citām zonām, tādām kā vārti, tuneļi, tilti un citi slēgti ceļi, transporta līdzekļu kustības ceļš ar margām vai barjerām ir jānorobežo no nodarbināto pārvietošanās ceļa. Uz pareizu ceļa lietošanu ir jānorāda ar atbilstošām zīmēm. Visi ceļi ir jāuztur tā, lai uz tiem nebūtu nekādu šķēršļu.

14

Ja noslēgts nodarbināto pārvietošanās ceļš beidzas pie izejas vārtiem, kas krustojas ar transporta līdzekļu pārvietošanās ceļu, vismaz viena metra attālumā no izejas ir jānovieto margas vai barjeras, lai nodarbinātie nevarētu tieši iziet uz transporta līdzekļu pārvietošanās ceļa.

BARJERAS NEATĻAUTAS IEKĻŪŠANAS IEROBEŽOŠANAI

Ja karjerā var nejauši iekļūt nepiederošas personas, apkārt karjeram jānovieto atbilstošas barjeras. Karjers vienmēr jānorobežo ar barjerām, ja tuvumā atrodas skolas vai citas mācību iestādes, veikali vai dzīvojamās mājas.

Barjeru (nožogojuma) veids ir atkarīgs no pastāvošā riska, ka kāds varētu nejauši iekļūt karjera teritorijā. Lauku teritorijās, kur nejauša cilvēku iekļūšana karjera teritorijā ir maz iespējama, dzīvžogs, tranšeja vai uzbērums ir pietiekošs nožogojuma veids. No otras puses, ja rajons ir diezgan apdzīvots un cilvēku iekļūšana karjera teritorijā var būt diezgan regulāra, karjers jānorobežo ar atbilstošu metāla pinuma žogu.

IKDIENAS DARBA ORGANIZĒŠANA

Veicot ikdienas darbu, nepieciešams:● nodrošināt, lai darbu veikšanai būtu pietiekams skaits atbilstošu nodarbināto un darbuzņēmēju;● nodrošināt, ka visi nodarbinātie un darbuzņēmēji ir pietiekoši zinoši un atbilstoši apmācīti tiem uzticēto darbu veikšanai, tai skaitā saņēmuši atbilstošu instruktāžu;● veicināt nodarbināto aktīvu iesaistīšanos darba aizsardzības organizēšanā un drošu un veselībai nekaitīgu apstākļu nodrošināšanā;● nodrošināt atbilstošu darbu uzraudzību un koordinēšanu, kā arī sadarbību ar un starp darbuzņēmējiem;● izmeklēt visus notikušos negadījumus, nelaimes gadījumus un avārijas, ja tādas ir notikušas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai šādas situācijas neatkārtotos.

15

PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBA

Veicot darbus, nepieciešams pārbaudīt un uzraudzīt:● aizsargus, krauju un nogāžu nožogojumus, sakabes un redzamības palīglīdzekļus;● drošības noteikumu ievērošanu.

Šādas pārbaudes un uzraudzība jāveic:● nepārtraukti – pirms nav noticis kāds negadījums;● pēc negadījuma vai nelaimes gadījuma darbā, lai noteiktu kas ir nogājis greizi un kāpēc;● kad mainās darba apstākļi vai darba metodes.

Šādas pārbaužu un uzraudzības rezultātā būtu jānodrošina:● ka izmantotie aizsargi un darbu metodes ir droši, atbilstoši un darbojas praksē;● ka to rezultāti tiek izskaidroti visiem tiem, kas ir pakļauti darba vides riskam;● ka tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas darba vides uzlabošanai.

DARBINIEKU LĪDZDALĪBA

Darba devējs ir galvenais atbildīgais par darba aizsardzību, taču arī darbiniekiem ir jābūt iesaistītiem darba apstākļu uzlabošanā un drošas un nekaitīgas darba vides izveidē, līdzdarbojoties darba vides risku novērtēšanā, norādot iespējamos riskus un ierosinot pasākumus to novēršanai vai samazināšanai. Darbiniekiem tāpat jāievēro darba devēja izstrādātās instrukcijas un drošas darba metodes, kā arī jālieto darba devēja piešķirtie kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi.

