1
Profesionālās izglītības kompetences centra
"RĪGAS TEHNISKĀ KOLEDŽA"
ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
2014.-2020.gadam
Aktualizēta 2018.gadā
Rīga, 2018.
2
SATURS
SATURS .................................................................................................................................... 2
I. IEVADDAĻA ................................................................................................................. 5
1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats ........................................................................ 5
1.2. Mandāts ....................................................................................................................... 6
1.3. RTK misija .................................................................................................................. 7
II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ................................................................. 8
2.1. Izglītības piedāvājums ................................................................................................. 8
2.1.1. I līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums ................... 8
2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums ...................................................... 9
2.1.3. Izglītības piedāvājums RTK citu Latvijas izglītības iestāžu piedāvājuma
kontekstā ............................................................................................................ 10
2.1.4. Izglītības programmu apguves pēctecība ........................................................... 13
2.1.5. Mūžizglītības piedāvājums ................................................................................ 15
2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi .......................................................... 16
2.2.1. Izglītojamo skaits ............................................................................................... 16
2.2.2. Uzņemšana ......................................................................................................... 17
2.2.3. Absolventi .......................................................................................................... 18
2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām ........................................................ 19
2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta
ieguves (no valsts budžeta finansētajās vietās) ................................................. 22
2.3. Personāls.................................................................................................................... 23
2.4. Finanšu un materiālie resursi ..................................................................................... 24
2.4.1. Kopējais finansējums ......................................................................................... 24
2.4.2. Budžeta vietas .................................................................................................... 25
2.4.3. Infrastruktūras resursi ........................................................................................ 26
2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums ........................................................................... 30
2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas
izvērtējums ......................................................................................................... 30
2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma izvērtējums ............ 30
2.5.3. RTK stratēģijas īstenošanas 2016.-2018.gadā starpposma izvērtējums .......... 304
2.6. SVID analīze ............................................................................................................. 36
III. PROGNOZES UN VĪZIJA 2020 .................................................................................. 38
3
3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka pieprasījuma prognozes ........... 38
3.1.1. Demogrāfiskās prognozes .................................................................................. 38
3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes ...................................................................... 39
3.1.3. Nodarbinātības prognozes .................................................................................. 42
3.1.4. RTK prognozes……………………………………………………………… 44
3.2. RTK vīzija 2020.gadā ............................................................................................... 47
3.3. RTK stratēģijas atbilstība Latvijas viedās specializācijas stratēģijai ........................ 48
IV. STRATĒĢISKĀS PROGRAMMAS ........................................................................... 50
4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra ................................................................ 50
4.2. Stratēģiskā programma 1. STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA 51
4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija .................... 52
4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija ................... 524
4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidei.
.......................................................................................................................... 525
4.3. Stratēģiskā programma 2. SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM
PARTNERIEM.……………………………………………………………………57
7
4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm ..................................... 528
4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem ......................... 529
4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos ........................................................... 61
4.4. Stratēģiskā programma 3. INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA ................................. 62
4.4.1. Apakšprogramma 1. Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze ............... 63
4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi ..................................................................... 65
4.4.3. Apakšprogramma 3. Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību ....................... 66
V. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS ..................... 69
5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums .................................................. 69
5.2. Stratēģijas īstenošanas riski un daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums .... 690
5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma avoti un ilgtspēja ........................ 71
VI. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS KONTROLE UN IZVĒRTĒŠANA ...................... 74
PIELIKUMI ............................................................................................................................. 75
1.pielikums. 2009.-2013.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei ......... 76
2.pielikums. 2013.-2017.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei ......... 80
3.pielikums. RTK rīcībā esošās infrastruktūras raksturojums .......................................... 84
4.pielikums. Plānotās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei .................................. 88
4
5.pielikums. RTK sadarbība ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm .......... 95
6.pielikums. Internacionalizācijas stratēģiskais plāns .................................................... 100
7.pielikums. Stratēģiskās ieceres pieaugušo izglītībā .................................................... 108
8.pielikums. SAM programmu īstenošanas risku izvērtējums ........................................ 111
9.pielikums. Nozaru atzinumi par RTK stratēģiju……………………………………..115
5
I. IEVADDAĻ A
1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats
Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Tehniskā koledža” (turpmāk tekstā
– RTK) attīstības stratēģija (turpmāk tekstā – stratēģija) 2014. – 2020.gadam ir RTK vidēja
termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti RTK attīstības mērķi, plānotās
rīcības un to īstenošanai nepieciešamais finansējums.
Stratēģijas mērķis: nodrošināt vienotu vidēja termiņa redzējumu RTK attīstībai līdz
2020.gadam, kas ir pamats mērķtiecīgai darba un resursu īstermiņa plānošanai, rezultatīvai uz
izaugsmi orientētai izglītības iestādes darbībai.
Stratēģijas izstrādes un tās aktualizācijas gaitā tika analizēti un atbilstoši RTK darbības
jomai izvērtēti Latvijas politikas plānošanas dokumenti1un Eiropas Savienības politikas
dokumenti2.
1Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”
Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam
Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam
Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai : Progresa ziņojums. EM 2015.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības
kvalitātes nodrošināšanā: Koncepcija
Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Darbības programma ,,Izaugsme un nodarbinātība’’ (FM 2014)
Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2013)
Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2015)
Par Eiropas Savienības fondu investīciju prioritātēm Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodam :
Informatīvais ziņojums (FM 2013)
Par viedās specializācijas stratēģijas izstrādi : Informatīvais ziņojums (IZM 2014)
Par zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ieviešanas rīcības plāna, kas
ietver Viedās specializācijas stratēģijas pasākumu plānu un rezultātu rādītāju sistēmas aprakstu, izstrādes
progresu : Informatīvais ziņojums (IZM 2014)
Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam Reģionālās politikas pamatnostādnes2013.-2019.gadam
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2013)
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2014) Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2015) Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no
2011.gada līdz2020.gadam (2010)
Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un apmācība 2020)
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai (EK, 2009)
Eiropas Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (2011\C 372\09)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas vienotā stratēģiskā ietvara fondu regulu priekšlikumi 2014. – 2020.gada
plānošanas periodam (EK, 2011)
Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai. Eiropas Komisijas
paziņojums (20.11.2012.) COM(2012) 669
6
Stratēģijas izstrāde balstīta uz izglītību reglamentējošiem likumdošanas aktiem3, uz to
pamata izdotiem RTK saistošiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem
dokumentiem, RTK nolikumu. Stratēģijas izstrādes gaitā analizēta arī Rīgas reģiona attīstības
stratēģija 2000.-2020.gadam, jo RTK atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.
Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Latvijas izglītības politikas un tautsaimniecības
attīstības politikas mērķievirzēm, ņemot vērā darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa
prognozes, demogrāfiskās situācijas attīstības prognozes, kā arī RTK darbības pamatprofilam
atbilstošo tautsaimniecības nozaru vadošo uzņēmumu prognozes un apsvērumus par to
attīstības tendencēm un vajadzībām. Stratēģijas izstrādes gaitā tika izvērtēti RTK darbības
rezultāti un izaugsmes iespējas, RTK stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam un tās
īstenošanas starpposma rezultāti.
Stratēģijas aktualizācija veikta 2018.gadā. Tās laikā izvērtēti stratēģijas īstenošanas
2016.gadā – 2018.gada I pusgadā starpposma rezultāti. Iepriekšējais stratēģijas īstenošanas
starpposma izvērtējums veikts 2016.gadā par 2014.-2015.gada periodu. 2017.gada janvārī
izvērtēta stratēģijas atbilstība Eiropas Savienības struktūrfondu, tostarp - ERAF atbalsta
saņemšanai RTK studiju / mācību vides uzlabošanai, veikta arī atbilstoša stratēģijas
aktualizācija..
1.2. Mandāts
RTK ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības
iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
RTK darbojas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem
Nr.147 “Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Tehniskā koledža" nolikums”.
RTK darbības pamatvirzieni ir:
- izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas
inženierzinību, informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un transporta pakalpojumu jomā;
- īstenot izglītības procesu, veicināt studējošā personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt
pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju,
Izglītības un apmācības ieguldījums ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā. Eiropas Padomes
secinājumi (26.11.2012.) par izglītību un apmācību stratēģijā “Eiropa 2020” (2012\C 393\02)
Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020.
Eiropas komisijas paziņojums (Briselē, 9.06.2010) COM(2010) 296
Par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un
apmācībām profesionālā izglītība un apmācība labākām prasmēm, attīstībai un darbam. Eiropas Parlamenta
un Padomes Ieteikums (18.06.2009.) (2009\C 155\01)
Par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Eiropas Padomes Ieteikums (20.12.2012.) (2012\C 398\01)
Par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām. Eiropas
Padomes secinājumi (11.05.2010.) (2010\C 135\03)
Par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā. Eiropas Padomes secinājumi
(12.05.2009) (2009\C 119\02)
Ziņojums par valsti - Latvija (26.02.2015). Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments [COM(2015) 85 final] 3Izglītības likums; Augstskolu likums; Profesionālās izglītības likums
7
kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomus par pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību;
- nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
- sadarbībā ar nozares organizācijām un komersantiem veikt nozares metodiskā centra,
pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās
kompetences novērtēšanas funkcijas.
1.3. RTK misija
RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽAS MISIJA IR:
BŪT PAR
• ATBALSTU TEHNISKO SPECIĀLISTU KARJERAS
IZAUGSMĒ UN KRUSTCELĒS
• PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES
CENTRU TEHNISKAJĀS SPECIALITĀTĒS, KURĀ IEGŪT
UN PAPILDINĀT LABU ZINĀŠANU UN PRASMJU BĀZI
• NOZARU UN STARPNOZARU KLASTERU
MEZGLAPUNKTU UN SADARBĪBAS VEICINĀTĀJU
8
II. ESOS A S SITUA CIJAS RAKSTUROJUMS
2.1. Izglītības piedāvājums
2.1.1. I līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums
RTK pēc vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības iegūšanas var iegūt pirmā
līmeņa augstāko profesionālo izglītību (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis) 11 studiju
programmās 6 studiju virzienos.
Studiju virzieni
I līmeņa augstākās profesionālās
izglītības studiju programmas
17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika,
elektronika, telekomunikācijas, datorvadība
un datorzinātne
Informācijas tehnoloģijas (kods 41481)
Elektronika (kods 41523)
Telekomunikācijas (kods 41523)
18. Mehānika un metālapstrāde,
siltumenerģētika, siltumtehnika
un mašīnzinības
Inženiermehānika (kods 41521)
(iegūstamās kvalifikācijas: mašīnbūves
speciālists, mehatroniķis)
Siltumenerģētika (kods 41522)
Aukstumtehnika (kods 41526)
Autotransports (kods 41521)
19. Enerģētika, elektrotehnika un
elektrotehnoloģijas
Elektriskās iekārtas (kods 41522)
20. Ražošana un pārstrāde Kokapstrāde (kods 41543)
26. Transporta pakalpojumi Telemātika un loģistika (kods 41840)
11. Vadība, administrēšana un
nekustamo īpašumu pārvaldība
Sekretariāta un biroja darbs (kods 41346)
Visi studiju virzieni un tiem atbilstošās studiju programmas. ir akreditētas līdz
2019.gada 13.jūnijam, turklāt akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem. Salīdzinot ar
2013.gadu, piedāvāto studiju programmu klāsts ir papildināts ar studiju programmu
“Aukstumtehnika”, kuras īstenošanu RTK pārņēma no reorganizētās Rīgas Uzņēmējdarbības
koledžas.
9
Visas studiju programmas tiek īstenotas tikai latviešu valodā.
Visas minētās studiju programmas tiek īstenotas Rīgā, bet, lai apmierinātu darba devēju
un pašvaldību vajadzības pēc izglītības piedāvājuma reģionos, vairākas no tām arī RTK
akreditējās filiālēs Daugavpilī, Kandavā, Liepājā un Priekuļos.
Daugavpilī tiek īstenotas studiju programmas:
- „Informācijas tehnoloģijas”,
- „Inženiermehānika” (kvalifikācija – mašīnbūves speciālists).
Kandavā tiek īstenotas studiju programmas:
- „Autotransports”,
- „Elektriskās iekārtas”,
Liepājā tiek īstenotas studiju programmas:
- „Autotransports”,
- „Elektriskās iekārtas”,
- „Inženiermehānika” (kvalifikācija – mehatroniķis),
Priekuļos tiek īstenotas studiju programmas:
- „Telemātika un loģistika”,
- „Informācijas tehnoloģijas”.
Lielākā daļa izglītojamo, kuri uzsāk studijas filiālē, jau pašlaik strādā algotu darbu,
turklāt pārsvarā - tajā nozarē, kurā viņi vēlas papildināt savas zināšanas un prasmes. Tādejādi
RTK dod viņiem iespēju, nepārtraucot darba attiecības, iegūt augstāko izglītību un / vai
tālākizglītoties.
2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums
RTK īsteno 11 vidējās profesionālās izglītības programmas (3.profesionālās
kvalifikācijas līmenis), kurās uzņem pēc pamatizglītības iegūšanas. Profesionālās vidējās
izglītības programmas ir akreditētas un tiek īstenotas latviešu valodā.
Vidējās profesionālās izglītības programmas
Iegūstamā profesionālā
kvalifikācija
Enerģētika un elektrotehnika (kods 33522011)
Programmēšana (kods 33481031)
Datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli
(kods33483011)
Elektronika (kods33523021)
Telekomunikācijas (kods 33523031)
elektrotehniķis
programmēšanas tehniķis
datorsistēmu tehniķis
elektronikas tehniķis
telekomunikācijas tehniķis
10
Administratīvie un sekretāra pakalpojumi (kods
33346011)
Autotransports (kods33525011)
Kokizstrādājumu izgatavošana(kods 33543041)
Metālapstrāde(kods 33521011)
Mehatronika(kods33521061)
Inženiermehānika(kods33521021)
klientu apkalpošanas speciālists
automehāniķis; autoelektriķis
mēbeļu galdnieks
programmvadības metālapastrādes
darbgaldu iestatītājs
mehatronisko sistēmu tehniķis
aukstuma iekārtu mehāniķis
.
2.1.3. Izglītības piedāvājums RTK citu Latvijas izglītības iestāžu
piedāvājuma kontekstā
Lielākā daļa RTK īstenoto I līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ir ar
augstu konkurētspēju. Studiju programmas „Telekomunikācija”, „Siltumenerģētika”,
„Aukstumtehnika”, „Autotransports” un „Kokapstrāde”, kā arī „Telemātika un loģistika” ir
Latvijas apstākļos unikālas, jo tādas nepiedāvā neviena cita Latvijas augstskola. Savukārt
studiju programmām „Inženiermehānika”, Elektriskās iekārtas” un „Sekretariāta un biroja
darbs” analogs piedāvājums ir tikai vienā Latvijas augstskolā. Arī citu I līmeņa profesionālās
augstākās izglītības programmu piedāvājumā konkurence ir neliela.
RTK īstenotās I līmeņa
augstākās profesionālās
izglītības studiju
programmas
Analogs I līmeņa augstākās profesionālās izglītības
studiju programmu piedāvājums citās Latvijas
augstskolās un koledžās
Informācijas tehnoloģijas (kods
41481)
Vidzemes augstskola – studiju programma „Informācijas
tehnoloģijas”
Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - studiju programma
„Programmēšana un datortīklu administrēšana”
Latvijas biznesa koledža - studiju programma
„Programmēšana un datortīklu administrēšana”
Elektronika (kods 41523) Rīgas aeronavigācijas institūts - studiju programma
„Elektronisko iekārtu apkalpošana”
Vidzemes augstskola – studiju programma
„Mehatronika” (atbilstība daļēja)
Telekomunikācijas (kods
41523)
nav
11
Inženiermehānika (kods 41521)
Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - studiju programma
„Mašīnbūve”
Siltumenerģētika (kods 41522) nav
Aukstumtehnika (kods 41526) nav
Autotransports (kods 41521)
nav
Elektriskās iekārtas (kods
41522)
Rīgas Tehniskā universitāte – studiju programma
„Enerģētika un elektrotehnika”
Kokapstrāde (kods 41543)
nav
Telemātika un loģistika (kods
41840)
Liepājas jūrniecības koledža – studiju programma
„Starptautisko pārvadājumu organizācija” (atbilstība
daļēja, jo piedāvāta specializācija ievērojami šaurāka)
Sekretariāta un biroja darbs
(kods 41346)
Liepājas Universitāte – studiju programma „Biroja
administrēšana”
Profesionālās vidējās izglītības programmu piedāvājumā Latvijas apstākļiem unikālas
ir izglītības programmas „Telekomunikācijas” (telekomunikāciju tehniķa kvalifikācija),
„Metālapstrāde” (datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītāja
kvalifikācija) un „Inženiermehānika” (aukstuma iekārtu mehāniķa kvalifikācija). Programmu
„Elektronika” (elektronikas tehniķa kvalifikācija) bez RTK vēl ir iespējams apgūt tikai Ogrē
un Ventspilī, bet programmu „Mehatronika” (mehatronisko sistēmu tehniķa kvalifikācija) –
Liepājā, Valmierā un Ventspilī. Visai liela izglītības iestāžu konkurence ir, īstenojot
programmas „Datorsistēmas” „Autotransports (automehāniķa kvalifikācija),
„Kokizstrādājumu izgatavošana” un „Administratīvie un sekretāra pakalpojumi” (klientu
apkalpošanas speciālista kvalifikācija).
RTK īstenotās vidējās
profesionālās izglītības
programmas (3.profesionālās
kvalifikācijas līmenis)
Citas Latvijas izglītības iestādes, kuras piedāvā
analogas vidējās profesionālās izglītības programmas
Enerģētika un elektrotehnika
(kods 33522011)
- elektrotehniķis
Cēsu profesionālā vidusskola
Daugavpils tehnikums
Kandavas lauksaimniecības tehnikums
Liepājas valsts tehnikums
Rīgas valsts tehnikums
Rēzeknes tehnikums
Ventspils tehnikums
Programmēšana (kods
33481031)
– programmēšanas tehniķis
Jelgavas tehnikums
Rīgas valsts tehnikums
Rēzeknes tehnikums
Rīgas uzņēmējdarbības tehniskā vidusskola
Saldus tehnikums
Datorsistēmas
(kods33481011)
Daugavpils tehnikums
Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola
12
– datorsistēmu tehniķis
Jēkabpils agrobiznesa koledža
Jelgavas tehnikums
Kandavas lauksaimniecības tehnikums
Liepājas valsts tehnikums
Ogres tehnikums
Priekuļu tehnikums
Rīgas valsts tehnikums
Rēzeknes tehnikums
Saldus tehnikums
SIVA Jūrmalas profesionālā vidusskola
Ventspils tehnikums
Elektronika (kods33523021)
– elektronikas tehniķis
Ogres tehnikums
Ventspils tehnikums
Telekomunikācijas (kods
33523031)
- telekomunikāciju tehniķis
nav
Autotransports
(kods33525011)
- automehāniķis
- autoelektriķis
- Specialitāte „Automehāniķis”:
Aizkraukles profesionālā vidusskola
Daugavpils būvniecības tehnikums
Daugavpils tehnikums
Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola
Jelgavas tehnikums
Kandavas lauksaimniecības tehnikums
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
Malnavas koledža
Liepājas valsts tehnikums
Priekuļu tehnikums
Rīgas valsts tehnikums
Rēzeknes tehnikums
Rīgas uzņēmējdarbības tehniskā vidusskola
Smiltenes tehnikums
Ventspils tehnikums
Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola
- Specialitāte „Autoelektriķis”:
Malnavas koledža
Priekuļu tehnikums
Profesionālā vidusskola RIMAN
Rēzeknes tehnikums
Kokizstrādājumu
izgatavošana (kods
33543041)
- mēbeļu galdnieks
Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola
Cēsu Profesionālā vidusskola
Jelgavas Tehnikums
Mālpils Profesionālā vidusskola
Ogres Tehnikums
Rēzeknes tehnikums
Rīgas Mākslas un mediju tehnikums
Rīgas valsts tehnikums
Metālapstrāde (kods
33521011)
- programmvadības
Jelgavas amatu skola
13
metālapstrādes darbgaldu
iestatītājs
Mehatronika (kods33521061)
- mehatronisko sistēmu
tehniķis
Liepājas tehnikums
Valmieras tehnikums
Ventspils tehnikums
Inženiermehānika
(kods33521021)
aukstuma iekārtu mehāniķis
nav
Administratīvie un sekretāra
pakalpojumi (kods 33346011)
klientu apkalpošanas
speciālists
Aizkraukles profesionālā vidusskola
Daugavpils tehnikums
Jelgavas tehnikums
Kandavas lauksaimniecības tehnikums
Ogres tehnikums
Priekuļu tehnikums
Profesionālā vidusskola "Victoria"
Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola
Rīgas Valsts tehnikums
Liepājas Valsts tehnikums (pēc vispārējās vidējās
izglītības ieguves)
Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola (pēc
vispārējās vidējās izglītības ieguves)
2.1.4. Izglītības programmu apguves pēctecība
Tā kā RTK īsteno gan profesionālās vidējās izglītības programmas, gan I līmeņa
augstākās profesionālās izglītības programmas, turklāt lielākā daļa no šīm programmām tiek
īstenota abās izglītības pakāpēs, izglītojamiem ir reālās iespējas pēc 3.līmeņa profesionālās
kvalifikācijas ieguves turpināt izglītoties RTK atbilstošās un / vai radniecīgās studiju
programmās I līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmās un iegūt 4.līmeņa
profesionālo kvalifikāciju uz vietas RTK šādiem studiju virzieniem atbilstošās studiju
programmās:
- 17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un
datorzinātne (studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”, Elektronika”,
Telekomunikācijas”)„
- 19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas (studiju programma „Elektriskās
iekārtas”);
- 20. Ražošana un pārstrāde (studiju programma „Kokapsstrāde”)
- 11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība (studiju programma
„Sekretariāta un biroja darbs”).
- 18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības (studiju
programmas „Inženiermehānika”, „Aukstumtehnika”, „Autotransports”).
RTK profesionālās vidējās izglītības programmu absolventi var turpināt izglītības
ieguvi arī nozarei atbilstošās un / vai radniecīgās bakalaura studiju programmās un
14
profesionālās augstākās izglītības studiju programmās citās augstākās izglītības iestādēs, kā arī
izvēlēties izglītības turpināšanu arī ar iepriekš iegūto profesionālo kvalifikāciju nesaistītās vai
maz saistītas jomās, jo mācību laikā koledžā viņiem ir bijusi iespēja iegūt arī vispārējās vidējās
izglītības standartam atbilstošu vispārējo vidējo izglītību.
I līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu absolventi var turpināt izglītības
ieguvi gan nozarei atbilstošās un / vai radniecīgās bakalaura studiju programmās un II līmeņa
profesionālās augstākās izglītības studiju programmās augstskolās, kuras piedāvā atbilstoša
studiju virziena programmas,, kā arī pretendēt uz imatrikulāciju citiem studiju virzieniem
atbilstošās studiju programmās.
RTK ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām augstākās izglītības iestādēm par
RTK I līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu absolventu izglītības
turpināšanas iespējām:
- Rīgas Tehniskā universitāte nodrošina studiju turpināšanas iespējas atbilstošās RTU
bakalaura profesionālajās studiju programmās studiju virzienos „Informācijas tehnoloģija,
datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, „Mehānika un
metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, „Enerģētika,
elektrotehnika un elektrotehnoloģijas”, „Transporta pakalpojumi”, „Ražošana un pārstrāde”,
„Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, atzīstot satura un apjoma ziņā
līdzvērtīgos apgūtos studiju kursus;
- Ventspils augstskola nodrošina I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu
„Informācijas tehnoloģijas”, „Telekomunikācijas”, „Elektronika” un „Inženiermehānika”
absolventu studiju turpināšanas iespējas radniecīgās Ventspils Augstskolas bakalaura studiju
programmās;
- Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola nodrošina studiju turpināšanas iespējas studiju virzienos
„Transporta pakalpojumi”; „Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un
mašīnzinības”, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos apgūtos studiju kursus;
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte apņēmusies nodrošināt I līmeņa profesionālās
augstākās izglītības studiju programmas „Autotransports”, studentiem studiju turpināšanas
iespējas.
- Daugavpils universitāte nodrošina studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”
absolventu studiju turpināšanas iespējas atbilstošā Daugavpils universitātes profesionālā
bakalaura studiju programmā.
Ar Liepājas universitāti noslēgtais sadarbības līgums paredz attīstīt nepieciešamos
apstākļus RTK 1.līmeņa programmu absolventu uzņemšanai Liepājas Universitātē studiju
virzieniem „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas,
datorvadība un datorzinātne”, „Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika
un mašīnzinības” atbilstošo studiju programmu vēlākajos posmos.
Izglītības programmu apguves pēctecību, kā arī sadarbību ar citām izglītības iestādēm
studiju / mācību programmu īstenošanā veicina un nodrošina izveidojušās partnerattiecības,
t.sk. sadarbības līgumi, starp RTK un citām Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības
iestādēm4
4 Skat. 5.pielikumu
15
2.1.5. Mūžizglītības piedāvājums
No 2011.gada 1.septembra RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem,
kuri savas zināšanas un prasmes apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas5.
RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un
atbilstības gadījumā piešķir otro profesionālās kvalifikācijas līmeni:
- elektromontieris;
- automehāniķa palīgs.
RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un
atbilstības gadījumā piešķir trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni:
- programmēšanas tehniķis;
- datorsistēmu tehniķis;
- elektronikas tehniķis;
- telekomunikāciju tehniķis;
- sekretārs;
- klientu apkalpošanas speciālists;
- elektriķis;
- pasta darbinieks;
- automehāniķis;
- ciparu programmas vadības darbgaldu iestatītājs;
- mēbeļu galdnieks.
RTK var apgūt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības
programmas, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību specialitātēs:
- elektrotehniķis - 960 st. programma (2013.gadā varēja apgūt programmu “elektriķis”);
- informācijas ievadīšanas operators - 480 st. programma;
- klientu apkalpošanas operators – 480 st. programma;
- autoelektriķis – 960 st. programma;
- loģistikas darbinieks - 960 st. programma (2013.gadā programma netika piedāvāta).
RTK īsteno arī neformālās izglītības programmas, par kuru apguvi izsniedz apliecību:
- datorzinības (bez priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;
- datorzinības vidēja līmeņa vadītājiem (ar priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;
- personālo datoru operētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un
uzturēšana – 120 st. apjomā;
- komunikācijas prasmes – 60 st. apjomā;
- angļu valoda (bez priekšzināšanām) – 150 st. apjomā;
- angļu valoda (Elementary) – 100 st. apjomā;
- angļu valoda (Lower Intermediate) – 100 st. apjomā;
- vācu valoda (bez priekšzināšanām)– 150 st. apjomā;
- sertificējamo elektrospeciālistu kursus, kuros sagatavo sertifikāta iegūšanas eksāmenam.
5 Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumiem Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās
izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” un Izglītības kvalitātes valsts dienesta deleģējuma līgumiem
16
2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi
2.2.1. Izglītojamo skaits
2013./2014.gadā profesionālo izglītību RTK ieguva 1914 izglītojamie, no tiem 758 –
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās un 1156 –
profesionālās vidējās izglītības programmās. 2015./2016.gadā kopējais izglītojamo skaits
samazinājās līdz 1815, no tiem 698 studē koledžas studiju programmās un 1117 mācās
profesionālās vidējās izglītības programmās. 2018./2019.gadā (dati uz 01.09.2018.) RTK
izglītību iegūst 1775 izglītojamie, no tiem 681 koledžas studiju programmās un 1112 mācās
profesionālās vidējās izglītības programmās. Tādejādi ir vērojama izglītojamo skaita
samazināšanās tendence, kas kopumā atbilst kopējai tendencei valstī.
Koledžas programmās studējošo skaits no 2010./2011.gada līdz 2013./2014.gadam bija
diezgan stabils. Sākot ar 2014./2015.gadu kopējais studējošo skaits svārstās ap 700
studējošiem. Pakāpeniski pieaug studējošo skaits filiālēs, toties sākot ar 2014.-2015.gadu
būtiski sarucis par maksu studējošo skaits un 2018./2019.gada sākumā tas ir pat mazāk nekā
1/5 no 2010./2011.gada rādītājiem.
Profesionālās vidējās izglītības programmu izglītojamo skaits ir diezgan stabils un
atkarīgs no budžeta vietu skaita, jo šajās programmās RTK nav izglītojamo, kuri mācītos par
maksu.
Kopējais izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits
Studiju /
mācību
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019.(uz
09.)
Izglītojamo
kopskaits
2190 2076 1952 1914 1863 1815 1769 1804 1775
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmās studējošie
Studiju
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018 ./
2019. (uz 09.)
Studējošo
skaits
756 749 730 758 698 698 695 713 681
t.sk. par
maksu
260 234 138
260
91
79 108 52 38
17
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmās RTK filiālēs studējošie
Studiju
gads
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
Studējošo
skaits
filiālēs
92 107 136 169 198 226
RTK
filiālēs
studējošo
īpatsvars
%
12 15 20 24 27 33
Profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņi
Mācību
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
Audzēkņu
skaits
1434 1327 1222 1156 1165 1117 1074 1091 1112
2.2.2. Uzņemšana
Kopējais uzņemto izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits
Studiju /
mācību
gads
2010.
/
2011.
2011.
/
2012.
2012.
/
2013.
2013.
/
2014.
2014.
/
2015.
2015.
/
2016.
2016.
/
2017.
2017.
/
2018.
2018.
/
2019. (uz
09.)
Uzņemto
kopskaits
621 664 671 689 691 601 671 718 682
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās imatrikulēto
skaits
Studiju
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
Imatrikulē
to skaits
270 307 305 283 317 275 334 317 277
t.sk. par
maksu
93 131 17 79 45 40 63 23 5
18
Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto skaits
Mācību
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
Uzņemto
audzēkņu
skaits
351 357 366 406 374 326 337 401 405
Koledžas studiju programmās imatrikulēto skaits 2018./2019.studiju gada sākumā ir
samazinājies gan salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem studiju gadiem, gan 2013./2014.gadu,
un ir līdzvērtīgs 2015./2016.studiju gada uzņemšanas rezultātiem. 2018./2019.studiju gada
sākumā par maksu uzņemto studējošo ir niecīgs un ļauj izteikt pieņēmumu, ka pieprasījums
pēc maksas studijām ne vien samazinās, bet tā praktiski vairs nav. Pakāpeniski samazinās arī
vidējais konkursa koeficients uzņemšanai koledžas studiju programmās, turklāt daudzās studiju
programmās tas iepriekšējos gados bija un arī pašlaik ir 1,0, kas nozīmē, ka reflektantu atlase
praktiski nav iespējama.
Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits pēc
samazinājuma 2014./2015. – 2016./2017.mācību gadā pēdējo divu gadu laikā atkal ir pieaudzis
un sasniedzis to pašu līmeni, kāds bija 2013./2014.mācību gadā. Uzņemšanas profesionālās
vidējās izglītības programmās vidējie konkursa koeficienti ir tuvu 1,0 un pat zem tā.
Nepietiekama reflektantu skaita dēļ vairākās izglītības programmās neizdodas izpildīt
uzņemšanas plānu. Tajā paša laikā uzņemšanas koeficientiem dažādās izglītības programmās
ir raksturīga visai ievērojama izkliede programmās ievērojami atšķiras un dažos gadījumos
atšķiras pat vairāk nekā četras reizes.
Kopējais RTK uzņemto studentu un audzēkņu skaits kopš 2011.gada ir bijis visai
stabils, izņemot kritumu 2015./2016.gadā un salīdzinoši nelielu pieaugumu 2017./2018.gadā.
2.2.3. Absolventi
Kopējais absolventu skaits
Studiju / mācību
gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
Absolventu
kopskaits
529 541 425 367 388 310 399 344
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventi
Studiju gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
19
Absolventu skaits
195 196 153 143 174 156 175 139
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības RTK filiāļu studiju programmu
absolventi RTK filiālēs
Studiju gads
2013. / 2014. 2014. / 2015. 2015. / 2016. 2016. / 2017. 2017. / 2018.
Absolventu
skaits
filiālēs
0 7 33 30 23
Absolventu
īpatsvars
filiālēs %
0 4 21 17 16
Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventi
Mācību gads
2010. /
2011.
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
Absolventu skaits 334 344 272 224 214 154 224 205
Ieguvuši diplomu 247 295 239 189 169 148 206 178
Ieguvuši
profesionālo
kvalifikāciju
35 0 0 10 12 3 3 11
Pēdējo 8 gadu laikā vislielākais absolventu skaits bija 2011./2012.gadā – 541
izglītojamais, t.sk. 196 absolvēja koledžas programmas un 344 – profesionālās izglītības
programmas. Kopš 2013./2014.gada kopējais absolventu skaits ir mazāks par 400, tostarp –
2017./2018.gada koledžas programmas absolvēja vairs tikai 139 izglītojamie, savukārt
mazākais profesionālās vidējās izglītības programmas absolvējušo skaits bija 2015./2016.gadā
– tikai 154 izglītojamie. RTK absolvējušo un attiecīgi pirms 2 vai 3 gadiem koledža uzņemto
izglītojamo skaita attiecība, turklāt, statiski nozīmīgi nekorelē.
2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām
RTK darbības efektivitāti un rezultativitāti raksturo absolventu gaitas pēc izglītības
ieguves. RTK regulāri apkopo informāciju par absolūti lielākās daļas absolventu tālākajām
gaitām pēc studiju / mācību beigām.
20
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventu
gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)
Studiju gads
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2016. /
2017.
strādā profesijā
60 69 61 55
turpina studijas augstākā līmenī
16 14 25 57
strādā citā profesijā un \ vai nozarē
12 12 13 13
bezdarbnieki
5 7 7 1
1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas)izglītības studiju programmu 2015.-2017.gada
absolventu gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)
Studiju programma Absolvē-
šanas
gads
Strādā
profesijā
Turpina
studijas
Strādā citā
profesijā
vai nozarē
Bez
darba
vid. vid. vid. Informācijas
tehnoloģijas
2015 52 72 24 12 7 9 0
2016 80 4 15 0
2017 85 9 6 0
Elektronika
2015 67 83 0 17 33 0 0
2016 100 33 0 0
2017 83 17 0 0
Telekomunikācijas
2015 76 92 0 9 22 0 0
2016 100 0 0 0
2017 100 28 0 0
Inženiermehānika 2015 75 87 12 9 13 9 0
2016 100 7 7 0
2017 85 8 8 0
Siltumenerģētika
2015 53 74 10 21 21 17 5
2016 100 33 0 0
2017 70 20 30 0
Autotransports
2015 82 86 9 18 9 10 0
2016 84 22 12 0
2017 92 23 8 0
Elektriskās iekārtas 2015 78 93 17 11 0 0 5
2016 100 17 0 0
2017 100 0 0 0 Telemātika un loģistika
2015 65 58 10 21 6 17 6
2016 56 26 19 0
2017 53 27 27 7 Sekretariāta un biroja
darbs 2015 43 53 29 27 14 8 0
2016 50 30 10 10
2017 67 22 0 22 Kokapstrāde
2015 72 63 14 5 14 32 0
2016 50 0 50 0
21
2017 67 0 33 0
Aukstumtehnika
2015 87 81 13 12 0 7 0
2016 67 11 11 0
2017 89 11 11 0
Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu gaitas pēc mācībām (īpatsvars %,
vidējie rādītāji)
Mācību gads
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2016. /
2017.
strādā profesijā
30 29 32 47
turpina studijas augstākā līmenī
36 43 42 48
t.sk. RTK
24 22 25 27
strādā citā profesijā un / vai nozarē
18 21 20 14
bezdarbnieki
4 8 6 0.5
Profesionālās vidējās izglītības programmu 2015.-2017.gada absolventu gaitas pēc mācībām
(īpatsvars %, vidējie rādītāji)
Mācību programma Absolvē-
šanas
gads
Strādā
profesijā
Turpina
studijas t.sk.
RTK
Strādā citā
profesijā
vai nozarē
Bez
darba
vid. vid. vid.
Enerģētika un
elektrotehnika
2015 15 45 60 63 20 5 2 5
2016 30 39 0 0
2017 91 91 0 0
Programmēšana
2015 22 37 55 40 11 17 16 0
2016 57 0 24 0
2017 31 66 6 0
Datorsistēmas
2015 37 36 24 21 2 22 24 2
2016 33 17 21 2
2017 39 21 30 0
Elektronika
2015 22 20 50 40 14 7 18 0
2016 15 0 31 0
2017 23 69 15 0
Telekomunikācijas
2015 28 43 33 27 14 29 18 5
2016 50 12 12 6
2017 50 36 14 0
Administratīvie un
sekretāra
pakalpojumi
2015 45 52 36 28 9 0 3 14
2016 60 5 10 15
2017 52 44 0 0
Autotransports
2015 56 46 22 29 5 11 7 5
2016 43 25 14 11
2017 38 41 15 3
Kokizstrādājumu
izgatavošana
2015 20 52 80 33 80 0 11 0
2016 75 50 12 0
2017 60 20 20 0
22
Metālapstrāde
2015 50 69 31 30 12 6 4 0
2016 86 29 0 0
2017 71 29 7 0
Inženiermehānika 2015 11 56 56 22 0
2016 40 40 0 0
Vidēji 86% koledžas programmu 2012./2013.gada absolventu2013.gadā strādāja
profesijā vai turpināja studijas augstākā līmenī, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs.13%
strādāja citā profesijā vai nozarē, bet 7% pēc studiju beigām diemžēl vēl nebija spējuši atrast
darbu. Elektrisko iekārtu studiju programmas 2013.-2015.gada absolventi vidēji 97% strādāja
savā profesijā vai turpināja studijas (no 2013.gada absolventiem – pat visi 100%). 80% līmeni
pārsniedz arī autotransporta, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un kokapstrādes
programmu šo gadu absolventu darbs atbilstoši iegūtajai profesijai vai studiju turpināšana.
Zemākais vidējais rādītājs (64%) bija sekretariāta un biroja darba programmas absolventiem,
bet pat šāds rezultāts kopumā nav slikts.
Dati par 2016./2017.gada koledžas programmu absolventu gaitām uzrāda principiāli
atšķirīgu tendenci, no kuras gan vēl pāragri spriest par iespējamo likumsakarību: lielākā daļā
(57%) turpina studijas augstākā līmenī, turklāt daļa no viņiem visdrīzāk apvieno darbu ar
studijām, jo kopējais to absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā vai turpina studijas augstākā
līmenī pārsniedz 100%. Kā objektīva reakcija uz pieaugušo pieprasījumu darba tirgū vērtējams
fakts, ka tikai 1% absolventu ir bez darba, turklāt starp viņiem ir tikai divu koledžas programmu
absolventi (22 sekretariāta un biroja darba programmas, kā arī 7 telemātikas un loģistikas
programmas absolventi).
No profesionālās vidējās izglītības programmu 2012./2013.gada absolventiem vidēji
66% strādāja profesijā vai turpināja studijas. Līdz 2017.gadam šo personu īpatsvars turpina
palielināties. Diemžēl 14-15% no administratīvo un sekretāra pakalpojumu programmas 2015.-
2016. gada absolventiem nebija varējuši iekārtoties darbā, toties starp elektronikas,
kokizstrādājumu izgatavošanas, metālapstrādes un inženiermehānikas programmu
absolventiem bezdarbnieku nebija.
Laikā no 2012./2013.gada līdz 2016./2017.gadam vairāk nekā par 50% pieaudzis to
profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā (no 30%
līdz 47%), kā arī ievērojami palielinājies to absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas augstākā
līmenī (no 36% līdz 48%). Starp 2017.gada absolventiem praktiski vairs nav bezdarbnieku.
Minētais liecina, ka RTK izglītības programmu piedāvājums kopumā atbilst darba
tirgus pieprasījumam, turklāt atbilstībai pieauguma dinamika ir pozitīva.
2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas
dokumenta ieguves (no valsts budžeta finansētajās vietās)
2017.2018.studiju gadā ir samazinājies to izglītojamo skaits, kuru pārtraukuši studijas
koledžas programmās. , nedaudz mazāks kļuvis arī to izglītojamo skaits, kuri eksmatrikulēti bez
izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguves. Tomēr to izglītojamo īpatsvars, kuri nepabeidz
izglītības ieguvi RTK, ir diezgan liels, kas gan nav augstāks par līdzīgiem rādītājiem citās
profesionālās izglītības iestādēs, kuras piedāvā tehniskās izglītības programmas. Tas lielākoties
23
skaidrojums ar minimālām iespējām atlasīt spējīgākos izglītojamos uzņemšanai koledžā vai pat
pilnīgam atlases trūkumam, kā arī lielas daļas izglītojamo sliktām iepriekš iegūtām zināšanām
un prasmēm matemātikā un eksaktajos priekšmetos, bez kurām izglītošanās RTK ir ievērojami
apgrūtināta vai pat vispār nav iespējama.
Eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves skaits(no
valsts budžeta finansētajās vietās)
Studiju / mācību gads 2010./
2011.
2011./
2012.
2012./
2013.
2013./
2014.
2014./
2015.
2015./
2016.
2016./
2017.
2017./
2018.
Pārtrauktas studijas
koledžas studiju
programmās
153 114 103 191 162 201 170 145
Atskaitīti no
profesionālās vidējās
izglītības programmām
184 143 190 170 170 248 194 189
Eksmatrikulēto bez
izglītības vai
profesionālās
kvalifikācijas ieguves
skaits kopā
337 257 293 361 332 449 364 334
Padziļināti izvērtējot iemeslus eksmatrikulacijai bez izglītības vai profesionālās
kvalifikācijas dokumenta ieguves 2014./2015.gadā, konstatēts, ka gandrīz puse pirmā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības studiju programmu studentu tika eksmatrikulēti studiju
neapmeklēšanas dēļ, bet gandrīz katrs piektais tādēļ, ka savlaicīgi nenoslēdza studiju līgumu.
Ievērojami atšķiras bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves
eksmatrikulēto studentu īpatsvars dažādās studiju programmās: no 4% programmā
„Sekretariāta un biroja darbs” līdz 17% programmā „Informācijas tehnoloģijas”.
Izplatītākais iemesls, kādēļ tika atskaitīti profesionālās vidējās izglītības programmu
audzēkņi, bija viņu pāriešana uz citu izglītības iestādi, kas liecina par to, vairums mācības
pārtraukušo nav pietiekami sagatavoti un motivēti tehniskās izglītības apguvei. Otrs
izplatītākais atskaitīšanas iemesls ir nodarbību neapmeklēšana.
2.3. Personāls
Akadēmiskā personāla skaits koledžas programmās laikā no 2012./2013.gada līdz
2016./2017.gadam bija relatīvi stabils, toties 2017./2018.gadā un 2018./2019.studiju gada
sākumā tas ir optimizēts, vienlaikus gan nedaudz samazinoties personu ar doktora zinātnisko
grādu skaitam (no 7 līdz 4) un docenta amatā ievēlētā akadēmiskā personāla skaitam (no 18
24
līdz 15), kā arī palielinoties viesdocētāju skaitam (no 41 līdz 51). Profesionālās vidējās
izglītības programmu pedagogu skaits pēdējos 3 gados ir nemainīgs (105 pedagogi).
Kopējais RTK personāla skaits studiju / mācību procesa nodrošināšanai
Studiju / mācību gads
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
I līmeņa profesionālās
augstākās izglītības studiju
programmu īstenošanai
128 127 114 119 124 114 116
Profesionālās vidējās
izglītības programmu
īstenošanai
138 197 142 153 148 134 137
RTK mācībspēki
Studiju / mācību gads
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019. (uz 09.)
Akadēmiskais personāls I
līmeņa profesionālās
augstākās izglītības studiju
programmās, t.sk.:
86 85 78 85 88 77 79
docenti 15 14 14 14 18 15 15
ar doktora zinātnisko grādu 4 5 5 5 7 4 4
viesdocētāji 24 62 36 33 41 45 51
Pedagogi profesionālās
vidējās izglītības
programmās
90 141 80 111 105 105 105
2.4. Finanšu un materiālie resursi
2.4.1. Kopējais finansējums
RTK finanšu resursi 2013.-2018. gadā
Gadi 2013. 2014. 2015. 2016.
2017. 2018. (plāns)
Dotācija tūkst.
EUR 3418 4208 4127 4275 5341 8439
% 89,9 88,4 91,4 71,8 94,0 94,6
t.sk. struktūrfondi tūkst.
EUR 147 211 130 0 1010 3969
25
Studiju maksa tūkst.
EUR 167 121 83 1466 60 127
% 4,4 2,5 1,8 24,6 1,1 1,4
Starptautiskais
finansējums
studijām
tūkst.
EUR 30 276 120 51 111 152
% 0,7 5,8 2,7 0,9 1,9 1,7
Ieņēmumi no telpu
nomas
tūkst.
EUR 162 136 160 130 147 147
% 4,3 2,9 3,5 2,2 2,6 1,7
Citi ieņēmumi tūkst.
EUR 25 17 38 31 25 55
% 0,7 0,4 0,6 0,5 0,4 0,6
Finansējums kopā tūkst.
EUR 3802 4578 4518 5953 5684 8920
Ar RTK rīcībā esošajiem finanšu resursiem var nodrošināt studiju / mācību programmu
īstenošanu esošajā līmenī un segt infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, bet līdz 2016.gadam
ar tiem nepietika pat neatliekamai studiju / mācību programmu, to materiāli tehniskās bāzes un
infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai. Ierobežotā apjomā tam gan bijis iespējams
piesaistīt starptautisko un vietējo projektu, kā arī sponsoru – sadarbības partneru līdzekļus.
2017.gadā, bet jo īpaši – 2018.gadā situācija ir būtiski mainījusies. Kopējais dotāciju apjoms
2018.gadā ir gandrīz divkāršojies, salīdzinot ar 2016.gadu, t.sk. 2018.gadā struktūrfondu
finansējumam vien plānoti gandrīz 4 miljoni EUR.
2.4.2. Budžeta vietas
Budžeta vietu skaits
Studiju /
mācību gads
2011. /
2012.
2012. /
2013.
2013. /
2014.
2014. /
2015.
2015. /
2016.
2016. /
2017.
2017. /
2018.
2018. /
2019.
Koledžas studiju
programmās
464 464 464 474 474 501 501 501
Profesionālās
vidējās izglītības
programmās
1327 1222 1156 1165 1117 1074 1091 1112
2009./2010.gadā koledžas programmās bija 501 valsts budžeta studiju vieta, nākamajos
4 gados budžeta vietu skaits samazinājās līdz 464, nebūtiski pieauga 2014.-2016.gadā un tikai
2016./2017.gadā atkal atgriezās sākotnējā līmenī – 501 budžeta vieta. Tāds budžeta finansēto
studiju vietu skaits ir arī 2018./2019.studiju gada sākumā. Rezultātā RTK nepiedāvā
tautsaimniecībai tai nepieciešamos kvalificētos speciālistus tādā apmērā, kādā tas būtu
26
iespējams atbilstoši RTK varējumam un potenciālajām iespējām. Īpaši tas attiecas uz pieprasītu
pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Telemātika un loģistika”.
Profesionālās vidējās izglītības programmās budžeta vietu skaitam līdz
2016./2017.gadam bija raksturīga samazināšanās tendence. Pēdējos divos gados budžeta vietu
skaits gan ir atkal nedaudz palielinājies.
2.4.3. Infrastruktūras resursi
RTK infrastruktūra kopumā ir piemērota studiju / mācību procesa nodrošināšanai.
Pieejamo ierobežoto resursu ietvaros tā tiek arī pilnveidota un modernizēta.
RTK lietošanā ir nodota valstij piederoša zeme 71453 m2 kopplatībā Rīgā Braslas ielā
16, Ieriķu ielā 4 un Lēdmanes ielā 3. Uz minētajām zemes vienībām izvietotas RTK lietošanā
nodotas ēkas un būves6. kas pieder Latvijas valstij Izglītības un zinātnes ministrijas personā.
Visas ēkas tiek izmantotas RTK pamatdarbības nodrošināšanai. Mācību, laboratoriju un
mācību darbnīcu korpusi Rīgā, Braslas ielā 16 ir nodoti ekspluatācijā pirms40-50 gadiem, bet
Rīgā, Lēdmanes ielā 3 – pirms 53 gadiem. Trīs ēkās ir veikti rekonstrukcijas / renovācijas darbi
(mācību korpusā Braslas ielā 16 un mācību darbnīcās Lēdmanes ielā 3 – 2015.gadā,
laboratoriju korpusā Braslas ielā 16 – 2010.gadā.), savukārt trīs ēkās, kas tiek izmantotas un ir
nepieciešamas tieši studiju / mācību procesa nodrošināšanai, kā arī dienesta viesnīcā, ir veikti
vien neatliekamie remontdarbi un atsevišķu elementu nomaiņa un / vai fragmentāra
modernizācija pieejamo ierobežoto resursu ietvaros. Kaut gan ēku un būvju tehniskais stāvoklis
vērtējams kā apmierinošs, tās, kā arī teritorijas labiekārtojums neatbilst mūsdienīgām prasībām
izglītības iestāžu infrastruktūrai.
RTK lietojumā esošās zemes vienības
Zemes vienības kadastra
apzīmējums
Adrese Platība
(km2)
01000860354 Lēdmanes iela 3, Rīga 19 486
01000700906 Braslas iela 16, Rīga; Ieriķu iela 4, Rīga 51 967 m2
RTK īstenotām studiju / mācību programmu īstenošana ir nodrošināta ar mācību
iekārtām un aprīkojumu, t.sk. tehniskām un tehnoloģiskām iekārtām. Arī studiju / mācību
programmu materiāli tehniskais nodrošinājums pieejamo ierobežoto resursu ietvaros tiek
atjaunots un modernizēts. Taču ievērojami atšķiras dažādu studiju / mācību programmu
materiāli tehniskā nodrošinājuma kvalitāte. Daudzas iekārtas ir fiziski un morāli novecojušas.
Tās jāaizvieto ar jaunām, mūsdienīgām tehnoloģiskām iekārtām, bet finanšu līdzekļu trūkuma,
kā arī daudzu iekārtu augsto izmaksu dēļ tas ir iespējams vien epizodiski. Līdz ar to studiju /
mācību procesa materiāli tehniskais nodrošinājums kopumā neatbilst mūsdienīgas un
tehnoloģiski apsteidzošas profesionālās izglītības vajadzībām. (sk. 3.pielikuma tabulu P3.2).
s sk. 3.pielikuma tabulu P3.1.
27
Studiju / mācību programmu materiāli tehniskā nodrošinājuma raksturojums7
Studiju / mācību
programmas
Materiāli tehniskā nodrošinājuma raksturojums
I līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas
Informācijas
tehnoloģijas
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Divas mācību telpas (211. un 208)
ir pārkārtotas, lai nodrošinātu praktiskās un laboratorijas darbus datoru
tīkli un lielās datu bāzes studiju kursu nodrošināšanai. Programmas
īstenošanai lieto gan jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas
laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama papildus
modernizācija, t.sk. - jaunu serveru, datortehnikas, perifērijas un tīkla
ierīču iegāde.
Elektronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Praktisko un laboratorijas darbu
veikšanai ir iegūti vairāki elektronikas elementi un dažās iekārtas
studiju kursa nodrošināšanai. Programmas īstenošanai lieto tehniku,
kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama
papildus modernizācija, jaunas mūsdienīgas mērīšanas tehnikas
iegāde, lodēšanas laboratorijas aprīkojuma papildināšana.
Telekomunikācijas Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Praktisko un laboratorijas darbu
veikšanai ir iegūta G3 mobilās bāzes stacijā un barošanas iekārta 48V
studiju kursa mobilo sakaru sistēmās nodrošināšanai Programmas
īstenošanai lieto tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem
gadiem. Nepieciešama modernizācija, papildinot ar aktuālāko
komutācijas un sakaru tehniku.
Inženiermehānika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Projekta SAMS 8.1.4. STEM
ietvaros uzsākta aprīkojuma modernizācija. Tā specifikācija saskaņota
ar MASOC un Nozares ekspertu padomi NEP. Programmas īstenošanai
lieto gan jaunu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par
pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija, tostarp -
robottehnikas, tās programmatūras loka paplašināšana.
Siltumenerģētika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Projekta
SAM 8.1.4 STEM ietvaros uzsākta tehnikas atjaunošana, bet
nepieciešama būtiska modernizācija .
Aukstumtehnika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama būtiska modernizācija
7 detalizētāk sk. 3.pielikuma tabulu P3.2.
28
Autotransports Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan
trīs gadus vecu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par
pieciem gadiem. Projekta SAM 8.1.4 STEM ietvaros notiek
programmas īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma atjaunošana, bet
nepieciešama arī papildus modernizācija, t.sk. tehnisko līdzekļu,
aprīkojuma, instrumentu, mēraparatūras paplašināšana.
Elektriskās
iekārtas
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Iegādāts
frekvenču pārveidotājs un programmējamais kontrolieris praktisko
mācību nodrošināšanai, infrasarkana kamera laboratorijas darbiem
elektroapgādes priekšmetā. Nepieciešama papildus modernizācija.
Kokapstrāde Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Projekta SAM 8.1.4 STEM ietvaros tiek veikta aprīkojuma
modernizācija. Tā specifikācija saskaņota ar Latvijas
Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju un NEP.
Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. jaunu kokapstrādes
iekārtu un darbagaldu iegāde.
Telemātika un
loģistika
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. loģistikas darbā
nepieciešamās tehnikas un programmatūras iegāde..
Sekretariāta un
biroja darbs
Nepietiekami atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai
lieto gan trīs gadus vecu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks
ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama modernizācija, t.sk. jaunas
biroja tehnikas iekārtu iegāde, biroja darbam paredzēto programmu
loka paplašināšana.
Profesionālās vidējās izglītības programmas
Enerģētika un
elektrotehnika
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Datorklase ir aprīkotā ar jaunajiem datoriem ar specializētām
programmām (elektriķiem) – 20 darba vietas, ka arī elektriskais ekrāns
un projektors. Mācību telpas (107., MEC, 526) ir aprīkotās ar jaunām
mēbelēm. Nepieciešama papildus modernizācija.
Programmēšana Pietiekami atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
gan jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par
pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija,
programmatūras loka paplašināšana.
Datorsistēmas Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan
jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par
pieciem gadiem. Divas mācību telpas (404. un 319.) ir pārkārtotas, lai
29
nodrošinātu praktiskās un laboratorijas darbus datoru uzbūve un datu
bāzēs mācību priekšmetos. 204., 226., 228.datorklasēs ir veikti darbi
datoru modernizācijā. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk.
programmatūras loka paplašināšana. jaunu datortehnikas, perifērijas un
tīkla ierīču iegāde.
Elektronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Elektronikas laboratorija papildināta ar elektroniskiem elementiem
elektronikas un mikroelektronikas, radiomērijumu un ciparu tehnikas
mācību priekšmetu nodrošināšanai. Nepieciešama papildus
modernizācija, t.sk. jaunas mūsdienīgas tehnikas iegāde, lodēšanas
laboratorijas aprīkojuma paplašināšana.
Telekomunikācija Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Izveidota
laboratorija praktisko darbu veikšanai ( 307.telpā - sakaru līniju mācību
priekšmetā, 8 darba vietas). Iegūta mobilo bāzes staciju antenas
mācību priekšmeta radioviļņu izplatīšanā un antenas nodrošināšanai.
Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. papildinot ar aktuālāko
komutācijas un sakaru tehniku.
Administratīvie un
sekretāra
pakalpojumi
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan
trīs gadus vecu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks
par pieciem gadiem. Datorklase ir aprīkotā ar jaunajiem datoriem –
praktisko darbu veikšanai datormācībā, dokumentu pārvaldības mācību
priekšmetiem. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. biroja
darbam paredzēto programmu loka paplašināšana.
Autotransports Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan
trīs gadus vecu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par
pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. tehnisko
līdzekļu, aprīkojuma, instrumentu, mēraparatūras paplašināšana.
Kokizstrādājumu
izgatavošana
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama modernizācija, t.sk. jaunu kokapstrādes iekārtu un
darbagaldu iegāde.
Metālapstrāde Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama modernizācija, t.sk. modernas virpošanas un frēzēšanas
tehnikas iegāde, CNC programmējamo darbgaldu un to
programmatūras atjaunošana.
Mehatronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
30
Nepieciešama modernizācija, t.sk. robottehnikas, tās programmatūras
loka paplašināšana.
Inženiermehānika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama modernizācija
Telemehānika un
loģistika
Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto
tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.
Nepieciešama papildus modernizācija.
2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums
2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas
izvērtējums
RTK attīstības stratēģiskais redzējums 2008.-2014.gadambija iekļauts 2008.gadā
izstrādātajā RTK attīstības stratēģijā (stratēģijas koncepcijā)8. Stratēģiskie uzstādījumi un
plānotās darbības paredzētas RTK ikgadējās darbības programmās.
Stratēģisko ieceru īstenošanu visbūtiskāk ietekmēja iepriekš neprognozētas ārējās vides
faktoru izmaiņas, galvenokārt- visaptverošā finanšu, ekonomiskā krīze un tai sekojošā sociālā
krīze. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi un pieprasījuma sarukums eksporta un vietējos
tirgos izsauca būtisku darbinieku skaita samazinājumu uzņēmumos, kā arī atalgojuma
samazinājumu strādāt palikušiem. Šāda situācija nonāca krasā pretstatā stratēģijas
sagatavošanas laikā izteiktajiem vērtējumiem un prognozēm. Turpinājās ekonomiskā
emigrācija, jo izteikti - jauniešu vidū, turklāt tā summējās ar demogrāfisko deficītu attiecīgajā
vecuma grupā. Tādēļ saasinājās profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā konkurence un to
konkurence ar vispārējās izglītības iestādēm par audzēkņu piesaisti. Būtiski samazinājās gan
no valsts budžeta finansēto vietu skaits, gan kopējais RTK finansējuma apjoms.
2011.g. rudenī tika veikts stratēģijas vidusposma izvērtējums9. Tajā konstatēts, ka
sākotnējā dokumentā definētie attīstības virzieni nav zaudējuši savu aktualitāti, un jāizvērš
rīcības visos iepriekš akceptētājos virzienos: studiju programmu uzbūves pilnveidošana;
studiju programmu paplašināšana; prakšu organizācijas attīstība; materiāli tehniskās bāzes
attīstība; reģionālā izplešanās; sadarbība ar citām izglītības iestādēm; sadarbība ar
uzņēmumiem; jauni RTK darbības virzieni; komunikācija un sabiedriskās attiecības.
Vienlaikus konstatēts, ka aktualizējušies vēl 3 darbības virzieni, ar kuriem stratēģija arī
papildināta: iniciēt izmaiņas izglītības sistēmas normatīvajos aktos, kas novērstu pretrunas
8Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam. http:\\rtk.lv\?sadala=203 9Vidusposma izvērtējums, 2011.gada rudens. Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģija 2008.-2014.gadam.
http:\\rtk.lv\?sadala=203
31
tajos attiecībā uz koledžu statusu Latvijas izglītības sistēmā; studiju programmu starptautiska
akreditācija; studiju programmu optimizācija.
2012.-2013.gadā RTK darbību ietekmējošā ārējā vide sāka uzrādīt uzlabošanās
tendences, jo krīžu zemākie punkti, izņemot kritisko demogrāfisko situāciju, tika pārvarēti.
Diemžēl RTK maz izjuta makroekonomiskos uzlabojumus. Praktiski visi rādītāji vēl arvien
atpalika, turklāt, daudzos gadījumos pat ievērojami atpalika no pirmskrīzes līmeņa un
stratēģijas īstenošanas uzsākšanas laika.
Kopumā stratēģisko ieceru īstenošana bija būtiski apgrūtināta, jo varēja koncentrēties
tikai tādām rīcībām, kuras neprasa finanšu un materiālos resursus vai arī kuriem tie
nepieciešami vien minimālā apmērā.
Nozīmīgākie sasniegumi attīstības stratēģijas īstenošanā 2011.-2014.gadā
- RTK ir ieguvusi Profesionālās izglītības kompetences centra statusu un īsteno centram
paredzētos uzdevumus iespējami pilnīgā apmērā, neraugoties uz to, ka tam nav saņemti
nekādi papildus resursi.
- RTK ir veiksmīgi piedalījusies Eiropas Sociālā fonda projektā „Augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Visas izvērtēšanai
iesniegtās 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmas ir
atzītas par ilgtspējīgām.
- Visi RTK īstenotie 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju virzieni
un tām atbilstošās programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem.
- Profesionālās vidējās izglītības programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6
gadiem.
