dobeles novada ap esosa situacija · dobeles novada pašvaldības izstrādātie un spēkā esošie...

1

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2013.GADS

DOBELES NOVADA

2

Saturs IEVADS ............................................................................................................................................. 4 1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS UN ADMINISTRATĪVAIS IEDALĪJUMS ....................................................... 5 2. DABAS APSTĀKĻI ....................................................................................................................... 6

2.1. Reljefs ...................................................................................................................................................... 6 2.2. Ģeoloģiskais raksturojums ...................................................................................................................... 7

3. DABAS RESURSI ......................................................................................................................... 8 3.1. Zemes lietošanas veidi ............................................................................................................................ 8 3.2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas ........................................................................................ 9 3.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ................................................................................................... 9 3.4. Meži ....................................................................................................................................................... 10 3.5. Ūdens resursi ......................................................................................................................................... 12 3.6. Pazemes ūdeņi ...................................................................................................................................... 13 3.7. Derīgie izrakteņi .................................................................................................................................... 13

4. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ........................................................................... 16 4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ..................................................................................................... 16 4.2. Mikroliegumi ......................................................................................................................................... 16 4.3. Vietējas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ................................................................................. 17 4.4. Ainavas .................................................................................................................................................. 17

5. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ............................................................................................. 18 6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS .................................................................................................... 18

6.1. Iedzīvotāju skaits ................................................................................................................................... 18 6.2. Apdzīvojuma struktūra .......................................................................................................................... 20

7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................................ 22 7.1. Izglītība .................................................................................................................................................. 22 7.2. Kultūra ................................................................................................................................................... 28 7.3. Sports .................................................................................................................................................... 29 7.4. Sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe............................................................................................. 31 7.5. Sabiedriskā kārtība un tiesību aizsardzība ............................................................................................. 33

8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA ............................................................................................................ 36 8.1. Attīstības indekss .................................................................................................................................. 36 8.2. Nodarbinātība ....................................................................................................................................... 36 8.3. Uzņēmējdarbība .................................................................................................................................... 36 8.4. Nozaru raksturojums ............................................................................................................................. 38 8.5. Investīcijas ............................................................................................................................................. 41

9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .............................................................................. 45 9.1. Transporta infrastruktūra ...................................................................................................................... 45 9.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana ............................................................................................... 48 9.3. Elektroapgāde ....................................................................................................................................... 49 9.4. Siltumapgāde ........................................................................................................................................ 50 9.5. Gāzes apgāde ........................................................................................................................................ 50 9.6. Sakari un komunikācijas ........................................................................................................................ 51 9.7. Atkritumu apsaimniekošana ................................................................................................................. 51

10. VIDES STĀVOKLIS ..................................................................................................................... 52 10.1. Gaisa kvalitāte ....................................................................................................................................... 52 10.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas .................................................................................. 52 10.3. Paaugstināta riska objekti un teritorijas ................................................................................................ 52 10.4. Degradētās teritorijas............................................................................................................................ 53 10.5. Ūdens kvalitāte ...................................................................................................................................... 53 10.6. Bīstamie atkritumi ................................................................................................................................. 54 10.7. Kapsētas ................................................................................................................................................ 54

11. NOVADA PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE ............................................................................................... 56 11.1. Novada dome ........................................................................................................................................ 56 11.2. Pašvaldības administrācija .................................................................................................................... 56 11.3. Pašvaldības budžets .............................................................................................................................. 60

3

11.4. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās .............................................................................................. 62 11.5. Pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējums ..................................................................................... 63 11.6. Publiskās investīcijas infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā ........................................ 63 11.7. Sadarbība un komunikācija ................................................................................................................... 66 Novērtējums ....................................................................................................................................................... 67

KOPSAVILKUMS .............................................................................................................................. 69 PIELIKUMI....................................................................................................................................... 73

1.pielikums. Dobeles novada valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas ...................................................... 73 2.pielikums. Valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts ...................... 74 3.pielikums. Novada pašvaldības ceļi ................................................................................................................. 78 4.pielikums. Meža ceļi Dobeles novadā ............................................................................................................. 96 5.pielikums. Ūdens ņemšanas avoti Dobeles novadā (2011.g.) ......................................................................... 98 6.pielikums. Ūdensapgādes tīklu raksturojums ................................................................................................ 100 7.pielikums. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ............................................................................... 101

4

IEVADSDobeles novada pašvaldības attīstības programma ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.

Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma) izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu.

Pašreizējās situācijas analīzes mērķis ir apkopot informāciju par pašvaldības resursiem, teritorijas attīstības tendencēm un problēmām.

Pašreizējās situācijas raksturojumā izmantoti Dobeles novada pašvaldības izstrādātie un spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti:

Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.‐2025.gadam Paskaidrojuma raksts un Dobeles novada attīstības programmas 2011.–2014. gadam Pašreizējās situācijas raksturojums.

Atsevišķās nodaļās pašreizējās situācijas raksturojumu papildina SVID analīzes rezultāti, kas definēti Attīstības programmas izstrādes tematiskajās darba grupās 2013.gada aprīlī, piedaloties Dobeles novada dažādu nozaru un jomu speciālistiem un viedokļu līderiem.

Pašreizējās situācijas raksturojumu papildina iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Iedzīvotāju aptauja veikta laika posmā no 2013.gada 4.aprīļa līdz 22.maijam. Kopējais respondentu skaits, kas piedalījies aptaujā – 450, kas ir 1,91% no kopējā novada iedzīvotāju skaita 2013.gada sākumā.

5

1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

UN ADMINISTRATĪVAIS

IEDALĪJUMS Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales plānošanas reģionā. Novada kopējā platība 889,79 km2.

Novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta, kas atrodas 70 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, Bērzes upes krastos, vietā, kur Austrumkursas augstiene pāriet Zemgales līdzenumā.

Dobeles novads ir izveidots 2009.gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.

Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.

99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta.

Pēc aizņemtās teritorijas novada lielākie pagasti ir Auru (111,09 km2) un Jaunbērzes pagasts (110,55 km2), mazākie – Krimūnu (70,7 km2), Penkules (74,08 km2) un Dobeles pagasts (72,77 km2).

1.tabula. Dobeles novada administratīvais iedalījums

Administratīvāvienība

Teritorijas platība (km2)

% no novada kopējās platības

Annenieku pagasts 85,58 9,6Auru pagasts 111,09 12,5Bērzes pagasts 80,62 9,1Bikstu pagasts 96,04 10,8Dobeles pilsēta 8 0,9Dobeles pagasts 72,77 8,2Jaunbērzes pagasts 110,55 12,4Krimūnu pagasts 70,7 7,9Naudītes pagasts 89,7 10,1Penkules pagasts 74,08 8,3Zebrenes pagasts 90,66 10,2Dobeles novads 889,79 9,6

1.attēls. Dobeles novada novietojums

6

2. DABAS APSTĀKĻI 2.1. RELJEFS Novada teritorijā vērojama liela reljefu formas dažādība. Novads izvietojies divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos ‐ Austrumkursas augstienē un Viduslatvijas zemienē, kas nosaka novadam raksturīgās ainavas īpatnības un dabas objektus.

Dobeles pilsēta atrodas Austrumkursas augstienes dabas rajonā, uz divu dabas apvidu robežas – Lielauces pauguraines un Spārnenes viļņotā līdzenuma, kas nosaka virsas reljefa īpatnības. Pilsēta atrodas samērā līdzenā vietā, ar atsevišķām, neizteiktām reljefa formām.

Annenieku pagasts atrodas Austrumkursas augstienē, teritorijas lielākā daļa augstienes paugurainākajā daļā – Lielauces paugurainē. Tikai pagasta ziemeļu daļa atrodas Spārnenes viļņotajā līdzenumā.

Auru pagasta teritorija ir izvietojusies divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos – Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē un Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, līdz ar to teritorijā ievērojami atšķiras virsmas absolūtais augstums, reljefs un tā uzbūve ziemeļu un dienvidu daļā.

Bērzes un Jaunbērzes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā un raksturojas ar viļņainu un līdzenu reljefu.

Bikstu pagasts izvietojies Austrumkursas augstienes trijos dažādos dabas apvidos – Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Lielauces paugurainē un Saldus paugurainē. Lielākā teritorijas daļa atrodas Spārnenes viļņotajā līdzenumā, pagasta galējie rietumi – Saldus paugurainē, kur lēzeni viļņoto līdzenumu nomaina paugurains reljefs un ir sīkpauguru,

2.attēls. Dobeles novada administratīvais

7 vidējpauguru un ieplaku mija. Pagasta dienviddaļa atrodas Austrumkursas vispaugurainākajā apvidū – Lielauces paugurainē. Šai pagasta teritorijai raksturīgi paugurmasīvi un plašas ieplakas starp tiem.

Dobeles pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, kur pazeminājuma virsma ir lēzeni viļņota un pazeminās austrumu virzienā.

Krimūnu pagasta liela daļa atrodas Zemgales līdzenumā, teritorijas ziemeļrietumu daļa – Austrumkursas augstienes malā.

Naudītes pagasts atrodas Austrumkursas augstienē un Lielauces pauguraines dienvidaustrumu daļā ‐ Zemgales reģiona perifērajā daļā, tikai šaura josla pagasta dienvidu daļā atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.

Penkules pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Dienvidrietumos ap Penkuli Zemgales līdzenums pāriet Dienvidkurzemes viļņotajā zemienē.

Zebrenes pagasts atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē. Pagasta virsas reljefs ir ļoti neviendabīgs un kopumā pagasts ir viena no visnelīdzenākajām teritorijām visā Austrumkursas augstienē1.

2.2. ĢEOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS

Dobeles novada ģeoloģiskajā uzbūvē, līdzīgi kā citur Latvijā, vertikālā griezumā no apakšas uz augšu izšķir trīs galvenos kompleksus – kristālisko pamatklintāju, pirmskvartāra nogulumiežus jeb pamatiežus un kvartāra nogulumu segu.

Kristāliskais pamatklintājs sastāv no visvecāko ģeoloģisko ēru – arhaja un proterozoja magmatiskajiem un metamorfajiem iežiem, kas veidojušies intensīvas kalnu veidošanās un vulkānisma apstākļos. Turpmākajos periodos, sauszemei iegrimstot, Latviju pārklāja jūras ūdeņi un tāpēc pamatklintāju pārklāj 382 – 2000 m biezs nogulumiežu slānis.

Latvijas kristālisko pamatklintāju klāj jaunāko periodu nogulumi: kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma nogulumi.

1 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 41.‐42.lpp

Nogulumsegas pamatnē ieguļ, tautsaimniecībā nozīmīgie, kembrija smilšakmeņi un māli.

Devona sistēmas nogulumi: smilšakmens, dolomīts, māls un ģipšakmens izplatīti visā Latvijas teritorijā, tai skaitā arī Dobeles novadā– tieši zem kvartāra nogulumu segas. Devona smilšakmeņi ir poraini ieži, kuru poras satur lielus dzeramā ūdens krājumus. Daudzviet šos ūdeņus izmanto apdzīvoto vietu ūdens apgādē, taču izmantošanu pilnībā traucē augstais dzelzs saturs, kas ūdenim dod sarkanu nokrāsu. Devona smilšakmens nogulumi veidojušies seklā jūrā, uzkrājoties smiltīm, vēlāk smilts graudiņiem sacementējoties ar dzelzs oksīdiem, māla daļiņām, retāk ar kalcija karbonātu. Atkarībā no dzelzs satura un cementācijas pakāpes mainās iežu blīvums un nokrāsa – sākot ar irdenu, bālganu smilti un beidzot ar dzeltenu vai rūsgani sārtu smilšakmeni.

Visjaunākie ir kvartāra sistēmas nogulumi, kas izplatīti visā valsts teritorijā. Pēdējais apledojums ir noteicis kvartāra nogulumu segas sadalījumu Latvijā. Ledājam uzvirzoties tas ierāva sevī iežus un minerālus no teritorijas, kam virzījās pāri. Ledāja plūsmai aprimstot vai ledum izkūstot, tā nestais iežu materiāls nogula uz zemes virsas. Tā radās morēnas jeb ledāja nogulumi, kas patreiz klāj ļoti plašu Latvijas teritoriju.

Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski sajaukts smilšmāla un mālsmilts materiāls. Morēnas nogulumi satur oļus un laukakmeņus, kas apgrūtina lauksaimniecības zemju apstrādi. Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar devona smilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. Morēnas nogulumi satur kalcija karbonātu, kā rezultātā Latvijas augsnes ir noturīgākas pret skābajiem nokrišņiem.

Glaciofluviālie nogulumi ir ledājkušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi, kas sastāv no smilts vai grants un to biezums ir no dažiem līdz pat vairākiem metriem,un ar tiem saistītas lielākās smilts un grants atradnes. Glaciolimniskie nogulumi sastāv no labi šķirota māla, putekļiežiem vai smalkas smilts. Uz glaciolimniskiem mālainiem vai putekļainiem iežiem, it sevišķi ja tie ir karbonātiski (kā, piemēram, Zemgales līdzenumā), ir izveidojušās auglīgas augsnes.

8 Nozīmīgākais no zemes dzīļu resursiem Dobeles novadā ir valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra”, kura platība ir 99,2 km2 un tas atrodas Annenieku, Bikstu, Zebrenes pagastā un Auces novada Īles pagastā. Iegarenā struktūra orientēta virzienā no rietumiem ‐ dienvidrietumiem uz austrumiem – ziemeļaustrumiem. Tās garums ir vairāk nekā 10 km, bet platums līdz 5 km. Līdzīgi kā Inčukalna glabātavā, kolektorslānis ir porainie kembrija smilšakmeņi, kurus sedz gāzi necaurlaidīgie ordovika un silūra karbonātieži. Ordovika un silūra iežu kopējais biezums ir 600‐700 m. Salīdzinājumā ar Inčukalna gāzes glabātavu, kolektorslānis atrodas lielākā dziļumā (1100‐1200 m), un Dobeles struktūras tilpums ir apmēram 10 miljardi m3, kas ir vismaz 2 reizes lielāks nekā Inčukalna gāzes glabātavā.

Krimūnu pagasta ziemeļrietumos un arī Auru pagastā, pirmskvartāra iežos atrodas Latvijā vienīgā zināmā astroblēma (Dobeles astroblēma), kuras izcelsmi saista ar meteorīta triecienu pret zemi. Zemes virsmā gredzenveida struktūra neatspoguļojas. Gandrīz apaļo struktūru, kuras diametrs ir 3,5‐4,0 km, pārsedz 30‐40 m bieza kvartāra nogulumu sega. Šim veidojumam ir astroblēmām jeb meteorītu krāteriem raksturīga uzbūve. Centrālajā daļā ir pacēlums, kur zem kvartāra nogulumiem atsedzas Narvas, Arukilas, Gaujas un Amatas svītas ieži. Minētie ieži ir šim apvidum neraksturīgi, to vecums ir daudz lielāks nekā citiem zemkvartāra virsas iežiem ap meteorīta krātera formas struktūru. Šie ieži ir pacelti aptuveni par 450 m, normāli tiem vajadzēja atrasties lielākā dziļumā. Centrālo pacēlumu gredzenveidā apjož iegruvums, kura apakšējā daļa iesniedzas devona iežos gandrīz līdz 800 m dziļumam. Arī malas iegruvumā konstatēti apvidum neraksturīgi ieži – triasa māli un perma kaļķakmeņi, kas to aizpilda. Precīzs astroblēmas izveidošanās laiks nav zināms ‐ tā ir jaunāka par 195 miljoniem gadu, bet vecāka par 1,6 miljoniem gadu2.

2 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 45‐46.lpp

3. DABAS RESURSI 3.1. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI

Dobeles novada teritorijas kopplatība ‐ 88816,6 ha3.

Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības.

2295,4 ha jeb 2,6% teritorijas aizņem zeme zem ūdens objektiem, zem ceļiem atrodas ‐ 1958,6 ha (2,2%) zemju, zem ēkām un pagalmiem ‐ 1421,2 ha jeb 1,6%. Krūmāji aizņem 1228,1 ha (1,4%), purvi ‐ 1031,8 ha (1,2%) novada teritorijas, bet pārējās zemes ‐ 2931,6 ha (3,3%)4.

2.tabula. Zemes lietošanas veidi

3 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 4 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija

58,2%

29,5%3,3%

2,6%

2,2%

1,6%

1,4%

1,2%

3.attēls. Zemes lietošanas veidi (%)

lauksaimniecībā izmantojamās zemesmežspārējās zemeszeme zem ūdens objektiemzeme zem ceļiemzeme zem ēkām un pagalmiemkrūmājs

Zemes lietošanas veids Platība (ha)

lauksaimniecībā izmantojamās zemes 51719,6

mežs 26230,3

pārējās zemes 2931,6

zeme zem ūdens objektiem 2295,4

zeme zem ceļiem 1958,6

zeme zem ēkām un pagalmiem 1421,2

krūmājs 1228,1

purvs 1031,8

9

3.2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS

MĒRĶU GRUPAS

Procentuāli lielākajai daļai novada zemes vienību noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis Lauksaimniecības zeme (74,24%) vai Mežsaimniecības zeme (21,23%). Zemes vienības ar citiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem veido nepilnus 5% (3.tabula).

3.tabula. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas5

5 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija

3.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS

ZEMES

Dobeles novadā ir sastopami vairāki augšņu tipi‐ dominē velēnu karbonātaugsne un brūnaugsne, velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne, daudz mazākās teritorijās ir velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne, savukārt pavisam nelielās platībās sastopama aluviālā augsne un purvu kūdraugsne. Novada teritorijā pārsvarā dominē mālsmilts un smilšmāla, kā arī sastopamas māla augsnes.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 51719,6 ha jeb 58,2% novada teritorijas. Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles un Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības zemes aizņem vairāk nekā 60%. Auru pagastā lauksaimniecības zemes aizņem aptuveni pusi pagasta teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes mazāk par pusi no novada teritorijas aizņem Zebrenes, Bikstu, Jaunbērzes un Naudītes pagastos6.

6 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija

0,5

38,7

46,8

47,0

48,5

51,4

63,1

73,8

74,3

81,3

83,5

0 50 100

Dobeles pilsēta

Zebrenes pag.

Bikstu pag.

Jaunbērzes pag.

Naudītes pag.

Auru pag.

Annenieku pag.

Dobeles pag.

Penkules pag.

Bērzes pag.

Krimūnu pag.

4.attēls. Lauksaimniecības zemju platība administratīvajās vienībās (%)

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa

Zemes vienību skaits

Kopplatība (ha)

Lauksaimniecības zeme 7692 65939,7

Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu

244 18864,5

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme

965 1831,6

Ūdens objektu zeme 22 578,6

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme

2747 530,7

Ražošanas objektu apbūves zeme

218 366,8

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme

190 213,9

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme

91 201,1

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme

414 167,6

Komercdarbības objektu apbūves zeme

113 51,0

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme

103 37,2

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

7 33,9

KOPĀ 12806 88816,6

10 90% lauksaimniecības zemju veido aramzeme, 7% ganības, 2% augļu dārzi, 1% pļavas7.

Dobeles novadā lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augstu auglību, kas ir pamats lauksaimniecības nozares stabilitātei un attīstībai, un labu ražu iegūšanai.

Daļa novada lauksaimniecības zemju atbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju8 statusam, un to izmantošana ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām9.

4.tabula. Vidējais svērtais LIZ kvalitatīvais novērtējums10

Administratīvā vienība

Balles/ha

Krimūnu pagasts 61Bērzes pagasts 57Penkules pagasts 55Dobeles pagasts 53Jaunbērzes pagasts 53Auru pagasts 50Bikstu pagasts 45Annenieku pagasts 44Naudītes pagasts 38Zebrenes pagasts 36

7 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 8 Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst šādiem nosacījumiem: •nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm; •nogabala platība nav mazāka par 50 ha. 9 28.05.2013. MK noteikumi “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” 10 Informācija no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmas par teritoriālo vienību vidējo svērto lauksaimniecībā izmatojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu (2008.gada 5.marts), Valsts zemes dienesta dati

Krimūnu, Penkules, daļēji Auru, Bērzes, Jaunbērzes un Dobeles pagastā, kur ir augsta zemes auglība (50‐61 balles), notiek zemes intensīva izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai, tādēļ arī dabiskās ekosistēmas šeit ir saglabājušās ievērojami mazāk.

Annenieku, Naudītes, daļēji Auru, Bikstu un Zebrenes pagastā ir mazāk auglīgas augsnes (35‐50 balles), kas veicinājis ainaviski vērtīgo mežu teritoriju, dabisko pļavu ekosistēmu un citu bioloģisko un ainavu daudzveidības saglabāšanos.

Ņemot vērā, ka lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviestas intensīvās saimniekošanas metodes, pastāv iespējamība pasliktināties ūdens un augsnes kvalitātei. Latvijā noteiktas atsevišķas paaugstinātam riskam pakļautas zonas, tai skaitā visa Dobeles novada teritorija ‐ īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem11.

3.4. MEŽI

Pēc Valsts zemes dienesta 2012.gada datiem, pēc zemes lietošanas veida meža zemes aizņem 26230,3 ha jeb 29,5% no novada teritorijas kopplatības. Novada teritorija nav ar augstu mežainuma koeficientu un mežsaimniecības nozare novadā nav attīstīta.

Pēc Valsts meža dienesta 2012.gada meža inventarizācijas datiem 27746,2 ha novada teritorijas aizņem meža zemes, no tām 26099 ha mežs (94% no meža zemēm), 308,3 ha purvi, 327,8 ha lauces, 465,6 ha pārplūstošas teritorijas, 545,5 ha atrodas zem infrastruktūras objektiem12. Procentuāli lielākās meža zemju teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%)13.

11 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas

plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 48.lpp 12 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati

13 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati

46530,190%

831,32%

537,31%

3820,97%

5.attēls. Lauksaimniecības zemju sadalījums (%)

aramzeme

augļu dārzs

pļava

ganības

11

Pēc platības lielākās meža zemju teritorijas atrodas Jaunbērzes, Zebrenes, Auru, Bikstu un Naudītes pagastos.

Jaunbērzes, Zebrenes, Bikstu, Naudītes un Auru pagastā esošie mežu masīvi ir lieli un aizņem ievērojamu daļu no pagastu teritorijām. Bērzes, Krimūnu un Penkules pagasta mežu masīvi ir nelieli un vērojams mozaīkveida zemes lietojums, lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm mijoties ar nelielām meža teritorijām.

Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 ha (92%). 665,2 ha platībā aizliegta saimnieciskā darbība, kopšanas cirte aizliegta 345,4 ha platībā, galvenā cirte ‐ 286,4 ha, kailcirte ‐ 868,27 ha platībā14.


Pēc koku sugām lielākās platības novada teritorijā aizņem bērzs – 7843 ha, egle – 6206 ha, priede, 4685 ha un baltalksnis – 2691 ha. Pēc koksnes krājas – bērzs – 1,872 milj.m3, priede – 1,417 milj.m3, egle – 1,148 milj.m3, baltalksnis – 0,381 milj.m3.15

Pēc mežaudzes vecuma lielākā koksnes krāja 2012.gadā bija mežaudzēm no 51 līdz 80 gadiem (8.attēls.)

AS „Latvijas Valsts meži” apsaimniekojamos mežos izdalījusi rekreācijas mežu teritorijas: Silakalnu masīvs Bikstu pagastā, Pokaiņu mežs Naudītes pagastā, Zebrus masīvs un daļa Vilkukalna‐ Krievkalna masīva Zebrenes pagastā. Visu šo teritoriju apsaimniekošana paredzēta saskaņā ar to individuālajiem apsaimniekošanas plāniem.

Dobeles novada teritorijā esošie mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu – novada paugurainajā daļā kā telpiskās struktūras vertikālais elements, pastiprinot pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību, un novada līdzenajā daļā – kā mozaīkveida ainavas elements. Novada rietumu daļā esošais meža masīvs ir atzīstams par bioloģiski, ainaviski un klimatiski nozīmīgu un būtu saglabājams kā vienots mežu masīvs. Veidojot vējlauzes, mežu masīvi pilda arī papildus lomu kā aizsargbarjera, aizkavējot spēcīgo valdošo rietumu/ ziemeļrietumu vēju ietekmi16.



plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 52.lpp

9897,7 37,9%

15959,9 61,2%

241,4 0,9%

6.attēls. Novada meža sadalījums pēc piederības

Privāti

Valsts

Pašvaldība

5106,9

4633,8

4140,7

3890,6

3875,5

2184,8

1319,8

1188,7

836,9

555,2

13,3

0 2000 4000 6000

Jaunbērzes…

Zebrenes pagasts

Auru pagasts

Bikstu pagasts

Naudītes pagasts

Annenieku pagasts

Dobeles pagasts

Penkules pagasts

Bērzes pagasts

Krimūnu pagasts

Dobeles pilsēta

7.attēls. Meža zemju platības novada administratīvajās vienībās (ha)

59821

135384

217765

326631

567390

766978

1039554

874611

532910

437501

663775

0 500000 1000000 1500000

1 līdz 10

11 līdz 12

21 līdz 30

31 līdz 40

41 līdz 50

51 līdz 60

61 līdz 70

71 līdz 80

81 līdz 90

91 līdz 100

virs 100

8.attēls. Koksnes krāja pēc mežaudzes vecuma (m3)

12

3.5. ŪDENS RESURSI

Dobeles novada ūdensteces un ūdenstilpes ir nozīmīgas ne tikai kā hidroenergoresursi un ūdens resursi, bet tām ir arī liela nozīme kā ainavu estētiskajām vērtībām un tās tiek izmantotas aktīvajai atpūtai un rekreācijai.

Dobeles novada hidrogrāfisko tīklu veidojošās ūdensteces atrodas Lielupes baseinā, kam ir izteikts hidrogrāfiskais tīkls un salīdzinoši biezs mazo upju tīkls. Lielupes baseinā ietilpst 26 dabīgie upju ūdensobjekti, 12 ezeru ūdensobjekti un 7 stipri pārveidoti virszemes ūdensobjekti, kā arī viens pārejas objekts – Rīgas līča pārejas ūdeņi.

Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina pirmās pakāpes pieteka Bērze. Bērzes upes augštece atrodas Austrumkursas augstienē, lejtece – Zemgales līdzenumā. Upes baseina platība ir 1180 km2, gada notece 0,25 km3, kritums 108 m (1m/km). Augšpus Bikstiem Bērzē ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Bērzes upe ir noteikta par karpveidīgo zivju resursu prioritārajiem ūdeņiem un peldūdeņiem piemērotiem ūdeņiem17.

Novada teritorijā uz Bērzes upes uzbūvētas četras mazās hidroelektrostacijas: Bikstu un Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un Bērzes pagastā.

5.tabula. Dobeles novada HES18

HES nosaukums. Administratīvā teritorija

Annenieku HES Annenieku pag.

Bikstu‐Paleju dzirnavu HES Bikstu pagastsBērzes dzirnavu HES

Bērzes pagasts Dobeles HES

Dobeles pilsēta

Otra lielākā upe, kas šķērso Dobeles novadu, ir Auces upe, kas iztek no Lielauces ezera (Auces novads) un ietek Svētes upē Jelgavas novadā. Penkules pagastā uz Auces upes ir izveidota mākslīgā Dimzu ūdenskrātuve. Pārējās novadu šķērsojošās upes ir nelielas Bērzes un Auces upes pietekas.


plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 52.lpp 18 Mazās hidroenerģētikas asociācija,

http://www.mhea.lv/mazashes.html

Novadā ir 49 valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas (skatīt 1.pielikumā).

Dobeles novada ūdenstilpes ir ezeri, uzstādinātas ūdenskrātuves un raktie dīķi. Ezeru izvietojums novadā ir nevienmērīgs, visi atrodas Lielupes baseina apgabalā.

6.tabula. Ezeri un ūdenskrātuves Dobeles novadā19

Ezers vai ūdenskrātuve.Administratīvā teritorija

Īss apraksts

Annenieku ūdenskrātuve Annenieku pagasts

Bērzes upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 27,4 ha, vidējais dziļums 2,0 m, maksimālais – 5,9 m.

Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagasts

Balžņas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 1,1 ha.

Zebrus ezersBikstu pagasts

Platība ir 412 ha, ezers ir 3,6 km garš un 1,75 km plats, vidējais dziļums 1,5 m, maksimālais – 4,5 m. Zebrus ezers ir arī vislielākais visā Austrumkursas augstienē.

Gaurata ezersDobeles pagasts

Platība 13,8 ha, lielākais dziļums 15,5 m. No ezera iztek Gauratas upīte.

Lāču dīķisDobeles pagasts

Mākslīgi veidota ūdenskrātuve 29 ha platībā.

Apguldes ezersNaudītes pagasts

Platība 38.7 ha, 1,5 km garš un 0,25 kam plats, vidējais dziļums 2,5 m, maksimālais dziļums 3,9 m.

Mazapguldes dzirnavu ūdenskrātuve Naudītes pagasts

Sesavas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 7,1 km

Naudītes ūdenskrātuve Naudītes pagasts

Sesavas upes uzpludinājums, platība 22 ha, vidējais dziļums 2,2 m, maksimālais – 4,5 m.

Dimzu ūdenskrātuve Penkules pagasts

Auces upes uzpludinājums 11,4 ha platībā.

Skujaines ūdenskrātuve Penkules pagasts

Skujaines upes uzpludinājums, platība 27,5 ha

Lielais Vipēža ezers Zebrenes pagasts

Platība 20,1 ha, 0,84 km garš un 0,3 km plats, vidējais dziļums 3,3 m. Ezerā atrodas viena sala 0,2 ha platībā.

Mazā Vipēža ezers Zebrenes pagasts

Spoguļa laukuma platība 2,6 ha, vidējais dziļums 2,2 m, maksimālais – 2,5 m.

Svētes ezersZebrenes pagasts

Platība 55 ha, vidējais dziļums 1,3 m, maksimālais – 2,2 m.



13

3.6. PAZEMES ŪDEŅI

Dobeles novada teritorijā pazemes ūdeņi tiek izmantoti ūdensapgādes un kanalizācijas vajadzībām. Tie atrodas devona (smilšakmens, dolomīts) un kvartāra nogulumos (smilts). Novada iedzīvotāji ir nodrošināti ar dzeramā ūdens resursiem.

Pagājušā gadsimta 60.‐80.gados Latvijā tika pētīti ģeotermālie ūdeņi un secināts, ka galvenie ģeotermālie resursi saistīti ar pazemes ūdeņiem, kuru temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija, un pamatklintāja karstajiem iežiem. Latvijā ir izplatīti ūdeņi ar temperatūru no 30 līdz 60 grādiem, kas ir zema potenciāla termālie ūdeņi, bet kurus var izmantot siltumenerģijas iegūšanai un apkures vajadzībām.

Arī Dobeles novada Penkules pagastā tika veikta termālo pazemes ūdeņu ģeoloģiskā izpēte. Urbumos siltuma plūsmas spriegums sasniedz 60‐90 mW/m2. Kristāliskā pamatklintāja ieži tur atrodas 1100‐1500 m dziļumā un to temperatūra ir 36‐600oC. Kembrija pazemes ūdeņu (ar to 0 virs 400oC) siltumenerģijas resursi ir 200‐300 Gcal gadā no 1 km2. Tomēr termālo ūdeņu izmantošanu sarežģī augstā ūdeņu mineralizācijas pakāpe–līdz 130g/l20.

3.7. DERĪGIE IZRAKTEŅI

Dobeles novada teritorijā derīgie izrakteņi sastopami dažāda vecuma un dziļuma iežos – pamatklintājā, pamatiežos, gan kvartāra nogulumos. Praktiskai izmantošanai nozīmīgi ir derīgi izrakteņi, kas atrodas tuvāk zemes virspusei. Visbiežāk izmantotie derīgie izrakteņi ir smilts‐grants, māls, kūdra, sapropelis, nereti arī laukakmeņi, kas saistīti ar kvartāra nogulumiem.

Smilts un grants. Smilts un grants ir vispieprasītākie un visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi. Smilts un grants ir nepieciešama ceļu būvē, to uzturēšanā un kā celtniecības materiāls. Novadā esošajās atradnēs tikpat kā nav tīras grants iegulu, kopā ar granti vai oļainu granti ir arī smilts frakcijas. Pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta datiem Dobeles novadā vislielākā ir



Silkalnu smilts‐grants atradne (108,5 ha), bet otra lielākā ir Krievukalna atradne (92 ha), kura netiek izmantota.

Māls. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo laukumu atrodas Zebrenes pagastā. Māla iegulas sastopamas arī novada austrumu daļā – Zemgales līdzenumā. Tās izveidojās māla frakcijām uzkrājoties senā Zemgales pieledāja baseina gultnē, kā arī Baltijas ledus ezera gultnē. Novadā lielākā ir Straumēnu atradne (1200 ha, prognozēto krājumu apjoms sasniedz 24 milj.m3) Krimūnu pagasta ziemeļaustrumu malā, kura turpinās arī Jelgavas novada Glūdas un Zaļenieku pagastā. Neskatoties uz to, ka atradnē ir liels krājumu apjoms, māla ieguve tajā nav lietderīga, jo teritorijā uz karbonātisko mālu cilmieža izveidojušās lauksaimniecībā nozīmīgās – auglīgās karbonātiskās augsnes. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo laukumu ir Zebrenes pagastā. No sešām atrastajām un pētītajām atradnēm divas ir izpētītas sīkāk. Lielākā un perspektīvākā ir Zebrenes atradne (21,4 ha), kuras māla krājumu apjoms ir 8,74 milj.m3 un otra ir Bramaņu atradne (54,0 ha) ar kopējo krājumu apjomu 1,81 milj.m3, kura atrodas arī Blīdenes novadā.

Bērzes pagasta teritorijā 1983.gadā, veicot izejvielu izpēti Kalnciema kombināta vajadzībām, tika atklāti divi plaši bezakmens mālu izplatības lauki – Lielkrievaiņi (prognozētais krājumu apjoms 12 milj.m3) un Līvbērze (prognozētais krājumu apjoms 100 milj.m3), kuri daļēji iestiepjas arī kaimiņu – Jelgavas novada Līvbērzes pagasta teritorijā. Līvbērzes perspektīvajā laukumā derīgajai slāņkopai raksturīga divdaļīga uzbūve: apakšējā daļā ieguļ limnoglaciālie māli, bet augšējā – Baltijas ledus ezera mālainie aleirīti, savukārt Lielkrieviņu perspektīvajā laukumā derīgo slāņkopu veido tikai limnoglaciālie māli.

Māla atradnes ir sastopamas arī Auru pagastā Gardenes atradne (~32,5 ha platībā, ar prognozējamiem krājumiem 0,7 milj.m3), Penkules pagastā, taču tās netiek izmantotas.

Kūdra. Kūdra ir viens no nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem. Purvu nogulumi ir samērā jauni, jo to veidošanās līdz ar kūdras uzkrāšanos sākās tikai pēcleduslaikmetā. Pašreizējos klimatiskajos apstākļos kūdra ir uzskatāma par atjaunojamiem dabas resursiem.

14

Kūdras atradnēs kūdras biezumam jābūt vismaz 0,3 m, bet rūpnieciski izmantojama atradne ir tad, ja kūdras biezums nav mazāks par 1,3 m. Neizmantojami ir tie krājumi, kas atrodas dabas liegumu teritorijā, zem mežu stādījumiem, inženiertehniskajām celtnēm, ūdenstilpēm, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Atradņu izvietojums novadā ir nevienmērīgs un visizplatītākie ir zemie jeb zāļu purvi. Novadā vienīgā kūdras atradne, kurā notiek saimnieciskā darbība ir Jaunbērzes pagasta Drabiņu purvs. Visvairāk kūdras atradņu ir Zebrenes pagastā, taču tās netiek izmantotas. Novada lielākā kūdras atradne – Zebrus‐Elku atrodas Zebrenes pagastā, kas ietilpst kompleksajā dabas lieguma zonā. Samērā bagāts ar kūdras atradnēm (16 atradnes) ir Annenieku pagasts, bet tām pārsvarā ir neliela platība. Bikstu pagastā ir 12 kūdras atradnes, taču neviena no tām netiek izmantota. Naudītes pagastā kā nozīmīgākā ir atzīmējama Ūsiņu atradne 118 ha platībā, kas varētu būt izmantojama rūpnieciskai izstrādei, viena neliela kūdras atradne ir arī Bērzes pagasta teritorijā.

Dati par novada kūdras atradnēm vērtējami kā novecojuši (20.gs. 60‐to ‐ 80‐to gadu izpētes) un to detalizācija ir nepietiekama, lai objektīvi secinātu par šī resursa izmantošanas ekonomisko izdevīgumu.

Sapropelis. Sapropelis ir sastopams ezeros, dīķos, arī atsevišķos purvos (aizaugušajos ezeros) zem kūdras. Dažādās ūdenstilpēs sapropeļa sastāvs ir atšķirīgs, tā kvalitāti raksturo bioloģiskais sastāvs, minerālvielu piejaukums, dzelzs un kalcija oksīda saturs un citas īpašības. Sapropeļa kvalitāte un krājumu apjoms nosaka tā izmantošanas iespējas.

