Download - 18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a
Better Health for All in Latvia 18 April 2011
Eiropas veselības stratēģija (Health 2020) un
Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.
18.aprīlis, 2011, Rīga, Latvija
Zsuzsanna JakabReģionālā Direktore
PVO Eiropas Reģionālais birojs
Labāku veselību visiem Latvijā!
Darba kārtība
• Kādēļ nepieciešama sabiedrības veselības stratēģija Latvijai un Eiropai: pierādījumi
• Atbilde: galvenie virzieni Health2020 un sasaiste ar Latvijas stratēģiju
Better Health for All in Latvia 18 April 2011
Latvijas veselības situācija un tendences 1970.-2008.
60
65
70
75
80
85
Life expectancy at birth, in years, male
1970 1980 1990 2000
Life expectancy at birth, in years, female
1970 1980 1990 2000
EU-12EU-15Latvia
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā un ES valstīs
1970-2008
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: gan vīriešiem gan sievietēm pieaug pēdējo gadu laikā
Sliktā ziņa: viens no zemākajām ES. Vīriešiem nemainīgi zems, bet sievietēm - bija relatīvi labs rādītājs 1970.gados, tagad viens no zemākajām ES
100
200
300
400
SDR, diseases of circulatory system, 0-64 per 100000, male
1970 1980 1990 2000
SDR, diseases of circulatory system, 0-64 per 100000, female
1970 1980 1990 2000
EU-12EU-15Latvia
Priekšlaicīga nāve no sirds-asinsvadu slimībām Latvijā un ES, 1970.-2008.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: lielais pieaugums agrīnajos 1990.g. gan sievietēm gan vīriešiem bija īslaicīgs .
Sliktā ziņa: V&S rādītāji augstākie ES bez tendences samazināties, bet vīriešiem pat tendence pieaugt no 1980.g. ar nelielu samazināšanos 2008.
Priekšlaicīga mirstība no onkoloģiskām slimībām: tendences Latvijā un ES
1970-2008
50
100
150
SDR, malignant neoplasms, 0-64, per 100000, female
1970 1980 1990 2000
SDR, malignant neoplasms, 0-64, per 100000, male
1970 1980 1990 2000
EU-12EU-15Latvia
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: samazināšanās tendences vīriešiem pēc pīķa agrīnos 1990.g.
Sliktā ziņa: V&S vieni no augstākajiem rādītājiem ES
0
5
10
15
20
25
30
SDR, cancer of the cervix, 0-64, per 100000
1970 1980 1990 2000
SDR, malignant neoplasm female breast, 0-64 per 100000
1970 1980 1990 2000
EU-12EU-15Latvia
Mirstība no vēža SIEVIETĒM Latvijā and ES, 1980-2008
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: labāk kā ES12 vidēji un tagad pieejama vakcīna
Sliktā ziņa: augošas tendences
Sliktā ziņa: augošas tendences, pretēji citām ES valstīm
Labā ziņa: ieviests dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīnings no 2009.g
50
100
150
200
SDR, external cause injury and poison, 0-64 per 100000
1970 1980 1990 2000
5
10
15
20
25
30
35
SDR, motor vehicle traffic accidents, 0-64 per 100000
1970 1980 1990 2000
EU-12EU-15Latvia
Ārējie nāves cēloņi un ceļu satiksmes negadījumi, 1970.-2008.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Sliktā ziņa: joprojām 2 -3 reizes vairāk kā ES12 un ES15
Labā ziņa: pieaugums 1990.g īslaicīgs un pašlaik samazinās
Sliktā ziņa: joprojām visvairāk ES
Labā ziņa: valsts programma par ceļu satiksmes drošību (2007.-2013.) palīdz samazināt fatālos gadījums
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
Heart disease Cancer Injuries Mental disorders Infectiousdisease
Respiratorydisease
Broad group of causes of death
Stan
dard
ised
mor
talit
y ra
te, p
er 1
00.0
00 p
opul
atio
n
1980 2007
Kopsavilkums: mirstības (0-64 gadi) profils no dažādiem cēloņiem Latvijā, 1980-2007
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010
Pretējas tendences pieaugšanas virzienā
Pieaug samazināšanās tendences, pietuvinoties ES vidējiem un labākajiem rādītājiem ES
Kā izmērīt veselību
• Veselība ir kas vairāk nekā tikai mirstības rādītāji
• Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALYs) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju
• Tomēr DALYs nav viennozīmīgs rādītājs
Vadošie cēloņi pēc DALYs ES valstīs, 2004
• Unipolārā depresija• Išēmiskās sirds slimības • Dzirdes zaudējums pieaugušajiem• Alcheimera slimība un citas demences • Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības • Cerebrovaskularās slimmības • Osteoartrīts • Cukura diabēts • Katarakta• Ceļu satiksmes negadījumi • Trahejas, bronhu un plaušu vēzis • Saindēšanās • Alkohola atkarības izraisītie traucējumi • Aknu ciroze
Source: WHO. Global burden of disease. The 2004 update, 2008.
