Kuldīgas 2.vidusskola
Autorallijs, tā pirmsākumi un attīstība pasaulē, Latvijā, Kuldīgā
Pētnieciskais darbs
Darba autors:
Mikus Prenclavs
8.a klases skolnieks
Darba Vadītājs:
Aija Rutule
klases audzinātāja
Kuldīga, 2014
Saturs
Ievads ................................................................................................................................................... 4
1. Kas ir autorallijs ........................................................................................................................... 5
2. Autorallija vēsture ........................................................................................................................ 6
2.1. Autorallija vēsture Latvijā .................................................................................................... 6
2.2. Vēsturiskā B grupa ................................................................................................................ 7
3. Autorallijs mūsdienās ................................................................................................................... 9
3.1. Pasaules rallija čempionāts ................................................................................................... 9
4. Sacensību elementi ..................................................................................................................... 10
4.1. Ceļa sacensības ................................................................................................................... 10
4.2. Papildsacensības ................................................................................................................. 10
5. Automašīnas un ekipējums ........................................................................................................ 11
6. Iepazīšanās ar trasi pirms sacensību sākuma.............................................................................. 13
7. Tehniskā komisija un marķēšana ............................................................................................... 14
8. Rallija starts ................................................................................................................................ 15
9. Intervijas ar autorallistiem .......................................................................................................... 16
Secinājumi ......................................................................................................................................... 21
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts ....................................................................... 22
Pielikums ........................................................................................................................................... 23
4
Ievads
Rakstot šo darbu, man bija jāizvēlas, kādu interesantu un interesējošu tēmu apskatīt. Tā kā
no bērnības esmu interesējies par autosportu, bet jo īpaši par autoralliju, nolēmu šo darbu rakstīt
par autoralliju.
Praktiskajā daļā vēlos sniegt vairākas intervijas ar autorallistiem.
Darba mērķis: Pētīt autorallija vēsturi un tā attīstības gaitu.
Darba uzdevumi:
1. Veikt informācijas avotu izpēti, lai noskaidrotu, kas ir un kā radies autorallijs.
2. Noskaidrot, kas nepieciešams, lai piedalītos rallijā.
3. Izpētīt autorallija gaitu un tajā veicamos uzdevumus.
4. Intervijas ar autorallistiem.
Pētījuma metodes: informācijas avotu analīze, sarunas ar autosportistiem.
Pētnieciskā darba pamatdaļā esmu aprakstījis, kas ir autorallijs, kāda ir tā vēsture. Kā šobrīd
norisinās sacensības. Esmu intervējis četrus Latvijas autorallistus. Darba noslēgumā esmu izdarījis
vairākus secinājumus par šo sporta veidu.
5
1. Kas ir autorallijs
„Autorallijs (ikdienā saukts vienkārši - rallijs) ir autosporta disciplīna, kurā ekipāžas trasē
dodas atsevišķi. Autorallija sacensības pārsvarā notiek pa koplietošanas ceļiem un tās sastāv no ceļa
sacensībām un papildsacensībām. Sacensību dalībnieki sacenšas ar automobiļiem, autorallija
ekipāža sastāv no diviem sportistiem. Rallija sacensības notiek gan ar speciāli sagatavotām
automašīnām, gan ar sērijveida automobiļiem.”1
1 http://lv.wikipedia.org/wiki/Autorallijs
6
2. Autorallija vēsture
Autorallija vēsture sākas ar Monte Karlo ralliju 1911. gadā. Nākamais pēc Monte Karlo
rallija bija rallijs „Paris-Rouen” kurā oficiālais uzvarētājs bija Alberts Lemaitre (pazīstams arī kā
Georgs Lemaitre) kurš brauca ar „Peugeot” firmas auto. Šim auto bija tikai 3 zirgspēku motors.
1.attēls. Alberts Lemaitre (pazīstams arī kā Georgs Lemaitre) ar savu „Peugaot” automobili.
(http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/fc/1894_paris-rouen_-
_georges_lema%C3%AEtre_(peugeot_3hp)_1st.jpg)
Klasiskais autorallijs (tādā formā, kādā tas ir populārs šodien)
izveidojās 20.gs. sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Īpašs uzplaukums rallijam
bija astoņdesmitie gadi gadi ar B grupas sacīkšu mašīnām.
2.1. Autorallija vēsture Latvijā
Autorallija tradīcijas ir vērojamas jau ar pirmo automobiļu parādīšanos brīvajā Latvijā pirms
otrā pasaules kara.
1909. gadā notika pirmās sacīkstes Latvijas teritorijā – rallijs Sanktpēterburga-Rīga-
Sanktpēterburga;
1923. gada 25. augustā notika pirmās Latvijas mēroga autosacīkstes: Rīga-Jelgava-Tukums-
Sloka-Bulduri;
7
1934. gadā tika nodibināts Latvijas Republikas autoklubs. Divus gadus vēlāk par tā goda
priekšsēdi tika ievēlēts Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis;
1957. gadā autoklubs pārtop par Latvijas Automobiļu Federāciju.2
Latvijas autosportisti savu braukšanas prasmi ir pierādījuši arī ārpus mūsu valsts robežām –
jau padomju okupācijas gados Latvijas sportisti bija vieni no vadošajiem PSRS. Galvenie mūsu
valsts sasniegumi PSRS laikos bija rallija trasēs, un ne viens vien Latvijas braucējs kļuvis par PSRS
čempionu rallijā.
Zināmākie PSRS čempioni ir Aleksandrs Karamiševs, Arnolds Dambis, Juris Belmeris,
Ivars Caune, Pēteris Neikšāns, Andris Kārkliņš un citi.