Sapropeli var izmantot augšņu uzlabošanā, kā piedevu lopbarībai, arī medicīnā, kā sorbentu ūdens attīrīšanā, ģeoloģisko urbumu skalošanas šķidrumos un būvmateriālu ražošanā. Iegūstot sapropeli, notiek aizaugošo ezeru attīrīšana, kas sekmē ūdenstilpju atjaunošanos, tādējādi padara tos pievilcīgākus tūrismam un atpūtai.

Sapropeļa iegulu apzināšana ir veikta visos bijušā Dobeles rajona ezeros, bet detalizēti pētījumi tika veikti tikai Lielauces ezerā (Auces novads). Novadā ir apsekotas sapropeļa atradnes Zebrenes pagastā – Zebrus (dabīgi valgu sapropeļa krājumi 5702,9 tūkst. m3) un Lielais Vipēdis (krājumi 1096 tūkst.m3) un Naudītes pagastā – Apgulde. Zebrus ezers atrodas pārpurvotā Austrumkursas augstienes starppauguru ieplakā. Sapropeļa atradne ir izplatīta ezera rietumu daļā 130,8 ha lielā laukumā. Sapropeli varētu izmantot augstvērtīga mēslojuma ražošanai, pēc bioloģisko analīžu veikšanas – arī lopbarībā vai citās nozarēs. Pēc provizoriskiem datiem Naudītes pagasta Apguldes ezerā sapropeļa krājumi ir 774 tūkst.m3.

Atbilstoši Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem par 2011.gadu, Dobeles novadā tiek izmantotas 7 derīgo izrakteņu atradnes21.


plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 61‐63.lpp

15

7.tabula. 2011.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts22 Nr.

bilancē Atradne, pagasts

Derīgais izraktenis

Derīgā izrakteņa izmantošana

Akceptētie krājumi

Krājumi 01.01.2010. tūkst.m3



18. Bērzupe Annenieku pag.

smilts Būvniecībai A* ‐ 605,40 N* – 0,00

584,53 577,76 574,22

42. Bites Annenieku pag.

smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei

A – 0,00 N – 29,20

0,00 0,00 0,00

smilts Būvniecībai, ceļu būvei

A – 0,00 N – 139,20

0,00 0,00 0,00

43. Dikuri Naudītes pag.

smilts‐grants Būvniecībai, meža ceļu būvei un remontam

A – 147,50 N – 0,00

132,21 132,21 131,77

smilts Būvniecībai, meža ceļu būvei un remontam

A – 505,20 N – 0,00

457,88 457,43 457,43

44. Grantiņi Naudītes pag.


A – 76,60 N – 0,00

76,60 76,54 76,50


A – 111,50 N – 0,00

111,50 107,68 105,29

45. Silkalni Bikstu pag.


A ‐5131,40 N – 663,90

5 112,17 5 107,76 5 107,70


A ‐2517,00 N – 311,90

2 511,81 2 502,55 2 502,14

46. Silkalni II Bikstu pag.

smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei un remontam

A – 404,25 N – 0,00

317,01 316,45 316,13

smilts Būvniecībai, ceļu būvei un remontam

A ‐1212,75 N – 500,00

975,70 974,23 958,29

20 Drabiņu purvs Jaunbērzes pag.

kūdra Lauksaimniecībā A ‐1941,25 N – 0,00

1 878,82 1 861,43 1 836,23

22Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2011. gadu, LVĢMC, Apzīmējumi ‐ A – izpētītie krājumi, N – novērtētie krājumi

16

4. AIZSARGĀJAMĀS DABAS

TERITORIJAS UN OBJEKTI 4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS

TERITORIJAS

Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību, saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas23.

Novadā ir divas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu kategorijas: dabas liegumi un dabas pieminekļi.

4.1.1. DABAS LIEGUMI Zebrus un Svētes ezers. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Zebrenes un Bikstu pagasts. platība ‐ 935 ha, dibināšanas gads ‐ 1957.g.

Dabas vērtības: teritorija izveidota, lai aizsargātu Zebrus un Svētes ezeru un to apkārtējo ainavu. Dabas lieguma galveno daļu aizņem eitrofi ezeri, sastopami arī purvaini meži un minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. 2001.gadā, pēc 60 gadu pārtraukuma, atkal konstatēta dzeltenā dzegužkurpīte, ir arī neliela lēzeļa lipares populācija. Ezers ir piemērota barošanās vieta retām un īpaši aizsargājamām sikspārņu sugām un nozīmīga putnu aizsardzības veta.

Liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2004. līdz 2014.gadam un 16.05.2006. pieņemti MK noteikumi Nr.390 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"24.

Līvbērzes liekņa. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Dobeles novada Jaunbērzes pagasts un Jelgavas novada Līvbērzes pagasts. Platība ‐ 144 ha, dibināšanas gads: 1999.g.

Dabas vērtības: izcili pārmitru platlapju (ošu, melnalkšņu, apšu) meži, piemistrojumā arī ozoli. Teritorijā daudz retu un aizsargājamu putnu sugu, konstatēta reta sikspārņu suga ‐ brūnais garausainis. Viena no vistālāk uz rietumiem izvirzītajām atradnēm ES Biotopu direktīvas sugai ‐ spilvainajam ancītim. Sastopamas arī tādas

23 likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 2.panta2.daļa

24 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/PFkJis

aizsargājamas putnu sugas kā melnais stārķis, vakarlēpis, vidējais, trīspirkstu un baltmuguras dzenis, melnā un pelēkā dzilna. Liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2011.‐2020.gadam25.

Skujaines un Svētaines ieleja. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Dobeles novada Penkules pagasts un Tērvetes novada Tērvetes un Bukaišu pagasts. Platība: 130 ha, dibināšanas gads ‐ 2004.g.

Dabas vērtības: dabas liegums izveidots, lai aizsargātu ES nozīmes un Latvijā aizsargājamus meža, pļavu, atsegumu un avotu biotopus, kā arī neregulētu upju ielejas, kas Zemgalē ir reti sastopamas. Nozīmīgākie ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi ir boreālie meži, pārmitri platlapju meži, upju straujteces, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, nogāžu un gravu meži un avoti, kas veido avotkaļķus. Sastopamas četras īpaši aizsargājamas augu sugas: lielā zvaigznīte (atrodama tikai Zemgalē), stāvlapu dzegužpirkstīte, bezdelīgactiņa, rūsganā melncere, kā arī ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma suga ‐ spilvainais ancītis. Liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2011.‐2020.gadam26.

4.1.2. DABAS PIEMINEKĻI

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem27, novada teritorijā atrodas viens dabas piemineklis – Zebrus avoti ‐ ainavisku avotu grupa Bikstu pagastā.

Dabas pieminekļu kategorijā tiek iekļauti aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par 16.03.2010. MK noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem).

4.2. MIKROLIEGUMI

Atsevišķu aizsargājamo dzīvnieku, augu un sēņu aizsardzībai nepieciešamības gadījumā var izveidot mikroliegumus, kuru izveidošanas kārtību nosaka normatīvie akti. Dobeles novada teritorijā ir noteikti 43 mikroliegumi, kuros ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud tur esošās retās sugas vai biotopu pastāvēšanu28.

25 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/YKuXZw

26 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/VyADX8

2717.04.2001. MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem

ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” 28 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums

2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 85.lpp

17

4.3. VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMĀS

DABAS TERITORIJAS

Novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes stādījumi – parki ‐ mākslīgi veidotas teritorijas, kuru apstādījumus veido 80 – 100 gadus veci koki, tās pārstāv dendroloģiskās un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai un audzināšanai.

Novada dendroloģiskie stādījumi ir noteikti kā vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas:

Dobeles pilsētā: mežaparks „Ķestermežs”, Latviešu mācītājmuižas parks, Vācu mācītājmuižas parks un Luterāņu baznīcas parks;

Penkules pagastā: Penkules skolas apstādījumi; Penkules baznīcas apstādījumi un Penkules kultūras nama apstādījumi;

Auru pagastā: Auru ciema parks 2,6 ha platībā. Parka teritorijā izbūvēta neliela estrāde;

Krimūnu pagastā: Skolas parks, kas atrodas Krimūnu ciematā pie skolas, ir izkopts un papildināts ar jauniem stādījumiem, kuri veikti par godu dažādiem notikumiem, parkā ierīkota ugunskura vieta un neliela brīvdabas estrāde, Akāciju ciematā Audžu muižas parks (nekopts privātīpašums), Krimūnu ciematā „Iepazīšanās dārzs”, kurā stādījumus uzsākts veikt 2008.gadā un Krimūnu ciematā „Smilšu pulkstenis”, kurš iestādīts 2009.gadā;

Dobeles pagastā: parks Lejasstrazdu ciematā, iepretim skolai;

Naudītes pagastā: Naudītes ciemā atrodas ūdenskrātuve, kuras malā ir izveidots parks ar brīvdabas estrādi 1.1 ha platībā un Apguldes ciema Vecapguldes muižas parks, kurš ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, parka platība ~ 8,0 ha, t.sk. mežaparks 5,3 ha. Parka lielākā daļa atrodas privātīpašumā;

Zebrenes pagastā: Zebrenes centra parks;

Bikstu pagastā: parks pie Bikstu pamatskolas;

Annenieku pagastā: izkopta teritorija pie Bērzes upes.

Ar Dobeles novada teritorijas plānojumu kā ainaviski nozīmīgas un novada mērogā aizsargājamas dabas teritorijas ir noteiktas Bērzes, Sesavas un Auces upes ieleju teritorijas29.

29 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums


4.4. AINAVAS Ainava ir cilvēka redzeslokā esošo elementu kopums, tā ir gan dabas, gan cilvēka radīta un ietver arī redzamos klimatiskos un apgaismojuma apstākļus. Dabā pastāv:

dabiskā – cilvēka neietekmēta vai maz ietekmēta ainava;

kultūrainava – cilvēka un dabas kopēji veidota ainava.

Ainavai ir noteiktas raksturīgas pazīmes, taču tā nepārtraukti mainās, ainava, ko redzam šodien, sastāv no dažādu laika periodu mantotiem elementiem. Dobeles novads atrodas divos atšķirīgos dabas rajonos‐ Viduslatvijas zemienē un Austrumkursas augstienē, kas nosaka novadam raksturīgās ainavas īpatnības un dabas objektus. Vienlaicīgi vienas teritorijas ietvaros tiek apvienota intensīva zemes izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai ar gleznainu ainavu.

Teritorijas sadalījums pa dabas rajoniem ir aptuveni vienāds. Galvenās dabas rajonu un dabas apvidu atšķirības, kā arī raksturīgākās iezīmes nosaka teritorijas zemes virsmas reljefs.

Dobeles novadā ir sastopami pieci ainavu tipi:

līdzenuma ainavas ar smilšaino un mālaino līdzenumu mežaini, smilšaino Baltijas jūras apgrāko stadiju, fluvioglaciālo un limnoglaciālo līdzenumu āraini, mālaino limnoglaciālo un morēnas līdzenumu stipri iekultivēto āraini;

viļņota reljefa ainavas ar drumklinu āru stipri iekultivētu ainavu;

mozaīkveida pauguru un paugurgrēdas ainavas ar mežāru morēnas pauguraini;

unikālas ainavas ar ezeru ainavu, terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājuma ainavu un upju ainavu;

cilvēka ietekmes ainava ar urbanizēto ainavu pilsētā.

Dobeles novada pagastu teritorijas atrodas divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos, tādējādi ievērojami atšķiras virsmas absolūtais augstums un reljefs. Reljefs un tā formu uzbūve ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ainavas dabas komponentu struktūru un ietekmē cilvēku saimniecisko darbību.

Austrumu daļā ainavas attīstību ietekmē zemes augstā auglība un līdz ar to tās intensīvā izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai. Rietumu ‐ vidusdaļai raksturīgais mežainums un reljefs, un mazāk auglīgās augsnes veicinājušas

18 ainaviski vērtīgo mežu teritoriju, dabisko pļavu ekosistēmu, un citu bioloģisko ainavu daudzveidības saglabāšanos. Laukos vairāk dominē tuvi un vidēji tuvi skati, kas noslēdzas viensētu pudurī vai meža sienā.

Novada ainavisko tēlu veidojošie faktori: lauksaimniecības teritorijas kopā ar viensētām; mežu masīvi un atsevišķi mežu puduri; dabas pamatnes teritorijas ar ezeru un upju ainavām; daudzdzīvokļu māju un individuālo māju apbūve pagastu ciemos; dabīgās pļavas un atsevišķi koku puduri; pilsēta ar blīvo apbūvi un gleznaino Bērzes upes ainavu30.

5. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa ‐ senkapi, kapsētas, ievērojamu personu darbības vietas, pilsētu vēsturiskie centri, kā arī ēkas un to grupas, mākslas darbi, iekārtas un interjera priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vērtība.

8.tabula. Dobeles novada kultūrvēsturisko pieminekļu veidi31

Vērtību grupa un pieminekļu veids Skaits

Valsts nozīmes, t.sk.: 40

arheoloģijas 21

arhitektūras 15

mākslas 3

pilsētbūvniecības 1

vēsturiska notikuma vieta 1

Vietējas nozīmes, t.sk.: 68

arheoloģijas 14

arhitektūras 54

Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras pieminekļi – 68 vietējas nozīmes un 41 valsts nozīmes piemineklis. Valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstu skatīt 2.pielikumā.

Viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem novadā ir Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs un Tirgus laukums, kas veidojies 1495.gadā, vienlaikus ar baznīcas celtniecību.

30 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums

2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 68.lpp 31 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati

6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS

6.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITS

6.1.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA

01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji32.

01.07.2013. Dobelē bija deklarējušies 10673 iedzīvotāji (45,9% no novada iedzīvotāju skaita). Starp novada pagastiem salīdzinoši vairāk iedzīvotāju deklarējušies Auru pagastā (3276 iedzīvotāji, jeb 14,1% no kopskaita) un Bērzes pagastā (1888 iedzīvotāji, jeb 8,1% no kopskaita). Katrā no pārējiem novada pagastiem deklarējušies no 533 (Zebrenes pagasts) līdz 1182 iedzīvotājiem (Krimūnu pagasts) (2,3‐5,1% no kopskaita).

9.tabula. Deklarēto iedzīvotāju skaita izmaiņas novada administratīvajās vienībās33

Admin.vienība

01.01. 2013.

01.01. 2012.

01.01.2011.

Annenieku pagasts

1035 (‐3,85%)

34 1076

(‐3,4%) 1114

(‐1,9%)

Auru pagasts

3329 (‐0,7%)

3354 (‐0,9%)

3385(4,3%)

Bērzes pagasts

1895 (‐0,9%)

1912 (‐1,3%)

1938(‐0,9%)

Bikstu pagasts

1007 (‐1,6%)

1023 (‐2,5%)

1049(0,6%)

Dobeles pilsēta

10771 (‐1,1%)

10895 (‐1,5%)

11066(‐1,3%)

Dobeles pagasts

899 (‐1,9%)

916 (‐2,3%)

938(‐1,4%)

Jaunbērzes pagasts

1082 (0,5%)

1077 (‐0,2%)

1079(‐2,1%)

Krimūnu pagasts

1186 (‐0,8%)

1196 (‐0,4%)

1201(‐0,7%)

Naudītes pagasts

783 (‐5,2%)

826 (‐2,8%)

850(‐1,7%)

Penkules pagasts

1002 (‐2,1%)

1023 (‐2,1%)

1045(‐1,7%)

Zebrenes pagasts

543 (‐0,4%)

545 (‐3,0%)

562(‐0,5%)

Dobeles novads

23532 (‐1,3%)

23843 (‐1,6%)

24227(‐0,5%)

No 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 818 jeb 3,36%.

32 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.07.2013., Iedzīvotāju

reģistra dati, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 33 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati,

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 34 iekavās norādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas procentos, salīdzinot

ar iepriekšējā gada 1.janvāri

19

Salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaita samazinājums bija 2010.gadā, kad Dobeles novada divos pagastos bija vērojams pat iedzīvotāju skaita pieaugums (Auru pagastā (4,3%) un Bikstu pagastā (0,6 %)).

2012.gadā Dobeles novada teritoriālajās vienībās bijis iedzīvotāju skaita samazinājums, izņemot Jaunbērzes pagastu (0,46%), vislielākais – Naudītes pagastā (‐5,21%), Annenieku pagastā (‐3,81%) un Bikstu pagastā (‐2,05%).35

Pēdējos trīs gados novada iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 iedzīvotājiem gadā. Saglabājoties esošajām tendencēm, turpmāko septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies par 1911 iedzīvotājiem jeb 8,12%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē iedzīvotāju dabiskais pieaugums (dzimstības un mirstības attiecība) un ilgtermiņa migrācija.

Novada teritorijā, līdzīgi kā valstī un Zemgales novadā, dabiskā pieauguma rādītājs ilgstoši bijis negatīvs, tomēr iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinājies ilgtermiņa migrācijas dēļ.

Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, nepieciešams īstenot dažādus sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanas pasākumus gan vietējā, gan valstiskā līmenī. Iedzīvotāju motivāciju izvēlēties Dobeles novadu kā savu dzīvesvietu galvenokārt ietekmē nodarbinātības iespējas, pieejamais pakalpojumu klāsts, drošības sajūta, kā arī mobilitātes iespējas.

Veicot iedzīvotāju aptauju, uz jautājumu, vai tuvākajos 5 gados tiek plānots mainīt dzīvesvietu, lielākā daļa respondentu ‐ 361 jeb 81% no visiem aptaujātajiem ‐ atbildējuši noraidoši. 37 jeb 8% norādījuši, ka plāno mainīt Dobeles novada robežās, bet 28 jeb 6% ‐ ārpus Dobeles novada

35 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati,

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

robežām Latvijā. 23 jeb 5% aptaujas dalībnieku plāno pārcelties uz dzīvo ārpus Latvijas.

6.1.2. DZIMUMSTRUKTŪRA UN GALVENĀS VECUMA

GRUPAS

2013.gada sākumā 11239 jeb 47,7% no novada pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija vīrieši, 12293 jeb 52,3% ‐ sievietes36.

2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs darbspējas vecuma – 4637 (19,7%)37.

Salīdzinājumā ar situāciju valstī, Dobeles novada iedzīvotāju sadalījuma rādītāji pa vecuma grupām ir pozitīvāki, lai gan novadā turpina samazināties iedzīvotāju īpatsvars līdz darbaspējas vecumam un darbaspējas vecumā. Novadā ar katru gadu palielinās iedzīvotāju īpatsvars pēc darbaspējas vecuma.38

6.1.3. NACIONĀLAIS SASTĀVS

01.01.2013. 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija latvieši, 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) baltkrievi, 606 (2,6%) lietuvieši, 1385 (5,95%) ‐ citas tautības39. (11.attēls).

36 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pa dzimumiem, Iedzīvotāju reģistra

dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 37 Darbspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās, Iedzīvotāju

reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 38 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats

39 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva, Iedzīvotāju

reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

24350

24227

23843

23532

23400

23600

23800

24000

24200

24400

2010. 2011. 2012. 2013.

9.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas

3398 14,4%

15497 65,9%

4637 19,7%

10.attēls. Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas (%)

līdz darbspējas vecumamdarbspējas vecumāpēc darbspējas vecuma

20

6.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas un Dobeles novada apdzīvoto vietu telpisko struktūru veido trīs veidu apdzīvoto vietu tipi – pilsēta, ciemi, viensētas40.

Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo novada centrā ‐ Dobeles pilsētā.

Dobeles pilsēta ir novada centrs, tā ir izglītības, pakalpojumu, atpūtas, darba vieta arī pārējiem novada iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju ‐ lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri vai vismaz reizi nedēļā apmeklē pilsētu.

Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav izveidots neviens jauns ciems.

Novada centrs – Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes attīstības centrs.

Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri –Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un attīstītu inženiertehnisko un publisko infrastruktūru.

40 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, 9.pants

10.tabula. Ciemi un citas blīvi apdzīvotas vietas Dobeles novadā 01.07.2011.41

Admini‐stratīvā teritorija

Ciems Blīvi apdzīvota vieta

Iedz. skaits

% no pagasta iedz.

Annenieku pag.

Kaķenieki 550 50,23

Annenieki 80 7,31

Auru pag.

Ķirpēni 356 10,55

Auri 305 9,03

Gardene 1484 43,96

Lielbērze 288 8,53

Liepziedi 173 5,12

Bērzes pag.

Miltiņi 600 31,06

Bērze 280 14,49

Šķibe 400 20,70

Ruņči 70 3,62

Vilciņi 50 2,59

Bikstu pag.

Biksti 290 27,78

Mazbiksti 75 7,18

Upenieki 103 9,87

Jaunā māja 12 1,15

Bikstu stacija

46 4,41

Līvi 47 4,50

Dobeles pag.

Aizstrautnieki 245 26,49

Lejasstrazdi 489 52,86

Bērzbeķe 47 5,08

Bitenieki 12 1,30

Jaunbērzes pag. Jaunbērze 680 63,14

Krimūnu pag.

Akācijas 235 19,55

Krimūnas 470 39,10

Ceriņi 103 8,57

Degu muiža 11 0,92

Lauciņi 27 2,25

Parūķis 50 4,16

Naudītes pag.

Apgulde 171 20,33

Naudīte 344 40,90

Līdumi 46 5,47

Penkules pag.

Penkule 448 32,32

Ābeles 38 3,72

Ālave 19 1,86

Baldonas 31 3,04

Ezeriņi 47 4,60

Skujaine 66 6,46

Vecvagares 83 8,13

Zebrenes pag. Zebrene 290 52,82

41 Dobeles novada pašvaldības informācija

73,6%

13,5%

4,4%

2,0%

1,7%

2,6% 1,1% 1,2%

11.attēls. Novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs (%)

Latvieši

Krievi

Baltkrievi

Ukraiņi

Poļi

Lietuvieši

Čigāni

Citas tautības

21

12.attēls. Dobeles novada apdzīvojuma struktūra

22

Lielākā daļa novada pagastu iedzīvotāju izvēlas dzīvot ciemos vai citās blīvi apdzīvotās vietās (13.attēls42).

Salīdzinot ar Zemgales reģionu kopumā, Dobeles novadā ir nedaudz lielāks iedzīvotāju blīvuma uz 1 km2 rādītājs, taču tas ir zemāks nekā vidēji Latvijā43 (14.attēls).

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinājies arī iedzīvotāju blīvums (11.tabula).


43 Centrālās statistikas pārvaldes dati

11.tabula. Iedzīvotāju blīvuma izmaiņas Dobeles novadā, cilv./km 01.01. 2008.

01.01. 2009.

01.01. 2010.

01.01. 2011

01.01. 2012.

Annenieku pagasts

13,91 13,66 13,26 13,02 12,57

Auru pagasts

29,31 29,40 29,23 30,47 30,19

Bērzes pagasts

24,99 24,42 24,26 24,04 23,72

Bikstu pagasts

10,92 11,00 10,86 10,92 10,65

Dobeles pilsēta

1 395,13 1405,13 1 401,75 1 383,25 1 361,88

Dobeles pagasts

13,45 13,11 13,07 12,89 12,59

Jaunbērzes pagasts

10,28 10,15 9,97 9,76 9,74

Krimūnu pagasts

17,55 17,14 17,10 16,99 16,92

Naudītes pagasts

10,04 9,90 9,64 9,48 9,21

Penkules pagasts

14,94 14,59 14,35 14,11 13,81

Zebrenes pagasts

6,21 6,19 6,23 6,20 6,01

Dobeles novads

27,64 27,56 27,37 27,23 26,80

Zemgales reģions

26,4 26,3 26,1 25,8 25,52

Latvija

35,2 35,0 34,8 34,5 34,34

7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA 7.1. IZGLĪTĪBA Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā nodrošina šādas izglītības iestādes44: 6 pirmsskolas izglītības iestādes; 15 vispārējās izglītības iestādes; 1 profesionālās izglītības iestāde; 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; 1 interešu izglītības iestāde; 1 izglītības atbalsta iestāde; 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; 1 speciālā skola; 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības

atbalsta centrs. Izstrādāta izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcija 2010.‐2015.gadam un Profesionālās izglītības iestāžu Dobeles Amatniecības vidusskolas un Apguldes arodvidusskolas attīstības un investīciju stratēģija 2010.‐2015.gadam, kuru realizācijai būs nepieciešami papildus ieguldījumi nozares infrastruktūras uzlabošanā.

44 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats

57,2

77,2

72,5

54,9

85,7

63,1

74,5

66,7

71,7

52,8

42,8

22,8

27,5

45,1

14,3

36,9

25,5

33,3

28,3

47,2

0 50 100

Annenieku pag.

Auru pag.

Bērzes pag.

Bikstu pag.

Dobeles pag.

Jaunbērzes pag.

Krimūnu pag.

Naudītes pag.

Penkules pag.

Zebrenes pag.

13.attēls. Iedzīvotāju sadalījums pagastu ciemos un lauku teritorijā (%)

Viensētās, %

Iedzīvotāju skaits ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, %

11,7

12,4

14

16,1

18,5

23,3

24,6

25,2

31,6

0 20 40

Jaunpils novads

Brocēnu novads

Auces novads

Tērvetes novads

Jelgavas novads

Zemgales reģions

Dobeles novads

Tukuma novads

LATVIJA

14.attēls. Iedzīvotāju blīvums 2012.g. (cilv/km2)

23 Pašvaldība nepārtraukti strādā pie izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanas un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas, gan ieguldot savus līdzekļus, gan piesaistot dažādu fondu finansējumu. Trīs novada skolas ir pielāgotas bērniem ar īpašām vajadzībām (Dobeles Kristīgā pamatskola, Dobeles 1.vidusskola, Bērzupes speciālā internātpamatskola). 2010.gadā 11 izglītības iestādēs tika veikti siltināšanas darbi45.

7.1.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA Dobeles novadā darbojas 6 pirmsskolas izglītības iestādes – Annenieku pagasta PII „Riekstiņš, Auru pag. PII „Auriņš”, Dobeles pilsētas PII „Zvaniņš”, PII „Jāņtārpiņš”, PII „Spodrītis ” un Jaunbērzes pag. PII „Minkuparks”. Dobeles novadā ir arī viena speciālā pirmsskolas izglītības iestāde „Valodiņa”, kuru apmeklē bērni ar runas traucējumiem.

Kopējais bērnu skaits novada pirmsskolas izglītības iestādēs 2012./13. mācību gada sākumā ‐ 884 bērns. Pēdējo četru gadu laikā izglītojamo skaits ir pieaudzis46 (12.tabula). Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādēs 2012.gada 1.septembrī strādāja 150 pedagogi.

Pamats bērnu skaita pieaugumam pirmsskolas izglītības iestādēs ir PII „Spodrītis” rekonstrukcija 2010.‐2011.gadā. ES projekta „Pirmsskolas izglītības iestādes „Spodrītis" rekonstrukcija Upes ielā 14, Dobelē” ietvaros tika izbūvēts jauns divstāvīgs korpuss 120 vietām blakus esošajai ēkai, kur tika izvietotas 6 grupu telpas nodarbībām, rotaļām un atpūtai, guļamtelpas bērniem, apkalpojošā personāla un administrācijas telpas, aktu zāle47. 12.tabula. Bērnu skaits Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādēs48

Izglītības iestāde

2009./10.

2010./ 11. 2011./ 12.

2012./ 13.

Annenieku PII Riekstiņš

54 69 71 67

Auru PII Auriņš 35 40 47 45

Dobeles PII Jāņtārpiņš

203 208 208 208

Dobeles PII Spodrītis

116 118 167 206

Dobeles PII Valodiņa

60 60 59 60

Dobeles PII Zvaniņš

227 239 226 226

Jaunbērzes PII Minkuparks

68 94 88 72

KOPĀ 763 828 866 884

45 Dobeles novada pašvaldība, Dobeles novada attīstības programma

2011. – 2014.gadam, 68.lpp 46 Dobeles novada pašvaldības dati

47 Dobeles novada pašvaldības dati

48 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati

Pie septiņām novada skolām ir izveidotas pirmsskolas izglītības grupas, kuras uz 2012./13. mācību gada sākumu apmeklēja 192 bērni.

13.tabula. Izglītojamo skaits novada skolu pirmsskolas izglītības iestāžu grupās49 Izglītības iestāde 2009./1

0. 2010./1

1. 2011./1

2. 2012./1

3.

Bikstu pamatskola

28 16 17 13

Dobeles Kristīgā pamatskola

17 11 9 ‐

Gardenes pamatskola

92 80 91 72

Krimūnu pamatskola

31 35 31 30

Lejasstrazdu pamatskola

27 27 27 23

Mežinieku pamatskola

17 ‐ ‐ ‐

Naudītes pamatskola

21 15 15 11

Penkules pamatskola

29 31 37 38

Bērzupes spec. internātpamatskola

‐ ‐ 7 5

KOPĀ 262 215 234 192

7.1.2. VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA

Vispārējo izglītību Dobeles novadā var iegūt sekojošās vispārējās izglītības iestādēs: Annenieku pamatskolā; Bikstu pamatskolā; Dobeles Kristīgajā pamatskolā; Dobeles sākumskolā; Gardenes pamatskolā; Krimūnu pamatskolā; Lejasstrazdu pamatskolā; Mežinieku pamatskolā; Naudītes pamatskolā; Penkules pamatskolā; Dobeles 1.vidusskolā; Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā

vidusskolā; Dobeles Valsts ģimnāzijā; Bērzupes speciālajā internātpamatskolā.

Lai arī novadā bērnu skaits samazinās, vispārizglītojošās programmas 1.klasē uzsāk un turpina apgūt par 20% vairāk bērnu, nekā attiecīgajā gadā novadā dzimuši, jo Dobeles novads tradicionāli sniedz izglītības pakalpojumus diviem kaimiņu novadiem – Auces un Tērvetes.

49 Dobeles novada pašvaldības dati

24

14.tabula. Izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs50 Izglītības iestāde

2008./09.

2009./10.

2010./11.

2011./12.

2012./13.

Annenieku pamatskola

78 74 72 63 66

Auru pamatskola

38 ‐ ‐ ‐ ‐

Bērzes pamatskola

48 ‐ ‐ ‐ ‐

Bikstu pamatskola

106 151 102 88 86

Dobeles 1.vidusskola

845 797 674 748 709


469 472 406 ‐ ‐

Dobeles AV vidusskola

228 248 263 413 ‐

Dobeles Amatniecības un vispārizlgīto‐jošā vidusskola

‐ ‐ ‐ ‐ 419


213 186 184 241 225

Dobeles sākumskola

149 148 147 150 135

Dobeles Valsts ģimnāzija

494 494 475 411 390

Gardenes pamatskola

166 153 151 127 123

Krimūnu pamatskola

86 85 81 68 74


77 80 76 73 74


107 135 118 111 119


91 87 81 67 55

Penkules pamatskola

103 97 92 83 80

Zebrenes pamatskola

58 ‐ ‐ ‐ ‐

Bērzupes spec.internātp‐sk.

74 80 83 83 72

KOPĀ 3430 3287 3005 2726 2627

Skolēnu skaits Dobeles novada vispārizglītojošās skolās ar katru gadu samazinās. Dobeles novada skolas spēj uzņemt 4114 skolēnu, taču skolu maksimālais piepildījums ir 66,65%51.



15.tabula. Izglītības iestāžu noslodze52

Izglītības iestādes nosaukums

Izglītojamo skaits 01.09.2012.

Maksimālā ietilpība

Noslodze %

Annenieku pamatskola

66 216 30,6%

Bikstu pamatskola 86 180 55,0%


225 220 102,3%

Dobeles sākumskola

135 218 61,9%

Gardenes pamatskola

123 300 65,0%

Krimūnu pamatskola

104 200 52,0%


97 200 48,5%


119 210 56,7%


66 200 33,0%

Penkules pamatskola

118 200 59,0%


709 900 78,8%

Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola

419 550 76,2%

Dobeles Valsts ģimnāzija

390 520 75,0%

Nākotnē novada pamatskolas, kurās ir mazs skolēnu skaits, varētu reorganizēt kā sākumskolas ar apmācību no 1. līdz 6.klasei, tādējādi lielākajām skolām būtu iespēja strādāt ar lielāku valsts finansējumu, savukārt mazo skolu bērni varētu mācīties tuvāk mājām.

Dobeles novada vispārējās izglītības iestādēs 2012.gada 1.septembrī strādāja 276 pedagogi un amatniecības prasmes varēja apgūt pie 37 pedagogiem.

2003.gadā Dobeles pilsētas ģimnāzija ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Dobeles Valsts ģimnāzijai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu potenciālajā attīstībā, skolēnu zināšanu kvalitātes paaugstināšanā un valsts izglītības kvalitātes veicināšanā. Ģimnāzijā zināšanas iegūst ne tikai Dobeles, bet arī apkārtējo novadu pusaudži un jaunieši53.



25

7.1.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

Dobeles novada profesionālās izglītības sistēmas infrastruktūru profesionālajā izglītībā veido Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola (dibinātājs – pašvaldība) un Apguldes profesionālā vidusskola (dibinātājs – valsts, bet 2013.gada jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu nodota pašvaldībai54).

2012./2013.mācību gadā abās skolās kopā mācības uzsāka 383 audzēkņi. Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola nodrošina izglītības ieguvi 253 audzēkņiem piecās programmās, no kurām jau četrus gadus pieprasītākā ir autotransporta mehāniķis.

Pieprasījums pēc profesionālās izglītības Dobeles novada izglītības iestādēs piedāvātajām apgūstamajām profesijām pieaug.

16.tabula. Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas piedāvātās mācību programmas un audzēkņu skaits55

Programmu nosaukums

Audzēkņu skaits

2007./08.

2008./09.

2009./10.

2010./11.

2011./12

2012./13.

Autotrans‐ports

65 64 82 89 88 81

Frizieru pakalpojumi

41 41 41 36 45 52

Ēdināšanas pakalpojumi

84 75 77 75 61 49

Viesnīcu pakalpojumi

19 37 48 64 60 60

Datortehniķis 11

Kopā: 209 217 248 264 254 253

Apguldes arodvidusskolā 2012./2013.mācību gadā izglītošanos uzsāka 130 audzēkņi. Skolā tiek realizētas četras izglītības programmas.

Pašvaldības pienākums ir pildīt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus izglītībā, nodrošinot iespēju iegūt kvalitatīvu, mūsdienu kritērijiem atbilstošu vispārējo un profesionālo izglītību tās iedzīvotājiem.

54 Ministru kabineta 16.07.2013. rīkojums Nr.322 (prot. Nr.37 3.§)

„Par Apguldes Profesionālās vidusskolas reorganizāciju” 55 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati

17.tabula. Apguldes profesionālās vidusskolas piedāvātās mācību programmas un audzēkņu skaits56

Audzēkņu skaits

2007./ 08.

2008./ 09.

2009./ 10.

2010./ 11.

2011./ 12

2012./ 13.

Būvdarbi/ Apdares darbu tehniķis

101 101 101 101 101 101

Būvdarbi /Ēku celtnieki

46 42 36 20 ‐ ‐

Būvdarbi/ Krāšņu podnieks

‐ ‐ ‐ 16 26 23

Būvdarbi /Mūrnieki

38 46 28 9 15 14

Saimniecības vadīšana/ Saimniecības vadītājs

23 10 21 31 43 23

Kopā

208 203 193 151 163 130

Pēc reformas Dobeles novadā ir vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto ne tikai bijušā Dobeles rajona novadu Tērvetes un Auces, bet arī – Saldus, Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu izglītojamie. Sekojošie nosacījumi determinē lietderību saglabāt Dobeles novadā profesionālās izglītības iegūšanas iespējas tās transformējot atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai un mūsdienu prasībām:

divas sekmīgi darbojošās profesionālās izglītības iestādes, kas galvenokārt realizē pieprasītas profesionālās izglītības programmas ar atbilstošu pedagoģiskā personāla potenciālu, turklāt konkurējošas programmas Zemgales reģiona izglītības iestādes pārsvarā nepiedāvā,

atbilstošs iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra Dobeles un kaimiņu novados, kuru pieprasījums pēc profesionālās izglītības ļauj izveidot izglītības iestādi ar vietu skaitu līdz 600 un vairāk izglītojamajiem, no tiem līdz 400 vietām profesionālās izglītības programmās,

Dobeles ģeogrāfiskais izvietojums un tam atbilstoša satiksmes infrastruktūra, kas nodrošina iespēju nokļūt līdz izglītības iestādei pietiekami plaša apkārtējā reģiona iedzīvotājiem, profesionālās izglītības iestāžu sadarbības tradīcijas un noslēgtās vienošanās ar uzņēmējsabiedrībām57.



26

7.1.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES UN INTEREŠU IZGLĪTĪBA, JAUNATNES POLITIKA

Dobeles novadā darbojas Mūzikas skola, Mākslas skola, Sporta skola un Bērnu un jauniešu centrs.