Source: WHO. Global health risks. Mortality and burden of disease attributable to some major risks, 2009.
Darbības, kas vērtas uz šo riska faktoru mazināšanu var par 60% samazināt DALY Eiropā (53 dalībvalstis) un par 45% augsti attīstītās valstīs
Saistīts ar socio-ekonomiskiem apstākļiem un nevienlīdzību
Ar alkoholu saistītā mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs,
1980.-2007.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
50
100
150
200
250
SDR, selected alcohol related causes, per 100000
1980 1985 1990 1995 2000 2005
EU-12EU-15Latvia
Labā ziņa: tendence samazināties
Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām ES
Alkohola patēriņš:kopējais un stiprie dzērieni
1985 – 2004
2
4
6
8
10
12
14
Pure alcohol consumption, litres per capita
1990 1995 2000 2005
Spirits consumed in pure alcohol, litres per capita
1990 1995 2000 2005
EU-12EU-15Latvia
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010
Sliktā ziņa: kopējais patēriņš pieaudzis sasniedzot ES12 vidējo
Vissliktākā ziņa: stipro dzērienu patēriņš ir visaugstākais un augošs, un vairāk kā 3 reizes pārsniedz ES vidējo
Smagas piedzeršanās epizodes: nedēļā, procentuāli, vīrieši, pēdējie pieejamie dati
Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010
Smaga piedzeršanās ir ļoti kaitīga veselībai un var beigties ar nāvi, piem., pēkšņas sirdslēkmes rezultātā
Slikā ziņa: Latvija ir starp valstīm ar visaugstākajiem rādītājiem
0 5 10 15 20 25 30 35 40 45
Norway
Iceland
Ireland
Sweden
France
Italy
Turkey
Austria
Finland
Switzerland
Armenia
Portugal
Estonia
Spain
Slovenia
Netherlands
Poland
Croatia
Belgium
Latvia
Hungary
Czech Republic
Serbia
FYR Macedonia
Belarus
Israel
Albania
Bulgaria
Romania
Kyrgyzstan
Vidējā cena 750ml vietējās produkcijas stiprajiem dzērieniem US$, 2008
Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010
Sliktā ziņa: ļoti zemas cenas
LABĀKAS ZIŅAS!
Problēma ir apzināta un rīcība uzsākta • Kopš 2003.g. darbojas Nacionālā alkohola ierobežosanas
padome. Latvijā ir spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likums (kopš 2004.g.), kas nosaka visus ar alkohola patēriņu saistītos aspektus.
• Laikā no 2008.-2010. g. ir veikti virkne likuma grozījumu, lai
ierobežotu braukšanu dzērumā, mazinātu kontrabandu un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus.
