Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības
stratēģija 2012.–2030. gadam
2012. gads
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
2
Saturs
Saturs .............................................................................................................................................................. 2
Ievads .............................................................................................................................................................. 3
1. Bauskas novada vizītkarte ............................................................................................................................ 4
2. Bauskas novada attīstības nozīmīgākās jomas – to telpiskās struktūras un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas .... 6
2.1. Lauksaimniecība ............................................................................................................................... 6 2.2. Vide un tūrisms ........................................................................................................................................ 8 2.3. Vides riska teritorijas ............................................................................................................................. 10 2.4. Inženiertīkli ............................................................................................................................................ 12 2.5. Transports, sakari .................................................................................................................................. 14 2.6. Veselība un sociālā joma ....................................................................................................................... 16 2.7. Kultūra ................................................................................................................................................... 18 2.8. Izglītība .................................................................................................................................................. 20 2.9. Apdzīvojums un Bauskas aglomerācija ................................................................................................. 22 2.10. Pierobeža, pārrobežu sadarbība .......................................................................................................... 24
3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi ............................................................................................................. 26
3.1. Pašvaldības specializācija ............................................................................................................... 26 3.2. Nākotnes redzējums un ilgtermiņa prioritāte ................................................................................. 27
4. Telpiskā attīstības perspektīva ............................................................................................................... 29
4.1. Apdzīvojums un attīstības centri ........................................................................................................... 30 4.2. Lauksaimniecības teritoriju attīstība ..................................................................................................... 31 4.3. Tūrisms .................................................................................................................................................. 32 4.4. Dabas vides ilgtspēja un iesaiste ekonomikas attīstībā......................................................................... 32 4.5. Transports ............................................................................................................................................. 33 4.6. Inženierinfrastruktūra ............................................................................................................................ 34 4.7. Bauskas pilsētas vēlamie attīstības virzieni ........................................................................................... 34
5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība ................................................................................ 37
6. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem .................................................................................. 40
Izmantotie skaidrojumi ................................................................................................................................... 41
Izmantotie saīsinājumi .................................................................................................................................... 42
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
3
Ievads
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa plānošanas dokuments
2012.–2030.gadam, kas1 nosaka novada attīstības ilgtermiņa stratēģiskos mērķus un prioritātes, kā
arī iezīmē novada attīstības telpisko perspektīvu. Ilgtermiņa attīstības stratēģija ir pamats Bauskas
novada domes attīstības programmas prioritāšu, rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai, kā
arī teritorijas plānojuma izstrādei.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes pamatojums ir:
- Likums “Par pašvaldībām";
- Attīstības plānošanas sistēmas likums;
- Teritorijas attīstības plānošanas likums;
- Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība
attīstības plānošanas procesā”;
- Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par vietējā līmeņa teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem”.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija izstrādāta atbilstoši VARAM Metodiskajiem
ieteikumiem ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā
līmenī (Aktualizētā redakcija, 2012. gada 4. aprīlis).
Bauskas novada attīstības stratēģija 2012.-2030.gadam ir sagatavota, ņemot vērā šādus plānošanas
dokumentus:
o Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Latvijas telpiskās
attīstības perspektīva;
o Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojums 2006.–2026.gadam un Telpiskās
attīstības perspektīva;
o ZPR ekonomikas profils;
o Bauskas novada teritorijas plānojums 2012.–2023.gadam;
o Bauskas novada attīstības programma 2012. –2018.gadam;
o Apkārtējo novadu plānošanas dokumenti u.c.
1 Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam (2011)
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
4
1. Bauskas novada vizītkarte
Bauskas novads atrodas Latvijas un Zemgales reģiona centrālajā daļā, robežojas ar Lietuvas
Republiku, Iecavas, Vecumnieku, Rundāles, Jelgavas un Ozolnieku novadiem (skatīt 1.attēlu).
Novada platība ir 786,6 km², no tiem 6,14 km² aizņem Bauskas pilsēta. Meža teritorijas aizņem
15630,3 ha, lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 52970,5 ha.
Novada administratīvais centrs – Bauskas pilsēta atrodas 68 km attālumā no Rīgas, 62 km no
Jelgavas, 19 km no Latvijas – Lietuvas robežas.
Novadu šķērso starptautiskās transporta maģistrāles E67 posms – valsts galvenais autoceļš A7, kā
arī reģiona nozīmes ceļi P103 (Bauska–Dobele) un P87 (Bauska –Aizkraukle).
Cauri novada teritorijai plūst Iecavas, Mūsas, Mēmeles upes un Lielupe.
Bauskas novadu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam veido šādas
teritoriālās vienības – Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts,
Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Īslīces pagasts, Mežotnes pagasts un Vecsaules pagasts.
1.attēls. Bauskas novada administratīvi teritoriālo vienību karte
Avots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Bauskas_novads
Pēc PMLP datiem Bauskas novadā 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 27 826 iedzīvotāji, turklāt
iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.
Lielākais iedzīvotāju skaits Bauskas novadā koncentrējas Bauskas pilsētā – 9 972 jeb gandrīz 36%
visu novada iedzīvotāju. Vismazāk apdzīvotais ir Dāviņu pagasts ar 875 iedzīvotājiem.
01.01.2011 Bauskas novadā ir 5526 darba ņēmēji, kas ir aptuveni 30 % no visiem Bauskas novada
iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Darba devēju skaits novadā ir 605, no kuriem 90% ir
mikrouzņēmumi (ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošiem). 43 % no darba devējiem atrodas
Bauskas pilsētā.
Darbības jomas ar lielāko darba ņēmēju skaitu ir tirdzniecība (19,6 % no visiem darba
ņēmējiem), lauksaimniecība (18,2 %), izglītība (17 %) un apstrādes rūpniecība (9,5 %).
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
5
Bauskas novada nozīmīgākā nozare ir lauksaimniecība, bet viens no nozīmīgākajiem
lauksaimniecības produkcijas ražošanas virzieniem ir augkopība: graudkopība, kartupeļi,
dārzeņkopība.
Būtiska loma novada ekonomikā ir tūrismam. Bauskas TIC datu bāzē patlaban iekļautas
18 naktsmītnes ar 499 gultas vietām. No tām viena četrzvaigžņu viesnīca, divas trīszvaigžņu
viesnīcas, 9 lauku un viesu mājas, 3 brīvdienu mājas, viens kempings un 3 treileru laukumi,
un vairāki telšu laukumi. Bauskas novadā kopā tūrisma apritē ir iesaistīti vairāk kā 80 dažādi
tūrisma pakalpojumu sniedzēji, novadā darbojas 5 muzeji. Bauskā reģistrēta viena ceļojumu
aģentūra, kura pārdot ārvalstu ceļojumus un Latvijas lielāko tūrisma firmu ceļazīmes. Bauskas
novadā ir tūrisma informācijas centrs, kurš sniedz informāciju arī par Iecavas, Rundāles un
Vecumnieku novadiem.
Bauskas novadā ir pieejama gan primārā, gan sekundārā veselības aprūpe.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā2 (Telpiskās struktūras aprakstā) ir
definētas nacionālas nozīmes vērtības Zemgalē, no tām virkne atrodas Bauskas novadā:
o Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas Šīs teritorijas ir iekļautas nacionālas
nozīmes lauksaimniecības teritoriju sarakstā.
o Pilis un muižas ar plašajiem parkiem – Mežotnes pils.
o Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - 39 137 ha no īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām ir iekļautas NATURA 2000 dabas teritoriju sarakstā.
o Tranzīta koridori no Austrumiem uz Rietumiem un no Ziemeļiem uz Dienvidiem un
Rietumiem virzās caur visām Zemgales teritorijām:
o Starptautiskie autoceļi: E57 (Via Baltica: Helsinki – Tallina – Rīga – Kauņa –
Berlīne);
o Valsts autoceļi: A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle).
o Maģistrālie augstspiediena gāzes vadi: Viļņa – Rīga, Rīga – Paņeveža, Rīga –
Daugavpils, Ziemeļi – Rīga, Iecava – Liepāja un atzars uz Jūrmalu (spiediens lielāks par
1,6 megapaskāliem).
o Upju baseini –Bauskas novads ietilpst vienā no lielākajiem upju baseiniem Latvijā –
Lielupes baseinā.
o Elektroapgādes sistēma - VAS „Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu rajons (Jelgavas,
Dobeles un Bauskas rajoniem) nodrošina reģiona energoapgādes pieprasījumu.
Kaimiņu novados esošās vērtības, kas papildina Bauskas novada attīstības iespējas:
o Pilis un muižas ar plašajiem parkiem – Rundāles pils.
o Valsts profesionālās izglītības iestādes, kas gatavo vidējā līmeņa speciālistus dažādās
profesijās: Saulaines profesionālā vidusskola.
