Doktoranta studiju programmas

“Cietvielu fizika” pašnov�rt�jums par 2005/2006. studiju gadu

1. Studiju programmas m�r�i un uzdevumi Izmai�as, ja t�das ir.......................3

2. Studiju programmas strukt�ra............................................................................3

2.1. Studiju programmas kvantitat�v�s izmai�as attiec�gaj�s programmas sada��s.

Izmai�u anal�ze un pamatojums. Studiju kursu sadal�juma atbilst�ba valsts

standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). ..........................................................3

2.2. Studiju kursu satura izmai�as. Izmai�u anal�ze, izmai�u nepieciešam�ba

(pielikum� - jauno studiju kursu apraksti). ................................................................3

3. Studiju programmas realiz�cija. .........................................................................4

3.1. Izmantot�s studiju formas: lekcijas, semin�ri, laboratorijas darbi,

individu�lais darbs, komandas (grupu) darbs u.c. Izmantoto formu apraksts,

izv�les pamatojums un anal�ze. ..................................................................................4

3.2. Studiju pl�ns, t� uzb�ves atbilst�ba programmas m�r�iem un uzdevumiem

(pielikum� – studiju pl�ns par iepriekš�jo studiju gadu). ..........................................4

4. Ar studiju programmu saist�t� p�tniecisk� darb�ba..........................................5

4.1. Akad�misk� person�la p�tnieciskais darbs. P�tniecisk� un studiju darba

mijiedarb�ba. ..............................................................................................................5

4.2. Stud�jošo iesaist�šana p�tnieciskaj� darb�. Kursa, bakalaura, ma�istra

darbu t�mu atbilst�ba studiju programmas saturam (pielikum� – aizst�v�to

kvalifik�cijas, bakalaura un ma�istra darbu saraksts). ...........................................11

5. V�rt�šanas sist�ma. .............................................................................................11

5.1. Izmantot�s studiju v�rt�šanas un izv�rt�šanas metodes, to apraksts, izv�les

pamatojums un anal�ze. ............................................................................................11

6. Stud�jošo l�dzdal�ba studiju procesa pilnveid�.................................................12

6.1. Stud�jošo aptauju (par pasniedz�jiem, studiju kursiem u.c.) rezult�ti un

anal�ze.......................................................................................................................12

6.2. Absolventu un darba dev�ju aptaujas. Programmas beidz�ju nodarbin�t�ba. .13

7. Studiju programmas akad�miskais, visp�r�jais person�ls. ............................13

7.1. Akad�misk�, visp�r�j� person�la skaits, t� izmai�as sal�dzin�jum� ar

iepriekš�jo gadu........................................................................................................13

7.2. Akad�misk� person�la kvalifik�cijas atbilst�ba Augstskolu likuma pras�b�m.

Akad�misk� person�la atjaunošana. ........................................................................14

7.3. Pamatdarb� str�d�joša akad�misk� person�la �patsvars studiju programm�. 14

7.4. Konkr�tas ar person�lu saist�tas probl�mas, kas ietekm� programmas

kvalit�ti. ....................................................................................................................14

8. Finans�šanas avoti, programmas materi�lais nodrošin�jums. .......................15

8.1. Studiju programmas finans�šana. .....................................................................15

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbn�cas: to skaita, lieluma un

apr�kojuma atbilst�ba studiju programmas m�r�iem un uzdevumiem. Izmai�as

sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu............................................................................15

8.3. Programmas nodrošin�jums ar nepieciešamo literat�ru un inform�ciju.

Izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu. ...........................................................16

9. �r�jie sakari. .......................................................................................................16

9.1. Saikne ar darba dev�jiem studiju programmas m�r�u un uzdevumu izpildes

kontekst�. ..................................................................................................................17

9.2. Sadarb�ba ar l�dz�g�m studiju programm�m sav� valst� un �rvalst�s...............17

9.3. rvalstu doc�t�ju skaits, kas str�d� studiju programm� (sadal�jums pa

valst�m). ....................................................................................................................18

9.4. Stud�jošo skaits, kas stud�juši �rzem�s (sadal�jums pa valst�m). .....................18

9.5. rvalstu stud�jošo skaits programm� (sadal�jums pa valst�m). ........................18

1. Studiju programmas m�r�i un uzdevumi Izmai�as, ja t�das ir.

Cietvielu fizikas apakšnozares doktora studiju programmas m�r�is ir nodrošin�t iesp�ju ieg�t starptautiski atz�tu zin�t�u doktora gr�du fizik�, t�d�j�di nostiprinot zin�tnisko potenci�lu DU un kopum� Latvij� min�taj� zin�t�u nozar� un apakšnozar�. Doktora studiju programmas galvenie uzdevumi ir nodrošin�t:

• jaun�k�s zin�tnisk�s inform�cijas apg�šanu cietvielu fizikas apakšnozar�,

• patst�v�ga p�tniecisk� darba veikšanu, • augsto tehnolo�iju un inovat�vu p�tniecisk� darba metožu

apg�šanu un izstr�di ar tai sekojošo ieviešanu praks�, • praktiz�šanos p�tniecisk� un studiju darba vad�šan� augstskol�, • veicin�t starptautisko zin�tnisko sadarb�bu.

2. Studiju programmas strukt�ra.

2.1. Studiju programmas kvantitat�v�s izmai�as attiec�gaj�s programmas sada��s. Izmai�u anal�ze un pamatojums. Studiju kursu sadal�juma atbilst�ba valsts standartiem

(Ministru kabineta noteikumiem).