• Piemēram, kopš 2007. gada MK noteikumi paredz visu specialitāšu ārstu izglītību par alkohola atkarību kā pēc-diploma izglītības sastāvdaļu.
200
300
400
500
600
700
SDR, selected smoking related causes, per 100000
1980 1985 1990 1995 2000 2005
EU-12EU-15Latvia
Ar smēķēšanu saistītā mirstība:tendences Latvijā un ES valstīs,
1980.-2008.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: tendence samazināties, līdzīgi kā visās ES valstīs
Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām
10
20
30
40
50
60
% of regular daily smokers in the population, age 15+, female
1980 1985 1990 1995 2000 2005
% of regular daily smokers in the population, age 15+, male
1980 1985 1990 1995 2000 2005
Latvia
Smēķēšanas izplatība, 1980. – 2007.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010
Sliktā ziņa: pieaugoša tendence pēdējos gados
Labā ziņa: relatīvi zemi rādītāji
Labā ziņa: neliela samazināšanās pēdējos gados
Sliktā ziņa: visaugstākie rādītāji ES ar vismazāko samazinājumu
0 5 10
UkraineUzbekistan
Russian FederationRepublic of
GeorgiaKyrgyzstanKazakhstanMontenegro
BelarusAzerbaijan
SerbiaBosnia and
AlbaniaTFYR Macedonia
ArmeniaLithuania
PolandTurkey
BulgariaTurkmenistan
RomaniaSlovakia
EstoniaCroatiaLatvia
Czech RepublicHungarySlovenia
GreeceSpain
LuxembourgPortugal
IsraelMalta
IcelandAustriaSwedenBelgium
ItalyFinland
NetherlandsSwitzerland
DenmarkGermany
FranceUK
NorwayIreland
Cena 20-cigarešu paciņai (US$ oficiālais maiņas kurss), 2008.
Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009
Slikta ziņa: zemas cenas
0% 20% 40% 60% 80% 100%
KazakhstanAzerbaijan
Republic of MoldovaBelarus
KyrgyzstanArmenia
UzbekistanRussian Federation
TFYM MacedoniaTurkmenistan
MontenegroUkraineAlbaniaGeorgia
Bosnia and HerzegovinaCroatia
SwitzerlandSerbia
LuxembourgIceland
LithuaniaCyprus
DenmarkIsrael
LatviaAustriaGreeceNorwaySwedenTurkey
HungaryRomania
ItalySloveniaGermany
MaltaNetherlands
BelgiumFinland
PortugalSpain
EstoniaCzech Republic
IrelandFrance
UKBulgariaSlovakia
Poland
Kopējo nodokļu daļa visizplatītāko cigarešu mazumtirdzniecības cenā, 2008
Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009
“win win” situācija, jo palielinātie nodokļi, papildinot centrālos fondus, palīdz samazināt smēķēšanu un pasargā jauno paaudzi
Valsts tabakas ierobežošanas programma 2006.-2010.
• Starp-sektoru, balstīta uz Tabakas Kontroles konvenciju, paredz akcīzes nodokļa izmaiņas.
• Pēdējie grozījumi (2008) paredz virkni aizliegumu:– bērnu rotaļlaukumu tuvumā, – Izglītības iestādēs, kino un koplietošanas telpās; – Kafejnīcās, restorānos un visās sabiedriskās
vietās (no 1.aprīļa, 2010.)• Smēķēšana atļauta vienīgi īpaši norādītās vietās
parkos, peldvietās un āra kafejnīcās,• Kopš 2008. g. ieviesti virkne labojumu attiecībā uz
marķēšanu, mārketingu, tirdzniecību, sponsorēšanu un veselības aprūpes pakalpojumiem.
0
5
10
15
AIDS incidence per 100000
1980 1985 1990 1995 2000 2005
SDR, tuberculosis, all ages per 100000
1980 1985 1990 1995 2000 2005
EU-12EU-15Latvia
Infekcijas slimību izplatība un mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-
2008.
Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011
Labā ziņa: Incidence rates appear to have peaked
Sliktā ziņa: rādītāji joprojām augstākie starp ES valstīm
Labā ziņa: TB mirstības pīķis bija 1995.g.
Sliktā ziņa: joprojām augsta, īpaši multi-rezistentā TB
24
Multi-rezistentā tuberkuloze (MDR-TB)
15 valstis ar vislielāko TB slogu pasaulē atrodas Eiropas reģionā
MDR-TB prevalence
New (%)
Re-treated (%)
Azerbaijan 22.3 55.8Moldova 19.4 50.8Tajikistan 16.5 61.6Ukraine 16.0 44.3Russian Fed. 15.8 42.4Estonia 15.4 42.7Kazakhstan 14.2 56.4Uzbekistan 14.2 49.8Kyrgyzstan 12.5 42.1Belarus 12.5 42.1Bulgaria 12.5 42.1Latvia 12.1 31.9Armenia 9.4 43.2Lithuania 9.0 47.5Georgia 6.8 27.4
New (%)
Re-treated (%)
Azerbaijan 22.3 55.8Moldova 19.4 50.8Tajikistan 16.5 61.6Ukraine 16.0 44.3Russian Fed. 15.8 42.4Estonia 15.4 42.7Kazakhstan 14.2 56.4Uzbekistan 14.2 49.8Kyrgyzstan 12.5 42.1Belarus 12.5 42.1Bulgaria 12.5 42.1Latvia 12.1 31.9Armenia 9.4 43.2Lithuania 9.0 47.5Georgia 6.8 27.4
Vai veselībai jābūt prioritātei arī ekonomiskās krīzes apstākļos?
PVO iestājas nevis vienkārši par ‘vairāk naudas veselībai’, bet par
‘vairāk un efektīvāk izmantotu valsts finansējumu veselībai Latvijā’
Division of Health Systems and Public Health
26
Valsts un iedzīvotāju tiešie maksājumi veselībai (2007)
Jo vairāk maksā valsts, jo mazāks slogs uz iedzīvotāju pleciem
Visaugstākie katastrofālie tēriņi ir maznodrošinātajiem iedzīvotājiem (2006)
7.7%
5.1%
1.7%
0.9%0.4%
3.2%3.0%
1.0%
0.1% 0.1%
2.0%
5.8%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
9%
Quintile 1 Quintile 2 Quintile 3 Quintile 4 Quintile 5 Total
(poor --> rich)
Perc
enta
ge o
f hou
seho
lds
Catastrophic health expenditure
OOP on pharmaceuticals catastrophic
Ekonomiskā un sociālā spriedze un krīze ir pārbaude solidaritātei
Sources: Ke, X. et al. Access to health care and the financial burden of out-of-pocket health payments in Latvia, WHO, Geneva, 2009.
Mūsdienu Eiropā nav pieņemami, ka cilvēki kļūst nabadzīgi sliktas veselības rezultātā
28
Atbildot uz krīzi, Latvija ir spērusi ievērojamus soļus pareizajā virzienā!
• Relatīva prioritāte esošā budžeta ietvaros tiek dota – Primārajai aprūpei – Būtiskajiem medikamentiem – Speciālistu aprūpei ambulatorajā līmenī – Vienotam neatliekamās palīdzības dienestam – Mazturīgo iedzīvotāju aizsardzībai ar jauna sociālā
drošības tīkla stratēģiju • ...uz slimnīcu sektora rēķina, kas ir ilgi gaidījis uz
lielām reformām (un guvis ievērojamu labumu no palielinātiem izdevumiem ekonomiskās izaugsmes gados)
Atbilde
Galvenie Eiropas Veselības Politikas Health2020 aspektiun to sasaiste ar Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēm
Health 2020 vīzija
“PVO Eiropas reģions, kur ikvienam cilvēkam tiek dotas iespējas un sniegts atbalsts, lai sasniegtu pilnu veselības potenciālu un labklājību, un kur valstis strādā gan individuāli gan kopīgi, lai mazinātu nevienlīdzību veselības ziņā reģiona ietvaros un ārpus”.