Reģiona nozīmes vērtības Zemgalē tiek minētas vairākas, bet tai skaitā Bauskas novadā:
Lauksaimniecības produkcijas pārstrāde - Zemgalē ir labi attīstīta lauksaimnieciskās un pārtikas
ražošana. Attīstību sekmē nelielais attālums līdz produkcijas noieta tirgiem Rīgā un kaimiņvalstī –
Lietuvā. Trīs lokālās daudzprofilu slimnīcas: t.sk. Bauskā.3
2 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.–2026.gadam un Telpiskās attīstības perspektīva
3 Bauskas slimnīca vairs nav daudzprofilu slimnīca – tā ir problēma, kas atspoguļota veselības sektora
raksturojumā.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
6
2. Bauskas novada attīstības nozīmīgākās jomas – to telpiskās struktūras un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas
2.1. Lauksaimniecība
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profilā lauksaimniecība ir noteikta par perspektīvu attīstības
nozari Zemgalē.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības
perspektīva akcentē, ka Reģiona līmenī lauksaimniecībai svarīgās teritorijas ar
augstāko lauksaimniecības zemju vērtību (50–80 balles), lielākajām vienlaidus
platībām un augstāko ražību.
Zemgales lauku teritoriju attīstība balstīsies uz tradicionālo, bioloģisko
lauksaimniecību, mežsaimniecību, mežrūpniecību un tūrismu.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam akcentē pilsētu un lauku
mijiedarbību.
Latvijas telpiskās attīstības perspektīva kā nacionālo interešu telpas iezīmē lauku
attīstības telpu – lauku teritorijas, kur atrodas valsts ekonomikai nozīmīgākie
dabas resursi – lauksaimniecības zeme, meži, ūdeņi u.c.
Raksturojums novadā
No visas Bauskas novada teritorijas lauksaimniecības zeme aizņem 80,4% jeb
63 259,2 ha, turklāt tās ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kuru
auglība pārsniedz 50 un 60 balles. Visvairāk augstvērtīgo lauksaimniecības
zemju ir Gailīšu, Īslīces un Mežotnes pagastā (skatīt 2.attēlu- lauku telpa).
Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražošanas virzieni ir augkopība:
graudkopība, kartupeļi, dārzeņkopība.
Institūcijas/organizācija
s / lielākie uzņēmumi
novadā
Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, t.sk. alus
darītava „Bauskas alus”, putnkopības uzņēmums SIA „Lielzeltiņi”, kas no
Latvijā saražotās putnu gaļas tirgus nodrošina ap 30%, SIA „Kronis” - augļu
un dārzeņu pārstrādes uzņēmums, kura produkcijas kvalitātes apliecinājums ir
saņemtais „Zaļās karotītes” statuss.
Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde.
SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs”.
Lauksaimnieku sadarbība – kooperācija valsts līmenī (piena savākšana u.c.)
Iepriekšējā darbība
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta 2010.gadā veikto lauksaimniecības zemju
apsekojumu Bauskas novadā ir apkopti 95% LIZ, kas ir krietni virs vidējā valstī
(84%).
Bauskas novadā ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas 5790 saimniecības, kas
izmanto zemi lauksaimnieciskai ražošanai un lauksaimniecībā nodarbināto skaits
2007.gadā bija 12 744 personas (Centrālās statistikas pārvaldes dati). Bauskas
novadā reģistrētas 67 lauku saimniecības, kuru platība ir virs 100 ha.
Lopkopības produkcijas ražošanai liellopi tiek audzēti 2508 saimniecībās, no
kurām 16 saimniecībās ir vairāk kā 50 liellopu, t.sk. slaucamās govis 11
lielsaimniecībās. Cūkas tiek audzētas 1978 saimniecībās.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
7
Attīstīta ir arī lauksaimniecības produktu pārstrāde, pārtikas ražošana.
Galvenās problēmas
Meliorācijas sistēmu uzturēšana;
Sīksaimniecību lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iespējas un turpmākā
attīstība ir ierobežotas, nepietiekama sadarbība to vidū (neizmantotas
kooperācijas iespējas);
Speciālistu trūkums ar profesionālo izglītību lauksaimniecības jomā;
Nevar izdalīt viensētas no 10 ha l/s zemes. Tas ierobežo l/s zemju efektīgu
izmantošanu, jo nevar pārdot lauksaimniecības zemi, kuru paši neapstrādā,
citiem lauksaimniekiem.
Galvenais potenciāls
Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares attīstība;
Lielu lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanās;
Lauku saimniecību iesaiste pakalpojumu sniegšanā tūristiem.
Saistība ar citiem
sektoriem Vides sektors – piesārņojums no intensīvās lauksaimnieciskās darbības;
Transports – transporta pakalpojumu pieejamība produkcijas un izejvielu
pārvadāšanai, ceļu kvalitāte;
Izglītība – speciālistu ar profesionālo izglītību lauksaimniecības jomās
nepietiekamība;
Tūrisms – sīkzemnieku darbības diversifikācija – lauku tūrisma attīstība.
2.attēls. Bauskas novada dabas teritorijas un to šķērsojošā infrastruktūra
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
8
2.2. Vide un tūrisms
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profilā tūrisms ir noteikts par perspektīvu attīstības nozari Zemgalē,
paredzot attīstīt dabas tūrismu, „Zaļo ekonomiku”, tai skaitā ekotūrismu (piemēram,
ūdenstūrismu, velotūrismu, dabas tūrismu u.c.), pozicionējot produktus ar vienotu „zaļo”
Zemgales preču zīmolu, kas integrējama ar plašāku Zemgales kultūras identitātes
veidošanu.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības perspektīva nosaka,
ka reģionā, saistībā ar tūrisma attīstību, attīstīsies velotransports. Savukārt, nelielās upēs
(Mūsa, Mēmele) attīstīsies tūrisma pakalpojumi ar laivām. Kā viena no lielākajām
Zemgales reģiona vērtībām tiek minēta kultūras tūrisma attīstība, kas ietver piļu, muižu,
baznīcu, muzeju, pilskalnu, kultūras pasākumu apmeklējumu.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka attīstot lauku tūrismu,
izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīgā
dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.
Raksturojums
novadā
Bauskas novada dabas vide ir aktīvās atpūtas un tūrisma resurss. Lielākās upes novadā ir
Lielupe, Mūsa, Mēmele, Iecava, Īslīce un Ceraukste. Bauskas novadā atrodas vairākas īpaši
aizsargājamās teritorijas, nozīmīgākais no tām ir dabas parks „Bauska” (NATURA 2000 –
ES aizsargājamā dabas teritorija 892,9 ha), turklāt ir arī vairāki dabas pieminekļi un dabas
liegumi. Tūristiem pieejamas 3 dabas takas.
Novadā atrodas nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi un objekti: Bauskas pils muzejs,
Bauskas vecpilsēta, Mežotnes pils (Mežotnes pagasts), Bruknas muiža (Dāviņu pagasts),
Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas Rātsnams u.c. Bauskas Novadpētniecības un
mākslas muzejā, Bauskas pils muzejā un Bauskas rātsnamā tiek piedāvātas vairākas
izglītojošās programmas jeb šovi.
Sporta kompleksa „Mūsa” trase Bauskas novadā ir vienīgā Eiropas līmeņa autokrosa trase
Baltijas valstīs.
Institūcijas/organi
zācijas novadā/
pakalpojumu
sniedzēji
TIC (tūrisma informācijas centrs), kurš sniedz informāciju arī par Iecavas, Rundāles un
Vecumnieku novadiem, sadarbojas ar minēto novadu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Ceļojumu aģentūra „Eltur”, kura pārdod ārvalstu ceļojumus un Latvijas lielāko tūrisma
firmu ceļojumu ceļazīmes.
Bauskas novadā tūrisma apritē ir iesaistīti vairāk kā 80 dažādi tūrisma pakalpojumu
sniedzēji. Novadā darbojas 5 muzeji un vairākas amatnieku darbnīcas, Bauskas
amatniecības centrs „Bauskas skapis”.
Novadā ir 16 ēdināšanas iestādes, no kurām viens ir restorāns Mežotnes pilī un 15
kafejnīcas, kā arī 13 pirtis un viesību telpas, no kurām 11 ir veidotas kā saunas ar telpām
svinībām. Novadā ir 18 naktsmītnes ar 499 gultas vietām. No tām viena četrzvaigžņu
viesnīca „Mežotnes pils” (Mežotnes pag.), divas trīszvaigžņu viesnīcas – „Hotel Bauska”
un „Kungu ligzda” (Bauskā), 9 lauku un viesu mājas, 3 brīvdienu mājas, viens kempings
un 3 treileru laukumi, un vairāki telšu laukumi. Bauskas novadā pieejamas telpas
konferencēm un semināriem ar ietilpību no 15 līdz 400 cilvēkiem.
Lauku teritorijā tūristu apskatei pieejama kazu, suņu un gliemežu audzētavas. Tiek
organizētas izjādes ar zirgiem. Darbību sāk trušu pilsētiņa Codes pagastā.
Novadā atrodas Sporta un atpūtas komplekss „MŪSA” (Gailīšu pagasts), kurā regulāri
notiek Eiropas līmeņa autokrosa sacensības. Darbojās auto trases: amfībiju trase ar
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
9
amfībiju nomu, kvadriciklu trase ar kvadriciklu nomu.
Iepriekšējā
darbība
Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā Eiropas Komisijas
projektu konkursā „Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi 2011.gada tēmā „Arhitektūras
pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem” projekts „Lielupes ielejas dārgumi” ieguvis
trešo vietu. Sagatavota filma un buklets par trim izcilām Zemgales pilīm, turpinās
mārketinga koncepcijas izstrāde.
Novada TIC sekmē visu tūrismā iesaistīto pakalpojuma sniedzēju sadarbību un mārketingu.