Darbinieki savu interešu aizstāvībai un pārstāvēšanai darba aizsardzības jomā var ievēlēt uzticības personu. Uzticības personas darbības mērķis ir nodrošināt un veicināt efektīvu darbinieku un darba devēju sadarbību gan darba aizsardzības, gan darba tiesisko attiecību jomā. Caur uzticības personām darbiniekiem ir iespējas paust savu viedokli un priekšlikumus par pastāvošajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem. Bieži vien darbinieks neizšķirtos pats runāt ar darba devēju par sasāpējušiem jautājumiem. Uzticības personai ir tiesības paust darbinieku viedokli un tai ir noteikta zināma aizsardzība un garantijas, lai aizsargātu pret darba devēja iespējamajām sankcijām. Uzticības personu ievēlēšana ir nodarbināto

16

iniciatīva, darba devējam nav pienākums nodrošināt, lai uzņēmumā obligāti darbotos uzticības personas. Darba devējam nav tiesību kādu no nodarbinātajiem nozīmēt par uzticības personu. Tomēr neskatoties uz to, ka uzticības personu ievēlēšana ir nodarbināto iniciatīva, to neesamība nevar būt par šķērsli darba devēja sadarbībai ar nodarbinātajiem darba aizsardzības jautājumu risināšanā. Ja uzņēmumā ir ievēlēta uzticības persona, darba devējam jānodrošina tai atbilstoša apmācība un laiks, darba laika ietvaros, savu pienākumu veikšanai.

Sadarbībai ar nodarbinātajiem un uzticības personām darba aizsardzības jomā ir ļoti būtiska nozīme tieši risku identifi cēšanā, drošas darba vides un efektīvas darba aizsardzības sistēmas izveidei uzņēmumā. Uzklausot nodarbinātos, kas strādā konkrētajā darba vietā, ir daudz vieglāk identifi cēt tos riskus, kuram darbinieks ir pakļauts, jo to var atklāt sarunas laikā iztaujājot viņu. Nodarbinātais ir arī pirmais, kurš reāli var pamanīt kādas negatīvas izmaiņas darba vidē un ziņot par to darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam, kas savukārt var operatīvi rīkojoties novērst iespējams pat kādu rūpniecisku avāriju. Savukārt nodarbinātie jūtot, ka tiek uzklausīti, strādās efektīvāk, jo zinās, ka darba devējam rūp viņu labsajūta darbā. Tādejādi šāda sadarbība ir izdevīga gan darba devējam, gan nodarbinātajam.

Nodarbinātajiem ir tiesības sniegt ieteikumus darba devējam, kā uzlabot darba drošības un veselības līmeni uzņēmumā, kā arī vērsties Valsts darba inspekcijā, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi ir nepilnīgi, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā.

17

APMĀCĪBA UN INFORMĒŠANA

Apmācība un instruktāžaDarbinieku instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā ir tikpat preventīvs

raksturs kā risku novērtēšanai un novēršanai, tāpēc tas ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem darba aizsardzības principiem un neatņemamu darba aizsardzības sistēmas sastāvdaļu. Neinstruēts un neapmācīts darbinieks pats par sevi ir bīstams riska faktors, kas rada draudus gan sev, gan saviem kolēģiem (citiem darbiniekiem), gan arī pašam uzņēmumam (iekārtu avārijas utt.). Paaugstinot darbinieku zināšanu līmeni par darba aizsardzības jautājumiem un instruējot viņu pareizā darba veikšanā, samazinās risks, ka darbinieks varētu sevi savainot un iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā. Nav salīdzināmas tās izmaksas, ko prasa darbinieka instruēšana un apmācība, ar izmaksām, kas darba devējam rodas neinstruēta nodarbinātā kļūdas rezultātā (izmaksas nelaimes gadījuma novēršanai, kaitējuma atlīdzība, iekārtas remonts, dīkstāve, nodarbinātā aizvietošana utt.).

Visiem nodarbinātajiem, kas stājas darbā derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves uzņēmumā, pirms darbu uzsākšanas nepieciešama vispārēja iepriekšēja apmācība (instruktāža) darba drošībā pēc speciālas (3 dienu) apmācības programmas, bet tiem, kas agrāk strādājuši, vai arī, kuri tiek pārcelti darbā citā profesijā - pēc divu dienu programmas.

Visiem nodarbinātajiem nepieciešama apmācība un instruktāža pirmās palīdzības sniegšanai cietušiem nelaimes gadījumos, ugunsdrošības noteikumos, elektriskās strāvas iedarbības gadījumos.

Pie nodarbinātā pārcelšanas citā darbā, izpildīt vienreizēju darbu uz laiku ne ilgāku par vienu maiņu, jāveic papildus instruktāža darba drošībā darba vietā.

Nodarbināto atkārtotu instruktāžu un zināšanu pārbaudi darba drošībā darba vietā jāveic ne retāk kā vienu reizi pusgadā.

Pie jaunu tehnoloģisko procesu un darba metožu ieviešanas, kā arī pie darba drošības normatīvo aktu un instrukciju prasību izmaiņām vai jaunu prasību stāšanos spēkā, visiem nodarbinātajiem jāiziet instruktāža uzņēmuma vadības noteiktajā apjomā.