2.2. Vēsturiskā B grupa
No 1982. gada norisinājās sacensības B grupā, kur autoražotājam modeļa homologācijai
(Homologācija ir process, kurā tiek savākti un apkopoti apstiprinājumi par automobiļa sistēmu
sniegumu un rādītājiem, kā arī novērtēšanas un atbilstības apstiprināšanas procedūra attiecīgajās
instancēs Transportlīdzekļa Tipa Apstiprinājuma saņemšanai.) bija nepieciešams saražot tikai 200
eksemplārus. Rallija trasēs parādījās faktiski sporta prototipi, kam ar sērijveida auto vairs bija tikai
kopīgs nosaukums un nosacīta vizuāla līdzība. Tipisks B grupas auto bija ar vidū novietotu dzinēju
un pilnpiedziņu, bet pats auto konstruktīvi vairāk atgādināja bagiju vai formulu ar plastmasas
virsbūvi; to pašmasa bija ap 1000 kg un jauda pārsniedza pat 600 zirgspēku. Audi Sport Quattro
S1 bija vienīgais šīs klases pārstāvis kā arī populārākā B grupas automašīna, kas tiešām bija balstīts
uz sērijveida konstrukciju (par ko liecināja nesošā virsbūve).3
2.attēls. Audi Quattro S1. B grupas populārākā Automašīna.
(https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcRtxwHi7Rjxcb6-
o7ieNZVq5VkW9r85kG9mrfn4n2cakuGRUxYB)
2 http://www.laf.lv/laf/?cat=21
3 http://lv.wikipedia.org/wiki/Autorallijs
8
)
Slavenākie B grupas auto:
Audi Sport Quattro S1
Ford RS200
Lancia 037 Rally
Lancia Delta S4
MG Metro 6R4
Peugeot 205 T16
Renault 5 Turbo
Ar šiem auto bija grūti braukt, jo tie bija ļoti spēcīgi auto, pat pieredzējušākajiem pilotiem,
kas noveda pie vairākiem traģiskiem negadījumiem. Šo negadījumu rezultātā 1987. gadā šī grupa
tika likvidēta sakarā ar pārāk lielu bīstamību un arī skatītāju pārgalvību.
9
3. Autorallijs mūsdienās
Mūsdienās autorallijs ir sadalījies dažādos čempionātos. Pazīstamākie čempionāti ir
piemēram WRC (Pasaules Rallija Čempionāts), ERC(Eiropas Rallija Čempionāts) un vel dažādi
valstu čempionāti. Visaugstākais mērķis katram sportistam noteikti ir WRC, kurā ir ļoti ātri braucēji
ar savu braukšanas stilu un braukšanas skolu. Taču mūsdienās daudzi rallija skatītāji uz ralliju brauc
lai skatītos avārijas, nevis to, kā sportisti ir sagatavojušies un mēģina iegūt labākas vietas
kopvērtējumā.
3.1. Pasaules rallija čempionāts
Pasaules rallija čempionāts (World Rally Championship) jeb WRC ir starptautiskas
autorallija sacīkstes. Tās ir pasaules prestižākās autorallija sacensības.4 WRC automašīnām ir 1.6L
turbo dzinējs un visu četru riteņu piedziņu. Populārākās WRC automašīnas ir Citroën DS3
WRC, Ford Fiesta RS WRC, Mini WRC un Volkswagen Polo R WRC. Populārākie WRC braucēji
ir francūzis Sebastjēns Lēbs (Sebastien Loeb) kurš ir ieguvis deviņus pasaules čempiona titulus pēc
kārtas, soms Tomijs Mekinens (Tommi Antero Mäkinen) ieguvis četrus pasaules čempiona titulus
pēc kartas, soms Markuss Grenholms (Marcus "Bosse" Grönholm) ieguvis divus pasaules čempiona
titulus, kā arī bēdīgi slavenais brits Kolins Makrejs (Colin McRae) kurš ir ieguvis 1 pasaules
čempiona titulu. Kolins Makrejs 2006. gadā beidza autorallista karjeru. Vēlāk viņš paziņoja ka
atgriezīsies WRC 2008. gadā, tomēr Kolins 2007. Gada 15. septembrī gāja bojā Helikoptera
avārijā.
4 http://lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_rallija_%C4%8Dempion%C4%81ts
10
4. Sacensību elementi
Autorallija sacīkstes sastāv no ceļa sacensībām un papildsacensībām. Katrusacīkšu mērķis ir
veikt sacensību distanci, nopelnot iespējami mazāk (soda) punktu. Ekipāžas trasē dodas pa vienai ar
noteiktu laika intervālu (parasti 1-2 minūtes) atbilstoši sacensību dokumentiem. Sacensību distance
sastāv no vairākiem secīgiem posmiem, kas var tikt grupēti, kā arī ilgt vairākas dienas.
4.1. Ceļa sacensības
Ceļa sacensībās uzdevums ir veikt distances posmus atbilstoši noteiktiem ierobežojumiem
(piemēram, laika ierobežojums, uzdots vidējais ātrums), pie tam soda punktus var saņemt gan par
pārāk ātru, gan pārāk lēnu braukšanu. Viens no ceļa sacensību veidiem ir regularitāte, kur distance
ir jābrauc ar uzdotu vidējo ātrumu (kas distances laikā var mainīties). Ceļa sacensības notiek pa
koplietošanas ceļiem, kas nav slēgti vispārējai satiksmei - līdz ar to tās ir tādas, kas neapdraud citus
satiksmes dalībniekus, kas nepiedalās sacensībās.5
Mūsdienu rallijā ceļa sacensības galvenokārt izmato lai varētu notikt pārbraucieni starp
papildsacensībām un šī elementa formāts ar atbilstošiem noteikumiem nodrošina rallija sacīkšu
disciplīnu un laika grafika ievērošanu.