Galvenās
problēmas
Nav veloceliņu;
Starptautiskais sabiedriskais transports (autobuss) nepietur Bauskā: lai nokļūtu Lietuvā
vispirms jābrauc uz Rīgu, lai no Lietuvas nokļūtu Bauskā vispirms jābrauc uz Rīgu.
Galvenais
potenciāls
Sadarbība starp novadiem un Lietuvu (piem., Pakrojas muiža, Biržu dabas parks u.c.);
Plašāku pakalpojumu klāsta piedāvājums;
Velo pilis maršruta izstrāde, mārketings;
Ūdens tūrisma attīstība;
Vecpilsētas kultūrvēsturiskās infrastruktūras attīstība, pievilcības veicināšana un
plašāka iesaiste tūrismā (skatīt 3.attēlu).
Saistība ar citiem
sektoriem
Lauksaimniecība – naktsmītnes un citi pakalpojumi tūristiem;
Kultūras mantojuma apzināšana un iekļaušana kultūrtūrisma apritē;
Transports – veloceliņi un ceļu kvalitātes uzlabošana;
Transports – horizontālās ass attīstības tūristu plūsmas palielināšanai (no Kurzemes,
Latgales, NVS valstīm);
Transports – starptautisko autobusu pieturvietas izveide Bauskā, tūristu plūsmas
palielināšanai no ES valstīm, t.sk. Lietuvas.
3.attēls. Bauskas novada tūrisma potenciāls.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
10
2.3. Vides riska teritorijas
Sektora politika
ilgtermiņā
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības
perspektīva nosaka, vides, dabas resursu, dabas un kultūrvēsturiskā
mantojuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam konstatē, ka:
Pasaules dabas kapitāls sarūk arvien straujāk. Arī pašreizējie neilgtspējīgie
patēriņa un ražošanas modeļi veicina dabas resursu noplicināšanu un
apdraud ekosistēmu sniegtos pakalpojumus.
Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā
uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla
apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem.
Raksturojums novadā
Bauskas novada vides kvalitāte ir vērtējama kā laba. Būtiskākos vides riskus
novadā veido transporta kustība, ražošanas uzņēmumu darbība, dabisko un
tehnogēno plūdu draudi, ģeoloģiskā un uguns riska draudi. Vides risku
apzināšanai, novēršanai un seku likvidēšanai ir izstrādāts Civilās
aizsardzības plāns. Gaisa kvalitāti Bauskas novadā ietekmē gan stacionārie,
gan mobilie avoti. Stacionāro avotu izmešus gaisā galvenokārt rada
rūpnieciskie uzņēmumi, kas izvietoti Bauskā un Ceraukstes, Codes, Gailīšu
un Īslīces pagastos, bet mobilo avotu izmeši Bauskas novadā ir
autopārvadājumi – galvenokārt pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga –
Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)) un reģiona nozīmes ceļiem P103
(Bauska–Dobele) un P87 (Bauska-Aizkraukle). Pazemes un virszemes ūdeņu
kvalitāte ir normatīviem atbilstoša. Notekūdeņi kopumā tiek attīrīti un
nokļūst vidē atbilstoši normām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra informāciju šobrīd Bauskas novadā piesārņotas vietas
nav reģistrētas. Reģistrētās potenciāli piesārņotās vietas Bauskas novadā ir
55 (2011.g.) un galvenokārt tās ir vietas, kur notiek ražošana,
lauksaimnieciskā darbība vai atrodas DUS vai atkritumu apsaimniekošanas
teritorijas (t.sk. rekultivētās atkritumu izgāztuves).
Institūcijas/organizācijas
novadā
Pašvaldība, LR Valsts vides dienesta struktūrvienība Reģionālā vides
pārvalde.
Piesārņojuma radītāji – lauksaimniecības un citi uzņēmumi
Iepriekšējā darbība
Bauskas novadā labā līmenī tiek aizsargātas īpaši aizsargājamās
dabas teritorijas un attīstīts tūrisms, to organizējot videi draudzīgā
veidā
Lauksaimniecības intensīvā darbība rada ievērojamu virszemes
ūdeņu piesārņojumu.
Novadā esošajam naftas vadam bieži tik konstatēti nelegāli
pieslēgumi un līdz ar to arī noplūdes, kas ietekmē virszemes un
pazemes ūdeņu kvalitāti.
Visas mazās atkritumu izgāztuves novadā ir rekultivētas un darbojas
mūsdienīgas atkritumu noglabāšanas poligons „Grantiņi”.
Gaisa piesārņojums ir zems, pēdējo 5-7 gadu laikā tas ir
samazinājies par 30%.
Galvenās problēmas Vecā pamestā lauksaimniecības infrastruktūra (fermas);
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
11
Lielupes baseina teritorijā nesakārtotās sadzīves kanalizācijas
sistēmu radītais piesārņojums;
Esošie vides riska objekti un teritorijas;
Nesankcionēto pieslēgumu naftas vadam radītais drauds vides
kvalitātei;
Intensīvās lauksaimniecības radītais vides piesārņojums;
Tranzīta satiksme radītais paaugstināts gaisa piesārņojums, troksnis,
vibrācijas, satiksmes drošības problēmas, it īpaši Bauskas pilsētā;
Novada teritorijas degradācijas iespējamība HES izbūves gadījumā.
Galvenais potenciāls
Bagātīgi ūdens resursi, ainavas, zivju nārstu vietas;
NATURA 2000 teritorijas;
Ģeotermālās enerģijas izmantošana.
Saistība ar citiem
sektoriem Tūrisms – vides kvalitāte tūrisma attīstībai, tūrisma plūsmu
organizācija, neradot kaitējumu un piesārņojumu videi;
Uzņēmējdarbība – lauksaimnieciskās darbības radītais piesārņojums
un vides sakoptība;
Transports – transporta radītais piesārņojums;
Pārrobežu sadarbība – kopīgas aktivitātes vides jautājumu
saskaņošanā, t.sk. jaunu projektu realizācijā.
4.attēls. Bauskas novada vides riska teritorijas
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
12
2.4. Inženiertīkli
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils paredz ekonomiskā kapitāla attīstību. Tas ietver visu
inženiertīklu attīstību, ekonomiskās attīstības sekmēšanai.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības perspektīva
paredz nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi reģionā, mazinot teritoriālās (telpiskās) un
dzīves līmeņa atšķirības, esošo mājokļu kvalitātes uzlabošanu un iedzīvotāju
vairākumam pieejamu mājokļu būvniecības veicināšanu.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam uzsver nepieciešamību pēc
investīcijām centralizētajās siltumapgādes sistēmās, energoefektīva ielu
apgaismojuma pilsētās, nepieciešams nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību
un tās kvalitātes uzlabošanu, kvalitatīvas dzīves vides veidošanu.
Raksturojums
novadā
Kopējo Bauskas pilsētas centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido 13,2 km
plašs ūdensapgādes tīkls, 9 artēziskie urbumi, 1 ūdens attīrīšanas stacija. Bauskas
pilsētā centralizētā dzeramā ūdens apgāde tiek nodrošināta izmantojot artēzisko
ūdeni no 9 akām, no kurām 6 ir darba un 3 – rezerves akas. Artēziskie urbumi tiek
noslogoti apmēram 33 % apjomā no to kopējās ražības. Padotais dzeramā ūdens
daudzums 6 darbojošās akās tiek mērīts.
Pārējā novada teritorijā ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi. Bieži vien
artēzisko aku mehāniskās un elektriskās iekārtas nav mainītas kopš to izbūves.
Mazākos ciemos darbojas tikai viena artēziskā aka, kuras remonta gadījumā
iedzīvotāji paliek bez ūdensapgādes.
Bauskas pilsētā darbojas viena centralizēta kanalizācijas sistēma, tīkls 22,21 km
garumā, no kura 16,67 km ir pašteces tīkli un 5,54 km spiedvadi. Pēc Kohēzijas fonda
projekta realizācijas kanalizācijas tīklu kopgarums palielināsies par 10 km, sasniedzot
32,21 km kopgarumu.
Kanalizācijas sistēmas Bauskas novadā ir veidotas daudzu gadu laikā. Vecākās
sistēmas pārsvarā ir jauktas, tas ir, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan
arī lietus notekūdeņi. Kopumā ciemos kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas mazākās
teritorijās, līdzīgi tāpat kā ūdensvada tīkli.
Bauskas novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Bauskas pilsētā,
Ceraukstes, Īslīces un Mežotnes pagastos.
Bauskas pilsētā no 2000.gada darbojas koģenerācijas stacija ar jaudu 3,75 MW un 4
MW siltuma jaudu.
Bauskas novada teritoriju šķērso maģistrālie gāzesvadi. Gāzes apgāde ir pieejama
tikai atsevišķās Bauskas novada teritorijās.
Institūcijas/orga
nizācijas novadā
Pašvaldība: pašvaldības SIA „Īslīces ūdens”, SIA „Bauskas siltums”, SIA „Bauskas
ūdenssaimniecība”, SIA „Vides serviss” u.c.
Iepriekšējā
darbība
Pašlaik ap 67% jeb 6895 Bauskas pilsētas iedzīvotājiem ir pieejami centralizētie
ūdensapgādes pakalpojumi.
Apjomīgi Kohēzijas fonda projekti tiek īstenoti Bauskas pilsētā un Īslīces pagastā.
Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību tiek īstenoti
ūdenssaimniecības attīstības projekti 12 ciemos Codes, Gailīšu, Īslīces, Brunavas,
Mežotnes un Vecsaules pagastos.
2012.gadā plānots uzsākt 6 Bauskas novada ciemu ūdenssaimniecības projektus.
Centralizētus kanalizācijas pakalpojumus pašreiz izmanto ap 59% jeb 6000 Bauskas
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
13
pilsētas iedzīvotāju.
Bauskas pilsētā realizēti: daudzfunkcionālā centra „Strēlnieki” energoefektivitātes
paaugstināšanas projekts, pilsētas siltumapgādes sistēmas efektivitātes
paaugstināšanas projekts un pilsētas elektroapgādes un ielu apgaismojuma
rekonstrukcijas projekts.
Bauskas industriālā un loģistikas parka teritorijā ir izbūvēta 20 kV pārvades līnija ar
jaudas nodrošinājumu 2 MW.
Galvenās
problēmas
Sadzīves notekūdeņu radītais piesārņojums, kas netiek novadīts uz
centralizētajām NAI;
Bauskas pilsētā nav nodalīta nokrišņu kanalizācija no sadzīves kanalizācijas;
Ūdensapgāde ciemos līdz 200 iedzīvotājiem ir fiziski nokalpojusi.
Galvenais
potenciāls
Noslēdzot uzsāktos ūdenssaimniecība sakārtošanas projektus, šī joma neskaitot
mazos ciemus, praktiski tiks sakārtota;
Ģeotermālās enerģijas izmantošana;
Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana.
Saistība ar
citiem sektoriem Vides sektors – notekūdeņu, sadzīves atkritumu radītais piesārņojums;
Tūrisms – vides kvalitāte tūrisma pakalpojumu pievilcības nodrošināšanai;
Uzņēmējdarbība, izglītība, kultūra, sports – infrastruktūras pakalpojumu
izmantošana.
5.attēls. Bauskas novada inženierinfrastruktūra
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
14
2.5. Transports, sakari
Sektora politika
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums – Telpiskās attīstības
perspektīva definē, ka Zemgales josta (Dobele – Eleja – Bauska – Valle –
Jaunjelgava (apvedceļš) – Jēkabpils un atzara Valle – Nereta – Subate –
Aknīste – Daugavpils) tālākā attīstība ir viena no prioritātēm.
Dokuments arī nosaka, ka reģionā attīstīsies velotransports – saistībā ar
tūrisma attīstību, nodarbinātību un citu sadzīvisku problēmu risināšanu.
Reģiona Telpiskās attīstības perspektīva paredz veicināt starptautiskas
nozīmes autoceļu un dzelzceļu, multimodālo transporta koridoru attīstīšanu
ES vajadzībām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī apkalpes
infrastruktūras tīkla izveidošanu, attīstīšanu ap reģionālās, nacionālās un
starptautiskās nozīmes autoceļiem, dzelzceļiem.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka ir
nepieciešamas investīcijas maģistrālo dzelzceļu, valsts galveno autoceļu
infrastruktūras un loģistikas pakalpojumu attīstībai, jāuzlabo reģionālo un
vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi
samazināt ceļā pavadīto laiku, ir jārada ērta un vienota sabiedriskā transporta
sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un
atbilstošu sabiedriskā transporta komforta līmeni.
Raksturojums novadā
Bauskas novada Codes, Ceraukstes un Brunavas pagastus un Bauskas
pilsētu šķērso VIA Baltica;
Būtiski ir arī reģionālās nozīmes valsts ceļi P103 Dobele – Bauska (šķērso
Bauskas pilsētu), P87 Aizkraukle - Bauska (šķērso Bauskas pilsētu, Codes
un Vecsaules pagastus), P88 Bauska – Linde (šķērso Bauskas pilsētu,
Codes un Dāviņu pagastu), P 89 Ķekava – Skaistkalne (šķērso Dāviņu un
Vecsaules pagastus);
Novadā ir arī 23 vietējas nozīmes valsts autoceļi;
Bauskas novadā darbojas gan mobilo, gan fiksēto elektronisko sakaru tīklu
operatori.
Institūcijas/organizāci
jas novadā
Transporta infrastruktūrā: Pašvaldība, privāto ceļu īpašnieki, valsts
institūcijas: VAS Latvijas valsts ceļi, VAS Latvijas valsts meži.
Sakaru infrastruktūrā: SIA „Lattelekom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”,
SIA „TELE2”, SIA „Bite Latvija”, SIA „Telekom Baltija”, SIA „Triatel”,
SIA „Latvenergo”, SIA „Komerccentrs Dati”.
Iepriekšējā darbība
Daudzi no Bauskas novada autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pēc SIA
„Latvijas valsts ceļi” informācijas 2011.gada sākumā avārijas stāvoklī bija
0,29 km (0,6%) valsts galveno autoceļu, 30,69 km (18%) valsts reģionālo
autoceļu un 26,22 km (5%) valsts vietējo autoceļu.
Kopumā autoceļu un ielu infrastruktūras attīstībai laika periodā no
2008.gada līdz 2011.gadam Bauskas novada pašvaldība ir īstenojusi 21
projektu, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir Ls 2,8 milj.
Pašlaik Bauskas novada teritorijā optisko sakaru kabeļu līnijas savieno
lielākās apdzīvotās vietas: Bauska – Dāviņi –Vecumnieki, Bauska –
Lauktehnika (Īslīces pag.), Bauska – Bērzkalni (Īslīces pag.), Bauska –
Code – Iecava.
Galvenās problēmas
Nav apvedceļa ap Bausku;
Tilts pār Mūsas upi ir svarīga transporta inženiertehniskā būve Bauskas un
Rundāles novadiem, lai nodrošinātu starptautisko un starppilsētu satiksmes
virzienus. Taču tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs;
Starptautiskie pasažieru maršruti nav pieejami iedzīvotājiem;
Tranzīta satiksme radītais paaugstināts gaisa piesārņojums, troksnis,
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
15
vibrācijas it īpaši Bauskas pilsētā, satiksmes drošības problēmas (gājēju
šķērsojuma vietas Bauskā un tās tuvumā);
Vietējās nozīmes ceļu sliktā kvalitāte;
Sliktā stāvoklī horizontālā ceļu tīkla savienojumi virzienā austrumi-rietumi.
Galvenais potenciāls
Ziemeļu dienvidu transporta koridora attīstība (Bauskas apvedceļš, Rail
Baltica);
Nacionālas un reģionālas nozīmes horizontālais maršruts Zemgales reģionā;
Transporta un loģistikas parka attīstība, izveidojot ielu tīklu Industriālā un
loģistikas parka (ILP) teritorijā , kā arī izbūvēts ILP Lidlauka ielas
pieslēgums starptautiskajai automaģistrālei Via Baltica, un krustojuma
izbūve uz A7 ar Mūsas ciemu;
Veloceliņu tīkla izveide, galvenokārt, tūrisma plūsmas apkalpošanai.
Saistība ar citiem
sektoriem Vides sektors – autotransporta radītais piesārņojums pie ceļa;
Tūrisms – maršrutu ceļi, veloceļi;
Uzņēmējdarbība – loģistika, kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi utt.
Pārrobežu sadarbība – kopīgu Eiropas mēroga projektu realizācija
(piemēram, Rail Baltica);
Izglītības, kultūras, sporta pakalpojumu sasniedzamība.
6.attēls. Bauskas novada transporta attīstība
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
16
2.6. Veselība un sociālā joma
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils paredz veicināt sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, ar
novecošanu saistītus pakalpojumu attīstību gan veselības, gan sociālās aprūpes
jomā, kā arī nodrošināt bērna aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Zemgales
iedzīvotājiem.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka:
nepieciešams samazināt sociālo nevienlīdzību, lai materiālās labklājības
pieaugums vairotu apmierinātību ar dzīvi visās sabiedrības grupās;
nepieciešams veicināt veselīgu dzīves veidu un uzlabot veselības aprūpes
sistēmu;
nepieciešana lielāka paaudžu un etnisko grupu integrācija darba tirgū, lai
mazinātu sabiedrības novecošanas sekas, kā arī sociālo segregāciju
atsevišķos sabiedrības segmentos.
Raksturojums novadā
Bauskas novadā ir pieejama gan primārā, gan sekundārā veselības aprūpe.
Fizioterapijas un rehabilitācijas pakalpojumus (t.sk. ārstniecisko vingrošanu)
piedāvā SIA „Bauskas slimnīca” ambulatorā nodaļa.
Bauskā ir pieejamas ārstu prakses, kas darbojas šādās ārstniecības jomās –
dermatoloģijā, ginekoloģijā, neiroloģijā, otolaringoloģijā, pediatrijā, psihiatrijā,
rehabilitoloģijā, traumatoloģijā, fizeoterapijā un zobārstniecībā. Novadā darbojas
arī skolu veselības kabineti un SIA „Zemgales mutes veselības centrs”.
Sociālās palīdzības sniegšanu Bauskas novadā nosaka Domes saistošie noteikumi,
kas garantē, ka ikviens novada iedzīvotājs vajadzības gadījumā saņem
nepieciešamo palīdzību pēc vienotiem principiem. Bauskas novada Sociālā
dienesta struktūru veido četri sociālā darba virzieni: sociālā palīdzība; sociālie
pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, sociālie pakalpojumi bērniem; sociālie
pakalpojumi personām ar atkarību problēmām; sociālā aprūpe un rehabilitācija.