- Veikta vairāku studiju / mācību programmu optimizācija, aktualizējot to saturu un tuvinot
darba devēju prasībām, un / vai izveidotas apvienotas programmas ar vairākām iespējamās
specializācijas izejām.
- RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem, kuri savas zināšanas un prasmes
apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas.
- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana,
t.sk., neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem – arī ēku (būvju) remonta un daļējas
renovācijas darbi (skat. 1.pielikumu).
- RTK sekmīgi piedalās ES Mūžizglītības programmas ERASMUS apakšprogrammā
mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā, starptautiskajā prasmju konkursā Euroskills
un daudzos citos starptautiskās sadarbības projektos.
- Pēc darba devēju pieprasījuma uzsākts studiju / mācību piedāvājuma īstenojums uz vietām
reģionos – informācijas tehnoloģiju, inženiermehānikas, telemātikas un loģistikas,
autotransporta un elektrisko iekārtu programmās. RTK uzsākusi akreditētu studiju
programmu realizāciju filiālēs Daugavpilī, Priekuļos un Kandavā.
32
2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma
izvērtējums
2016.gada sākumā veikts stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējums. Konstatēts,
ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni, stratēģijas mērķi un apakšmērķi, kā arī absolūti lielākā
daļa plānoto rīcību ir tikpat aktuālas kā stratēģijas izstrādes laikā – 2013.gada rudenī, tādēļ nav
nepieciešams stratēģisko programmu un apakšprogrammu pārskatīšana vai pārstrukturēšana. 2
gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas RTK iekšējā vidē, kā arī ārējā sociālajā un
ekonomiskajā vidē, izņemot demogrāfisko vidi, kurā novērojami straujāki depopulācijas tempi,
kas nosaka nepieciešamību pārskatīt prognozes 2020.gadam, lielākoties to pazemināšanas
virzienā.
2014.-2015.gadā visās stratēģiskajās programmās un apakšprogrammās kopumā
vērojams progress. Tajā pat laikā tas nav raksturīgs visām tām plānotajām rīcībām, kurām
atbilstošo aktivitāšu uzsākšanai jau bija jānotiek. 2 gadu laikā ir konstatēti arī tādi gadījumi,
kad konkrētas darbības vai nu nav veiktas vai tām nav fiksētu rezultātu vai starprezultātu, vai
arī ir veiktas darbības, kuras tikai daļēji atbilst stratēģijā iecerētajam. Analizējot iemeslus,
secināts, ka daļēji tie meklējami nepietiekami precīzā stratēģijā paredzēto rīcību formulēšanā
un / vai nekonkrētā darba plānošanā. Tādēļ stratēģijas aktualizācijā nepieciešama plānoto rīcību
precizēšana, paredzot noteiktā laika periodā sasniedzamus un izvērtējamus rezultātus un / vai
rīcību īstenošanu raksturojošus rezultatīvos rādītājus.
Nozīmīgākie sasniegumi stratēģijas īstenošanā 2014.-2015.gadā
Stratēģiskā programma I „Studiju un mācību programmu attīstība”:
- Uzsākta studiju programmas „Aukstumtehnika” un profesionālās vidējās izglītības
programmas „Inženiermehānika” īstenošana.
- Profesionālās vidējās izglītības programmās var iegūt jaunas kvalifikācijas: mehatronisko
sistēmu tehniķis (programmā „Mehatronika”) un autoelektriķis (programmā
„Autotransports”).
- RTK interneta vietnē sadaļā “Prakšu vietas audzēkņiem” publiskoti dati par RTK
sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuros izglītojamiem notiek praktiskās mācības un
/ vai prakse, sadaļā “Karjera” pieejama interneta platforma darba devēju un RTK studentu
/ audzēkņu - potenciālo darbinieku savstarpējo saziņai.
- Uzsākta darba vidē balstītas izglītības īstenošana - praktiskās mācības SIA “Volvo
TruckLatvia”, SIA “DīzeļcentrsR”, SIA “SeverstalDistribution”, studiju / mācību procesā
tiek īstenoti duālās izglītības elementi (sadarbībā ar A/S „Latvijas finieris”, SIA
„GetliņiEko”, A/S „Sidrabe” tehnoloģijām, SIA "L-Ekspresis").
- Izstrādātas un tiek īstenotas profesionālās tālākizglītības programmas „Elektrotehniķis” un
„Loģistikas darbinieks”, pedagogu profesionālās pilnveides A programmas „Lietišķo rakstu
valoda” un „Pētniecības darbības un to izmantošana mācību procesā profesionālajā
izglītībā”.
33
Stratēģiskā programma II „Sadarbības pilnveide ar sociālajiem partneriem”:
- Izpildīta plānotā rīcība „Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts Eksaminācijas komisiju
darbā un kvalifikācijas darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un apstiprināšanas
līdz aizstāvēšanai”.
- Izpildīta plānotā rīcība „Izveidot RTK filiāli Liepājā un piedāvāt apguvei vismaz 3 studiju
programmas” (reģistrēta 2016.gada 20.maijā, studentu uzņemšana 3 programmās
2016./2017.studiju gadam)
- Noslēgti sadarbības līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju
akadēmiju, Ventspils Augstskolu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju,
Daugavpils Universitāti, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Novikontas Jūras koledžu.
- Erasmus+ stratēģiskās partnerības programmas “Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas
prakses apmaiņai” ietvaros izstrādāta programma un metodiskie materiāli Eiropā atzīta
sertifikāta iegūšanai CNC darbgaldu programmēšanā.
- Noslēgti sadarbības līgumi ar mērķi izveidot tādu stratēģiju ieviešanu, kas pietuvinātu
izglītību darba tirgum (ar MASOC,SIA “Lexel Fabrika”, SIA „Festo”, Ventspils Augsto
tehnoloģiju parku).
Stratēģiskā programma III „Institucionālā attīstība”:
- Izpildīta plānotā rīcība: „Pilnveidot visu RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes
regulāras izvērtēšanas sistēmu, ņemot vērā studiju / mācību darba rezultātus, profesionālās
kompetences pilnveidi, pētnieciskās un inovatīvās aktivitātes, studentu / audzēkņu
vērtējumus u.c. faktorus”.
- Izpildīta plānotā rīcība: „Izstrādāt pedagogu darba samaksas pilnveides kritērijus atbilstoši
pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtējuma rezultātiem”.
- Izpildīta plānotā rīcība „Uzlabot RTK bibliotēkas funkcionāli-estētisko un sanitāri-
higiēnisko vidi”
- RTK teritorijā pieejams WI-FI bezvadu internets.
- RTK uzsākuši darbu 3 jauni pedagogi - koledžas absolventi.
- Sadarbībā ar darba devējiem un nozaru asociācijām organizēti profesionālās meistarības
konkursi “Elektroniķis 2014”, “Elektroniķis 2015”, “Automehāniķis 2014”,
“Automehāniķis 2015”, “Robotu programmēšana 2014”, “Robotu programmēšana 2015”,
“Elektronikas dienas 2014” un “Elektronikas dienas 2015” (kopīgi ar LETERA).
- RTK studenti / audzēkņi regulāri piedalās profesionālās meistarības konkursos Latvijā un
Baltijā (elektriķiem, mēbeļu galdniekiem, informācijas tehnoloģiju jomā), WorldSkills un
Euroskills konkursos.
- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras, t.sk.,
neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem – arī ēku (būvju)uzlabošana (sk.
2.pielikumu) .
34
2.5.3. RTK stratēģijas īstenošanas 2016.-2018.gadā starpposma izvērtējums
2018.gada septembrī-oktobrī veikts stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējums.
Konstatēts, ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni, stratēģijas mērķi un apakšmērķi, kā arī
lielākā daļa plānoto rīcību ir tikpat aktuālas kā stratēģijas izstrādes laikā (2013.gada rudenī) un
iepriekšējā stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējuma laikā (2016.gada sākumā). Turklāt,
2016.gada beigās-2017.gada sākuma veikta stratēģijas aktualizācija. Tās laikā plānotās rīcības
precizētas, paredzot noteiktā laika periodā sasniedzamus un izvērtējamus rezultātus un / vai
rīcību īstenošanu raksturojošus rezultatīvos rādītājus.
Pēdējo divu gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas RTK ārējā sociālajā un
ekonomiskajā vidē, izņemot demogrāfisko vidi, kurā novērojami straujāki depopulācijas tempi,
kas nosaka nepieciešamību pārskatīt prognozes 2020.gadam, lielākoties to pazemināšanas
virzienā. Izmaiņām RTK iekšējā vidē ir raksturīga pakāpeniska evolucionāra attīstība, izņemot
ievērojamu RTK piesaistīto investīciju pieaugumu, galvenokārt koledžas iesaistīšanās SAM
8.1.4. projektā rezultātā.
2016.-2018.gadā (līdz 2018.gada 1.septembrim) RTK veiktajās darbības, lai īstenotu
stratēģiskajās programmās un apakšprogrammās plānoto, vērojams progress. Tajā pat laikā tas
nav raksturīgs visām tām plānotajām rīcībām, kurām atbilstošajās aktivitātēs jau bija jāsasniedz
noteikts plānotais rezultāts. Salīdzinājumā ar iepriekšējā starpposma izvērtējumā konstatēto,
ievērojami mazāk ir tādu gadījumu, kad konkrētas darbības vai nu nav veiktas vai tām nav
fiksētu rezultātu vai starprezultātu, vai arī ir veiktas darbības, kuras tikai daļēji atbilst stratēģijā
iecerētajam. Tomēr tādi vēl ir. Analizējot neizpildes un / vai aizkavēšanās iemeslus, secināts,
ka lielākoties tie saistīti ar mērķtiecīgi kopumā ierobežoto stratēģijas īstenošanai nepieciešamo
resursu koncentrēšanu aktuālāko stratēģisko uzdevumu īstenošanai. Taču dažkārt savstarpēji
saistītu, tostarp pakārtotu rīcību īstenošanas gadījumos vienas rīcības izpildes termiņa kavēšana
neizbēgami ir ietekmējusi citas, no tās izrietošās rīcības izpildes vai pat īstenošanas uzsākšanas
aizkavēšanos. To būtu iespējams novērst, ja par stratēģijas programmu un / vai
apakšprogrammu īstenošanu atbildīgie biežāk un regulārāk izvērtētu stratēģijas īstenošanas
gaitu.
Pašlaik nav nepieciešama stratēģisko programmu un apakšprogrammu pārskatīšana vai
pārstrukturēšana. Ņemot vērā paveikto, ir konkretizējamas, precizējamas un koriģējamas
atsevišķas stratēģijā plānotās rīcības, kā arī daļai rīcību nosakāmi citi plānotie rezultātu
sasniegšanas termiņi, jo iepriekš noteiktie ir izrādījušies pārlieku optimistiski.
Nozīmīgākie sasniegumi stratēģijas īstenošanā 2016.-2018.gadā
Stratēģiskā programma I „Studiju un mācību programmu attīstība”:
- Studiju un mācību programmas pilnveidotas atbilstoši modulārās izglītības principiem, t.sk.
izstrādātas un licencētas šādas modulārās izglītības programmas: Enerģētika un
elektrotehnika, Elektronika, Telekomunikācijas, Programmēšana, Datorsistēmas,
datubāzes un datortīkli, Autotransports, Metālapstrāde, Telemātika un loģistika.
35
- Studiju / mācību procesā ieviesti darba vidē balstītas izglītības sistēmas elementi, tostarp
izstrādātas un licencētas vairākas darba vidē balstītas izglītības programmas, turpinās šāda
veida programmu piedāvājuma paplašināšana.
- Izstrādāti unificēti studiju / mācību kursi dažādu specialitāšu izglītojamiem, t.sk. – par
radniecīgām specialitātēm nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm,
turpinās to aktualizācija.
- Profesionālās vidējās izglītības programmām izstrādāti kopējie mūžizglītības moduļi:
Sabiedrības un cilvēka drošība, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Iniciatīva un
uzņēmējdarbība, Sociālās un pilsoniskās prasmes, Valodas, kultūras izpratne un
izpausmes; turpinās unificētu moduļu izstrāde studiju programmām.
Stratēģiskā programma II „Sadarbības pilnveide ar sociālajiem partneriem”:
- Izveidota datu bāze par nozaru profesionāļiem, kuri spēj un ir gatavi iesaistīties studiju /
mācību procesā (kā vieslektori, diskusiju dalībnieki, pētniecisko izstrādņu vadītāji, eksperti
u.tml.
- Apzinātas nozaru un uzņēmu iespējas un vēlme sadarboties ar RTK uzņēmumu materiāli
tehniskās bāzes kopīgā izmantošanā studiju / mācību procesā.
- Izveidota RTK filiāle Liepājā.
Stratēģiskā programma III „Institucionālā attīstība”:
- Izveidota RTK materiāli tehniskās bāzes attīstības sistēma.
- Izstrādāts RTK vides infrastruktūras pilnveides ilgtermiņa plāns un tā aktualizācijas
sistēma.
- Izstrādāts vidēja termiņa rīcības plāns RTK vides pieejamības uzlabošanai personām ar
funkcionāliem traucējumiem.
- Izpildīta rīcība “Izstrādāt projektu STEM izglītības programmu modernizācijai
nepieciešamo RTK infrastruktūras objektu un materiāli tehniskā nodrošinājuma attīstībai,
piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus”, minētais projekts tiek īstenots, turklāt tā
ietvaros RTK piesaistījusi ievērojamus līdzekļus attīstībai, t.sk ilgtspējīgai attīstība,
nepieciešamajām investīcijām.
- Izstrādāts un tiek īstenots projekts dienesta viesnīcas vides un saimnieciskās darbības
sakārtošanai un uzlabošanai.
- Izstrādāta un ieviesta mācībspēku un administratīvo darbinieku kvalifikācijas celšanas
plānošanas un atbalsta sistēma.
- Jaunajiem pedagogiem tiek nodrošināts pieredzējuša pedagoga – mentora atbalsts.
- Izveidota sistēma vispārizglītojošo skolu audzēkņu ieinteresēšanai par tehniskām
specialitātēm un tehniskās izglītības apguvi, atbilstošu informatīvo un karjeras izvēles
pasākumu rīkošanai un / vai līdzdalībai tajos.
Nozīmīgākie rezultāti sasniegti stratēģiskās programmas “Institucionālā attīstība”
apakšprogrammā “Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze” un stratēģiskās
programmas “Studiju un mācību programmu attīstība” apakšprogrammā “Studiju un mācību
programmu optimizācija” plānoto rīcību īstenošanā, t.i. RTK darbības jomās, kuras visbūtiskāk
ietekmē koledžas attīstības ilgtspēju.
36
2.6. SVID analīze
SPĒKS VĀJUMS
RTK īsteno gan 1.līmeņa profesionālās
augstākās izglītības (koledžas) studiju
programmas, gan profesionālās vidējās
izglītības programmas
RTK ir profesionālās izglītības kompetences
centrs
RTK piedāvā tehniskās profesionālās
izglītības studiju / mācību programmas
perspektīvās tautsaimniecības nozarēs
RTK piedāvātās tehniskās profesionālās
izglītības studiju / mācību programmas
atbilst esošajam un prognozētajam
pieprasījuma darba tirgū
RTK ir izveidojusies laba sadarbība ar
sociālajiem partneriem (citām izglītības
iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,
reģioniem)
RTK studiju / mācību procesā nodrošināta
cieša zināšanu, prasmju un praktisko
kompetenču apguve
RTK strādā kvalificēti savās darbības jomās
kompetenti mācībspēki
RTK ir studiju / mācību procesa
nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra
un materiāli tehniskā bāze
RTK ir gan ilgstoši izkoptas, gan
jaunveidotas tehniskās izglītības tradīcijas
RTK ir pieredze strādāt gan labvēlīgos, gan
kritiskos ārējās vides apstākļos
RTK īstenotās studiju / mācību programmas
neapsteidz tautsaimniecības attīstības
vajadzības un darba tirgus pieprasījumu
RTK īsteno profesionālās izglītības
kompetences centra funkcijas un
uzdevumus ierobežotā apjomā ar
nepietiekamiem resursiem
RTK sadarbība ar sociālajiem partneriem
(citām izglītības iestādēm, nozaru
asociācijām un uzņēmumiem, reģioniem) ir
mazefektīva aktuālu RTK attīstības
jautājumu praktiskā risināšanā
RTK nav izveidojusies cieša regulāra
abpusēji ieinteresēta sadarbība ar
profesionālās izglītības iestādēm ārvalstīs
RTK absolventu praktiskā sagatavotība
darbam profesijā atpaliek no tā līmeņa, kas
nepieciešams kvalitatīvam darbam ar
mūsdienu modernākajām tehnoloģijām
Augsti kompetenti nozaru speciālisti tikai
epizodiski iesaistās RTK studiju / mācību
procesā, mācībspēku profesionālās
kvalifikācijas izaugsme nav pietiekami
dinamiska
RTK devums pētnieciskajā darbā, lietišķo
un inovatīvo izstrādņu radīšanā ir neliels
RTK studiju / mācību procesa
nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra
un materiāli tehniskā bāze, īpaši – iekārtas,
neatbilst mūsdienu aktuālākajām un
modernākajām tehnoloģijām
IESPĒJAS DRAUDI
Izstrādāt un īstenot studiju / mācību
programmas, kas apsteidz tautsaimniecības
Demogrāfiskās situācijas, kā arī migrācijas
procesu nelabvēlīgā ietekmē var ievērojami
samazināties profesionālās izglītības ieguvē
37
esošās vajadzības un veicina industriālo
attīstību, veido pieprasīju darba tirgū
Iesaistīt RTK studiju / mācību programmu
apguvē lielāku skaitu tehniskās izglītības
ieguvei motivētu jauniešu, savas
profesionālās kvalifikācijas un
iepriekšiegūtās izglītības paaugstināšanā vai
pārkvalifikācijā ieinteresētu speciālistu un /
vai citās nozarēs, profesijās strādājošo
personu
Kļūt par sabiedrībā atpazīstamu un
pieprasītu profesionālās izglītības
kompetences centru visos RTK profilam
atbilstošajos tautsaimniecībai aktuālos
tehniskās izglītības virzienos
Abpusēji ieinteresētā sadarbībā ar RTK
sociālajiem partneriem (citām izglītības
iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,
reģioniem) būtiski paaugstināt studiju /
mācību procesa kvalitāti, modernizēt
infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi
Nodrošināt apstākļus RTK mācībspēku
pedagoģiskās, pētnieciskās un tehniskās
kompetences paaugstināšanai, augsti
kvalificētu nozaru speciālistu iesaistei
studiju / mācību procesā
Padziļināt un izvērst sadarbību ar
radniecīgām ārvalstu profesionālās izglītības
iestādēm
Piesaistīt lielāku finansējumu RTK darbības
un attīstības nodrošināšanai gan no valsts
budžeta, gan ES projektiem un citiem
finanšu instrumentiem
un kvalifikācijas paaugstināšanā potenciāli
iesaistāmo cilvēku skaits
Globālo krīžu vai iekšējo faktoru ietekmē
var samazināties, stagnēt vai pat regresēt
valsts ekonomiskā attīstība
Globālās konkurences vai valsts
ekonomiskās attīstības ietekmē var notikt
neprognozētas izmaiņas tautsaimniecības
nozaru struktūrā un tām atbilstošs
pieprasījuma samazinājums darba tirgū pēc
kvalificētiem tehniskiem speciālistiem
No valsts budžeta finansēto vietu skaits var
saglabāties 2009.\2010.g. līmenī vai pat
samazināties
RTK var nesaņemt studiju / mācību procesa
nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamo
valsts budžeta finansējumu,
līdzfinansējumu ES projektiem, kā arī
nepiesaistīt finanšu līdzekļus no citiem
avotiem
Ilgstoši stagnējot pedagogu darba samaksai,
kvalificēti mācībspēki var pāriet darbā citā
nozarē vai citā profesijā, t.sk. doties darbā
uz ārzemēm
Pastiprinātas konkurences un / vai
samazināta līdzekļu apjoma dēļ RTK var
nesaņemt pietiekamu finansējumu
investīciju projektiem
Energoresursu cenu kāpums var nesamērīgi
paaugstināt infrastruktūras uzturēšanas
izmaksas
38
III. PROGNOZES UN VI ZIJA 2020
3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka
pieprasījuma prognozes
3.1.1.Demogrāfiskās prognozes
Centrālā statistika pārvalde (CSP) aprēķinājusi, ka 2013.gada augustā Latvijas
iedzīvotāju skaits bija 2011,3 tūkstoši, 2016.gada sākumā –1968,96 tūkstoši, bet 2018.gada
sākumā – 1934,38 tūkstoši. Pēdējo septiņu gadu laikā (kopš 2010.gada sākuma) iedzīvotāju
skaits Latvijā ir samazinājies par 186 tūkstošiem. Kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais
pieaugums Latvijā ir negatīvs.10
Laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam ievērojams skaita samazinājums skāris arī vecuma
grupas, kuras ir nozīmīgas, prognozējot potenciālo izglītojamo vispārpieejamo kohortu –
personas 15-29 gadu vecumā . Savukārt 10-14 gadu veco iedzīvotāju skaits, kaut nedaudz, bet
gadu no gada kļūst lielāks.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2011.-2018.gadā 11
Gads
Vecuma
grupa
2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018.
10-14 89809 89115 89805 91560 92092 92793 94980 97767
15–19 122365 110566 99633 91835 87794 86281 85799 86834
20–24 155706 149364 143614 134223 124503 113332 102510 92989
25–29 147966 148320 149365 147024 144802 142100 137135 131714
Eurostat 2013.gadā veiktās uz 2010.gada datiem balstītās prognozes bija
optimistiskākas nekā analogas 2016.gada sakumā veiktās. Ja 2013.gadā prognozēts, ka
2020.gadā iedzīvotāju kopējais skaits samazināsies līdz 2 miljonu robeža, tad reāli tas noticis
jau 2015.gada nogalē. Tādēļ 2016.gada sākumā Eurostat, ņemot vērā pēdējo gadu
demogrāfiskos procesus, prognozē, ka 2020.gadā Latvijā būs 1880087 iedzīvotāji, bet
2025.gadā – vairs tikai 1755404.12 Domnīcas Certus eksperti savukārt secina: “Līdzšinējās
demogrāfijas prognozēs paredzēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās strauji sarukt; ANO
10 Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un blīvums. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-
raditaji/iedzivotaju-skaits-ta-izmainas-un-blivums 11 CSP Datu bāzes. IRG030. Vidējais vecums un iedzīvotāju skaits pēc vecuma un dzimuma statistiskajos reģionos un republikas pilsētās gada sākumā .http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzrakst/IRG030.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cd 12http://ec.europa.eu/eurostat/data/database?node_code=proj
39
aplēses liecina, ka 2030. gadā tas būs samazinājies līdz 1,8 miljoniem, bet 2050. gadā – līdz
1,6 miljoniem. Savukārt Certus demogrāfiskās nākotnes prognoze modelē ārēju un iekšēju
emigrāciju pēc pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu
ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados
apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un 2030. gadā būs nedaudz mazāks par
1,9 miljoniem”13
3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes
Dati par personu skaitu, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs, uzrāda izteiktas
samazināšanās tendences14. 2010./2011.gadā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 35767
audzēkņi; 2011./2012.gadā – 34638, 2012./2013.g. –32086, 2013./2014.gadā – 31055, bet
2014./2015.gadā – vairs tikai 29885. Arī augstskolās, t.sk. koledžās studējošo skaits samazinās:
2010./2011.gadā - 103856; 2011./2012.gadā – 97041; 2012./2013.gadā – 94474,
2013./2014.gadā - 89671, bet 2014./2015.gadā – vairs tikai 85881.
2020.gadā vidējo un augstāko izglītību sagaida ievērojams izglītojamo skaita kritums,
kas tiešā veidā atstās iespaidu uz izglītības iestāžu piepildījumu un, tātad arī uz izglītības
iestāžu tīklu. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas ekspertiem,
izstrādājot izglītojamo skaita prognozes 2020.gadam, konstatēja, ka 2020./2021.mācību gadā
sagaidāms 11,6 tūkst. skolēnu samazinājums vispārējā vidējā izglītībā un 27,6 tūkst. studentu
samazinājums augstākajā izglītībā. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo
(vecumā no 7 līdz 15 gadiem) pieaugums ir pamatizglītība. Augstākajā izglītībā laikā no
2012.gada līdz 2017.gadam prognozēts kopējā studentu skaita samazinājums par 29,2%, bet
2017.-2020.gadā - vien neliels pieaugums par 4%. Arodizglītību un profesionālo vidējo
izglītību no 2012.gada līdz 2017.gadam gaida samazinājums par 4%, toties tiek prognozēts
straujš audzēkņu skaita palielinājums 2017.-2020.gadā – par 13,7%.15 Iespējams, ka arī minētās
prognozes ir pārlieku optimistiskas un reālā situācija 2020.gadā būs sliktāka.
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,
(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2013.gada prognozes)16
Pieprasījums
(tūkstošos)
Piedāvājums
(tūkstošos)
Pieprasījums
/ piedāvā-
jums (%)
Au
gst
āk
ā
izglī
tīb
a
Augstākā izglītība kopā
370,3 375,5 99
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
32,3 24,0 135
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
71,0 57,7 123
13 Auers D., Gubins S. Latvijas demogrāfiskais portrets šodien …un rīt. Politikas Pārskats 3/2017. Rīga: domnīca Certus, 2017. 14 Izglītība – Galvenie rādītāji. Personu skaits, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs (27.05.2013).
http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\izglitiba-galvenie-raditaji-30273.html 15Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2013.gadam. Rīga : IZM, 2013. – 11-12. 16 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 50
40
Vid
ējā
izg
lītī
ba
Vidējā izglītība kopā
487,3 497,2 98
Profesionālā vidējā izglītība kopā
284,4 266,0 107
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
5,7 5,3 107
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
171,2 151,7 113
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2025.gadā pa izglītības tematiskām grupām,
(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2015.gada prognozes)17
Pieprasījums
(tūkstošos)
Piedāvājums
(tūkstošos)
Pieprasījums
/ piedāvā-
jums (%)
Au
gst
āk
ā
izglī
tīb
a
Augstākā izglītība kopā
336,1 342,3 98
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
29,2 23,1 127
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
58,2 50,7 115
Vid
ējā i
zglī
tīb
a
Vidējā izglītība kopā
507,0 508,5 100
Profesionālā vidējā izglītība kopā
295,6 274,9 108
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
5,5 5,1 108
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
177,9 158,4 112
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,
(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2018.gada prognozes)18
Pieprasījums
(tūkstošos)
Piedāvājums
(tūkstošos)
Pieprasījums
/ piedāvā-
jums (%)
Au
gst
āk
ā
izglī
tīb
a
Augstākā izglītība kopā
365,2 360.8 101
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
32,4 27,0 120
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
56,2 44,2 127
Vid
ējā
izg
lītī
ba Vidējā izglītība kopā
474,7 479,1 99
Profesionālā vidējā izglītība kopā
267,3 236,4 114
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
8,5 7.7 110
17 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 70.lpp. 18 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – 61
41
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
150,2 126,4 119
Dažās izglītības jomās var nākties saskarties ar augstāko izglītību ieguvušo speciālistu
trūkumu. Visātrāk tas varētu notikt dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju
jomās. Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020.g. var veidoties iztrūkums pēc
speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā,
kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. 2015.gada prognozes liecina, ka atsevišķu
inženierzinātņu un ražošanas speciālistu piedāvājumu nākotnē būtiski ietekmēs novecošanās
tendences, tostarp - mehānikas un metālapstrādes studiju programmu absolvējošo skaits nav
pietiekams, lai nodrošinātu darbaspēka normālu atražošanu. Situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī
augstais studējošo atbirums inženierzinātņu izglītības programmās.
Arī vidējo profesionālo izglītību inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības, dabas
zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu tematiskajās grupās
ieguvušo piedāvājums darba tirgū būs nepietiekams. Īpaši tas skars arī metālapstrādes,
mašīnzinību un kokapstrādes jomas.
2020.gadā piedāvājums arvien vairāk atpaliks no pieprasījuma pēc speciālistiem dabas
zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības
jomās, turklāt, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2020.gadā gandrīz viena trešā daļa
pieprasījuma pēc speciālistiem ar vidējo izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā
paliks nepamierināts. Visbūtiskākais samazinājums paredzams starp ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem ar arodizglītību un vidējo profesionālo izglītību. Tendences apliecina
nepieciešamību palielināt profesionālās izglītības nozīmi vidējā līmeņa izglītībā, mainot
jauniešu izglītības preferences par labu profesionālajai izglītībai.
2025.gadā būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc vidējās kvalifikācijas
darbiniekiem tādās profesijās kā pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes speciālisti,
būvnieki, pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un operatori, rūpniecisko iekārtu operatori,
elektrisko un elektronisko iekārtu speciālisti. Gandrīz visās šajās specialitātēs nākamajos gados
sagaidāms darbaspēka piedāvājuma samazinājums, ko no vienas puses nosaka darbaspēka
novecošanās un iziešana no darba tirgus, bet no otras puses, nepietiekamais profesionālās
izglītības piedāvājums atbilstošajās specialitātēs. Vienlaikus lielākais darbaspēka pārpalikums
būs pakalpojumu un tirdzniecības profesijās, kā arī kalpotāju profesijās, kur liela daļa no
nodarbinātajiem ir ar vidējo vispārējo izglītību, savukārt darba meklētāju skaits ar šādu
izglītību saglabāsies augsts.
Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, var secināt, ka pieprasījums pēc
speciālistiem, kurus RTK gatavo tās darbības profilam atbilstošajās izglītības tematiskajās
grupās, ne vien 2020.gadā, bet arī ilgākā perspektīvajā termiņā – 2025.gadā, būs diezgan augsts
un gandrīz visos gadījumos pārsniegs piedāvājumu. Tādejādi RTK būs iespējams nodrošināt
augstu iegūstamās izglītības konkurētspēju, radīt tās absolventiem labus priekšnoteikumus
veiksmīgai konkurencei darba tirgū.