18.tabula. Izglītojamo skaits profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs58

Iestādes nosau‐kums

Audzēkņu skaits

2007./ 08.

2008./ 09.

2009./ 10.

2010./ 11.

2011./ 12

2012./ 13.

Dobeles Mākslas skola

101 117 118 118 118 143

Dobeles Mūzikas skola

223 223 223 223 223 223

Dobeles Sporta skola

886 867 516 492 448 418

Dobeles BJC

275 253 216 206 224 217

Kopā: 1485 1460 1073 1039 1013 1001

Dobeles Mūzikas skola piedāvā mācības 13 profesionālās ievirzes izglītības programmās, Dobeles Mākslas skola –2 profesionālās ievirzes izglītības programmās, Dobeles Sporta skola – 8 profesionālās ievirzes izglītības programmās un Dobeles Bērnu un jauniešu centrs – 15 interešu izglītības programmās.

Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs ir Dobeles novada pašvaldības izglītības atbalsta iestāde, kas dibināta 1999.gadā un nodarbojas ar sabiedrības fiziskās, garīgās un sociālās labklājības uzlabošanu un ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem. Centra mērķauditorija ir bērni un jaunieši vecumā no 3 līdz 25 gadiem. Centrs strādā, lai veicinātu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanu, sekmējot viņu izglītošanos, īpaši jomās, kas saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, radītu apstākļus jaunatnes pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē, atbalstītu jauniešus īstenot savas idejas, kā arī sniegt zināšanas, kā šis idejas realizēt, nodrošinātu jauniešiem atbalstu karjeras izvēlē, sekmējot patstāvību lēmumu pieņemšanā un karjeras plānošanā.

Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra paspārnē darbojas divas biedrības: Dobeles Jauniešu dome un Jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs "Saspraude”.


Dobeles Jauniešu dome centra speciālistu vadībā ir veikusi nozīmīgu darbu jaunatnes politikas veidošanā pašvaldībā, iesaistoties dažādos projektos, organizējot informatīvi izglītojošus pasākumus, veicinot sabiedrisko aktivitāti, dodot iespēju piedalīties jauniešiem svarīgu lēmumu pieņemšanā59.

7.1.5. PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBA

Pieaugušo izglītību Dobeles novadā koordinē un realizē Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (turpmāk tekstā PIUAC). Dobeles PIUAC speciālisti 2012.gadā pilnveidojuši 53 neformālās izglītības programmas.

2012.gadā kopā īstenoti kursi un semināri 1686 dalībniekiem 47986 cilvēkstundu apjomā, kas veido apmēram 11% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (katrs desmitais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs Dobeles novadā 2012. gadā centrā ir mācījies vismaz 3 stundas).

2012.gadā īstenoti kursi 534 pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem 3773 cilvēkstundu apjomā. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru 2012.gadā organizēti bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi 188 cilvēkiem 23860 cilvēkstundu apjomā.

Dobeles PIUAC 2012.gadā sniedza konsultācijas, informāciju, apmācības 485 uzņēmējiem. Centrs turpina iepazīstināt dažādas mērķa grupas par apmācību un uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām, finanšu resursu piesaisti gan topošajiem uzņēmējiem, gan jaunajiem uzņēmējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī jauniešiem60.

59 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma

2011. – 2014.gadam”, 72.lpp 60 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats

27

7.1.6. NOVĒRTĒJUMS

SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS61

Stiprā puses Vājās puses

Iespējas iegūt daudzveidīgu un kvalitatīvu izglītību;

Nodrošinātas vietas PII, pieejamas vietas lauku PII;

Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra darbība;

Plašs profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums;

11 nosiltinātas un uzlabotas izglītības iestādes;

Pieejama metodiskā palīdzība;

Pieejama tālākizglītība;

Izglītības iestāžu savstarpējā sadarbība projektu izstrādē;

Veiksmīga skolēnu, Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta attīstības centra un uzņēmēju sadarbība;

Dienesta viesnīcas trūkums;

Nolietojusies izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze;

Augstas skolēnu izmaksas mazajās lauku skolās;

Kvalitatīvas izglītības pieejamība bērniem ar garīgās veselības traucējumiem;

Trūkst mūžizglītības attīstības plāna;

Nepietiekami pieejama pieaugušo izglītība;

Iespējas Draudi

Paplašināt daudzveidīgu interešu izglītības piedāvājumu skolās;

Veicināt īpaši talantīgo bērnu izaugsmi;

Mācību procesā izmantot vispusīgas informāciju tehnoloģijas;

Piedalīties ES finansētajās mūžizglītības programmās;

Rekonstruēt un modernizēt mācību iestādes;

Nodrošināt infrastruktūru bērniem ar kustību traucējumiem;

Nodrošināt mūžizglītības pamatprasmes;

Optimizēt izglītības iestādes;

Sociālās vides pasliktināšanās;

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās;

Iedzīvotāju migrācija uz ārvalstīm;

Skolu skaita samazināšanās novadā;

61 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,

kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus

IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI62

Pirmsskolas izglītība Vairums aptaujāto pirmskolas izglītības pakalpojumus novērtējuši pozitīvi – 180 jeb 40% respondentu uzskata, ka tie ir apmierinoši un 115 jeb 25,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Tikai 4% aptaujāto norādījuši, ka ar pirmskolas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ir drīzāk neapmierināti un 2% ‐ neapmierināti. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,6%. Vispārējā izglītība. Vispārējās izglītības pakalpojumi vērtēti lielākoties pozitīvi – 179 jeb 39,8% respondentu uzskata, ka to kvalitāte un pieejamība ir apmierinoša un 168 jeb 37,3% ‐ drīzāk apmierinoša. Drīzāk neapmierināti ar vispārējās izglītības kvalitāti un pieejamību ir 5,8% respondentu, neapmierināti – 1,8%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,1% Profesionālā izglītība Profesionālās izglītības pakalpojumus 73 jeb 16,2% aptaujāto vērtē apmierinoši, bet 121 jeb 26,9% ‐ drīzāk apmierinoši. 52 jeb 11,6% uzskata, ka tie ir drīzāk neapmierinoši, bet 27 jeb 6% ‐ neapmierinoši. Liela daļa respondentu (177 jeb 39,3%) savu novērtējumu šim pakalpojumam nav snieguši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 71,1% Interešu izglītība Lielākoties pozitīvi novērtēta arī interešu izglītības kvalitāte un pieejamība. 95 jeb 21,1% respondentu uzskata, ka tā ir apmierinoša, 179 jeb 37,8% ‐ drīzāk apmierinoša. 60 jeb 13,3% aptaujas dalībnieku interešu izglītības pakalpojumus novērtējuši drīzāk neapmierinoši, bet 23 jeb 5,1% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,1%. Pieaugušo izglītība Vairāk kā puse respondentu pieaugušo izglītības iespējas Dobeles novadā vērtē pozitīvi: 91 jeb 20,2% ‐ apmierinoši, bet 151 jeb 33,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 77 jeb 17,1%, bet neapmierinošu – 36 jeb 8% aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,2%

62 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam

izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.

28

7.2. KULTŪRA Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes struktūrvienības, kas, saskaņā ar iedzīvotāju interesēm un pieprasījumu, sniedz novada iedzīvotājiem pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas un personīgās pilnveidošanās iespējas: Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11

filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; Šķibes jaunatnes centrs; Dobeles Novadpētniecības muzejs; Dobeles novada Tūrisma informācijas

centrs; Dobeles sporta centrs; Dobeles pilsētas kultūras nams; Kaķenieku kultūras un sporta centrs; Jaunbērzes kultūras nams; Penkules kultūras nams; Bikstu kultūras un atpūtas centrs; Krimūnu tautas nams; Penkules sporta centrs63.

Dobeles novada kultūras un tautas nami ir vienīgie profesionālās mākslas pieejamības nodrošinātāji lauku apvidū ‐ tie veido, īsteno un uztur vietējo kultūrvidi. Pēdējos 5‐7 gados ir ieguldīti ievērojami līdzekļi kultūras un tautas namu sakārtošanā. Par pašvaldības līdzekļiem ir rekonstruēta Dobeles kultūras nama skatuve un Krimūnu tautas nama telpas, savukārt, Bikstu un Penkules kultūras nama rekonstrukcija ir paveikta par ES fondu līdzekļiem. Tā kā pašvaldībai ir nepietiekami finanšu resursi, lai pilnībā sakārtotu kultūras namu infrastruktūru un iegādātu mūsdienīgu aprīkojumu un inventāru, tad regulāri tiek meklēta iespēja piesaistīt ES līdzekļus, lai realizētu plānotos pasākumus64.

Katrā pagasta centrā ir nodrošināta iespēja izmantot bibliotēku pakalpojumus, t.sk., bezmaksas internetu. Dobeles novadā izveidota Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11 filiālbibliotēkām: Bērzes, Šķibes, Krimūnu, Bikstu, Annenieku, Penkules, Naudītes, Jaunbērzes, Zebrenes, Aizstrautnieku un Lejasstrazdu bibliotēku un vienu grāmatu izsniegšanas punktu Auru ciematā. Bibliotēkās tiek veikts novadpētniecības darbs galvenokārt tekstuālās informācijas līmenī.



2011. – 2014.gadam.”

Dobeles novada bibliotēku darbinieki pagastos, kur nav kultūras pasākumu organizatoru un kultūras namu, organizē arī kultūras un sporta pasākumus, veidojot bibliotēku, kā multifunkcionālu iestādi. Uz jaunām, piemērotākām telpām Krimūnu pamatskolas ēkā, renovētām par pašvaldības līdzekļiem, tika pārcelta Krimūnu pagasta bibliotēka. Jaunās telpās strādā arī Lejasstrazdu bibliotēka65.

Kultūrvēsturiskās vērtības tiek vāktas, pētītas un popularizētas ar muzeju starpniecību. Dobeles Novadpētniecības muzeja apmeklētāju skaits turpina pieaugt. Muzejā tiek veidotas arvien jaunas interaktīvās nodarbības un radošās darbnīcas, piedāvātas tematiskās ekskursijas pa Dobeli. Dobeles Novadpētniecības muzejs paplašinājis piedāvājumu, veidojot muzejpedagoģiskās programmas un dažādus atraktīvus pasākumu piedāvājumus Dobeles pilsdrupās.

19.tabula. Muzeji Dobeles novadā66

Muzeja nosaukums Piederība

Dobeles Novadpētniecības muzejs

Pašvaldības

K.Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”

Latvijas Zemkopības ministrija

P.Upīša memoriālais muzejs Latvijas Augļkopības institūts

Penkules novadpētniecības muzejs

Penkules pamatskola

2012.gada decembrī Dobeles novadā darbojās 43 pieaugušo un bērnu amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvi, kas ir par 6 vairāk nekā 2011.gadā67.

Biedrību skaitam ir tendence palielināties, kas saistīts ar iespēju piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem un iedzīvotāju aktivitātes palielināšanos.



2011. – 2014.gadam.” 67 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats

29

20.tabula. Tautas mākslas un amatiermākslas kolektīvu skaits Dobeles novadā68

2010.gada oktobrī 2012.gada oktobrī

Kolektīvi Dalībnieki Kolektīvi Dalībnieki

Tautas mākslas kolektīvi

16 388 22 420

Amatier‐mākslas kolektīvi

25 247 16 170

Interešu pulciņi

43 657 ‐ ‐

Kopā novadā,

43 657 38 590

tai skaitā: Annenieku

pagasts 3 28 3 28

Auru pagasts

2 32 2 32

Bikstu pagasts

4 58 5 70

Dobeles pilsēta

15 326 12 247

Jaunbērzes pagasts

2 23 3 23

Krimūnu pagasts

6 77 6 77

Penkules pagasts

9 93 5 93

Zebrenes pagasts

2 20 2 20

21.tabula. Biedrības un nodibinājumi, kas darbojas kultūras jomā Dobeles novadā (uz 2010.gada oktobri)69 Biedrības un nodibinājumi, kuri darbojas kultūras jomā Dobeles novadā

Darbības vieta

Dobeles lietuviešu kultūras biedrība Dobele

Dobeles vācu kultūras biedrība Dobele

biedrība "Ar Dieveri dancot gāju" Dobele

Dobeles kultūras biedrība Dobele

Dobeles vēstures biedrība Dobele

Literārā biedrība "Spārni" Dobele

biedrība "Koris Vizma" Dobele

biedrība „Koris Viesturzeme” Dobele

deju studija „XDS” Dobele

biedrība "Strautiņš" Auru pag.

biedrība „Elise” Auru pag.

sieviešu klubs "Senēcija" Bikstu pag.


2011. – 2014.gadam.” 69 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma

2011. – 2014.gadam.”

NOVĒRTĒJUMS



Profesionāli, pieredzējuši un radoši speciālisti kultūras namos un bibliotēkās;

Pietiekošs kultūras iestāžu tīkls;

Aktīvas sabiedriskās organizācijas spēj nodrošināt papildus finansējuma piesaisti;

Amatu māja attīstās kā novada lietišķās tautas mākslas centrs;

Augsti sasniegumi tautas mākslas kolektīviem;

Laba sadarbība ar izglītības iestādēm gan pilsētā, gan pagastos

Pietiekoši atraktīvs, kvalitatīvs un radošs muzeja piedāvājums;

Laba sadarbība starp novada kultūras iestādēm;

Kultūras iestāžu materiāltehniskās bāzes;

Nemotivējošs atalgojums kultūras darbiniekiem;

Lauku ierobežotas iespējas iedzīvotājiem apmeklēt pasākumus novada centrā;

Ierobežota kultūras iestāžu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

Iespējas Draudi

Amatu mājas kā Amatniecības centra darbības paplašināšana;

Brīvdabas estrādes restaurācija;

Iespējas piesaistīt ES un citu fondu līdzekļus;

Iedzīvotāju aktivitātes mazināšanās;

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās;

Iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās;


Kultūras un izklaides pasākumu kvalitāti un pieejamību apmierinoši novērtējuši 104 jeb 23,1% respondentu, drīzāk apmierinoši – 197 jeb 43,8%, drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 101 jeb 22,4% aptaujas dalībnieku, bet neapmierinošu – 30 jeb 6,7%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 69,7%.

7.3. SPORTS Sporta jomu organizē, vada un koordinē Kultūras un sporta pārvalde, kuras speciālists strādā ciešā sadarbībā ar novada un valsts sporta klubiem un biedrībām.

70 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,

kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 71 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam


30

Sporta bāzes Dobeles novadā: 14 sporta zāles; stadions (400 m); sporta laukumi; šautuve; peldbaseins; 2 svarcelšanas zāles; mototrase (privātā); kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais

segums‐basketbols, handbols, teniss); skeitparks; hokeja laukums.

Sporta bāžu skaits novadā ir pietiekams, taču nepieciešama infrastruktūras uzlabošana, un kā viena no primārajām vajadzībām ir Dobeles sporta centra stadiona kompleksa rekonstrukcija.

22.tabula. Sporta organizāciju skaits Dobeles novadā72

Organizatoriskās formas Organizāciju skaits

2010.g.oktobrī 2012.g.oktobrī

Sporta organizācijas:

valsts un pašvaldību iestādes, tai skaitā aģentūras

3 2

biedrības un nodibinājumi 12 16

Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes (sporta skolas) un sporta klubi

1 1

Dobeles novadā darbojas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde Dobeles Sporta skola, kurā 2012.gadā audzēkņi darbojās astoņās izglītības programmās: basketbolā, handbolā, šaušanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, vieglatlētikā un galda tenisā.

23.tabula. Sporta skolas audzēkņu skaits 2007.‐2012.gadā73

2007./08.

2008./09.

2009./10.

2010./11.

2011./12.

2012./13.

Audzēkņu skaits

886 867 516 492 448 418

Dobelē sporta dzīvē ir iespējas piedalīties arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Novadā ir pasākumi, kurus organizē sporta biedrības ‐ sacensības šaušanā un Zemgales rudens sporta svētki. Novada sportistiem ir vērā ņemami sasniegumi gan vietējā līmeņa, gan starptautiskajās sacensībās tādos sporta veidos kā



handbols, armvrestlings, pauerliftings, karatē, dambrete, šaušana, riteņbraukšana, svarcelšana un triatlons74.

NOVĒRTĒJUMS



Sporta bāžu pieejamība;

Laba sadarbība ar sporta biedrībām;

Laba sadarbība ar Sporta akadēmiju, LOK, sporta veterāniem, tautas sporta asociāciju;

Nodrošinātas talantīgo sportistu izaugsmes iespējas;

Dobeles sporta hallē tiek rīkotas Eiropas čempionāta spēles handbolā un Latvijas čempionāta sacensības;

Nolietojusies sporta infrastruktūra un inventārs;

Nolietojies sporta inventārs;

Nepietiekoša aktīva dzīvesveida popularizēšana;

Nepietiekams finansējums lauku sporta centru attīstībai;

Iespējas Draudi

Uzlabot sporta bāžu infrastruktūru;

Izveidot olimpisko sporta veidu centru;

Izveidot un attīstīt slēpošanas trasi, skriešanas un pastaigu takas Ķestermežā;

Popularizēt sporta un brīvā laika aktivitātes, izmantojot sociālos tīklus;

Sadarboties ar bruņotajiem spēkiem un nevalstiskajām organizācijām;

Palielināt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām;

Mazkustīgs dzīvesveids;

Nepietiekams finansējums sporta infrastruktūras attīstībai;


97 jeb 21,6% respondentu atzīmējuši, ka ar sporta pasākumu kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā ir apmierināti, bet 182 jeb 40,4% ‐ drīzāk apmierināti. Par drīzāk neapmierinošiem tos vērtē 65 jeb 14,4%, bet neapmierinošiem – 19 jeb 4,2% aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,9%.


2011. – 2014.gadam.” 75 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,

kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 76 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam


31

7.4. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN VESELĪBAS

APRŪPE 7.4.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN PALĪDZĪBA Dobeles novadā sociālos pakalpojumus nodrošina Dobeles novada Sociālais dienests, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus Dobeles novada pašvaldības iedzīvotājiem, nodrošina pašvaldību funkciju izpildi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā Dobeles novada administratīvajā teritorijā. Dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi, aprūpes mājās birojs. Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs nodaļām: Atbalsta centrs ģimenēm; dienas centrs „Solis” ‐ personām ar garīga

rakstura traucējumiem; dienas centrs „Stariņš” ‐ pirmspensijas un

pensijas vecuma cilvēkiem. Atbalsta centrā ģimenēm tiek nodrošināta sociālā un psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām un ģimenēm, veicinot viņu sociālās un psiholoģiskās stabilitātes atgūšanu. Centrā tiek nodrošināti sociālās rehabiltiācijas pakalpojumi ar izmitināšanu bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, personām nonākušām krīzes situācijās, ģimenēm un/vai bērniem ar nepietiekamām pašaprūpes un sociālajām prasmēm. No 2011.gada ir iekļauta ģimeņu izglītošana 3 tematiskajās grupās.

Dienas centrs „Solis” nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, neapmeklē speciālās izglītības iestādes un nav nodarbinātas algotā darbā. Dienas centrā tiek nodrošinātas radošās nodarbības, notiek pašaprūpes un saskarsmes iemaņu apguve, veicināta intelektuālo spēju saglabāšana un kultūras pasākumu apmeklēšana.

Dienas centrs „Stariņš” sniedz sociālos pakalpojumus Dobeles novada administratīvajā teritorijā deklarētiem pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Dienas centrs nodrošina iespēju integrēties sabiedrībā, mazināt sociālo izolāciju un vientulības sajūtu, iesaistoties sev interesējošās nodarbībās, pašizglītojoties, saturīgi pavadot laiku un savstarpēji komunicējot.

24.tabula. Sociālo pakalpojumu centra klientu skaits 2009.‐2012.gads77

Gads Klientu skaits dienas centrā „Stariņš”

Klientu skaits dienas centrā „Solis”

Klientu skaits Atbalsta centrā ģimenēm

2009. 138 8 85 2010. 159 11 113 2011. 250 12 141 2012 (līdz 1.novembrim)

248 13 149

Sociālo pakalpojumu centra visu trīs nodaļu klientu skaits laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam ir ar pieaugošu tendenci.

Dobeles novada sociālajā dienestā 2012.gadā sniegtas konsultācijas 5382 personām, sociālo palīdzību saņēma 3858 personas (16,18% no novada iedzīvotāju kopskaita), tai skaitā: bērni – 1380 personas; pilngadīgās personas – 2478, no kurām 846 pensionāri, 1182 darbaspējas vecuma nestrādājošie un 450 darbaspējas vecuma strādājošie iedzīvotāji.

No sociālās palīdzības saņēmēju skaita 2457 personas ir trūcīgas un 740 – maznodrošinātas. 125 personas, kurām tika sniegta sociālā palīdzība, pašvaldībā veica algotus pagaidu sabiedriskos darbus.78

25.tabula. Pabalstos izmaksātie līdzekļi, LVL 79 Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g.

GMI līmeņa nodrošināšanai 258 356 266 866 237 152

Dzīvokļu pabalsts 166 535 135 672 126 175

Skolēnu ēdināšanai 64 834 52 585 52 710

Vecāku līdzdalības maksājumu segšanai PII

21 500 17 611 17 714

Veselības pabalsts 37 081 15 055 16 823

Izglītībai un audzināšanai 25 880 19 780 17 900

Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsts audžuģimenēm

22 177 24 378 30 531

Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

9 747 11 706 12 782

Ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu

16 985 9 500 10 050

Veselības uzlabošanai politiski represētai personai

3 760 3 400 3 500

Citi pasākumi 2 884 ‐ ‐

KOPĀ 629 739 556 553 525 337

77 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada

pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 78 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada

pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 79 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats

32

2012.gadā pabalstos izmaksāts par 5,61% līdzekļu mazāk nekā 2011.gadā un par 16,58% mazāk nekā 2010.gadā80.

26.tabula. Sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits 81

Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g.GMI līmeņa nodrošināšanai 1547 1433 1338

Dzīvokļu pabalsts 3814 3340 2931

Skolēnu ēdināšanai 924 641 609

Vecāku līdzdalības maksājuma segšanai PII

296 222 204

Veselības pabalsts 1142 719 601

Izglītībai un audzināšanai 1277 987 879

Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsts audžuģimenēm

72 70 80

Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

176 208 136

Ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu

629 190 200

Veselības uzlabošanai politiski represētai personai

188 170 175

Citi pasākumi 10 ‐ ‐

KOPĀ 10 075 7 980 7 153

2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 827 ir samazinājies sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Pavisam nedaudz ir palielinājies pabalsta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsta audžuģimenēm (par 10), pabalsta ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu (par 10) un pabalsta veselības uzlabošanai politiski represētai personai (par 5) saņēmēju skaits, savukārt pārējo pabalstu veidu saņēmēju skaits ir samazinājies82.


SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS83 Stiprā puses Vājās puses

Infrastruktūra un materiāltehniskā bāze sociālo pakalpojumu sniegšanai;

Pašvaldības struktūrvienību sadarbība sociālajos jautājumos;

Pietiekams darbinieku skaits un kapacitāte

Nemotivēto iedzīvotāju skaita palielināšanās;

Informācijas un komunikācijas trūkums starp institūcijām;

Zems sociālā darba prestižs;

Nepietiekama infrastruktūra personām ar īpašām vajadzībām;

Trūkst ilgstošas sociālās

80 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada

pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 81 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats


83 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo

jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus


sabiedriskās kārtības nodrošināšanai;

Preventīvs darbs ar bērniem skolās drošības jomā;

aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieaugušām personām;

Trūkst mobilās aprūpes mājās brigādes;

Nav sociālo gultu pakalpojuma;

Audžuģimeņu trūkums;

Videonovērošanas kameras nav pietiekamā daudzumā;

Iespējas Draudi

ES fondu un citu finanšu instrumentu piesaiste;

Alternatīvo sociālo aprūpes pakalpojumu izveide ‐ specializētas darbnīcas izveide, nodarbinot klientus, kas dzīvo grupu dzīvokļos;

Pakalpojumu izveide riska grupu jauniešiem

Sabiedrības novecošanās; Aug jauna sociālā riska grupu paaudze;;

Atkarības; Deinstitucionālisms;


55 jeb 12,2% respondentu apmierinoši vērtē sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, 131 jeb 29,1% ‐ drīzāk apmierinoši, 70 jeb 15,6% ‐ drīzāk neapmierinoši, bet 38 jeb 8,4% ‐ neapmierinoši. Trešdaļai respondentu šajā jautājumā nebija viedokļa. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,3%

7.4.3. VESELĪBAS APRŪPE

Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Slimnīcā vidējais strādājošo skaits ‐230. Slimnīca sniedz stacionāro neatliekamo medicīnisko palīdzību, sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļā, sekundāro ambulatoro medicīnisko palīdzību, ārstēšanu dienas stacionāros, kas izveidoti pie ambulatorās un stacionārās daļas un maksas medicīniskos pakalpojumus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai diennakts stacionārā atvērtas 85 gultas deviņos profilos (terapijas, neiroloģijas, ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas, dzemdniecības, pediatrijas, infekcijas, reanimācijas), tai skaitā darbojas dienas stacionārs visās minētajās nodaļās. 2002. gadā izveidota hemodialīzes nodaļa (5 gultas).



33

Slimnīcas ambulatorajā daļā darbojas speciālisti – ķirurgs, traumatologs ortopēds, ginekologs, dermatovenerologs, onkologs, oftalmologs, otolaringologs, radiologs diagnosts, ftiziopulmonologs, kardiologs, rehabilitologs, fizioterapeits, ergoterapeits, nefrologs, ārsts laborants, ultrasonogrāfists, neirologs, endoskopists.

SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem85.Kā vienu no „vispopulārākajām” slimnīcas nodaļām var minēt dzemdību nodaļu, kur pakalpojumus izvēlas saņemt ne tikai novada jaunās māmiņas, bet arī ļoti daudzas pacientes no citiem novadiem un Rīgas. Kā priekšnosacījums kvalitatīvu un drošu medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem ir modernu un jaunu diagnostisko un ārstniecisko tehnoloģiju ieviešana, esošo modernizācija un darba vides sakārtošana, kas arī ir Dobeles slimnīcas nākotnes plāni86.

Bez Dobeles slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro medicīnisko palīdzību novadā nodrošina Krimūnu pagasta feldšeru punkts, Naudītes pagasta Apguldes feldšeru punkts, Naudītes pagasta feldšeru punkts, Penkules feldšeru punkts, SIA "Bēnes doktorāts", ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta prakses vietas.

Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un viena Annenieku pagastā.


SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS87 Stiprā puses Vājās puses

Novadā darbojas SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”;

Pieejama pamata infrastruktūra un materiāltehniskā bāze;

Laba starpinstitucionālā sadarbība pašvaldības ietvaros;

Labs veselības veicināšanas darbs ar jauniešiem;

Iedzīvotāju sociālā apātija, nevērīga attieksme pret veselību;

Finansējuma trūkums;

Trūkst visaptverošas programmas darbam ar visām mērķgrupām par veselības aprūpes pakalpojumu un veselības veicināšanas jautājumiem;

Līderu trūkums darbam ar mērķgrupām pagastos;

Aprūpes gultu trūkums cilvēkiem gados, aprūpētāju trūkums;



87 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo

jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus

Iespējas Draudi

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veselības veicināšanas jomā;

Satiksmes uzlabošana, traumatisma risku mazināšana, vides pieejamības uzlabošana;

Jauno speciālistu piesaistīšana, nodrošinot ar dzīvojamo fondu;

Atbalsta grupu organizēšana atkarīgajiem, līdzatkarīgajiem u.c. mērķu grupām;

Veselības veicināšanas infrastruktūras attīstīšana ‐ sporta laukumu, āra trenažieru izveide, pagalmu sakārtošana;

Sabiedrības informēšanas kampaņu organizēšana;

Fondu līdzekļu piesaiste veselības veicināšanai;

Sabiedrības novecošanās,

Nabadzīgo un sociālajam riskam pakļauto paaudžu veidošanās;

Pieaugošs sociālā dienesta klientu skaits ar dziļām sociālām problēmām;

Legālās narkotikas;


Lielāka iedzīvotāju neapmierinātība izpaužas attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Apmierinoši to vērtē tikai 27 jeb 6% respondentu, drīzāk apmierinoši – 156 jeb 34,7%, drīzāk neapmierinoši – 138 jeb 30,7%, neapmierinoši – 74 jeb 16,4%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 49,9%

7.5. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN TIESĪBU AIZSARDZĪBA

7.5.1. TIESĪBU AIZSARDZĪBA

Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi ir aizstāvēt bērna un aizgādnībā esošas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. 2012.gadā bāriņtiesā ierosināta 101 lietas. 31.12.2012. Dobeles novada lietvedībā atradās 702 lietas. 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaudzis to personu skaits, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības pār bērniem, kā arī to personu skaits, par kuriem bāriņtiesa lēmusi sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu. Galvenais iemesls aprūpes tiesību atņemšanai un aizgādības tiesību atņemšanai ir



34

bijis vecāku pārmērīga alkohola lietošana, kā arī vardarbība pret bērnu.

2012.gadā vairāk kā 3 reizes ir pieaudzis to bērnu skaits, kuri ir atgriezušies savā bioloģiskajā ģimenē.89.

7.5.2. SABIEDRISKĀ DROŠĪBA

Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles novada Pašvaldības policija.

Dobeles novada Pašvaldības policijas pārraudzībā ir Dobeles novada administratīvā teritorija, Valsts policijas Dobeles iecirkņa pārraudzībā ir bijušā Dobeles rajona (tagad Dobeles novads, Auces novads, Tērvetes novads) teritorija.

2010.gada nogalē, piesaistot ES līdzekļus, Dobeles pilsētā tika uzstādītas 11 novērošanas kameras90. Pilsētā tiek veikta video novērošana, kas atvieglo pašvaldības policijas darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un palīdz identificēt likumpārkāpējus.



2011. – 2014.gadam”, 82.lpp

2012.gadā Pašvaldības policijā strādāja 14 darbinieki. 2012.gadā organizēti regulāri Dobeles novada pašvaldības mācību iestāžu apmeklējumi, lai informētu skolu jauniešus par pašvaldības policijas darbu91.

Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas Dobeles iecirknī sastādīto administratīvo protokolu skaits laika periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam ir samazinājies par 1024 protokoliem. Arī 2010.gadā tika vērojams sastādīto protokolu skaita kritums (par 278), taču 2011.gadā tas ir palielinājies par Septiņu gadu laikā notikuši 1 897 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 513 un gājuši bojā 38 cilvēki. Noziedzīgo nodarījumu skaits strauji pieaudzis 2011.gadā ‐ palielinājies uz pusi.



Apmierinošu vērtējumu par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Dobeles novadā snieguši vien 32 jeb 7,1% aptaujāto, drīzāk apmierinošu – 219 jeb 48,5%, drīzāk neapmierinošu – 91 jeb 20,2%, neapmierinošu – 46 jeb 10,2%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 67,2%.




35

15.attēls. Pakalpojumu pieejamība novada apdzīvotajās vietās.

36

8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA

8.1. ATTĪSTĪBAS INDEKSS Latvijā teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto teritorijas attīstības indeksu, kas ir vispārināts rādītājs. Indeksa aprēķināšanā tiek izmantoti viena gada sākotnējie dati, taču attīstības temps netiek vērtēts. Lai redzētu attīstības līmeņa izmaiņas, tiek rēķināts teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss.

27.tabula. Dobeles novada teritorijas attīstības indekss93

Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs.

8.2. NODARBINĀTĪBA

Būtisks novada teritorijas attīstības rādītājs ir iedzīvotāju nodarbinātība. Kopš 31.01.2011.bezdarbnieku skaits samazinājies no 2166 līdz 1420 30.04.2013. (16.attēls94)

Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% 30.04.2013. (17.attēls95)

93 Valsts reģionālās attīstības aģentūras dati, V – vērtība, R ‐ rangs

94 Nodarbinātības valsts aģentūras dati

95 Nodarbinātības valsts aģentūras dati

NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI96

Aptaujā zems vērtējums sniegts attiecībā uz nodarbinātību un darbavietu pieejamību. Tikai 9,1% respondentu to novērtēja apmierinoši un 26,2% drīzāk apmierinoši, bet 23,6% ‐ drīzāk neapmierinoši un 29,1% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 40,2%

8.3. UZŅĒMĒJDARBĪBA

2013.gada augusta sākumā novada teritorijā reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts.

Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā97).

Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi)98.

96Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes

ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti. 97 Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms Latvijas novadu

griezumā, Lursoft statistika, 02.08.2013. 98 Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita

2012. gadā, Lursoft statistika, 02.08.2013.

2166

1812

1460

1420

0 500 1000 1500 2000 2500

31.01.2011.

31.01.2012.

31.01.2013.

30.04.2013.

16.attēls. bezdarbnieku skaits

13,4

11,3

10,4

10,1

0 5 10 15

31.01.2011.

31.01.2012.

31.01.2013.

30.04.2013.

17.attēls. bezdarba līmenis (%)

Teritorijas attīstības līmeņa indekss

pēc 2009.g. datiem

pēc 2010.g. datiem

pēc 2011.g. datiem

V R V R V R

0,042 44 0,119 37 0,058 39

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss

pēc 2009.g. datiem, salīdz. ar

2008.g.

pēc 2010.g. datiem, salīdz. ar 2009.g.

pēc 2011.gada datiem, salīdz. ar 2010.g.

V R V R V R

‐1,225 58 0,264 39 0,184 38

37

28.tabula. Uzņēmumu Reģistra reģistros reģistrēto subjektu skaits 02.08.2013.99

2012.gadā lielākais apgrozījums bijis uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās (29.tabula). Piecpadsmit uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011.gadā no divdesmit atrodas Dobeles pilsētā, trīs – Jaunbērzes pagastā, un pa vienam Krimūnu un Bērzes pagastā. Vislielākais uzņēmumu skaits jau vēsturiski ir Dobelē, savukārt vismazākais – Dobeles un Zebrenes pagastā.

Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā.

Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūra. Novada uzņēmējdarbības vide ir cieši saistīta ar Zemgales reģiona uzņēmējdarbības vidi kopumā. Neskatoties uz dažādām negatīvām tendencēm (iedzīvotāju skaita dabiskās kustības un migrācijas negatīvais saldo, darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, IKP samazināšanās uz vienu iedzīvotāju, sabiedrības novecošanās u.c.), uzņēmējdarbības vide ir atbilstoša ilgtspējīgai sociālekonomiskajai attīstībai100.

99 Subjektu reģistrācijas dinamika Uzņēmumu Reģistra reģistros

sadalījumā pa to tiesiskajām formām, Lursoft Statistika, 02.08.2013. 100 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības

programma 2011. – 2014.gadam.”, 84.lpp

29.tabula. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu101

Uzņēmums Apgrozījums (LVL)

pret 2011.g.

1 AS „Dobeles dzirnavnieks”

62,2 milj. 10%

2 SIA „ELAGRO” 41,0 milj. ‐17%

3 AS „CORDOBA” 25,1 milj. nav datu

4 SIA „EAST METAL” 24,5 milj. 25%

5 SIA „AGROLATS” 20,9 milj. ‐57%

6 SIA „ASTARTE‐NAFTA”

20,7 milj. 20%

7 SIA „GAĻAS PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMS NĀKOTNE”

14,4 milj. 32%

8 SIA „TENACHEM” 13,9 milj. 9%

9 SIA „MĀRKSMENS” 10,8 milj. 19%

10 Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Agrario”

9,8 milj. 7,39 reizes

11 SIA „TENAPORS” 7,5 milj. 6%

12 SIA „E WOOD” 5,4 milj. 42%

13 SIA „Baltic Breeders” 5,4 milj. 5%

14 SIA „LŪCIJA” 4,2 milj. 9%

15 SIA „Biolak Baltic” 3,6 milj. 2,39 reizes

16 SIA „Agrofirma Zelta Druva”

3,5 milj. 17%

17 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobele Agra S.I.A.”

3,0 milj. 13%

18 SIA „Latvi Dan Agro” 2,9 milj. 4%

19 Firma SIA „ZIEDI JP” 2,7 milj. 48%

20 SIA „Dobeles enerģija”

2,5 milj. 2%

Perspektīvākās nozares un eksportspējīgākie novada uzņēmumi:

ķīmiskā ražošana (SIA „TENACHEM”, SIA „TENAPORS”, A/S Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība”, SIA „B C Trade Ltd.”); metālapstrāde un mašīnbūve (SIA „EAST METAL”, SIA „Sanders Abrasives”); apģērbu ražošana (SIA „NYBO Dobele”); lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana (AS „Dobeles Dzirnavnieks”, SIA „AGROLATS”, SIA "JP Ziedi", SIA „Dobele Agra S.I.A.”, kooperatīvā sabiedrība „Auru grauds”, z/s „Lielvildavas”, SIA „ELAGRO”); augkopība un lopkopība (SIA „Latvi Dan Agro”, „Baltic Breeders”, SIA „Lauku Agro”); mežizstrāde un kokapstrāde (SIA „E WOOD”);

101 Lursoft statistikas dati, 02.08.2013.

Uzņēmējdarbības forma Skaits

nodibinājums 1

biedrība 123

pilnsabiedrība 1

akciju sabiedrība 6

filiāle 7

individuālais komersants 221

sabiedrība ar ierobežotu atbildību 517

draudze 14

sabiedriskā organizācija 2

individuālais uzņēmums 63

kooperatīvā sabiedrība 13

zemnieku saimniecība 552

paju sabiedrība 1

38

tirdzniecība un pakalpojumi (SIA „ELAGRO”, SIA „Mārksmens”, Dobeles rajona patērētāju biedrība, SIA „Lūcija”, SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”)102.