Pastāvīgi karjerā izmantoto transporta līdzekļu vadītāju instruktāžu darba drošībā veic uzņēmuma vadība kopīgi ar transporta līdzekļa īpašnieku.

Vienreizēja automobīļu, traktoru un citu transporta veidu mašīnu, kas pieder citiem uzņēmumiem, iebraukšana karjerā pieļaujama tikai ar karjera vadības atļauju pēc obligātās šo transporta līdzekļu vadītāju instruktāžas. Veicot šo instruktāžu,

18

darba devējs vai viņa pilnvarotā persona karjerā īpaši instruē par īpatnībām katrā karjerā vai darba vietā:

● iepazīstina, vai karjerā ir ieviesta jauna tehnoloģija, kas var nebūt citos karjeros, ar mehāniskajiem līdzekļiem, automatizāciju;● kādas ir noteiktas bīstamās zonas, kā atsevišķām mašīnām, me-hānismiem, tā arī dažiem tehnoloģiskajiem procesiem, kuras robežās var notikt bīstama iedarbība uz cilvēku;● kādas aizsardzības ierīces un aprīkojums, zīmes, brīdinošs krāsojums, marķējums u.tml. tiek izmantots;● kāda brīdinošā signalizācija darbojas karjerā;● kādas mašīnu vai mehānismu bloķēšanas ierīces darbojas karjerā. Personām, kuras iestājas darbā uzņēmumā, pēc iepriekšējas apmācības darba

drošībā, jāiziet apmācība profesijā noteiktā apjomā un termiņā pēc apstiprinātas programmas.

InformēšanaDarba devējam ir regulāri jāinformē nodarbinātie un viņu uzticības personas par

visiem darba vietā veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem, t.sk. pasākumiem riska novēršanai, preventīvajiem pasākumiem, kā arī darba vietā lietojamajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Darba devējs nodrošina visu nodarbināto un uzticības personu informēšanu par:● riska faktoriem un no tiem izrietošo darba vides risku, kas pastāv uzņēmumā un katrā darba vietā;● ieguvumu, kas nodarbinātajam un uzņēmumam rodas no riska faktoru likvidēšanas un darba vides riska samazināšanas;● viņu uzdevumiem un pienākumiem darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā (arī par nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijās);● iespējamām sekām, kas var rasties, neievērojot noteikto darba procesu;● darba aizsardzības pasākumiem, kas tiek vai tiks veikti darba vides risku novēršanai vai samazināšanai;● darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, uz to pamata izdarītajiem secinājumiem un veiktajiem vai veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem.

Šādas informēšanas galvenais mērķis ir izskaidrot nodarbinātajam darba aizsardzības jautājumu svarīgumu un pašu nodarbināto lomu šo jautājumu risināšanā. Nodarbinātajiem ir jābūt informētiem par viņu darba vietās esošajiem riska faktoriem un preventīvajiem pasākumiem, kas jāveic atklāto riska faktoru

19

novēršanai. Pilnīgāka informētība par darba vietā pastāvošajiem riska faktoriem un to iespējamām sekām mobilizēs arī pašu nodarbināto stingrāk ievērot darba drošības prasības, lietot IAL utt.

Lielāko daļu šīs informācijas var izplatīt, izmantojot bukletus, plakātus un audiovizuālos medijus, kuros skaidrā formā uzsvērti būtiskākie aspekti.

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI

Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:

● brīvus ceļus gājējiem un transportlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;● darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;● tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (it īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;● regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas tādu darba vides bīstamo vai kaitīgo (ķīmisko, bioloģisko, fi zikālo, psihofi zioloģisko, tehnisko un citu) faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai, kuru iedarbība uz nodarbināto (atkarībā no iedarbības līmeņa un ilguma) izraisa arodslimības, traumas, rada darbaspēju zaudējumu vai darbaspēju samazināšanos;● darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus).Darba devējam ir jāinformē nodarbinātie un viņu pārstāvji par visiem darba

aizsardzības pasākumiem, kuri tiek veikti viņu darba vietās, īpaši par pasākumiem, kurus darba devējs veic riska novērtēšanai un samazināšanai un pasākumiem, kurus darba devējs veicis nodarbināto obligāto veselības pārbaužu sakarā.

Darba devējam arī jānodrošina nodarbināto apmācība pirms darba uzsākšanas un katru reizi, kad ir būtiski mainīta darba vide vai darba organizācija.

20

Darba devējam ir jākonsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem par drošību un veselības aizsardzību darba vietā, kā arī jānodrošina nodarbināto līdzdalība attiecīgo jautājumu risināšanā.