4.2. Papildsacensības
Papildsacensības notiek tikai tajos koplietošanas ceļu posmos, kuri ir slēgti satiksmei vai
speciālās tam piemērotās sacensību trasēs (piemēram, autošosejas trasē, trekā u.c.). Papildacensības
var būt ar līdzīgiem uzdevumiem vai noteikumiem kā ceļa sacensības, piemēram, regularitātes
formātā. Kā arī ar mērķi veikt papildsacensības posma distanci īsākā laikā, šādu distanci sauc par
ātrumposmu - šis ir populārākais variants klasiskajā rallijā un faktiski vienīgais šodien populārās
rallija sacensībās.
5 http://lv.wikipedia.org/wiki/Autorallijs
11
5. Automašīnas un ekipējums
Automašīnas, ar kurām var piedalīties autorallija sacensībās, tiek iedalītas vairākās kasēs
pēc dažādiem kritērijiem, piemēram:
piedziņas veida (vienas ass vai pilnpiedziņa, var būt noteikta priekšējās vai aizmugurējās ass
piedziņa);
dzinēja (darbības veids (dzirksteļaizdedzes vai kompresijas), darba tilpuma, kompresora esamība
un veids, utt.);
pārbūves līmeņa (sākot ar sērijveida līdz speciāli konstruētiem un būvētiem sacīkšu
automobiļiem); u.c.
Sacensību automašīnām tiek veikti speciāli drošības nodrošināšanas pasākumi:
ugunsdzēšanas sistēmas iebūve, drošības karkasa uzstādīšana, speciālu anatomisko sporta sēdekļu
un drošības jostu uzstādīšana. Sportisti vienmēr brauc speciālās autosporta ķiverēs un sacensību
apģērbā (kombinezons, apavi, cimdi, nedegošā veļa utt.). Starptautiskajos rallijos (piem., pasaules
čempionāta posmos) izmanto papildu drošības risinājumus, piemēram, HANS (HANS ir galvas un
kakla atbalsta ierīce, kas ir obligāta dažādās autosporta disciplīnās. Tas samazina iespēju iegūt
galvas un / vai kakla traumas. HANS galvenokārt izgatavots no oglekļa šķiedras (karbona), ierīce ir
U-formas.) sistēmas mugurkaula traumu novēršanai avārijas gadījumā.
Tā kā autorallijā galvenokārt izmanto sērijveida automašīnas, tās sagatavo atbilstoši
tehniskajiem noteikumiem, un starptautiskie noteikumi paredz izmantot arī homoloģētus
automobiļu modeļus, tādus, kurus auto ražotājs ir speciālā kārtā apstiprinājusi FIA(Starptautiskā
Automobiļu federācija)(konstrukcija, saražotās sērijas apjoms utt.).
Šobrīd populāras ir sekojošas klases:
N grupa - starptautiskā klase, balstīta uz sērijveida automašīnu, atļautas ļoti ierobežotas izmaiņas
konstrukcijā.
A grupa - starptautiskā klase, balstīta uz sērijveida automašīnu, atļautas plašākas izmaiņas
konstrukcijā kā N grupai. A grupā ietilpst WRC(Pasaules rallija čempionāts) klases sacīkšu
mašīnas.
R grupa (līdz 2007. gadam), L grupa (no 2008. gada) - nacionālā klase, balstīta uz sērijveida
automašīnu, atļautas būtiskākas izmaiņas konstrukcijā (arī salīdzinājumā ar A grupu). Pārsvarā
ietilps modeļi, kas neatbilst N un A grupu prasībām, parasti ar agrāku izlaides datumu.
Katra servisa parka izbrauktuvē parasti tiek izvietota arī degvielas uzpildes zona. Tur visiem
dalībniekiem ir iespēja pasūtīt un saņemt degvielu. Visiem rallija dalībniekiem ir atļauts izmantot
tikai tādu degvielu, kura atbilst FIA tehniskajiem noteikumiem. Izmantojamai degvielai ir
12
nepieciešama degvielas deklarācija, kurā pieteicējs apliecina, ka pielietotā degviela ir atbilstoša FIA
noteikumu prasībām.
13
6. Iepazīšanās ar trasi pirms sacensību sākuma
Piesakoties sacīkstēm un saņemot maršruta dokumentus dalībniekiem jāinformē rīkotājs par
iepazīšanās automašīnām, ekipāžu tālruņiem un ekipāžu apmešanās vietu. Sportisti saņems
iepazīšanās karti. Ja dažādu iemeslu dēļ ir jāmaina iepazīšanās automašīna, tad rallija centrā
sekretāriem jāsniedz detalizēta informācija par jauno iepazīšanās automašīnu.
Iepazīstoties visi ātrumposmi ir jāveic ar ātrumu kas atbilst Latvijas Ceļu satiksmes noteikumiem.