42
3.1.3. Nodarbinātības prognozes
Pēc CSP datiem, 2013.gada 2.ceturksnī valstī bija 1003,7 tūkstoši ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju, no tiem - 114,7 tūkstoši darba meklētāju. 2015.gada 3.ceturkšna dati liecina, ka
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir strauji samazinājies – to bija vairs tikai 969,2tūkstoši;
mazāks gan kļuvis arī bezdarbnieku skaits – 96,6tūkstoši.19
Tajā pašā laikā nodarbināto skaita dinamika vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem uzrāda
salīdzinošu stabilitāti, kurai raksturīga pat kopumā augšupejoša tendence. Sezonāli
izlīdzinātie dati gada vidū liecina, ka:
– 2012.gadā Latvijā bija 882,2 tūkstoši nodarbināto, 147,5 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais
bezdarba līmenis – 14,3%;
– 2013.gadā – 896,2 tūkstoši nodarbināto; 120,5 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba
līmenis – 11,9%;
– 2015.gadā – 894,4 tūkstoši nodarbināto, 99,3 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba
līmenis – 10,0%;,
– 2018.gadā – 905,2 tūkstoši nodarbināto, 74 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba
līmenis valstī nokrities līdz 7,0%.20
Ekonomikas ministrija, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes un demogrāfijas
scenārijiem, ir izstrādājusi darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognozes. Saskaņā ar
2013.gada prognozēm21, nav sagaidāms, ka tuvākos gados iedzīvotāju līdzdalības līmeņa
pieaugums darba tirgū varētu kompensēt demogrāfijas bāzes tendenču negatīvo ietekmi uz
darbaspēka piedāvājumu. Tuvākajā nākotnē būs nepieciešami transporta līdzekļu, traktoru un
būvmašīnu vadītāji, noliktavas darbinieki, mehānikas inženieri, kā arī pasta piegādes un
šķirošanas darbinieki. Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumos paredzams pieprasījums pēc datorsistēmu,
programmēšanas, telekomunikāciju un elektronisko iekārtu tehniķiem, programmētājiem,
sistēmanalītiķiem, telekomunikāciju inženieriem. Mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs
nākotnē darbā pieņems inženierus konstruktorus, metināšanas inženierus, mašīnbūves
speciālistus, mehatroniķus, atslēdzniekus, virpotājus, frēzētājus. Enerģētikas nozarē būs
pieprasījums pēc elektrotehniķiem, elektromontāžas tehniķiem, siltuma, gāzes un ūdens
sistēmu tehniķiem, elektromontieriem. Kokrūpniecības nozarei būs nepieciešami meža mašīnu
operatori, mežstrādnieki, galdnieki, lentzāģa operatori.
Savukārt, atbilstoši 2015.gada prognozēm22 sagaidāms, ka kopumā tautsaimniecībā
pieprasījums pēc darbaspēka 2020.gadā par 3,1% jeb 28 tūkstošiem .pārsniegs 2014.gada
līmeni. Gandrīz 2/3 no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2020.gadam veidos trīs
nozares: apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Apstrādes rūpniecībā
19 Nodarbinātība un bezdarbs - Galvenie rādītāji. http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\nodarbinatiba-un-
bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html 20 Nodarbināto skaits 15-74 gadu vecumā pēc dzimuma pa mēnešiem, tūkst.
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__isterm/NB001m.px/table/;
Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis 15-74 gadu vecumā pēc dzimuma pa mēnešiem.
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__bezdarbs__isterm/NB002m.px/table/ 21 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 39-46.lpp. 22Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 52.-54.lpp.
43
palielināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka, tomēr, lai nozare būtu konkurētspējīga, vairāk
nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam. Sagaidāms, ka
ilgtermiņā apstrādes rūpniecības izaugsmē lielāku devumu dos vidējo un augsto tehnoloģiju
nozares (ierīču, mehānismu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana u.c.) un relatīvi ieguldījums
samazināsies tādām tradicionālajām nozarēm kā kokapstrāde un pārtikas ražošana. Augs
pieprasījums gan pēc augsti kvalificētiem, gan pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem,
galvenokārt apstrādes rūpniecībā, bet jo īpaši pēc tādām profesijām kā elektrisko un
elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas
produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Ņemot vērā demogrāfijas tendences,
atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to
profesionālās vidējās izglītības loma vidējā termiņā aizvien pieaugs.
No 2018.gada prognozēm23 izriet, ka turpmākajos gados darbaspēka pieprasījums augs
lēni un ekonomikas izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu. Līdz
2025. gadam nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, varētu palielināties par 11 tūkstošiem,
lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu
darbību īpatsvaru. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu
samazināties par aptuveni 1/3 jeb vairāk nekā 40 tūkstošiem darbavietu. Līdz 2025. gadam
nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017.
gadā ~63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70%. Ilgtermiņā darba iespējas
palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī ar veselības uzturēšanu,
rehabilitāciju un citos ar “sudraba ekonomiku” saistītajos pakalpojumos. Sagaidāms, ka
bezdarba līmenis jau tuvākajos 5 gados pietuvosies 6%, savukārt ilgtermiņā nostabilizēsies 5-
6% robežās. Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās
kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo
vidējo izglītību līdz 2025.gadam varētu samazināties par aptuveni 18%, bet atbilstošas
kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 tūkstotim. Būtiskākais darbaspēka
iztrūkums augstākās izglītības grupā sagaidāms pēc speciālistiem ar izglītību inženierzinātņu,
dabaszinātņu un IKT virzienos. Vienlaikus būtisks darbaspēka pārpalikums sagaidāms ar
vidējo vispārējo izglītību un pamatizglītību, ko lielā mērā nosaka izglītojamo izvēle par labu
vispārējai vidējai izglītībai, kā arī augstie izglītojamo atbiruma rādītāji visos izglītības posmos.
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa profesiju grupām
(2017.gads – fakts; 2018. un 2025.gads – prognoze)24
Profesiju
apakšgrupa
Pieprasījums (tūkst.)
Piedāvājums (tūkst.) Pieprasījums
/ piedāvā-
jums (%)
gads 2017
2018
2025
2017
2018
2025
2025
23 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – 77.-79.lpp.. 24 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – Pielikums,
7.tabula.
44
21. Zinātnes un
inženierzinātņu
jomas vecākie
speciālisti
22,7 23,4 26,9 24,0 24,4 26,4 103
25.
Informācijas un
komunikācijas
tehnoloģiju
jomas vecākie
speciālisti
12,4 12,9 16,1 13,0 13,2 13,3 107
31. Zinātnes un
inženierzinātņu
speciālisti
25,3 26,4 33,4 26,5 27,0 30,7 111
35.Informācijas
tehnoloģiju
speciālisti
6,5 7,0 10,4 6,6 7,0 10,1 103
72.
Metālapstrādes,
mašīnbūves un
tām radniecīgu
jomu strādnieki
32,4 33,2 36,4 35,9 35,4 34,6 107
74. Elektrisko
un elektronisko
iekārtu
strādnieki
11,5 11,8 13,1 12,3 12,0 12,1 110
75. Pārtikas
produktu
pārstrādes un
kokapstrādes
strādnieki,
apģērbu
izgatavošanas
un citi
amatnieki un
tiem radniecīgu
profesiju
strādnieki
29,3 29,8 31,9 32,1 31,5 27,5 118
81.Rūpniecisko
iekārtu
operatori
17,7 18,1 19,5 19,5 19,2 17,2 118
3.1.4. RTK prognozes
RTK prognozes 2020.gadam izstrādātas, balstoties uz izglītojamo skaita dinamiku un
darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozēm, īpaši – nozarēm, kurām RTK gatavo
speciālistus, ņemot vērā kopējās demogrāfiskās un nodarbinātības prognozes.
Demogrāfiskās situācijas dinamika liecina par potenciālo izglītojamo skaita
pakāpenisku samazināšanos, tādēļ prognozes veidotas, balstoties uz lejupejošas tendences
prioritāti. Savukārt par iespējamu augšupejošu tendenci liecina valsts kopējai ekonomiskai
45
situācijai raksturīga lēna pakāpeniska uzlabošanās, Latvijas izglītības politikas attīstības
pamatievirzēs noteiktais par profesionālās izglītības attīstību kā vienu no svarīgākajām
izglītības attīstības prioritātēm, no kā izriet pieņēmums par valsts budžeta finansēto vietu skaita
iespējamo palielināšanos (minētais faktors nav atkarīgs no RTK un var neīstenoties citu faktoru
ietekmē). Tikai nedaudz no RTK ir atkarīgs kopējais finansējums un tā apsteidzošs
palielinājums salīdzinājumā ar infrastruktūras uzturēšanas izdevumu saglabāšanos esošajā
līmenī vai pat iespējamo to pieaugumu. Profesionālās izglītības kompetences centra statuss vieš
optimistiskāku skatījumu uz iespējām piesaistīt lielāku daļu ES struktūrfondu līdzekļu.
Ņemtas vērā arī RTK stratēģiskās ieceres studiju / mācību procesa pilnveidei un studiju
/ mācību programmu modernizācijā, t.sk. – piedāvājot jaunas starpnozaru un starpprofesiju
programmas, kā arī stratēģiskās ieceres ievērojami padziļināt sadarbību ar sociālajiem
partneriem un komunikāciju ar sabiedrību.
Paredzams, ka 2020.gadā būs diezgan augsts darba tirgus pieprasījumus pēc
speciālistiem RTK darbības profilam atbilstošajās profesijās, kurš pārsniegs atbilstoši
kvalificēta darbaspēka piedāvājumu, tādejādi nodrošinot RTK absolventiem labus
priekšnoteikumus veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Tajā pat laikā demogrāfiskās un
izglītības pieprasījuma prognozes vieš bažas par iespējām komplektēt izglītojumos atbilstoši
pieprasījumam darba tirgū, kā arī RTK esošajam un potenciālajam varējumam.
Tādēļ RTK prognozēs 2020.gadam ņemtas vērā pretrunīgās tendences to pamatā esošo
parametru dinamikā. Prognozes 2020.gadam koriģētas 2016.gadā un 2018.gadā, ņemot vērā
izglītojamo skaita dinamiku studiju / mācību programmās stratēģijas īstenošanas periodā.
Prognozētais izglītojamo skaits RTK īstenotajās studiju / mācību programmās 2020.gadā
(2018.gada prognozes)
Studiju / mācību programma
Izglītojamo
skaits
Profesionālās vidējās izglītības mācību programmas
Enerģētika un elektrotehnika 90
Programmēšana 160
Datorsistēmas 160
Elektronika 80
Telekomunikācijas 60
Administratīvie un sekretāra pakalpojumi 80
Autotransports 270
Kokizstrādājumu izgatavošana 52
Metālapstrāde 50
Mehatronika 80
Inženiermehānika 48
Telemehānika un loģistika 80
Koledžas (I līmeņa profesionālās augstākās) izglītības studiju programmas
46
Elektriskās iekārtas 90
Siltumenerģētika 40
Aukstumtehnika 40
Inženiermehānika 90
Autotransports 120
Informācijas tehnoloģijas 130
Elektronika 40
Telekomunikācijas 30
Kokapstrāde 20
Telemātika un loģistika 90
Sekretariāta un biroja darbs 10
Kvantitatīvie rezultatīvie rādītāji 2020.g. (2018.gada prognoze)
Rādītājs
Prognoze
Kopējais izglītojamo skaits
1910
Studentu skaits koledžas studiju programmās
700
Audzēkņu skaits profesionālās vidējās izglītības programmās 1120
Kopējais imatrikulēto izglītojamo skaits
718
Koledžas programmās imatrikulēto studentu skaits
303
Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits
415
Kopējais absolventu skaits
354
Koledžas programmu absolventu skaits
152
Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu skaits
202
Kopējais eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas
dokumenta ieguves skaits
250
Izglītības ieguvi koledžas studiju programmās pārtraukušo skaits
100
No profesionālās vidējās izglītības programmām atskaitīto audzēkņu
skaits
150
Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā
72 %
Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas
augstākā līmenī
18 %
47
Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā
54 %
Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas
augstākā līmenī
38 %
t.sk. RTK
22 %
3.2. RTK vīzija 2020.gadā
2020.gadā RTK būs kļuvusi par vadošo profesionālās tehniskās izglītības iestādi, kas
īsteno 1.līmeņa augstākās profesionālās (koledžas) izglītības un vidējās profesionālās izglītības
programmas. Mērķtiecīgi īstenotā virzība uz akadēmisko un pedagoģisko izcilību būs
rezultējusies būtiskā RTK atpazīstamības, pievilcības un prestiža pieaugumā. RTK absolventi
būs darba tirgū pieprasīti profesionāli labi sagatavoti un kvalificēti speciālisti, kuriem, līdzās
labām profesionālajām zināšanām un prasmēm raksturīgas arī izkoptas sociālās, pašizaugsmes,
kultūras un citas vispārējās kompetences.
RTK īstenos studiju un mācību programmas ne vien atbilstoši Latvijas tautsaimniecības
nozaru, to uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām, bet arī starpnozaru
un starpprofesiju programmas, tādējādi ar apsteidzošu speciālistu sagatavošanu radot
nepieciešamos priekšnoteikumu tautsaimniecības pārstrukturēšanai, industriālajai attīstībai.
Neraugoties uz nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, RTK izglītojamo skaits būs ne vien
saglabājies līdzšinējā līmenī, bet pat nedaudz audzis. Būtiski būs palielinājies to personu skaits,
kas RTK iegūst pēcdiploma profesionālo izglītību, paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju
un regulāri pilnveido iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, paaugstina savu
konkurētspēju darba tirgū un sociālajā vidē, iesaistoties mūžizglītības programmu apguvē.
Gan pateicoties RTK īstenotajiem investīciju projektiem, gan sadarbībai un
kooperācijai ar citām izglītības iestādēm, uzņēmumiem, dažādiem sociālajiem partneriem
Latvijā un ārvalstīs, būs izdevies ievērojami attīstīt un modernizēt RTK infrastruktūru,
mūsdienīgot studiju / mācību procesa materiāli tehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.
RTK kā profesionālās izglītības kompetences centrs būs kļuvis par tehniskās izglītības,
kultūras, sadarbības un atbalsta centru speciālistiem, uzņēmumiem, nozarēm, reģioniem, kā arī
citiem interesentiem metālapstrādes un mašīnbūves, autotransporta, enerģētikas, elektronikas,
automātikas, telekomunikāciju un datorzinātņu nozarēs; inovatīvu risinājumu un lietišķo
izstrādņu veidotāju, testētāju, aprobētāju un izplatītāju.
48
3.3. RTK stratēģijas atbilstība Latvijas viedās specializācijas
stratēģijai
RTK attīstības stratēģijas mērķis, apakšmērķi, stratēģiskās programmas un tajās ietvertās
plānotās rīcības ir izstrādātas, lai atbilstoši RTK kompetencei un iespējām RTK iesaistītos
Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – VSS) mērķa „palielināt inovācijas
kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu
tautsaimniecībā.” un uzdevuma „nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru
pārskatīšanu, investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu
rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas
konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī” īstenošanā.
Stratēģijā RTK īpaši akcentē virzību uz VSS rīcības virzienam „Izglītības sistēmas
pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai” noteiktā mērķa „veicināt indivīda
profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tai skaitā veicinot
uzņēmējspēju un radošas domāšanas attīstīšanu visos izglītības līmeņos; paaugstināt izglītības
vides kvalitāti, pilnveidojot saturu tehnoloģijas un attīstot atbilstošu infrastruktūru; kā arī
veicināt izglītības pieejamību un nodrošināt efektīvu resursu pārvaldību un attīstot
institucionālo izcilību” sasniegšanu atbilstoši RTK kompetencēm un izaugsmes iespējām.
Ņemot vērā RTK īstenotos studiju virzienus un studiju / mācību programmas, RTK
stratēģija atbilst :
- VSS noteiktajai 5.izaugsmes prioritātei „Moderna un nākotnes darba tirgus prasībām
atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un VSS prioritāšu
īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības
līmeņos”, kā arī ir saistīta ar VSS 1.-4.prioritātei atbilstošo tautsaimniecības izaugsmes
faktoru veicināšanu;
- šādām VSS noteiktajām viedās specializācijas jomām:
- 3.jomai „Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”;
- 4.jomai „Viedā enerģētika”;
- 5.jomai „Informācijas tehnoloģijas”;
- kā arī 1.jomai “Zināšanu ietilpīga bioekonomika”.
Deviņas no 11 RTK īstenotajām 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju
programmām un 10 no 11 īstenotajām profesionālās vidējās izglītības programmām atbilst
viedās specializācijas stratēģijā noteiktajām viedās specializācijas jomām:
❖ I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas:
- Elektriskās iekārtas 41522
- Siltumenerģētika 41522
- Autotransports 41521
- Inženiermehānika (iegūstamās kvalifikācijas - mašīnbūves speciālists,
mehatroniķis) 41521
- Kokapstrāde 41543
- Informācijas tehnoloģijas 41481
- Elektronika 41523
49
- Telekomunikācijas 41523
- Aukstumtehnika 41526
❖ Profesionālās vidējās izglītības programmas:
- Enerģētika un elektrotehnika 33522011
- Programmēšana 33481031
- Datorsistēmas 33481011
- Elektronika 33523021
- Telekomunikācijas 33523031
- Autotransports 33525011
- Koka izstrādājumu izgatavošana 33543041
- Metālapstrāde 33521011
- Mehatronika 33521061
- Inženiermehānika 33521021
Tādejādi stratēģija un tajā paredzētās rīcības, kas nepieciešamas RTK attīstībai kopumā
vislielākajā mērā ir saistītas tieši ar VSS stratēģijā noteikto un STEM programmu un to
īstenošanas kvalitātes būtisku paaugstināšanu
Stratēģisko programmu izstrādē un to realizācijas plānošanā ņemtas vērā iespējas, kādas
stratēģijas termiņa ietvaros var dot RTK iesaistīšanās programmās:
SAM 8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā
medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās", tostarp - plānojot un veicot
darbības, kas atbilst Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi Nr. 533 18.punktā
noteiktajam;
− SAM 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu
koplietošanu”;
− SAM 8.2.2. “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās
specializācijas jomās”;
− SAM 8.2.3. ”Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”;
− SAM 8.5.3. ”Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā
personāla profesionālās kompetences pilnveidi”;
− SAM 8.5.1. ”Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to
dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā";
- SAM 8.4.1. "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci";
− kā arī citās programmās, kuru mērķievirzes atbilst stratēģijas programmās noteiktajām, un
līdzdalības nosacījumi dod iespēju tajās iesaistīties RTK.
Septiņu Latvijas tautsaimniecības nozaru profesionālās asociācijas un / vai nozaru
ekspertu padomes ir izvērtējušas RTK stratēģiju un izteikušas atbalstu RTK līdzdalībai SAM
projektos25
25 Skat. 9.pielikumu
50
IV. STRATE G ISKA S PROGRAMMAS
4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra
• Programmas mērķis: paaugstināt RTKīstenotās izglītības kvalitāti undaudzveidīgot izglītības piedāvājumuatbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām
Stratēģiskā programma 1
STUDIJU UN MĀCĪBU
PROGRAMMU ATTĪSTĪBA
• Programmas mērķis: pilnveidotsadarbību ar sociālajiem partneriem, lainodrošinātu RTK efektīvu un rezultatīvudarbību atbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām
Stratēģiskā programma 2
SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM
• Programmas mērķis: paaugstināt RTKkā kvalitatīvas un perspektīvas armūsdienīgu vides infrastruktūru,nepieciešamajiem cilvēkresursiem unmūsdienīgu infrastruktūru nodrošināta,kvalitatīvi pārvaldīta profesionālāsizglītības kompetences centra unizglītības iestādes atpazīstamību unpievilcību
Stratēģiskā programma 3
INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA
51
4.2. Stratēģiskā programma 1
STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA
Problēmsituācija
Demogrāfiskās prognozes liecina, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, arī turpmāk
samazināsies potenciālais izglītojamo, t.sk. profesionālās izglītības ieguvēju skaits. Tajā pat
laikā darba tirgus pieprasījuma prognozes, izglītības attīstības mērķievirzes aktualizē
nepieciešamību pēc arvien lielāka profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvara, īpaši –
tehniskajās profesijās. Arī ekonomiskā situācija kopsakarā ar tehnoloģiju straujo attīstību un
mainību prasa optimizēt studiju / mācību procesu un programmas, lai tautsaimniecību
nodrošinātu ar atbilstošiem speciālistiem, turklāt, ņemot vērā ierobežotas budžeta iespējas.
Daudzas tehniskās zināšanas un prasmes pārvar esošās profesiju robežas. Specialitātes
arvien vairāk pārklājas un pat saplūst vienā. Būtisku nozīmi iegūst ne vien strādājošo
profesionālās kompetences, bet arī daudzveidīgas sociālās kompetences viņu kopdarbībā
uzņēmuma ietvaros, sarežģītu darbu veikšanai grupās, uzņēmuma saskarsmē ar klientiem un
sadarbības partneriem, pieaug to nozīme darbam starptautiskā vidē. Tas prasa pārskatīt un
apsteidzoši atjaunot izglītības piedāvājumu.
Kvalitatīvai profesionālu speciālistu sagatavošanai nepieciešama ne vien zināšanu un
prasmju apguve izglītības iestādē, bet arvien dziļāka un sistemātiska viņu integrēšanās
reālajās darba vietās un reālajos darba procesos jau izglītības ieguves laikā. Pašreizējā
īslaicīgo prakšu sistēma nav efektīva ne no izglītojamo, ne prakses iespējas sniedzošā
uzņēmuma viedokļa.
Dinamiskas izmaiņas tautsaimniecībā un darba tirgū pieprasa darbinieku iegūtās izglītības
un profesionālās kvalifikācijas regulāru atjaunošanu, padziļināšanu un arī iespējami ātru un
rezultatīvu pārkvalifikāciju. To iespējams nodrošināt tikai ar efektīvu elastīgu un apsteidzošu
mūžizglītības piedāvājumu.
Programmas mērķis
Paaugstināt RTK īstenotās izglītības kvalitāti un daudzveidīgot izglītības piedāvājumu
atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to
uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām
Programmas mērķa īstenošanas rezultāts
• Studiju un mācību programmas optimizētas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un
uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā ar augsti kvalitatīva
profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem
• Paaugstināta izglītojamo praktiskā sagatavotība darbam profesijā atbilstoši nozaru
vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, studiju / mācību programmu
apguves procesā ieviesti darba vidē balstītas izglītības elementi
52
• Tautsaimniecības nozarēs strādājošie un citi interesenti var iegūt mūsdienīgu
mūžizglītību; nodrošināta RTK kā profesionālās izglītības kompetences centra
darbība profesionālās izglītības satura, metodikas un profesionālās izglītības
pedagogu kvalifikācijas pilnveidē
4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija
Apakšmērķis
Optimizēt studiju / mācību programmas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un
uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā augsti kvalitatīva
profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Izstrādātas un ieviestas studiju / mācību programmas (vai atbilstoši papildināts esošo
programmu saturs), kas nodrošina tautsaimniecības nozaru perspektīvās vajadzības un
pieprasījumu
• Studiju \ mācību programmās ieviesti un studiju / mācību procesā īstenoti modulārās
izglītības principi un darba vidē balstītas izglītības elementi
• Ieviesta elastīgāka pieprasījumam atbilstoša studiju / mācību apguves sistēma
Rīcības
1.1. Veikt visu studiju / mācību programmu
auditu un izvērtējumu pēc to satura un
kvalifikācijas mērķa
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.2. Identificēt Latvijas tautsaimniecībai
perspektīvas nozares un / vai apakšnozares, un
sadarbībā ar ieinteresētajiem partneriem izstrādāt
jaunas nozaru un / vai starpnozaru studiju /
mācību programmas vai aktualizēt esošo
programmu saturu un to īstenošanas plānu
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.3. Pilnveidot studiju / mācību programmas
atbilstoši modulārās izglītības principiem
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
1.1.4. Identificēt visām vai vairākām
specialitātēm nepieciešamās profesionālās
20 14 15 16 17 18 19 20
53
kompetences un kopīgos moduļus to attīstīšanai,
un izstrādāt atbilstošas moduļu programmas
1.1.5. Izstrādāt unificētus studiju / mācību kursus
dažādu specialitāšu izglītojamiem, t.sk. – par
radniecīgām specialitātēm nepieciešamajām
zināšanām, prasmēm un kompetencēm
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
1.1.6. Optimizēt studiju / mācību moduļus un /
vai kursus, lai nodrošinātu to apguvi lielākās
grupās un / vai vienlaikus dažādu specialitāšu
izglītojamiem
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.7. Pilnveidot kvalifikācijas darbu, kursa
darbu un pētniecisko darbu saturu atbilstoši
uzņēmumu vajadzībām un balstoties uz prakšu
laikā gūto pieredzi, lai 2020.g. vismaz 60%
studentu pētnieciskajos darbos izstrādātu
konkrētiem nozaru uzņēmumiem aktuālas tēmas
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.8. Izstrādāt pirmsstudiju / pirmsmācību vai
izlīdzinošos moduļus reflektantiem, lai
nodrošinātu viņu kvalitatīvu sagatavošanos
studiju / mācību uzsākšanai RTK
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.9. Pilnveidot studiju / mācību kursu saturu
atbilstoši kompetencēs balstītās izglītības
principiem.
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.10. Izstrādāt un ieviest studiju / mācību
kvalitātes vadības sistēmas moduli akadēmiskās
ētikas standartu nodrošināšanai, tostarp –
plaģiātisma novēršanai.
20 14 15 16 17 18 19 20
1.1.11. Pilnveidot studiju kvalitātes novērtēšanas
un kontroles sistēmu un tās darbības mehānismu,
lai līdz 2020.g. 1,5 reizes (salīdzinot ar 2013.g.)
samazinātu nepietiekamu vērtējumu un
neattaisnotu kavējumu dēļ no mācībām atskaitīto
audzēkņu īpatsvaru un par 10% paaugstinātu to
audzēkņu īpatsvaru, kas profesionālās
kvalifikācijas eksāmenos ieguvuši vismaz labu
(7 balles) vērtējumu
20 14 15 16 17 18 19 20
54
4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija
Apakšmērķis
Paaugstināt izglītojamo praktisko sagatavotību darbam profesijā atbilstoši nozaru
vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, ieviest darba vidē balstītās
izglītības elementus studiju / mācību programmu apguves procesā
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Studiju / mācību programmu apguves procesā palielināts prakses un praktisko nodarbību
īpatsvars
• Visiem izglītojamiem nodrošinātas studiju / mācību programmu un darba tirgus prasībām
atbilstošas prakses vietas
• Prakses vadītāji uzņēmumos saņem tiem nepieciešamo pedagoģisko un metodisko
atbalstu
Rīcības
1.2.1. Izveidot prakses sniedzēju uzņēmumu
tīklu un publiskot RTK interneta vietnē
informāciju par uzņēmumiem, kuros RTK
izglītojamiem notiek praktiskās mācības un / vai
prakse
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
1.2.2. Izstrādāt un slēgt līgumus ar sociālajiem
partneriem, lai palielinātu to lomu praktiskajā
izglītībā un prakšu organizācijā
20 14 15 16 17 18 19 20
1.2.3. Izstrādāt prakses sniedzēju auditēšanas un
prakses monitoringa sistēmu
20 14 15 16 17 18 19 20
1.2.4. Apkopot un popularizēt labās prakses
piemērus un pieredzi prakšu organizācijā un
popularizēt RTK interneta vietnē
20 14 15 16 17 18 19 20
1.2.5. Optimizēt un saskaņot ar prakšu
sniedzējiem mācību prakšu grafiku, lai 2020.g.
praktikantu plūsmas būtu vienmērīgi izkliedētas
visā studiju / mācību gada laikā
20 14 15 16 17 18 19 20
55
1.2.6. Izstrādāt rokasgrāmatu un sniegt atbalstu
prakses vadītājiem uzņēmumos pedagoģiskajos
un metodiskajos jautājumos
20 14 15 16 17 18 19 20
1.2.7. Ieviest studiju / mācību procesā darba vidē
balstītas izglītības sistēmas elementus
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības
pilnveidei26
Apakšmērķis
Tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem un citiem interesentiem piedāvāt iespējas
iegūt mūsdienīgu mūžizglītību; nodrošināt RTK kā profesionālās izglītības
kompetences centra darbību profesionālās izglītības satura, metodikas un
profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas pilnveidē
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Izstrādātas un īstenotas profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas
pilnveides programmas tautsaimniecības nozaru uzņēmumos strādājošajiem un citu
mērķgrupu interesentiem
• Nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšana visās RTK
īstenotajās studiju \ mācību programmās
• Profesionālās izglītības pedagogiem un uzņēmumos strādājošiem speciālistiem
nodrošināts pedagoģiskais, metodiskais un organizatoriskais atbalsts profesionālās
kompetences pilnveide
Rīcības
1.3.1. Izstrādāt jaunus vai aktualizēt esošos
profesiju standartus un profesionālās
kvalifikācijas prasības vai iniciēt to pilnveidi
atbilstoši nacionālās kvalifikācijas
ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā saistībā
ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras modeli
20 14 15 16 17 18 19 20
26 Skat arī 7.pielikumu
56
1.3.2. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba
devējiem izstrādāt darba tirgus pieprasījumam
atbilstošas profesionālās tālākizglītības un
profesionālās kvalifikācijas pilnveides
programmas tautsaimniecības nozarēs
strādājošajiem un potenciālajiem darbiniekiem
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.3. Nodrošināt iespēju apgūt atsevišķus
studiju / mācību kursus un / vai moduļus visiem
interesentiem (klausītājiem)
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.4. Nodrošināt pedagoģisko un metodisko
atbalstu uzņēmumos strādājošiem kompetentiem
speciālistiem mācību, mentoringa un moderāciju
īstenošanai uz vietas uzņēmumos
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.5. Izstrādāt profesionālās izglītības pedagogu
tālākizglītības un / vai profesionālās pilnveides
programmas par aktuāliem arodpedagoģijas
jautājumiem, t.sk. pedagoģiskās un metodiskās
kompetences pilnveidi un jaunāko tehnoloģiju
izmantošanu studiju / mācību procesā
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.6. Organizēt profesionālās izglītības
pedagogu pieredzes apmaiņu un stažēšanos
Latvijā un ārvalstīs (atbilstoši RTK profilam un
sadarbībā ar nozaru asociācijām)
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.7. Izstrādāt rīcības programmu RTK profilam
atbilstošu pasākumu (semināru, konferenču,
konkursu, olimpiāžu, metodisko pasākumu
u.tml.) organizēšanai profesionālās izglītības
pedagogiem, profesionālās izglītības iestāžu
audzēkņiem, kā arī citiem interesentiem
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.8. Līdz 2020.g. nodrošināt ārpus formālās
izglītības iegūtās kompetences novērtēšanu visās
RTK īstenotajās studiju / mācību programmās
20 14 15 16 17 18 19 20
1.3.9. RTK tīmekļa vietnē izveidot sadaļu, kurā
izglītojamiem un nozaru speciālistiem pieejami
RTK profilam atbilstoši mācību un metodiskie
materiāli
20 14 15 16 17 18 19 20
57
1.3.10. Izstrādāt metodiku karjeras pārvaldības
prasmju apguvei un atbilstošas nodarbinātības
izvēlei
20 14 15 16 17 18 19 20
4.3. Stratēģiskā programma 2
SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM27
Problēmsituācija
RTK, īstenojot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (4.profesionālās
kvalifikācijas līmenis) un profesionālās vidējās izglītības programmas (3.profesionālās
kvalifikācijas līmenis), kā arī īstenojot profesionālās izglītības kompetences centra funkcijas,
atrodas starpniekpozīcijā starp tehniskajām universitātēm un vispārējām un profesionālajām
vidusskolām. Šī situācija prasa īpaši ciešu un izvērstu sadarbību ar citām izglītības iestādēm
gan studiju / mācību programmu īstenošanā, gan pedagogu apmaiņā, gan mācību, metodiskās
un materiāli tehniskās bāzes izmantošanā un citos jautājumos.