Darba devēja pienākumus varētu iedalīt trīs pamata nosacījumos:1. plānošana un darba vietas sagatavošana, kad nepieciešams:

● ņemt vērā vietas ģeoloģiju, meteoroloģiskos, hidroloģiskos u.c. apstākļus;● izlemt, kāds plāns ir vajadzīgs;● izlemt visu izvietojumu uz vietām, ietverot pārvadāšanas ceļus, atbērtņu vietas, atkritumu novietnes, būves un celtnes;● iecelt piemērotu norīkoto nodarbināto, kā arī vadības brigādi, noteikt viņu pienākumus;● novērtēt riskus un nodrošināt, ka plāns ir sagatavots un pārbaudīts, kā prasīts;● ietvert riskus no materiāliem un aprīkojuma;● noorganizēt iekārtu aizslēgšanu un atļaujas sistēmas ieviešanu sevišķi bīstamiem darbiem;● izveidot darba aizsardzības plānu, darba drošības (aizsardzības) noteikumus, pārliecināties, ka ikviens nodarbinātais saprot prasīto.

2. ikdienas darbs, nodrošinot:● pietiekamu daudzumu nodarbināto un apakšuzņēmēju, kas veic darbus;● ka visi nodarbinātie un apakšuzņēmēji ir kompetenti un ir atbilstoši apmācīti darbā;● ka darbs ir pienācīgi koordinēts un ka ir sadarbība ar/un starp apakšuzņēmējiem;● ka ir sastādīts pārskats par negadījumiem, bīstamiem gadījumiem, saslimšanas gadījumiem;

3. novērtējums:● nodarbināto fi ziskā drošība, bloķēšanas sistēmas u.c., redzamība, palīglīdzekļu esamība;● drošības procedūras;● parastā dienas kārtība (rutīna);● pēc negadījuma vai kļūmes apskatīt, kas bijis nepareizi un kāpēc;● izskaidrot iegūtos datus ikvienam, kuru tie var ietekmēt;● veikt izmaiņas ikdienas prakses darbā.

21

INFORMĀCIJAS AVOTI

1. NORMATĪVIE AKTI● Darba aizsardzības likums. (20.06.2001., stājās spēkā ar 01.01.2002., publicēts 2001.gada 6.jūlijā Latvijas Vēstnesī. Nr.105.)● Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.253 “Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē” (stājās spēkā ar 01.07.2002., publicēti 2002.gada 27.jūnija Latvijas Vēstnesī Nr.96.)

2. CITI MATERIĀLI● “Darba aizsardzības likuma vadlīnijas”. ES PHARE Latvijas-Spānijas divpusējās sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01), Rīga, 2003., 52.lpp.; ● “Derīgo izrakteņu izpētes un ieguves vadlīnijas”. ES PHARE Latvijas-Spānijas divpusējās sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01), Rīga, 2003., 88.lpp.; ● “Do you work in a quarry?”. Health and Safety Executive. UK, Sudbury, 1999., 14.lpp.

22

NODERĪGAS ADRESES

Bieži vien ir dzirdams jautājums – Kur var iepazīties ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem? vai Kur var iegūt informāciju par darba aizsardzības jautājumiem? Šajā nodaļā mēģināsim dot atbildes uz šiem jautājumiem norādīt Jums ceļu pie darba aizsardzības informācijas.

Informāciju vai konsultāciju par darba aizsardzības jautājumiem var saņemt: ● Valsts darba inspekcijāK.Valdemāra ielā 38,Rīgā, LV – 1010Tālr. 7021751www.vdi.lv

Informāciju par darba aizsardzības jautājumiem var atrast arī citu institūciju interneta mājas lapās:

● Labklājības ministrija: www.lm.gov.lv● Latvijas darba devēju konfederācija: www.lddk.lv● Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: www.lbas.lv● RSU Darba un vides veselības institūta: www.parks.lv/home/ioeh/

Viena no pilnīgākajām interneta mājas lapām par darba aizsardzības jautājumiem ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta Latvijā mājas lapa: http://osha.lv

Likumdošanu darba aizsardzības jomā var meklēt arī pēc adresēm: ● www.likumi/lv● www.mk.gov.lv● www.saeima.lv

Informāciju par jaunākajām aktualitātēm, pētījumiem un situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs Jūs varat atrast Eiropas Darba Drošības un Veselības Aizsardzības Aģentūras interneta mājas lapā: http://europe.osha.eu.int/

Ar piezīmēm un ieteikumiem, kā arī pēc sīkākasinformācijas saistībā ar šīm vadlīnijām var griezties:

Valsts darba inspekcijā

K.Valdemāra ielā 38, Rīgā LV-1010, tālr. 7021741vai Valsts darba inspekcijas reģionālajās inspekcijās

23