Maksimālais ātrums papildsacensību trasē ir 80 km/h izņemot vietas, kurās ir ātrumu ierobežojošās
zīmes vai apdzīvotās vietās ( 50km/h vai 30km/h ). Par ātruma pārsniegšanu tiek ziņots rallija
komisāriem un ekipāžas tiek attiecīgi sodītas
Papildsacensību trasē, iepazīšanās laikā ir aizliegts braukt pa trasi pretējā virzienā
Jebkurš pilots vai viņa stūrmanis, kuri piedalās vai domā piedalīties autorallijā, un kuri vēlas 2
mēnešus pirms rallija braukt pa ceļiem, kuri tiks vai var tikt izmantoti kā ātrumposmi šajā rallijā,
drīkst to darīt tikai tad, kad viņi ir saņēmuši rakstisku rīkotāja atļauju. Tas neattiecas uz personām,
kuras dzīvo šo ceļu tuvumā. Par šī noteikuma nerespektēšanu tiks ziņots komisāriem soda
piešķiršanai.
Iepazīšanās braucienu beigās iepazīšanās karte jānodod Rallija centrā līdz organizatoru
noteiktam laikam.
14
7. Tehniskā komisija un marķēšana
Katrai ekipāžai pirms rallija ir jāiziet tehniskā komisija un marķēšana.
Tehniskās pārbaudes sākumā ir jāuzrāda šādi dokumenti:
tehniskās pārbaudes forma ;
izdrukāta un aizpildīta pilota/stūrmaņa drošības aprīkojuma veidlapa;
automašīnas reģistrācijas dokumenti;
automašīnas apdrošināšanas polise;
automašīnas tehniskā pase un sporta tehniskā pase;
homologācijas forma.
Tehniskās pārbaudes laikā pārbauda un marķē: ātrumkārbu, motora bloku, reduktoru un
turbokompresoru.
Dubļu sargi ir obligāti un tiem jāatbilst FIA noteikumiem. Aptumšoti drīkst būt tikai
aizmugurējie sānu logi un aizmugurējais logs. Priekšējo sānu logu pārklājumam jābūt caurspīdīgam
un skaidram.
Sacensību automašīnām ir jābūt aprīkotām ar A3 izmēra SOS/OK zīmi(Parasti šo zīmi
stiprina automašīnas salonā pie jumta), pirmās palīdzības komplektu un diviem atstarojošiem
trīsstūriem. Maksimālais atļautais trokšņa līmenis ir 103 dBA. Automašīnas, kas neatbilst šim
noteikumam, netiks pielaistas startam. Skaņa tiek mērīta ar sonometru. Uz pārbrauciena ceļiem
starp ātrumposmiem ir iespējams lietot automobiļa apgaismojumu tikai caur oriģināli uzmontētiem
papildlukturiem.
15
8. Rallija starts
Starta pozīciju ekipāža ieņem pēc starta tiesneša uzaicinājuma;
kad starta tiesnesis ar žestu devis zīmi par pareizu starta pozīciju – 40 cm pirms elektroniski
kontrolētās starta līnijas, sacensību automašīnai jābūt nekustīgai līdz starta brīdim un ekipāžai
pastāvīgi vizuāli jāseko elektroniskā starta tablo gaismas signāliem;
uz gaismas tablo tiek attēlots astronomiskais laiks;
30 sekundes pirms starta tiesnesis pasniedz stūrmanim karneti;
25 sekundes pirms starta, uz tablo astronomiskā laika vietā tiek attēlotas atlikušās sekundes līdz
startam;
pirmsstarta minūtes pēdējās 5 sekundes iezīmē 5 pakāpeniski iedegošies sarkani gaismas signāli,
kuriem tikai visiem nodziestot ceļš ir brīvs;
ja dalībnieka automobilis šķērso elektroniski kontrolēto starta līniju, pirms nodzisušas starta
tablo sarkanās signāluguns, automātiski tiek fiksēts un ar 5 sekunžu aizturi indicēts pāragrs starts;
galīgo lēmumu par pāragra starta faktu pieņem starta tiesnesis, izdarot attiecīgu atzīmi starta
protokolā;
gadījumā, kad nav iespējams dot startu ar starta elektronisko iekārtu, starts tiks dots saskaņā ar
LAF Rallija noteikumiem.6
6 http://www.laf.lv/laf/wp-content/uploads/2010/09/Rallijs-TALSI-2013-nolikums1.pdf
16
9. Intervijas ar autorallistiem
Lai labāk izprastu, kāpēc cilvēki izvēlas piedalīties autosportā, kas ir tās lietas, kuras
piesaista šim sporta veidam, es nolēmu nointervēt 4 Latvijas autobraucējus un stūrmaņus – Jāni
Vorobjovu, Andi Daugu, Jāni Kārkliņu un Arvo Homiču.
Pirmais jautājums, ko vēlējos uzdot bija vecums, kādā katrs no braucējiem sācis nodarboties
ar autosportu.
3. attēls Jānis Vorobjovs (http://www.rallylv.com/news_img/news_img_597.jpg)
Jānis Vorobjovs autosportā ir no 1993.gada, Andis Dauga un Arvo Himičs no 1999.gada,
bet jaunākais autobraucējs no šī četrinieka ir Jānis Kārkliņš, kurš ar autosportu, bet precīzāk
iesākumā kartingu nodarbojas jau no 4 gadu vecuma.
Man bija svarīgi zināt arī, kādēļ radās vēlme nodarboties ar šo sporta veidu. Jānim
Vorobjovam par iedvesmu nodarboties ar šo sporta veidu bija kalpojusi bērnībā noskatītā Rīgas
kinostudijas mākslas filma „Rallijs”, pēc kuras rallijs kļuva par viņa dzīves sapni.
4.attēls. Aivis Egle/Andis Dauga (A.Daugas personīgais arhīvs)
17
Savukārt Andim Daugam vienmēr ir paticis ātrums, azarts un tehnika, tādēļ pie pirmās
iespējas tika uzbūvēts pirmais pašam savs sporta auto VAZ 2101.
