Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana

Maira Dudareva

2010

1839. gada 7. janvārī Francijas Zinātņu akadēmija saņēma iesniegumu

un 19. augustā tā apstiprināja fotogrāfiju kā izgudrojumu.

Žozefs Nisefors Niepse (Joseph Nicephore Niepce, 1765-1833)

1826 . gadā Niepse uzņem pirmo un fotogrāfiju

Skatoties uz fotogrāfijas vēsturisko attīstību, varam izdalīt deviņus procesus, kas saistīti ar camera obskura:

-heliogrāfija,

-dagerotipija,

-kalotipja,

-slapjais kolodijas process,

-krāsainie materiāli,

-želatīna bromīda sausās plates,

-hologrāfija,

-momentfotogrāfija,

-digitālā fotogrāfija.

-Dagerotipijas atklāšana pavēra ceļu jaunam medijam.

-Slapjais kolodija process pierādīja, ka fotogrāfija var būt augstas kvalitātes un vizuālās komunikācijas vēstījums var būt reproducējams un līdz ar to sasniedzams lielam daudzumam cilvēku.

-Želatīna bromīda sausās plates process, kas padarīja fotogrāfiju vieglāku gan amatieriem, gan profesionāļiem. Līdz ar to pieejamu visiem, kam tas interesē.

- Digitālā fotogrāfija, kas apvienojoties ar televīziju un datoru radīja neierobežotas vizuālās komunikācijas iespējas.

Tādējādi jāpēta datorrevolūcijas ietekme uz vizuālo kultūru plašākā nozīmē:Kā pāreja uz datorizētiem medijiem maina priekšstatu par nekustīgo un kustīgo tēlu dabu? Kā datorizācija ietekmē mūsu kultūrā lietotās vizuālās valodas?Kādas jaunas etētiskās iespējas paveras?

P.Lesters (Paul Martin Lester) iesaka, ka, uzsākot fotogrāfiju analizēšanu, būtu lietderīgi palūkoties vispārīgi uz attēla grafiskajiem un satura elementiem (14). Attēla interpretēšanu katrs var veikt atšķirīgi. Šie viņa ieteikumi zināmā mērā sakrīt ar Panofska/Šatfordes indeksēšanas teoriju. Viņš iesaka:1.Veikt visu objektu sarakstu izveidi – kuri objekti ir attēloti - dzīvnieki, cilvēki, minerāļi, dārzeņi utt.

2. Veikt attēla kompozīcijas analīzi. Kādi elementi ir centrā un kādi ir malās, kā tiek lietotas gaismas un ēnas efekti.

3. Veikt vizuālo elementu virknes analīzi: krāsas, formas, dziļuma un kustības izpēti. Analizēt, kā vizuālie elementi mijiedarbojas un konfliktē, kā ir lietota krāsa, kā formas un līnijas izmantotas attēla struktūrā, kā sasniegta attēla dziļuma ilūzija.

4. Noskaidrot kur attēls varētu būt uzņemts? Kāds ir attēla mērķis: vai tā ir ziņa, māksla, personīgs uzņēmums vai cita veida attēls.

Kas Kas notiek Kad Kur

Vispārīgais objekti

cilvēki

apģērbs

ķermeņa daļas

teksts

darbība

notikums

kustība

žesti

laika aspekts

laika raksturojums

darbības vieta

Specifiskais īpašvārdi īpašvārdi datums

laika periods

īpašvārdi

Abstraktais emocijas

sociālais status

attiecības

stāvokļa raksturojums

simboliskais aspekts

abstrakti jēdzieni

noskaņa

kategorija

tēma

simboliskais

aspekts

laika raksturojums

simboliskais aspekts

darbības vide

simboliskais

aspekts

Attēlu īpašības grupētas vispārīgā, specifiskā, abstraktā līmenī

Gaisma ir sākumpunkts vizuālai komunikācijai.Tas ir svarīgi saprast gaismas precīzos (literal) un simboliskos elementus. Gaisma tiek lietota noskaņas un nozīmes izteikšanai.Vizuālā komunikācija ir saistīta ar acs funkcijām, kā acs koncentrē gaismu un kā tīklene apkopo gaismu, kā arī ar smadzeņu darbību, kas apstrādā šos gaismas dotos impulsus.

Pamata vizuālie elementi ir - punkts, līnija, tonis, krāsa, forma, virziens, struktūra, mērogs, dimensija, kustība.

Vizuālā darba struktūra ir spēks, kas nosaka, kuri vizuālie

elementi ir parādīti un ar ko uzsvērti.(Donis)

Fotogrāfiju analizēšanai P.Lesters piedāvā sešas perspektīvas, kas varētu būt nozīmīgas fotogrāfiju analizēšanai, jo aplūko fotogrāfiju arī no citiem aspektiem, ko neskar iepriekš minētie autori:

-personiskā: instinktīva reakcija, kas rodas, redzot mākslas darbu, un sakņojas subjektīvā pieredzē;-vēsturiskā: darba svarīguma noteikšana, kas balstīta uz medija nozīmību laikā. Medija vēstures zināšanas atļauj saprast tehniskās iespējas un pagātnes filozofijas virzienus, tendences un nosacījumus, kas saistīti ar darba radīšanu; -tehniskā: attiecības starp gaismu, tehnikas izpratne, kas lietota darba radīšanai un darba prezentēšanai;-ētiskā: morālā un ētiskā atbildība, ko darba autors, pats darbs un skatītājs izjūt;-kulturālā: simbolu analīze, kas lietota darbā, lai nodotu nozīmju vēstījumu konkrētai sabiedrībai, konkrētā laikā; -kritiskā: rezultāts, kas pārspēj konkrētā attēla un formas domāto personīgo reakciju.

Linda Klētniece„Foto Haikas”(2009)

Marr

Marja PirilaSpeaking House (2006)

Marja PirilaINTERIOR/EXTERIOR (1996)

Vizuālās pratības apguve aptver gan uztveri, interpretācijas spējas un nozīmju tulkošanu, vizuālo

atmiņu, zināšanas, spēju saprast kodus un simbolus un to izteikt valodiski.

Pirmās zināšanas par pasauli, cilvēks piedzimstot, iegūst ar sajušanas palīdzību t.i smaržu, tausti, skaņu,

tad pievienojas spēja redzēt apkārtējo vidi un emocionālās reakcijas uz notiekošo.

Zināšanas par pasauli veidojas no tā, ko cilvēks redz jeb pareizāk sakot, vēlas redzēt jeb atlasa no

apkārtējās pasaules.

Džons Bergers (John Berger) uzsver, ka veidu kā mēs redzam lietas ietekmē tas, ko mēs zinām un tas, kam ticam. Mēs redzam

to, ko aplūkojam un jo vairāk zinām, jo vairāk redzam. Skatīšanās ir izvēles darbība,

jo vizuālā uztvere ir mērķtiecīga un selektīva.