Studiju programma izveidota atbilstoši AIP (18.06.99.) l�mumam Nr. 62 un t�s apjoms atbilst 144 kred�tpunktiem (3 gadu studijas), no kuriem 100 Kp paredz�ti promocijas darba izstr�dei. Dotaj� programm� promocijas darba izstr�dei paredz�ti 120 kp, �emot v�r� fizikas k� galvenok�rt eksperiment�las zin�tnes specifiku. Nav nek�du LR MK vai citu Valsts instit�ciju izstr�d�to noteikumu, kas reglament�tu doktora studiju kursu sadal�jumu p�c kred�tpunktu skaita. Programma ir akredit�ta uz 6 gadiem no 2001. gada 3. decembra l�dz 2007. gada 31.decembrim.

2.2. Studiju kursu satura izmai�as. Izmai�u anal�ze, izmai�u nepieciešam�ba (pielikum� - jauno studiju kursu

apraksti).

Studiju kursu satura izmai�as faktiski ir jebkuras doktora studiju programmas nepieciešamais nosac�jums, �emot v�r� fizikas nozar� notiekoš�s strauj�s izmai�as un lielo publik�ciju skaitu attiec�g�s

apakšnozares zin�tniskaj� literat�r�. Izmai�as ir bijušas jau esošo kursu satura zi��, kas atbilst p�t�jumu specifikai. L�dz ar Inovat�v�s mikroskopijas centra atv�ršanu tiek veidots kurss “Modern�s mikroskopijas pamati”, kuru pl�nots ietvert doktora studiju programm� 2.semestr�.

3. Studiju programmas realiz�cija.

3.1. Izmantot�s studiju formas: lekcijas, semin�ri, laboratorijas darbi, individu�lais darbs, komandas (grupu)

darbs u.c. Izmantoto formu apraksts, izv�les pamatojums un anal�ze.

Programm� tiek izmantotas visas min�t�s studiju formas, �emot v�r�, protams, ka doktorant�r� uz�em ma�istrus, t.i., patst�v�gi stud�t un p�t�t sp�j�gus cilv�kus. Visefekt�v�kais doktora studiju programm� ir individu�lais darbs, kuru regul�ri p�rrauga darba vad�t�js un Fizikas katedra. Doktorantu p�t�jumu rezult�ti regul�ri tiek apspriesti Fizikas katedras semin�ros, kur tiek ar� izvirz�tas idejas m�r�jumu rezult�tu interpret�cijai un public�šanai. B�t�b� tas ar� ir komandas jeb grupas darbs, jo liel�k� da�a no DU Fizikas katedras person�la veic p�t�jumus cietvielu fizikas apakšnozar�. Semin�ros parasti piedal�s ar� ma�istranti, t. i., n�kamie doktoranti. �emot v�r� fizikas, k� eksperiment�las zin�tnes specifiku, individu�lais darbs notiek galvenok�rt p�tnieciskaj�s laboratorij�s, seviši, ja doktorants k�du laiku str�d� to �rvalstu augstskol�s, kur doktora darba izstr�d� nav paredz�ti nek�di oblig�tie lekciju apmekl�jumi.

3.2. Studiju pl�ns, t� uzb�ves atbilst�ba programmas m�r�iem un uzdevumiem (pielikum� – studiju pl�ns par

iepriekš�jo studiju gadu).

Studiju pl�ns piln�b� nodrošina programmas teor�tisk�s un praktisk�s da�as apguvi un dod iesp�ju realiz�t taj� izvirz�tos m�rus un uzdevumus. Lekcijas un semin�ri par cietvielu fizikas speci�liem jaut�jumiem un jaun�kajiem p�t�jumiem un dal�ba konferenc�s dod iesp�ju doktorantiem uztur�t starptautisk�m prsas�b�m atbilstošu teor�tisko l�meni. Moderno eksperiment�lo un paraugu izgatavošanas tehnolo�iju apraksts un realiz�cija dod doktorantam iema�as inovat�vo izstr�žu jom�. Patst�v�g� darba daudzveid�ba nostiprina fizia-eksperimentatora darbam vajadz�g�s iema�as. Parasti promocijas darba konkr�t� tematika prasa �oti nopietnas zin�tnisk�s literat�ras studijas �rpus ofici�l� studiju

pl�na. Doktorantam ir iesp�ja papildus konsult�ties ar studiju programm� str�d�jošajiem doc�t�jiem, k� ar� ar darba vad�t�ju. Uzst�šan�s semin�ros un konferenc�s, sadarb�ba ar studentiem, kuri izstr�d� studiju, bakalaura un ma�istra darbus, veicina doktorantu pedago�isko iema�u pilnveidošanos p�t�jumu t�mu vad�bas jom� 1. pielikums. Studiju pl�ns

4. Ar studiju programmu saist�t� p�tniecisk� darb�ba.

4.1. Akad�misk� person�la p�tnieciskais darbs. P�tniecisk� un studiju darba mijiedarb�ba. Doktora studiju programmas realiz�cij� iesaist�tais akad�miskais person�ls atskaites period� ir darbojies š�dos LZP, IZM un ES finans�tajos grantos un projektos:

1. LZP grants 05.1876 “Pl�nu sakaus�jumu k�rti�u, ieg�tu vakuum�, atlaidinot Co/Ni/Fe multisl��us, krist�lisk�s strukt�ras un magn�toptisko �paš�bu p�t�šana” ( 1310 Ls ). Izpild�t�ji:

• Doc. Leon�ds Kozlovskis – zin�tniskais vad�t�js, vad. p�tnieks, • Doc. Edmunds Tamanis – p�tnieks, • Prof. Valfr�ds Paškevis – p�tnieks.