Lai varētu sagatavot Latvijas tautsaimniecībai aktuāli un perspektīvi nepieciešamus
speciālistus, ir jāpārzina situācija tautsaimniecības nozarēs un uzņēmumos. Izveidojusies
sadarbība tam ir labs pamats. Tā padziļināma un paplašināma, lai sadarbības rezultātā varētu
mobilizēt RTK trūkstošos resursus.
RTK pašai ir kompetences, kas var tikt efektīvi izmantotas ārpus studiju / mācību darba
ietvariem. Tas ļauj sniegt papildus pakalpojumus nozarēm, to uzņēmumiem un reģioniem,
būt soli priekšā nozarēm būtiskas informācijas ieguvē, apstrādē, izvērtēšanā un analīzē.
Vairākās nozarēs biznesa aktivitātes ir reģionāli izkliedētas. Vienlaikus daudzi potenciālie
izglītojamie dažādu apstākļu dēļ nevar izglītoties Rīgā, taču labprāt to darītu savas
dzīvesvietas tuvumā. Reģionālās izglītības iestādes ne vienmēr piedāvā reģionu
uzņēmumiem konkurētspējīgas un aktuālas programmas to vajadzību nodrošināšanai pēc
kvalificētiem speciālistiem. Tādēļ izvērstāka sadarbība ar pašvaldībām un uzņēmumiem
reģionos, RTK klātbūtnes palielināšana reģionos veicinātu reģionālo attīstību.
Programmas mērķis
Pilnveidot sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu RTK kā profesionālās
izglītības kompetences centra un izglītības iestādes efektīvu un rezultatīvu darbību
atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to
uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām
Programmas mērķa īstenošanas rezultāts
27 RTK internacionalizācijas stratēģisko plānu sk. 6.pielikumā
58
• Padziļināta un izvērsta sadarbība ar citām izglītības iestādēm studiju / mācību
programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli
tehniskās bāzes izmantošanā
• Padziļināta un paplašināta RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresēta sadarbība
• Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināta RTK klātbūtne reģionos un līdzdalība
aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā
4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm28
Apakšmērķis
Padziļināt un izvērst sadarbību ar citām izglītības iestādēm studiju \ mācību
programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli tehniskās
bāzes izmantošanā
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Studiju / mācību programmas saskaņotas ar izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas
studiju / mācību programmas; nodrošināta jau apgūtu kursu un moduļu apguves rezultātu
atzīšana citās izglītības iestādēs
• Tiek īstenota profesionālās izglītības pedagogu apmaiņas programma starp izglītības
iestādēm Latvijā un ārvalstīs
• Izveidota kooperatīvās sadarbības sistēma ar citām profesionālās izglītības iestādēm
Rīcības
2.1.1. Studiju / mācību programmas saskaņot ar
citām izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas
izglītības programmas, lai paaugstinātu dažādās
izglītības iestādēs īstenoto viena profila izglītības
programmu satura atbilstību un nodrošinātu jau
apgūtu līdzvērtīgu studiju / mācību moduļu un
kursu apguves rezultātu atzīšanu
20 14 15 16 17 18 19 20
2.1.2. Izstrādāt studiju / mācību programmas, kas
tiks īstenotas kopīgi ar citām augstākās vai
vidējās profesionālās izglītības iestādēm
20 14 15 16 17 18 19 20
2.1.3. Izveidot kooperatīvās sadarbības sistēmu
ar citām profesionālās izglītības iestādēm
20 14 15 16 17 18 19 20
28 Sk. arī 5.pielikumu
59
kopīgai mācību, metodiskās un materiāli
tehniskās bāzes izmantošanai
2.1.4. Sadarbībā ar bērnu tehniskās jaunrades
institūcijām iesaistīt RTK mācībspēkus un
izglītojamos skolēnu tehniskās jaunrades
praktisko nodarbību vadīšanā
20 14 15 16 17 18 19 20
4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem
Apakšmērķis
Padziļināt un paplašināt RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresētu sadarbību
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Uzņēmumu pārstāvji iesaistīti studiju / mācību procesā, Valsts eksaminācijas komisiju
darbā, kvalifikācijas darbu izstrādē
• Studiju / mācību procesa nodrošināšanā iesaistīti un tiek efektīvāk izmantoti nozaru
asociāciju un uzņēmumu resursi
• Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem tiek īstenots regulārs darba tirgus monitorings,
izstrādāti un izplatīti tehniski izglītojoši materiāli, pētītas reāliem uzņēmumiem aktuālas
problēmas un modelēti to risinājumi
Rīcības
2.2.1. Sadarbībā ar nozaru asociācijām, LDDK
un LTRK izveidot sistēmu savlaicīgai RTK
darbībai aktuālai nozaru vajadzību un jaunu
tendenču identificēšanai
20 14 15 16 17 18 19 20
2.2.2. Izveidot tehnisko nozaru darba tirgus
monitoringa sistēmu, kas ļautu RTK elastīgi
reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, kā arī izstrādāt
priekšlikumus pasākumiem darba tirgus
pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara
saglabāšanai
20 14 15 16 17 18 19 20
2.2.3. Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem
izstrādāt un izplatīt tehniski izglītojošus
materiālus (par darba drošību, elektrodrošību,
autoapkopi, elektroniskās aparatūras
20 14 15 16 17 18 19 20
60
apkalpošanu un ekspluatāciju, datortehnikas
ekspluatāciju un apkopi u.tml.)
2.2.4. Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts
Eksaminācijas komisiju darbā un kvalifikācijas
darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un
apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
2.2.5. Izveidot labākās pieredzes, ko izglītojamie
un pedagogi guvuši uzņēmumos, informatīvo
bāzi un publiskot to RTK tīmekļa vietnē
20 14 15 16 17 18 19 20
2.2.6. Izveidot datu bāzi par nozaru
profesionāļiem, kuri spēj un ir gatavi iesaistīties
studiju / mācību procesā (kā vieslektori,
diskusiju dalībnieki, pētniecisko izstrādņu
vadītāji, eksperti u. tml.)
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
2.2.7. Apzināt nozaru un uzņēmu iespējas un
vēlmi sadarboties ar RTK uzņēmumu materiāli
tehniskās bāzes kopīgā izmantošanā un izstrādāt
programmu tās efektīvai izmantošanai studiju /
mācību procesā
20 14 15 16 17 18 19 20
2.2.8. Kopīgi ar ieinteresētājām nozarēm
izveidot ekspertu paneli un pastāvīgās darba
grupas profesiju standartu un tehnisko standartu
izstrādei, izvērtēšanai un aktualizācijai
20 14 15 16 17 18 19 20
4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos
Apakšmērķis
Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināt RTK klātbūtni reģionos un līdzdalību
aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Identificētas nozaru un to uzņēmumu reģionālās vajadzības un intereses, pieprasījums
pēc RTK īstenotajām studiju / mācību programmām
• Izstrādātas reģionālas mācību programmas un tās īstenotas kā RTK mītnesvietā, tā uz
vietas reģionos
61
• Izveidota sadarbība ar reģionu izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem reģionālajiem
partneriem kopīgai izglītojošai darbībai, kooperētai materiāli tehniskā nodrošinājuma
izmantošanai un vienotas materiāli tehniskās bāzes izveidei
Rīcības
2.3.1. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un
plānošanas reģioniem identificēt RTK darbībai
aktuālas nozaru, to uzņēmumu reģionālās
vajadzības, intereses un reģionālos sadarbības
partnerus
20 14 15 16 17 18 19 20
2.3.2. Izvērtēt pieprasījumu pēc RTK
īstenotājām studiju programmām un izveidot
reģionālās filiāles un / vai īstenot RTK studiju
programmu daļu profesionālās izglītības iestādēs
vai uz to bāzes reģionos
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
2.3.3. Izveidot RTK filiāli Liepājā un piedāvāt
apguvei vismaz 3 studiju programmas
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
2.3.4. Izstrādāt ar RTK programmām saistītas
reģionālas studiju / mācību programmas
atbilstoši sadarbības partneru sagatavotības un
nodrošinājuma līmenim un / vai mācību
programmas, kuru īstenošana daļēji notiek uz
vietas reģionos, daļēji – Rīgā
20 14 15 16 17 18 19 20
2.3.5. Izstrādāt modeli reģionos strādājošo
uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes
izmantošanai RTK studiju \ mācību procesā (uz
sadarbības pamatiem)
20 14 15 16 17 18 19 20
2.3.6. Izstrādāt modeli apvienotu mācību centru
un / vai vienotu tehnisko bāžu veidošanai
reģionos, lai tajos esošās izglītības iestādes
varētu kopīgi izmantot mācību tehniskos
līdzekļus un materiālus (kas atsevišķām
izglītības iestādēm nav pilnvērtīgi izmantojami),
kvalitatīvāk īstenot atsevišķus mācību moduļus,
kursus un interešu nodarbības skolēniem
20 14 15 16 17 18 19 20
62
2.3.7. Aktualizēt RTK filiālēs studējošo
kvalifikācijas darbu tematiku, lai 2020.gadā
vismaz 70% kvalifikācijas darbu būtu izstrādāti
par reģionu uzņēmumiem un pašvaldībām
aktuāliem tematiem, kā arī veikt lietišķos
pētījumus un izstrādnes pēc reģionu uzņēmumu
un pašvaldību pasūtījuma
20 14 15 16 17 18 19 20
4.4. Stratēģiskā programma 3
INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA
Problēmsituācija
RTK īsteno studiju \ mācību programmas galvenokārt tehniskajās specialitātes, kuru
kvalitatīva realizācija nav iespējama bez mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes, kuras
pašlaik nav visām programmām un apakšprogrammām, jo lielākā daļa no tām ir saistītas ar
speciālistu sagatavošanu tautsaimniecības nozarēm, kurās notiek īpaši strauja tehnoloģiju
attīstība, turklāt - tehniskajām specialitātēm izmantoto iekārtu un ierīču izmaksas ir augstas.
Arī jaunveidojamām studiju / mācību programmām savlaicīgi jānodrošina mūsdienīga, nereti
pat inovatīva materiāli tehniskā bāze, infrastruktūra un atbilstoša studiju / mācību vide.
RTK strādā kompetenti pedagogi, kuri regulāri paaugstina savu kvalifikāciju. Taču ne
vienmēr viņu profesionālajai izaugsmei, kā arī jaunu perspektīvu mācībspēku, kvalificētu
nozaru speciālistu piesaistei ir pietiekama motivācija un atbalsts. Mērķtiecīga cilvēkresursu
attīstība ļautu atrisināt daudzas pašreizējās problēmas un novērst perspektīvos riskus.
RTK pārvaldība ir atbilstoša RTK funkciju īstenošanai. Pārvaldības procesos, tostarp – ar
RTK attīstību saistošu lēmumu izstrādē un pieņemšanā, piedalās darba devēju organizāciju,
tehnisko augstskolu pārstāvji, kā arī izglītojamie. Tajā pat laikā RTK pārvaldības sistēma
nav optimizēta atbilstoši mūsdienu informatīvās sabiedrības pārvaldības praksei un aktuālai
nepieciešamībai, ko var panākt, ieviešot vadības informatīvo sistēmu.
RTK izglītojamo skaits ilgstoši stagnē un pēdējā laikā pat samazinās. Daļēji tas skaidrojams
ne vien ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar profesionālās izglītības prestižu, kā arī lielas
daļas vispārizglītojošo skolu absolventu nesagatavotību tādu izglītības programmu apguvei,
kurās nepieciešamas labas zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs. Kaut gan RTK
absolventiem ir labas perspektīvas darba tirgū, RTK atpazīstamība nav pietiekama, lai
piesaistītu potenciālos izglītojamos. Tādēļ aktīva komunikācija ar sabiedrību, popularizējot
RTK, tehnisko izglītību un profesionālo izglītību vispār, ir nepieciešama komponente RTK
institucionālajā attīstībā.
Programmas mērķis
Paaugstināt RTK kā kvalitatīvas un perspektīvas ar mūsdienīgu vides infrastruktūru,
nepieciešamajiem cilvēkresursiem un mūsdienīgu infrastruktūru nodrošināta,
63
kvalitatīvi pārvaldīta profesionālās izglītības kompetences centra un izglītības iestādes
atpazīstamību un pievilcību
Programmas mērķa īstenošanas rezultāts
• Izveidota mūsdienīga vides infrastruktūra; studiju / mācību process nodrošināts ar
nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi
• Kvalitatīvu studiju / mācību procesu nodrošina kompetenti, motivēti mācībspēki,
kuri regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju
• Pieaudzis profesionālās tehniskās izglītības ieguvē iesaistīto jauniešu īpatsvars, RTK
atpazīstamība kā izglītības iestāde, kas nodrošina kvalitatīvas un perspektīvas
izglītības ieguvi
4.4.1. Apakšprogramma 1. Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze
Apakšmērķis
Izveidot mūsdienīgu vides infrastruktūru un nodrošināt studiju / mācību procesu ar
nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Sakārtota un modernizēta RTK vides infrastruktūra
• Studiju / mācību procesā ieviesti un tiek plaši izmantoti mūsdienīgi tehnoloģiskie un
tehniskie risinājumi
• RTK savas materiāli tehniskās bāzes attīstībai piesaistījusi finansējumu no Eiropas
Savienības struktūrfondiem, citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, kā arī vietējiem
sadarbības partneriem un donoriem
- Rīcības29
3.1.1. Izveidot centralizēti koordinētu un lokāli
organizētu RTK materiāli tehniskās bāzes
attīstības sistēmu
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.1.2. Izstrādāt RTK vides infrastruktūras
pilnveides ilgtermiņa plānu un tā aktualizācijas
sistēmu
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
29Sīkāk skat. 4.pielikumā
64
3.1.3. Izstrādāt vidēja termiņa (līdz 2020.g)
rīcības plānu RTK vides pieejamības uzlabošanai
personām ar funkcionāliem traucējumiem
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.1.4. Izstrādāt un īstenot projektu attālinātu
risinājumu pielietojumiem studiju / mācību
procesā (ražošanas objektos izvietotas web-
kameras, videokonferenču tehnoloģijas, uz
skype bāzētas komunikācijas u.tml.)
20 14 15 16 17 18 19 20
3.1.5. Izstrādāt sadarbības noteikumus, kas
paredz kārtību, kādā uzņēmumi var tieši atbalstīt
RTK materiāli tehniskās bāzes attīstību, tostarp -
uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes
izmantošanas kārtību RTK studiju / mācību
procesā
20 14 15 16 17 18 19 20
3.1.6. Uzlabot RTK bibliotēkas funkcionāli-
estētisko un sanitāri-higiēnisko vidi
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.1.7. Izstrādāt projektu STEM izglītības
programmu modernizācijai nepieciešamo RTK
infrastruktūras objektu un materiāli tehniskā
nodrošinājuma attīstībai, piesaistot Eiropas
struktūrfondu līdzekļus
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.1.8. Izstrādāt projektu dienesta viesnīcas vides
un saimnieciskās darbības sakārtošanai un
uzlabošanai; dienesta viesnīcu darbības
attīstīšanai un paplašināšanai un / vai sadarbībai
ar šādu pakalpojumu sniedzējiem
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.1.9. Īstenot ES fondu projektu STEM izglītības
programmu modernizācijai nepieciešamās RTK
infrastruktūras attīstībai
20 14 15 16 17 18 19 20
3.1.10. Īstenot ES fondu projektu STEM
izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo
iekārtu, aparatūras, instrumentu, materiālu un
inventāra iegādei un modernizācijai
20 14 15 16 17 18 19 20
3.1.11. Papildināt RTK bibliotēkas fondus ar
STEM izglītības programmu īstenošanai
nepieciešamo aktuālo mācību u.c. literatūru
20 14 15 16 17 18 19 20
65
3.1.12. Paaugstināt RTK infrastruktūras objektu
energoefektivitāti (ES fondu un citu finanšu
instrumentu projektu ietvaros).30
20 14 15 16 17 18 19 20
4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi
Apakšmērķis
Īstenot cilvēkresursu attīstības programmu, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvu studiju /
mācību procesu īsteno kompetenti, motivēti, uz regulāru kvalifikācijas pilnveidi
orientēti mācībspēki
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Izveidota un darbojas RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtēšanas un
motivēšanas sistēma
• Katrs RTK pedagogs un administratīvais darbinieks regulāri pilnveido savu pedagoģisko
kvalifikāciju un attīsta profesionālās kompetences, piedalās pētnieciskajā darbā, lietišķo
izstrādņu veidošanā un citos projektos
• RTK darbinieki apguvuši prasmes strādāt ar viņa profesionālo pienākumu izpildei
nepieciešamajām jaunākajām informācijas tehnoloģijām, mūsdienīgām mācību
tehnoloģijām
Rīcības
3.2.1. Izstrādāt pedagogu darba samaksas
pilnveides kritērijus atbilstoši pedagoģiskā darba
kvalitātes izvērtējuma rezultātiem
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.2.2. Izstrādāt un ieviest mācībspēku un
administratīvo darbinieku kvalifikācijas celšanas
plānošanas un atbalsta sistēmu
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.2.3. Nodrošināt, lai 2020.g. katrs RTK
pedagogs un darbinieks būtu iesaistīts
profesionālās kvalifikācijas pilnveidē (dažādās
organizētās formās un pašmācībā) Latvijā,
ārvalstīs vai uz vietas RTK
20 14 15 16 17 18 19 20
3.2.4. Izstrādāt vadlīnijas jaunu kvalificētu
pedagogu, t.sk. spējīgāko 1.līmeņa augstākās
20 14 15 16 17 18 19 20
30 Sīkāk sk. 4.pielikuma tabulu P4.2.
66
profesionālās (koledžas) izglītības programmu
absolventu, iesaistei darbā RTK
3.2.6. Intensificēt RTK pedagogu un
administratīvo darbinieku aktīvu dalību ESF,
ERASMUS+ un citās programmās, lai līdz
2020.g. palielinātu šādās programmās aktīvi
iesaistītā personāla skaitu 1,5 reizes (salīdzinot ar
2013.g.)
20 14 15 16 17 18 19 20
3.2.7. Nodrošināt katru jauno pedagogu ar
pieredzējuša pedagoga – mentora atbalstu
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.2.9. Izstrādāt un ieviest RTK pedagogu
motivācijas un atbalsta sistēmu studijām
doktorantūrā un / vai maģistrantūrā
20 14 15 16 17 18 19 20
3.2.10. Līdz 2020.g. iesaistīt visus RTK
pedagogus pētnieciskajā darbā un / vai inovatīvu
lietišķo izstrādņu veidošanā (nozaru
uzņēmumiem, reģioniem, citām izglītības
iestādēm)
20 14 15 16 17 18 19 20
3.2.11. Izveidot pedagogu un administratīvo
darbinieku regulāras stažēšanās sistēmu nozaru
uzņēmumos vai citās institūcijās, Latvijas un
ārvalstu izglītības iestādēs
20 14 15 16 17 18 19 20
4.4.3. Apakšprogramma 3. Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību
Apakšmērķis
Paaugstināt RTK kā kvalitatīvas un perspektīvas izglītības iestādes atpazīstamību un
pievilcību, RTK pārvaldības kvalitāti, tehniskās izglītības prestižu un profesionālās
izglītības ieguvē iesaistīto jauniešu īpatsvaru
Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts
• Pilnveidota RTK pārvaldība, tiek ieviesta un attīsta vadības informatīvā sistēma
• Tiek īstenota aktīva izvērsta sabiedrisko attiecību darbība, lai popularizētu tehnisko
izglītību un RTK kā izglītības iestādi ar kvalitatīvu studiju / mācību piedāvājumu un
67
labām tās absolventu perspektīvām darba tirgū, izglītības turpināšanā un atbildīgu
sabiedrības locekli, tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu sadarbības partneri
• Komunikācijā ar sabiedrību iesaistīti kā RTK mācībspēki un darbinieki, tā studenti un
audzēkņi
Rīcības
3.3.1. Izstrādāt RTK vadības informatīvās
sistēmas projektu un ieviešanas plānu
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.2. Izstrādāt un ieviests RTK studiju / mācību
procesa kvalitātes vadības sistēmu (vadības
informatīvās sistēmas komponenti)
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.3. Aktualizēt un publiskot RTK interneta
vietnē RTK izglītojamiem un mācībspēkiem
nepieciešamo studiju / mācību dokumentu
veidlapas
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.4. Izstrādāt vidēja termiņa rīcības plānu RTK
finansējuma apjoma palielināšanai un finanšu
avotu daudzveidīgošanai atbilstoši augstākās
izglītības trīs pīlāru finansēšanas modelim
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.5. Izvērtēt RTK finanšu līdzekļu
izmantošanas efektivitāti un rezultativitāti, t.sk.
finanšu pārvaldības procesus, RTK īstenoto
studiju virzienu un studiju / mācību programmu
īstenošanas, RTK darbības un uzturēšanas
efektivitāti, un izstrādāt uz rezultātiem balstītu
RTK izmaksu struktūras un finanšu pārvaldības
pilnveides modeli.
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.6. Pilnveidot visu RTK mācībspēku
pedagoģiskā darba kvalitātes regulāras
izvērtēšanas sistēmu, ņemot vērā studiju /
mācību darba rezultātus, profesionālās
kompetences pilnveidi, pētnieciskās un
inovatīvās aktivitātes, studentu / audzēkņu
vērtējumus u.c. faktorus
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.3.7. Optimizēt RTK informatīvās struktūras
darbību, nodrošinot regulāru RTK viedokļu
20 14 15 16 17 18 19 20
68
paušanu plašā komunikāciju telpā par tehniskiem
un profesionālās izglītības jautājumiem
3.3.8. Intensificēt RTK studentu un audzēkņu
iesaisti RTK studiju / mācību piedāvājuma
popularizēšanā, informatīvo materiālu un
pašreklāmu izveidē un izplatīšanā, lai līdz
2020.gadam šajos procesos būtu iesaistītu
vismaz 20% izglītojamo
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.9. Veicināt RTK studentu un audzēkņu
piedalīšanos RTK un citu izglītības iestāžu,
uzņēmumu, reģionu u.c. organizētos
profesionālās meistarības un citos konkursus un
skatēs Latvijā un ārvalstīs, lai līdz 2020.g. par
20% (salīdzinot ar 2013.g.) palielinātu šādu
pasākumu dalībnieku skaitu
20 14 15 16 17 18 19 20
3.3.10. Izveidot sistēmu vispārizglītojošo skolu
audzēkņu ieinteresēšanai par tehniskām
specialitātēm un tehniskās izglītības apguvi,
atbilstošu informatīvo un karjeras izvēles
pasākumu rīkošanai un / vai līdzdalībai tajos
20 14 15 16 17 18 19 20
IZPILDĪTS
3.3.11. Izveidot sistēmu RTK izglītojamo aktīvai
iesaistei kvalitatīva brīvā laika izmantošanas un
interešu izglītības interešu izglītības pasākumos
RTK
20 14 15 16 17 18 19 20
69
V. STRATE G IJAS I STENOS ANAI NEPIECIES AMA S INVESTI CIJAS
5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums
Stratēģijas programmās paredzēto rīcību kvalitatīvai īstenošanai pilnā apmērā ir
nepieciešami finanšu resursi, no kuriem salīdzinoši nelielu daļu iespējams iegūt, optimizējot
RTK rīcībā esošā finansējuma izlietojumu. Kopējais stratēģijas īstenošanai nepieciešamais
finansējums (ieskaitot Eiropas Savienības un citus piesaistītos finanšu līdzekļus) ir 15747431
EUR. Lielākā daļa finansējuma (14703731 EUR) ir investīcijas stratēģiskās programmas 3
“Institucionālā attīstība” apakšprogrammā 1 “Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”.
Stratēģijas kvalitatīvai īstenošanai (pilnā apjomā) nepieciešamais finansējums EUR
(ieskaitot ES un citus piesaistītos finanšu līdzekļus)
Stratēģijas programmas un apakšprogrammas Nepieciešamais
finansējums
(EUR)
Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA” 539600
Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”
255600
Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”
255600
Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības
pilnveidei”
28400
Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM
PARTNERIEM”
163 300
Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”
106 500
Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”
28 400
Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”
28 400
Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”
15 044 531
Apakšprogramma 1 „Vides infrastruktūra un materiāli tehniskās bāze”31 14 703 731
Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”
26 800
Apakšprogramma 3 „Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību”
71 000
31 Sīkāk skat. 3.pielikumu
70
Kopā
15 747 431
5.2. Stratēģijas īstenošanas riski un stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums
Stratēģijas kvalitatīvas īstenošanas pilnā apmērā galvenais risks32 ir nepietiekams
piesaistīto investīciju apjoms. Izvērtējot risku varbūtību, vislielākā iespēja, jo īpaši – ņemot
vērā ievērojamo nepieciešamā finansējuma apjomu, ir nespēja piesaistīt pietiekamas
investīcijas stratēģiskās programmas 3 “Institucionālā attīstība” apakšprogrammai 1 “Vides
infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”. Tā rezultātā stratēģijas termiņa beigās RTK vides
infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze tikai daļēji atbildīs mūsdienu prasībām, turklāt –
atliekot nepieciešamos rekonstrukcijas / renovācijas darbus un iekārtu / aprīkojuma
modernizāciju, turpināsies ēku nolietošanās un mācību iekārtu un aprīkojuma morālā un fiziskā
novecošanās, kā rezultātā turpmāk var pat ievērojami pieaugt nepieciešamo, t.sk. – kritiski
neatliekamo investīciju apjoms.
Stratēģijas kvalitatīvas īstenošanas pilnā apmērā riski ir saistīti arī ar stratēģijas
īstenošanā iesaistīto cilvēkresursu kapacitāti un iespējamām problēmām stratēģijas īstenošanas
uzraudzībā, kā arī RTK pārvaldībā. Šo risku iestāšanās varbūtība ir zema, jo tie ir apzināti un
stratēģijā plānotas rīcības gan cilvēkresursu, gan pārvaldības stiprināšanai.
Stratēģijas īstenošanai ir arī no RTK neatkarīgi riski ar vidēji zemu to iestāšanās
varbūtību, kas saistīti ar iepriekš neprognozētām izmaiņām darba tirgū, izglītības piedāvājumā
un pieprasījumā, Latvijas izglītības politikā u.tml.
Stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums EUR
(ieskaitot ES un citus piesaistītos finanšu līdzekļus)
Stratēģijas programmas un apakšprogrammas Nepieciešamais
finansējums
(EUR)
Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA”
377 720
Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”
178 920
Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”
178 920
Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības
pilnveidei”
19 880
Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM
PARTNERIEM”
114 310
Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”
74 550
Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”
19 880
32 SAM programmu īstenošanas risku analīzi sk. 8.pielikumā
71
Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”
19 880
Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”
9 738 560
Apakšprogramma 1 „Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”
9 500 000
Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”
188 860
Apakšprogramma 3 „Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību”
49 700
Kopā
10 230 590
Apzināto risku daļējas (varbūtiski prognozējamas) iestāšanās gadījumā, bet – ar
stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, virzība uz stratēģisko mērķu
sasniegšanu kopumā turpinās. Taču stratēģijas īstenošanas gaitā būs nepieciešama un tiks
operatīvi veikta stratēģijas aktualizācija, tostarp – aktualizējot stratēģiskās rīcības, kuru
īstenošana paredzētājā saturā, apjomā un / vai kvalitātē būs apdraudēta.
5.3. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma avoti un ilgtspēja
Galvenie finansējuma avoti stratēģijas īstenošanai ir iesaiste dažādos projektos pirmām
kārtām ES projektos, līdzekļi, kurus iespējams piesaistīt no sadarbības partneriem
(uzņēmumiem, nozaru apvienībām, pašvaldībām u.tml.), kā arī pašu ieņēmumi.
. Pašlaik RTK piedalās Centrālās Baltijas reģiona Interreg projektā CB36 „IT drošība
profesionālajā izglītībā un apmācībā” (2015.-2019.). Projekta mērķis – ar Igaunijas un Somijas
izglītības iestādēm kopīgs studiju programmas modulis angļu valodā.. Tas dos iespēju piesaistīt
studiju programmas realizācijā arī Igaunijas un Somijas mācībspēkus. Attīstot tālāk projektā
uzsākto, tiks izveidota vienota studiju programma „Informācijas tehnoloģijas” ar vairākām
kvalifikācijām. Līdzīgas ieceres ir arī attiecībā uz citām izglītības programmām. Plānots
izveidot moduli profesionālo studiju kursu apguvei arī angļu valodā studiju programmā
„Aukstumtehnika”. Tā kā minētajā projektā no Latvijas piedalās arī biedrība „Latvijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija” (LIKTA) un SIA „Baltijas datoru
akadēmija”, studiju programmas attīstībā plānots piesaistīt arī viņu resursus.
Interreg projektam 2016.g. saņemti 46303 EUR, no kuriem 692 EUR jau atgriezti
valsts budžetam no projekta līdzekļiem.
ERASMUS+ programmai no Valsts izglītības attīstības aģentūras RTK 2016.gadā
saņēmusi 32705 EURO finansējumu, savukārt dalībai ES izglītības sadarbības projektos
2016.gadā saņemti 19814 EUR.
Pašlaik RTK uzsākusi dalību projektā „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās
izglītības iestādēs”.