Institūcijas/
organizācijas novadā
Viens no galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir SIA „Bauskas
slimnīca”, kas atrodas Bauskā. Šī iestāde Bauskas novadā ir vienīgā stacionārā
ārstniecības iestāde. Tajā atrodas traumu punkts, dienas stacionārs un aprūpes
nodaļa.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem uz
01.07.2011 novada teritorijā darbojas 16 ģimenes ārstu prakses, no tām 6 strādā
tikai Bauskā.
Bauskas novadā darbojas Bauskas novada bāriņtiesa un Sociālais dienests, kas
nodrošina vismaz vienu sociālo darbinieku katrā pagastā. Bauskas novada teritorijā
darbojas vispārējā tipa pansionāts „Derpele” ar divām filiālēm, kas ir pašvaldības
ilgstošas sociālās aprūpes iestāde.
Iepriekšējā darbība
Bauskas novada ambulatoro iestāžu apmeklējumu skaits pēdējos gados ir pieaudzis
par 27,4 %, savukārt stacionārā ārstēto pacientu skaits samazinājies par 72,8 %, kas
galvenokārt saistīts ar reformām medicīnas nozarē un Bauskas slimnīcas
pārprofilēšanu par aprūpes slimnīcu.
Galvenās problēmas Līdz ar Bauskas slimnīcas pārprofilēšanu par aprūpes slimnīcu4, daudzi
pakalpojumi Bauskā nav pieejami un, lai tos saņemtu, iedzīvotājiem jābrauc uz
4 Sakarā ar reformām medicīnas nozarē SIA „Bauskas slimnīca” ir pārprofilēta par aprūpes slimnīcu un šādā statusā strādā
kopš 2010.gada 1.septembra. Slimnīcā vairs neveic neatliekamas ķirurģiskas operācijas un ir slēgta dzemdību nodaļa.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
17
Rīgu vai Jelgavu. Līdz ar to pagarinās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas
laiks un novadā pieejamo kvalificēto speciālistu resursi netiek pilnībā izmantoti, jo
valsts liegusi finansējumu.
Valsts nosaka, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP)
saņemšana valsts iedzīvotājiem dzīvībai bīstamās situācijās 75 – 80% gadījumos
tiks nodrošināta 15 minūšu laikā no NMP pakalpojuma pieteikšanas brīža, tomēr
prakse rāda, ka kritiskos gadījumos (piemēram, uz Via Baltica notikušajiem
negadījumiem), tas netiek nodrošināts. Bauskas novads ir iekļuvis 20 – 25 %
gadījumos, kuriem netiek nodrošināta savlaicīga NMP.
Ārstniecības iestāžu reģistrā nav iekļauta neviena ģimenes ārsta prakses vieta
Dāviņu pagastā, tur nav pieejami arī nekādi citi veselības aprūpes pakalpojumi.
Zobārstniecības pakalpojumi nav pieejami Brunavas, Ceraukstes, Vecsaules un
Dāviņu pagastos.
Galvenais potenciāls
NMP pakalpojumu pieejamība novada iedzīvotājiem un tūristiem;
Slimnīcas statusa maiņa uz daudzprofilu slimnīcu.
Saistība ar citiem
sektoriem
Transports – negadījumos uz Via Baltica savlaicīga palīdzības sniegšana;
Izglītība un kultūra – sociālā drošība ļauj cilvēkam iesaistīties kultūras un
izglītības pasākumos.
7.attēls. Bauskas novada veselības un sociālo pakalpojumu attīstība
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
18
2.7. Kultūra
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils paredz materiālo un nemateriālo kultūras vērtību
saglabāšanu un izmantošanu kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, nacionālās
piederības akcentēšanā un atpazīstamības veidošanā caur izglītību, radošajām
industrijām u.c.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums –Telpiskās attīstības perspektīva
nosaka, ka kultūras mantojuma nozare ieņem nozīmīgu vietu ne vien kultūras un
izglītības sistēmā, bet arī reģionālajā attīstībā, būvniecībā, tūrismā, vēstures un
tehnikas izpētē, sociālo problēmu, tajā skaitā bezdarba risināšanā. Attīstoties šai
nozarei, tiek celta iedzīvotāju pašapziņa un veidojas lepnums par savu piederību
Zemgales kultūrvēsturiskajam novadam, tiek risinātas identitātes un pēctecības
problēmas.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka nepieciešams
saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas
kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo
identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.
Raksturojums
novadā
Nozīmīgākie kultūrvēstures pieminekļi un objekti novadā ir: Bauskas pils, Bauskas
vecpilsēta, Bauskas pilskalns, Mežotnes pils (Mežotnes pagasts), Bruknas muiža
(Dāviņu pagasts), Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas Rātsnams. Novadā darbojas
5 muzeji. Bauskas novadā ir 33 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, t.sk. 17
arheoloģijas, 9 arhitektūras un 7 mākslas pieminekļi.
Kopumā Bauskas novadā darbojas vairāk nekā 60 dažādu veidu amatierkolektīvi,
kuros piedalās aptuveni 1180 dalībnieki; katrā pagastā kā minimums ir iespēja dejot
vai dziedāt. Amatiermākslas kolektīvos nodarbojas 4,24 dalībnieki uz 100
iedzīvotājiem, jeb par 37% vairāk kā vidēji valstī.
Bauskas novadā darbojas 19 bibliotēkas. 2010.gadā kopējais Bauskas novada
bibliotēku pakalpojumu lietotāju skaits bija 30 % no visiem Bauskas novada
iedzīvotājiem.
Institūcijas/
organizācijas
novadā
Muzeji: Bauskas pils muzejs, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs
(Bauskā), Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas filiāle (Mašīnu muzeja izstāde) (Codes
pagasts), Zemnieku sēta un lauksaimniecības mašīnu muzejs (Gailīšu pagasts), Viļa
Plūdoņa memoriālā māja – muzejs „Lejenieki” (Ceraukstes pagasts).
Bauskas Centrālā bibliotēka un tās 18 struktūrvienības – 1 Bauskā (bērnu
bibliotēka), 1 Dāviņu pagastā, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Gailīšu un Īslīces
pagastos katrā pa 2 un Mežotnes un Vecsaules pagastos katrā pa 3.
Kopš 2011.gada maija par Bauskas novada kultūras darba organizēšanu un visām
kultūras norisēm ir atbildīgs Bauskas Kultūras centrs, kas ir Bauskas novada
pašvaldības iestāde, kuras ietvaros darbojas Bauskas Kultūras centrs (Bauska),
Īslīces Kultūras nams (Īslīces pagasts), Daudzfunkcionālais centrs „Strēlnieki”
(Mežotnes pagasts), Kultūras centrs „Kamarde” (Gailīšu pagasts), Ceraukstes tautas
nams (Ceraukstes pagasts), Grenctāles kultūras nams (Brunavas pagasts), Kultūras
centrs „Dāvis” (Dāviņu pagasts), Vecsaules kultūras darba organizators (Vecsaules
pagasts) un Codes kultūras darba organizators (Codes pagasts).
Iepriekšējā darbība Saskaņā ar Bauskas Kultūras centra apkopoto informāciju ik gadu Bauskas novadā
notiek vairāk nekā 550 kultūras pasākumi. Vairāki no tiem jau kļuvuši par tradīciju,
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
19
t.sk. vairāki starptautiski pasākumi, kuru norisi apmeklē ne vien cilvēki no Latvijas,
bet viesi no ārvalstīm.
Nodrošinātas telpas kultūras un sabiedriskajām aktivitātēm pilsētā un pagastu
centros.
Galvenās problēmas
Ilgtermiņa plānu un stratēģiju trūkums, lai iekļautu kultūras pasākumus
kultūrtūrisma apritē;
Kultūras un tūrisma pakalpojuma sniedzēju nepietiekama sadarbība;
Bibliotēku infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nepietiekama attīstība;
Radošuma trūkums.
Galvenais potenciāls
Kultūras pasākumu mārketings un iekļaušana tūrisma apritē;
Kultūras un tūrisma pakalpojuma sniedzēju sadarbība;
Jaunu tūrisma produktu izstrāde;
Kultūras / sabiedrisko centru darbības nodrošinājums;
Bibliotēkas – novada izglītības un kultūras centri.
Saistība ar citiem
sektoriem
Tūrisms – kopīgas novada mārketinga stratēģijas izstrāde un darbības plānošana/
īstenošana;
Izglītība – skolēnu un jauniešu izglītošana, kultūrvēsturiskā mantojuma
apzināšana.