2. LZP grants 05.1877 "Neline�ri optisk� elipsometrija” ( 1055Ls ). Izpild�t�ji:

• Prof. Guntis Liberts – vad. p�tnieks, • Doc. Edmunds Tamanis – p�tnieks, • Mag.phys. Andrejs Bulanovs – p�tnieks, DU doktorants.

3. LZP starpnozaru (sadarb�bas) p�t�jumu projekts 05.0026 “Nanomateri�li un nanotehnolo�ijas” (2005.-2008.g., 79360 Ls) sadarb�b� ar LU CFI. Izpild�t�js no DU:

• Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants 4. Valsts p�t�jumu programmas “Modernu funkcion�lu materi�lu mikro-elektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedic�nai un konstrukt�vo kompoz�tu, k� ar� atbilstošo tehnolo�iju izstr�de” (290000 Ls) apakšprogramma 3.1. “Perspekt�vie neorganiskie materi�li fotonikai un ener��tikai”

Izpild�t�ji no DU: • Prof. Valfr�ds Paškevis – vad. p�tnieks, • Dr. phys. Vjaeslavs Gerbreders – vad. p�tnieks,

• Prof. Guntis Liberts – vad p�tnieks, • Mag. phys. �riks S�edevskis – p�tnieks, DU doktorants, • Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants

5. LZA sadarb�bas projekta 05.0005. “Funkcion�li materi�li un tehnolo�ijas mikroelektronikai un fotonikai” apakšprojekts 05.0005.1.2. “Hologr�fisko materi�lu un replik�cijas tehnolo�iju izstr�de uz amorfo halkogen�du b�zes” (2005 – 2008.g.) Izpild�t�js no DU:

• Dr. fiz. Vjaeslavs Gerbreders – apakšprojekta vad�t�js, vadošais p�tnieks.

6. ERAF2 57/029 projekts “Hologr�fisko materi�lu un tehnolo�iju izstr�de un ieviešana” (sadarb�b� ar LU CFI). Izpild�t�ji:

• Dr. fiz. Vjaeslavs Gerbreders – vad. p�tnieks. • Prof. Valfr�ds Paškevis – vad. p�tnieks. • Mag. fiz. �riks S�edevskis – p�tnieks, DU doktorants, • Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants

7. Projekts Nr. VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/1.4.5./000003/003 “Daugavpils Universit�tes Inovat�v�s mikroskopijas centra izveide”

Projekta vad�t�js: prof. Guntis Liberts Vad�t�ja asistents : doc. Amandis Podi�š Izpild�t�ji:

• DU Fizikas katedras akad�miskais person�ls, • Velga Akmene – ma�istrante optisko sakaru fizikas apakšnozar�, • Ir�na Mihailova- RTU doktorante, laborante.

Projekta s�kums 2004.g.29.novembris beigas 2006.g.31.decembris Kop�j�s projekta izmaksas 725349 Ls, no kur�m 80% sedz ERAF. Lai izveidotu DUIMC bija paredz�tas š�das aktivit�tes: 1) telpu renov�cija un piel�gošana Mikroskopijas centra pras�b�m, 2) datort�kla iek�rtošana, 3) aparat�ras ieg�de. 2005.gad� veikta b�tiska 600m2 telpu renov�cija un piel�gošana DU Inovat�v�s mikroskopijas centra pras�b�m. Izveidotas bezputek�u telpas, paredz�ta vakuuma higi�na, antivibr�ciju apr�kojums, telpas piel�gotas darbam person�m ar �paš�m pras�b�m u.c. Telpas apr�kotas ar elektronisko kodu atsl�gu. Ier�kots datort�kls, kuram piesl�gtas 6 telpas, ieg�d�ts dators. Ieg�d�ti 2 optiskie galdi un 5 statnes. Optiskie galdi ar vibr�ciju izol�ciju un pneimatisko l�me�a regul�šanu nepieciešami p�t�jumiem ar femtosekunžu l�zeru (uz galdiem novietoti optiskie elementi un l�zers; L�dz ar to izveidotas telpas, kuras atbilst jaun�k�s l�zertehnikas,

superprec�zas optikas un mikroskopijas pras�b�m. 2006.gad� iepirkta un uzst�d�ta Daugavpils Universit�tes un re�iona strat��iskajai att�st�bai

svar�ga aparat�ra: Fluorescentais un divfotonu mikroskops LSM, femtosekunžu l�zera sist�ma un Elektronu miksroskops SEM.

8. IZM projekts Nr. 2.3. Nanostruktur�tu met�lisku k�rti�u krist�lisk�s tekst�ras p�t�šana atkar�b� no k�rti�as un t�s apakšsl��a biezuma. Izpild�t�ji:

• Dr.phys. Edmunds Tamanis (proj. vad�t�js), • Aleksandrs Ogurcovs – fizikas bak. pr. 3. kursa students

9. ERAF projekts „Platzonas materi�lu MOCVD tehnolo�ijas izstr�de un izp�te ultravioletiem gaismas emiteriem” (sadarb�b� ar LU CFI). Izpild�t�js no DU:

• Dr. Phys. Edmunds Tamanis

10. IZM projekts Nr. 2.2. Neline�r� magnetoptisk� Kerra efekta p�t�jumi met�lu nanostrukt�r�s Izpild�t�js:

• Dr. Phys. Edmunds Tamanis

Noz�m�g�kas publik�cijas 2005 / 2006. st.g.

1. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single Crystal and PLZT Ceramics. Ferroelectrics, 319:87–93, 2005.

2. G. Liberts, G. Ivanovs, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of

Sodium-Bismuth Titanate Single Crystal. Proc. SPIE. Vol. 5946, pp 081-086, 2005.

3. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advance

Thermo-Optical materials for micro-optical applications. Optical Review. Vol. 12, No. 2 pp. 135-139, 2005.

4. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S.

Stolyarova. Effect of mechanoactivation on interfacial interaction in metal/oxide systems. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. No. 1, pp. 3-9, 2005.

5. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. The Use of Carbon-Cathode Penning

Discharge Cells to Evacuate Xenon over Pressure Range of 10-3 – 10-4 Torr. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 48, No. 1, pp. 127-129, 2005.

6. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova, N. Zaporina. Influence of mechanoactivation on the adhesion and mechanical properties of metal/oxide interfaces. Phys. Stat. Sol. Vol. 2, No. 1, pp. 339 - 342, 2005.

7. Liberts G., Bulanovs A., Ivanovs G., PLZT Based EFISH Cell for Nonlinear Heterodyne Interferometry, Ferroelectrics, vol.333, pp.81- 87, 2006.

8. Bakradze G., Muktepavela F., Stolyarova S., Tamanis E. /Mechanical properties and thermal stability of Al-Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. 2006, N2 (II), p.141-148.

9. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova . Nanostructured Al-O-Me mechanical alloyed coatings obtained by the microtribological method. J. Slovak. Phys. 2006.

10. E. Shalyguina, E.V. Perepelova, L. Kozlovskii, E. Tamanis. Magneto-optical investigation of Co/Mo/Co thin-film systems. Journal of Magnetism and Magnetic Materials. No. 300, pp. e363-e366, 2006.

11. A.Bulanovs,V.Gerbreders, V.Pashkevich, J. Teteris. Dot-matrix holographic recording in amorphous chalcogenide films. Accepted for publication in journal SPIE , 2006.

Konferen�u t�zes:

1. E. Tamanis, F. Muktepavela. Oglek�a starpsl��i nanostruktur�tu k�rti�u stabilit�tes

nodrošin�šanai. Latvijas Fizikas Biedr�bas 9. zin�tnisk� konference. lpp. 15.-16. Daugavpils, Latvija,15.-16. septembris, 2005.

2. E. Tamanis, E.E. Shaligina, L. Kozlovsky. The Influence of Thermal Annealing on

Magnetostatic Properties of Thin Fe and Ni Films. Acta Cryst. A61, C416, 2005.

3. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova. Adhesion and interfacial reactions on metal/oxide interface during daformation at room temperature. Proc.

Ist. Intern. Conf. Diffusion in Solids and Liquids DSL-2005, pp 499-504, University of Aveiro, Portugal, 6-8 Juli, 2005.

4. F. Muktepavela, G. Bakradze, S. Stolyarova, E. Tamanis. Met�l-oks�da nanostruktur�to

p�rkl�jumu ieg�šana ar mikrotribolo�ijas metodi. Nanomateri�li un nanotehnolo�ijas, R�ga, Latvija, 30.-31. marts, 2005.

5. F. Muktepavela, G. Bakradze, A. Mironovs, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metal-oxide

nanostructured coatings obtained by microtribological method. 21th Scientific Conference,

Institute of Solid State Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, 7-9 February, 2005.

6. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova. Nanostructured Al-O-Me mechanical alloyed coatings obtained by the microtribological method. Intern. Conf.

Nanoved-2006- Nenomat. May 14-17, 2006 Stara Lesna Slovakia. Abstract p.110.

7. G. Bakradze, F.Muktepavela, S. Stolyarova, E.Tamanis. Thermal stability of Al-Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. 2^nd Latvian conference

„ Funcional materials and nanotechnologies”, R�ga, March 27-28, 2006. Abstract, p.9.

8. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis. Thermal stability of mechanically alloyed Al-Cu-O nanostructured coating. Functional materials and

nanotechnologies. Riga, Latvia, March 27-28, 2006

9. E. Tamanis. Nanostructure magnetic layers deposition, modifications and physical properties investigation. Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils University.

Lpp. 106-107. Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006.

10. G.Liberts, I.Mihailova, Coherent control for non-linear optical and selective multiphoton excitation fluorescence microscopy. Int. conf .: Advances in Laser Spectroscopy: in Memory of Prof. Maris Jansons1936-1997, Riga September 28-29, 2006, p24.

11. A.Podins , S.Lukjanova, I.Kokina. Brownian particle motion in moving water fluid. The EPS 13th Conference book.. BB21-wed. Bern, 114.p, 2005.

12. A.Podi�š. M. Tarvide. Laušanas koeficienta izmai�a, atlaidinot ar liel�m doz�m reaktor�

apstarotu LiF krist�lu. Latvijas Fizikas biedr�bas 9. zin�tnisk�s konferences materi�li Daugavpils, 25-26 lpp. 2005.g. 15.-16.septembris,

13. A.Podi�š, S.Lukjanova, I.Kokina. Brauna da�i�u kust�ba �dens pl�sm�. Latvijas Fizikas

biedr�bas 9. zin�tnisk�s konferences materi�li. Daugavpils, 23-24. lpp., 2005.

14. G. Liberts. Optisk� mikroskopija no L�venhuka l�dz šodienai. LFB 9. zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 34. lpp.

15. A. Bulanovs. Punktu matricu hologr�fisk� ieraksta sist�ma. LFB 9. zin�tnisk�s

konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 32. lpp.