8.4. NOZARU RAKSTUROJUMS

8.4.1. PAKALPOJUMI

Vislielākais reģistrēto uzņēmumu skaits ir pakalpojumu sniegšanas nozarē, no tiem lielākā daļa reģistrēti Dobeles pilsētā. Pakalpojumu nozarē ir ne tikai lielākais reģistrēto uzņēmumu skaits, bet arī vislielākais nodarbināto īpatsvars salīdzinājumā ar pārējām nozarēm.

No kopējā uzņēmumu skaita, kas sniedz pakalpojumus, 140 uzņēmumi jeb 40% piedāvā skaistumkopšanas un ar veselību saistītus pakalpojumus, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumus, foto, arhitektūras un projektēšanas pakalpojumus un citur neklasificētus pakalpojumus.

29 % uzņēmumu darbība saistīta ar dažāda veida preču mazumtirdzniecību, 7% uzņēmumu no kopējā uzņēmumu skaita nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, 6% sastāda uzņēmumi, kas piedāvā ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumus un pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem un to pārvaldīšanu, uzņēmumi, kas nodarbojas ar automobiļu apkopi un remontu sastāda 5% no kopējā pakalpojumu sniedzēja skaita103.


Mazumtirdzniecības pakalpojumi pēc aptaujāto iedzīvotāju domām lielākoties ir gan kvalitatīvi, gan pieejami. 106 (23,6%) tos vērtē apmierinoši, 237 (52,7%) – drīzāk apmierinoši, 62 (13,8%) – drīzāk neapmierinoši, bet 22 (4,9%) – neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 80,1%.

88 jeb 19,6% aptaujas dalībnieku sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus Dobeles novadā vērtē apmierinoši, bet 168 jeb 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 89 jeb 19,8% snieguši drīzāk

102 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības

programma 2011. – 2014.gadam.”, 86.lpp 103 Valsts ieņēmumu dienesta dati



neapmierinošu vērtējumu, bet 35 jeb 7,8% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 67,4%.

Vērtējums par sadzīves pakalpojumu (frizētava un tml. pakalpojumi) galvenokārt ir apmierinošs (39,8%) vai drīzāk apmierinošs (45,8%). Tikai 5,1% respondentu to novērtējuši drīzāk neapmierinoši, bet tikai 2% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 90,2%.

133 (29,6%) aptaujas dalībnieku pasta pakalpojumus vērtē apmierinoši, bet 179 jeb 39,8% ‐ drīzāk apmierinoši, savukārt 68 jeb 15,1% ‐ drīzāk neapmierinoši un 28 jeb 6,2% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,5%.

Galvenokārt pozitīvi novērtēti banku pakalpojumi. Kā apmierinošus tos atzīmējuši 219 (48,7%) aptaujāto, drīzāk apmierinošus ‐ 174 (38,7%), drīzāk neapmierinošus – 22 (4,9%), bet neapmierinošus ‐ 8 (1,8%) aptaujātie. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,8%.

Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē dažādi– 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 62,5%

8.4.2. LAUKSAIMNIECĪBA

Novadā, tāpat kā citviet Zemgalē, ir salīdzinošas priekšrocības lauksaimniecībā ‐ vairāk kā puse no novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Dobeles novada teritorijā ir augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir nozīmīgs faktors lauksaimniecības nozares attīstībā.

Zemgales lauksaimnieki ir aktīvi Eiropas Savienības finansējuma piesaistītāji. 2010.gadā Zemgalē lauksaimniecībā veiktas 22 miljonu latu lielas investīcijas. Dobeles novadā lauksaimniecības nozarē darbojas 21% uzņēmumu no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem.

No visiem ar lauksaimniecību saistītiem uzņēmumiem visvairāk pārstāvētas jauktās saimniecības ‐ 68 jeb 46%, kurās nodarbojas gan ar augkopību, gan lopkopību, piemēram, SIA „Agrofirma Zelta druva”, SIA „Penkule”, SIA „AGRO‐KAĶENIEKI”, SIA „Ziedi JP”.

39

52 saimniecībās jeb 35% pamatdarbība ir graudkopība, kas ir otrs populārākais lauksaimniecības pamatdarbības veids, piemēram, SIA „Dobele Agra”., SIA „, SIA Lauku Agro”, SIA „Joži”, SIA „ELACO”, ZS „Lazdiņi”, KS „AURU GRAUDS”, liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienību. Eksportspējīgākie uzņēmumi cūkkopībā un dzīvnieku atražošanā ir SIA „Latvia Dan Agro”, SIA „Baltic Breeder”. Graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā ‐ SIA „Lauku Agro”, SIA „ELACO”, SIA „Dobele Agra”, SIA „AGROLATS”, SIA „Domnieki”.

Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi ir ģeogrāfiski koncentrēti novada teritorijā, kur ir augstvērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes – Krimūnu, Auru, Penkules, Bērzes un Jaunbērzes pagastā. Atsevišķas zemnieku saimniecības nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu (ZS „Čiekuri”, ZS „Dārzi”, ZS „Dārzniecība”), piena lopkopību (SIA „Jurģi G J”, SIA „Ziedi‐2”, SIA „Kalna oši”), cūkkopību (SIA „Latvi Dan Agro”, SIA „Baltic Breeders”), ar putnkopību (ZS „Laukgaļi”).

Aktuāla tendence ir bioloģiski ražoto produktu izmantošana sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Dobeles novadā ir 7 zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Nozīmīga loma augļkopības nozares attīstībā ir Latvijas Valsts Augļkopības institūtam Dobelē, kas ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijas augļkopības nozarē. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem.

Dobeles novada lauksaimniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar efektīvu zemes platību izmantošanu, radot pievienoto vērtību. Lai efektīvāk izmantotu resursus, iegādātos jaunāko tehniku, meklētu jaunus risinājumus savai saimnieciskajai darbībai, uzņēmēji plaši izmanto Eiropas Savienības piedāvātās atbalsta programmas. Zemgalē vispopulārākā ir lauku saimniecību modernizācijas programma. Zemgales reģionā 2011.gadā šajā programmā tika iesniegti 215 projekti par kopējo summu 35,1 milj. latu. Vienlaicīgi ir jāattīsta ar lauksaimniecību nesaistīti uzņēmumi tajos lauku apvidos, kuros citas ekonomiskās darbības veidi būtu efektīvāki105.


programma 2011. – 2014.gadam.”, 90‐93.lpp

8.4.3. RAŽOŠANA

Rūpnieciskā ražošana ir koncentrēta Dobeles pilsētā. Vēsturiski Dobelē veidojušās vairākas rūpnieciskās zonas, kurās joprojām notiek saimnieciskā darbība un atrodas lielākie novada uzņēmumi – AS „Dobeles dzirnavnieks”, SIA „TENAX”, AS „Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība””, SIA „Baltic Candles Ltd”. Diemžēl šo teritoriju iespējas ir praktiski izsmeltas. Pēc neatkarības atgūšanas radušās jaunas industriālās zonas. Viena no tām ir bijušās PSRS karaspēka teritorijas, ko agrāk pazina kā Dobeli‐1. Tur savu mājvietu raduši vairāki nelieli uzņēmumi, kā arī ir pieejama brīva industriālā zona 72 257 m2 platībā. Pilsētā ir vēl viena brīva industriālās ražošanas teritorijas zona 52 083 m2 platībā, kā arī Auru pagasta Gardenē ir pieejamas brīvas ražošanas teritorijas ar kopējo platību 17,32 ha. Visas minētās teritorijas ir novada pašvaldības īpašumā.

Šobrīd valdošās tendences rūpnieciskajā ražošanā ir inovāciju ieviešana un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana, kas ražošanas nozarē izpaužas kā tādu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, kas samazina ietekmi uz vidi. Šīs tendences novērojamas gan attiecībā uz ražošanas procesu, gan arī gala produktu.

Pasaulē arvien pieaug interese par atjaunojamajiem energoresursiem, ko ir ietekmējis pieprasījums pēc enerģijas, fosilā kurināmā krājumu sarukšana, vides piesārņojums un klimata pārmaiņas. Novada teritorijā darbojas divas biogāzes ražotnes – SIA „Bio Auri” Auru pagasta Ķirpēnos un SIA „Bio Ziedi” Dobeles pagasta Aizstrautniekos, kuru pamatdarbības veids ir elektrības ražošana. Uzņēmumos tiek domāts, kā lietderīgi izmantot ražošanas procesā iegūto siltumu.

Ražošanas uzņēmumi pārstāv dažādus sektorus – sākot ar pārtikas ražošanu un beidzot ar tekstilrūpniecību.

Kā vienus no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Dobeles novadā var minēt:

SIA „Tenax”

Lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu un siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs. Vietējā tirgū pieprasījuma kritums ir lielāks nekā ārvalstīs, tāpēc SIA „Tenax” izmanto eksporta iespējas. Kompānijai ir divi meitas uzņēmumi: SIA

40

„Tenapors”, kas ražo siltumizolācijas materiālus, kā arī SIA „Tenachem”, kas nodarbojas ar būvķīmijas ražošanu. SIA „Tenachem” eksportē 95% no visa saražotā. 50% ražojumu tiek eksportēti uz NVS valstīm – Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Polijai tiek apmēram 15% produkcijas, bet pārējais eksports nonāk Eiropas valstīs, kā arī Meksikā, Arābu Emirātos, Šrilankā, Irānā, Korejā un citur. SIA „Tenapors” apmēram 55% saražotās produkcijas realizē Latvijas tirgū, vēl 25% ‐ Lietuvā un Igaunijā, bet pārējo eksportē uz Krieviju un citām valstīm.

A/S „Ķīmiskā rūpnīca Spodrība”

Viens no Latvijā lielākajiem sadzīves ķīmijas ražotājiem, kura pirmsākumi meklējami 1921.gadā. 1960.gadā fabrikas ražotnes tika pārvietotas uz Dobeli, kur veco dzirnavu teritorijā tika uzceltas jaunas rūpnīcas ražotnes un administrācijas telpas. Kopš 2006.gada rūpnīcas īpašnieki ir Islandes investori. Uzņēmumā ir ieviesta Vides Pārvaldības sistēma atbilstoši ISO 14001‐2004 standartam, Kvalitātes vadības sistēma atbilstoši ISO 9001‐2008 standartam.

A/S „Dobeles dzirnavnieks”

1976.gadā tika atklāts Dobeles dzirnavnieks, kas sākotnēji saukts par Jelgavas labības kombinātu. Gadu gaitā tas ir attīstījies un izveidojies kā nozīmīgākais graudaugu pārstrādes uzņēmums Dobeles novadā, lielākais Latvijā un viens no vadošajiem uzņēmumiem Baltijā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir labības produktu pārstrāde, visu veidu miltu un miltu maisījumu ražošana, mannas, putraimu, grūbu, pārtikas kliju ražošana, dzīvnieku barības ražošana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un piegādes serviss, labības produktu glabāšana. Uzņēmums 2011.gadā ir apgrozījis 56,8 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk nekā 2010.gadā un par 96 % vairāk nekā 2008.gadā. Kopš 2008.gada „Dobeles dzirnavnieks” kļūst par starptautiska pārtikas koncerna partneri, kurā ietilpst Vācijas lielākās dzirnavas „Saalemühle Alsleben GmbH” un Igaunijas lielākās dzirnavas „Tartu Veskikam”, kam pieder 80% uzņēmuma akciju. Apvienošanās deva iespēju modernizēt ražošanas iekārtas un attīstīt tehnoloģiskos procesus, paverot jaunas iespējas savstarpējai sadarbībai un darbinieku apmācībai.

SIA „Baltic Candles Ltd.”

Uzņēmums ir lielākais sveču ražotājs Baltijā, un viens no lielākajiem Eiropā. 2009. gadā SIA „Baltic

Candles Ltd.” piedalījās Eksporta un Inovācijas Balvas konkursā par eksportspējīgāko uzņēmumu, kur lielo un vidējo uzņēmumu grupā ieguva 3.vietu kā eksportspējīgākais uzņēmums Latvijā. 99 % savas produkcijas uzņēmums eksportē, pamattirgus ir Skandināvijas valstis. Sveces ir kvalitatīvas, ieguvušas Eiropas kvalitātes zīmi RAL, kuru piešķir Eirpopas Kvalitātes Asociācija, uzņēmumā ražotās stearīna sveces ieguvušas Skandināvijā tik populāro, videi draudzīgo produktu EKO SWAN zīmi106.

8.4.4. TŪRISMS

Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas, dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi.

Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus produktus/pakalpojumus, jeb tā saucamās paketes gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, jo tūrisma vietas novadā pārsvarā ir pārāk mazas, lai tās būtu vienīgais tūristu gala mērķis. Šādas paketes varētu veidot, sadarbojoties gan ar vietējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar ārvalstu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, Dobeles, Auces un Tērvetes novados varētu izveidot kopīgu tūrisma piedāvājumu, iekļaujot tajā apskates objektus katrā no novadiem, kā arī iekļaujot šo piedāvājumu kopējā Latvijas apceļošanas piedāvājumā vai Latvijas ‐ Lietuvas apceļošanas piedāvājumā. Ņemot vērā novadu tuvo novietojumu pie Lietuvas, būtu iespējams izveidot kopīgus velotūrisma maršrutus, kur daļa laika tiek pavadīta Latvijā un daļa Lietuvā u.tml.

Dobeles novadu var raksturot kā ļoti perspektīvu teritoriju komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanai, dabas, kultūras un rekreatīvajam tūrismam, kā arī šā brīža aktualitātei – ekotūrismam.

Tūrismam nozīmīgas teritorijas:

Dobeles pilsēta un tuvākā apkārtne –P.Upīša piemiņas muzejs un dārzs, iedzīvotāju daiļdārzi un stādaudzētavas, sveču ražotne;


programma 2011. – 2014.gadam.”, 93‐94.lpp

41

Bērze – K.Ulmaņa dzimtā puse („Pikšas”, Bērzes baznīca, kapi, skoliņa, ūdensdzirnavas un „Lejnieki”). aktīvā atpūta pie Zebrus ezera (makšķerēšana, laivošana, peldēšanās, pastaigu takas, velomaršruts, sporta laukumi „Niedrās”); vislielākais tūristu apmeklējums Dobelē ir maija beigās un jūnija sākumā, kad P.Upīša dārzā ir ceriņu ziedēšanas laiks; cauri Dobelei iet ārvalstu tūristiem ieteiktais un popularizētais Zemgales klasiskais maršruts Rīga – Bauska – Rundāles pils – Eleja – Vilce – Tērvete – Dobele – Jelgava – Valgunde – Rīga; Dobele ir pa ceļam arī tiem ceļotājiem, kas no Bauskas un Jelgavas puses dodas Kurzemes virzienā un otrādi; ārvalstu ceļotāji pa ceļam parasti apskata Dobeles pilsdrupas, kas tiek ieteiktas ārvalstīs izdotajos tūrisma ceļvežos par Baltijas valstīm107.

30.tabula. Apmeklētākie tūrisma objekti novadā108 Objekta nosaukums 2010.g 2011.g. 2012.g.

P.Upīša muzejs un dārzs (iesk.klasiskās mūzikas koncertu)

29700 30000 29500

Pokaiņu mežs 6 000 6 800 8 700

K. Ulmaņa muzejs "Pikšas"

6 200 4 520 5 646

Dobeles muzejs 5 286 7370 7 420

SIA "Baltic Candles Ltd." 3 230 2700 3 100

E.Tones orhidejas un eksotiskie dzīvnieki

1 980 1910 980

Štelmaheru akmeņu dārzs

1 260 1100 1 200

Klūgu ģimenes ainavu dārzs

1 100 1182 1 280

Z/S "Rūķīšu tējas" 1200 1000 800

Bauzes dārzs 200 420 660

Atpūtas komplekss "Eglieni"

‐ 420 1 500

Viesu māja "Dzirnaviņas" 420 570 1 029

Viesu māja "Eglāji" ‐ 1 200 1 250

Vācu biedrības nams ‐ ‐ 100

Viesu māja "Dabaicēni" ‐ ‐ 1 700

Beņķu dārzs ‐ ‐ 350

SIA "Mary's Delicate Line" izšūšanas darbnīca

‐ ‐ 150

Viesnīca "Dobele" ‐ ‐ 1 231

Atpūtas komplekss "Gaurats"

‐ ‐ 612

Dobeles TIC 2 500 3521 4 547


programma 2011. – 2014.gadam.”, 94‐95.lpp 108 Dobeles novada tūrisma informācijas centra dati


Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē dažādi – 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 62,5%

8.5. INVESTĪCIJAS Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.



42

30.tabula. Pašvaldības realizētie projekti110 Projekta nosaukums ES fonds Kopējais finansējums

Bērzes pag.ceļa Nr.27 Kreijas‐ceļš V1103 rekonstrukcija ELGF 75 903,00

Dobeles pagasta investīcijas ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošana ELGF 66 222,31

Tilta rekonstrukcija pār Bērzes upi Upeniekos, Bikstu pagasts ELFLA 89 981,55

Penkules pagasta kultūras nama vienkāršotā rekonstrukcija, 08‐06‐L32100‐000351 ELFLA 53 897,10

Rotaļu laukumu būvniecības sporta un atpūtas laukumu rekonstrukcija Naudītes pag.

ELFLA 58 000,00

Penkules pag. autoceļa Nr.41 Ķeturi‐Stūrīši rekonstrukcija ELGF 40 888,20

Jaunbērzes pag.ceļa Nr.57‐P98 rekonstrukcija ELGF 6 784,70

Atbalsts kora tradīciju turpinājumam DVĢ ELFLA

Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Dobeles 1.vidusskolā un Dobeles 2.vidusskolā

ERAF 196 784,00

Velotūrisma attīstība Dobeles pilsētas teritorijā ERAF 828 664,00

Vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcija ERAF 644 118,00

Izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana Dobeles novadā KPFI 1 953 633,87

Dobeles 1.vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem

ERAF 66 796,50

Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā ERAF 69 466,30

Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs (Amatu māja)

ERAF 136 275,73

Jaunbērzes pagasta sociālās mājas Ausmaņa ielā 16 rekonstrukcija siltumnoturības paaugstināšanai

ERAF 135 374,93

Bērzupes internātpamatskolas rekonstrukcija ERAF 97 383,00

Pirmsskolas izglītības iestādes „Spodrība” rekonstrukcija ERAF 936 312,13

Ceļa Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija ELFLA 1 151 330,00

Augsto virvju un lentošanas distances izveide DVĢ ELFLA 9 981,10

Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra telpu remonts ELFLA 10 082,64

Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā ERAF 50 412,00

Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā ERAF 703 565,00

Satiksmes drošības uzlabojumi Penkules un Jaunbērzes pagastos Dobeles novadā ERAF 98 890,00

Speciālistu piesaiste Dobeles novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai

ESF 21 000,00

Dobeles novada teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana ESF 34 000,00

Dobeles novada 2.vidusskolas rekonstrukcija, pielāgojot profesionālās izglītības iestādes vajadzībām

ERAF 555 356,00

Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā

ESF 22 000,00

Pārrobežu sadarbība uzņēmējdarbības sistēmas attīstībai Dobeles un Jonišķu rajonos

ERAF 132 075,14

Radoša pieaugušo apmācība ESF 1 800,00

Pasniedzēju un pieaugušo izglītojamo motivācija ESF 280 708,16

Personāla un organizācijas attīstība labklājības jomā Dobelē Latvijā Vestra Jotalandes reģiona Sabiedrības veselības departaments (Zviedrija)

11 000,00

Auru pag.ceļa Nr.14 autoceļš P103‐Vildavas rekonstrukcija ELGF 68 775,11

Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana DVĢ ELFLA 9 996,77

Mežinieku sporta zāles aprīkojuma iegāde ELFLA 10 000,00

Dobeles novada Ģimeņu atbalsta centra attīstība ESF 80 561,00

Jaunas grupas telpu izveide PII „Spodrītis” ERAF

URBAN GREEN ERAF 104 525,52

RAIN‐WATER‐MAN ERAF 156 086,44

Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai

ESF 21 000,00

Dobeles nov. Jaunbērzes pag. izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu attīstība ELFLA 9 827,62

Bērnu rotaļu laukuma izbūve Krimūnu pag.Krimūnās ELFLA 9 800,83

Video projektora un ekrāna iegāde kultūras un atpūtas piedāvājuma uzlabošanai Dobeles pilsētas un novada iedzīvotājiem

ELFLA 9 946,20

Zaļās ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā 1.kārta ERAF

Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā (II kārta) ERAF


43

NOVĒRTĒJUMS


SVID analīze – uzņēmējdarbība Dobeles novadā112


Novada ģeogrāfiskais novietojums;

Augstvērtīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

Rūpnieciskās ražošanas attīstībai pieejamas pašvaldības teritorijas;

Pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta centra darbība;

Lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu ražošana un ķīmija definēti kā novada galvenie attīstības virzieni;

Eksportspējīgi ražošanas un pārstrādes uzņēmumi;

Inovatīvu produktu izstrāde;

Tūrisma informācijas centrs, kas koordinē tūrisma aktivitātes;

Zems inovatīvo uzņēmumu skaits. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu dominance;

Finanšu pieejamības trūkums;

Degradētas teritorijas un nepietiekami attīstītas teritorijas uzņēmējdarbības veikšanai;

Nepietiekama sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem un pašvaldību;

Iedzīvotāju skaita samazināšanās;

Tūrisma produktu nepietiekama daudzveidība;

30.

Iespējas Draudi

Industriālo teritoriju attīstība, izmantojot ES līdzekļus;

Kooperācijas veicināšana starp uzņēmējiem;

Uzņēmēju un uzņēmējdarbību atbalstošo institūciju sadarbības veicināšana;

Uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veicināšana;

Latvijas Valsts augļkopības institūta potenciāla izmantošana;

Latvijas Lauksaimniecības universitātes tuvuma priekšrocību izmantošana;

Mūžizglītības attīstīšana;

Dalība starptautisko projektos;

Biolauksaimniecības, mājražotāju produkcijas popularizēšana;

Novada zīmola attīstīšana;

IT izmantošana novada tēla attīstībā un veidošanā;

Ziemas sporta veidu infrastruktūras izbūve;

Tūrisma objektu iesaiste starptautiskā tūrisma tīklā;

Nodarbinātību neveicinoša valsts politika;

Izglītības konkurētspējas mazināšanās;

SVID analīze – Vide, lauksaimniecība un mežsaimniecība113


Novada ģeogrāfiskais novietojums, Jelgavas un Rīgas tuvums;

Dzelzceļa infrastruktūra;

Labs sakaru komunikāciju tīkls;

Pilsētas ūdensapgādes sistēmas ūdens kvalitāte;

Attīstīts tūrisms;

50 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, 2 laukumi;

Nepietiekoša derīgo izrakteņu atradņu izpēte;

Lietus un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu neapmierinošais stāvoklis un neesamība;

Nepietiekama sabiedrības informētība par vides jautājumiem;

Labiekārtojuma trūkums atpūtas objektos;

Nepietiekami finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā;

Nesakārtotas un neapsaimniekotas meliorācijas sistēmas;

Neizmantoti, sagruvuši objekti – grausti;

Ierobežotas kapsētu teritorijas;

Komposta vietu neesamība;

Resoru savstarpējā nesaskaņotība;

111 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes darba grupu rezultātus

112 Izmantoti 18.04.2013. Uzņēmējdarbības jautājumu darba grupas rezultāti

113 Izmantoti 18.04.2013. Vides, lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumu darba grupas rezultāti

44

Iespējas Draudi

Meža resursu kā atjaunojamās enerģijas resursu izmantošana;

Netradicionālās lauksaimniecības attīstīšana un popularizēšana;

Rekreācijas zonu attīstība, peldvietu ierīkošana;

Termālo ūdeņu apzināšana, padziļināta izpēte un izmantošana;

Nekustamo īpašumu nonākšana ārzemju pilsoņu īpašumā;

Biogēno elementu satura pieaugums ūdenstilpēs, ūdens kvalitātes pasliktināšanās un ūdenstilpju aizaugšana;

SVID analīze – Nekustamais īpašums un būvniecība114


Dobeles novada ģeogrāfiskais novietojums;

Sakārtota datu bāze par iznomātajiem/neiznomātajiem īpašumiem;

Izveidotas apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas struktūrvienības;

Pašvaldības izpratne par kultūras pieminekļu saglabāšanu;

Labi sazarots ceļu tīkls;

Nepietiekoši uzturētas meliorācijas būves;

Ceļu infrastruktūras sliktais stāvoklis;

Nepietiekams finansējums vietējas nozīmes pieminekļu restaurācijai;

Ainavu arhitekta trūkums;

Vienota redzējuma par publisko teritoriju attīstību neesamība.

Daudz degradētu teritoriju un graustu.

Nelegālā būvniecība;

Iedzīvotāju zemā maksātspēja;

Dzīvojamā fonda novecošanās;

Vandālisms;

Iespējas Draudi

Finansējuma palielināšana kultūras pieminekļu uzturēšanai un aizsardzībai;

Jauno speciālistu piesaistīšana un esošo izglītošana nekustamo īpašumu un inženierinfrastruktūras apsaimniekošanas jomā;

Kultūrvides sagraušana un noplicināšana;

Kultūrvēsturisko pieminekļu sabrukšana;

„Melnā” arheoloģija;

Tiesiski normatīvās bāzes neprognozējamība un izmaiņas;

Iedzīvotāju zemā maksātspēja;

Augsts bezdarba līmenis;

Iedzīvotāju aizbraukšana;

Enerģijas tarifu pieaugums;

114 Izmantoti 17.04.2013. Nekustamā īpašuma un būvniecības jautājumu darba grupas rezultāti

45

9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

9.1. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

9.1.1. VALSTS AUTOCEĻI

Autoceļu tīkls ir viens no galvenajiem transporta infrastruktūras pamata elementiem, tas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti un veicina novada ekonomisko aktivitāti. Dobeles novadā ceļu tīkls nodrošina novada iedzīvotāju mobilitātes iespējas, kā arī rada labus reģiona centra ‐ Jelgavas, valsts galvaspilsētas, kā arī starptautiskās lidostas un ostu sasniedzamības rādītājus.

Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi (31.tabula).

Autoceļš P104 Tukums–Auce‐Lietuvas robeža ir vienīgais reģionālais autoceļš ar daļēju grants segumu. Autoceļš savieno apdzīvotās vietas Tukuma, Jaunpils, Dobeles un Auces novados Latvijā ar Šauļu apriņķi Lietuvā. 2013.‐2014. gadā plānota autoceļa P104 posma Zebrene – Lielauce rekonstrukcija, kuras rezultātā autoceļš no Tukuma līdz Aucei būs klāts ar nepārtrauktu asfaltbetona segumu un vienlaicīgi sekmēs valsts galvenā autoceļa A9 pieejamību un veicinās ekonomiskās aktivitātes novadā115.

31.tabula. Valsts autoceļi Dobeles novadā116

Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums

valsts galvenais autoceļš

A9 Rīga – Skulte – Liepāja

valsts reģionālie autoceļi

P96 Pūri‐ Auce – Grīvaiši

P97 Jelgava – Dobele‐ Annenieki

P98 Jelgava – Tukums

P102 Dobele‐ Jaunbērze

P103 Dobele‐ Bauska

P104 Tukums – Auce ‐ Lietuvas robeža

valsts vietējie autoceļi

V1098 Dobele – Krimūnas – Zaļenieki ‐ Ūziņi

V1100 Biksti – Lieluži

V1101 Dobele – Lestene – Tukums

V1102 Līvbērzes stacija – Bērze

V1103 Šķibes skola – Bērze

V1104 Lukstiņi – Dungas

V1105 Krimūnu stacija – Šķibe

V1106 Augstkalne – Bēne


programma 2011. – 2014.gadam.”, 37.lpp 116 VAS „Latvijas valsts ceļi” dati

Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums

V1112 Tērvete – Penkule

V1122 Apguldes stacija – Bukaiši

V1123 Jaunsesava – Penkules stacija

V1124 Naudīte – Apguldes meh.skola

V1125 Auri – Apguldes dzirnavas

V1126 Dobele – Penkule

V1127 Dobele – Bēne

V1128 Dobele – Īle – Auce

V1129 Naudīte – Slagūne – Upenieki

V1130 Kaķenieki – Slagūne

V1131 Biksti – Apšenieki

V1132 Pievedceļš Bikstu stacijai

V1133 Pievedceļš Annenieku HES

V1138 Pievedceļš Auru stacijai

V1140 Jaunsesava – Ziedugravas

V1428 Jurģi – Jostas stacija – Upenieki

9.1.2. PAŠVALDĪBAS CEĻI

Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. Pašvaldības ceļu sarakstu skatīt 3.pielikumā.

Liela daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un nepieciešami rekonstrukcijas darbi. Dobeles novada teritorijā (gan pilsētā, gan lielākajās apdzīvotajās vietās) trūkst ietvju un autostāvvietu.

32.tabula. Pašvaldības ceļu raksturojums117 Pagasts Kopgarums,

km Melnais segums, km

Grants segums, km

Bez‐seguma km

Auru pag. 62,55 2,7 59,85 ‐

Bikstu pag. 56,44 2,86 53,58 ‐

Zebrenes pag.

69,02 5,0 64,02 ‐

Naudītes pag.

52,03 1,1 50,93 ‐

Jaunbērzes pag.

60,15 2,04 46,81 11,3

Annenieku pag.

65,04 3,5 51,44 10,1

Bērzes pag.

63,61 9,38 54,23 ‐

Penkules pag.

48,91 3,9 45,01 ‐

Dobeles pag.

67,13 6,72 60,41 ‐

Krimūnu pag.

48,193 1,020 42,329 4,844

Kopā 593,073 38,22 528,609 26,244


46

33.tabula. Pašvaldības ielu raksturojums118 Pagasts Kop‐

garums, km

Melnais segums, km

Grants segums, km

Bez seguma, km

Auru pag. 9,837 8,12 1,717 ‐

Bikstu pag. ‐ ‐ ‐ ‐

Zebrenes pag.

3,028 2,694 0,334 ‐

Naudītes pag.

1,27 1,27 ‐ ‐

Jaunbērzes pag.

2,57 1,85 0,72 ‐

Annenieku pag.

2,404 2,124 0,28 ‐

Bērzes pag. 6,69 4,00 2,69 ‐

Penkules pag.

1,824 1,824 ‐ ‐

Dobeles pag.

‐ ‐ ‐ ‐

Krimūnu pag.

2,234 2,234 ‐ ‐

Dobeles pilsēta

46,418 26,613 18,595 1,208

Kopā 76,273 50,729 24,336 1,208


Izteikti negatīvs vērtējums sniegts par Dobeles novada ielu un ceļu stāvokli. Tikai 14 (3,1%) aptaujātie to novērtējuši apmierinoši un 25 (5,6%)– drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinoši ceļu un ielu stāvokli novērtējuši 60 jeb 13,3% aptaujāto, bet lielākā daļa jeb 339 (75,3%) respondenti to novērtējuši neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 8,9%

Tikai 43 jeb 9,6% gājējiem paredzēto infrastruktūras kvalitāti un pieejamību vērtē apmierinoši un 130 jeb 28,9% ‐ drīzāk apmierinoši. Pārējie respondenti snieguši negatīvu vērtējumu: 122 jeb 27,1% ‐ drīzāk apmierinošu, bet 138 jeb 30,7% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 40%

Vairāk ir to respondentu, kuri ielu apgaismojumu kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā vērtē pozitīvi. 63 jeb 14% aptaujāto to novērtējušo apmierinoši, 184 jeb 40,9% ‐ drīzāk apmierinoši, 95 jeb 21,1% ‐ drīzāk neapmierinoši, bet 85 jeb 18,9% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 57,8%




9.1.3. MEŽA CEĻI

Dobeles novadā atrodas AS „Latvijas Valsts meži” ceļi 148 km garumā. Meža ceļi ir ar grants vai grunts segumu, to uzturēšanu veic AS „Latvijas Valsts meži”. Meža ceļu sarakstu skatīt 4.pielikumā.

9.1.4. VELOCELIŅI

Dobeles novada teritorijā trūkst veloceliņu. 2008.gadā Dobeles pilsētā tika izbūvēti divi gājēju un velosipēdu celiņi (300 m un 540 m garumā). Pagastu ciemos un teritorijās nav izbūvētu veloceliņu, tomēr ir jāapsver to būvniecības iespējas, lai veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas. Vienlaikus nepieciešams risināt velonovietņu izveidošanas jautājumus pie novada izglītības iestādēm un publiskām vietām, attīstīt atpūtas vietas veloceliņu tuvumā, tādējādi veicinot velotūrisma attīstību novada teritorijā120.

Dobeles pilsētā 2012.gadā pabeigts 8,25 km garš veloceliņš.

9.1.5. TRANSPORTLĪDZEKĻI

Novada teritorijā 2013.gada janvārī reģistrēti 4961 transportlīdzekļi, no kuriem 3740 vieglie, 459 kravas, 6 autobusi, 390 piekabes un puspiekabes, 129 motocikli un tricikli, 6 kvadricikli, 231 mopēds121.

9.1.6. DZELZCEĻŠ

Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi122: Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta teritorijā); Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas teritorijā). Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, Naudītes un Penkules pagasta teritorijā).

Pārvadājumi pārtraukti līnijā Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža. Līnija Jelgava ‐ Liepāja tiek izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem, līnijā Ventspils ‐ Tukums II tiek veikti vienīgi kravu pārvadājumi.


programma 2011. – 2014.gadam.”, 42.lpp 121 Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, http://www.csdd.lv

122 20.10.1998.MK noteikumi Nr. 411 „Noteikumi par stratēģiskās un

reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu”

47

18.attēls.Valsts autoceļi Dobeles novadā

48

9.1.7. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja.

Dobeles novada teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Dobeles autobusu parks” ar autoostu Dobeles pilsētā. SIA „Dobeles autobusu parks” pārziņā ir: pasažieru pārvadājumi; pasažieru autotransporta pakalpojumi fiziskām

un juridiskām personām; starptautiskie pārvadājumi;

SIA „Dobeles autobusu parks” nodrošina pasažieru pārvadājumus: Dobeles pilsētā, ko veido divi autobusu pilsētas

maršruti; autobusu satiksmi ar apdzīvotām vietām

Dobeles, Auces, Tērvetes, Jaunpils, Jelgavas un Tukuma novados;

autobusu satiksmi ar Rīgu, Jelgavu, Saldu.

Dobeles novada teritorijā pasažieru pārvadājumu pakalpojumus sniedz uzņēmumi: a/s „Nordeka”; SIA „Saldus autobusu parks”; a/s „Liepājas autobusu parks”; SIA Jelgavas autobusu parks”.

Uzņēmumi pasažieru pārvadājumus nodrošina maršrutā Liepāja – Saldus – Dobele – Jelgava – Rīga, kā arī a/s „Liepājas autobusu parks” pasažierus apkalpo maršrutā Dobele – Bauska.

Novadā tiek veikti skolēnu pārvadājumi.


Nedaudz vairāk ir to respondentu, kuri sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti vērtē pozitīvi. Apmierinošu vērtējumu snieguši 65 jeb 14,4%, drīzāk apmierinošu – 136 jeb 30,2%, drīzāk neapmierinošu – 77 jeb 17,1%, bet neapmierinošu – 54 jeb 12%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 60,5%.



9.1.8. CAURUĻVADI

Jaunbērzes pagastu šķērso naftas un naftas produktu cauruļvads, Annenieku un Jaunbērzes pagastu šķērso gāzes vads.

9.1.9. LIDLAUKI

Novadā atrodas trīs privāti mazie lidlauki ‐ Krimūnu, Dobeles un Penkules pagastā, kas netiek izmantoti un to perspektīvā attīstība ir neskaidra.

9.2. ŪDENSAPGĀDE UN NOTEKŪDEŅU

ATTĪRĪŠANA

9.2.1. ŪDENSAPGĀDE

Centralizēto ūdensapgādes tīklu apsaimniekošanu Dobeles novada apdzīvotajās vietās veic SIA “Dobeles Ūdens”. Dobeles novadā pavisam ir 53 artēziskās akas, no kurām 33 darba kārtībā, 4 – rezerves un 16 tamponējamas akas (skatīt 5.pielikumā).

Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes. Ūdensapgādes tīklu raksturojumu skatīt 6.pielikumā.