8.attēls Bauskas novada izglītības un kultūras iestādes
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
20
2.8. Izglītība
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils paredz:
Veicināt skolu kā sociālo tīklojuma centru attīstību;
Izglītības kvalitātes pilnveidošana jauniešu radošo un inovācijas spēju sekmēšanai;
Veikt profesionālo orientāciju visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo
izglītībā, ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;
Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, asociācijām, IZM, pašvaldībām
koordinēt speciālistu pieprasījuma un nepieciešamo izglītības kvalitātes
saskaņošanu profesionālajā izglītībā reģiona un starp reģionu līmenī;
Attīstīt izglītības iestāžu studējošo prakses sasaisti ar ražojošo sektoru u.c.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums –Telpiskās attīstības perspektīva
paredz , ka Zemgales iedzīvotāji mūža garumā iegūst konkurētspējīgu pirmsskolas,
pamatizglītību un vidējo izglītību, profesionālo un augstāko izglītību iespējami tuvu
dzīves vietai, viņiem ir plašas iespējas paaugstināt savu kvalifikāciju vai
pārkvalificēties, piedalīties interešu izglītības un saturīga brīvā laika pavadīšanas
pasākumos. Turklāt izglītības programmu attīstība ir saskaņā ar darba devēju
vajadzībām un prognozēm, kā arī jānodrošina augstas kvalitātes pedagoģiskie kadri un
mācību bāze visām realizētajām izglītības programmām.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka nepieciešams
izglītībā iesaistīt radošuma kā vērtības izpratni.
Raksturojums
novadā
PII pakalpojumi ir pieejami Bauskā, kā arī pirmsskolas izglītības grupas pie skolām
Gailīšu, Ceraukstes, Codes, Īslīces, Brunavas, Mežotnes, Vecsaules pagastos.
Bauskas novadā 2010./2011. mācību gadā darbojās 14 vispārizglītojošās skolas – 8
pamatskolas (1.–9. klase), 4 vidusskolas (1.–12. klase), 1 speciālā internātpamatskola
un 1 internātvidusskola, kurās kopā mācās 3157 izglītojamie. 2011.gadā darbu uzsāka
Bauskas valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.
Bauskā tiek nodrošināta profesionālās ievirzes un interešu izglītība (skatīt 7.attēlu).
Institūcijas/organi
zācijas novadā
Bauskas novada pašvaldības kompetenci izglītības jomā īsteno „Bauskas novada
Izglītības pārvalde”, kas ir Bauskas novada pašvaldības iestāde.
Bauskas novadā darbojas 2 izglītības iestādes un 8 pirmsskolas grupas pie izglītības
iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas un 14 vispārizglītojošās
skolas. 2011.gadā darbu uzsāka Bauskas valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.
Bauskā darbojas trīs profesionālās ievirzes izglītības iestādes– Bauskas Mākslas skola,
Bauskas Mūzikas skola un Bauskas Bērnu un jaunatnes sporta skola, un viena interešu
izglītības iestāde Bērnu un jauniešu centrs.
Iepriekšējā
darbība
Būtiskākās pārmaiņas izglītības jomā tika veiktas 2009.gada augustā, kad tika pieņemti
Bauskas novada domes lēmumi par Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādes
„Codes sākumskola” likvidēšanu, pašvaldības izglītības iestādes „Bērzu pamatskola”
„Mežotnes pamatskola” un „Jaunsaules pamatskola” un Bauskas vakarskolas
reorganizāciju, lai optimizētu Bauskas novada izglītības iestāžu tīklu, līdz ar to
samazinot izdevumus izglītības iestāžu uzturēšanai, kā arī pedagogu darba samaksai.
Reorganizācija notika arī 2011.gadā, kad tika likvidēta Bauskas kristīgā pamatskola,
izveidota Bauskas Valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.
2011.gadā Izglītības pārvalde sadarbībā ar Bauskas novada pagasta pārvalžu un
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
21
izglītības iestāžu pārstāvjiem ir izstrādājusi „Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla
attīstības un optimizācijas plānu 2011.–2013.gadam”.
Galvenās
problēmas
Izglītības iestāžu modernizācija un rekonstrukcija;
Bauskas novadā nav profesionālās izglītības iestādes;
Izglītības nodrošināšana atbilstoši novada specializācijai.
Galvenais
potenciāls
Kvalitatīvas izglītības nodrošinājums;
Sadarbība ar Rundāles novadu - Valsts profesionālās izglītības iestādes, kas
gatavo vidējā līmeņa speciālistus dažādās profesijās: Saulaines profesionālās
vidusskolas attīstība – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada
specializācijai.
Saistība ar citiem
sektoriem
Lauksaimniecība – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada specializācijai;
Tūrisms – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada specializācijai;
Transports un loģistika - speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada
specializācijai.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
22
2.9. Apdzīvojums un Bauskas aglomerācija
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils paredz izstrādāt taktiku, kā padarīt Zemgali pievilcīgu no
Rīgas migrējošiem iedzīvotājiem, attīstot policentriskas apdzīvojuma struktūras
un centra specializāciju ar sociālo pakalpojuma klāsta pieejamību neatkarīgi no
dzīves vietas.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības
perspektīva paredz Zemgales attīstības centru tīklu veidi:
Dobele – Jelgava – Bauska – Aizkraukle – Jēkabpils – valsts un
pašvaldību administratīvo un citu pakalpojumu tīkls (kultūra, sports,
izglītība, veselība u.c.);
Dobele, Bauska, Jelgava, Aizkraukle, Jēkabpils – industriālo, loģistikas,
tehnoloģisko centru un parku tīkls.
Bauskas pilsētas īpašā loma reģionā, Latvijā ir:
Izglītības, veselības, kultūras un sporta reģionālais centrs kā virzītājspēks
Zemgales, Lietuvas pierobežai;
Starptautiskas un nacionālas nozīmes tūrisma, sporta, un atpūtas centrs;
Bauskas vēsturiskais centrs kā Latvijas dienvidu tūrisma vārti;
Konferenču, semināru u.tml. norises vieta;
Reģiona un valsts nozīmes industriālais un loģistikas centrs;
Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes centrs.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka, ka nepieciešams
izvērst radošu pieeju migrācijai, piesaistot talantus, nevis tikai lētu darbaspēku.
Raksturojums
novadā
Bauskas novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī bija 27 826 iedzīvotāji.
Raksturīga ir iedzīvotāju koncentrēšanās Bauskas pilsētā un tās apkārtnē.
Ap Bauskas pilsētu ir izveidojušies ciemi, kuri pilnībā jau piekļaujas Bauskas
pilsētai. Bauskas pilsēta iekļaujas Rīgas aglomerācijā, tādejādi daļa Bauskas
iedzīvotāju iekļaujas Rīgas pilsētas darba tirgū (skatīt 8.attēlu).
Institūcijas/organizā
cijas novadā
Bauskas novada dome.
Pagastu pārvaldes.
Iepriekšējā darbība
Zemgales esošie attīstības centri līdz 2012.gadam izstrādātajam novada teritorijas
plānojumam no Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojuma 2006.–
2026.gadam (skatīt 14. attēlu).
Reģionālas
nozīmes
centrs
Vietējas
nozīmes
centri
Pirmā līmeņa centri
Bauska Rītausmas,
Uzvara
Bērzi, Ceraukste, Code, Dāviņi,
Ērgļi, Grenctāle, Jauncode,
Jaunsaule, Jumprava, Mežotne,
Ozolaine, Strēlnieks, Vecsaule
Galvenās problēmas
Bauskai piegulošo ciemu piekļaušanās, bet neiekļaušanās Bauskas pilsētā
(Elektriķi, Jauncode, Janeikas, Bērzkalni, Mūsa).
Kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
23
Galvenais potenciāls
Visu līmeņu attīstības centru attīstība;
Bauskas pilsētas attīstība;
Bauskas Industriālā loģistikas parka attīstība 105 ha platībā.
Saistība ar citiem
sektoriem
Tūrisms – Bauskas pilsētas attīstība;
Transports – apvedceļa attīstība, starptautiskā sabiedriskā transporta
attīstība;
Izglītība – pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim
(skatīt 12.attēlu);
Kultūra - pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim.
9.attēls. Rīgas aglomerācija
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
24
2.10. Pierobeža, pārrobežu sadarbība
Sektora politika
ilgtermiņā
ZPR ekonomikas profils pārrobežu sadarbības stiprināšanai ar Lietuvas
pilsētām un pašvaldībām paredz veidot:
vienotu informācijas telpu uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstībai;
savstarpēji saskaņotus plānošanas dokumentus, projektus;
uzlabot Zemgales iedzīvotāju lietuviešu valodas zināšanas;
attīstīt savstarpējo tehnisko un sociālo infrastruktūru;
attīstīt ātru un pieejamu transportu (Šauļi, Paņeveža u.c.);
attīstīt pieejamas dzīves vietas.
Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības
perspektīva nosaka, ka ļoti svarīgs apstāklis ir pierobežas teritorijas līdzvērtīga
attīstība un apdzīvotība, nodrošinot pierobežas iedzīvotājiem līdzvērtīgus
dzīves un darba apstākļus, transporta un sakaru pieejamību, maksimāli
samazinot izolētību un nomales efektu, kā arī veicināt robežas šķērsošanas
infrastruktūras attīstību un kvalitātes uzlabošanu saskaņā ar starptautiskajiem
standartiem.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam atzīst, ka pierobežas
teritoriju attīstību ietekmē daudzi faktori, kas summējoties darbojas kā
attīstību bremzējošie spēki.
Dokuments nosaka, ka jāattīsta pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm t.sk.
Lietuvu reģionālā un lokālā līmenī, veicinot kopīgu programmu, projektu un
vienotu stratēģiju izstrādi. Nepieciešams attīstīt jaunas kultūras kompetences
un starptautiskus sadarbības tīklus, lai gūtu labumu no citu valstu
ekonomiskās izaugsmes. Konkurētspējas nodrošināšanai valstij jāorientējas uz
proaktīvu darbību gan lokālas, gan starptautiskās politikas plānošanā un
īstenošanā.