16. K. Bartels. Kann die faszination astronomisher beobachtungen interesse fur das fach physik wecken? . LFB 9. zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 20. lpp.

17. V. Jurkevis. A.Salitis. Fizik�lo procesu kom�tu kodolos saist�ba ar to dinamiku. . LFB 9. zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 21. lpp.

K� redzams no augst�k min�t�, faktiski visi doktoranti ir iesaist�ti fizikas nozares zin�tnisko projektu izpild�, kas nodrošina p�tniecisk� un studiju darba vienot�bu. Akad�miskais person�ls ir piedal�jies vair�k�s starptautisk�s konferenc�s �rvalst�s un Latvij�, k� ar� LFB zin�tniskajos semin�ros. 2005. gada septembr� DU Fizikas katedra organiz�ja Latvijas Fizikas biedr�bas 9. zin�tnisko konferenci Daugavpil�, dodot iesp�ju doktorantiem prezent�t savu p�t�jumu rezult�tus Latvijas iev�rojam�ko fiziu sabiedr�b�. P�t�jumu veikšana fizik� un to interpret�cija ir neizb�gami saist�ta ar individu�lu studiju darbu, patst�v�gu papildus inform�cijas apguvi.

4.2. Stud�jošo iesaist�šana p�tnieciskaj� darb�. Kursa, bakalaura, ma�istra darbu t�mu atbilst�ba studiju programmas saturam (pielikum� – aizst�v�to kvalifik�cijas, bakalaura un ma�istra darbu saraksts).

Attiecinot šo jaut�jumu uz doktorant�ru, var teikt, ka doktoranti iesaista p�tnieciskaj� darb� kursa, bakalaura un ma�istra darba t�mu izpild�t�jus cietvielu fizikas apakšnozar�. Tas doktorantiem dod laika ietaup�jumu, izpildot laika zi�� ietilp�gus m�r�jumu eksperimentus, taj� paš� laik� dodot iesp�ju studentiem apg�t p�tniecisk� darba iema�as. 4.1. apakšpunkt� jau par�d�ts, ka doktoranti E. S�edevskis, A. Bulanovs un A. Gerbreders piedal�s LZP un ERAF projektu izpild�. Ar fizikas didaktiku saist�t� ES projekt� SUPERCOMET – 2 piedal�j�s ar� 2006.g. j�nij� doktorant�ras teor�tisko kursu pabeigus� Tam�ra Brice. Izstr�d�jamo promocijas darbu tematika piln�b� atbilst programmas saturam un cietvielu fizikas apakšnozares specifikai. Visu doktorantu darbi saist�ti ar moderno fotore�istr�jošo materi�lu p�tniec�bu un to praktisko pielietošanu. 2005.gada 30. septembr� Fizikas katedras lektors, bijušais doktorants Edmunds Tamanis aizs�v�ja promocijas darbu „Nanostruktur�tu p�rkl�jumu ieg�šana ar Peninga š�nu, to fizik�lo �paš�bu izp�te un modific�šanas iesp�jas”.

5. V�rt�šanas sist�ma.

5.1. Izmantot�s studiju v�rt�šanas un izv�rt�šanas metodes, to apraksts, izv�les pamatojums un anal�ze.

Studiju darba nov�rt�šanai tiek izmantotas tradicion�l�s zin�šanu p�rbaudes formas – eks�meni un ieskaites. B�t�b� t� ir nep�rtraukt� nov�rt�šana uz kuru pamatojas darba v�rt�jums semestr� un studiju gada beig�s. Uz eks�menu, ieskaišu un p�t�jumu rezult�tu pamata notiek ikgad�j� doktoranta darba izv�rt�šana Fizikas katedr� saska�� ar DU Nolikumu par doktora studij�m. Katedras un promocijas darba zin�tnisk� vad�t�ja v�rt�jumu apstiprina DU Zin�tnes padome. Katram doktorantam ir savs individu�lais gada pl�ns, kurš ietver lekcijas, semin�rus, patst�v�go darbu laboratorij� un bibliot�k�s, konferenu apmekl�šanu, zin�tnisko rakstu sagatavošanu un public�šanu, k� fizikas didaktikas jaut�jumu risin�šanu. Zin�tnes padome, pamatojoties uz individu�l� pl�na izpildi, lemj par doktoranta p�rcelšanu uz n�kamo

studiju gadu. Š�da v�rt�šanas sist�ma dod iesp�ju racion�li organiz�t un koordin�t doktora studijas visos vad�bas l�me�os. Ja doktorants bez attaisnojošiem iemesliem nav izpild�jis studiju pl�nu, tad Zin�tnes padome p�c katedras priekšlikuma izskata jaut�jumu par vi�a atskait�šanu no doktorant�ras.