6.attēls. Otrais no kreisās puses - Arvo Himičs(A.Himiča personīgais arhīvs)
Arvo Himičam bērnībā apmeklētās autosporta un motosporta sacensības likās ļoti
aizraujošas un saistošas, tādēļ gribējās kādreiz pamēģināt arī pašam. Bet Jāņa Kārkliņa iedvesmas
avots bija viņa tētis Andris Kārkliņš – PSRS autorallija čempions, kurš dēlu sev klēpī pie stūres
radinājis jau no 3 gadu vecuma.
Vēl es vēlējos zināt cik sezonas katrs no maniem intervējamajiem ir braucis un vai tikai
autorallijā. Un man izdevās noskaidrot, ka Jānis Vorobjovs ar autosportu ir saistīts jau 22 gadus un
viņa pirmais rallijs bija 1993.gadā, kad viņš piedalījās rallijā „Etna Ferum”. Andis Dauga ar
nelieliem pārtraukumiem uzskata ka ir nobraucis astoņas pilnas sezonas.
7.attēs. Jānis Kārkliņš (http://www.easyget.lv/sports/read/7627/)
Jānis Kārkliņš oficiāli dažāda veida sacensībās startē 16 sezonas.
18
Visizsmeļošāko stāstījumu par to, kur un cik ilgi ir braucis pastāstīja Arvo Himičs:
„1999.gadā sāku piedalīties autokrosa sacensībās; kopīgi ar draugu Andi Daugu un dažiem
atsaucīgiem palīgiem sagatavojām sacensībām „žigulīti” (LADA 2101) un piedalījāmies „Kurzemes
kausa” sacensībās autokrosā, pārmaiņus ar Andi braucot ar šo auto. Sapratu, ka piedalīšanās
autokrosā man ļoti patīk un tāpēc jau nākamajā sezonā piedalījos sacensībās pats ar savu „žigulīti”.
Nobraucu vēl 2 sezonas autokrosā un tad kopā ar Andi nolēmām pamēģināt spēkus citā autosporta
veidā – rallijsprintā (rallijsprints pēc būtības ir tas pats rallijs, tikai tas parasti notiek vienu dienu,
nevis divas, kā rallijs) - 2002.gadā abi piedalījāmies divos Latvijas rallijsprinta čempionāta posmos;
es – kā pilots, Andis – kā stūrmanis. Jāsaka, ka rallijs man vienmēr ir paticis visvairāk no visiem
motorsporta veidiem, tāpēc, protams, gribējās arī pašam pamēģināt braukt rallijā. Pēc šiem diviem
„izmēģinājuma” posmiem rallijsprintā līdz 2006.gadam turpināju piedalīties autokrosa sacensībās.
Pāris pēdējās sezonas autokrosa sacensībās piedalījos ar „Pontiac” markas automašīnu.
Sākot ar 2007.gadu, kopā ar stūrmani Gintu Lasmani ar „VW Golf” piedalījāmies
rallijsprinta sacensībās. Pāris posmos kā stūrmaņi kopā ar mani brauca Dzintars Gulbis un Guntars
Danne.
Savukārt, pēdējo gadu laikā iespēju robežās piedalījāmies dažos Latvijas čempionāta
posmos rallijā.
Nu jau var teikt, ka autosporta sacensībās kā dalībnieks vairs nepiedalos, jo divus pēdējos gadus
sava un savu atbalstītāju prieka pēc piedalījāmies vairs tikai vienā Latvijas rallija čempionāta posmā
– Talsu rallijā.
Savas sporta automašīnas sagatavoju pats, kopā ar vairākiem atsaucīgiem palīgiem, bez kuru
palīdzības tas nebūtu bijis iespējams. Varu teikt viņiem lielu paldies par atbalstu un palīdzību,
dažiem no viņiem – par atbalstu un palīdzību daudzu gadu garumā! Tuvojoties kādām sacensībām,
tās ir bijušas daudzas stundas, bieži vien – pat naktis, kas pavadītas garāžā, sagatavojot mašīnu
sacīkstēm un novēršot dažādas tehniskas problēmas. Arī sacensību laikā šo draugu - mehāniķu -
palīdzība ir bijusi ļoti nepieciešama un vajadzīga. Tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka bez viņu
palīdzības piedalīšanās sacensībās nebūtu iespējama.
Lai būtu iespējams piedalīties autosporta sacensībās, lielu atbalstu sniedza daži sponsori un
atbalstītāji, kuri palīdzēja, ieguldot savu darbu un brīvo laiku, kā arī - finansiāli un materiāli (ar
rezerves daļām utt.). Liels paldies viņiem par to!”7
Vēlējos arī no citiem intervējamajiem uzzināt, ar kādiem auto viņi ir braukuši, vai arī sākuši ar
„žigulīti” kā A.Himičs vai kā savādāk. Jānis Vorobjovs arī sāka braukt ar žiguļiem (gan priekšas,
gan pakaļpiedziņas), pēc tam pārgāja uz „VW Golf Sinhro”, „Audi Quattro”, „Toyota Celica”,
„Opel Ascona B”, „Subaru” Patreiz rallijā piedalās ar „Mitsubisi Lancer EVO X ”. Andis Dauga 7 Intervija ar A.Himiču
19
bez VAZ 2101 vēl braucis ar , VW Golf, Mitsubishi Lancer EVO X. Savukārt Jānis Kārkliņš - VW
Golf syncro, Ford Escort 4X4, VW Golf GTI, Honda Integra type-r, Honda Civic type-r, Renault
Clio sport, Mitsubishi Lancer evolution IX.Bet pašlaik brauc ar VW Golf GTI.