72
Lai attīstītu RTK pamatdarbību, īstenojot studiju / mācību programmas, tostarp –
nodrošinātu akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, izglītojošā darba kvalitāti un labāku
pārvaldību, RTK plāno piedalīties un jau ir veikusi priekšdarbus, lai iesaistīties ES projektos :
- SAM 8.2.1 „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu
koplietošanu”;
- SAM 8.2.2. „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās
specializācijas jomās”;
- SAM 8.2.3. „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”,
- SAM 8.4.1. „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci”;
- SAM 8.5.1. ”Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to
dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā";
− SAM 8.5.3. ”Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā
personāla profesionālās kompetences pilnveidi”;
− kā arī citās programmās, kuru mērķievirzes atbilst stratēģijas programmās noteiktajām, un
līdzdalības nosacījumi dod iespēju tajās iesaistīties RTK.
Investīciju apjoma ziņā ievērojamāko pienesumu RTK attīstībai dos piedalīšanās SAM
8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas
un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās".
Projektos plānota sadarbība, kā arī resursu piesaiste no biedrības „Latvijas Informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju asociācija” (LIKTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas
rūpniecības asociācijas (LETERA), Latvijas saldētājiekārtu inženieru asociācijas, Mašīnbūves
un metālapstrādes rūpniecības asociācijas, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju
asociācijas, Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas un augstskolām - RTK
sadarbības partneriem (Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Liepājas
universitāte.)
Īstenojot aktivitātes reģionos, RTK saskata sadarbības iespējas un resursu piesaisti arī
no Daugavpils un Liepājas pilsētu pašvaldībām, ESF projekta „Karjeras atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs” – no Rīgas pilsētas pašvaldības, kā arī citām Latvijas
pašvaldībām.
Tādi RTK ienākumu avoti kā dotācijas un pašu ieņēmumi pēdējo trīs gadu laikā uzrāda
stabilitāti, turklāt 2016.gadā arī pieaugumu. Tādejādi var prognozēt, ka RTK finansiālā
stabilitāte arī piecus gadus pēc iecerēto attīstības projektu, t.sk. SAM projektu īstenošanas
pabeigšanas būs pietiekama, lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspēju. Bez tam projektu
īstenošanas gaitā iepirkumos tiks izvirzītas prasības piegādātājiem iespējami lielākiem
garantiju periodiem (atkarībā no infrastruktūras vai tās elementu veida), kas nodrošinās
iegādātās infrastruktūras objektu darbību garantijas perioda laikā. Turklāt ir sagaidāma
uzturēšanas izmaksu samazināšanās saistībā ar veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kā
arī aizstājot atsevišķas novecojušas iekārtas (laboratorijas) ar energoefektīvākām iekārtām
(laboratorijām). Līdz ar to RTK nebūs nepieciešamas papildus finansējums projektu
īstenošanas rezultātu uzturēšanai.
73
Dotācija un pašu ieņēmumi 2014.-2018.gadā (EUR)
Gads
2014. 2015. 2016. 2017. 2018.
(prognoze)
Dotācija 4208369 4127210 4392115 5341381 8439381
Pašu ieņēmumi, t.sk. 272492 257808 296081 219777 304184
maksa par izglītības
pakalpojumiem
121064 82712 88607 59744 128100
ieņēmumi par nomu un īri 136063 159659 144118 146674 146970
ieņēmumi no palīgražošanas 8486 11144 59557 10891 28798
citi budžeta iestāžu maksas
pakalpojumi
6879 4293 3799 2468 316
74
VI. STRATE G IJAS I STENOS ANAS KONTROĻE UN IZVE RTE S ANA
RTK attīstības stratēģija 2014. - 2020.gadam ir saistošs dokuments RTK īstermiņa
darba plānu, ikgadējā budžeta pieprasījuma, Eiropas Savienības struktūrfondu, investīciju un
citu projektu izstrādei.
Par stratēģijas īstenošanu un īstenošanas kontroli atbild RTK direktors. Ar RTK
direktora rīkojumu var tikt iecelts par stratēģijas izpildes kontroli atbildīgais RTK darbinieks,
kā arī atbildīgie par stratēģisko programmu īstenošanu.
Ar RTK direktora rīkojumu tiek nozīmētas par stratēģijas programmu un
apakšprogrammu īstenošanu atbildīgas RTK amatpersonas. Atbildīgās personas ne retāk kā
reizi gadā iesniedz RTK direktoram un / vai par stratēģijas izpildes kontroli atbildīgajam RTK
darbiniekam atskaiti par stratēģisko rīcību īstenošanas rezultātiem pārskatā periodā, stratēģisko
rīcību īstenošanas izvērtējumu un priekšlikumus stratēģijas aktualizācijai.
Stratēģijas īstenošanas uzraudzību veic RTK Padome.
RTK direktors ne retāk kā reizi gadā ziņo RTK Padomei par stratēģijas īstenošanas
rezultātiem vienlaikus ar ziņojumu par RTK darba plāna izpildi.
RTK Padome pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trīs gados izvērtē stratēģijas
īstenošanas procesu un starprezultātus, priekšlikumus stratēģijā paredzēto rīcību un to izpildes
termiņu korekcijai; atbilstoši izpildes izvērtējuma rezultātiem pieņem lēmumu par stratēģijas
aktualizāciju.
76
1.pielikums
2009.-2013.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei
Tabula P1.1. 2009. - 2013.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi
Nekustāmā īpašuma
objekta adrese
Objekta
izmantošanas
veids
Uzlabojuma veids Finansējums
(Ls bez PVN)
Finansējuma
avots
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Individuālā siltuma
punkta
rekonstrukcija un
siltumtrases
remonts
19 320,14 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Sporta zāles
remonts
4802.00 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Koledžas logo un
koledžas
nosaukumu
izgatavošana.
3550,60 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Renovācija, lifta
modernizācija
273 346,00 Valsts
budžets
ES fondi
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Sargu telpu
remonts
1095,52
Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Video novērošanas
sistēma
2470,62
Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Individuālā siltuma
punkta remonts
2540,03 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ugunsdzēšanas
sūkņu nomaiņa2
gab..
11 213,86 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Gaisa
kondicionieru
maiņa 1 gab.
960,00 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Siltumtrases
remonts
7 899,02 Valsts
budžets
77
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastraNr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Sargu telpu
remonts
( 20kv.m ).
1 687,80 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastraNr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ventilācijas
sistēmas
Fasādes
rekonstrukcija
31 411, 43 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastraNr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Jumta remonts un
siltināšana
( 295 kv.m ).
9921,01 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Siltumtīkla remonts
( 400 m )
9099,40 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Istabas, gaiteņu
remonts (960 m2)
48 000,00 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Ūdensvada
sistēmas remonts(
140 m)
2435,68 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Metāla durvju
uzstādīšana
646,20 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Apkures stāvvadu
remonts
1690,49 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Ugunsdzēšanas
atklāšanas un
trauksmes
signalizācija 1 gab..
31 101,35 Valsts
budžets
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Asbestcementa
jumta seguma
nomaiņa (1290
kv.m )
52884,28 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Elektroinstalācijas
pretestības
mērīšana
1761,67 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ciparu telefona
centrāli maiņa
1488,00 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Sanitārtehnisko
mezglu
rekonstrukcija
( 18 kv..m) 2 gab.
16895,73 Valsts
budžets
78
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Individuālā siltuma
punkta
rekonstrukcija
6355,67 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Video novērošanas
sistēma
784,33 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Mācību kab.
remonts (103 kv.m
)
3597,76 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Mācību kab. un
gaiteņu
rekonstrukcija
(200kv.m )
27006,63 Nozaru
ieguldījums
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Siltummezgla
automātikas
modernizācija
2488,15 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Mācību kab.
remonts (110 kv.m
)
5092,62 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ugunsdzēšanas
sūkņu nomaiņa2
gab..
6848,74 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
kadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Plastikāta logu
uzstādīšana 59gab.
18492,20 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
kadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Metālisko durvju
uzstādīšana 4 gab.
1745,60 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
kadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Frēzēšanas
darbnīca remonts(
253,75 )
10629,97 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
kadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Autolaboratorijas
grīdas seguma
remonts (100 kv.m
)
3456,49 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Šķūnis
kadastraNr.
01000860354004
1270-
Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
Jumta remonts (
115 kv.m )
1365,56 Valsts
budžets
Kopā 624 084,55
79
Tabula P1.2. 2009. - 2013.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas
mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi
Iekārtu /
aprīkojuma
nosaukums
Programmas
nosaukums
Uzlabojuma
veids
Finansējums
(Ls bez PVN)
Finansējuma
avots
Elektriķu Mācību -
eksaminācijas centrs
Enerģētika izveidošana
un aprīkojums
78 758,00 Valsts budžets,
nozares
ieguldījums
Elektroiekārtu
laboratorija
Enerģētika Aprīkojuma
iegāde
688,00 Valsts budžets
Elektromontāžas
mācību materiāli
tehniskā bāze
Enerģētika Aprīkojuma
iegāde
4 674,00 ES Fondi, Valsts
budžets, nozares
ieguldījums
Energosistēmu
mācību materiāli
tehniskā bāze
Enerģētika Aprīkojuma
iegāde
91 440,00 ES Fondi, Valsts
budžets, nozares
ieguldījums
Elektronikas mācību
materiāli tehniskā
bāze
Elektronika Aprīkojuma
iegāde
20 272,14 ES Fondi, Valsts
budžets,
Tehniskās mehānikas
mācību materiāli
tehniskā bāze
Mehatronika Aprīkojuma
iegāde
29 975,00 ES Fondi,
Ražošanas procesu
automātikas mācību
materiāli tehniskā
bāze
Mehatronika Aprīkojuma
iegāde
21 568,00 ES Fondi,
Metālapstrādes
mācību materiāli
tehniskā bāze
Mehatronika Aprīkojuma
iegāde
6 868,00 ES Fondi,
Autoservisa
aprīkojuma mācību
materiāli tehniskā
bāze
Mašīnzinības
(autotransports)
Aprīkojuma
iegāde
42 450,00 ES Fondi,
ITK aprīkojuma
mācību materiāli
tehniskā bāze
Informāciju
tehnoloģijas un
komunikāciju
tehnoloģijas
Aprīkojuma
iegāde
39 852,95 ES Fondi, Valsts
budžets,
Lodēšanas
laboratorija 30 darba
vietām
Kompetences Centra
programmas attīstība
„IT, KT, elektronika
un elektrotehnika
Iegāde 180865,00 Valsts budžets,
ES fondi
Kopā: 517 411,0
9
80
2.pielikums
2013.-2017.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei
Tabula P2.1. 2013. - 2017.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi
Nekustāmā īpašuma
objekta adrese
Objekta
izmantošanas
veids
Uzlabojuma veids Finansējums
(EUR bez
PVN)
Finansējuma
avots
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Renovācija 568 128,20 Valsts
budžets
ES fondi
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju korpuss
kadastraNr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Remonts 629 206,17 Valsts
budžets
ES fondi
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastraNr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Renovācija un
remonts
769 194,60 Valsts
budžets
ES fondi
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastraNr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās mājas
Remonts 99 267,23 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Mācību korpuss
kadastraNr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Remonts 103 085,79 Valsts
budžets
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
kadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ēku renovācija 324 800,64 Valsts
budžets
ES fondi
Lēdmanes 3, Rīga,
Garāžas
kadastraNr.
01000860354008
1242-garāžu ēkas Renovācija un
remonts
289 490,36 Valsts
budžets
Braslas 16, Rīga,
Garāžas
kadastraNr.
01000700906003
1242-garāžu ēkas Remonts 15 581,75 Valsts
budžets
Kopā:
2 798 754,74
81
Tabula P2.2. 2013. - 2017.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas
mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi
Programmas
nosaukums
Uzlabojuma veids Finansējums (EUR
bez PVN)
Finansējuma avots
Informācijas
tehnoloģijas
Aprīkojuma iegāde 174 772,00
Valsts budžets
Elektronika Aprīkojuma iegāde 4 425,00 Valsts budžets
Telekomunikācijas Aprīkojuma iegāde 14 695,00 Valsts budžets
Elektriskās iekārtas Aprīkojuma iegāde 11 741,00 ES Fondi, Valsts
budžets
Siltumenerģētika Aprīkojuma iegāde 1 125,00 Valsts budžets
Autotransports Aprīkojuma iegāde 488 898,00 ES Fondi, Valsts
budžets
Inženiermehānika Aprīkojuma iegāde 8 863,00 Valsts budžets
Kokapstrāde Aprīkojuma iegāde 16 912,00 Valsts budžets
Sekretariāta un biroja
darbs
Aprīkojuma iegāde 2 698,00 Valsts budžets
Telemātika un
loģistika
Aprīkojuma iegāde 8 068,00 Valsts budžets
Aukstumtehnika Aprīkojuma iegāde 4 231,00 Valsts budžets, ES
fondi
Kopā: 736 428,00
Tabula P2.3. 2016. - 2017.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas
mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi (finansējums)
Programmas nosaukums Finansējums (EUR) Finansējuma avots
Informācijas tehnoloģijas 58 385,00
Valsts budžets
Elektronika - Valsts budžets
Telekomunikācijas - Valsts budžets
Elektriskās iekārtas 8 847,00 Valsts budžets
Siltumenerģētika - Valsts budžets
82
Autotransports 480 509,00
Valsts budžets
Inženiermehānika 2 223,00 Valsts budžets
Kokapstrāde 4 858,00 Valsts budžets
Sekretariāta un biroja darbs - Valsts budžets
Telemātika un loģistika 5 279,00 Valsts budžets
Aukstumtehnika 2 219,00 Valsts budžets
Kopā: 562 320,00
Tabula P2.4. 2014. - 2017.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi
Nekustāmā īpašuma
objekta adrese
Objekta
izmantošanas
veids
Uzlabojuma veids Finansējums
(EUR)
Finansējuma
avots
Lēdmanes iela 3, Rīga,
Autoapmācības centrs
KadastraNr.
01000860354008
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ēku pārbūve 530 398,43 Valsts
budžets
Lēdmanes iela 3, Rīga,
Autoapmācības centrs
KadastraNr.
01000860354008
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ventilācijas
sistēmas pārbūve
66 807,41 Valsts
budžets
Braslas iela 16, Rīga
Mācību korpuss
Kadastra Nr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Mācību korpusa
renovācija
541 230,86 Valsts
budžets
ES Fondi
Braslas iela 16, Rīga
Mācību korpuss
Kadastra Nr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Sporta zāles
ventilācijas un
kondicionēšanas
sistēmas pārbūve
51 205,92 Valsts
budžets
ES Fondi
Braslas iela 16, Rīga
Mācību korpuss
Kadastra Nr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ēku renovācija 769 194,60 Valsts
budžets
ES Fondi
Lēdmanes iela 3, Rīga,
Ražošanas korpuss
KadastraNr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes un
zinātniskās
pētniecības ēkas
Ēku rekonstrukcija 324 800,64 Valsts
budžets
ES Fondi
Kopā:
2 283 637,86
83
P2.5. Līdz 2015.gadam veikto investīciju nekustamā īpašuma uzlabošanai
atdeves izvērtējums
Realizējot ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ir būtiski,
salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas ekspluatācijas nosacījumiem, .mainījušies ēku
siltumtehniskās ekspluatācijas nosacījumi. Vidējais siltumenerģijas patēriņš renovētās ēkās
samazinājies par 15% gadā. Temperatūra ēkās tagad atbilst higiēnas prasībām izglītības
iestādēs. Pēc veiktajiem siltināšanas pasākumiem:
- Uzlabojies ēku ārējais izskats;
- samazinājies enerģijas patēriņš;
- ēku iekšējais mikroklimats kļuvis siltāks, komfortablāks;
- samazinājušies siltuma zudumi caur konstrukcijām;
- novērojami mazāki siltuma zudumi caur neblīvumiem logu konstrukcijās;
- siltumenerģijas ieguvumu izmantošana kļuvusi efektīvāka;
- palielinājusies norobežojošo konstrukciju siltuma inerce;
- ēkas kontūrā samazinās siltuma zudumi no kārstā ūdens sistēmas;
- samazinās termiskais diskomforts no virsmām;
- āra gaisa pieplūde iekštelpām palielinājusies vai samazinājusies (atkarībā no
vajadzības)..
Tabula P2.6. Ēku apkures energoefektivitātes novērtējums
Ēkas Pirms ēkas renovācijas
veikšanas (gadā)
Pēc ēkas renovācijas
veikšanas (gadā)
Lēdmanes iela 3, Garaža
Kadastra apzīmējums 01000860354008
123.54 kwh/m2 51.12 kwh/m2
Braslas iela 16, Mācību korpuss
Kadastra apzīmējums 01000700906002
131.8 kwh/m2 64.08 kwh/m2
Braslas iela 16, Laboratorijas korpuss
Kadastra apzīmējums 01000700906005
142.00 kwh/m2 96.43 kwh/m2
Investīciju RTK Elektronikas laboratorijas modernizācijā (ERAF līdzekļi 177000 Ls apmērā)
rezultātā izglītojamiem nodrošinātas iespējas apgūt prasmes strādāt ar dažādām elektroniskām
iekārtām, kuras darbojas automatizētā un datorizēti vadāmā tehnoloģiskā procesā. Tādejādi:
− RTK apgūstamo kompetenču saturs tuvināts aktuālām darba tirgus prasībām;
− izglītojamie apguvuši darba tirgū pieprasītas kompetences, līdz ar to ievērojami pieaugušas
viņu iespējas pēc RTK absolvēšanas iegūt darbu profesijā;
par ikgadēju tradīciju kļuvušas “Elektronikas dienas”, kuru trešajā pasākumā 2016.gadā
piedalījās vairāk kā 200 bērni un jaunieši – „jaunie "elektroniķi" un viņu skolotāji no visas
Latvijas, tostarp – lai piedalītos meistarības konkursos un demonstrēja pēdējā laikā radītos
darbus.
3.pielikums
RTK rīcībā esošās infrastruktūras raksturojums
Tabula P3.1. RTK lietojumā esošais nekustamais īpašums (uzskaitījums un raksturojums 2016./2017. studiju / mācību
gadā, veiktās un plānotās investīcijas Izglītī-
bas
iestāde
s
nosau-
kums
Nekustāmā
īpašuma objekta
adrese
Nekustāmā īpašuma objekts
Īpaš
uma
tiesī
bas
Bilances
vērtība
EUR izmantošanas veids
2016./2017.
veiktie
ieguldījumi
2007.-2015.
plānotie
ieguldījumi līdz
2020.g.
izmantošanas veids
2019./2020.
PIKC
RTK
Mācību korpuss
Braslas 16
01000700906002
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
EUR 570 636,44
no kuriem
EUR 269 576,44
- Valsts fin.,
EUR 301 060,00
- KPFI fin. Ls
113 568,67
EUR
1 100 000,00
Inženiertehniskie
tīkli – ventilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
LR
IZM
EUR
756992,00
PIKC
RTK
Laboratoriju
korpuss Braslas 16
01000700906005
263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
EUR 139 169,33
– Valsts fin.
Ls 565 593,15 no
kuriem
LS 486 155,00 -
ERAF fin.
Ls 79 438,15 –
Valsts fin.
EUR
1 500 000,00
Inženiertehniskie
tīkli – ventilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
263 - skolas, universitātes un
zinātniskās pētniecības ēkas
LR
IZM
EUR
1 006727,0
0
PIKC
RTK
Darbnīcas Braslas
16
01000700906006
263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
EUR 33 606,00 –
Valsts fin.
Ls 94 502,80 –
Valsts fin.
EUR 769 194.0 –
ES finan.
EUR 550 000,00
Ēkas renovācija
(telpas un
inženiertehniskie
tīkli)
263 - skolas, universitātes un
zinātniskās pētniecības ēkas
LR
IZM
EUR
79901,00
PIKC
RTK
Garāžas Braslas 16
01000700906003
1242 Garāžu ēkas EUR 9 745,75 -
Valsts fin.
EUR 100 000,00
Ēkas renovācija
(telpas un
inženiertehniskie
tīkli)
1242 Garāžu ēkas LR
IZM
EUR
7387,00
PIKC
RTK
Noliktava Braslas
16
01000700906007
1252 - rezervuāri, bunkuri,
silosi, noliktavas
EUR 0,00
Ls 0,00
EUR 15 000,00
Noliktavu ēkas
demontāža
1252 - rezervuāri, bunkuri,
silosi, noliktavas
LR
IZM
EUR
2568,00
PIKC
RTK
Angārs Braslas 16
01000700906004
1252 - rezervuāri, bunkuri,
silosi, noliktavas
EUR 0,00
Ls 0,00
EUR 40 000,00
Angāra
demontāža
1252 - rezervuāri, bunkuri,
silosi, noliktavas
LR
IZM
EUR
652,00
PIKC
RTK
Dienesta viesnīca
Ieriķu 4
01000700906001
1130 - dažādu sociālo
grupu dzīvojamās mājas
EUR 66 907,18 –
Valsts fin.
Ls 169 643,57 –
Valsts fin.
EUR
1 230 000,00
Ēkas renovācija
(telpas un
inženiertehniskie
tīkli)
1130 - dažādu sociālo grupu
dzīvojamās mājas
LR
IZM
EUR
257020,00
PIKC
RTK
Mācību korpuss
Lēdmanes 3
01000860354001
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
EUR 38 843,03 –
Valsts fin.
Ls 56 422,86 –
Valsts fin.
EUR
1 050 000,00
Ēkas renovācija
(telpas un
inženiertehniskie
tīkli)
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
LR
IZM
EUR
248539,00
PIKC
RTK
Ražošanas korpuss
Lēdmanes 3
01000860354009
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
EUR 89 046,23 –
Valsts finan.
Ls 50 466,51 –
EUR 936 000,00
Ēkas renovācija
(telpas un
1263 - skolas, universitātes
un zinātniskās pētniecības
ēkas
LR
IZM
EUR
129705,00
Valsts fin.
EUR 324800.0 –
ES fin.
inženiertehniskie
tīkli)
PIKC
RTK
Garāžas Lēdmanes
3
01000860354008
1242 Garāžu ēkas EUR 241 419,35
Valsts fin.
Ls 5 690,02 -
Valsts fin.
1242 Garāžu ēkas LR
IZM
EUR
544555,00
PIKC
RTK
Šķūnis Lēdmanes
3
01000860354002
1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00
EUR 4 000,00
Kosmētiskais
remonts
1270 - Saimniecības telpa LR
IZM
EUR
0,00
PIKC
RTK
Transformatoru
apakšstacija
Lēdmanes 3
01000860354003
1250 - Rūpnieciskās
ražošanas ēkas
EUR 0,00
EUR 4 000,00
Kosmētiskais
remonts
1250 - Rūpnieciskās
ražošanas ēkas
LR
IZM
EUR
2046,00
PIKC
RTK
Šķūnis Lēdmanes
3
01000860354004
1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
EUR 0,00
EUR 10 000,00
Kosmētiskais
remonts
1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
LR
IZM
EUR
1420,00
PIKC
RTK
Šķūnis Lēdmanes
3
01000860364005
1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00
EUR 15 000,00
Kosmētiskais
remonts
1270 - Saimniecības telpa LR
IZM
EUR
0,00
PIKC
RTK
Nojume Lēdmanes
3
01000860354006
1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
EUR 0,00
Demontāža 1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
LR
IZM
EUR
0,00
PIKC
RTK
Sardzes ēka
Lēdmanes 3
01000860354007
1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
EUR 0,00
1270 - Nedzīvojamo ēku
palīgēkas
LR
IZM
EUR
0,00
PIKC
RTK
Šķūnis Lēdmanes
3
01000860354010
1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00
EUR 5 000,00
Kosmētiskais
remonts
1270 - Saimniecības telpa LR
IZM
EUR
0,00
PIKC
RTK
Stadions Braslas
16
Izglītojamo apmācība EUR 0,00
EUR
2 000 000,00
Izglītojamo apmācība LR
IZM
87
Tabula P3.2. RTK rīcībā esošās mācību iekārtas un aprīkojums
(pievienota tikai stratēģijas elektroniskajai versijai)
88
4.pielikums
Plānotās investīcijas RTK infrastruktūras, materiāli tehniskās bāzes
pilnveidei33
Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus un pašu ieņēmumus, ārvalstu finanšu
instrumentu palīdzība, t.sk. Eiropas Savienības fondi, Klimata pārmaiņu finanšu instruments,
faktiski ir vienīgais resurss RTK ēku renovācijai, energoefektivitātes pasākumiem, iekārtu un
mācību līdzekļu iegādei un modernizēšanai.
Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot koledžas sniegtās augstākās izglītības kvalitāti un
pieejamību, modernizējot infrastruktūru, tai skaitā pielāgojot personām ar funkcionāliem
traucējumiem, un nodrošinājumu ar iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām. Veicot
ieguldījumus koledžas mācību vides pieejamības uzlabošanai, tiek nodrošinātas vienādas
iespējas iegūt atbilstošu izglītību izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī koledžā
īstenojamo izglītības programmu apguvei atbilstoša moderna un mūsdienīga materiāli tehniskā
bāze, sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.
Tabula P4.1. Plānotie ēku (būvju) uzlabojumi
Nekustāmā
īpašuma objekts
Objekta
izmantošana
s veids
Uzlabojuma
veids
Finansē-
jums (EUR
bez PVN)
Finansē-
juma
avots
Īss uzlabojuma
nepieciešamības
pamatojums
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju
korpuss
Kadastra Nr.
01000700906005
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
pētniecības
ēkas
Inženiertehnisk
ie tīkli –
ventilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
1500000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastra Nr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
pētniecības
ēkas
Inženiertehnisk
ie tīkli –
ventilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
1100000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastra Nr.
01000700906006
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
Ēkas renovā-
cija (telpas un
inženiertehnisk
ie tīkli –
550000,00
ES struk-
tūrfondi
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
33 Plānotā aprīkojuma iegādei ir veikta tirgus izpēte: atbildīgie RTK speciālisti ir apzinājuši potenciālos
piegādātājus un sazinājušies ar vismaz trim no tiem, lai veiktu cenas noskaidrošanu, kā arī izmantojuši tīmekļa
vietnēs un preču katalogos pieejamo informāciju par aprīkojuma cenām.
Iepirkuma procedūru laikā atklāto konkursu nolikumos paredzēta vērtēšanu pēc saimnieciskā izdevīguma
principa, iekļaujot piegādes laiku un iekārtu garantijas nosacījumus.
Būvniecības projektos paredzamās līgumcenas ir noteiktas, bastoties uz sertificēta speciālista izstrādātajām
tehnisko projektu kontroltāmēm, kā arī energoefektivitātes projektu realizācijā ņemot vērā energosertifikātā
noteiktos energoefektivitātes rādītājus. Ņemti vērā arī SAM 4.2.1.2. ietvaros pieejamā finansējuma apsvērumi.
89
pētniecības
ēkas
ventilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
neatbilst normatīvu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
Garāžas
kadastra Nr.
01000700906003
1242- garāžu
ēkas
Ēkas renovā-
cija (telpas un
inženiertehnis-
kie tīkli – ven-
tilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
100000,00
ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
Noliktava
kadastra Nr.
01000700906007
1252-
rezervuāri,
bunkuri,
silosi,
noliktavas
Noliktavu ēkas
demontāža
15000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Būve fiziski
nolietojusies un
nevar tikt izmantota
izglītošanas procesā
Braslas 16, Rīga,
Angārs
kadastra Nr.
01000700906004
1252-
rezervuāri,
bunkuri,
silosi,
noliktavas
Angāra
demontāža
40000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Būve fiziski
nolietojusies un
nevar tikt izman-tota
izglītošanas procesā
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
kadastra Nr.
01000700906001
1130-dažādu
sociālo grupu
dzīvojamās
mājas
Ēkas renovā-
cija (telpas un
inženiertehnis-
kie tīkli – ven-
tilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
1230000,00 ES
struktūrf
ondi
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Lēdmanes 3,
Rīga, Mācību
korpuss
kadastra Nr.
01000860354001
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
pētniecības
ēkas
Ēkas renovā-
cija (telpas un
inženiertehnis-
kie tīkli – ven-
tilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
1050000,00
ES struk-
tūrfondi
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Lēdmanes 3,
Rīga, Ražošanas
korpuss
kadastra Nr.
01000860354009
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
pētniecības
ēkas
Ēkas renovā-
cija (telpas un
inženiertehnis-
kie tīkli – ven-
tilācija,
apkure,
ūdensvadi,
kanalizācija un
elektriskie tīkli
700000,00
ES struk-
tūrfondi
Inženiertehniskie
tīkli un komunikā-
cijas fiziski
nolietojušās,
neatbilst normatīvu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
Laboratoriju
korpuss
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
Ugunsdzēsības
sistēmas
izveide
500000,00 ES struk-
tūrfondi
Nepieciešams
izveidot
ugunsdzēsības
90
Kadastra Nr.
01000700906005,
01000700906002;
Lēdmanes 3,
Rīga, Mācību
korpuss
kadastra Nr.
01000860354001
pētniecības
ēkas
sistēmu atbilstoši
normatīvo aktu
prasībām
Braslas 16, Rīga,
Mācību korpuss
kadastra Nr.
01000700906002
1263-skolas,
universitātes,
zinātniskās
pētniecības
ēkas
Aktu zāles
atjaunošana
140300,00
(8.1.4. – 140
300 EUR)
ES struk-
tūrfondi
SAM
8.1.4.,,
valsts
budžets
Telpai būtisks
fizisks nolietojums,
taču tehniskais
stāvoklis
ir pietiekams, lai
pēc vienkāršotās
atjaunošanas
turpinātu
izmantošanu
Lēdmanes 3,
Rīga, Šķūnis
kadastra Nr.
01000860354002
1270-
saimniecības
telpas
Kosmētiskais
remonts
4000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Ēkai būtisks fizisks
nolietojums, taču
tehniskais stāvoklis
ir pietiekams, lai
pēc kosmētiskā
remonta turpinātu
izmantošanu
Lēdmanes 3,
Rīga,
Transformatoru
apakšstacija
kadastra Nr.
01000860354003
1250-
rūpnieciskās
ražošanas
ēkas
Kosmētiskais
remonts, jumta
nomaiņa
4000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Ēkai būtisks fizisks
nolietojums, taču
tehniskais stāvoklis
ir pietiekams, lai
pēc kosmētiskā
remonta turpinātu
izmantošanu
Lēdmanes 3,
Rīga, Šķūnis
kadastra Nr.