34.tabula. SIA “Dobeles Ūdens” apkalpojamās Dobeles novada teritorijas124

Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju skaits

Dobeles pilsēta 10804

Annenieku pagasta Annenieku ciems 78

Annenieku pagasta Kaķenieku ciems 550

Annenieku pagasta apdzīvota vieta „Rundēļi”

12

Auru pagasta Auru ciems 306

Auru pagasta Gardenes ciems 1461

Auru pagasts Kroņauces (Ķirpēnu) ciems 354

Auru pagasts Liepziedu ciems 170

Auru pagasta apdzīvota vieta „Spriksteles” 46

Bērzes pagasts Bērzes ciems 165

Bērzes pagasts Miltiņu ciems 532

Bērzes pagasts Šķibes ciems 366

Bikstu pagasta Bikstu ciems 286

Bikstu pagasta Līvu ciems 49

Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems 269

Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems 483

Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems 601

Krimūnu pagasta Akāciju ciems 230

Krimūnu pagasta Ceriņu ciems 116

Krimūnu pagasta Krimūnu ciems 465


49

Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju skaits

Penkules pagasta Penkules ciems 365

Penkules pagasta Skujaines ciems 66

Penkules pagasta apdzīvota vieta „Vecvagari”

83

Penkules pagasta apdzīvota vieta „Baldones”

31

Zebrenes pagasta Zebrenes ciems 327

9.2.2. NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA

Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 (63,47%) novada iedzīvotāju. Lielākā daļa no iedzīvotājiem, kam netiek nodrošināti centralizēti kanalizācijas pakalpojumi, notekūdeņus uzkrāj izvedamajās krājakās vai arī tos novada vidē bez attīrīšanas.

Gandrīz visos lielākajos ciemos ir izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI), no kurām daļa novecojusi un tajās ir jāveic rekonstrukcijas darbi. Kanalizācijas sistēmas novada teritorijā izveidotas daudzu gadu laikā. Vecākās sistēmas pārsvarā jauktas, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan arī lietus notekūdeņi, to tehniskais stāvoklis vairākumā ciemu ir neapmierinošs. Četros ciemos kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs – Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes ciemā, tikai Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir labā tehniskā stāvoklī.

35.tabula. Dobeles novada notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums125

NAI nosaukums

NAI izbūvēšanas gads

Jauda m3/dn

Tips NAI rakstu‐rojums

Dobeles pilsētas NAI

2001 3500 BIO Bērzes pag. „Krīgeri”

Kaķenieku ciema NAI

1987 200 BIO Annenieku pag. Kaķenieku ciemā

Auru ciema NAI

1987 200 BIO Auru pag. pie mājām „Zemgalieši”

Gardenes ciema NAI

1997 450 BIO Auru pag. Gardenes ciemā

Ķirpēnu ciema NAI

1982 200 BIO Auru pag. Ķirpēnu ciemā

Bērzes ciema NAI

1991 100 BIO Bērzes pag. „Tīrība”

Šķibes ciema 1979 400 BIO Bērzes pag.

125 SIA „Dobeles Ūdens” informācija

NAI nosaukums

NAI izbūvēšanas gads

Jauda m3/dn

Tips NAI rakstu‐rojums

NAI Šķibes ciemā

Bikstu ciema NAI

2010 75 BIO Bikstu pag. „Lāses”

Bikstu skolas NAI Līvu ciemā

2010 3,5 BIO (jauda 4,5 m3/dn) Bikstu pag. „Alejas”

Aizstrautnieku ciema NAI

2010 35 BIO Dobeles pag. Aizstrautnieku ciemā

Lejasstrazdu ciema NAI

1980 400 BIO Dobeles pag. Lejasstrazdu ciemā

Jaunbērzes ciema NAI

1980 400 BIO Jaunbērzes pag. „Burbuļi”

Akāciju ciema NAI

2010 35 BIO Krimūnu pag. Akāciju ciemā

Krimūnu ciema NAI

1982 150 BIO Krimūnu pag. Krimūnu ciemā

Penkules ciema NAI

1989 100 BIO Penkules pag. „Attīrīšanas”

Zebrenes ciema NAI

2004 100 BIO Zebrenes pag. Zebrenes ciemā


72 jeb 16% aptaujas respondentu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus vērtē apmierinoši, 201 jeb 44,7% ‐ drīzāk apmierinošo, 61 jeb 13.6% ‐ drīzāk apmierinoši, 66 jeb 14,7% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,3%.

9.3. ELEKTROAPGĀDE Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV transformatoru apakšstacija „Dobele”.

Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas.

Lai uzlabotu piegādājamās elektroenerģijas kvalitāti, klientiem A/S „Sadales tīkli” 2010.gadā rekonstruējuši apakšstacijas, nomainot



50

transformatorus Bērzes, Annenieku, Krimūnu, Auru, Jaunbērzes un Zebrenes pagastā127.

Lai samazinātu zudumus pārvades tīklos, 2011.gadā Dobeles pilsētā izbūvētas jaunas kabeļlīnijas esošo gaisa vadu līniju vietā Kr.Valdemāra ielā, Ķiršu ielā gar garažām, Čakstes ielā, Avotu ielā, Kr.Barona ielā un Zemgales ielā. 2012. gadā pabeigti darbi Uzvaras ielā. 2010.gadā ierīkots ielu apgaismojums Naudītes pagasta Apguldes ciemā, 2011.gadā Bikstu ciemā un Krimūnu pagasta Ceriņu ciemā. 2012.gadā rekonstruēti 3 transformatora punkti Auru pagastā, nomainītas gaisvadu līnijas uz kabeļlīnijām 1,5 km garumā. Bērzes pagastā rekonstruēts transformatora punkts, Krimūnu pagastā rekonstruēts transformatora punkts un nomainīta gaisvadu līnija uz kabeļlīniju 0,8 km garumā. Naudītes pagastā rekonstruēti 3 transformatora punkti.

Sadales tīkla elektopārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās vietās, tādējādi samazinot drošības riskus avāriju vai dabas stihiju rezultātā. 2013.gadā plānots nomainīt gaisvadu līniju uz kabeļlīniju 0,3 km garumā Jaunbērzes pagasta Draudzības ielā un 1 km garumā Dobeles pagasta Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciemā.

Nepieciešams palielināt elektroenerģijas jaudu esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Vienlaikus padomju laikos celto dzīvojamo māju elektrokabeļi neatbilst mūsdienu nepieciešamībām.

9.4. SILTUMAPGĀDE

Galvenais siltumenerģijas ražotājs Dobeles pilsētā un Zebrenes pagastā ir pašvaldības kapitālsabiedrības uzņēmums SIA „Dobeles enerģija”, kas nodarbojas ar centralizēto siltumapgādes sistēmas tīklu uzturēšanu, kā arī siltumapgādes iekārtu uzturēšanu un apkalpošanu.

Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās apkures sistēmas.


programma 2011. – 2014.gadam.”, 45.lpp

Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Dobeles pilsētā, kur centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas visas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un lielākā daļa sabiedrisko objektu pilsētas robežās (~75‐80% māju). Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota dabasgāze.

Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas, kur kā kurināmais tiek izmantota gan malka, gan ogles, gan dabasgāze. Kā negatīvu aspektu pie lokālas apkures sistēmas izmantošanas var minēt to, ka pagastu teritorijās tā daudzviet ir ierīkota arī daudzdzīvokļu mājās, izbūvējot un ierīkojot katram savu skursteni, tādējādi degradējot apkārtējo ainavu un paaugstinot ugunsbīstamību ēkās.


Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus 46 jeb 10,2% aptaujāto novērtējuši kā apmierinošus, bet 120 jeb 26,7% ‐ drīzāk apmierinošus, 60 jeb 13,3%‐ drīzāk neapmierinošus, bet 63 jeb 14% ‐ neapmierinošus. Liela daļa – 161 jeb 35,8% ‐ respondentu vērtējumu nav snieguši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 57,4%

9.5. GĀZES APGĀDE

Dobeles novada teritorijā atrodas sabiedrības ekspluatācijas iecirkņa „Gāzes transports” ekspluatācijas zonā esoši gāzesvadi: gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem

(pārvades gāzesvadi) Iecava – Liepāja DN 500 mm un DN 350 mm;

pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Nākotne” DN 150 mm;

pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dobele” DN 200 mm;

pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Sloka” DN 250 mm;

pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dzirkstele” DN 150 mm

un sabiedrības Liepājas iecirkņa ekspluatācijas zonā esoši: augstā spiediena (P<0,6 Mpa) sadales

gāzesvadi un to iekārtas;



51

vidējā spiediena (P<0,4 Mpa) sadales gāzesvadi un to iekārtas;

zemā spiediena (P<0,005 Mpa) sadales gāzesvadi un to iekārtas.

Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā. Novadā atrodas 7 gāzes regulēšanas punkti ēkā (GRP), 14 gāzes regulēšanas punkti skapī un 221 mājas regulators, pakalpojuma saņēmēji ir gan iedzīvotāji, gan pašvaldības un valsts iestādes, gan uzņēmumi129.

36.tabula. Dobeles novada gāzes apgāde130

Administratīv

ā teritorija

Zemais

spiediens, m

Vidējais

spiediens, m

Augstais

spiediens, m

GRP, gab.

SGRP, gab.

MR, gab.

Annenieku pag.

3086 780 6645 1 1 1

Auru pag. ‐ 4088 ‐ ‐ ‐ 26

Bērzes pag. 13389 1667 31058 4 5 8

Bikstu pag. 7921 ‐ 4422 ‐ 3 4

Dobeles pag. ‐ ‐ 3750 ‐ ‐ ‐

Dobeles pilsēta 25722 9405 ‐ 1 3 177

Jaunbērzes pag.

3029 1016 4981 1 2 6

Krimūnu pag. 280 1201 ‐ ‐ ‐ 11

Dobeles novada Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija nav gazificēta. Dobelē darbojas SIA „Latvijas Propāna gāze”, kas realizē sašķidrināto gāzi – apkalpo stacionāros gāzes apgādes stacijas un balonus.

Dabas gāzi kā siltumenerģijas avotu izmanto Dobeles pilsētas sešas katlu mājas.

Novadā gāzes apgādes pakalpojumus izmanto ap 4000 iedzīvotāji, ap 20 pašvaldības un valsts iestādes, ap 50 uzņēmumu un citi pakalpojuma saņēmēji.

Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzes izmantošana ražošanas objektos, taču dabasgāzes patēriņa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū. Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas objektos, kā arī individuālajiem lietotājiem viendzīvokļu mājās un šķidrās gāzes aizvietošanai saimnieciskām vajadzībām daudzdzīvokļu mājās.

129 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums

2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 102.lpp 130 AS „Latvijas Gāze” informācija, Dobeles novada pašvaldība

„Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp

Tā kā dabasgāze ir viens no ekoloģiski tīrākajiem kurināmā veidiem, kura izmantošana pieaug, pilsētā ir paredzēta gāzes apgādes sistēmas attīstība.

Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota struktūra dabasgāzes uzglabāšanai. Dobeles struktūra ir izvietota, galvenokārt, Dobeles novada Annenieku, Bikstu un Zebrenes pagastā, pavisam nedaudz arī Naudītes un Auru pagastā131.

9.6. SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS

Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar sakaru komunikācijām. Fiksētos sakarus nodrošina SIA „Lattelecom”, pieejamība ir pietiekoša, modernizēta ciparu sistēma. Mobilos sakarus novadā nodrošina vairāki operatori – SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „Bite Latvija”.

Visos novada pagastos un pilsētā ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti. Interneta pakalpojumus novadā sniedz SIA „Ilva”, SIA „Net”, SIA „Datorcentrs”, kā arī mobilo sakaru sniedzēji.

Dobeles pilsētā iedzīvotājiem ir pieejama kabeļtelevīzija, savukārt pārējā novada teritorijā ir pieejami virszemes TV un satelīta TV pakalpojumi132.


Interneta pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Dobeles novadā tiek vērtēta pozitīvi – 217 jeb 48,2% aptaujāto to uzskata par apmierinošu un 173 jeb 38,4% ‐ drīzāk apmierinošu. Tikai 6,7% to vērtē kā drīzāk neapmierinošu un 2,7% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 90,3%

9.7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas

131 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums

2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp 132 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums

2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 109.lpp 133 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam


52

rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav nevienas darbojošās.

Dobeles novadā ir ierīkoti dalītās atkritumu vākšanas punkti (DAV), pilsētā ir ierīkoti šķiroto atkritumu savākšanas punkti. Visi atkritumi tiek nogādāti atkritumu poligonā „Brakšķi” Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Lai samazinātu atkritumu noglabāšanu „Brakšķos”, novada teritorijā jāierīko kompostēšanas laukums, kur veikt bioloģiski noārdāmo atkritumu mulčēšanu.


Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un pieejamība vērtēta dažādi, bet galvenokārt pozitīvi – 73 jeb 16,2% respondentu to uzskata par apmierinošu, 202 jeb 44,9% ‐ drīzāk apmierinošu, 88 jeb 19,6% ‐ drīzāk neapmierinošu, bet 70 jeb 15,6% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,5%

10. VIDES STĀVOKLIS Dobeles novada vides kvalitāte kopumā ir vērtējama kā laba un atbilstoša esošajiem normatīviem.

10.1. GAISA KVALITĀTE

Saimnieciskās darbības rezultātā rodas divu veidu izmeši gaisā:

stacionāro avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā no katlumājām, rūpniecībā utml.; mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta, dzelzceļa u.c.

Līdzīgi kā Zemgales reģionā kopumā, gaisa kvalitāte novadā nav aktuālo vides jautājumu lokā un to var uzskatīt par labu. Dobeles novadā nav lielu gaisa piesārņojuma avotu un kopumā gaisa kvalitāte vērtējama kā atbilstoša esošajiem normatīvajiem aktiem.

Novada teritorijā par nebūtisku var uzskatīt transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Lai gan novada teritoriju šķērso trīs dzelzceļa līnijas, vilciena kustība pa tām notiek samērā reti un būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei nerada.



Novada lauku teritorijā pārsvarā notiek lauksaimnieciskā, kas nerada gaisa piesārņojumu, lielāko gaisa piesārņojumu novada teritorijā rada pilsētā esošie, lielie rūpniecības uzņēmumi135.

10.2. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS

Kā viens no nozīmīgākajiem ūdens vides piesārņojuma avotiem ir punktveida piesārņojums.

Dobeles novada potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietas, kā arī to īsu raksturojumu skatīt 7.pielikumā. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apsaimniekošana jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

10.3. PAAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTI UN TERITORIJAS

Paaugstināta riska teritorijas ir tās, kuras apdraud dabas stihijas vai cilvēku darbības izraisītas katastrofas, kas rada materiālo zaudējumu vai vides piesārņojumu. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu, atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:

vietēja mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; reģionāla mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; valsts mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; dabas katastrofas136.


2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 73.lpp 136 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums


53

37.tabula. Paaugstināta riska teritorijas un objekti Dobeles novadā137

Ārkārtējo situāciju cēloņi

Riska teritorijas un objekti

Rūpnieciskā riska objekti

DUS „D.J.”, „Lūcija”, „Astarte Nafta” Dobelē, rūpniecības uzņēmumi, minerālmēslu noliktava

Avārijas enerģētikas un komunālās saimniecības objektos

Katlu mājas, ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Transporta avārijas Dzelzceļa līnijas Rīga‐Reņģe, Jelgava‐Ventspils, Jelgava‐Liepāja, valsts galvenais autoceļš A9 Rīga‐Skulte‐Liepāja, autoceļi

Cilvēku masu pulcēšanās vietas

Kultūras/tautas nami, sporta centri, skolas, pagastu ciemu teritorijas, pilsēta

Ēku un būvju sagrūšana

Vecās, neapsaimniekotās ēkas

Ugunsnedrošie un sprādzienbīstamie objekti

Maģistrālais gāzesvads

Vides piesārņojums Potenciāli piesārņotās teritorijas, bijušo artēzisko urbumu vietās pazemes ūdeņu piesārņojums, Zebrenes bīstamo atkritumu poligons, bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene

Ugunsgrēka risks Bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene, sausajos vasaras periodos meža masīvi un purvi, kas, galvenokārt, skar Jaunbērzes, Naudītes un Zebrenes pagastu, kūlas dedzināšana, kokapstrādes uzņēmumi

Plūdu teritorijas Applūšanas apdraudētas: Bērzes pag. Miltiņu ciema dienvidu ražošanas teritorijas, teritorijas gar Bērzes upi no Bērzes ciema līdz Līvbērzes pag.robežām, Dobeles pilsētā – Bērzes labā krasta palienu pļavas, posmā no pilsētas robežas līdz Brīvības ielai, un kreisā krasta palienu pļavas, pie Skolas ielas posmā līdz Dobeles HES.

Bīstama apkārtējai videi un iedzīvotājiem ir jebkura novada teritorijā izvietotā uzņēmuma avārija, tāpēc līdz minimumam jāsamazina avāriju varbūtība.


Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu, Dobeles pilsētā atrodas viens paaugstinātas bīstamības objekts – SIA „Oktāns” naftas bāze Uzvaras ielā 52.

10.4. DEGRADĒTĀS TERITORIJAS

Kā degradētas teritorijas novadā noteiktas teritorijas un būves, kas iepriekš tikušas izmantotas vai apbūvētas, bet pašlaik ir pamestas vai tiek izmantotas nepilnīgi. Būves, pārsvarā, ir padomju laika saimnieciskie objekti, kuriem nav izdevies atrast pielietojumu mūsdienu ekonomikas apstākļos – pamatā tās ir lopu fermas, kurās darbība jau ilgstoši nenotiek. Būves ir daļēji nojauktas vai pussagruvušas un izdemolētas, teritorijas ir vizuāli nepievilcīgas un atzīmējamas kā ainavu degradējošas.

Par otru problēmgrupu var uzskatīt kolhozu laikos uzceltās un ekspluatācijā nenodotās daudzdzīvokļu ēkas un daudzdzīvokļu mājas Auru pag. Gardenē. Gardenes ciematā vairākas ēkas ir palikušas neapdzīvotas pēc Padomju armijas izbraukšanas no Latvijas un laika gaitā tās ir kļuvušas pat bīstamas.

Degradēto teritoriju efektīva izmantošana nav atsākama bez ievērojamām investīcijām to rekultivācijā un ēku rekonstrukcijā138.

10.5. ŪDENS KVALITĀTE

Virszemes ūdens piesārņojumu, galvenokārt, izraisa notekūdeņu novadīšana, kuru sastāvs ir atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes, rūpniecisko notekūdeņu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, difūzā piesārņojuma no lauksaimnieciskās ražošanas, lietus ūdens noteces un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas.

Par galveno visu novada upju ūdens kvalitāti ietekmējošo faktoru var uzskatīt lauksaimniecību. Lielās lauksaimniecības platības, zemes intensīva izmantošana un nepārdomāta zemju apsaimniekošana rada lielu slodzi novada upēm un var apdraudēt ūdeņu kvalitāti iekšzemes ūdeņos. Tā kā lauksaimniecībā tiek izmantota intensīvā saimniekošana, tad novada pagasti pēc organiskā un minerālmēslojuma lietošanas ietilpst augsta riska pakāpes kategorijā. Savukārt Bērzes upei lielāko piesārņojumu rada Dobeles pilsēta. Bērzes



54

upe augšpus pilsētas ir vērtējama kā vāji piesārņota, taču lejpus pilsētas tajā ir liela biogēnu koncentrācija. Ja augšpus Dobeles Bērzes upe atbilst karpveidīgo zivju ūdens prasībām, tad posms lejpus Dobeles neatbilst normatīvos pārsniegtā nitrītu slāpekļa, amonija slāpekļa un kopējā fosfora daudzuma dēļ139.

Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir aktuāla gan no Eiropas tiesību normu izpildes viedokļa, gan arī kā nozīmīgs sabiedrības veselības jautājums. Novadā dzeramo ūdeni iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus. Dzeramajam ūdenim ir liels dzelzs piemaisījums, kas ir raksturīgi ūdens horizontam. Novadā centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni iegūst no 41 artēziskās akas. Kvalitatīva dzeramā ūdens ieguvei ir uzstādītas 22 ūdens atdzelžošanas iekārtas140.

10.6. BĪSTAMIE ATKRITUMI

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumi tiek iedalīti bīstamos atkritumos un sadzīves atkritumos.

Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu atbildīga Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra (BAPA). BAPA uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumu pārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu drošu apsaimniekošanu.

Auru pagasta Gardenē atrodas bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS. Tā atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām un aizņem 8,4 ha lielu platību. Glabātuves tehniskais risinājums atbilst starptautiskajiem noteikumiem un nav paredzams, ka, normālu darbību laikā, varētu rasties videi vai cilvēku veselībai kaitīgi izmeši. Pat avāriju, piemēram, ugunsgrēka gadījumā iespējamā ietekme var būt neliela un tikai ierobežotā teritorijā, objekts kopumā ir labi piemērots bīstamo atkritumu uzglabāšanai. No ģeoloģiskā viedokļa, pateicoties mālainu iežu klātbūtnei ar zemām filtrācijas īpašībām, teritorija ir jāatzīst par piemērotu pesticīdu pagaidu glabāšanai.


2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 140 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums


Otra teritorija, kurā noglabā bīstamos atkritumus, ir Zebrenes pagastā esošais bīstamo atkritumu poligons „Zebrene”. Poligons atrodas VARAM piederošā teritorijā 7,2 ha platībā, tajā ir atkritumu pieņemšanas, pārfasēšanas, noglabāšanas un infrastruktūras zona. Plānotais poligona darbības ilgums ir 20 gadi, kuru laikā ir paredzēts noglabāt 180 000 t bīstamo atkritumu. Poligonā ir atļauts noglabāt tikai apstrādātus bīstamos atkritumus un tajā tiek ievērotas visas prasības, lai nerastos nekāds vides piesārņojums141.

38.tabula. Rekultivētas atkritumu izgāztuves Dobeles novada teritorijā142

Pagasts Sadzīves atkritumu izgāztuve

Darbības laika beigas, gads

Vietas kategorija

Auru pag.

„Lemkini” 2009. PT

Bikstu pag.

„Aizupji” 2001. PPT

Dobeles pag.

pie „Glūdaiņiem”

2001. PPT

Dobeles pag.

Lejasstrazdos 2001. PPT

Krimūnu pag.

„Galiņi” 1995. PPT

Penkules pag.

„Ķeturi” 2001. PPT

Zebrenes pag.

„Grabas” 2003. PPT

10.7. KAPSĒTAS Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 karavīru kapi.

Vairākos novada kapos ir jāuzlabo to labiekārtojums un teritorijas sakoptība, kā arī ir nepieciešams risināt jautājumu par Bikstu, Vērpju, Bērzes un Virkus kapu teritoriju paplašināšanu143.


2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 142 Dobeles novada pašvaldības informācija, PT – piesārņota teritorija,

PPT – potenciāli piesārņota teritorija 143 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums


55

39.tabula Dobeles novada kapsētas144


Administratīvā teritorija Kapsēta Statuss

Annenieku pagasts

Annenieku kapi Darbojas

Baznīcas kapi Darbojas

Karmaču kapi Slēgti

Vecie kapi Slēgti

Ausātu kapi Slēgti

Auru pagasts

Sarkankroga kapi Slēgti

Baronu kapi Slēgti

Lielbērzes kapi Darbojas

Jaku kapi Slēgti

Tīlaišu brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi

Bērzes pagasts

Virkus kapi Darbojas

Bērzes kapi Daļēji slēgti

Strazdu viduslaiku kapi Slēgti

Šķibes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi

Bērzes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi

Bikstu pagasts

Bikstu kapi Darbojas

Upes kapi Darbojas

Lapsu kapi Slēgti

Dobeles pilsēta Dobeles pilsētas kapi Darbojas

Brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi

Dobeles pagasts

Bāļu kapi Darbojas

Bietleru kapi Darbojas

Brenču kapi Darbojas

Sidrabiņu kapi Slēgti (vajadzības gadījumā var atsākt glabāšanu)

Nāreiku kapi Slēgti

Jaunbērzes pagasts

Aņģu kapi Darbojas

Branču kapi Darbojas

Vācu kapi Vācu armijas 1. un 2. Pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi pie Kazupes parka

Poču brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi

Krimūnu pagasts

Vērpju Darbojas

Pluņķu Slēgti

Glūdas Slēgti

Vīndedžu Slēgti

Ilksiņu Slēgti

Naudītes pagasts

Meža kapi Darbojas

Sēju kapi Darbojas

Jaunsesavas kapi Darbojas

Kursīšu kapi Glabā ļoti reti

Teņu kapi Slēgti

Mūrnieku kapi Slēgti

Māskaļķu kapi Slēgti

Penkules pagasts

Sējas kapi Darbojas

Plēpju kapi Slēgti

Zemzaru kapi Slēgti

Zebrenes pagasts

Grenču kapi Darbojas

Grabu kapi Darbojas

Ārīšu kapi Darbojas

Zebrenes (baznīcas) kapi Glabā ļoti reti

Villiku kapi Slēgti

Liepkalnu kapi Slēgti

Slagūnes kapi Darbojas

56

11. NOVADA PAŠVALDĪBAS

PĀRVALDE Dobeles novada pašvaldība izveidota 2009.gada 1.jūlijā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienojās 11 teritoriālās vienības – Dobeles pilsēta un Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagasts.

Pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”, kas reglamentē tās kompetenci, tiesības un pienākumus.

Dobeles novada pašvaldība ir vietējās pārvaldes institūcija, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju starpniecību nodrošina pašvaldības kompetencē esošo funkciju un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts normatīvo aktu prasības un novada iedzīvotāju intereses. Pašvaldības galvenais uzdevums – būt par novada ilgtspējīgas attīstības iniciatoru, katalizatoru un koordinatoru un sekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.145

11.1. NOVADA DOME

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina ievēlēta pašvaldības institūcija – dome, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpilde, apstiprina pašvaldības budžetu un pārrauga tā izpildi.



Dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Dobeles novada dome saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu sastāv no 17 deputātiem.

11.2. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

Pašvaldības administrācija ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Centrālo administrāciju vada pašvaldības izpilddirektors.

Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem tiek nodrošināta centrālajā administrācijā un pagastu pārvaldēs.

Dobeles novada pašvaldības darbinieku amatu struktūrā 2012.gadā bija apstiprināta ar 162 amata vietām, faktiskais vidējais darbinieku skaits ‐ 158.

Personāla vispārējo izglītības līmeni raksturoja sekojoši rādītāji: maģistra grāds – 7,6%, augstākā izglītība – 41,2%, vidējā speciālā – 21,5%, vispārējā vidējā – 29,7% pašvaldībā nodarbinātajiem. Vairāk nekā puse (75,3%) no 2012.gadā pašvaldībā nodarbinātajiem bija sievietes, vīrieši – 24,7%.

2012.gadā personāla vecuma struktūra būtiski nav mainījusies un to raksturo šādi rādītāji: 5,7% strādājošo bija vecumā no 20 ‐ 29 gadiem, 15,8% ‐ vecumā no 30 ‐ 39 gadiem, 29,8% ‐ vecumā no 40 ‐ 49 gadiem, 43% ‐ vecumā no 50 ‐ 59 gadiem un 5,7% no visa pašvaldības personāla vecāki par 60 gadiem146.


57

Komisijas, padomes

u.c. domes dibinātas

institūcijas

KOMITEJAS

KOMISIJAS

IESTĀDES

VIETNIEKS

SOCIĀLĀ

IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

TAUTSAIMNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS

FINANŠU UN BUDŽETA

BĀRIŅTIESA IZPILDDIREKTORS

VIETNIEKS

PAŠVALDĪBAS KAPITĀLSABIEDĪBAS

ADMINISTRĀCIJA

NODAĻAS:

DZIMTSARAKSTU NODAĻA

PAGASTU PĀRVALDES (10)

ADMINISTRATĪVĀ NODAĻA

JURIDISKĀ NODAĻA

KOMUNĀLĀ NODAĻA

ATTĪSTĪBAS UN PLĀNOŠANAS NODAĻA

FINANŠU UN GRĀMATVEDĪBAS NODAĻA

SOCIĀLAIS DIENESTS

BŪVVALDE

KULTŪRAS UN SPORTA PĀRVALDE

PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA CENTRS

IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE

PAŠVALDĪBAS POLICIJA

SKOLAS

PIRMSKOLAS IZGL. IESTĀDES

SIA «DOBELES ENERĢIJA»

SIA «DOBELES ŪDENS»

SIA «DOBELES AUTOBUSU PARKS»

SIA «DOBELES UN APKĀRTNES SLIMNĪCA»

SIA «DOBELES KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI»

SIA «NAMNIEKS»

SIA «GARDENES NAMI»

SIA «SESAVA KP» NEKUSTAMO ĪPAŠUMU NODAĻA

Dobeles novada DOME

19.attēls.Dobeles novada pašvaldības struktūrvienības147


58

40.tabula. Dobeles novada pašvaldības administrācija 148

ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA

PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI

ADOPCIJA, AIZGĀDNĪBA, AIZBILDNĪBA, BĒRNU TIESĪBAS

Bāriņtiesa Adopcija

Apliecinājuma izdarīšana

Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšana

Aizgādnība, rīcībnespējīgo personu interešu aizstāvība

Ārpusģimenes aprūpe – aizbildnība ‐ audžuģimene – viesģimene

Bērna aprūpes tiesību atņemšana, atjaunošana, prasības sniegšana tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem

Bērna personisko interešu aizstāvība attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām

Mantisko interešu aizstāvība

Vecāku domstarpību izšķiršana

TIESĪBU AIZSARDZĪBA, PERSONAS STATUSS UN CITI UZ PERSONU ATTIECINĀMI PAŠVALDĪBAS PAKALPOJUMI

Juridiskā nodaļa Dokumentu noformēšana politiski represētās personas statusa piešķiršanai

Dokumentu noformēšana nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai

Politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības atkārtota izsniegšana

Administratīvā nodaļa

Dokumentu kopiju, sociāli tiesiska rakstura izziņu izsniegšana no lietvedībā esošajiem dokumentiem

Amatpersonu un speciālistu apmeklējuma laika iepriekšēja pieteikšana

Iesnieguma veidlapas izsniegšana. Informācijas sniegšana par iesnieguma virzību

DZĪVESVIETAS DEKLARĒŠANA, REĢISTRĀCIJA, ANULĒŠANA

Administratīvā nodaļa

Dzīves vietas deklarācijas anulēšana

Dzīves vietas deklarēšana

Izziņa par pēdējo dzīvesvietu

Izziņa par radniecību

DZIMTSARAKSTU PAKALPOJUMI – DZIMŠANAS, LAULĪBU, MIRŠANAS REĢISTRĀCIJA

Dzimtsarakstu nodaļa

Laulības reģistrācija

Baznīcā noslēgto laulību reģistrācija

Laulību jubileju ceremoniju organizēšana

Dzimšanas fakta (tai skaitā svinīga) reģistrācija

Miršanas fakta reģistrācija

Civilstāvokļa aktu ierakstu papildināšana, labošana, anulēšana un atjaunošana, pamatojoties uz personu iesniegumu, Dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, tiesas spriedumu vai administratīvo aktu

Personas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa

Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta – apliecība, atkārtota apliecība, izziņa, izraksts no reģistra, izsniegšana, tai skaitā no arhīva fondos esošajiem dokumentiem

Informācijas sniegšana tiesiski ieinteresētām personām

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PAKALPOJUMI ‐ ATĻAUJAS, SASKAŅOJUMI, LICENCES

Komunālā nodaļa

Tirdzniecības atļaujas izsniegšana ielu tirdzniecības vietās

Licenču un licences kartīšu izsniegšana pasažieru pārvadājumu veikšanai ar vieglajiem taksometriem Dobeles novada administratīvajā teritorijā.

Atļauja rakšanas darbu veikšanai Dobeles novada administratīvajā teritorijā

Saskaņojuma izsniegšana alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai novietnē

Publisku pasākumu atļaujas izsniegšana

Būvvalde Izkārtnes/reklāmas projekta saskaņošana un reklāmas eksponēšanas atļaujas izsniegšana

Vasaras kafejnīcas projekta saskaņošana

BŪVNIECĪBA

Būvvalde Plānošanas un arhitektūras uzdevumu izsniegšana

Būvprojekta akceptēšana

Būvatļaujas izsniegšana

148 Dobeles novada pašvaldība. Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam, 59.lpp

59



Būvatļaujas pagarināšana

Būvatļaujas pārreģistrēšana

Būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā akta izsniegšana

Ēkas fasādes vienkāršotā renovācijas un vienkāršotās renovācijas/rekonstrukcijas apliecinājuma karšu akceptēšana

Ēku, būvju krāsojuma saskaņošana un akceptēšana

Ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas saņemšana

Izziņa zemesgrāmatai par jaunbūvju nostiprināšanu (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā)

TERITORIJAS PLĀNOJUMS UN TOPOGRĀFISKĀ INFORMĀCIJA

Attīstības un plānošanas nodaļa

Izziņa par zemes gabala perspektīvo izmantošanu atbilstoši teritorijas plānojumam

Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas pārbaude, reģistrācija, sagatavošana un izsniegšana

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS – APSAIMNIEKOŠANA, PIRKŠANA, PĀRDOŠANA, ĪRE, NOMA

Nekustamo īpašumu nodaļa

Par pirmpirkuma tiesību izmantošanu (neizmantošanu) uz nekustamo īpašumu

Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma sadalīšanai

Par nekustamā īpašuma sadalīšanu

Par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu

Par zemes lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu

Par zemes platības precizēšanu nekustamajam īpašumam

Par adreses un nosaukuma piešķiršanu

Par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā

Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās apbūvētās zemes nomu

Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās neapbūvētās zemes nomu

Par nedzīvojamo telpu nomu

Izziņa par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām

Par medību tiesību nodošanu

Izziņa par dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajām daļām

Vienošanās par privatizējamas mājas zemes zem dzīvokļu domājamās daļas nodošanu bez atlīdzības

Izziņa par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo platību

Izziņa par zemes vienības apgrūtinājumiem

FINANSES, NODOKĻI, FINANŠU DEKLARĀCIJAS

Finanšu un grāmatvedības nodaļa

Informācijas sniegšana nodokļu maksātājam par aprēķināto un samaksāto nekustamā īpašuma nodokli

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu izsniegšana pēc pieprasījuma

Pašvaldības sniegto pakalpojumu maksājumu iekasēšana, rēķinu izsūtīšana

Pašvaldības budžetā kļūdaini ieskaitīto maksājumu pārskaitīšana un pārmaksu atmaksa

IZGLĪTĪBA ‐ PIRMSSKOLA, PAMATSKOLA, VIDUSSKOLA, MŪŽIZGLĪTĪBA

Izglītības pārvalde

Sociāltiesiska rakstura izziņu, izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšana no Dobeles novada Izglītības pārvaldes arhīva fondos esošajām lietām

Bērnu, jauniešu uzņemšana pirmsskolas izglītības un izglītības iestādēs

Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšana

Dobeles novada pedagoģiski medicīniskā komisija

Problēmskolēnu ģimeņu konsultēšana

Transporta izdevumu kompensācijas izglītojamajiem

Dobeles PIUAC Profesionālās tālākizglītības, pilnveides un interešu izglītības programmu izstrāde un īstenošana

Informācija un konsultācijas par mūžizglītības iespējām

Biroja pakalpojumi, telpu noma

SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

Sociālais dienests

Krīzes centra un atbalsta centra pakalpojums ģimenēm un bērniem

Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem

Dienas aprūpes centra pakalpojums pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem

60



Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Ģimenes atbalsta centrs «Lejasstrazdi» (ārpusģimenes aprūpe) pakalpojums

Grupu dzīvokļu pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Aprūpes mājās pakalpojums personām, kuras nevar sevi aprūpēt

PABALSTI, VALSTS UN PAŠVALDĪBU PALĪDZĪBA, SOCIĀLĀS GARANTIJAS

Sociālais dienests

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

Izziņas saņemšana par trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr. 299, 30.03.2010.«Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu»

Izziņas saņemšana par ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr.1046, 19.12.2006 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» noteiktajā kārtībā

MK noteikumi Nr.857, 15.11.2005.«Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajiem bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās»

MK noteikumi Nr.550, 17.06.2009. «Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību»

SOCIĀLĀ ATBALSTA PASĀKUMI

Sociālais dienests

Sociālās palīdzības saņemšana un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa izziņas saņemšana atbilstoši Dobeles novada domes 2009.gada 26.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.15 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Dobeles novadā»

Bērna piedzimšanas pabalsts

Pabalsts politiski represētām personām veselības uzlabošanai

PALĪDZĪBA DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ, SOCIĀLIE DZĪVOKĻI

Dzīvokļu komisija/ Nekustamo īpašumu nodaļa

Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā

KULTŪRA, SPORTS

Kultūras pārvalde

Telpu un sporta bāzu noma sporta nodarbībām

Telpu un brīvdabas norises vietu noma kultūras pasākumiem

Sadarbība kultūras un sporta pasākumu organizēšanā, pasākumu organizēšana

Bibliotēku pakalpojumi un bezmaksas interneta izmantošana tajās

TŪRISMA INFORMĀCIJA

Kultūras pārvalde

Tūrisma informācijas apkopošana, informatīvo materiālu gatavošana

Tūrisma informācijas sniegšana un informatīvo materiālu izplatīšana

UZŅĒMĒJDARBĪBAS INFORMĀCIJA

Dobeles PIUAC Konsultatīvais un informatīvais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.