Zinot, ka jebkurš sportists sacensībās piedalās ar vēlmi uzvarēt, mans nākamais jautājums bija par
viņu sasniegumiem autosportā.
Jānim Vorobjovam:
Latvijas čempions šosejā – 2002. gadā
LČ rallija N4 klasē – 1. vieta 2002. gadā
LČ rallija N4 klasē – 1. vieta 2007. gadā
LČ rallijā N4 klasē – 2. vieta 2009. gadā
LČ rallijā N4 klasē – 2. vieta – 2010. gadā
Latvijas Čempionāts rallijā N4 klasē – 3. vieta 2011. gadā
Igaunijas rallija čempionātā N4 klasē – 2. vieta 2011. gadā
Vairākkārtējs Krievijas kausa izcīņas uzvarētājs
Andis Dauga uz šo jautājumu atbildēja īsi. Visnozīmīgākais sasniegums ir 2013.gada Latvijas
čempiona tituls rallijā N grupā. Un pārējos sasniegumus vari nofotogrāfēt visus vienkopus.
5.attēts. Kausi (A.Dauga personīgais arhīvs)
Arvo Himičs autokrosa sacensībās piedalījies no 1999. līdz 2006.gadam, tātad – astoņas sezonas.
Šo gadu laikā izdevās izcīnīt 9 kausus „Kurzemes kausa” sacensībās autokrosā, bet 4 – Latvijas
čempionātā autokrosā.
Savukārt, laika posmā no 2006.gada līdz 2013.gadam rallijsprinta sacensībās ieguvis 4 kausus, LR
čempionātā rallijā – 2.
20
Un visjaunākais dalībnieks Jānis Kārkliņš ir divkārtējs Latvijas čempions, vicečempions kartingā.
Divkārtējs Latvijas čempions rallijsprintā, vicečempions rallijsprintā,1. vieta autorallijā Sarma 2011
2 wd klasē.
Un beidzot interviju pajautāju sportistiem, vai ir kādi interesanti atgadījumi ar viņiem notikuši visu
šo gadu laikā.
Andis Dauga stāstīja: „Interesanti un smieklīgi gadījumi parasti rodas no kaut kādām lielām vai
mazām kļūdām, bet autosportā tādas nav pieļaujamas ! Līdz ar to par tehniskajā parkā aizmirstām
ķiverēm, rītos nogulētajiem starta laikiem parasti ir lielas dusmas ! Bet autosports pats par sevi un tā
aizkulises ir ļoti interesants piedzīvojums :)”
Jānim Kārkliņam atmiņā ir palicis 2010.gada autorallijs Latvija, „Braucu ekipāžā Jānis
Kārkliņš/Reinis Pozņaks, pirms pēdējā ātrumposma bijām klases līderi, otrajā vietā bija 2009. gada
Somijas 2 wd klases čempions, kurš bija ieradies no Somijas, startējam pēdējā ātrumposmā,
braucam savā tempā neko nepārspīlējot, jo esam vadībā un nedrīkstam avarēt, bet pēkšņi
ātrumposma vidū sabojājās sarunas iekārta un es vairs nedzirdēju stūrmani, nācās samazināt tempu
un vēl vienā krustojumā nesapratu uz kuru pusi jābrauc, kā rezultātā noslāpa automašīna, gala
rezultātā zaudējām daudz sekunžu Somijas 2009. gada čempionam un finišējām otrajā vietā
autorallijā Latvija 2010.”
Un arī Arvo Himičam bija kāds interesants stāsts: „Atceros gadījumu, kad kādās autokrosa
sacensībās mana automašīna tehnisku iemeslu dēļ jau pirmajā sacensību posmā atteicās darboties un
pārējos šo sacensību posmos vairāk nepiedalījās. Kāda maza meitene (tolaik - apmēram 6 gadus
veca), kas bija liela mana „fane” šajās autokrosa sacensībās noskatījās tikai pirmo braucienu un pēc
tam visu dienu pavadīja, sēžot tēva automašīnā un šīs sacensības vairāk neskatījās, sakot: „Man te
vairāk nav ko redzēt!”
Pēc intervijām sapratu ka autosports ir ļoti interesanta un aizraujoša nodarbe un autosportisti ir ļoti
interesanti un patīkami sarunu biedri.
21
Secinājumi
Rakstot šo pētniecisko darbu secināju, ka:
Jebkurš autosporta veids patiesībā ir ļoti smags un bīstams darbs.
Tie piloti un stūrmaņi, kuri piedalās rallijā, par autosportu interesējas jau no bērnības.
Lai varētu piedalīties sacensībās, mašīnām ir jāiziet nopietnas tehniskās pārbaudes.
Sarunās ar autobraucējiem, secināju, ka viņi ir ļoti interesanti sarunu biedri, jo viņiem ir
katram sava pieredze, līdz ar to vairāki skatījumi uz to, kas tad īsti ir autosports.
Visiem manis intervētajiem autobraucējiem viņu hobijs ir kļuvis par viņu dzīvesveidu.
22
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts
1. http://www.laf.lv/laf/wp-content/uploads/2010/09/Rallijs-TALSI-2013-nolikums1.pdf (skatīts
15.01.2014.)
2. http://lv.wikipedia.org/wiki/Autorallijs (skatīts 21.01.2014.)
3. http://www.laf.lv/laf/?cat=21 (skatīts 25.01.2014.)
4. http://lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_rallija_%C4%8Dempion%C4%81ts (skatīts 02.02.2014.)