6. Stud�jošo l�dzdal�ba studiju procesa pilnveid�.

6.1. Stud�jošo aptauju (par pasniedz�jiem, studiju kursiem u.c.) rezult�ti un anal�ze.

Pašnov�rt�šanas period� tika veikta stud�jošo aptauja. (Aptaujas anketa dota 2. pielikum�). Studiju kursu svar�guma vid�jais v�rt�jums ir 4,2 , kas saska�� ar aptaujas anketas nor�d�m noz�m� “svar�gs”. Augst�kais v�rt�jums ir 5, kas noz�m� “�oti svar�gs”. Pasniegšanas l�menis ir nov�rt�ts ar 4 (augsts). Augst�kais v�rt�jums ir 5 (�oti augsts). Parasti doktoranti akt�vi piedal�s studiju procesa pilnveid�, jo daži no vi�iem ir ar lielu praktisk� (pedago�isk�) darba pieredzi, k� ar� sadarb�bas ietvaros ar daž�d�m zin�tnisk�m iest�d�m Latvij� un �rvalst�s vi�iem ir iesp�ja v�rot, analiz�t un p�r�emt pieredzi. Kas attiecas uz doktorantu rekomend�taj�m izmai��m studiju kursu apjom�, tad papildin�t vajadz�tu š�dus kursus: “L�zeru fizika, optisk� ieraksta fizika, fotore�istr�jošie materi�li, nekrist�lisko vielu fizika.” Samazin�t apjoma zi�� stud�jošie v�l�tos kursus “Radi�cijas defekti” un “Augstskolas fizikas didaktikas pamati”. Viens no doktorantiem nor�da uz nepietiekamu programmas nodrošin�jumu ar vieslektoriem. Studiju programma doktorantus pamat� apmierina, nodrošin�jums ar m�c�bu literat�ru un izv�les kursu pied�v�jums tiek v�rt�ts k� pietiekams. Sadarb�ba ar m�c�bsp�kiem un studiju programmas realiz�cija kopum� ir v�rt�ta k� apmierinoša. J�atz�m�, ka doktoranti bieži vien (vai pat liel�koties) paši ir pasniedz�ji, un uzskata savu vad�t�ju jeb kol��u v�rt�šanu par ne�tisku, jo pie neliela studentu skaita (divi vai tr�s) aptaujas lapa faktiski vairs nav anon�ma. Studiju kursi re�li tiek saska�oti un papildin�ti ar jaut�jumiem, kas skar promocijas darba t�mas. K� jau bija min�ts, studiju kursu pilnveides process ir nep�rtraukts, jo cit�di nav j�gas visp�r organiz�t doktora studijas fizik�. Parasti diskusij�s doktoranti akcent� tikai vienu probl�mu – p�tniec�bas materi�lo resursu pilnveidošanu, iesp�ju operat�vi ieg�t zin�tnisko inform�ciju sav� p�t�jumu apakšnozar�, apmekl�t konferences �rvalst�s, ieg�stot atbilstošu finans�jumu.

6.2. Absolventu un darba dev�ju aptaujas. Programmas beidz�ju nodarbin�t�ba.

Atskaites period� rakstiskas aptaujas netika veiktas, bet ir notikuši divi semin�ri ar Daugavpils uz��mumu Direktoru padomes p�rst�vju l�dzdal�bu. Programmas direktors, kas p�rst�v DU Daugavpils novada uz��m�jdarb�bas atbalsta centr�, k� ar� promocijas darbu vad�t�ji bieži tiekas ar uz��m�jiem darba jaut�jumos, l�dz ar ko uz��m�ju un darba dev�ju viedoklis ir labi zin�ms. Dienvidaustrumlatvijas re�ion� ir katastrof�ls tehniski izgl�totu cilv�ku defic�ts. K� r�da re�iona ražojošo uz��mumu vad�t�ju aptaujas, p�c 5 – 7 gadiem praktiski visi inženieri - tehnolo�isko ražošanas procesu norises uztur�t�ji un kontrol�t�ji b�s pensijas vecum�. Daugavpils Universit�tes Fizikas katedrai ir probl�ma, k� notur�t jaunos speci�listus, lai tie turpin�tu zin�tnisko un pedago�isko darbu augstskol� pie sam�r� zema jauno speci�listu finans�juma. Faktiski liel�kais vair�kums fizikas studentu visos izgl�t�bas l�me�os bez probl�m�m atrod darbu uz��mumos un cit�s instit�cij�s. K� parasti neliela da�a izv�las pedago�isko darb�bu. Tikšan�s reiz�s visas ar studij�m un programmas uzlabošanas iesp�j�m saist�t�s aktivit�tes tiek kole�i�li p�rrun�tas. Visp�r, ar beidz�ju nodarbin�t�bu nav bijušas nek�das probl�mas un šiet, ka ar� neb�s. Probl�ma ir notur�t doktorantu universit�t� l�dz studiju beig�m, jo labi apmaks�ta darba pied�v�jumu ir daudz, bet ar promocijas darba tematiku nesaist�ts papildus darbs neapšaub�mi trauc� sekm�g�m studij�m.

7. Studiju programmas akad�miskais, visp�r�jais person�ls.

7.1. Akad�misk�, visp�r�j� person�la skaits, t� izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu.

Akad�miskais person�ls b�tiski nav main�jies un pašnov�rt�juma period� bij� š�ds: 1. Guntis Liberts Dr. h. fiz. DU profesors 2. Valfr�ds Paškevis Dr. fiz. DU profesors 3. Vjaeslavs Gerbreders Dr. fiz. DU vad. p�tnieks 4. Leon�ds Kozlovskis Dr. fiz. DU vad. p�tnieks 5. Antonijs Sal�tis Dr. fiz. DU asoc. profesors 6. Amandis Podi�š Dr. fiz. DU docents 7. Viktors �adajevs Dr. fiz. DU docents 8. Edmunds Tamanis Dr. fiz. DU docents 9. Raimonds Pokulis Dr. fiz. DU docents 10. J�nis Maniks Dr. h.fiz. LU CFI vad. p�tnieks 11. J�nis Teteris Dr.fiz. LU CFI vad. p�tnieks

L�dz ar darba l�guma termi�a beigšanos darbu studiju programm� ir beidzis v�cu viesprofesors Klauss Bartels no Fehtas universit�tes. Doc. Sta�islavs Rabša, sasniedzot pensijas vecumu, p�rtraucis darba attiec�bas ar DU. K� promocijas darba vad�t�js un vieslektors studiju programm� darbu ir uzs�cis Dr. fiz. J�nis Teteris. Darbu programm� uzs�cis ar� Fizikas katedras docents Edmunds Tamanis.