Raksturojums novadā
Bauskas novads robežojas ar Lietuvu, novada administratīvais centrs ––
Bauskas pilsēta atrodas 19 km no Latvijas – Lietuvas robežas.
Bauskas novadu šķērso Via Baltica – valsts galvenais autoceļš A7 Rīga –
Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) – starptautiskās automaģistrāles E 67
(Helsinki – Tallina – Rīga – Paņeveža – Kauņa – Varšava – Pjotrkuva –
Tribunaļska – Vroclava – Klodzko – Belovesa – Nāhoda – Hradeckrālove –
Prāga) posms.
Bauskas novada Īslīces, Gailīšu un Brunavas pagasti tieši robežojas ar
Lietuvu.
Institūcijas/organizācijas
novadā
Galvenais partneris pārrobežu sadarbības attīstībai novadā ir novada dome,
tomēr arī nevalstiskās organizācijas iesaistās pārrobežu aktivitātēs un
projektos.
Pārrobežu partneri Lietuvā ir Biržu pašvaldība, Pasvales pašvaldība un
Pakrojas pašvaldība, sadarbība notiek arī ar Pluņģes un Radvilišķu pašvaldību.
Iepriekšējā darbība
Bauskas novads ir īstenojis vairākus pārrobežu projektus.
Jau vairāk kā 20 gadus tiek organizēts starptautisks veterānu basketbola
turnīrs ar Lietuvas Republikas Jonišķu, Jaunakmenes, Radvilišķu rajonu un
Bauskas novada veterānu komandu dalību, kā arī 2010.gada pavasarī Bauskā
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
25
tika sarīkotas basketbola un volejbola draudzības sacensības starp Jonišķu un
Bauskas jauniešiem.
Galvenās problēmas
Iedzīvotāju un tūristu plūsma starp Lietuvas pilsētām un Bausku ar
sabiedrisko transportu ir apgrūtināta, jo starptautiskie autobusu maršruti
caur Bausku brauc bez apstāšanās (Jābrauc uz Rīgu un tad atpakaļ uz
Bausku vai Lietuvu);
Pārrobežu piesārņojums;
Atšķirīgi normatīvi un noteikumi Latvijā un Lietuvā dabas un vides jomā
(HES, augu aizsardzība, fermu būvniecība pie upēm, u.c.);
Nepietiekama uzņēmēju sadarbība (izņemot amatniekus);
Nepietiekama tūrisma pakalpojumu sniedzēju sadarbība;
Nepietiekama informatīvā telpa tuvu esošām teritorijām.
Galvenais potenciāls
Kopēji tūrisma maršruti ar Lietuvas pierobežas teritorijām, kopīgs
mārketings;
Industriālo parku sadarbība;
Transporta pakalpojumu attīstība;
Dabas vides teritoriju kopīgu;
Kopīgas informatīvās telpas veidošana.
Saistība ar citiem
sektoriem
Vides sektors – pārrobežu piesārņojums;
Tūrisms – kopēji maršruti;
Uzņēmējdarbība – amatnieku, tūrisma pakalpojuma sniedzēju, industriālo
parku sadarbība;
Transports – transporta pakalpojumu pieejamība starptautiskajā autobusa
satiksmē (pieturas);
Kultūra, sports – kopēji projekti.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
26
3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi
3.1. Pašvaldības specializācija
Galvenā uzņēmējdarbības joma Bauskas novadā ir lauksaimniecība, attīstīta ir arī
lauksaimniecības produktu pārstrāde (skatīt 2.attēlu), kas kopumā atbilst definētajām Zemgales
novada un Latvijas perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm. Bauskas novads jau vēsturiski ir
bijis novads ar attīstītu lauksaimniecību un produkcijas pārstrādi (Latvijas maizes klēts), ko
noteica auglīgo lauksaimniecības zemju esamība un laba galvaspilsētas Rīgas sasniedzamība. Tā
rezultātā veidojās turīgas lauku saimniecības.
Bauskas novadā ir nozīmīgi tūrisma resursi, t.sk. pils, muzeji, apskates objekti, upes,
nepiesārņota daba, u.c. Tas dod iespēju attīstīties kultūrvēsturiskajam tūrismam un aktīvajam,
dabas tūrismam. Nozīmīgs tūrisma resurss ir arī Bauskas vecpilsēta (skatīt 3.attēlu).
Bauskas novads atrodas arī Rīgas aglomerācijas ietekmes zonā, jo Rīga ir daudz labāk
sasniedzama nekā noteiktais reģiona centrs – Jelgava. Via Baltica– valsts galvenais autoceļš A7
Rīga – Bauska – Lietuvas robeža nodrošina cilvēku un transporta (arī kravu) plūsmas gan Rīgas,
gan Lietuvas virzienos. Ir sasaite ar starptautisko un starppilsētu satiksmes virzienu Krievija –
Daugavpils – Aizkraukle – Bauska – Eleja, Dobele, Liepāja. Bauskas atrašanās satiksmes mezglā
dod iespēju attīstīt Bauskas Industriālo un loģistikas parku, tam izbūvējot pieslēgumu
starptautiskajai automaģistrālei Via Baltica (skatīt 6.attēlu).
10.attēls. Perspektīvās attīstības nozares
Bauskas novada
perspektīvās
attīstības
nozares
Zemgales reģiona
perspektīvās
attīstības
nozares
Izglītība, zinātne, inovācijas
Lauksaimniecība
Pārtikas rūpniecība
Mežsaimniecība, kokapstrāde
Ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde
Metālapstrāde, mašīnbūve
Ķīmijas rūpniecība
Tekstilrūpniecība
Tūrisms
Lauksaimniecība
Pārtikas rūpniecība
Tūrisms un saistītie pak.
Transports un loģistika
Latvijas
perspektīvās
attīstības
nozares
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
27
Izvērtējot novada resursus un vērtības, novada specializācija ir:
lauksaimniecība un pārstrāde;
tūrisms un saistītie pakalpojumi;
transports un loģistika.
3.2. Nākotnes redzējums un ilgtermiņa prioritāte
Nākotnes redzējums 2030.gadam: Bauskas novads ir bagāts novads Zemgales centrā, kurā
cilvēki grib dzīvot un strādāt.
Novadā iedzīvotāji grib un var dzīvot, jo ir pieejami kvalitatīvi visi nepieciešamie pakalpojumi,
t.sk. kvalitatīva izglītība, nodrošināta tīra dabiskā vide, sakārtota sociālā un tehniskā
infrastruktūra. Novadā iedzīvotāji var strādāt, jo attīstās uzņēmējdarbība, ir darba vietas, uzlabojas
novada un Bauskas pilsētas sasniedzamība.
Novada attīstības vīzija ir vērsta uz to, lai ne tikai nepazaudētu, bet vēl vairāk attīstītu novada
resursus, kas palīdzēs novadu veidot par bagātu Latvijas teritoriju – bagātu ar ražojošiem
lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumiem, bagātu ar zinošiem un ekonomiski aktīviem
cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot un strādāt Bauskas novadā, jo tur ir pievilcīga un droša dzīves vide.
11.attēls. Bauskas novada ilgtermiņa stratēģiskais ietvars
Novada
attīstības
redzējums
Bauskas novads ir bagāts novads Zemgales centrā, kurā cilvēki grib
dzīvot un strādāt
Stratēģiskie
mērķi
Bauskas novada iedzīvotāji
var strādāt
Iedzīvotāji grib dzīvot Bauskas
novadā
Ilgtermiņa
prioritāte
Pievilcīga un droša dzīves un darba vide
Novada attīstības ilgtermiņa prioritāte ir pievilcīga un droša dzīves un darba vide. Prioritāte ir
vērsta uz dzīves vides sakārtošanu un attīstību- t.sk. drošu sociālo vidi un kvalitatīvu izglītību,
uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot dabas vides saglabāšanu un ilgtspēju.
Lai cilvēki gribētu dzīvot un strādāt Bauskas novadā, tiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņiem un
viņu bērniem būs nodrošināta kvalitatīva dzīves vide, būs darba iespējas, attīstīsies bizness, būs
jaukas atpūtas iespējas un droša vide ģimenei.
Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti, kas raksturo abu stratēģisko mērķu izpildi redzami 3.1.tabulā.
Stratēģiskā mērķa „Iedzīvotāji grib dzīvot Bauskas novadā” sasniegšanu raksturo rādītāji:
iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā slodze ar līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju proporcijas
pieaugumu. Stratēģiskā mērķa „Bauskas novada iedzīvotāji var strādāt” sasniegšanu raksturo
rādītāji: TAI rangs, bezdarba līmenis, kurš samazinās līdz zem vidējā Latvijas līmeņa (pašreiz ir
virs Latvijas vidējā) un ekonomiski aktīvo statistisko vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem
pieaugums.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
28
Tabula 3.1. Bauskas novada attīstības izvērtēšanas pamatrādītāji
Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība
bāzes gadā
Vēlamā
attīstības
tendence
2030. gadā
Sasniedzamie rezultāti Datu
avots
1 TAI rangs 30. vieta (2010.
gads) 22. vieta VRAA
2 Iedzīvotāju skaits 27826 (01.01.2011) Nemainīgs vai palielinās PMLP
3 Demogrāfiskā slodze5 481 (01.01.2011)
t.sk. 211 līdz
darbspējas vecumam
Samazinās vai paliek
nemainīga demogrāfiskā
slodze, bet par 15%
palielinās darbaspējas
vecumu nesasniegušo
iedzīvotāju proporcija
PMLP
4 Bezdarba līmenis 10,8% (30.06.2011)
Zem vidējā Latvijas
līmeņa
NVA
5 Ekonomiski aktīvo
statistisko vienību
skaits uz 1000
iedzīvotājiem
35 (2009. gads)
20% pieaugums
CSP
Bauskas novada attīstības pamatvirzieni (specializācija) ir uzņēmējdarbības attīstība –
lauksaimniecība un produkcijas pārstrāde, tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, kā arī loģistikas
pakalpojumu attīstība, attīstot arī transporta infrastruktūru.