11.3. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS Pašvaldības ekonomiskais pamats ir īpašums, manta, kā arī finanšu resursi, kas veidojas no juridisko un fizisko personu maksājumiem pašvaldības budžetā, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām, aizņēmumiem, valsts un pašvaldību nodevām, pašvaldību budžetā ieskaitītajiem naudas sodiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem un citiem ieņēmumiem.

Pašvaldības budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo

iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gada budžeta ieņēmumiem, novadā ir palielinājušies budžeta ieņēmumi par 266 802 LVL jeb gandrīz par 2 %149.


61

41.tabula. Budžeta finansējums un tā izlietojums

Nr.p.k.

Finansiālie rādītāji 2011.gada izpilde

2012.gadā

Apstiprināts budžetā Izpilde

1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 14 193 179 15 036 379 14 459 981

1.1. Nodokļu ieņēmumi 7 159 508 7 702 003 7 700 934

1.2. Nenodokļu ieņēmumi 115 134 219 750 213 692

1.3.

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

548 187 539 889 491 592

1.4. Transferti 6 349 089 6 560 825 6 031 297

1.5. Ārvalstu finanšu palīdzība 2 811

1.6. Ziedojumi un dāvinājumi 21 261 13 912 19 655

2. Izdevumi( kopā) 16 016 740 15 744 414 15 169 651

2.1. Uzturēšanas izdevumi (kopā) 12 269 382 12 398 047 11 918 360

2.1.1. Kārtējie izdevumi 10 421 472 10 612 289 10 251 130

2.1.2. Procentu izdevumi 209 765 220 154 219 152

2.1.3. Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 358 450 1 286 020 1 179 250

2.1.4. Uzturēšanas izdevumu transferti 279 695 279 584 268 828

2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem 3 740 292 3 344 867 3 251 062

2.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām 6 966 1 500 229

11.3.1. PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMI

2012.gadā Dobeles novada pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 LVL, kas ir 96,0% no apstiprinātā pārskata gada plāna un 102,2%, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata gada ieņēmumiem.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis (par zemi, ēkām, mājokļiem), azartspēļu nodoklis, kā arī nenodokļu ieņēmumi, kuros ietilpst maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, dažādas valsts un pašvaldību nodevas, valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi.

Lielāko daļu – 7 662 119 LVL jeb 54,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem veido nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un azartspēļu nodoklis), kas, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauguši par 532 051 LVL jeb 7,5%. No tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 6 646 515 LVL jeb 47,1% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par 442 189 LVL jeb 7,1%, nekustamā īpašuma nodoklis – 977 295 LVL jeb 6,9% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis par 82 632 LVL jeb 9,2% un azartspēļu nodoklis ‐ Ls 38 309 jeb 0,3% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis par 7 230 LVL jeb 23,3%.

Pārskata gadā veikts aktīvs darbs ar nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem.

Nenodokļu ieņēmumus – 213 683 LVL jeb 1,5% no kopējiem ieņēmumiem ‐ veido valsts un pašvaldības nodevas, sodi un sankcijas, ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma atsavināšanas un citi dažādi nenodokļu ieņēmumi.

Maksas pakalpojumu ieņēmumi – 491 592 LVL jeb 3,5% no kopējiem ieņēmumiem. Tie sastāv no ieņēmumiem no maksas par pašvaldībai piederošās nekustamās un kustamās mantas izmantošanu.

2012.gadā pašvaldības pamatbudžetā dažādu transfertu veidā maksājumos saņemts finansējums 5 746 844 LVL, kas veido 40,7% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājies par 269 838 LVL. Kā valsts budžeta transferti tiek saņemti līdzekļi izglītības pedagoģisko darbinieku atalgojumam, speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi, kā arī līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Kā pašvaldības budžeta transfertus uzskaita izglītības savstarpējos norēķinus, kā arī savstarpējos norēķinus par sociālajās iestādēs ievietotām personām150.

2012.gadā kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju bija 583 LVL, kas ir par 39 LVL mazāk nekā 2011.gadā (2011.gadā kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju ‐ 622 LVL).


62

11.3.2. PAMATBUDŽETA IZDEVUMI

Kopumā 2012.gadā izlietoti līdzekļi 14 803 640 LVL apmērā, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2011.gadā. Šie līdzekļi nodrošināja veiksmīgu novada iestāžu darbību, plānoto pasākumu, programmu un projektu realizāciju. 2012.gadā pašvaldība veiksmīgi turpinājusi sākto projektu realizāciju, kā arī ir sākti vairāki jauni projekti infrastruktūras sakārtošanai un attīstīšanai. Lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību projektu realizācijai, ir ņemti kredīti Valsts kasē. Kopējās pašvaldības saistības 2012.gada beigās ir 5 762 363 LVL.

Kapitālieguldījumiem ‐ infrastruktūras objektu izveidei, kapitālajiem remontiem un pamatlīdzekļu iegādei ‐ 2012.gadā novirzīti 3 210 735 LVL, kas ir 21,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem, uzturēšanas izdevumi veido 11 592 697 LVL jeb 78,3% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.

Aplūkojot izdevumu struktūru nozaru griezumā, secināms:

lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 7371214 LVL jeb 49,8% ir izlietoti izglītības funkciju nodrošināšanai,

1 750 603 LVL jeb 11,8% ir izlietoti vadības funkciju izpildei un administrēšanai,

1 498 478 jeb 10,1 % ir izlietoti teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai151.

Izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju 2012.gadā bija 611 LVL, kas ir par 95 LVL mazāk nekā 2011.gadā (2011.gadā kopējie pamatbudžeta izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju ‐ 706 LVL)152.

11.3.3. SPECIĀLĀ BUDŽETA IZPILDE

Speciālā budžeta ieņēmumi 2012.gadā bija 323 277 LVL, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 38 652 LVL vai 10,7% mazāk. Speciālo budžetu veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un mērķdotācijas pašvaldību autoceļu fondam.

Speciālā budžeta līdzekļi 313 940 LVL apmērā izlietoti ceļu un ielu uzturēšanai un remontam, 35 210 LVL apmērā izlietoti atkritumu apsaimniekošanai novada teritorijā153.




11.4. PAŠVALDĪBAS LĪDZDALĪBA KAPITĀLSABIEDRĪBĀS

2012.gadā Dobeles novada pašvaldībai bija līdzdalība 9 kapitālsabiedrībās, kurās Dobeles novada pašvaldības līdzdalība ir 100%. Kopējā pamatkapitāla vērtība 2012.gada 1.janvārī bija 6 895 530 LVL, savukārt, 2012.gada 31.decembrī – 8 164 163 LVL. Līdzdalība uzskaitīta pēc izmaksu metodes.

Kapitāldaļu palielinājums 2012.gada laikā ir 1 268 633 LVL, t.sk. kapitālsabiedrībās no Dobeles novada pašvaldības bez atlīdzības saņemti un pārvērtēti pamatlīdzekļi 1 178 633 LVL, ieguldīti naudas līdzekļi SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca” pamatkapitālā LVL 90 000 apmērā, kapitāldaļas pārreģistrētas Uzņēmumu reģistrā.

2010.gada 13.jūlijā tika pieņemts Dobeles novada domes lēmums Nr.181/11 par SIA „Zebrenes nami” darbības izbeigšanu, uz ko pamatojoties notiek likvidācijas process.

42.tabula. Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā154

Uzņēmuma nosaukums

Uz 01.01.2012. Uz 31.12.2012.

Ls Līdzdal.

% Ls

Līdzdal. %

SIA „Dobeles enerģija”

1 353 190 100 1 353 190 100

SIA „Dobeles autobusu parks”

297 019 100 297 019 100

SIA „Komunālie pakalpojumi”

187 737 100 187 737 100

SIA „Namnieks”

155 000 100 155 000 100

SIA „Dobeles ūdens”

2 709 570 100 3156203 100

SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”

2 178 000 100 3000000 100

SIA „Gardenes nami”

4 884 100 4884 100

SIA „Sesava KP ”

4 010 100 4010 100

SIA „Zebrenes nami”

6 120 100 6120 100

Kopā 6 895 530 ‐ 8164163 ‐


63

11.5. PAŠVALDĪBAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

NOVĒRTĒJUMS

Dobeles novada teritorijā saskaņā ar datiem par Dobeles novada pašvaldības nekustamo īpašumu uz 2012.gada 31.decembri lielāko daļu aizņem pašvaldībai piederošā un piekrītošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas tiek iznomāta novada fiziskajām un juridiskajām personām. Pašvaldībai pieder meži, kas veido nelielas platības, kā arī karjeri.

Pašvaldības nekustamā īpašuma vērtība 2012.gadā palielinājusies par 1 424 307 LVL. Tas skaidrojams ar to, ka tika aktualizētas nekustamā īpašuma

vērtības, salīdzinot datus ar Valsts zemes dienesta datiem un pielīdzinot vērtības kadastrālajām vērtībām, kā arī pašvaldības bilancē uzņemtas neizpirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes saskaņā ar likumu „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.

Pašvaldība uzskaitījusi un apkopojusi datus par tās rīcībā esošajām zemēm, ēkām, būvēm un dzīvokļiem, kas ir reģistrēti zemesgrāmatā, kā arī par pašvaldībai piekritīgiem objektiem, kas vēl nav reģistrēti zemesgrāmatā. Lai pašvaldība varētu racionāli un lietderīgi apsaimniekot savus nekustamos īpašumus, ir jāveic objektu reģistrācija zemesgrāmatā.

43.tabula. Pašvaldības īpašumu bilances (atlikusī) vērtība, 31.12.2012155. Īpašuma raksturojums

Bilances (atlikusī) vērtība pašvaldības īpašumiem (LVL)

Bilances (atlikusī) vērtība īpašumiem, kuri ierakstīti zemesgrāmatā) (LVL)

Bilances (atlikusī) vērtība īpašumiem, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā (LVL)

Zeme 6 141 698 3 058 631 3 083 067

Ēkas 12 590 519

1 069 664 11 520 855

Būves 14 810 533

0 14 810 533

Dzīvokļi 1 535 889 1 459 069 76 820

KOPĀ: 35 078 639

5 587 364 29 491 275

11.6. PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS INFRASTRUKTŪRĀ PAŠVALDĪBAS

ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ

Viens no tautsaimniecības attīstību galvenajiem raksturotājiem ir investīciju apjoms valstī kopumā un konkrētajā pašvaldībā. Nozīmīgs rādītājs ir investīcijas, kuras pašvaldība piesaista, realizējot Eiropas Savienības fondu un programmu projektus.

Pārskata periodā pašvaldības projektiem, investējot pilsētas attīstībai nozīmīgās sfērās un objektos, ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, valsts budžeta līdzekļi, kā arī novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi.

2012.gadā realizētie un pabeigtie projekti:

2009.gadā uzsāktais projekts „Velotūrisma attīstība Dobeles pilsētas teritorijā” (VPA/3.4.2.1.2/08/01/008), kura rezultātā


Dobeles pilsētas teritorijā izbūvēts 8,25 km garš veloceliņš, kas savieno 12 pilsētas apskates objektus; rekonstruēti 2 sabiedriskās nozīmes tilti pār Bērzes upi; maršrutā izveidotas atpūtas vietas ar soliņiem un galdiņiem, velonovietnēm, tualeti Ķestermežā, izbūvēts auto stāvlaukums Ķestermežā, rekonstruētas 5 pieturvietas, izbūvēts apgaismojums gar veloceliņu, uzstādīti satiskmes organizācijas līdzekļi, aizsargbarjeras, 2 luksofori, uzstādīts informatīvais stends, izstrādātas informatīvās norādes, pastkarte un velomaršruta buklets latviešu un angļu valodā. Projekta kopējās izmaksas 1 104 664 LVL, no kurām ERAF finansējums un valsts dotācija 622 013 LVL un 482 650 LVL ‐ pašvaldības līdzfinansējums.

2010.gada oktobrī sāktais projekts „Ceļa Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija” (Nr.10‐06‐L32100‐000272). Tika veikta projekta tehniski ekonomiskā analīze un ceļa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde, rekonstruēts ceļš un uzstādīti satiksmes organizācijas līdzekļi. Projekta kopējās izmaksas 1 440 076 LVL, no tām ELFLA finansējums – 772 998 LVL un pašvaldības – 667 078 LVL.

2010.gadā uzsāktais projekts „Vēsturiskā Tirgus laukuma rekonstrukcija” (PPA/3.4.2.1.1/09/02/001). Pilsētā ir rekonstruēts un labiekārtots Vēsturiskais tirgus laukums, uzstādīti 6 masīvkoka soli, 9 divpusēji soli, atkritumu urnas; veikta piegulošo gājēju celiņu izbūve, uzstādītas apgaismojuma laternas, nodrošināts

64

elektrības pieslēgums publisko pasākumu nodrošināšanai, izveidotas reklāmas pastkartes latviešu un angļu valodā un videomateriāls par laukumu. Projekta kopējās izmaksas 597 026 LVL, no kurām ERAF finansējums un valsts budžeta dotācija 380 659 LVL un 216 366 LVL – pašvaldības finansējums.

2010.gadā iesāktais projekts „Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā” (projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/045). Projekta ietvaros tika veikts pētījums par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ieviešanu Dobeles novadā. Projekta kopējās izmakas – 22 000 LVL (100% ESF finansējums).

2011.gadā iesāktais projekts „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā”, kurā tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un tehniskais projekts Gardenes dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai. Projekta kopējās izmaksas 71 144 EUR, ERAF finansējums ‐ 60 472 EUR, valsts budžeta dotācija – 3 557 EUR, pašvaldības finansējums – 7 115 EUR

2011.gadā iesāktais projekts „Mežinieku skolas sporta zāles aprīkojuma iegāde”. Projekta rezultātā tika iegādāts sporta zāles aprīkojums. Projekta kopējās izmaksas – 9 931 LVL, kur publiskais finansējums – 8 140 LVL un 1 791 LVL ‐ pašvaldības finansējums.

2012.gadā īstenots projekts „Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana Dobeles Valsts ģimnāzijā”, kura ietvaros tika veikta vienkāršotā renovācija un nodrošināts kvalitatīvs apgaismojums skolas aktu zālē, uzlabojot mēģinājumu un koncertdarbības apstākļus pašdarbības kolektīviem. Projekta izmaksas 9 997 LVL, kur 7 375 LVL publiskais finansējums un 2 622 LVL – pašvaldības finansējums.

2012.gadā īstenots projekts „Dobeles novada Jaunbērzes pagasta izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma attīstība" (Nr.12‐06‐LL30‐L413101‐000005), kura rezultātā iegādāts un uzstādīts PII „Minkuparks” moderns aprīkojums ēdiena pagatavošanai; iegādāts ēdiena sadales aprīkojums ēdiena sadales nodrošināšanai PII „Minkuparks” grupiņām; iegādāts aprīkojums ēdiena pārvadāšanai uz Meženieku pamatskolu. Projekta kopējās izmaksas 9 828 LVL, kur publiskais finansējums – 7 310 LVL un pašvaldības finansējums 2 518 LVL.

2012. gadā izstrādāts pētījums „Dobeles novada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes izmantošanas iespēju analīze”, izpildītājs SIA "AC Konsultācijas";

Pārskata gadā realizēts projekts „Bērnu rotaļu laukuma izveide Krimūnu pagasta Krimūnās", kura rezultātā izveidots bērnu rotaļu laukums. Projekta kopējās izmaksas 9 800 LVL, no kurām 8 099 LVL – publiskais finansējums un 1 701 LVL – pašvaldības finansējums.

2012.gadā īstenots projekts „Videoprojektora un ekrāna iegāde kultūras un atpūtas piedāvājuma uzlabošanai Dobeles pilsētas un novada iedzīvotājiem", kura rezultātā tika iegādāts videoprojektors un ekrāns. Projekta kopējās izmaksas 9 946 LVL, no kurām publiskais finansējums 8 197 LVL un pašvaldības finansējums – 1 749 LVL.

Dobeles novada pašvaldības 2013.gada kopbudžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) ieņēmumi prognozēti 13 201 795 latu apjomā (522 LVL uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju), kas, salīdzinot ar 2012.gada budžetu, ir par 490 105 LVL jeb 3,7 % vairāk.

2013.gada pamatbudžeta prognozētie ieņēmumi ir 12 907 153 LVL un speciālā budžeta ieņēmumi 294 642 LVL. Ieņēmumu īpatsvars ir šāds: pamatbudžets – 97,77% un speciālais budžets – 2,23 %.

Pašvaldības budžeta izdevumi plānoti, ņemot vērā reālās finanšu iespējas, nodrošinot pašvaldības funkciju izpildi un piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

65

2013.gadā pašvaldība turpinās iepriekšējos pārskata gados iesākto projektu realizāciju, kā arī saskaņā ar pašvaldības izvirzītajām attīstības prioritātēm izstrādās jaunus projektus, lai iespēju robežās apgūtu Eiropas struktūrfondu līdzekļus:

2013.gadā tiks turpināta 2011.gadā sāktā projekta „Teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” īstenošana, kura ietvaros notiek Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.‐2025.gadam un Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrāde. Projekta kopējās izmaksas 34 000 LVL, kas ir 100 % Eiropas Sociālā fonda finansējums.

Tiks turpināts 2012.gadā iesāktais projekts „Pirmsskolas izglītības iestādes "Spodrītis" telpu renovācija" (3DP/3.1.4.3.0/12/IPIA/VRAA/002), kura mērķis ir veikt PII vecā korpusa telpu vienkāršotu renovāciju, lai izveidotu vienu jaunu grupu 10 bērniem vecumā no 1‐2 gadiem, apmierinot novada iedzīvotāju pieprasījumu pēc šāda vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītošanas, kā arī sekmēt vecāku nodarbinātību. Projekta kopējās izmaksas 25 597 LVL, kur ERAF finansējums un valsts budžeta dotācija ir 24 951 LVL, pašvaldības līdzfinansējums ir 3 646 LVL.

Turpināsies 2012.gadā uzsāktais projekts „Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā (II kārta)” (Nr.3DP/3.2.1.2.0/12/APIA/SM/032), kas paredz Brīvības ielas rekonstrukciju posmā no Baznīcas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei un pārbrauktuves līdz pilsētas robežai Jelgavas virzienā. Projekta ietvaros tiks veikta ūdens apgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūve, vājstrāvas ārējo tīklu izbūve, luksoforu elektroapgādes un apgaismojuma, siltumapgādes ārējo tīklu izbūve. Projekta kopējās izmaksas 1 388 524 LVL, kur ERAF finansējums 566 392 LVL, valsts budžeta dotācija – 18 205 LVL un pašvaldības līdzfinansējums – 224 535 LVL.

Tiks turpināts 2012.gadā uzsāktais projekts „Zaļās ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā 1.kārta” (Nr.3DP/3.6.2.1.0/12/IPIA/VRAA008). Projekta mērķis ir Dobeles novada

konkurētspējas paaugstināšana, veicinot uzņēmējdarbībai labvēlīgas infrastruktūras izveidi, uzlabojot satiksmes dalībnieku drošību, darba vietu un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, dzīves vietas pievilcību un dzīves kvalitātes celšanos, mobilitāti starp novada centru un pagastiem. Zaļās ielas rekonstrukcijas 1.kārtas ietvaros tiks veikta ielas un ar to saistītās infrastruktūras rekonstrukcija (posmā no Tirgus laukuma līdz Krasta ielai). Projekta izmaksas 572 652 LVL, kur ERAF finansējums 452 398 LVL, valsts budžeta dotācija – 12 885 LVL pašvaldības finansējums – 107 369 LVL. Projekta īstenošanas laiks 2012.gada decembris – 2013.gada decembris.

Turpināsies 2010.gadā uzsāktais projekts „2.vidusskolas telpu renovācija, pielāgojot profesionālās izglītības iestādes vajadzībām” (Nr.3DP/3.1.3.2.0/10/APIA/VIAA/007). Projekta mērķis ir izveidot multifunkcionālu izglītības centru Dobeles novadā, integrējot vispārējās vidējās un profesionālās izglītības programmu apguvi – apvienojot Dobeles 2. vidusskolu, Dobeles Amatniecības vidusskolu un Apguldes arodvidusskolu sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu un izmaksu efektivitātes palielināšanu, vienlaicīgi uzlabojot izglītības pieejamību Dobeles un apkārtējo novadu izglītojamajiem. Projekta kopējās izmaksas 713 868 LVL, kur ERAF finansējums ir 554 599 LVL un pašvaldības finansējums ir 159 269 LVL. Projekta īstenošanas laiks 2010.gada decembris – 2013.gada decembris.

2012.gadā tika uzsākta Latvijas ‐ Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Aizsargāta zaļā zona un ūdenstilpes Zemgales un Ziemeļlietuvas pilsētās". Projekta īsais nosaukums ir „Zaļā pilsētvide" īstenošana, kura mērķis ir saglabāt zaļās zonas un ūdenstilpnes Zemgales reģiona un Ziemeļlietuvas reģiona pilsētās, veicot investīcijas zaļās zonas infrastruktūrā, šādā veidā samazinot pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, saglabājot zaļās teritorijas nākamajām paaudzēm. Projekta Vadošais partneris ir

66

Zemgales plānošanas reģions. Dobeles novada pašvaldība projekta ietvaros iekārto Dobeles pilsdrupām piegulošo teritoriju Bērzes upes labajā krastā, izstrādā labiekārtošanas projektu Bērzes upes kreisajam krastam (aiz Mūzikas skolas), rīko arhitektu plenēru un piedalīsies attīstības un teritorijas plānotājiem rīkotajos apmācību semināros. Projekta kopējās izmaksas 148 726 LVL, kur 126 417 LVL ir ERAF finansējums, valsts budžeta dotācija – 7 436 LVL, pašvaldības finansējums – 14 873 LVL. Projektu plānots pabeigt 2013.gada oktobrī.

Turpināsies 2011.gadā uzsāktais projekts „Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība” (Nr.1DP/1.4.1.2.4./10/APIA/NVA/065), kura mērķis ir veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti; attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū. Projekta kopējās izmaksas 80 561 LVL, kas ir 100 % ESF finansējums.

2012.gadā tika uzsākta projekta „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” īstenošana, kura mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseina apgabala Zemgales reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos, kā arī apdzīvoto teritoriju applūšanas draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus. Dobeles novada pašvaldība ir projekta vadošais partneris un kopā ar 6 partneriem no Latvijas un Lietuvas īsteno projektu, kura ietvaros tiks veiktas investīcijas un izstrādāti tehniskie projekti lietus ūdens kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai un uzlabošanai. Projekta kopējās izmaksas – 1 855 583 EUR. Dobeles novada pašvaldības kā projekta vadošā partnera izmaksas – 222 091 EUR, kur ERAF finansējums ir 188

777 EUR, valsts budžeta dotācija – 11 105 EUR.

2013.gadā ir plānots realizēt LEADER projektus sekojošās rīcībās: sociālo un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai ‐ projekts „Bikstu kapličas vienkāršotā renovācija un tās pieejamības nodrošināšana”; izglītības, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas, pilnveidošanas un pieejamības uzlabošanas aktivitāšu veicināšana vietējiem iedzīvotājiem – projekts „Apgaismošanas iekārtu iegādes un uzstādīšana Dobeles kultūras namā”; sadzīves un amatniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošana vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un nodarbinātības veicināšanai – projekts „Tirgus kiosku iegādes amatnieku un mājražotāju gadatirgu nodrošinājumam”; vietējo sabiedrisko aktivitāšu veicināšana – interešu, aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras izveide un pilnveide vietējiem iedzīvotājiem, vides sakārtošana un teritoriju labiekārtošana – projekts „Bērnu rotaļu laukuma izveide 1.kārta Dobeles novada pašvaldības PII „Zvaniņš””.

11.7. SADARBĪBA UN KOMUNIKĀCIJA

Valsts iestāžu pakalpojumi

Dobeles novada teritorijā izveidotās valsts iestāžu struktūrvienības sniedz pakalpojumus ne tikai Dobeles novada, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotājiem.

Izglītības pakalpojumi

Novada izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto gan Tērvetes un Auces novadu, gan bijušo Saldus, Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu izglītojamie. Dobeles novada Izglītības pārvalde kopīgi ar apkārtējo novadu pašvaldībām un Latvijas augstskolu mācību spēkiem īsteno izglītības projektus.

Veselības aprūpe

SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem.

67

Tūrisms

Tūrisma informācijas centra darbinieki piedalās Tūrisma gadatirgos Latvijā un tuvajās ārvalstīs, popularizējot tūrisma iespējas novada teritorijā.

Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus produktus, pakalpojumus un tūrisma maršrutus ar kaimiņu pašvaldību, Zemgales reģiona un Lietuvas tuvāko pašvaldību tūrisma piedāvājumiem.

Sabiedriskās attiecības

Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību galvenie uzdevumi ir:

nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt pēc iespējas plašāku informāciju un skaidrojumu par domes pieņemtajiem lēmumiem un to īstenošanu, kā arī izzināt iedzīvotāju viedokli par novada attīstībai svarīgiem jautājumiem, tādējādi sekmējot sabiedrības atbalstu pašvaldības darbībai;

veicināt pašvaldības atpazīstamības un pozitīva tēla veidošanu, popularizējot novadu, tā simboliku un pašvaldības darbu;

organizēt informācijas apmaiņu un sadarbību ar pašvaldības partneriem Latvijā un ārzemēs.

Sabiedrisko attiecību un komunikācijas funkciju organizē un veic divi darbinieki – vecākais konsultants un sabiedrisko attiecību speciālists, kuri iekļauti Administratīvajā nodaļā, bet faktiski strādā tiešā sadarbībā ar novada domes priekšsēdētāju. Ikdienā primāro saziņu ar iedzīvotājiem veic Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centra darbinieces, pieņemot iedzīvotāju iesniegumus, pretenzijas un sūdzības un sniedzot viņiem informāciju, kas saistīta ar pašvaldības kompetencē esošo jautājumu risināšanu.

Sabiedriskajās attiecībās pašvaldība pielieto gan vienvirziena, gan divvirzienu komunikācijas metodes.

Galvenie komunikācijas pasākumi:

tiek veikta sadarbība ar masu mēdijiem (preses relīzes, ikmēneša preses konferences, intervijas u.c.) – galvenokārt, ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu aģentūru LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un TV studiju „Spektrs”, kas gatavo sižetus LTV1 Novadu ziņām;

1 reizi mēnesī tiek izdots pašvaldības informatīvais izdevums „Dobeles Novada Ziņas” (tirāža 5500);

darbojas mājas lapa www.dobele.lv (vidēji 7000 ‐ 8000 apmeklējumu mēnesī);

tiek organizētas pašvaldības amatpersonu un speciālistu tikšanās un sadarbība ar dažādām sabiedrības mērķa grupām: uzņēmējiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, jauniešiem;

tiek rīkotas informatīvas sanāksmes iedzīvotājiem par komunālās saimniecības un infrastruktūras projektu īstenošanu novadā;

tiek veikta pašvaldības publicitātes pasākumu rīkošana (oficiālas pieņemšanas pie domes priekšsēdētāja, publiska investīciju projektu līgumu parakstīšana, novada simbolikas popularizēšana u.c.);

tiek organizētas domes priekšsēdētāja un priekšsēdētaja vietnieka vizītes pagastos, iedzīvotāju pieņemšana;

tiek veikta informācijas izplatīšana, pieredzes apmaiņa un kopīgi projekti ar ārvalstu partneriem Engelholmā (Zviedrija), Šmelnē (Vācija), Koninā (Polija), Akmenē un Jonišķos (Lietuva), Rakverē (Igaunija);

tiek organizēta informācijas izplatīšana un pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām Latvijā, tai skaitā Saldus, Kandavas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Gulbenes un Daugavpils novados.

NOVĒRTĒJUMS



Novada ģeogrāfiskais novietojums;

Pietiekams transporta tīkls;

Daudz nevalstisko organizāciju, iespēja izveidot nevalstisko organizāciju centru

Labs izglītības iestāžu izvietojums novada teritorijā;

Nepietiekama komunikācija starp iestādēm, struktūrvienībām, kapitālsabiedrībām;

Nepietiekama komunikācija starp deputātiem un sabiedrību;

Labas pārvaldības principa nepietiekama realizācija;

156 sagatavots, izmantojot attīstības programmas izstrādes

Sabiedrības un apdzīvoto vietu attīstības jautājumu 18.04.2013. darba grupas rezultātus

68

Spēcīga zinātniskā bāze;

Strādā SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”;

Daudz spēcīgu uzņēmumu

Laba sociālā dienesta darbība;

Bezmaksas informatīvais izdevums „Novada ziņas”

Savlaicīgas informācijas trūkums par pašvaldības projektiem, pasākumiem;

Nepietiekama pieredzes apmaiņa starp pagastu pārvaldēm;

Nepietiekama saziņa ar nevalstiskajām un citām organizācijām;

Iespējas Draudi

Plašāk izmantot elektroniskās saziņas iespējas;

Iedzīvotāju motivēšana uzsākt uzņēmējdarbību;

Optimizēt skolu tīkla optimizācija, vienlaicīgi uzlabojot skolēnu pārvadājumus;

Dobeles novada zīmola attīstīšana;

Uzlabot pieredzes apmaiņu ar citām pašvaldībām Latvijā un ārzemēs;

Saturiski un vizuāli pilnveidot pašvaldības izdevumu un mājas lapu;

Finanšu līdzekļu nepietiekamība;

Iedzīvotāju aizplūšana no novada;

Vienaldzīga, neieinteresēta attieksme pret cilvēku;

Bezdarbs.


Lielākā daļa respondentu pašvaldības darbu vērtē pozitīvi‐ 68 jeb 15,1% to aptaujā novērtēja apmierinoši un 199 jeb 44,2% ‐ drīzāk apmierinoši. 91 jeb 20,2% aptaujāto pašvaldības darbību vērtē drīzāk neapmierinoši, bet 56 jeb 12,4% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 64,5%



69

KOPSAVILKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales plānošanas reģionā. Novada kopējā platība 889,79 km2. Dobeles novads izveidots 2009.gadā, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.

Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.

99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta.

DABAS RESURSI Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības.

Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles un Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības zemes aizņem vairāk nekā 60%. Dobeles novadā lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augstu auglību, kas ir pamats lauksaimniecības nozares stabilitātei un attīstībai, un labu ražu iegūšanai. Daļa novada lauksaimniecības zemju atbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju statusam, un to izmantošana ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

Novada teritorija nav ar augstu mežainuma koeficientu un mežsaimniecības nozare novadā nav attīstīta. Procentuāli lielākās meža zemju teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%). Pēc platības lielākās meža zemju teritorijas atrodas Jaunbērzes, Zebrenes, Auru, Bikstu un Naudītes pagastos. Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 ha (92%).

Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina pirmās pakāpes pieteka Bērze. Novada teritorijā uz Bērzes upes uzbūvētas četras mazās hidroelektrostacijas: Bikstu un Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un Bērzes pagastā. Otra lielākā novadu šķērsojošā upe – Auce. Ezeru izvietojums novadā ir nevienmērīgs, visi atrodas Lielupes baseina apgabalā. Lielākie ‐ Zebrus ezers, Svētes ezers.

Novada teritorijā atrodas vairākas smilts un grants, māla, kūdras un sapropeļa atradnes. Tiek

izmantotas 7 derīgo izrakteņu atradnes – 6 smilts‐grants un viena kūdras atradne.

AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS Novada teritorijā iekļaujas trīs dabas liegumi ‐ Zebrus un Svētes ezers, Līvbērzes liekņa, Skujaines un Svētaines ieleja. Dabas pieminekļi‐ Zebrus avoti un vairāki dižkoki. Novada teritorijā izveidoti 43 mikroliegumi. Vairāki dendroloģiskie stādījumi noteikti kā vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas.

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS

Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras pieminekļi. Viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem novadā ir Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs un Tirgus laukums.

IEDZĪVOTĀJI 01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji. No 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 818 jeb 3,36%. Pēdējos trīs gados novada iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 iedzīvotājiem gadā. Saglabājoties esošajām tendencēm, turpmāko septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies par 1911 iedzīvotājiem jeb 8,12%.

2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs darbspējas vecuma – 4637 (19,7%) 01.01.2013. 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija latvieši, 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) baltkrievi, 606 (2,6%) lietuvieši, 5,95% ‐ citas tautības.

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo novada centrā ‐ Dobeles pilsētā. Dobeles pilsēta ir novada centrs, tā ir izglītības, pakalpojumu, atpūtas, darba vieta arī pārējiem novada iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju ‐ lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri vai vismaz reizi nedēļā apmeklē pilsētu.

Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav izveidots neviens jauns ciems. Novada centrs – Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes attīstības centrs. Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri –Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un

70

Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un attīstītu inženiertehnisko un publisko infrastruktūru.

PĀRVALDE, KOMUNIKĀCIJA UN SADARBĪBA

Novada pārvaldi īsteno Dobeles novada pašvaldība, tās struktūrvienības un iestādes. Dobeles novada Dome sastāv no 17 deputātiem, kuri darbojas šādās komitejās: finanšu un budžeta komitejā, tautsaimniecības un attīstības komitejā, sociālajā komitejā, kā arī izglītības, kultūras un sporta komitejā.

Dobeles novada pašvaldības pakļautībā ir 43 iestādes un struktūrvienības, kā arī 8 kapitālsabiedrības.

2012. gadā Dobeles novada pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 LVL, savukārt kopējie izdevumi ‐ 14 803 640 LVL. Lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 7371214 LVL jeb 49,8% ir izlietoti izglītības funkciju nodrošināšanai.

Komunikācija ar sabiedrību notiek, izmantojot novada mājas lapu www.dobele.lv, informatīvo izdevumu “Dobeles novada ziņas”, tiek organizēta sadarbība ar masu mēdijiem (preses relīzes, ikmēneša preses konferences, intervijas u.c.) – galvenokārt, ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu aģentūru LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un TV studiju „Spektrs”.

Sadarbība ar apkārtējiem novadiem tiek īstenota vairākās nozarēs, īpaši izceļamas izglītības, veselības aprūpes, kā arī tūrisma joma, realizējot kopīgus projektus

SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā nodrošina šādas izglītības iestādes: 6 pirmsskolas izglītības iestādes; 12 vispārējās izglītības iestādes; 2 profesionālās izglītības iestādes; 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; 1 interešu izglītības iestāde; 1 izglītības atbalsta iestāde; 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; 1 speciālā skola; 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības

atbalsta centrs.

Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes struktūrvienības: Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11

filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; Šķibes jaunatnes centrs; Dobeles Novadpētniecības muzejs; Dobeles novada Tūrisma informācijas centrs; Dobeles sporta centrs; Dobeles pilsētas kultūras nams; Kaķenieku kultūras un sporta centrs; Jaunbērzes kultūras nams; Penkules kultūras nams; Bikstu kultūras un atpūtas centrs; Krimūnu tautas nams; Penkules sporta centrs.

Sporta bāzes Dobeles novadā: 14 sporta zāles; stadions (400 m); sporta laukumi; šautuve; peldbaseins; 2 svarcelšanas zāles; mototrase (privātā); kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais

segums‐basketbols, handbols, teniss); skeitparks; hokeja laukums.

Sociālā dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi, aprūpes mājās birojs.

Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs nodaļām: Atbalsta centrs ģimenēm; dienas centrs „Solis” personām ar garīga

rakstura traucējumiem; dienas centrs „Stariņš” pirmspensijas un

pensijas vecuma cilvēkiem.

Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Bez Dobeles slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro medicīnisko palīdzību novadā nodrošina Krimūnu pagasta feldšeru punkts, Naudītes pagasta Apguldes feldšeru punkts, Naudītes pagasta feldšeru punkts, Penkules feldšeru punkts, SIA "Bēnes doktorāts", ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta prakses vietas.

71

Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un viena Annenieku pagastā.

Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles novada Pašvaldības policija.

EKONOMIKA Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs.

Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% 30.04.2013.

2013.gada augusta sākumā novada teritorijā reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts.

Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā).

Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā. Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūra.

Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi).

2012.gadā lielākais apgrozījums bijis uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumi 20120.gadā ‐ AS „Dobeles dzirnavnieks” (62,2 milj.), SIA „ELAGRO” (41,0 milj.) un AS „CORDOBA” (25,1 milj.).

Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas,

dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi.

Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA AUTOCEĻI Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi.

Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. Liela daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un nepieciešami rekonstrukcijas darbi.

DZELZCEĻŠ Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi: Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta teritorijā); Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas teritorijā). Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, Naudītes un Penkules pagasta teritorijā).

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja.

ŪDENSAPGĀDE Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes.

NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 (63,47%) novada iedzīvotāju. Gandrīz visos lielākajos ciemos ir izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, no kurām daļa novecojusi un ir

72

jāveic rekonstrukcijas darbi. Kanalizācijas sistēmas novada teritorijā izveidotas daudzu gadu laikā. Vecākās sistēmas pārsvarā jauktas, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan arī lietus notekūdeņi, to tehniskais stāvoklis vairākumā ciemu ir neapmierinošs. Četros ciemos kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs – Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes ciemā, tikai Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir labā tehniskā stāvoklī.

ELEKTROAPGĀDE Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV transformatoru apakšstacija „Dobele”. Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas.

SILTUMAPGĀDE Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās apkures sistēmas. Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Dobeles pilsētā, kur centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas visas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un lielākā daļa sabiedrisko objektu pilsētas robežās (~75‐80% māju). Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota dabasgāze. Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas.

GĀZES APGĀDE Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā. Dobeles novada Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija nav gazificēta.

Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota struktūra dabasgāzes uzglabāšanai.

SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar sakaru komunikācijām. Fiksēto sakaru pieejamība ir pietiekoša, modernizēta ciparu sistēma. Mobilos sakarus novadā nodrošina vairāki operatori. Visos novada pagastos un pilsētā ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti.

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav nevienas darbojošās

KAPSĒTAS Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 karavīru kapi.

73

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. DOBELES NOVADA VALSTS NOZĪMES ŪDENSTECES UN ŪDENSNOTEKAS

Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods Kopgarums novadā, km

Regulētā posma garums, km

1. Abaviņa 362934:01 3,00 3,00

2. Akāciju grāvis 382434:01 7,62 7,62

3. Ālave 38222:01 29,42 29,42

4. Apguldes ezera grāvis 382224:01 11,17 10,55

5. Apšupes strauts 381646:01 5,98 5,98

6. Auce 3824:01 37,74 4,36

7. Aurupīte 382226:01 6,27 6,27

8. Balžņa 382272:01 10,42 10,42

9. Bērze 3822:01 102,91 0,00

10. Bikstupe 38226:01 15,72 11,81

11. Bitšķēpu strauts 3822552:01 4,04 4,12

12. Čabu grāvis 3816462:01 6,31 6,31

13. Dreimaņu strauts 381642:01 9,01 9,01

14. Eglone 382632:01 6,41 6,41

15. Gardene 382254:01 17,89 17,89

16. Gaurata 38168:01 11,57 11,57

17. Govainis 38244:01 11,79 11,79

18. Grieņu grāvis 381656:01 8,29 8,29

19. Jaunzemju grāvis 3826616:01 1,23 1,23

20. Jugliņa 382228:01 15,24 15,24

21. Kalves grāvis 3816814:01 5,93 5,93

22. Kaulaiņu grāvis 382262:01 1,04 1,04

23. Kliederu grāvis 3816832:01 5,10 5,10

24. Krievaine 3826618:01 0,91 0,91

25. Leinertu dīķu strauts 382242:01 6,95 6,95

26. Līčupe 382294:01 4,56 4,56

27. Mežinieku upīte 38174196:01 4,85 4,85

28. Midzeņu grāvis 3822576:01 5,30 5,30

29. Mucenieku grāvis 3822542:01 8,55 8,55

30 Pienava 38166:01 14,26 8,06

31. Pikšu grāvis 3822112:01 2,15 2,15

32. Puktu grāvis 382422:01 1,94 1,94

33. Rīgava 38246:01 5,06 5,06

34. Sellīte 381662:01 5,76 5,76

35. Sesava 38224:01 22,35 1,91

36. Šķibes dārza grāvis 382222:01 7,43 7,43

37. Skujaine 38266:01 5,85 0,00

38. Smukupīte 3822922:01 1,32 1,26

39. Snierājs 382252:01 8,39 8,39

40. Strautiņauce 3824312:01 3,60 3,60

41. Strautiņu grāvis 382432:01 5,08 5,08

42. Stūrupe 382292:01 6,75 0,55

43. Tērvete 3826:01 4,10 0,00

44. Upenieku grāvis 382436:01 5,03 5,03

45. Vecbērzes poldera apvadkanāls 3816:01 10,65 10,65

46. Vecmiķeļu grāvis 382462:01 0,58 0,58

47. Vecslampe 38164:01 4,29 4,29

48. Virkus grāvis 381682:01 7,70 7,70

49. Zušupīte 382274:01 2,86 2,86

KOPĀ: 397,75 306,77

74

2.PIELIKUMS. VALSTS UN VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMO NEKUSTAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU

SARAKSTS Nr.p.k.

Aizsardz. Nr. Vērtības grupa Pieminekļa nosaukums Pieminekļa veids

Atrašanās vieta un pieminekļa datējums

Annenieku pagasts

1. 724 Valsts nozīmes Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)

Arheoloģija Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām

2. 726 Valsts nozīmes Ozolkalna senkapi ar upurakmeni

Arheoloģija Pie bijušiem Cibēniem un Ružām

3. 4844 Valsts nozīmes Annenieku kapliča Arhitektūra 18.gs. 2.puse

4. 4845 Valsts nozīmes Annenieku luterāņu baznīca

Arhitektūra 18./19.gs.

5. 725 Vietējas nozīmes Avotiņu senkapi Arheoloģija Pie Avotiņiem

6. 4846 Vietējas nozīmes Annas muižas apbūve Arhitektūra 18.gs.beigas, 19./20.gs.

7. 4848 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Annas muižā, 19./20.gs.

8. 4847 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Annas muižā, 18./19.gs.

Auru pagasts

9. 732 Vietējas nozīmes Kviešu apmetne Arheoloģija Pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā

10. 733 Vietējas nozīmes Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)

Arheoloģija Pie Oškalniem

11. 734 Vietējas nozīmes Pēkaiņu senkapi Arheoloģija Pie Pēkaiņiem

12. 4865 Vietējas nozīmes Lielbērzes kapu kapliča Arhitektūra Lielbērze, 19. gs. 1.puse

Bērzes pagasts

13. 4872 Valsts nozīmes Virkus muižas apbūve Arhitektūra Virkus muižā 18./19.gs.

14. 4879 Valsts nozīmes Bērzes luterāņu baznīca Arhitektūra 18. gs. v. 19. gs. v.

15. 4888 Valsts nozīmes Parks Arhitektūra Virkus muižā, 18.gs.beigas

16. 740 Vietējas nozīmes Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)

Arheoloģija Pie Strazdiem

17. 4880 Vietējas nozīmes Bērzes muižas apbūve Arhitektūra 19.gs.

18. 4876 Vietējas nozīmes Bērzes ūdensdzirnavu apbūve

Arhitektūra 19. gs. 2.puse

19. 4875 Vietējas nozīmes Bērzes kapliča Arhitektūra Pie Bērzes luterāņu baznīcas, 1935.g.

20. 4878 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1892.g.

21. 4877 Vietējas nozīmes Dzirnavas Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1863.g.

22. 4881 Vietējas nozīmes Dzīvojamā māja „Saulieši”

Arhitektūra Bērzes muižā, 20. gs. 30.gadi

23. 4882 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra "Kārkli", Bērzes muižā, 1857.g.

24. 4883 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bērzes muižā, 19. gs. vidus

25. 4884 Vietējas nozīmes Kreijas muižas kungu māja

Arhitektūra Kreijās, 18. gs. 2.puse

26. 4886 Vietējas nozīmes Kapliča Arhitektūra Virkus muižā, 19. gs. 2.puse

27. 4887 Vietējas nozīmes Klēts, vēlāk dzīvojamā māja

Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus 19. gs. vidus

28. 4885 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus

Bikstu pagasts

29. 742 Valsts nozīmes Audaru senkapi Arheoloģija Pie Audariem

30. 743 Valsts nozīmes Lejascīsku apmetne Arheoloģija Pie Lejascīskām

31. 746 Valsts nozīmes Ezerlūķu pilskalns Arheoloģija Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem

32. 4892 Valsts nozīmes Bikstu muižas apbūve Arhitektūra 19.gs.

75

33. 4891 Valsts nozīmes Bikstu ūdensdzirnavas Arhitektūra „Paleju dzirnavas”, 18./19.gs.

34. 4893 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Bikstu muižā, 1865.g.

35. 741 Vietējas nozīmes Smiltnieku pilskalns Arheoloģija Bikstu mežniecība, Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna

36. 744 Vietējas nozīmes Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)

Arheoloģija Pie Ropēniem

37. 745 Vietējas nozīmes Vērpju senkapi Arheoloģija Pie Vērpjiem

38. 4898 Vietējas nozīmes Upesmaižas apbūve Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse

39. 4890 Vietējas nozīmes Bikstu dzelzceļa stacija Arhitektūra Vecbikstos, 1933.g.

40. 4896 Vietējas nozīmes Kūts, vēlāk kalpu māja Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 2.puse

41. 4897 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. vidus

42. 4895 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 1863.g.

43. 4894 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bikstu muižā, 18./19.gs.

44. 4899 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse

45. 4901 Vietējas nozīmes Kūtis (2) Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse

46. 4902 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. vidus

47. 4900 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse

Dobele

48. 752 Valsts nozīmes Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils

Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā

49. 753 Valsts nozīmes Dobeles senpilsēta Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna

50. 3331 Valsts nozīmes Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai

Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, datēta ar 1648.gagu

51. 3329 Valsts nozīmes Epitāfija F.Drahenfelsam Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, datēta ar 17.gs.sākumu

52. 4903 Valsts nozīmes Livonijas ordeņa pilsdrupas

Arhitektūra Bērzes upes labajā krastā, 1335. ‐1347.g.

53. 4904 Valsts nozīmes Latviešu biedrības nams Arhitektūra Baznīcas iela 6, 1939.g.

54. 4919 Valsts nozīmes Dobeles luterāņu baznīca Arhitektūra Baznīcas iela 1, datējums: 1495., 1595., 1907.g

55. 7431 Valsts nozīmes Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs

Pilsētbūvniecība Vietas raksturojums: Francmaņa un Baznīcas ielas pāra numuru puses apbūve, Zaļā iela, līnija paralēli Tirgus laukuma DR robežai 25m attālumā no tās, Skolas iela, Viestura ielas nepāra numuru puses apbūve, Bērze, upē ietekošais strautiņš D no stadiona, Tērvetes iela, Īles iela, līnija paralēli Tērvetes ielai 95m R virzienā no tās līdz Ādama ielai, 280m gara līnija R virzienā, līnija paralēli tiltam 100m uz ZA no tā, Uzvaras iela, Brīvības iela līdz Francmaņa ielai 16. – 19.gs.

76

56. 754 Vietējas nozīmes Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta

Arheoloģija Pie Dobeles luterāņu baznīcas

57. 4905 Vietējas nozīmes Vecā aptieka Arhitektūra Baznīcas iela 12, 1806.g. 1929.g.

58. 4907 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2, 19.gs. vidus

59. 4908 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2b, 19.gs. vidus

60. 4909 Vietējas nozīmes Pagasta nams Arhitektūra Brīvības iela 3a, 19.gs. vidus

61. 4910 Vietējas nozīmes Vācu mācītājmuižas apbūve

Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. sākums

62. 4912 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Brīvības iela 52, 19.gs. vidus

63. 4913 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. 2. puse

64. 4911 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. sākums

65. 4906 Vietējas nozīmes Dobeles un apkārtnes slimnīca

Arhitektūra Brīvības iela 11, 1919.g.

66. 4914 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Dzirnavu iela 2, (DVĢ,) 1940.g.

67. 4915 Vietējas nozīmes Savrupmāja Arhitektūra Miera iela 15, 1936.g.

68. 4916 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Skolas iela 2, (Mūzikas skola), 19./20.gs.

69. 4917 Vietējas nozīmes Ūdens tornis Arhitektūra Stacijas iela 5, 1929.g.

70. 4918 Vietējas nozīmes Dobeles dzelzceļa stacija Arhitektūra Stacijas iela 2, 1929.g.

71. 4920 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Tirgus laukums 2, 19.gs. vidus

72. 4922 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Zaļā iela 15, 19.gs. 2.puse

Dobeles pagasts

73. 755 Valsts nozīmes Bāļu – Šķērstaiņu senkapi un apmetne

Arheoloģija Pie Bāļām un Šķērstaiņiem

74. 756 Vietējas nozīmes Zilā kalna senkapi Arheoloģija Pie bijušām Gobām

75. 757 Vietējas nozīmes Ošu senkapi Arheoloģija Pie Ošiem

76. 4889 Vietējas nozīmes Bērzbeķes muižas apbūve

Arhitektūra 19. gs. vidus

77. 4873 Vietējas nozīmes Kūts Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus

78. 4874 Vietējas nozīmes Kūts ar dzīvokli Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus

Jaunbērzes pagasts

79. 4936 Valsts nozīmes Lustes muižas pils Arhitektūra Lustes muižā, 18.gs. 2.puse

80. 8820 Valsts nozīmes Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem

Vēsturiska notikuma vieta

Jaunbērzes pag., 1919.g.

Krimūnu pagasts

81. 4937 Vietējas nozīmes Glūdas luterāņu baznīca Arhitektūra Glūdā, 1848.g.

Naudītes pagasts

82. 765 Valsts nozīmes Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)

Arheoloģija Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. Kv. Pie Caunām

83. 766 Valsts nozīmes Vecpokaiņu senkapi I, II (Kapiņu kalns)

Arheoloģija Īles mežniecībā Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem

84. 767 Valsts nozīmes Jāņogānu senkapi Arheoloģija Ppie bijušiem Mauriem

85. 769 Valsts nozīmes Dēliņkalns – pilskalns Arheoloģija Pie Lejasdēliņiem

86. 770 Valsts nozīmes Spurīšu apmetne Arheoloģija Pie Spurīšiem

77

87. 3345 Valsts nozīmes Balkona margas Māksla Vecapguldes muižas pilī, 18.gs.beigas

88. 4946 Valsts nozīmes Vecapguldes muižas apbūve

Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse

89. 4947 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse

90. 768 Vietējas nozīmes Ogānu pilskalns Arheoloģija Pie bijušiem Ogāniem

91. 771 Vietējas nozīmes Soda kalniņš – nostāstu vieta

Arheoloģija Pie Susuriem

92. 4949 Vietējas nozīmes Lielapguldes muižas apbūve

Arhitektūra Apgulde, 19.gs. 1.puse

93. 4950 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse

94. 4952 Vietējas nozīmes Stallis Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse

95. 4951 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse

96. 4948 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Vecapguldes muižā, 18.gs.

Penkules pagasts

97. 772 Valsts nozīmes Laģu apmetne Arheoloģija Pie Dzintariem, abpus Kroņauces – Auces šosejai

98. 773 Valsts nozīmes Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)

Arheoloģija Pie Kamradžiem

99. 775 Valsts nozīmes Ķūru senkapi Arheoloģija Starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem

100. 776 Valsts nozīmes Ruņģu apmetne Arheoloģija Starp Ruņģiem un Dravniekiem

101. 777 Valsts nozīmes Kamradžu senkapi Arheoloģija Z no Kamradžiem

102. 774 Vietējas nozīmes Ķūru apmetne Arheoloģija Starp Ķūriem un Jaunzemjiem

103. 4954 Vietējas nozīmes Ālaves muižas apbūve Arhitektūra 19. gs. 2.puse

104. 4955 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse

105. 4956 Vietējas nozīmes Stallis ‐ kūts Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse

106. 4953 Vietējas nozīmes Penkules luterāņu baznīca

Arhitektūra (1691.g.) 1865.g., 1878.g.

Zebrenes pagasts

107. 793 Valsts nozīmes Elkukalns – kulta vieta Arheoloģija Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kvartāls, Svētezera Z krastā

108. 794 Valsts nozīmes Grabu kapu senkapi Arheoloģija Pie Grabu kapsētas

109. 795 Valsts nozīmes Kaupju senkapi Arheoloģija Pie Kaupju veikala, bijušiem Rēderiem