7.2. Akad�misk� person�la kvalifik�cijas atbilst�ba Augstskolu likuma pras�b�m. Akad�misk� person�la

atjaunošana.

Akad�misk� person�la kvalifik�cija atbilst Augstskolu likuma pras�b�m. Studiju programmas izpildi nodrošina 11 fizikas doktori, 2 no kuriem ir profesori, 1 asoci�tais profesors, 4 vadošie p�tnieki un 4 docenti. Faktiski dotais sast�vs p�c kvalifik�cijas atbilst promocijas padomes sast�vam. Darbojošos doc�t�ju vecums ir no 36 l�dz 65 gadiem, pie tam 5 no 11 doktoriem ir vec�ki par 60 gadiem. Akad�misk� person�la atjaunošana noris sekm�gi. 2004. gada 30. j�nij� Fizikas katedras asistents un bijušais

doktorants Raimonds Pokulis aizst�v�ja promocijas darbu

cietvielu fizik� . 2005. gada 30. septembr� Fizikas katedras lektors (ar� DU

doktorants) aizst�v�ja promocijas darbu cietvielu fizik�.

7.3. Pamatdarb� str�d�joša akad�misk� person�la �patsvars studiju programm�.

Pamatdarb� str�d�joša akad�misk� person�la �patsvars studiju programm� ir 82 %. Sal�dzinot ar pag�jušo periodu, pamatdarb� str�d�jošo skaits ir nedaudz samazin�jies. Protams, tiek izmantotas izdev�bas noklaus�ties atsevišas lekcijas par cietvielu fizikas jaun�kaj�m t�m�m, kuras lasa iev�rojami �rvalstu vai Latvijas zin�tnieki, kuri nav min�ti akad�misk� person�la sarakst�. Dadzas š�das lekcijas notiek Latvijas Fizikas biedr�bas pas�kumu ietvaros, ar kuru DU Fizikas katedrai ir laba sadarb�ba.

7.4. Konkr�tas ar person�lu saist�tas probl�mas, kas ietekm� programmas kvalit�ti.

Viena no probl�m�m ir stipri ierobežotie materi�lie l�dzek�i zin�tnes att�st�bai, kas ne�auj akad�miskajam person�lam l�dzv�rt�gi ar citu valstu zin�tniekiem piedal�ties starptautiskaj�s konferenc�s un bez

š�rš�iem celt savu kvalifik�ciju. Vienas konferences apmekl�šanas izmaksas Eirop�, neskatoties uz to, ka Latvijas Zin�tnes padome parasti sedz konferences dal�bas maksu, ir sal�dzin�mas ar Latvijas profesora m�neša algu. Att�l�k�s valst�s notiekoš�s konferences izmaks� v�l d�rg�k. Šaj� situ�cij� akad�miskais person�ls un doktoranti cenšas izmantot p�tniecisko projektu l�dzek�us. Programmas izpildes kvalit�ti zin�m� m�r� ietekm� DU Studiju da�as noteikt� augst� (sal�dzinot ar LU) izpild�m� m�c�bu slodze 700 kontaktstundas gad�, k� ar� t�s uzskaites meh�nisms, kas ne vienm�r par�da re�li veikto darbu.

8. Finans�šanas avoti, programmas materi�lais nodrošin�jums.

8.1. Studiju programmas finans�šana.

Studiju programmas finans�šana notiek no valsts dot�cijas l�dzek�iem doktora studij�m, k� ar� no pašie��mumu l�dzek�iem zin�tnes att�st�bas veicin�šanai. Doktoranti parasti piedal�s ar� LZP grantu izpild�, kas dod papildus finans�jumu aparat�ras deta�u ieg�dei, k� ar� konferenu apmekl�šanai. Doktoranti var pretend�t ar� uz LZA stipendij�m. Piem�ram, doktorants �. S�edevskis sa�em K. Poa stipendiju. Doktora studiju programma ieg�st zin�mu labumu jab “netiešo finans�jumu” ar� no citu projektu realiz�cijas. Piem�ram, realiz�jot projektu “Inženierzin�t�u bakalaura studiju programmas izveidošana maš�nb�ves nozar� DU”, (vad�t�js asoc. prof. A. Sal�tis) tika iepirkta prec�za m�raparat�ra, kuru var izmantot ar� cietvielu fizik� paraugu meh�nisko �paš�bu noteikšanai. To pašu var teikt attiec�b� uz ES fondu projektu Nr.2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/0065

Starpnozaru Biomeh�nikas un nozares saist�to kursu att�st�ba Daugavpils Universit�t�.

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbn�cas: to skaita, lieluma un apr�kojuma atbilst�ba studiju programmas

m�r�iem un uzdevumiem. Izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu.