01000860354004
1270-
nedzīvojamo
ēku palīgēkas
Kosmētiskais
remonts
10000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Ēkai būtisks fizisks
nolietojums, taču
tehniskais stāvoklis
ir pietiekams, lai
pēc kosmētiskā
remonta turpinātu
izmantošanu
Lēdmanes 3,
Rīga, Šķūnis
kadastra Nr.
01000860364005
1270-
saimniecības
telpas
Kosmētiskais
remonts
15000,00 ES struk-
tūrfondi,
valsts
budžets
Ēkai būtisks fizisks
nolietojums, taču
tehniskais stāvoklis
ir pietiekams, lai
pēc kosmētiskā
remonta turpinātu
izmantošanu
Lēdmanes 3,
Rīga, Nojume
kadastra Nr.
01000860354006
1270-
nedzīvojamo
ēku palīgēkas
Demontāža - ES struk-
tūrfondi
Ēkai būtisks
fiziskais nolieto-
jums, ēku plānots
nojaukt
Lēdmanes 3,
Rīga, Šķūnis
kadastra Nr.
01000860354010
1270-
saimniecības
telpa
Kosmētiskais
remonts
5000,00 ES struk-
tūrfondi
Ēkai būtisks fizisks
nolietojums, taču
tehniskais stāvoklis
ir pietiekams, lai
91
pēc kosmētiskā
remonta turpinātu
izmantošanu
Braslas iela
16,Rīga
Zemes kadastra
numurs
1000700906
izglītojamo
apmācībai
Stadiona
rekonstrukcija
2000000,00 ES struk-
tūrfondi
Stadions fiziski
nolietots. Lai
izmantotu izglītības
procesā,
nepieciešama
rekonstrukcija
Kopā:
8 963 300,00
Tabula P4.2. Profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo
mācību iekārtu un aprīkojuma plānoto uzlabojumu raksturojums
Iekārtu /
aprīkojuma
objekta
nosaukums
Studiju / mācību
programma
(iekārtu /
aprīkojuma
lietotājs)*
Uzlabo-
juma
veids
Finansējums
(EUR bez PVN)
Finansē-
juma
avots
Īss uzlabojuma
nepieciešamības
pamatojums
Telekomunikāciju
tehnoloģiju
laboratorijas
programmas
(kods): 41481;
41523;
33523021;
33481011;
33523031
Iegāde 425 417,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Elektronikas
tehnoloģiju
laboratorijas
programmas
(kods): 41481;
41523;
33523021;
33481011;
33523031
Iegāde
182 132,00
Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Informācijas
tehnoloģijas
laboratorijas
programmas
(kods): 41481;
41523;
33481031;
33481011;
profesionālās
tālākizglītības
moduļi un kursi
Iegāde 160 300,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Virtuālo labora-
toriju un e-
studiju vides
izveide un
īstenošana
Mehatronikas
laboratorijas
programmas
(kods):
41521; 41522;
41526; 41521;
33525011;
iegāde
579 992,00
Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
92
• Laboratorija, darbnīcas, klases izmantotu vairāku studiju / mācību programmu vajadzībām
33521011;
33521061;
33521021
Enerģētikas
laboratorijas
programmas
(kods):
41522; 33522011
Iegāde 749 551,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Ķīmijas un
dabaszinību
laboratorijas
Vispārējo studiju
un vadībzinību
katedras īstenotās
studiju / mācību
programmas
Iegāde
15250,00
Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Fizikas
laboratorija
Vispārējo studiju
un vadībzinību
katedras īstenotās
studiju / mācību
programmas
Iegāde 60 000,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Siltumtehnikas un
aukstumtehnikas
laboratorijas
programmas
(kods):
41522; 41526;
33521021
Iegāde 352 489,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Kokapstrādes
laboratorijas
programmas
(kods):
41543; 33543041
Iegāde
211 993,00
Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Metālapstrādes
laboratorijas
programmas
(kods):
41521; 41522;
41526; 41521;
33521011;
33521021
Iegāde 688 136,00 Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Mācību ražošanas
autoservisa
laboratorijas un
darbnīcas
programmas
(kods):
41521; 41522;
41526; 41521;
33525011;
33521011
Iegāde
800 000,00
Valsts
budžets,
ES fondi
SAM
8.1.4.
Profesionālās
izglītības iestāžu
tīkla
optimizācijas
programma
Kopā: 4 225 260,00
93
P4.3. Ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšana
Visos plānotajos būvniecības projektos jau sākot no to sagatavošanas viena no būtiskām
izvirzītajām prasībām ir ēku vai to daļu energoefektivitātes paaugstināšana, kā arī,– viedās
energovadības ierīkošana (atbilstoši konkrēta projekta specifikai). Projektu izstrādē un
īstenošanā tiks ņemti vērā sasniedzamie energoefektivitātes rādītāji (sk. tabulu P4.3). Tā kā
RTK atbilst Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumu Nr. 534 „Darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes
paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes
paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”
13.2. un 13.3.punktā noteiktajām prasībām, tiek plānots pretendēt uz energofektivātes
paaugstināšanai nepieciešamo investīciju piesaisti no SAM 4.2.1.2. pasākuma ietvaros
paredzētajiem līdzekļiem.
Tabula P4.3. Ieguldījumu energoefektivitātes rādītāji
Nekustamā īpašuma objekts kWh\m2
apkurei gadā
Plānots kWh\m2
sasniegt apkurei
gadā (ne vairāk kā
100 kWh\m2)
Energoefektivitātes
paaugstināšanai
nepieciešamais
finansējums (EUR)
Ieriķu 4, Rīga,
Dienesta viesnīca
KadastraNr.
01000700906001
117.2 70.23 1 235 000.00
Lēdmanes iela 3, Rīga
Mācību korpuss
Kadastra Nr.
01000860354001
123.80 84.00 900 000,00
Kopā: 2 135 000,00
Tabula P4.4. Plānoto investīciju laika grafiks (SAM 8.1.4. un SAM 4.2.1.2.)
Objekts, adrese Nepieciešamo uzlabojumu veikšanas plānotie termiņi (gads, pusgads)
2016.
I
2016.
II.
2017.
I.
2017.
II
2018.
I
2018.
II
2019.
I
2019.
II
2020.
I
2020.
II
RTK, Ieriķu 4,
Rīga, Dienesta
viesnīca
Kadastra Nr.
01000700906001
X X
Braslas 16, Rīga,
darbnīcas
kadastra Nr.
X X
94
01000700906006
RTK, Lēdmanes
3, Rīga, Mācību
korpuss
Kadastra Nr.
01000860354001
X X
Lēdmanes 3, Rīga,
Ražošanas
korpuss
kadastra Nr.
01000860354009
X X X
Ventilācijas
sistēmas
rekonstrukcija
mācību korpusos
X X X X
Telekomunikāciju
tehnoloģiju
laboratorijas
X X X
Elektronikas
tehnoloģiju
laboratorijas
X X X
Informācijas
tehnoloģijas
laboratorijas
X X X
Mehatronikas
laboratorijas
X X X
Enerģētikas
laboratorijas
X X X
Ķīmijas un
dabaszinību
laboratorijas
X X
Fizikas
laboratorija
X
Siltumtehnikas un
aukstumtehnikas
laboratorijas
X X
Kokapstrādes
laboratorijas
X X X
Metālapstrādes
laboratorijas
X X X
Mācību ražošanas
autoservisa
laboratorijas un
darbnīcas
X X X X
95
5.pielikums
RTK sadarbība ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm
Sadarbības
iestāde
Sadarbības veids Studiju virzieni,
studiju / mācību
programmas
Liepājas
universitāte
(LiepU)
Kopīga sadarbība studiju un zinātniskās pētniecības jomā
ar mērķi sekmēt Liepājas kā izglītības un zinātnes centra
attīstību, nodrošinot konkurētspējīgu, starptautiski atzītu,
daudzveidīgu izglītības procesu, attīstītu inovatīvu
pētniecību:
- veicināt uz inovācijām orientētu zinātnisko pētījumu
īstenošanu, nodrošināt efektīvu kopīgo resursu –
materiāli tehniskās bāzes un informatīvās bāzes
izmantošanu;
- rosināt mācībspēku mobilitāti;
- veidot kopīgas studiju programmas;
- attīstīt nepieciešamos apstākļus RTK 1.līmeņa
programmu absolventu uzņemšanai LiepU atbilstošo
studiju programmu vēlākajos posmos;
- attīstīt kopīgus pētījumus studiju virzienos
„Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika,
telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” un
„Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika,
siltumtehnika un mašīnzinības”.
Studiju virzieni:
„Informācijas
tehnoloģija,
datortehnika,
elektronika,
telekomunikācijas,
datorvadība un
datorzinātne”,
„Mehānika un
metālapstrāde,
siltumenerģētika,
siltumtehnika un
mašīnzinības”.
Rīgas
Tehniskā
universitāte
(RTU)
RTU nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās
izglītības programmu absolventiem studiju turpināšanas
iespējas atbilstošās RTU bakalaura profesionālajās studiju
programmās, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos
studiju kursus.
RTK nodrošina personām, kuras ir atskaitītas no RTU
bakalaura profesionālajām studiju programmām, iespēju
apgūt atbilstošu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmu, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos
RTU apgūtos studiju kursus.
- Sadarboties augstākās izglītības sistēmas attīstībā un tās
efektivitātes paaugstināšanā, t.sk. izstrādāt un iesniegt
priekšlikumus par akadēmiskā darba organizāciju
- Sekmēt studiju kvalitātes paaugstināšanu un organizēt
kopīgus akadēmiskā personāla zinātniskās un
metodiskās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus,
apmainīties ar akadēmiskā darba kvalitātes
paaugstināšanas pieredzi
- Atbalstīt akadēmiskā personāla apmaiņu
- Sekmēt studējošo apmaiņu visos studiju līmeņos,
paredzot iespēju apgūt studiju kursus, izmantojot
mācību un pētnieciskās laboratorijas, kā arī paredzot šo
kursu apguves rezultātu atzīšanu
- Sadarboties modernu mācību metodisko materiālu
sagatavošanā un akadēmisko prasību saskaņošanā
atbilstošajos studiju līmeņos
- Attīstīt un ieviest starpdisciplināras un kopīgas studiju
programmas
Studiju virzieni:
„Informācijas
tehnoloģija,
datortehnika,
elektronika,
telekomunikācijas,
datorvadība un
datorzinātne”,
„Mehānika un
metālapstrāde,
siltumenerģētika,
siltumtehnika un
mašīnzinības”,
„Enerģētika,
elektrotehnika un
elektrotehnoloģijas
”
„Transporta
pakalpojumi”,
„Ražošana un
pārstrāde”
„Vadība,
administrēšana un
nekustamo īpašumu
pārvaldība”
96
- Definēt vienotus studiju kursu kredītpunktu kritērijus
ECTS sistēmā, nodrošināt studiju kursu un semestru
plānu savietojamību, lietot vienādus priekšmeta satura,
apjoma un zināšanu vērtējuma mērus, tādejādi
nodrošinot studiju kursu savstarpējo atzīšanu
- Sadarboties mūžizglītības jomā, kopīgi izmantojot
materiāli tehnisko bāzi un attīstot mācību programmas.
- Sadarboties biznesa atbalsta infrastruktūras veidošanā,
t.sk. zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā un
attīstībā;
- Veicināt sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, veikt
kopīgus pētniecības projektus
- Organizēt kopīgas zinātniskās konferences, zinātnisko
rakstu krājumu izdošanu
- Organizēt kopīgas izstādes
- Kopīgu veidot mācību un zinātniskās laboratorijas
- Veicināt kopīgu pieejamo informācijas tehnoloģijas
resursu izmantošanu;
- Veicināt augstākās izglītības eksportspēju
- Iesaistīties kopīgos starptautiskos pētījumu projektos
- Sadarboties ārzemju studentu piesaistē, organizējot
kopīgus reklāmas pasākumus un akcijas ārpus Latvijas
robežām, uzņemšanā un izglītošanā.
Ventspils
augstskola
(VeA)
VeA nodrošinās RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās
izglītības studiju programmu „Informācijas tehnoloģijas”,
„Telekomunikācijas”, „Elektronika” un
„Inženiermehānika” absolventu studiju turpināšanas
iespējas VeA bakalaura radniecīgās studiju programmās.
- RTK studentiem atļaut izmantot VeA rīcībā esošās
laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru, sniedzot
atbalstu pētnieciskā un projektu darbu veikšanā;
- mācībspēkiem un studentiem savstarpēji atļauj izmanot
metodiskās izstrādnes un bibliotēkas resursus;
- kopīgi izstrādā mācību materiālus;
- savstarpēji apņemas piedalīties ar mācībspēku
vieslekcijām 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmu realizācijā;
- sadarbojas studiju kvalitātes nodrošināšanā un vadībā
Informācijas
tehnoloģijas,
Telekomunikācijas,
Elektronika
Inženiermehānika
Rēzeknes
Tehnoloģiju
akadēmija
(RTA)
RTA nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās
izglītības programmu absolventiem studiju turpināšanas
iespējas atbilstošās RTA bakalaura profesionālajās studiju
programmās, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos
studiju kursus.
RTK nodrošina personām, kuras ir atskaitītas no RTA
bakalaura profesionālajām studiju programmām, iespēju
apgūt atbilstošu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmu, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos
RTA apgūtos studiju kursus.
- Sadarboties augstākās izglītības sistēmas attīstībā un tās
efektivitātes paaugstināšanā, t.sk. izstrādāt un iesniegt
priekšlikumus par akadēmiskā darba organizāciju
- Sekmēt studiju kvalitātes paaugstināšanu un organizēt
kopīgus akadēmiskā personāla zinātniskās un
metodiskās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus,
Studiju virzieni:
„Transporta
pakalpojumi”;
„Mehānika un
metālapstrāde,
siltumenerģētika,
siltumtehnika un
mašīnzinības”.
97
apmainīties ar akadēmiskā darba kvalitātes
paaugstināšanas pieredzi
- Atbalstīt akadēmiskā personāla apmaiņu
- Sekmēt studējošo apmaiņu visos studiju līmeņos,
paredzot iespēju apgūt studiju kursus, izmantojot
mācību un pētnieciskās laboratorijas, kā arī paredzot šo
kursu apguves rezultātu atzīšanu
- Sadarboties modernu mācību metodisko materiālu
sagatavošanā un akadēmisko prasību saskaņošanā
atbilstošajos studiju līmeņos
- Attīstīt un ieviest starpdisciplināras un kopīgas studiju
programmas
- Definēt vienotus studiju kursu kredītpunktu kritērijus
ECTS sistēmā, nodrošināt studiju kursu un semestru
plānu savietojamību, lietot vienādus priekšmeta satura,
apjoma un zināšanu vērtējuma mērus, tādejādi
nodrošinot studiju kursu savstarpējo atzīšanu
- Sadarboties mūžizglītības jomā, kopīgi izmantojot
materiāli tehnisko bāzi un attīstot mācību programmas.
- Sadarboties biznesa atbalsta infrastruktūras veidošanā
t.sk. zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā un
attīstībā
- Veicināt sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, veikt
kopīgus pētniecības projektus
- Organizēt kopīgas zinātniskās konferences, zinātnisko
rakstu krājumu izdošanu
- Organizēt kopīgas izstādes
- Kopīgi veidot mācību un zinātniskās laboratorijas
- Veicināt kopīgu pieejamo informācijas tehnoloģijas
resursu izmantošanu
- Veicināt augstākās izglītības eksportspēju
- Iesaistīties kopīgos starptautiskos pētījumu projektos
- Sadarboties ārzemju studentu piesaistē, organizējot
kopīgus reklāmas pasākumus un akcijas ārpus Latvijas
robežām, uzņemšanā un izglītošanā.
Daugavpils
universitāte
(DU)
DU nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās
izglītības studiju programmu „Informācijas tehnoloģijas”
absolventiem studiju turpināšanas iespējas DU
profesionālā bakalaura studiju programmā.
- Kopīgi izstrādāt un realizēt 1.līmeņa profesionālās
augstākās izglītības programmas, pamatojoties uz darba
devēju pieprasījumu Daugavpils reģionā;
- RTK studentiem atļaut izmantot DU rīcībā esošās
laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru, kā arī DU
studentiem atļaut izmantot RTK rīcībā esošās
laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru
- Mācībspēkiem un studentiem savstarpēji izmanot
metodiskās izstrādnes un bibliotēkas resursus
- Kopīgi izstrādāt mācību materiālus
- Piedalīties ar mācībspēku vieslekcijām 1.līmeņa
profesionālās augstākās izglītības programmu
realizācijā
- Sadarboties studiju kvalitātes nodrošināšanā un vadībā
Informācijas
tehnoloģijas
98
Ekonomikas
un kultūras
augstskola
(EKA)
- Sadarbība docētāju un studējošo apmaiņā un mobilitātē,
konferenču rīkošanā, pētniecisko un jaunrades projektu
īstenošanā, studentu zinātnisko iemaņu attīstību,
virtuālo mācību metožu izmantošanā
- Docētāju pieredzes apmaiņa ar nolūku nodrošināt
augstāku mācību kvalitāti un docētāju kvalifikācijas
paaugstināšanu
- Sekmēt sadarbību ar darba devējiem un ar
nevalstiskajām organizācijām Latvijā un ārzemēs
- Piedalīties un savstarpēji atbalstīt zinātniskās
konferences, metodiskos seminārus un citus
kvalifikācijas celšanas pasākumus
- Sadarboties mācību līdzekļu, metodisko materiālu
sagatavošanā, izdošanā un izplatīšanā
- Izstrādāt un īstenot dažādus kopējus projektus ar
zinātnisku un akadēmisku ievirzi
- Infrastruktūras resursu t.sk. auditoriju, laboratoriju,
bibliotēku savstarpēja izmantošana
Informācijas
tehnoloģijas
Latvijas Lauk-
saimniecības
universitāte
(LLA)
LLU nodrošinās RTK studentiem iespējas turpināt
studijas studiju programmā „Autotransports”, ja studijas
RTK nebūs iespējamas objektīvu iemeslu dēļ.
Autotransports
Jēkabpils
Agrobiznesa
koledža (JAK)
Sadarbība 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmu studiju procesa organizēšanā un profesionālās
vidējās izglītības un profesionālās pilnveides programmu
realizēšanā.
RTK un JAK sadarbība docētāju un studentu pieredzes
apmaiņā ar nolūku nodrošināt augstāku mācību kvalitāti,
piedalīties un savstarpēji atbalstīt pušu organizētās
zinātniskās konferences un metodisko seminārus,
sadarboties mācību līdzekļu, metodisko materiālu
sagatavošanā un izveidošanā. Izstrādāt un īstenot dažādus
projektus.
Savstarpēji nodrošināt studiju iespējas studējošiem, ja
kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības
studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”
realizāciju.
Informācijas
tehnoloģijas
Ventspils
tehnikums
(VeT)
Sadarbība specializēto mācību auditoriju, bibliotēku,
darbnīcu un citu izglītības programmu apguvei
nepieciešamo resursu izmantošanā izglītojamo mācību
procesa nodrošināšanai un kvalitātes uzlabošanai.
Autotransports,
Mehatronika,
Metālapstrāde
Juridiskā
koledža
(JK)
Sadarbība studiju procesos, mācību spēku apmaiņā,
zinātniskās pētniecības procesos, mācību procesa
pilnveidošanā un attīstībā, izglītības līmeņa celšanā,
zinātniski un metodiskās pieredzes apmaiņā.
Informācijas
tehnoloģijas
Alberta
koledža
(AK)
Docētāju un studentu pieredzes apmaiņa nolūkā
nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, piedalīties un
savstarpēji atbalstīt pušu organizētās zinātniskās
konferences un metodiskos seminārus, sadarboties mācību
līdzekļu, metodisko materiālu sagatavošanā un
izveidošanā, izstrādāt un īstenot dažādus projektus.
Nodrošināt studiju turpināšanas iespējas studējošiem, ja
kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības
Informācijas
tehnoloģijas
99
studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”
realizāciju.
Malnavas
koledža
(MK)
Docētāju un studentu pieredzes apmaiņa nolūkā
nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, piedalīties un
savstarpēji atbalstīt pušu organizētās zinātniskās
konferences un metodiskos seminārus, sadarboties mācību
līdzekļu, metodisko materiālu sagatavošanā un
izveidošanā, izstrādāt un īstenot dažādus projektus.
Nodrošināt studiju turpināšanas iespējas studējošiem, ja
kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības
studiju programmas „Autotransports” realizāciju.
Autotransports
Novikontas
Jūras koledža
(NJK)
Savstarpēja sadarbību izglītības programmu apguvei
nepieciešamo resursu izmantošanā, izglītojamo mācību
procesa nodrošināšanai un kvalitātes uzlabošanai
Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kā arī
MASOC u.c. partneriem RTK izstrādā vidējās profesionālās izglītības programmu ar
specializācijas moduļiem mehatronikas speciālistiem papildus specializāciju ieguvei. Izglītības
programmas īstenošanas laikā iegūtās papildus kompetences dos iespēju mehatronikas
studentiem, sekojot darba tirgus pieprasījumam, iegūt šādas specializācijas:
- iekārtu apkopes speciālists
- PLC un robotikas speciālists
- fluīdtehnikas speciālists
- montāžas speciālists
- procesu optimizācijas speciālists
- kā arī citas specializācijas atbilstoši pieprasījuma darba tirgū.
Pilna izglītības programma ietver visus šos elementus un ļauj specializēties darba tirgū,
uzņēmumā, prakses vietā pieprasītu kompetenču apguvē. Nākotnē ir iespēja izmantot
atsevišķus moduļus strādājošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un pieaugušo
pārkvalifikācijai.
Modulārās izglītības programmas aprobācija ļaus izmantot iegūto pieredzi, turpinot
sadarbību ar augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem citu studiju /
mācību programmu optimizācijai.
100
6.pielikums
Internacionalizācijas stratēģiskais plāns
RTK internacionalizācijas stratēģiskais plāns (turpmāk – internacionalizācijas
stratēģija) ir vērsts uz izglītības iestādes vispārējo attīstību, modernizāciju, apmācības standartu
paaugstināšanu saskaņā ar aktuālākajiem sasniegumiem profesionālās izglītības jomā, uz
starptautisko sadarbību, akadēmisko un studējošo mobilitāti. Aktīvas un veiksmīgas
piedalīšanās starptautiskajās programmās un projektos tiek uzskatītas par svarīgu RTK
attīstības stratēģijas sastāvdaļu.
Starptautisko aktivitāšu īstenošana atbalsta mācību un studiju programmu
pilnveidošanu un aktualizēšanu, inovatīvo pieeju mācību procesā, efektīvu un elastīgu koledžas
vadību. RTK internacionalizācijas darbība nodrošina instrumentus studējošo un personāla
integrācijai starptautiskajā sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē, veidojot sapratni par
Latvijas iedzīvotāju vietu Eiropas kopienā.
Internacionalizācijas mērķis: motivēt un stimulēt izglītojamos un personālu iegūt
starptautisko pieredzi apmācības vai darba jomā, pilnveidot starptautisko programmu un
aktivitāšu dalībnieku gan profesionālās, gan personiskās kompetences, veicināt RTK attīstību
un modernizāciju, veidot un pilnveidot sadarbību ar ES koledžām, universitātēm un
uzņēmumiem, lai aktualizētu studiju programmu saturu un ieintegrētu tehnoloģiju un metožu
inovācijas studiju procesā.
Internacionalizācijas procesa mērķgrupas: koledžas izglītojamie, akadēmiskais,
vadības un atbalsta personāls.
Sadarbības formas: divpusēja sadarbība ar ārvalstu izglītības iestādēm, piedalīšanās
starptautiskās programmās, starptautisko projektu īstenošana, piedalīšanās konkursos, izstādēs,
semināros un pieredzes apmaiņas vizītēs.
Sadarbības partneru noteikšanas principi: potenciālo partnerorganizāciju pozitīva
pieredze jauno speciālistu sagatavošanā un sasniegumi mūsdienu tehnoloģiju attīstībā un
izmantošanā. Plašs partnerorganizāciju klāsts – ārvalstu profesionālas izglītības iestādes, t.sk.
koledžas, universitātes un apmācības centri, ārvalstu uzņēmumi un institūcijas.
Partnerorganizāciju ģeogrāfiskā daudzveidība veido nepieciešamo izpratni par tendencēm
mūsdienu tehnoloģiju un ekonomikas attīstībā un pieprasījumu darbu tirgū.
Internacionalizācijas stratēģijas īstenošana
Starptautiskās aktivitātes tiek īstenotas ES Mūžizglītības programmas (Leonardo
daVinci, Erasmus, Grundtvig,), ESF programmas projektu (piem., “Studiju programmas
Elektriskās iekārtas” īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana Rīgas Tehniskajā
koledžā”, „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”,
“1.līmeņa augstākās izglītības studiju procesa elektronikā uzlabošana Rīgas Tehniskajā
koledžā” u.tml.) un divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Koledža piedalās starptautiskajās
izstādēs un konferencēs, semināros. Izglītojamie ļoti veiksmīgi pārstāv Latviju starptautiskajos
profesionālās meistarības konkursos, piem., Euroskills, Worldskills, konkursos elektronikā un
automobiļu apkopē.
101
Iegūta Erasmus Augstākās izglītības harta (EAIH) 2014.-2020.g., kura nodrošina
vispārēju kvalitāti starptautiskās sadarbības pasākumiem, kurus augstskola īsteno programmas
gaitā. Visas programmas aktivitātes tiek īstenotas pilnā atbilstībā Erasmus Augstākās izglītības
hartas principiem. Lai veicinātu Erasmus+ programmas īstenošanas kvalitāti, izveidoti sakari
un parakstīti starpinstitūciju sadarbības līgumi ar Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas
koledžām, kā arī ar Polijas un Lielbritānijas universitātēm. Realizējot 1.līmeņa augstākās
profesionālās izglītības studiju programmas, īpaši nozīmīga ir sadarbība ar ārvalstu
uzņēmumiem, kuros koledžas studenti īsteno Erasmus+ praksi un akadēmiskais personāls
īsteno apmācības mobilitātes. Tika izveidota aktīva sadarbība ar 18 ārvalstu uzņēmumiem
vairāku tehnoloģiju jomās.
Plānots attīstīt un pilnveidot sadarbību ar esošiem sadarbības partneriem, kā arī līdz
2018.gadam parakstīt 3 jaunus sadarbības līgumus ar citu valstu augstskolām un izveidot
sadarbību ar vēl 3 ārvalstu uzņēmumiem.
Erasmus+ studentu prakse nodrošina dalībnieku profesionālo un sociālo kompetenču
pilnveidošanu un personisko attīstību, paplašina studentu redzesloku tehnoloģiju un kultūras
jomās starptautiskajā mērogā. Ārvalstu uzņēmumos iegūtās inovatīvās praktiskās zināšanas un
prasmes palielina jauno speciālistu nodarbinātības iespēju gan Latvijas, gan starptautiskajā
darba tirgū.
Plānots līdz 2019.gadam piesaistīt Erasmus+ praksei ārvalstu uzņēmumos arī nesenus
koledžas absolventus.
Katra vieslektora studiju / mācību materiāls ir integrēts studiju programmā. Ārvalstu
augstskolu docētāji un uzņēmumu vieslektori ir augstākā līmeņa mūsdienu tehnoloģiju eksperti
ar lielu darba pieredzi un motivāciju sniegt atbalstu profesionālai izglītībai, izplatīt zināšanas
par tehniskajām inovācijām, lai perspektīvā uzlabotu un pilnveidotu topošo speciālistu darba
kvalitāti un veicinātu tehnoloģiju turpmāko attīstību vairāku tehnoloģiju, organizācijas
psiholoģijas un vadības jomās. Visas aktivitātes tiek īstenotās svešvalodās.
Plānots par 15% paplašināt studiju programmu klāstu, kurā tiek īstenotas vieslektoru
aktivitātes; izveidot apmācības moduļus svešvalodā 3 studiju programmās, lai piesaistītu
ārvalstu augstskolu studējošos; sadarbībā ar Kauņas Tehnisko koledžu izstrādāt svešvalodā īsas
praktiskās apmācības moduļus CNC tehnoloģijā un auto elektronikā “Inženiermehānikas” un
“Autotransporta” SP studējošo apmaiņai. Līdz 2020.gadam paredzēts palielināt par 15%
koledžas akadēmiskā personāla docēšanas aktivitātes skaitu svešvalodā ārvalstu augstskolās.
Akadēmiskā personāla Erasmus+ apmācības ārvalstu augstskolās un uzņēmumos
uzlabo dalībnieku profesionālās kompetences. Piem., 2015./2016. studiju gadā iegūtās
pieredzes rezultātā tika aktualizēts studiju programmu “Autotransports” priekšmetu saturs
atbilstoši straujajai tehnoloģiju attīstībai, tika pilnveidota augstākās matemātikas pasniegšanas
metodika, tika pilnveidota Ārlietu daļas sadarbības shēma ar koledžas studiju programmu
vadītājiem Erasmus+ programmas aktivitāšu jomā. Iegūtā starptautiskā pieredze paaugstina
personāla pašvērtējumu un motivē veicināt RTK attīstību un modernizāciju.
Plānots motivēt RTK personālu aktīvāk piedalīties pieredzes apmaiņas un apmācības
programmās. Līdz 2020.gadam paredzēts piesaistīt aktivitātei katras studiju programmas
personālu.
102
ESF projektu realizācija ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem stratēģijas īstenošanā.
Kvalitatīvs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums atbilstoši tautsaimniecības nozaru un
uzņēmumu esošajām un perspektīvajām vajadzībām, jaunu speciālistu sagatavošanas standartu
paaugstināšana, RTK vadības un darbības optimizācija un modernizācija, studentu un
akadēmiskā personāla motivācijas un radošas attieksmes izaugsme, iestādes starptautiskās
pieredzes ieguvumi – mērķi, kurus augstskola sasniedz, īstenojot ESF programmas projektus.
Plānots ESF projekta realizācijas ietvaros aicināt ārvalstu augstskolu vieslektorus, lai
pasniegtu svešvalodā ar jaunajām tehnoloģijām saistītus studiju kursus / mācību priekšmetus,
2 studiju programmās.