5. http://www.rallylv.com/news_img/news_img_597.jpg (skatīts 08.02.2014.)
6. http://www.easyget.lv/sports/read/7627 (skatīts 16.02.2014.)
23
Pielikums
24
Pielikums Nr.1
Intervija ar Jāni Vorobjovu
1. No kāda vecuma nodarbojaties ar autosportu?
Rallijā es sāku braukt 1993. gadā, kad man bija 20 gadi.
2. Kāpēc izvēlējāties ar to nodarboties?
Līdz rallijam nonācu tā, ka bērnībā noskatījos Rīgas kinostudijas filmu „ Rallijs”, pēc kuras rallijs
man kļuva par sapni.
3. Cik ilgi nodarbojaties ar autosportu?
Mans pirmais rallijs bija 1993. gadā, kur piedalījos rallijā „ Etna Ferum”. Ar autosportu esmu
saistīts jau 22 gadus. Rallijs būtībā ir mans dzīvesveids.
4. Kādi ir Jūsu sasniegumi autosportā?
Latvijas Čempionāts rallijā N4 klasē – 3. vieta 2011. gadā
Igaunijas rallija čempionātā N4 klasē – 2. vieta 2011. gadā
LČ rallijā N4 klasē – 2. vieta – 2010. gadā
LČ rallijā N4 klasē – 2. vieta 2009. gadā
LČ rallija N4 klasē – 1. vieta 2007. gadā
LČ rallija N4 klasē – 1. vieta 2002. gadā
Latvijas čempions šosejā – 2002. gadā
Vairākkārtējs Krievijas kausa izcīņas uzvarētājs
5. Ar kādiem auto esat braucis un ar kādu braucat pašreiz?
Rallijā es sāku braukt ar žiguļiem (gan priekšas, gan pakaļpiedziņas), pēc tam pārgāju uz „VW Golf
Sinhro”, „Audi Quattro”, „Toyota Celica”, „Opel Ascona B”, „Subaru” un patreiz rallijā piedalos ar
„Mitsubisi Lancer EVO X ”.
Pielikums Nr.2
Intervija ar Andi Daugu
1. No kāda vecuma nodarbojaties ar autosportu?
Tādās nopietnākās sacensībās sāku startēt, kad man bija 28 gadi.
2. Kāpēc izvēlējāties ar to nodarboties?
Man vienmēr ir paticis ātrums, azarts un tehnika, tad nu pie pirmās iespējas tika uzbūvēts
pirmais, pašam savs sporta auto (VAZ 2101).
3. Cik ilgi nodarbojaties ar autosportu?
Ar nelieliem pārtraukumiem būs pilnas 8 sezonas.
4. Kādi ir Jūsu sasniegumi autosportā?
Sasniegumus grūti būs aprakstīt, tāpēc labāk lai ir foto no personīgā arhīva (attēls nr.5), bet
vislielākais sasniegums ir 2013 gada Latvijas čempiona tituls rallijā N4 grupā.
5. Ar kādiem auto esat braucis un ar kādu braucat pašreiz?
Esmu braucis ar VAZ 2101, VW Golf, Mitsubishi Lancer EVO X.
6. Vai ir bijis kāds interesants atgadījums, ja ir pastāstiet.
Interesanti un smieklīgi gadījumi parasti rodas no kaut kādām lielām vai mazām kļūdām, bet
autosportā tādas nav pieļaujamas ! Līdz ar to par tehniskajā parkā aizmirstām ķiverēm, rītos
nogulētajiem starta laikiem parasti ir lielas dusmas ! Bet autosports pats par sevi un tā aizkulises ir
ļoti interesants piedzīvojums :)
Pielikums Nr.3
Intervija ar Arvo Himiču
1. No kāda vecuma nodarbojaties ar autosportu?
Ar autosportu nodarbojos no 30 gadu vecuma.
2. Kāpēc izvēlējāties ar to nodarboties?
Interese par tehniku, īpaši – par automašīnām, man bija jau no bērnības. Arī dažādas autosporta
un motosporta sacensības apmeklēju jau no agras bērnības un tās man likās ļoti saistošas,
interesantas un aizraujošas.
3. Cik ilgi nodarbojaties ar autosportu? Un ar kādiem auto esat braucis.
1999.gadā sāku piedalīties autokrosa sacensībās; kopīgi ar draugu Andi Daugu un dažiem
atsaucīgiem palīgiem sagatavojām sacensībām „žigulīti” (LADA 2101) un piedalījāmies
„Kurzemes kausa” sacensībās autokrosā, pārmaiņus ar Andi braucot ar šo auto. Sapratu, ka
piedalīšanās autokrosā man ļoti patīk un tāpēc jau nākamajā sezonā piedalījos sacensībās pats ar
savu „žigulīti”. Nobraucu vēl 2 sezonas autokrosā un tad kopā ar Andi nolēmām pamēģināt
spēkus citā autosporta veidā – rallijsprintā (rallijsprints pēc būtības ir tas pats rallijs, tikai tas
parasti notiek vienu dienu, nevis divas, kā rallijs) - 2002.gadā abi piedalījāmies divos Latvijas
rallijsprinta čempionāta posmos; es – kā pilots, Andis – kā stūrmanis. Jāsaka, ka rallijs man
vienmēr ir paticis visvairāk no visiem motorsporta veidiem, tāpēc, protams, gribējās arī pašam
pamēģināt braukt rallijā. Pēc šiem diviem „izmēģinājuma” posmiem rallijsprintā līdz
2006.gadam turpināju piedalīties autokrosa sacensībās. Pāris pēdējās sezonas autokrosa
sacensībās piedalījos ar „Pontiac” markas automašīnu.