P�tnieciskais darbs notiek galvenok�rt Kondens�t�s vides fizikas laboratorij�, Augstvakuuma tehnolo�iju laboratorij� un jaunizveidotaj� Inovat�v�s mikroskopijas centr�. Pašnov�rt�juma period� nav

notikušas b�tiskas izmai�as telpu sadal�jum�. Min�t� centra izveidei

no ES strukt�rfondiem tika sa�emts finans�jums 707 000 Ls apjom�, kas deva iesp�ju iepirkt augstv�rt�gu p�tniecisko aparat�ru un paplašin�s zin�tnisko p�t�jumu iesp�jas, celt to kvalit�ti. Doktorantu r�c�b� ir ar�

• Optikas laboratorija, • Meh�nikas, Elektr�bas un magn�tisma laboratorija, • Atomfizikas un Molekul�r�s fizikas laboratorija, • Elektrotehnikas laboratorija, • Fizikas metodikas laboratorija, • Fizikas demonstr�jumu kabinets, • Radioelektronikas laboratorija, • Datorklases.

Nestandarta eksperiment�lo iek�rtu izgatavošana tiek veikta Met�lapstr�des darbn�c�s. Auditoriju, laboratoriju, kabinetu un darbn�cu skaits un plat�ba piln�b� nodrošina studiju procesu. Nodarb�bu vad�šan� bakalaura un ma�istra studiju programm�s doktoranti var praktiz�ties atjaunotaj� 113. fizikas lekciju auditorij�.

8.3. Programmas nodrošin�jums ar nepieciešamo literat�ru un inform�ciju. Izmai�as sal�dzin�jum� ar

iepriekš�jo gadu.

Katram doktorantam ir pieeja inform�cijai INTERNET. Sadarb�bas rezult�t� ir sa�emta studiju un zin�tnisk� literat�ra no �rvalstu universit�t�m ang�u un v�cu valod�. Ir vienošan�s ar sadarb�bas augstskol�m par jaun�k�s zin�tnisk�s inform�cijas (rakstu) apmai�u. Izveidota sist�ma, p�c kuras doktorants var pas�t�t zin�tniskos rakstus no atbilstoš�s zin�t�u nozares žurn�liem. Regul�ri tiek sa�emti informat�vie un zin�tniskie žurn�li Europhysics News, Scientific Computing World, Europhotonics, Laser Focus World, Materials Today, Opto & Laser Europe, Photonic Spectra, Solid State Technology, Nature, Physik in Unserer Zeit, Spektrum der Vissenschaft, ����� ���������� ����, ���������� ������, ���� ������ ������, !"��#$"�� %���#�$����, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences . B�tisku izmai�u literat�ras un

inform�cijas nodrošin�jum� nav.

9. �r�jie sakari.

9.1. Saikne ar darba dev�jiem studiju programmas m�r�u un uzdevumu izpildes kontekst�.

Saikne ar darba dev�jiem tiek uztur�ta nep�rtraukti, sadarbojoties ar Latgales Re�ion�lo Att�st�bas a�ent�ru, kur tiek apkopoti speci�listu piepras�jumi pa tautsaimniec�bas nozar�m. DU ir ar� viena no SIA “Daugavpils novada uz��m�jdarb�bas atbalsta centrs “ dibin�t�j�m, un DU šaj� organiz�cij� p�rst�v dot�s doktora studiju programmas vad�t�js prof. V. Paškevis. T�d� veid�, sadarbojoties ar uz��m�jiem un pašvald�b�m, var m�rtiec�g�k virz�t p�t�jumus atbilstoši re�iona vajadz�b�m un pilnveidot studiju programmas praktisko da�u. J�piebilst, ka doktorant�ra ir akad�misk� person�la atjaunošanas avots, un darba dev�js pašreiz�jiem doktorantiem ir ar� Daugavpils Universit�te. Dotaj� pašnov�rt�juma period� doktorant�r� stud� SIA “Difraks” darbinieki A. Bulanovs un �. S�edevskis, kuri nodarbojas ar praktisko hologr�fiju, t�d�j�di par�dot saiknes piem�ru starp zin�tniskajiem p�t�jumiem un to pielietošanu uz��m�jdarb�b�.

9.2. Sadarb�ba ar l�dz�g�m studiju programm�m sav� valst� un �rvalst�s.

Latvij� LU Cietvielu fizikas instit�ts (Dr.h.fiz. J. Maniks, Dr.fiz. I. Manika, Dr. fiz. J. Teteris) un RTU (Dr. h. fiz. A.Ozols). Kop�gi tiek izstr�d�ta m�r�jumu metodika, tiek veikti m�r�jumi LU CFI laboratorij�s, ir kop�gas publik�cijas, k� ar� past�v ilggad�ja dal�ba p�tniec�bas kopprojektos.

�rvalst�s 1. Arizonas Universit�tes Optisko p�t�jumu centrs (Dr. Olli

Nordmans, Dr. Nina Nordmane). Tiek veikta p�t�mo paraugu apmai�a, ir kop�gas publik�cijas.

2. Maskavas Valsts Universit�te (prof. A.Šaligina). Kop�gi p�t�jumi un publik�cijas par met�lu pl�no k�rtu magnetooptiskaj�m �paš�b�m.

3. Joens� Universit�te Somij� (prof. T. J�skelainens). Apmai�a ar zin�tnisko inform�ciju.

9.3. rvalstu doc�t�ju skaits, kas str�d� studiju programm� (sadal�jums pa valst�m).

Prof. Klauss Bartels – str�d�ja pirmaj� semestr�

9.4. Stud�jošo skaits, kas stud�juši �rzem�s (sadal�jums pa valst�m).

2005 / 2006.g. �rvalst�s stud�jošo nebija.

9.5. rvalstu stud�jošo skaits programm� (sadal�jums pa valst�m).

Cietvielu fizikas doktora studiju programm� 2005 / 2006. st. g. �rvalstu studentu nebija. 2006. gada 15.oktobr� Studiju programmas direktors: Dr.fiz., prof. V. Paškevis