RTK izveidota aktīva, uzticama un draudzīga divpusēja sadarbība ar vairākām ārvalstu
izglītības iestādēm gan personāla, gan izglītojamo pieredzes apmaiņas un apmācības jomās,
piem., ar Lapzemes Tehnisko koledžu, Somija, ar TEC koledžu, Dānija, ar Sandvikens
Gimnasieskola, Zviedrija, ar Bredfordas universitāti, Lielbritānija, TREDU koledžu, Somija,
Ukmerge School of Technologies and Business, Lietuva, utt.. Visas partnerorganizācijas
nodrošina jaunu speciālistu sagatavošanu pēc augstiem ES izglītības standartiem. Apmaiņas
vizītes laikā ir iespējams tikties ar vadību un akadēmisko personālu, iepazīties ar izglītības un
studiju programmu struktūru un saturu, apmeklēt darbnīcas un laboratorijas, iegūt jaunu
pieredzi izglītojamo audzināšanā un apmācībā, iepazīties ar vietējo darba vidi, darba drošības
nodrošinājumu, ar sociālo un kultūras dzīvi.
Plānots atbalstīt un pilnveidot sadarbību ar esošiem sadarbības partneriem. Līdz
2019.gadam paredzēts izveidot aktīvas sadarbības platformu ar Junior Talents Vācijā un ANFA
(Automobiļu ražotāju asociācija) Francijā starptautiskās prakses nodrošinājumam topošajiem
automobiļu apkopes speciālistiem.
Piedalīšanās starptautiskajos pasākumos, semināros, konferencēs, konkursos, utt.
veicina darba kolektīva komandas garu, palīdz labāk saprast un noformulēt profesionālās
izglītības iestādes darbības mērķus un ceļus viņu sasniegšanai gan ikdienas darbā, gan
perspektīvā.
Plānots arī turpmāk piedalīties starptautiskās aktivitātēs Latvijā un ārzemēs. Līdz
2019.gadam paredzēts piesaistīt katras studiju programmas pārstāvjus, tostarp veicinot
personāla svešvalodas zināšanu pilnveidošanu.
Informatīvā tabula P6.1. ES Mūžizglītības programma 2010./2011. – 2013./2014.
Leonardo daVinci mobilitātes projekti
Projekta
veids
Projekta nosaukums Īstenošanas
valsts
Dalībnieku
skaits
IVT CNC darbagaldi kokapstrādē Somija 6
IVT Inovāciju pielietošana datorsistēmu tehniķu
praktiskajās mācībās
Dānija 6
IVT Audzēkņu praktisko iemaņu pilnveidošana
automobiļu remontā ES valstīs
Latvija 11
103
IVT Mobility for VET Students/ Apprentices Latvija 2
IVT IT audzēkņu prakses mobilitāte Dānija 7
IVT Meeting Europe – VET-students on theMove Latvija 2
IVT IT audzēkņu prakses mobilitāte Dānija 7
VETPRO Kompetences centra mācībspēka profesionālā
pilnveidošana
Vācija 6
VETPRO Elektronikas un automatizācijas inovācijas
profesionālā izglītības pilnveidošanā
Malta 3
VETPRO Inovatīvā pieredze mācīšanā IT nozarē profesionālās
izglītības kvalitātes pilnveidošanā
Dānija 4
Kopējais nosūtīto un uzņemto dalībnieku skaits 54
Erasmus studentu prakse ārvalstu uzņēmumos
Studiju programma Prakses valsts Studentu skaits
Elektriskās iekārtas Somija, Lielbritānija, Vācija, Lietuva 4
Sekretariāta un biroja darbs Vācija, Grieķija 2
Informācijas tehnoloģijas Lietuva, Malta, Polija, Vācija 12
Elektronika Spānija, Lietuva 9
Inženiermehānika Vācija, Igaunija, Spānija 6
Autotransporta apkope Igaunija 2
Telemātika un loģistika Malta 6
Siltumenerģētika Malta 2
Telekomunikācijas Malta, Polija, Vācija, Zviedrija 5
Kopā: 48
Erasmus personāla apmācība ārvalstu augstskolās un uzņēmumos
Joma Apmācības valsts Dalībnieku skaits
Autotransporta apkope Igaunija, Lietuva 4
Mehatronika Zviedrija, Igaunija, Lietuva 6
Elektriskās iekārtas Zviedrija 1
Siltumenerģētika Zviedrija 1
Tālvadības tehniskās izglītības sistēmas Spānija 1
104
Tehnisko mācību līdzekļu apkope Spānija 1
Starptautiskā uzņēmuma loģistikas
organizācija un vadība
Spānija 1
Starptautiskā uzņēmuma ārējā ekonomiskā
darbība
Spānija 1
IKT Rumānija 2
Informācijas tehnoloģijas Polija 1
Kopā: 19
Erasmus ārvalstu augstskolu vieslektoru un uzņēmumu ekspertu docēšanās
Studiju programmas Vieslektoru izcelsmes valsti
Autotransports, Inženiermehānika, Informācijas
tehnoloģijas, Sekretariāta un biroja darbs, Telemātika un
loģistika, Kokapstrādes tehnoloģija, Elektronika
Igaunija, Zviedrija, Horvātija, Polija,
Lietuva
Kopējais ārvalstu vieslektoru skaits: 20
Grundvig programma
Aktivitāte Īstenošanas valsts Dalībnieku skaits
Darbnīcas Čehija, Vācija Turcija 3
Divpusēja sadarbība
Valsts Izglītības iestāde Aktivitāte Dalībnieku
skaits
Somija Lapzemes Profesionālā
koledža
Audzēkņu, studentu un personāla
apmaiņa
22
Lielbritānija Bredfordas unversitāte Ekoloģiskās darbnīcas „Biodīzelis.
Bioplastika”;
Informatīva sanāksme “Izglītība
tehnoloģiju jomās”
124
28
Igaunija Pērnavas profesionālās
izglītības centrs
Pieredzes apmaiņas vizīte 17
Zviedrija Sandvikens
Gimnasieskola
Divpusējs projekts “ComputerRoom” 10
Kopējais dalībnieku skaits (audzēkņi, studenti, personāls) 201
105
Informatīvā tabula P6.2. ERASMUS+ 2014./2015. – 2017./2018.
Erasmus+ profesionālā vidusskola
Projekta
veids
Projekta nosaukums Īstenošanas
valsts
Izglītības
programmu
skaits
Dalībnieku
skaits
KA1 Mācībspēka un izglītojamu mācību
mobilitāte
Lietuva
Malta
Somija
6 35
KA1 Tredu Move – Mobility for Vocational
Education
Latvija 1 2
ERASMUS+AUGSTSKOLAS SEKTORA MOBILITĀTES KA1 PROJEKTS
Erasmus+studentu prakse ārvalstu uzņēmumos
Studiju programma Prakses valsts Studentu skaits
Inženiermehānika Igaunija, Spānija, Vācija, Īrija 9
Autotransports Igaunija, Norveģija 7
Informācijas tehnoloģija Vācija, Malta 7
Telekomunikācijas Vācija, Malta 7
Elektronika Spānija 1
Aukstumtehnika Lielbritānija, Igaunija, Lietuva 8
Elektriskās iekārtas Vācija 2
Telemātika un loģistika Malta 6
Sekretariāta un biroja darbs Malta 2
Kopā: 49
Erasmus+ personāla apmācība ārvalstu augstskolās un uzņēmumos
Joma
Apmācības valsts Dalībnieku skaits
Inženiermehānika
Igaunija, Lietuva 2
Autotransports
Igaunija, Lietuva 3
Studiju procesa organizēšana; SP īstenošana
Lietuva 4
Augstākā matemātika
Lietuva 1
Erasmus+ programmas īstenošana
Lietuva 1
106
Elektronika Igaunija 1
Kopā: 12
Erasmus+ārvalstu augstskolu vieslektoru un uzņēmumu ekspertu docēšanās
Studiju programmas Vieslektoru izcelsmes valsti
Autotransports, Inženiermehānika, Informācijas
tehnoloģija, Siltumenerģētika, Elektriskās iekārtas,
Kokapstrādes tehnoloģija, Elektronika, Telemātika un
loģistika, Sekretariāta un biroja darbs,
Igaunija, Zviedrija, Horvātija, Lietuva
Kopējais ārvalstu vieslektoru skaits: 27
Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekti
Projekta
veids
Projekta nosaukums Projekta Nr.
KA2 Kvalitatīvas prakses darba tirgum 2014-1-LV01-KA202-000522
KA2 Skillsin Metaland ElectroIndustry 554370-EEP-1-2014-1-SI-EPPKA2-SSA
KA2 Competitiveness throughEngineering
CNC EURO Vocational Certificate
2014-0025-KA202-02
KA2 Integrated Smart Education in Robotics 2016-1-EE01-KA202-017321
CENTRALBALTICPROGRAMME 2014 - 2020
Projekta veids Projekta nosaukums Projekta Nr.
Partnerības projekts ICT Security in VET CB36 ITSVET
DIVPUSĒJA SADARBĪBA
Iestāde, valsts Aktivitāte Dalībnieku
skaits
Junior Talents, Vācija Pieredzes apmaiņas vizīte;
sadarbības pilnveide 6
Junior Talents, Vācija Audzēkņu kvalifikācijas prakse automobiļu
apkopes jomā 6
Automobiļu ražotāju
asociācija, profesionālās
izglītības iestādes, Francija
Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības izveide un
attīstība 18
CFI L’Ecole Connectée au
Futur de l’Industrie Campus
Orly, Francija
Studentu prakse automobiļu apkopes jomā 14
Nikosijas Tehniskā skola,
Kipra
Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības izveide un
attīstība 2
107
Deutsch-Baltische
Handelskammer / Vācijas-
Baltijas Tirdzniecības
kamera
Sadarbība jauna projekta dokumentācijas
sagatavošanā un SP “Kokapstrāde” pilnveidē 7
Kauņas Tehniskā koledža,
Lietuva Studentu un docētāju pieredzes apmaiņas un
mācību vizīte 32
Kauņas Tehniskā koledža,
Lietuva Kauņas Tehniskās koledžas studentu
kvalifikācijas darbu recenzēšana 5
Europa-Studienseminar
für berufliche Schulen, Vācija
Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības pilnveide 3
Tamperes koledža TREDU,
Somija
Pieredzes apmaiņas vizīte, sadarbības pilnveide 4
Sandvikens Gimnasieskola,
Zviedrija
Divpusējs projekts “Computer Room” 18
Kopējais dalībnieku skaits 125
108
7.pielikums
Stratēģiskās ieceres pieaugušo izglītībā
Viens no efektīvākajiem mehānismiem RTK stratēģiskās programmas 1
apakšprogrammā 1.3. „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidei” plānoto
rīcību mūžizglītības attīstībai īstenošanai stratēģijas darbības periodā ir RTK iesaiste SAM
8.4.1 programmā atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 474
„Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi”
noteiktajam, iesaistoties SAM 8.4.1. programmā un īstenojot darbības, kas atbilst minēto
noteikumu 18.punkta prasībām.
Šai nolūkā RTK ir uzsākusi un intensificēs sadarbību ar darba devējiem, kuri nodrošina
pieaugušo izglītību:
- MASOC un uzņēmumi SIA “Festo”, SIA “Schneider Electric Latvija”, SIA “LEXEL
FABRIKA” pieņēmuši lēmumu investēt laiku un resursus darba vidē balstītās mācībās, lai
atbalstītu praktisko mācību organizēšanu (ir noslēgti sadarbības līgumi);
- notiek sarunas ar jauniem sadarbības partneriem;
- profesionālo pamatprasmju apguves nodrošināšana paliek RTK kompetencē, vienlaikus
uzlabojot tās studiju / mācību infrastruktūru, t.sk. materiāli tehnisko bāzi, jo īpaši, lai
nodrošinātu nepieciešamos resursus kvalitatīvai teorētisko zināšanu apguvei, bez kuras nav
iespējama profesionālo prasmju un praktiskajam darbam nepieciešamo kompetenču
apguve;
- RTK un uzņēmumu sadarbība nodrošinās tāda “kvalitatīvas prakses darba tirgum” modeļa
izveidi un ieviešanu, kas darbosies kā savienojošs pavediens, realizējot mērķi – iegūta
kvalitatīva, izglītojoša pieredze darba vidē, balstoties uz teorētiskajām zināšanām
elektronikā, enerģētikā, metālapstrādē un mašīnbūvniecībā, informācijas tehnoloģijās,
veicot organizēšanu, uzraudzību, novērtēšanu un papildus pasākumu.
Prakse (darbs laboratorijās, darbnīcās, reāla biznesa vides simulācija, biznesa projektu
realizācija) ir izglītības programmas sastāvdaļa, kas tiek īstenota profesionālās izglītības
iestādē. Šī modeļa mērķis r radīt iespēju izglītojamajam apgūt kompetences reālā darba vidē,
kas nodrošinātu iespējas ne tikai nostiprināt teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas,
bet arī izveidot kontaktus un sadarbību ar uzņēmumiem, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Šajā
modelī pašas izglītības iestādes ir atbildīgas par reālas vai reālai līdzīgas darba vides radīšanu.
Profesionālās izglītības iestādēs ir izveidotas darbnīcas un izglītības iestādes sadarbojas ar
uzņēmumiem, lai izmantotu to aprīkojumu un iespēju nodrošināt mācību procesu reālā darba
vidē. Darbs reālās dzīves projektos bieži vien ir izglītības programmas sastāvdaļa. Skolotāji
sadarbībā ar uzņēmumiem organizē darba praksi, kurās praktikantiem jāspēj sadarboties,
koncentrēties uz darba procesu, būt inovatīviem un radošiem.
Sadarbības mērķis: izveidot sistēmu, kas tuvina profesionālo izglītību darba videi.
Sadarbības plānotais rezultāts:
- RTK apgūstamo kompetenču saturs būtiski tuvinājies darba tirgus prasībām;
- izglītojamie apguvuši darba tirgū pieprasītas kompetences, viņiem nodrošināts darbs pēc
izglītības iegūšanas;
109
- RTK atrisinājusi problēmas, kas saistītas ar profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un
jaunākā tehniskā aprīkojuma trūkumu;
- darba devēji ieinteresēti radīt jaunas un kvalitatīvas prakses vietas;
- popularizēta tehnisko profesiju apguve;
- ieviesta kvalitatīvu vietējo prakšu sistēmu uzņēmumos, kā arī paplašinātas prakses vietas
starptautiskajā mērogā, jo tās dod pievienoto vērtību mācību procesam.
Īstermiņā šāda sadarbība nodrošina iespējas :
- sagatavot prakses programmu audzēkņiem/studentiem, kas pieteikušies darbā, kur darba
vide ir vērsta uz mācību procesu;
- izstrādāt praktiskās apmācības audzēkņiem/studentiem, balstoties uz profesionālās
izglītības/studiju programmu un uzņēmuma ražošanas pieredzi;
- izveidot atbilstošu novērtēšanas sistēmu, lai noteiktu audzēkņu/studentu zināšanu un
praktisko prasmju līmeni pēc prakses uzņēmumā.
Ilgtermiņā šāda sadarbība nodrošina iespējas :
- ietekmēt profesionālās izglītības saturu, pieskaņojot to darba tirgus prasībām;
- izglītojamiem iegūt atbilstošas profesionālas prasmes, kas nākotnē nodrošina viņiem labas
izredzes darba tirgū;
- nodrošināt izglītojamiem motivējošu mācību vide;
- uzņēmumam ieguldīt savu nākotnes darbinieku profesionālajā attīstībā;
- samazināt kopējās darbinieku sagatavošanas izmaksas;
- radīt izglītojamiem jau 1.kursā interesi par izvēlēto profesiju.
- Plānojam turpināt sadarbību, novērtējot ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās
zināšanas un prasmes, ar tādiem uzņēmumiem kā AS „Sadales tīkls”, SIA „Latvijas
energoceltnieks, SIA „Rīgas satiksme”, un citiem.
- Plānojam arī turpmāk uzklausīt studentu vēlmes un studijas organizēt viņiem pieejamā
laikā. Pašlaik tikai retais students, kurš uzsāk studijas koledžā, nestrādā algotu darbu.
Studijas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās Rīgā un reģionos
(Kandavā, Liepājā, Priekuļos un Daugavpilī) ir viņu tālākizglītība izvēlētajā profesijā.
- Veiksmīga sadarbība mums ir izveidojusies ar AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls”,
AS „Rīgas Siltums”, Lattelekom SIA, AS „SAF Tehnika”, SIA „LeaxBaltix”, SIA
„RRR”, SIA „EastMetal” un daudziem citiem Rīgā un reģionos.
RTK ir iesaistījusies vairākos pieaugušo izglītības attīstības projektos:
- LETERA projektā “Elektronikas, optikas, elektrotehnikas un telekomunikācijas uzņēmumu
darbinieku prasmju pilnveidošana” (projekta Nr.1.2.2.1/16/A/011; īstenošanas laiks no
2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim); projekta mērķis: pilnveidot elektronikas,
optikas, elektrotehnikas un telekomunikācijas uzņēmumu darbinieku prasmes, sekmējot
tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu;
- MASOC projektā “Nodarbināto apmācības mašīnbūves un metālapstrādes nozarē”
(projekta Nr.1.2.2.1/16/A/002; īstenošanas laiks no 2016.gada 1.jūnija līdz 2018.gada
31.decembrim); projekta mērķis - nodrošināt mašīnbūves un metālapstrādes nozarē
nodarbināto apmācības un kvalifikācijas celšanu mašīnbūves un metālapstrādes nozarei
svarīgākajās jomās, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu, uzlabotu produktu
110
un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. 2016.gada jūnijā MASOC ir parakstījis
līgumu ar CFLA par apmācību īstenošanu. Mācības plānotas šādās jomās – ražošanas
inženierzinības un vadība; datorzinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas; ražošana un
pārstrāde; vides aizsardzība.
RTK plāno:
- turpināt sadarbībā ar LR Labklājības ministriju piedāvāt kursus bezdarbniekiem, īstenojot
kursus programmas „Enerģētika un elektrotehnika” , „Pasta pakalpojumi” u.c.;
- piedalīties Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā SAM 8.4.1. “Pilnveidot
nodarbināto personu profesionālo kompetenci” projekta „Nodarbināto personu
profesionālās kompetences pilnveide” konkursā ar profesionālās tālākizglītības
programmām „Autotransports” (kvalifikācija – autoelektriķis), „Administratīvie un
sekretāra pakalpojumi” (kvalifikācija – klientu apkalpošanas operators), „Telemehānika un
loģistika” (kvalifikācija – loģistikas darbinieks), „Enerģētika un elektrotehnika”
(kvalifikācija – elektrotehniķis); iegūstot tiesības realizēt programmas projekta ietvaros,
RTK sagatavos kvalificētus speciālistus, kuri iegūs profesionālās kvalifikācijas apliecības;
- izstrādāt un realizēt profesionālās pilnveides izglītības programmu „Mazā biznesa
organizēšana” (320 stundu apjomā), kas nodarbinātajam dos iespēju apgūt darba tirgus
prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- sagatavot un uz modulārās apmācības bāzes īstenot profesionālās tālākizglītības
programmu „Telemehānika un loģistika”;
- turpināt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanu, t.sk.
sadarbībā ar tādiem uzņēmumiem kā AS „Sadales tīkls”, SIA „Latvijas energoceltnieks,
SIA „Rīgas satiksme” u.c.
111
8.pielikums
SAM programmu īstenošanas risku izvērtējums
Risks Riska
apraksts
Riska
ietekme
Riska
iestāša-
nās var-
būtība
Riska novēršanas mazināšanas pasākumi
Finanšu
Sadārdzinā-
jumi un
inflācija
Vidēja Zema
Plānotās izmaksas var būtiski atšķirties no
reālajām, tāpēc projekta budžetā
(būvniecības iepirkumā) tiks plānota finanšu
līdzekļu rezerve neparedzētiem gadījumiem.
Pēc ekonomiskās attīstības prognozēm
2017.gadā būvniecības nozarē ir iespējams
būvniecības cenu pieaugums, sakarā ar
vairāku no Eiropas Savienības fondiem
finansētu programmu ieviešanas uzsākšanu.
Būvniecības projekta realizācijas salīdzinoši
īsais termiņš - 8 mēneši samazina lielu
sadārdzinājuma risku tik īsā laika
posmā. Savukārt aprīkojuma iegādes
aktivitātēs tiks paredzēts pietiekoši īss
aprīkojuma piegādes termiņš, kas mazinās
sadārdzinājuma risku.
Finanšu
Finanšu
resursi
maksājumu
veikšanai
Zema Zema
Nesaņemot savlaicīgu finansējumu no
CFLA, jālūdz IZM atbalsts īslaicīgi pārdalīt
finanšu resursus, lai nodrošinātu nepārtrauktu
projekta finanšu plūsmu. Plānojot 2017.gada
budžetu RTK ir ņēmusi vērā arī iespēju, ka
daļēji finansējumu projekta īstenošanai būs
nepieciešams ņemt no pašu resursiem
saimnieciskās darbības veikšanai, saņemot to
atpakaļ pēc projekta ieviešanas un/vai
noslēguma maksājuma saņemšanas. Tas
ņemts vērā ieplānojot atsevišķas
saimnieciskās darbības pēc projektu
īstenošanas.
Īstenošanas
Iepirkumu
procedūru
norises
ilgums
Vidēja Vidēja
Risks, ka iepirkuma procedūras
dokumentācijā būs jāveic kādi grozījumi ir
samazināts līdz minimumam, jo ņemta vērā
CFLA ieteikumi, saskaņojot vienkāršotās
atjaunošanas projektus Braslas ielā 16 un
Lēdmanes ielā 3. Tāpat ir ņemti vērā citi
apstākļi, kuriem iestājoties paildzinās
iepirkuma norise - gadījumā ja saņemta
sūdzība par iepirkuma procedūras
rezultātiem. Šobrīd izstrādātajā atklātā
konkursa nolikumā ir skaidri definētas
prasības un vērtēšanas kritēriji, līdz ar to
iepirkumu komisijai nebūs sarežģīti pieņemt
kvalitatīvu un pamatotu lēmumu, kā arī
112
nepieciešamības gadījumā viedokli aizstāvēt
Iepirkumu uzraudzības birojā. Pat ņemot
vērā šo iespējamo iepirkuma procedūras
norises ilguma pagarināšanu, projekta
īstenošana būs iespējama atbilstoši
plānotajam projekta ilgumam. .
Īstenošanas
Izmaksu
neattiecinā-
mība
Vidēja Zema
Projekta administratīvās vadības kompetence
un pieredze būs pamatā izmaksu
neattiecināmības riska mazināšanai,
nodrošinot:
- piedāvājumu izvērtēšanu un uzvarētāja
noteikšanu atbilstoši PIL un iepirkuma
nolikumā noteiktajam - Iepirkumu komisijai
ir pietiekoša pieredze kvalitatīvai
piedāvājumu izvērtēšanai. Savukārt
nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā
tiks piesaistīts neatkarīgs eksperts;
- būtisku noslēgtā iepirkuma līguma
grozījumu izdarīšanas nepieļaušanu - jebkuri
grozījumi, kas radīs iespējamu risku izmaksu
attiecināmībai, tiks saskaņoti ar Centrālo
finanšu un līgumu aģentūru;
- dubultā finansējuma nepieļaušanu -
projektā paredzētie energoefektivitātes
būvdarbi ir nodalīti no jebkuriem citiem
būvdarbiem, ko paredzēts veikt citu projektu
ietvaros.
Īstenošanas Sadarbības
efektivitāte Vidēja Zema
Būvniecības projektos un aktivitātēs
sadarbība starp projektā iesaistītajām pusēm -
Pasūtītāju, projekta autoru, būvuzraugu,
būvniecības darbu veicēju un informētība par
projekta progresu notiks regulārā
komunikācijā projekta sanāksmēs (t.sk.
būvsapulcēs). Tādējādi savlaicīgi tiks
identificētas ar projekta īstenošanu saistītas
problēmas, veiktas konsultācijas ar
iesaistītajā pusēm. Visas būvsapulces tiks
protokolētas un protokoli parakstīti no visām
iesaistītajām pusēm, līdz ar to nodrošinot
atbildību par paredzētajām darbībām.
Aprīkojuma iegādes aktivitātēs paredzēts
norīkot projekta administrācijas pārstāvi no
RTK puses, kas regulāri sekos plānotajām
līgumu izpildēm. Līguma izpildes laika
grafiku, kā arī līgumizpildes starpposma
laiku paredzēts iekļaut līgumā, atbilstoši
piegādātāju piedāvājumiem..
Rezultātu un
uzraudzības
rādītāju
sasniegšanas
Nepiemēroti
meteorolog-
ģiskie
apstākļi
Zema Zema
Energoefektivitātes projektu ilgums – astoņi
mēneši, kā arī tas, ka projekta uzsākšana
paredzēta pavasarī, savukārt, SAM 8.1.4.
projekta ietvaros veicamā būvniecība
iekštelpās, mazina risku, ka klimatiski
nepiemērotas sezonas dēļ varētu būt
113
ietekmēti projekta laika grafiks, rezultāti un
rādītāji. Bez tam projekta realizācijā
izvēlētais fasādes atjaunošanas risinājums -
ventilējamā fasāde- pieļauj būvdarbus veikt
arī nelabvēlīgākos klimatiskajos apstākļos
(negatīvas gaisa temperatūras), kā fasādes
atjaunošana izmantojot apmetuma
fasādes. Meteoroloģiskie laika apstākļi
netraucēs veikt aprīkojuma piegādes un
uzstādīšanu.
Rezultātu un
uzraudzības
rādītāju
sasniegšanas
Kvalificēta
tehniskā un
administra-
tīvā
personāla
risks
Zema Zema
RTK speciālistiem ir adekvāti augsta
tehniskā kvalifikācija, kas ietver spēju
nodrošināt nepieciešamo rezultātu un
uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Uz līguma
pamata piesaistīto izpildītāju kvalifikācijas
prasības tiks noteiktas pietiekoši augstas, lai
nodrošinātu atbilstošu veikto darbu kvalitāti
gan izpildes, gan uzraudzības procesā.
Projekta realizācija plānota, balstoties uz
potenciālo izpildītāju zināšanām un
prasmēm, tāpēc iespēja, ka radīsies
kompetences nepietiekamība projekta
izdevumu izpildē ir neliela. Ja kāds no
projektā iesaistītajiem darbiniekiem nevarēs
turpināt darbu projektā, tiks nodrošināta
jauna darbinieka piesaiste izmantojot RTK
personāla resursus vai arī nepieciešamības
gadījumā tiks izsludināts konkurss jauna
darbinieka piesaistīšanai ar atbilstošu
kvalifikāciju un pieredzi.
Projektu
vadības
Organizato-
riskās
vadības
efektivitāte,
personāla
mainība -
Vidēja Zema
Projekta administratīvais personāls nodrošina
nepieciešamo resursu pieejamību un projektā
plānoto darbību izpildi noteiktajā projekta
īstenošanas termiņā. Regulāri kontrolē
līguma par projekta īstenošanu izpildi un
sadarbības līguma/-u izpildi. Spēj saliedēt
komandu darbam paaugstinātas intensitātes
apstākļos.
Savlaicīgu darbību veikšana projekta
personāla plānošanā, t.sk. darba attiecību
dokumentēšana. Reaģējot uz personāla
sastāva izmaiņām, tiks nodrošināta
nepieciešamo atbilstošas kvalifikācijas un
pieredzes speciālistu piesaiste.
Cits
Līgumsais-
tību neie-
vērošana
Vidēja Zema
Pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā, t.sk.
līguma projektā paredzējis sankcijas un
plānotās rīcības, ņemot vērā iespējamos
riskus, kas var iestāties līguma izpildes
laikā: - piegādātājs vai pakalpojuma
sniedzējs kavē līgumā noteikto termiņu;
- radušies apstākļi, kuru dēļ līgums jālauž.
Rīgas tehniskajā koledžā projekta īstenošanai
tiks izstrādāta kārtība, kādā notiks
114
līgumsaistību izpildes un veikto kvalitātes
kontrole. Līgumsaistību izpildes kontrolei
katrs ārpakalpojumu sniedzējs ne retāk kā
reizi mēnesī (būvniecības projektos – ne
retāk kā reizi nedēļā regulāro būvsapulču
laikā) sniegs ziņojumu par savu
līgumsaistību izpildes progresu, veiktajiem
darbiem, iespējamajām problēmām, kā arī
veicamajiem vai jau veiktajiem pasākumiem
problēmu novēršanā. No RTK puses
līgumsaistību izpildes kontroli nodrošinās
projekta vadītājs (administratīvie jautājumi)
un projekta vadītāja asistents (tehniskie
jautājumi).
Līgumsaistību kavējumu gadījumā, kas
nebūs saistīts ar "force majore" apstākļiem,
tiks paredzēts līgumsods vai arī likumdošanā
noteiktajā kārtībā piedzīti zaudējumi, kas
radušies līgumsaistību neizpildes rezultātā.
116
Reģ. Nr. 40008038242
Juridiskā adrese:
Stabu iela 47-1, Rīga, LV-1011
LIKTA birojs:
Stabu iela 47-1, Rīga, LV-1011
Tālrunis: 67311821 E-pasts: [email protected]; www.likta.lv
Norēķinu konts:
LV18HABA000140J038010 Swedbank, HABALV22
Rīgā, 2016.gada 23.decembrī Nr. 2016/12-01
LR Izglītības un zinātnes ministrijai
kopija: PIKC “Rīgas Tehniskā koledža”
Par atbalstu PIKC “Rīgas tehniskā koledža” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai8.1.4.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) iepazinās un izvērtēja PIKC
“Rīgas Tehniskā koledža” iesniegto aprīkojuma modernizācijas sarakstu izglītības programmās
“Datorsistēmas 33 481 01 1” un “Programmēšana 33 481 03 1” (pielikumā).
Pamatojoties uz Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.4.specifiskā atbalsta
mērķa “Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un
radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās” īstenošanas noteikumiem asociācijaizsaka
atbalstu PIKC „Rīgas Tehniskā koledža” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un pilnveidošanai,
piedaloties IZM iepirkumā. Infrastruktūras attīstība un izglītības procesa modernizācija veicinās
kvalitatīvāku izglītības programmu īstenošanu un speciālistu sagatavošanu atbilstoši nozarē
pielietotajām tehnoloģijām un darba tirgus prasībām. LIKTA ir izvērtējusi pielikumā ietverto PIKC
„Rīgas Tehniskā koledža” iesniegto aprīkojuma sarakstu. LIKTA pret to nav iebildumu, uzskatām,
ka tas ir atbilstošs darba tirgus prasībām nozarē.
Pielikumā – PIKC “Rīgas Tehniskā koledža” LIKTA iesniegtie aprīkojuma apraksti.
Ar cieņu, Signe Bāliņa, LIKTA prezidente A.Melnūdris, 67311821