Sākot ar 2007.gadu, kopā ar stūrmani Gintu Lasmani ar „VW Golf” piedalījāmies
rallijsprinta sacensībās. Pāris posmos kā stūrmaņi kopā ar mani brauca Dzintars Gulbis un
Guntars Danne.
Savukārt, pēdējo gadu laikā iespēju robežās piedalījāmies dažos Latvijas čempionāta posmos
rallijā.
Nu jau var teikt, ka autosporta sacensībās kā dalībnieks vairs nepiedalos, jo divus pēdējos
gadus sava un savu atbalstītāju prieka pēc piedalījāmies vairs tikai vienā Latvijas rallija
čempionāta posmā – Talsu rallijā.
Savas sporta automašīnas sagatavoju pats, kopā ar vairākiem atsaucīgiem palīgiem, bez kuru
palīdzības tas nebūtu bijis iespējams. Varu teikt viņiem lielu paldies par atbalstu un palīdzību,
dažiem no viņiem – par atbalstu un palīdzību daudzu gadu garumā! Tuvojoties kādām
sacensībām, tās ir bijušas daudzas stundas, bieži vien – pat naktis, kas pavadītas garāžā,
sagatavojot mašīnu sacīkstēm un novēršot dažādas tehniskas problēmas. Arī sacensību laikā šo
draugu - mehāniķu - palīdzība ir bijusi ļoti nepieciešama un vajadzīga. Tāpēc ar pārliecību varu
teikt, ka bez viņu palīdzības piedalīšanās sacensībās nebūtu iespējama.
Lai būtu iespējams piedalīties autosporta sacensībās, lielu atbalstu sniedza daži sponsori un
atbalstītāji, kuri palīdzēja, ieguldot savu darbu un brīvo laiku, kā arī - finansiāli un materiāli (ar
rezerves daļām utt.). Liels paldies viņiem par to!
4. Kādi ir Jūsu sasniegumi autosportā?
Autokrosa sacensībās piedalījos no 1999. līdz 2006.gadam, tātad – astoņas sezonas. Šo gadu
laikā izdevās izcīnīt 9 kausus „Kurzemes kausa” sacensībās autokrosā, bet 4 – Latvijas
čempionātā autokrosā.
Savukārt, laika posmā no 2006.gada līdz 2013.gadam rallijsprinta sacensībās ieguvu 4
kausus, LR čempionātā rallijā – 2.
5. Vai ir bijis kāds interesants atgadījums, ja ir pastāstiet.
Atceros gadījumu, kad kādās autokrosa sacensībās mana automašīna tehnisku iemeslu dēļ
jau pirmajā sacensību posmā atteicās darboties un pārējos šo sacensību posmos vairāk
nepiedalījās. Kāda maza meitene (tolaik - apmēram 6 gadus veca), kas bija liela mana „fane”
šajās autokrosa sacensībās noskatījās tikai pirmo braucienu un pēc tam visu dienu pavadīja,
sēžot tēva automašīnā un šīs sacensības vairāk neskatījās, sakot: „Man te vairāk nav ko redzēt!”
Pielikums Nr.4
Intervija ar Jāni Kārkliņu
1. No kāda vecuma nodarbojaties ar autosportu?
Nodarbojos ar autosportu no 4 gadu vecuma braucot ar kartingu, 8 gados aizvadīju pirmās
sacensības ar salona automašīnu ziemas daudzcīņā Latvija čempionātā, 13 gados sāku braukt
rallijsprintā
2. Kāpēc izvēlējāties ar to nodarboties?
Ar to nodarbojās mans tēvs, kurš ir PSRS autorallija čempions, no 3 gadu vecuma stūrēju auto sēžot
viņam klēpī un tas man ļoti patīk, bez tā nav nekas cits, kas man tik ļoti patiktu.
3. Cik ilgi nodarbojaties ar autosportu?
Oficiāli no 6 gadu vecuma – 16 gadus.
4. Kādi ir Jūsu sasniegumi autosportā?
Divkārtējs Latvijas čempions, vicečempions kartingā. Divkārtējs Latvijas čempions rallijsprintā,
vicečempions rallijsprintā,1. Vieta autorallijā Sarma 2011 2 wd klasē.
5. Ar kādiem auto esat braucis un ar kādu braucat pašreiz?
Esmu 29iedalījies ar vairākām automašīnām:
VW Golf syncro, Ford Escort 4X4, VW Golf GTI, Honda Integra type-r, Honda Civic type-r,
Renault Clio sport, Mitsubishi Lancer evolution IX.
Pašlaik braucu ar VW Golf GTI.
6. Vai ir bijis kāds interesants atgadījums, ja ir pastāstiet.
7. Braucu ekipāžā Jānis Kārkliņš/Reini Pozņaks 2010 gada autorallijā Latvija, pirms pēdējā
ātrumposma bijām klases līderi, otrajā vietā bija 2009. Gad Somijas 2 wd klases čempions, kurš bija
ieradies no Somijas, startējam pēdējā ātrumposmā, braucam savā tempā neko nepārspīlējot, jo esam
vadībā un nedrīkstam avarēt, bet pēkšņi ātrumposma vidū sabojājās saruniekārta un es vairs
nedzirdēju stūrmani, nācās samazināt tempu un vēl vienā krustojumā nesapratu uz kuru pusi
jābrauc, kā rezultātā noslāpa automašīna, gala rezultātā zaudējām daudz sekunžu Somijas 2009.
Gada čempionam un finišējām otrajā vietā autorallijā Latvija 2010.