Health 2020 politika
• Iedvesmojoša, izaicinoša un praktiska
• Apvieno jaunos pierādījumus par veselību un to ietekmējošiem faktoriem ar efektīvu rīcību labākas veselības sasniegšanai un nevienlīdzības mazināšanai
• Dod vērtībās balstītu ietvaru veselības attīstībai, stratēģiskos mērķus un uzdevumus Eiropas reģionam, kā arī instrumentus plānošanai, ieviešanai, monitorēšanai un izvērtēšanai
• Atbilstoša zemu, vidēju un augstu ienākumu valstīm Eiropas reģionā • Atjaunotai sabiedrības veselībai centrālā vieta
• Jauna pieeja veselības pārvaldei 21.gadsimtā, kas būvēta uz starp-sektoru sadarbību un veselību visās politikās.
= requiring intersectoral action
The case for intersectoral action: the example of heart disease
Strādājot pie Health 2020
• Līdzdalība procesā – iesaistot plašu partneru un pilsoniskās sabiedrības loku
• Partnerība ar valstīm ir pamatelements Health 2020 procesā
• Ietvars darbībai ar mērķi padarīt veselību un vienlīdzību veselībā kā prioritāti lēmumu pieņemšanā Eiropā– local, national and transnational
• Un visbeidzot, kustība, lai veicinātu veselību kā visas valdības un sabiedrības atbildību
Galvenie produkti
• Health 2020 politikas dokuments • Virkne politikas un tehnisko dokumentu, kas
vērsti uz dažādiem sektoriem un pārvaldes līmeņiem
• Ziņojums un politikas instrumenti par Veselības sociālajām determinatēm Eiropā un Pārskats par veselības atšķirībām
• Ziņojums par pārvaldību veselības jomā 21. gadsimtā: pētījums un atbilstoši instrumenti
Sasaiste
Vienoti principi, kas vienos Eiropas veselības politiku Health 2020 un Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes
Kopīgi izaicinājumi: Latvija un Eiropas reģions
• Nepieciešama sabiedrības veselības atmoda, ar veselības veicināšanu un profilaksi centrā
• Hroniskās slimības kā galvenais mirstības cēlonis • Augsts kardio-vaskulāro un onkoloģisko slimību
slogs – būtiski vērsties pret riska faktoriem tabaku un alkoholu
• Uzlabot bērnu un mātes veselību • Veselības nevienlīdzība, saites starp nabadzību un
veselību
Nevienlīdzība veselības ziņā
Data from the Interim Report of the European Review of Social Determinants and the Health Divide.
Kopīgas vērtības:
Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health 2020
Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes
Health 2020
• Cilvēktiesības
• Līdzdalība
• Vienādas tiesības un iespējas visiem – taisnīgums un solidaritāte
• Cilvēks – veselības aprūpes centrā. Atbalsts ikviena indivīda veselības stiprināšanai
• Efektīva politika un laba pārvaldība, veselība visu sektoru politikās
• Universālas tiesības uz veselību un veselības aprūpi
• Vienlīdzība
• Solidaritāte
• Ilgtspēja
• Tiesības piedalīties lēmumu pieņemšana attiecībā uz savu veselību
• Cieņa
Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health2020:
vienāda rīcība
• Vienādi riska faktori un uzvedība • Stingrs kurss uz veselības veicināšanu • Ieguldījumi profilaksē un veselības veicināšanā • Nodrošināt pieejamus, atbilstošus ārstēšanas un
profilakses pakalpojumus• Fokuss uz agrīno vecumu un dzīves cikla pieeju • Veselība ir kas vairāk kā slimības trūkums
PALDIES!!