78

3.PIELIKUMS. NOVADA PAŠVALDĪBAS CEĻI

Nr.p.k. Ceļa nosaukums

Ceļu raksturojošie parametri

Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi

Garums Seguma veids

Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2

Konstrukcijas materiāls

Annenieku pagasts

A grupa

1 Rogu ceļš 2,88 grants

2 Mazkrāgu ceļš 3,36 grants

3 Bultu ceļš 2,745

melnais segums

4 Gaujas ‐ Mazkrāgu ceļš 0,6

bez seguma

1,308 grants

5 Kambaru ceļš 4,917 grants

6 Zebras‐ Lapsas‐ Kalnēji ceļš 4,825 grants

7 Oškalnu ceļš 0,6 grants

0,3

bez seguma

0,304 grants

8 Cibēnu ceļš 1,635 grants

9 Kalnaģigaru ceļš 2,212 grants

10 Skuju ‐ Bezdelīgu ceļš 0,363 grants

11 Skolas ceļš 0,144 grants

12 Baznīcas ceļš 1,25 grants

13 Ilmāru ‐ Kalnbērziņu ceļš 1,017 grants

14 Brūnu ceļš 0,25 bruģis

0,16 grants

15 Ļuku ceļš 7,192 grants

16 Ļuku ciemata ceļš 0,2 grants

0,31

bez seguma

17 Ausātu ceļš 3,24 grants

A grupa kopā: 35,607 grants

2,745 melnais segums

1,21 bez seguma

0,25 bruģis

39,81

B grupa

18 Jaunpavāri‐ Brieži 0,035 melnais segums

2,265 grants

19 Kaķenieki ‐k.Imantas 0,75 melnais segums

0,24 grants

20 Klāvindriķu ceļš 0,48 grants

21 Ziedoņu mājas ceļš 0,23 grants

22 lambrekšu ‐Pastaru ceļš 1,2 grants

79




Garums Seguma veids



1,434

bez seguma

23 Jākšu ‐Piedaiņu ceļš 1,4 grants

1,84

bez seguma

24 Kapu ceļš 0,393 grants

25 Apšenieku ceļš 0,35 grants

1,235

bez seguma

26 Ļuķu kopmītnes ‐ Birzmaļi ceļš 2,45 grants

B grupa kopā: 9,008 grants

0,785

melnais segums

4,509

bez seguma

14,302

C grupa

27 Ģerdāņi‐ Abavieši 1 grants

0,25

bez seguma

28 Baložu ceļš 1 grants

0,479

bez seguma

29 Privātkūtiņu ceļš 0,614 grants

30 Bultu ceļš m. 0,3 grants

0,08 bruģis

0,105 grants

31 Mazkalēji‐ Pīlādži ceļš 0,8 grants

32 Bajāru ceļš 0,566 grants

33 Gigāru ceļš 0,25 grants

0,55

bez seguma

34 Reiņi‐ salas ceļš 0,55 grants

0,935

bez seguma

35 Ļuku fermas ceļš 0,8 grants

36 Mežingas ceļš 2,2

bez seguma

37 Brīvzemnieku ceļš 0,452 grants

C grupa kopā: 6,437 grants

4,414

bez seguma

0,08 bruģis

10,931

Pašvaldības ceļi 65,05

80




Garums Seguma veids



Annenieku pagastā

Auru pagasts

A grupa

1 14‐Alejas‐Siļķes‐Mazvildavas 4,5 grants

2 32‐Auri‐ Apguldes dzirnavas 3,2

melnais segums


3,2 melnais segums

7,70

B grupa

3 1‐BAO‐ Liepājas šoseja 3,4 betons

0,9 melnais segums

0,5 bez seguma

4 2‐Lielbērze‐Oliņas‐Celmi 1,789 grants

5 3‐Velna krogs‐ Silenieki‐ Zemnieki 1,056 grants

6 4‐Oliņas ‐Zvaigznes 1,754 grants

7 5‐Mētras‐Rentes‐ Klabji‐Liepziedi 4,375 grants

8 6‐Virši‐ Sniedzes 0,376 grants

9 7‐Baloži‐Baldēļi 0,825 grants

10 8‐Balvas‐Spriksteles 1,875 grants

11 9‐Smilgas‐Selgas‐Apguldes dzirnavas 2,877 grants

12 10‐Vīganti‐Auziņas‐Pēkaiņi 2,332 grants

13 11‐Ziņģi‐ Ziemeļi‐ Āpšēni 3,015 grants

14 12‐Zemgalieši ‐ Tīlaiši‐ Siļķes 3,352 grants

15 13‐Jaunsmēdalu ceļš 0,3 bez seguma

1,2 grants

16 14‐Alejas‐Siļķes‐Mazvildavas 4,5 grants

16 15‐Priežkalni‐Bites ‐Garbiļi 0,64

melnais segums

1,16 grants

17 16‐Bērzaiņi ‐Dimzas 0,956 grants

18 17‐Namdari‐Cimermaņi 0,538 grants

19 18‐Auru stacija‐ Olderti 0,832 grants

20 19‐Liesmas‐ Prinči‐Rīti 1,537 grants

21 20‐Rīti‐Lielčankas 2,325 grants

81




Garums Seguma veids



22 21‐Rīti‐ Dzelzkalni‐Zariņi‐Strautnieki 2,98 grants

0,27 bruģis

23 22‐Silakurti‐ Mazie Svēderi‐Kāvužas 0,5

melnais segums

3,61 grants

24 23‐Tīkužas ‐Baļļas 1,225 grants

25 24‐Eizenfeldes‐Mazie Svēderi 1,61 grants

26 29‐Austrumi‐Bāliņi 2,85 grants

27 31‐Bērzkrastu ceļš 0,15 melnais segums

0,1 grants

0,108 melnais segums

B grupa kopā: 3,4 betons

2,30 melnais segums

0,8 bez seguma

49,05 grants

0,27 bruģis

55,817

C grupa

28 26‐Mežansi‐Mucenieki 4,025 grants

29 30‐Bites ‐Ziņģi 0,4 melnais segums

0,358 grants


0,4 melnais segums

4,825

Pašvaldības ceļi Auru pagastā 68,34

Bērzes pagasts

A grupa

1 1‐Šoseja P97‐ Virkus muiža 0,49

melnais segums

2,9 grants

2 6‐Šoseja P97‐ Teņņi ‐ Ustupji 1,86 grants

3 7‐Šoseja P97‐ Miltiņi ‐ Šoseja P102 3,16

melnais segums

1,31 grants

82




Garums Seguma veids



4 13‐ŠosejaP97‐Dobeles NAI 0,58

melnais segums

1,15 grants

5 14‐ŠosejaP97‐ Plēpji 1,29 grants

6 15‐ŠosejaP97‐ Mazbajāri‐ Kalniņi 2,28 grants

7 16‐ŠosejaP97‐ Mušas‐ Smiltnieki 3,07

melnais segums

1,98 grants

8 21‐ŠosejaP102‐Priņči 0,85 grants

9 25‐ŠosejaP102‐Salenieki 3,35 grants

10 27‐Kreijas ‐ ceļšV1103 6,11 grants

11 29‐CeļšV1142‐Peizes‐Upmaļi 1,47 grants

12 30‐CeļšV1142‐Vilki‐ceļšV1103 1,35 grants

13 44‐CeļšV1102‐Mazkūras 0,22 melnais segums 5 15

0,71 grants

A grupa kopā: 7,52 melnais segums

26,61 grants

34,13

B grupa

14 11‐Miltiņi ‐ Strēbeles 0,28 melnais segums

0,12 grants

15 12‐Ceļš Nr.7‐ Niedras‐ Ielejas 1,12 grants

16 23‐Virkus kapi‐ Prinči‐ ceļšNr.1 1,98 grants

17 24‐CeļšNr.7‐ Salenieki‐ Golsti 3,1 grants

18 26‐Kreijas‐ Eglītes ‐ Miltiņi 0,58

melnais segums

1,63 grants

19 31‐Smiltnieki‐ Dravnieki 0,71 grants

20 32‐Tiltnieki‐Dzeņi‐ ceļšNr.33 2,69 grants

21 33‐Pikšas‐ Daujāti‐ Dārgzemji 3,64 grants

22 34‐Meimaņi‐ ceļšNr33 0,94 grants

23 35‐Blažēvici‐ Kārliņi 0,67 grants

24 36‐Meimaņi‐ Zelmeņi 0,98 grants

25 37‐Bērzes Baznīca‐ Dīķi‐ Līči 0,84

melnais segums

83




Garums Seguma veids



2,42 grants

26 38‐CeļšNr.37‐Mūrnieki 0,5 grants

27 39‐Dīķi‐ Bērzes dzirnavas 0,45 grants

28 40‐CeļšNr.37‐ Nolejas 0,89 grants

29 41‐Bērzes baznīca‐ Ķiķi‐ Dārziņi 0,14

melnais segums 18 108

2,95 grants

30 42‐Ķiķi‐ Rozenvaldi 1,27 grants

31 43‐Bērzes pienotava‐ Avotiņi 0,36 grants

B grupa kopā: 1,84 melnais segums

26,42 grants

28,26

C grupa

32 28‐ Ceļš Nr.16‐ Grīvieši 0,02 melnais segums

0,54 grants

33 22‐ Runči ‐Centības 0,66 grants

C grupa kopā: 0,02 melnais segums

1,2 grants

1,22

Pašvaldības ceļi Bērzes pagastā 63,61

Bikstu pagasts

A grupa

1 Bebri‐Andri‐ Auces ceļš 2,49 grants

2 Pūces ‐Auces ceļš 1,74 grants

3 Upes smēde‐ Upes dzirn.‐Liepājas šos. 1,87 grants

4 Ārijas‐Upes smēde 0,47 grants Bērze 12,3 67,8 Dzelzsbetons

5 Upes smēde‐Venteri‐ Auces ceļš 2,87 grants

6 Upenieki‐ Krūzas ‐Liepājas šos. 2,04 grants

7 Kapi‐ Centrs‐ Tukuma c. 1,44 melnais segums

8 Saulīšu kalte‐ Ģerikas 2,52 grants

9 Ciemati‐ Līdumi 0,58 grants

10 Lauciņi Strazdiņi 0,94 grants

11 Tukuma ceļš‐ Kadiķi 1,25 grants

12 Skola ‐Līvi‐ Dzidras 1,22 grants Bikstupe 18 157,7 Dzelzsbetons

13 Brīvības ‐ Abavieši 2,95 grants Bikstupe 11 67,6 Koks

84




Garums Seguma veids



14 Stacija‐ Audari 2,41 grants

15 Liepājas šos.‐Bērziņi ‐ šoseja 2,9 grants

16 Liepājas šos.‐Lejas puķes 1,34 grants

17 Upmaļi‐ Jaunā mājaLīči 3,08 grants

18 Grāvnieki‐ Kundziņi 2,47 grants

19 Bajāri‐ Dzirnaviņas 0,5 grants


1,44 melnais segums

35,08

B grupa

20 Magones ‐Riekstiņi 0,29 grants

21 Magones ‐Griezes 0,26 grants

22 Virši‐ Ezerkalni 0,24 melnais segums

23 Darbnīcas ‐Macki 0,85 grants

24 Mazbiksti‐ Gobas 0,98 grants

25 Brieži ‐Ķīļi 3,24 grants

26 Brieži ‐ Ropēni 0,36 grants

27 Rudeņi‐ Pilsāti 2,31 grants

28 Palejas‐ Dzirnaviņas 1,18 melnais segums

29 Silāres ‐ Mārsili 0,15 grants


1,42 melnais segums

9,86

C grupa

30 Krūzu ceļš ‐Papardes 0,59 bez seguma

31 Zuši‐ Cīskas 2,02 bez seguma

32 Silakalni ‐Pilskalns 2,13 bez seguma

33 Vēsmas ‐Jojas 3,7 grants

34 Zvaigznītes ‐Salas 0,79 bezseguma

35 Pievadceļš ‐ Zebrus ezeram 0,65 grants

36 Ceriņi ‐ Seski 1,62 grants


5,53 bez seguma

11,5

85




Garums Seguma veids



Pašvaldības ceļi Bikstu pagastā 56,44

Dobeles pagasts

A grupa

1 1A_Pīpenes Imantas‐ Cūku komplekss 3,08 grants

2 2A‐ Pienava‐ Garauta ez. Pīpenes 7,46 grants

3 3A‐ Putniņi‐Sprūdi‐ radziņi 5,09 grants

4 4A‐ Jaunļobas‐Granti‐šos.Dobele‐ Jaunbērze 7,66 grants

5 5A‐Bietleri‐ Nabadziņi‐Ķepji 4,16 grants

6 6A‐Plamši‐ Ozolu spice‐ Sidrabiņu kapi 4,28 grants

7 7A‐ Nabadziņi‐Ozolu spice 4,22 grants

8

8A‐šos.Dobele‐ Jaunbērze‐Lejasstrazdi‐šos.Jaunbērze 2,76

melnais segums

9 9A‐ Lejasstrazdi‐Min.mēslu nolk. 1,95 grants

10 10A‐ Šos.Dobele‐Lestene Aizstrautnieki‐ Kalna oši 1,43 asfalts


2,76 melnais segums

1,43 asfalts

42,09

B grupa

11 B11‐ Bērzbeķe Jaunās mājas 1,53 grants

12 B12‐ Zariņi‐ Brenči 1,48 grants

13 B13‐ Brenči‐ Kīkas 1,59 grants

14 B14‐Aizstrautnieki‐ Brenči 1,99 grants

15 B15‐Grantiņi‐ Priežu sargi 1,59 grants

16 B16‐ Cūku komp.‐ Lejasstrazdi 0,88 grants

17 B17‐ Upes gaurata caut.‐Gaurata k 0,29 grants

18 B18‐ Lejasstrazdu attīr.iek 0,32 grants

19 B19‐ Galenieki‐ Brāļu kapi 0,78 grants

20 B20‐Šos.Dobele‐ Jaunbērze‐ Pienavas upe 1,37 grants

21 B21‐ Ceļš uz Bietleru 0,06 grants

86




Garums Seguma veids



kapiem

22 B22‐ Aizsstrautnieku attīr.iek. 0,08 grants

23 B23‐ Aizstrautnieku iekškv. Ceļi‐ielas 0,94

melnais segums

24 B24‐Lejasstrazdu iekškv.ceļi‐ ielas 1,22

melnais segums

25 B25‐ Brenči‐ Brenču kapi 0,61 grants

26 B26‐ Lejasstrazdu ciemats‐ darbnīcas 0,5

melnais segums

27 B27‐ Lejasstrazdu skola‐ darbnīcas 0,35

melnais segums


3,01 melnais segums

15,58

28 C28‐ Jaunļobas ‐Reķi 0,7 grants

29 C29‐ Ozolāres ‐ Mežmaļi 0,46 grants

30 C30‐ Zariņi‐ Kalte 0,42 grants

31 C31‐ Jaunās mājas ceļš‐ Bletleri‐Nabadziņi ‐ Ķepji 0,59 grants

32 C32‐ Brenči‐ Nāreikas 0,61 grants

33 C33‐ Kokzāģētava‐ Darbnīcas ‐ Aizstrautnieki 0,97 grants

34

C36‐ Šos. Dobele‐ Annenieki‐ Gardenes stacija 1,36 grants

35 C37‐ Vidiņi‐ Lāču dīķis 0,91 grants

36 C38‐ Ausekļi 0,38 grants

37 C39‐ Pārbrauktuve‐ Lagzdas 1,41 grants

38 C40‐ Kalnasvilpji 0,37 grants

39 C41‐ Brīvzemnieki 0,72 grants

40 C42‐ Šalkas 0,37 grants

41 C43‐ Bērzbeķe 0,08 grants

42 C44‐ Liepas ‐ Vagari 0,11 grants

9,46 grants

C grupa kopā: 9,46

Pašvaldības ceļi Dobeles pagastā 67,13

Jaunbērzes pagasts

B grupa

1 1‐Pikšas ‐Ērzeļi 0,3 grants

0,1 melnais segums

0,8 grants

87




Garums Seguma veids



1,17 bez seguma

2 2‐Pikšas ‐ Čabas 0,98 grants

3,49 bez seguma

3 3‐Apšupji‐ Katlāpji 0,66 melnais segums

2,79 grants

4 5‐Klētnieki‐ Ķīši 4,22 grants

5 6‐Zaļie ‐ Auziņas 0,2 melnais segums

1,93 grants

6 7‐Straupji ‐Ziediņi 2,17 grants

7 8‐Aņģi‐Noras 0,76 grants

1,06 bez seguma

8 21‐Sildeži‐ Vanadziņi 1,01 grants

9 23‐Graviņas ‐ Sniķeri 2,3 grants

10 36‐Druvas‐Saulstari 3,27 grants

11 37‐Sniķeri‐ Buķelis 3,19 grants

12 40‐legzdas ‐Dīķi‐ Ozoliņi 1,85 grants

13 42‐Jukši‐ Buķelis 2,97 grants

14 44‐Buķelis ‐ Ielejas 3,43 grants

15 46‐Jūrnieki‐ Legzdiņas 0,87 grants

16 51‐Danckas‐Zariņi 1,91 grants

17 52‐Bērzmeži‐ Zariņi 2,07 grants

18 54‐Pūliņi‐ Vēsmas 0,77 grants

0,27 bez seguma


0,96 melnais segums

5,99 bez seguma

44,54

C grupa

19 4‐Saules ceļš 0,26 bez seguma

20 9‐Vazdiķi 0,94 grants

21 10‐Sarmas 1,47 grants

22 12‐Centrs ‐ Tumšsili 0,7 melnais segums

0,9 grants

23 24‐Graviņas 0,2 grants

24 26‐Bērzu iela ‐Madaras 0,18 bez

88




Garums Seguma veids



seguma

25 29‐Vidiņi 0,21 melnais segums

26 32‐Ābeļdārzs 0,43 bez seguma

27 33‐Degvielas bāze 0,11 grants

0,06 bez seguma

28 34‐Attīrīšanas iekārtas 0,46 grants

29 35‐Inviduālās garažas 0,17 melnais segums

0,05 grants

30 38‐Birzes 0,39 bez seguma

31 39‐Branču kapi 0,17 grants

0,358 grants

32 41‐Dīķi‐ Gundegas 0,89 bez seguma

33 43‐Buķelis ‐ Āres 1,24 grants

34 45‐Sīpele‐ Pulciņi 0,43 bez seguma

35 47‐Saulieši 0,36 bez seguma

36 48‐Vīganti 0,51 grants

37 49‐Ruciņi 0,55 grants

38 50‐Puriņi‐ Mazdegaiņi 1,9 grants

39 53‐Līdumi 1,58 bez seguma

40 55‐Maisiņi‐ Sprīdīši 0,33 bez seguma

41 56‐Auniņi 0,25 grants

42 57‐Draudzības iela‐ graviņas 0,4

bez seguma

43 58‐CeļšNr.57‐ P 98 0,23 grants


1,08 melnais segums

5,31 bez seguma

15,73

Pašvaldības ceļi Jaunbērzes pagastā 60,27

Krimūnu pagasts

A grupa

1 1‐Dobele‐ Skujas 1,784 grants

2 3‐Zaļā iela‐ Skujas 0,1 melnais segums

89




Garums Seguma veids



0,963 grants

3 4‐ Fiņķi‐ Mazšvalkovski 0,055 melnais segums

0,035 bruģis

4 5‐Rūgtiņi‐ Vairogi‐ Pokaiņi 2,973 grants

5 7‐Kalnieši‐ Ūdri‐ Upeslejas 0,47 grants

6 8‐Plepīši ‐ Ezernieki 2,31 grants

7 9‐Pietura"Vērpji"‐Jaunvērpji 0,57 grants

8 11‐Dobele‐Zaļenieki‐Avotiņu karjers 0,163 grants

9 12‐Jaunstakles‐ Avotiņi 0,797 grants

10 14‐Jaunstakles‐ Klijēni 3,467 grants

11 15‐Lācgalvas‐ Bištēviņi 2,542 grants 18

12 16‐Bištēviņi‐ Krastiņi 1,297 grants

13 17‐Ceriņi‐ Krastiņi 0,728 grants

14 18‐Pūri ‐ Auce‐ Grīvaiši‐Čēmaiši 1,048

bez seguma

15 19‐Glūda‐ Dzelzceļa ēka61 0,489 grants

16 21‐ Glūda‐ kalna Micaiši 0,506 grants

17 22‐ Skolasiela‐ Austrumi 0,727 grants

18 23‐Asteres‐ Upmaļi‐ Rimeikas 1

melnais segums

0,27 grants

19 25‐Akācijas‐ Vīndedžu kapi 1,53 grants

20 27‐ Akācijas‐ Ilksiņi 0,35 melnais segums

0,85 grants

21 6‐Mazšvalkovski‐Pokaiņi 1,103 grants

22 24‐ Meķi‐ Ikvildas 0,878 grants

23 31‐ Panākumi‐ Zemgalieši 0,386 grants

24 30‐ Mazveidnieki‐ Jurīši 0,964 bez seguma

25 20‐ Glūda‐ Glūdas kapi 0,089 grants

26 32‐Panākumi‐ Baņi 5,441 grants 24


1,51 melnais segums

0,04 bruģis

2,01 bez seguma

33,89

90




Garums Seguma veids



C grupa

27 2‐Skujas ‐ Bebri 1,646 grants

28 10‐Jaunvērpji‐Vācpēteri 0,787 grants

29 26‐Bērziņi‐ Lācīši‐ Daugavas‐ Saulgoži 1,905

bez seguma

30 28‐Akācijas‐ Ilksiņi‐ Zaļ.pag.‐ "kalnaudzes" 0,15 grants

31 33‐Lācītbirzes‐ Čankas 0,51 grants

32 34‐Čankas‐ Laimītes 0,776 bez seguma

33 35‐Panākumi‐ Baņi‐ Tābari 0,44 grants

34 36‐Īkšķīši‐ Tērv.pag. Mālzemnieki 1,677 grants

35 37‐Panākumi‐ Baņi‐ Ķērkšļi 2,503

bez seguma

36 38‐Ķērkšļi‐ Zaļ.pag.Zaļenieki‐ Tērvete 0,304 grants 18

37 39‐"Krimūnas"‐Attīr.iek."Krimūnas' 0,382 grants

38 40‐Lauku iela‐ Vecgrāveri 0,82 bez seguma 18

39 41‐Vecgrāveri‐Ug.depo 0,295 bez seguma

40 42‐Lejasbākuļi‐ Ružas 1,397 grants


6,299 bez seguma

13,59

Pašvaldības ceļi Krimūnu pagastā 47,48

Naudītes pagasts

A grupa

1 Apgulde ‐Penkule 2,595 grants

2 Apguldes centrs‐kārkliņi 0,3 grants

0,2 bez seguma

3 Vecpokaiņi ‐Caunas ‐Bāliņi 1,1 grants

1,76 bez seguma

4 Apguldes Centrs 0,2 melnais segums

0,5 grants

1,2 bez seguma

5 Aurīši‐ Rambas 1,407 grants

6 Kursīšu kapi ‐ Bēnes 2,905 grants

91




Garums Seguma veids



robeža

1,205 bez seguma

7 Jaunsesava‐Dēliņi‐ Naudīte 3,4 grants

8

Starp ceļiem Naudīte‐ Apgulde un Dēliņi ‐ Naudīte 0,21

bez seguma

9 Naudīte ‐ Brākši 0,143 melnais segums

4,197 grants

10 Zirņi ‐Līdumi 3,32 grants

11

Ziedugravas‐ Ūdenskrātuve‐ Mačmūrnieki 0,83

melnais segums

0,15 bez seguma


1,17 melnais segums

4,73 bez seguma

25,62

B grupa

12 Apgulde‐ Lielapgulde 0,46 grants

1,15 bez seguma

13 Lielapgulde‐ Lielapguldes fermas 0,192 grants

0,204 bez seguma

14 Slagūnes ceļš‐ Kalnabeltes 0,8

bez seguma

15 Lejnieki ‐ Niedrupes 1,25 bez seguma

16 Sējas ‐ valdotas ‐Skrajas 2,404 bez seguma

17 Amatnieki‐ Ružēni 1,5 grants

18 Krūmiņi‐ lejas Līpaldi 0,975 bez seguma

19 Mazpoķi ‐ Bēnes robeža 1,5 grants

1,36 bez seguma

20 Krūmkalni‐ Birznieki 1,81 grants

21 Mūrnieki‐ Ķeburas 1,29 grants

22 Āķi‐ Mazjoži‐ Zelmeņi 1,7 bez seguma

23 Uz Mašmūrniekiem 0,5 bez

92




Garums Seguma veids



seguma

24 Uz attīrītavu 0,27 bez seguma


10,61 bez seguma

17,37

C grupa

25 Kilģi 0,3 bez seguma

26 Medņi‐ Dambīši 0,37 grants

0,14 bez seguma

27 Sprīdīši 0,196 grants

28 Brieži ‐ Vilikas 0,698 bez seguma

29 Gar Ceriņiem ‐ Annenieku pagrieziens 0,3 grants

30 Uz Strautiņiem 0,365 bez seguma

31 Uz Strēlniekiem 0,61 bez seguma

32 Leinerti‐ Laumas 1,51 bez seguma

33 Ružēni‐ Viesturi‐ Freimaņi 1,56 bez seguma

34 Misiņi‐ Stariņi 0,195 bez seguma

35 Kraķi ‐ Pavēņi 0,98 bez seguma

36 Uz minerālmēslu noliktavu 0,305

bez seguma

37 Uz Rubeņiem 0,51 bez seguma

38 U z Meža kapiem 0,69 bez seguma

39 Sējas kapi 0,16 bez seguma

40 Uz Bļodniekiem 0,16 bez seguma


8,18 bez seguma

9,05

Pašvaldības ceļi Naudītes pagastā 52,04

Penkules pagasts

A grupa

93




Garums Seguma veids



1 2‐Noras ‐Cīrulīši 0,624 melnais segums

0,256 grants

2 3‐Šoseja ‐ Noras 0,701 melnais segums

3 5‐Aizupji‐ Liekniņi‐ Augstkalnes ceļš 0,268

melnais segums

0,916 grants

4 6‐Ābeļu iela ‐Rožlejas 0,62 melnais segums

0,57 grants

5 8‐Šoseja ‐ Sēju kalte 0,322 melnais segums

0,778 grants

6 11‐Supas‐ Penkules, Naudītes ceļš 2,464 grants

7 20‐Baldonas ‐ Jukšas 2 grants

8 21‐Augstkalnes ceļš ‐ Vārpas 2,75 grants

9 24‐Ceroņi ‐ Magones 1,962 grants

10 27‐Purva Klauciņas ‐ Mazjaunzemji 1,448 grants

11 33‐Pāvili‐ Zariņi 0,408 grants

12 41‐Ķetruri‐ Stūrīši 3,798 grants

13 42‐Zemgaļi‐ Māliņi 2 grants


2,5 melnais segums

21,9

B grupa

14 1‐Ziediņi ‐ Liepkalni 0,396 melnais segums

15 4‐Liepkalni ‐ Aizupji 0,13 melnais segums Auce 15,7 92,9 Dzelzsbetons

1,208 grants

16 7‐Sēju kalte ‐ Magones 0,546 melnais segums

17 9‐Rīti ‐Gaidas 0,128 melnais segums

18 13‐Vīksnas‐ Klauciņas 2,08 grants

19 14‐Lielbaldonas ‐ Sunīši 1,15 grants

20 15‐Ceļmalas‐ Bituļi 2,028 grants Auce 19,8 121 Koks

21 16‐Kalna Počas‐ Čaibļi 1,106 grants Auce 8,9 32,15 Koks

22 17‐Kalna Počas‐ Dubļi 1,986 grants

23 19‐Baldonas ‐Rūķi 0,31 grants

24 23‐Laģi ‐ Sietiņi 1,23 grants

94




Garums Seguma veids



25 26‐Ābeļu iela ‐Purva Klauciņas 1,422 grants

26 28‐Skaistas ‐ Āķi 0,506 grants

27 29‐Mazbērzemnieki‐Ruņģi 0,593 grants

28 34‐Saulgrieži ‐ Ābeļu iela 0,912 grants

29 35‐Šķutes ‐ Avoti 2,572 grants

30 40‐Brīviņi ‐ Kalna Počas 2,25 grants Auce 9,7 45,5 Koks

31 43‐Aizupji ‐ Vārpas 1,653 grants

32 44‐Strautiņi ‐ Rozītes 0,824 grants


1,2 melnais segums

23,03

C grupa

33 9‐Rīti ‐ Gaidas 0,112 melnais segums

34 12‐Sēju kalte‐ Sējas kapi 0,474 grants

35 18‐Drēģeļi‐ Krogzemji 1 grants

36 31‐Dimzu kalte‐ Romji 0,602 grants

37 37‐Pumpuri ‐ Augstkalnes ceļš 1,11 grants

38 38‐Abrakaši‐ Mazkuģi 0,696 grants


0,11 melnais segums

3,99

Pašvaldības ceļi Penkules pagastā 48,91

Zebrenes pagasts

A grupa

1 Auce c.‐Berki‐ Centrs 5 melnais segums Bērze

17,5 18,15 156 149,7 Dzelzsbetons

9,92 grants

2 Stūraiši ‐Trase 2,1 grants

3 Sniķeri‐ Auces c. 3,75 grants Bērze 11,7 68,7 Dzelzsbetons

4 Auces c.‐ Dainas‐ Vilikas 3,85 grants

5 Auces c.‐ Nespējnieki 2,03 grants

6 Auces c. ‐Dārznieki 0,57 grants

7 Auce c.‐ Skujiņas 0,42 grants

8 Jašpēteri‐ Lūši ‐Svētes 4,85 grants

9 Auces c.‐ Svilpji 2,76 grants


5 melnais

95




Garums Seguma veids



segums

35,25

B grupa

10 Beku c. ‐ Trase 5,15 grants

11 Modri‐ Stūraiši 3,45 grants

12 Centrs ‐ Rožkalni 5,938 grants

13 Kalte ‐Brizuļi 0,482 grants

14 Svilpju c.‐Priedaiši 0,65 grants


15,67

C grupa

15 Stūraiši ‐ Meždambji 2,35 grants

16 Berķi ‐ Miešķi 0,36 grants

17 Berku c.‐ Jaunsauszari 0,37 grants

18 Berku c. ‐ Grabas 0,31 grants

19 Berku c.‐ Kurpnieki 0,24 grants

20 Berku c.‐ Strautiņi 2,55 grants

21 Trase‐ Eglītes 0,23 grants

22 Berku c.‐ Kannenieki 0,2 grants Bērze 11,8 65 Betons

23 Rožkalni‐ Šķietnieki 1,41 grants

24 Rožkalnu c.‐ Rambužas 0,69 grants

25 Rambužu c.‐ Tīkas 1,5 grants

26 Lodītes Jankas 3,43 grants

27 Nespējnieku c.‐ Pluņķi 1,14 grants

28 Svilpju c.‐Mežružas 1,23 grants

29 Robežnieki‐ Franki 1,1 grants

30 Naudītes c. ‐ Daudzumi 0,46 grants

31 Rožkalnu c.‐ Zemītes 0,22 grants

32 Rožkalnu c.‐ Beikas 0,31 grants


18,1

Pašvaldības ceļi Zebrenes pagastā 69,02

96

4.PIELIKUMS. MEŽA CEĻI DOBELES NOVADĀ Ceļa nosaukums Garums, km Ceļa segums

Sesku ceļš 1,695 grants

Kasparu ceļš 0,250 bezseguma

Pakaišu muižas ceļš 2,348 grants

Janku ceļš 1,548 bezseguma

Vanagu ceļš 0,711 bezseguma

Poldera ceļš 7,463 bezseguma

Robežstigas ceļš 2,355 bezseguma

Kapu meža ceļš 1,072 grants

Vidusceļš 0,305 bezseguma

Apšenieku ceļš 0,950 grants

Auniņu ceļš 0,973 grants

Tītarkalnu ceļš 4,371 grants

Lapsu ceļš 1,186 bezseguma

Mežružu ceļš 1,714 bezseguma

Mangaļu ceļš 6,25 grants šķembas

Degu ceļš 0,508 bezseguma

Priedaiņu ceļš 0,226 bezseguma

Jostu ceļš 3,02 grants šķembas

Krūmiņu ceļš 0,344 bezseguma

Čagu ceļš 3,002 bezseguma

Ružu ceļš 4,929 bezseguma

Bites ceļš 1,430 grants

Garlauku ceļš 0,897 grants

Dobeles mežniecības ceļš 2,885 bezseguma

Skaparu ceļš 0,805 bezseguma

Zaļais ceļš 0,774 bezseguma

Spindeļu stiga 2,208 grants

Kaķenieku ceļš 1,396 bezseguma

Namiķu ceļš 2,635 grants

Zebrenes trase 4,875 bezseguma

Ceplīšu ceļš 1,786 bezseguma

Pokaiņu ceļš 1,185 bezseguma

Penkule‐Zvani 2,811 grants

Stūraišu ceļš 1,226 bezseguma

Karjeru ceļš 1,605 bezseguma

Liepu ceļš II 2,89 bezseguma

Strautiņu ceļš 0,38 grants

Ziemeļu ceļš 1,126 grants

Mucenieku ceļš 1,481 bezseguma

Lielkuģu ceļš 1,563 grants šķembas

Vecais Slagūnes ceļš 2,163 grants

Bēnes trase 3,47 grants

Bites ceļš 2 posms 1,038 grants

Lapsu ceļš 0,576 bezseguma

Geriku ceļš 1,175 bezseguma

Ķīļa ceļš 1,688 bezseguma

Cerību torņa ceļš 3,112 bezseguma

Ausātu ceļš 3,627 bezseguma

Siļķu meža ceļš 0,486 bezseguma

Priedaiņu ceļš 1,774 bezseguma

Kalnu ceļš 2,823 bezseguma

Meniķa ceļš 0,796 bezseguma

Svilpju ceļš 1,495 bezseguma

97

Sarmu dambis 5,28 bezseguma

Pliķu stiga 1,842 grants šķembas

Pētervalde‐Mežvidi 1,056 grants

Lejupceļš 2,067 bezseguma

Īsais ceļš 0,07 grants šķembas

Silakalnu ceļš 3,268 bezseguma

Zebrus ezera ceļš 0,533 grants

Ciroles ceļš 1,948 bezseguma

Elkukalna ceļš 0,75 bezseguma

Lūšu ceļš 1,014 grants

Jaunais ceļš 3,917 grants

Mežsarmu ceļš 0,361 bezseguma

Dzelzceļnieku ceļš 0,99 grants

Kalnciema šoseja‐Melnbikši 1,119 bezseguma

Ausātu ūdenskrātuves ceļš 1,872 bezseguma

Pētervalde‐Ūsiņu purvs 4,83 grants

Vāļu ceļš 4,28 bezseguma

Franku ceļš 1,771 bezseguma

Pokaiņu aplis 5,365 grants

Liekņu ceļš 1,507 bezseguma

Ciematu ceļš 3,5 grants

Sievu ceļš 4,75 grants šķembas

Meženieku ceļš 7,53 grants

Legzdiņa stiga 3,48 bezseguma

Bataru ceļš 1,855 grants

Dišleru ceļš 1,895 grants

98

5.PIELIKUMS. ŪDENS ŅEMŠANAS AVOTI DOBELES NOVADĀ (2011.G.)

Apdzīvota vieta Aka Urbuma izbūves gads

Akas dziļums, m

Atļautais ūdeņu ieguves daudzums, m3/gadā

Iegūtais ūdens daudzums 2011.g., m3/gadā

Funkcionālā nozīme

Aizsargjosla, m

Stingra režīma

Ķīmiskā Bakteri‐oloģiskā

Dobeles pilsēta Kombināts 1 2000 70 218635 275166 darba 10 0 Plānā 1605 ha

Kombināts 2 2000 70 218270 3774 darba 10 0

Kombināts 3 2000 70 218270 105398 darba 10 0

Rz‐1 1976 65 218270 119882 darba 10 0

Stacijas 1 1982 62 0 0 tamponējama 10 0 615

Krasta 9a Nr.1 1977 41 0 0 tamponējama 10‐30 0 860

Krasta 9a Nr.2 1968 42 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Zemgales iela 1 1984 46.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Krimūnu pag. Ceriņu ciems P. Upīša iela 1975 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Auru pag. Liepziedu ciems Zemīši 1990 65.2 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Annenieku pagasta Annenieku ciems

Annenieku centrs 1968 60 7482 4107 darba 10 0 130

Annenieku pagasta Kaķenieku ciems

Jaunais centrs 1990 110 43800 46626 darba 10 0 420

Pavāri 1968 116 12775 0 rezerves 10 0 190

Ģerdēni 1962 81 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Rundēļi 1991 115 1460 1419 darba n/d n/d n/d

Auru pagasta Auru ciems Auru ciemats Nr.1 1974 72 29930 11018 darba 10‐30 0 270

Purmaļi 1990 88 3285 0 rezerves n/d n/d n/d

Auru ciemats Nr.2 1969 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Auru pagasta Gardenes ciems

Gardene Nr1 1961 100 53290 3554 darba 10 0 plānā ‐ 204 ha Gardene Nr2 1969 87 53290 41913 darba 10 0

Gardene Nr3 1977 78 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Auru pagasta Ķirpēnu ciems

Beikas centrs 1978 41 0 5082 darba 10 0 360

Urbumi 2007 78 20440 8108 darba 10 0 360

Pogas 2 n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Auru pagasta apdz. vieta "Spriksteles"

Spriksteles 1987 35 3650 3030 darba n/d n/d n/d

Bērzes pagasta Bērzes ciems

2.iec. ciemata 1975 220 25550 3798 darba 10 0 0

99

Bērzes pagasta Miltiņu ciems

Klubs Liepu ielā n/d 45 17155 1940 darba 10 0 200

Urbumi 2007 45 17155 13951 darba 10‐30 0 442

Birztalas 1978 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Rašenbaumi 1971 60 0 0 tamponējama 10 0 250

Dobeles NAI Bērzes pagasta "Krīgeros"

Krīgeri 2001 71 365 149 darba n/d n/d n/d

Līči 1976 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Bērzes pagasta Šķibes ciems

Šķibe 1 1970 195 16790 11591 darba 10 0 125

Šķibe 2 1983 200 16790 18220 darba 10 0 125

Bikstu pagasta Bikstu ciems

Centrs 1976 138 19710 12317 darba 10 0 225

Bikstu pagasta Līvu ciems Līvi 1966 105 5475 970 darba 10 0 120

Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems

Šalkas 1965 55 11315 9559 darba 10 30 305

Zeme pie Šalkām 2009 49 11315 1287 darba 10 40 320

Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems

Lejasstrazdi 1962 86.28 13505 14284 rezerves 10 0 215

Vagari‐Skolas 1968 60 13505 7016 darba 10 0 275

Vagari n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems

Jaunbērze 1 1956 155 18250 10140 darba 10 0 280

Jaunbērze 2 1979 205 17885 15790 darba 10 0 315

Krimūnu pagasta Akāciju ciems

Akācijas 1968 52 14600 5539 darba 10‐30 0 150

Krimūnu pagasta Krimūnu ciems

Krimūnas 1 1985 46.4 13140 8734 darba 10 0 170

Krimūnas 2 1966 51 10950 0 tamponējama n/d n/d n/d

Penkules pagasta apdz. vieta "Baldones"

Dimanti 1987 60 1680 647 darba n/d n/d n/d

Penkules pagasta Penkules ciems

Centrs 2 1988 65 24820 8773 darba 10 0 270

Centrs 1 1973 60.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

Penkules pagasta Skujaines ciems

Upeslīči 1973 61 2956 1558 darba 10 0 90

Penkules pagasta Vecvagares ciems

Dārzniecība 1988 100 2080 616 darba n/d n/d n/d

Zebrenes pagasta Zebrenes ciems

Palejas 2004 80 11315 6888 darba 10 0 360

Centrs 2 1962 72 11315 0 rezerves n/d n/d n/d

100

6.PIELIKUMS. ŪDENSAPGĀDES TĪKLU RAKSTUROJUMS

Annen

ieku

pag. A

nnen

ieku

ciems

Annen

ieku

pag. Kaķen

ieku

ciems

Annen

ieku

pag.apdzīvota vieta

„Rundēļi”

Auru pag. A

uru ciems

Auru pag. G

arden

es ciems

Auru pag. Ķirpēn

u ciems

Auru

pag.

apdzīvota

vieta

„Spriksteles”

Bērzes pag. B

ērzes ciems

Bērzes pag. M

iltiņu ciems

Bērzes pag. Šķibes ciems

Bikstu pag. B

ikstu ciems

Bikstu pag . Līvu

ciems

Dobeles

pag.

Aizstrautnieku

ciems

Dobeles pag. Lejasstrazdu ciems

Jaunbērzes

pag.

Jaunbērzes

ciems

Krimūnu pag. A

kāciju ciems

Krimūnu pag. Krimūnu ciems

Pen

kules pag. Pen

kules ciems

Pen

kuels pag. Skujaines ciems

Pen

kules

pag.

apdzīvota vieta

„Vecvagari”

Pen

kules

pag.

apdzīvota vieta

„Baldones”

Zebrenes pag. Zebrenes ciems

Ūdensapgādes

sistēmas izbūves gadi

1968. – 1990.

1965. – 1990.

1991. 1972. – 1990.

1972. – 1990.

1978. – 1990.

1987.‐1990.

1975., rekonstrukcija – 2009.

1971.‐1990.

Rekonstrukcija ‐ 2003.

1976.rekonstrukcija – 2009.

1966. ‐ 1990.

Rekonstrukcija 2009.‐2010.

Rekonstrukcija 2011.

1960. – 1990.

1968. ‐ 1990.

1968. – 1990.

1958.1964.1971.1988.2008.

1973. 1987. ‐ 1990.

1987. ‐ 1990.

Rekonstrukcija 2004.

Spiediens sistēmā (atmosfēr

as)

2,0‐2,5

3,0 2,0‐2,5

2,5 1,4 2,5 2,0‐2,5

2,0‐2,5

2,5‐3,0

1,6 4,0‐4,5

2,0‐2,5

2,5‐3,0

3,0 3,5 2,0‐2,5

1,4 2,0‐2,5

2,0‐2,5

2,0‐2,5

2,0‐2,5

2,5

Sacilpojuma

raksturojums

(ir/nav)

Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav

Avāriju skaits gadā

~2 3 ‐ ~3 3 2 1 1 1 1 1 ~1 1 1 3 ~3 2 ~5 1 ~1 ~3 1

Ūdens zudumi (m

3/dnn), pēc

aprēķina

8,6 77,9 2,45 11,7 49,3 22,1 5,9 2,2 13,8 36,3 20,3 1,0 9,6 36,3 23,9 7,7 9,6 9,6 2,4 0,36 0,97 5,6

Ūdens zudumi

(m3/gadā), pēc

aprēķina

3132 28426

895 4278 17994

8066 2159 806 5022 13251

7399 379 3498 13251

8720 2809 3498 3498 882 130 355 2052

101

7.PIELIKUMS. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS VIETAS

Nr.p.k.

Vietas nosaukums

Darbības nozare (tips)

Raksturojums

Dobeles pilsēta

1. ZS 51.bataljons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Lauku 98

Vispārīgā valsts dienestu darbība

Pilsētas nomale, purvains, krūmāji, blakus novadgrāvis, ģeoloģiskā situācija‐smilts, kūdra, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐700 m, tuvākās mājas‐700 m, objektam valsts aizsardzība

2. DUS „Astarte nafta”, Brīvības 60

Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība

Tuvākais ezers, dīķis‐120 m, tuvākā upe Bērze‐1,35 km, ģeoloģiskā situācija‐augšējā daļā mūsdienu tehnogēnie nogulumi (~0,6 m) un fluvioglaciālie nogulumi (smiltis), dziļāk morēna (2,0 m dziļumā), gruntsūdens‐2,1‐2,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐60 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, teritorijā 3 „uzpildes saliņas”, lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtas un administratīvā ēka. Veikti sanācijas darbi

3. SIA „Oktāns” DUS un degvielas bāze, Uzvaras 52


Tuvākā upe, strauts‐130 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā tehnogēnie nogulumi (1,5‐2,0 m), smilts, grants un oļi, gruntsūdens‐2,6‐3,2 m, tuvākās mājas‐45 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, Bērzes upe, uzglabā naftas produktus lielā daudzumā

4. Katlu māja Krasta ielā 9

Tvaika un karstā ūdens piegāde

Tuvākā upe‐Bērze, 120 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, tvaika un karstā ūdens piegāde, darbojās līdz 1999.g. un izmantoja šķidro kurināmo

5. Mazuta saimniecības katlu māja, Spodrības 4a


Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākās mājas‐50 m, mazuta pārkraušana un glabāšana, katlu mājā izmantots šķidrais kurināmais

6. SIA „Aksioma” DUS, Liepājas šoseja 35


Tuvākais ezers, dīķis‐210 m, tuvākā upe, strauts‐230 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐400 m, teritorijā 3 virszemes un 7 pazemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 285 m3 un 5 uzpildes vietām, ap kurām ir cietais segums

7. SIA „Lūcija” DUS „Alco A”, Jāņa Čakstes 1


Tuvākais ezers, dīķis‐220 m, tuvākā upe Bērze‐750 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 3 uzpildes punkti, administratīvā ēka, 8 pazemes rezervuāri un lietus notekūdens attīrīšanas ietaises, teritorija asfaltēta

8. A/S „Spodrība”, Dzirnavu 1

Ziepju un mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana

Tuvākā upe Bērze‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, Bērzes upe, mazdārziņi, ķīmiskā rūpnīca darbojas kopš 1960.gada

9. DUS „Relserviss”, Uzvaras 46a


Tuvākā upe Bērze‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi

10. SIA „Baltijas sveces” Uzvaras 14a

Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐330 m, tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐50 m, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada

11. SIA „Baltijas sveces”, Uzvaras 44

Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, tuvākā upe Bērze‐220 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada

12. Defreo, ķīmiskā rūpnīca, Smilšu 2

Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐350 m, tuvākā upe Bērze‐240 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐40 m

13. SIA „TENAX”, Spodrības 1 un 3

Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐200 m, tuvākā upe‐480 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada

102

Annenieku pagasts

14. SIA „Agro‐Kaķenieki” degvielas bāze, Annenieku ciemā


Tuvākā upe, strauts‐20 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirītisks māls, gruntsūdens‐4,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bēres upe, 1995.gadā teritorijā bija 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 5 uzpildes vietām. Šobrīd teritorijā atrodas kokapstrādes uzņēmums

15. SIA „Agro‐Kaķenieki” degvielas bāze Kaķeniekos


Tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls,gruntsūdens‐3 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 235 m3 un 6 uzpildes vietām. DUS teritorija atrodas mehāniskajā sektorā

Auru pagasts

16. KS „Auru grauds”, „Ziņģi”

Sadedzināšanas iekārtas kaltes apsildīšanai

Kā kurināmais tiek izmantota dīzeļdegviela

17. SIA „Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca”, ferma intensīvai cūku audzēšanai „Kroņauce”, „Pogas”‐1

Cūku ferma Tuvākā upe Jugliņa‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā aramzeme, tālāk smilts un smilšmāls, dziļāk dolomīti, vēl dziļāk māls, merģelis, tuvākā aka‐artēziskā 300 m, tuvākās mājas‐300 m

18. p/s „Kroņauce” degvielas bāze, Ķirpēnu ciems

Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, upe Ālave, teritorijā 11 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 300 m3 un 4 uzpildes vietām

19. P/s „Auri” degvielas bāze


Tuvākā upe, strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐70 m, objekta tuvumā mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes, ar kopējo tilpumu 320 m3 un 4 uzpildes vietām

20. Bijusī PSRS armijas teritorija Gardenē, BA novietne

Bijušās PSRS armijas daļa, teritorijā bīstamo atkritumu glabātuve

Tuvākais ezers, dīķis‐teritorijā, tuvākā upe‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐teritorijā, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, bērnudārzs, ūdenstornis, tanku garāžu vietā iekārtota toksisko atkritumu glabātuve, darbības ar naftas produktiem un ķīmiskajiem atkritumiem

Bērzes pagasts

21. SIA „G un S”, kokapstrādes cehs „Imantas”

Kokapstrādes iekārtas

Tuvākā upe Bērze‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐Q smilšmāls, tuvākā aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, kokapstrādes iekārtas, kurās pārstrādā vairāk kā 3000 m3 zāģbaļķu gadā, iekārtas koksnes impregnēšanai, kurināmā ražošana no koksnes, t.sk. koka skaidām, koksnes miltiem, granulām, ja izmanto 100 m3 un vairāk izejvielu gadā

22. P/S „Zelta druva” degvielas bāze, Miltiņi

Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 500 m3 un 6 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums

23. SIA „Sandra” degvielas bāze, Šķibes ciems

Degvielas bāze Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 320 m3 un 4 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums

24. Kodinātava, „Kodinātava”

Pesticīdu noliktavu, sēklu kodinātava

Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,7 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m

25. Vērpīši, Miltiņu ciems „Vērpīši”

Slaucamo govju ferma


Bikstu pagasts

26. „Apsītes” Degvielas bāze Tuvākā upe‐1,5 km, tuvākais meliorācijas grāvis‐50 m, ģeoloģiskā

103

degvielas bāze, „Apsītes”

situācija‐grants, gruntsūdens‐2,2 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dziļurbuma aka, darbojās līdz 1996.gadam

27. „Līvi” pie dz/c pārbrauktuves

Amonjaka glabātuve

Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, augļu dārzs, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām

28. „Muldas” pie kapiem, „Putniņi”

Amonjaka glabātuve

Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirīti, māls, gruntsūdens‐2,3 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐100 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām

29. Rekultivējamā atkritumu izgāztuve „Aizupji”

Rekultivēta atkritumu izgāztuve

Tuvākā upe Bikstupīte‐500 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bikstupīte, izgāztuve slēgta 2001.gadā un 2002.gadā rekultivēta

30. „Strazdiņi” Minerālmēslu noliktava

Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐grants, gruntsūdens‐2,3 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, noliktava darbojās līdz 1994.gadam

Dobeles pagasts

31. Bijušā ķimikāliju noliktava Aizstrautniekos

Bijusī ķimikāliju noliktava

Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, nedarbojas kopš 1993.gada

32. Bijušā ķimikāliju noliktava Lejasstrazdos

Bijusī ķimikāliju noliktava

Tuvākais ezers, dīķis‐150 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,9 m, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dīķis, nedarbojas kopš 1993.gada

33. Minerālmēslu noliktava „Kaijas”

Minerālmēslu noliktava

Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2,1 m, tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐80 m, noliktava nedarbojas kopš 1993.gada

34. Rekultivētā atkritumu izgāztuve pie „Glūdaiņiem”

Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve

Tuvākā upe, strauts‐80 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, darbojās līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta

35. Rekultivētā atkritumu izgāztuve Lejasstrazdos


Tuvākā upe, strauts‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐120 m, darbojās līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta

36. k.s. „Lejasstrazdi” DUS

Degvielas uzpildes stacija

Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens urbums, teritorijā 5 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 3 uzpildes vietām

37. Bijušās PSRS naftas bāze

Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākās mājas‐800 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, degvielas cisternas daļēji novāktas

38. ZS IMC poligons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Dobeles virsmežniecības teritorijā

Vispārīgā valsts dienestu darbība

Tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐3 m, tuvākā aka‐30 m, tuvākās mājas‐30 m, teritorijai valsts aizsardzība

Jaunbērzes pagasts

39. P/s „Jaunbērze” degvielas bāze, Jaunbērzes pag. Ausmaņa iela 2a


Kopējais aktīvā laika periods‐26 gadi (1970‐1996), tuvākā upe, strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, objekta tuvumā mazdārziņi, teritorijā 13 virszemes un 5 pazemes rezervuāri, ar kopējo tilpumu

104

800 m3 un 5 uzpildes vietām

40. Minerālmēslu noliktava pie „Vidiņiem”


Tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, bērnudārzs, šobrīd minerālmēsli netiek uzglabāti

41. DUS „Graviņās” Degvielas uzpildes stacija

Tuvākā upe, strauts‐800 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, DUS darbību sākusi 2004.gadā

Krimūnu pagasts

42. Krimūnu degvielas bāze, „Jaungrāveri”

Degvielas bāze Tuvākā upe Ālave‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, aleirīti, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, teritorijā 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 150 m3 un 4 uzpildes vietām (1999.gadā)

43. Akāciju degvielas bāze, „Jaunaudži”

Degvielas bāze Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, teritorijā 1995.gadā bija 14 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 200 m3 un demontētām uzpildes vietām, šobrīd neizmanto

44. Akāciju ķimikāliju noliktava, „Jaunaudži”

Pesticīdu noliktava Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, šobrīd neizmanto

45. SIA „Dobele Agra” minerālmēslu noliktava, lidlauks


Tuvākā upe‐30 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,7 m, tuvākā aka‐700 m, tuvākās mājas‐700 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Auces upe, šobrīd izmanto

46. Rekultivētā sadzīves atkritumu izgāztuve, „Galiņi”



47. Krimūnu katlu māja


Tuvākais ezers, dīķis‐400 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens ieguves vieta, sākotnēji tika izmantots šķidrais kurināmais, šobrīd katlu māja nedarbojas

48. Vērpju lopu kapsēta „Vērpji”

Lopu kapsēta Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe ‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐kūdra, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Vērpju purvs, šobrīd neizmanto

49. Mežiņu minerālmēslu noliktava, „Mežiņi”


Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐40 m, kopš 1990.gada minerālmēsli netiek uzglabāti

50. Glūdas minerālmēslu noliktava, „Glūdas”


Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐70 m, kopš 1990.gada minerālmēsli netiek uzglabāti, noliktava atradās baznīcā

51. Glūdas sēklu kodinātava, „Glūdas”

Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐augļudārzs, kopš 1990.gada aktīva darbība nenotiek

52. Akāciju sēklu kodinātava, „Madaras”

Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, darbojas arī šobrīd

Naudītes pagasts

53. Apguldes l/s skolas DUS

Degvielas bāze Tuvākais ezers‐ Apguldes ezers 350 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzīvojamā teritorija, ezers, teritorijā 9 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu

105

123 m3 4 uzpildes vietas, ap kurām cietais segums

54. P/s „Naudīte” degvielas bāze

Mehāniskās darbnīcas un degvielas bāze

Tuvākā upe Sesava‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, skola, teritorijā 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 275 m3, 5 uzpildes vietas, visur cietais segums

55. Ferma „Brakši” Lopu ferma Tuvākais ezers‐250 m, tuvākā upe, strauts‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Apguldes dzirnavezers, ferma darbojās līdz 1996.gadam

56. Ferma „Liesmas” Lopu ferma Tuvākā upe‐550 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, ferma darbojās līdz 1998.gadam

57. Naudītes minerālmēslu noliktava


Tuvākā upe Sesava‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Sesavas upe, izmanto arī šobrīd

58. Ferma „Brieži” Lopu ferma Tuvākais ezers‐650 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ferma darbojas arī šobrīd

59. Ferma „Mūrnieki”

Lopu ferma Tuvākā upe Sesava‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, Sesavas upe, ferma nedarbojas kopš 1989.gada

Penkules pagasts

60. SIA „Penkule” degvielas bāze


Tuvākā upe‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 11 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 470 m3 un 10 uzpildes vietām, visapkārt cietais segums

61. Šķindeļi‐Krūmiņi Minerālmēslu noliktava

Tuvākā upe Govainis‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, noliktava darbojas kopš 1985.gada

62. Gateris Pesticīdu noliktava Tuvākā upe Ālave‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, pesticīdu noliktava darbojās līdz 1990.gadam, šobrīd gateris

63. Ķeturi‐atkritumu izgāztuve

Atkritumu izgāztuve Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐450 m, tuvākās mājas‐450 m, sadzīves atkritumi karjerā uzkrāti līdz 2001.gadam

Zebrenes pagasts

64. Sadzīves atkritumu izgāztuve

Sadzīves atkritumu izgāztuve

Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, aktīvā laika periods‐1991.‐2003.

65. Minerālmēslu noliktava

Minerālmēslu un ķimikāliju noliktava

Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐600 m, tuvākās mājas‐600 m, objekts darbojās līdz 1992.gadam

66. Bijusī degvielas bāze


Tuvākais dīķis‐200 m, tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, DUS darbojās līdz 1992.gadam

Piesārņotās vietas

Nr.p.k.

Vietas nosaukums

Darbības nozares Raksturojums

Dobeles pilsēta

1. SIA „ZemNor”, Uzvaras 14e

Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu

Tuvākais ezers 150 m, tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā situācija‐uzbērta grunts, kam seko putekļaina, ar ūdeni piesātināta smilts un mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā

106

ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi

aka‐150 m, tuvākās mājas‐200 m, noliktavu teritorija ir daļēji noklāta ar cieto segumu un tajā iebūvēti horizontāli virszemes ūdeņu savācēji kolektori

Auru pagasts

2. Atkritumu izgāztuve „Lemkini”

Lielākā Dobeles raj.atkritumu izgāztuve (rekultivēta)

Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe, strauts‐meliorācijas grāvji ierobežo izgāztuvi, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, māls un smilšmāls, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs

Potenciāli nepiesārņotas vietas

Nr.p.k.

Vietas nosaukums

Darbības nozares Raksturojums

Dobeles pilsēta

1. ZS 51.bataljons, mācību centrs, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Lauku 15 un Kazarmu 2 un 6

Pilsētas teritorijā, Padomju armijas bijušās ēkās

Tuvākais dīķis‐Lāču, 2000 m, tuvākā upe‐Bērze, 1000 m, smilšmāls, mālsmilts, gruntsūdens‐2,0 m, tuvākās mājas‐400 m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs

Bērzes pagasts

2. SIA „BAKA PRO” zivju pārstrādes cehs, Šķibes iela 15a

Iekārtas zivju un vēžveidīgo produktu ražošanai, t.sk. konservētu un saldētu produktu ražošanai

‐

107

Dobeles novada attīstības programma 2014.‐2020.gadam

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Izstrādātājs –SIA „Reģionālie Projekti”

Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija.

Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07

www.rp.lv

dobeles novada ap esosa situacija · dobeles novada pašvaldības izstrādātie un spēkā esošie...

Documents