Novada attīstības pamatvirzieni atbilst Zemgales plānošanas reģiona attīstības uzstādījumiem un
pozicionē novadu Zemgales reģionā, Latvijā un Baltijā.
12.attēls. Bauskas novada pozicionējums reģionā, Latvijā un Baltijā, Eiropā
Bauskas novads
Zemgales reģionā
Bauskas novads Latvijā Bauskas novads Baltijā, Eiropā
Loģistikas pakalpojumu
centrs ar attīstītu
transporta infrastruktūru.
Maizes klēts –
lauksaimniecības produktu
ražošana un pārstrāde.
Bauska - reģiona nozīmes
attīstības centrs.
Novads atpazīstams ar
kultūrvēsturiskā un aktīvās
atpūtas tūrisma piedāvājumiem,
t.sk. Latvijas – Lietuvas
pārrobežu tūrisma maršrutiem.
5 Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
29
4. Telpiskā attīstības perspektīva
Bauskas novada telpiskās attīstības iespējas sekmē novada specializācijas attīstību (skatīt
13.attēlu). Lauksaimniecības zemes aizņem lielāko daļu no lauku telpas, tajā ietilpst arī mežu
areāli. Tūrisma attīstības potenciālu pirmkārt nodrošina “Zelta loka” – Bauska – Mežotne –
Rundāle piļu kopīgs apskates maršruts, t.sk., velo maršruts “Velo pilis”. Transporta mezglu
krustpunkts un Lietuvas pierobeža veicina loģistikas un transporta attīstību.
Bauskas pilsēta ir reģiona nozīmes attīstības centrs, kura saplūšana ar piegulošajiem ciemiem jau
ir sākusies. Veidojas jauna Bauskas aglomerācija, paplašinās Bauskas pilsēta, pieaug tās kā
attīstības centra loma un nozīmīgums.
Starptautiskās un nacionālās nozīmes transporta attīstības ass, kura savieno Rīgu (caur lidostu arī
Eiropu) ar Bausku un tālāk ar Lietuvu ir labi attīstīta un turpina attīstīties. Diemžēl lielā satiksme
tiek virzīta caur Bauskas pilsētu, tādēļ būtiski nepieciešama ir apvedceļa ap Bauskas pilsētu izbūve. Novadu šķērsos Rail Baltica trase.
Mazāk attīstīta ir nacionālās nozīmes transporta horizontālās ass, kura savieno Bausku ar Liepāju
un Latgali (arī NVS valstīm). Tās turpmāka attīstība ir izšķiroši nozīmīga uzņēmējdarbības t.sk.
tūrisma attīstībai ne tikai Bauskas novadā, bet visā Zemgales reģionā. Arī reģionālās nozīmes
transporta attīstības virziens uz Nacionālās nozīmes centru Jelgavu, kur novada iedzīvotāji un
uzņēmēji saņem virkni nepieciešamo pakalpojumu prasa būtiskus uzlabojumus, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku.
13.attēls. Vēlamā telpiskā struktūra
Prioritāri attīstāmās teritorijas ir ap attīstības asīm un Bauskas pilsētas attīstības areāls.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
30
4.1. Apdzīvojums un attīstības centri
Attīstības mērķi:
- Nodrošināt pakalpojumu pieejamību atbilstoši attīstības centra līmenim;
- Bauskas pilsētas attīstība par nacionālas nozīmes attīstības centru.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Attīstīt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbilstoši centra līmenim;
- Nodrošināt visu attīstības centru kvalitatīvu un ātru sasniedzamību;
- Nodrošināt Bauskas starptautisku kvalitatīvu sasniedzamību.
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
- Iedzīvotāju skaita pieaugums Bauskas pilsētā;
- Darbavietu skaita pieaugums novadā;
- Laika samazinājums nokļūšanai uz/ no novada centriem.
14.attēls. Bauskas novada apdzīvojums
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
31
Novada attīstībai ir noteikti attīstības centru līmeņi (skatīt 14.attēlu). Katram no attīstības centra
līmeņiem ir noteikta minimālā pakalpojumu pieejamība (skatīt 15.attēlu), kas pašvaldībai ir jānodrošina novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
15.attēls. Pakalpojumu pieejamība
Viensēta
Drošība
Veselība
Bibliotēkas
Kopienas infrastruktūra
Uzņēmējdarbības atbalsts
Tirdzniecības pakalpojumi
Speciālie pakalpojumiPārvalde
Transporta pakalpojumi
NMP
Primārā un sekundārā
veselības aprūpe
Ģimenes ārsti
PII
Ģimnāzija
Vidus skola
PII
*
Daudzfunkcionāli sporta un kultūras centri
Daudzfunkcionālie sabiedriskie centri
Sabiedriskā zāle
Starptautiskie, reģionālie un
vietējie autobusi
Reģionālie un vietējie
autobusi
Vietējie autobusi
*
Mobilā klase
Centrālā bibliotēka
*
UAI**
Internets
Aptieka
Bankomāts
Pasts, Pirts
5-6 g .grupas
Sākum-skola
Bankomāts
Pasts
Specializētie un lielveikali
Plaša patēriņa
preču veikali
Sabiedriskās kārtības nodaļa
Pirts
Policija
Novada dome
Pagasta pārvaldes
Auto veikals Plaša
patēriņa preču veikali
Izglītība
Reģionālās nozīmes centrs – Bauska
Novada nozīmes centri
Vietējās nozīmes centri – ciemi
Ciemi
*
*
* - ir pieejami atsevišķi pakalpojumi** - Uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas (industriālais parks, biznesa inkubators, amatniecības centrs, NVO, TIC u.c.)
4.2. Lauksaimniecības teritoriju attīstība
Attīstības mērķi:
- Lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšana;
- Lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Speciālistu sagatavošana lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes jomā
- Vecināt lauksaimnieku kooperācija LIZ meliorācijas sistēmu uzturēšanā;
- Sīko lauksaimnieku iesaiste tūrisma pakalpojumu sniegšanā un citās jomās (piemēram,
amatniecība);
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
32
- Lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpnīcu attīstība;
- Jaunas darbavietas it īpaši lauksaimniecības produkcijas pārstrādes jomā;
- Lauksaimnieku un pašvaldības sadarbība ar Saulaines profesionālo vidusskolu speciālistu
sagatavošanā un iesaistē darba tirgū.
4.3. Tūrisms
Attīstības mērķi:
- Bauskas novada kā tūrisma galamērķa atpazīstamība; Latvijas dienvidu vārti, Bauska-
pilsēta, kur satiekas; trīs sudraba upju pilsēta;
- Zemgales tūrisma „Zelta loka” attīstība (Bauska, Mežotne, Rundāle);
- Bauskas vecpilsētas „Sudraba loka” attīstība (Bauskas pils, Sv.Gara baznīca, Rātsnams);
- Iekļaušanās Latvijas un Lietuvas tūrisma maršrutos.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Tūrisma produktu attīstība;
- Sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, Lietuvā;
- Tūrisma infrastruktūras attīstība;
- Starptautiskā sabiedriskā transporta kustības attīstība;
- Kvalitatīvas profesionālas izglītības pieejamība tūrisma specialitātēs;
- Sadarbības sekmēšana ar citiem sektoriem – lauksaimniecību (t.sk. sīkajiem
zemniekiem), amatniecību, kultūru un izglītību.
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
- Jaunas darba vietas tūrisma pakalpojumu jomā;
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoma pieaugums;
- Bauskas starptautiskās sasniedzamības pieaugums.
4.4. Dabas vides ilgtspēja un iesaiste ekonomikas attīstībā
Attīstības mērķi:
- Vides, dabas resursu, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu
līdzsvarā ar uzņēmējdarbības attīstību.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Nodrošināt intensīvās lauksaimniecības attīstību līdzsvarā ar novadā esošajām dabas
vērtībām;
- Ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespēju apzināšana;
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
33
- Dabas teritoriju efektīvāka izmantošana uzņēmējdarbībā (galvenokārt, tūrismā,
rekreācijā);
- Vienotu dabas aizsardzības principu ieviešana pārrobežu ietekmes teritorijās.
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
- Skaidri definēti principi intensīvās lauksaimniecības attīstības iespējām novadā;
- Pilnveidota infrastruktūras tūrisma attīstībai dabas teritorijās;
- Samazināta novada atkarība no ārējiem energoresursiem;
- Izstrādāts un saskaņots vienots regulējums ar Lietuvas pierobežas pašvaldībām kopīgo
dabas resursu apsaimniekošanā.
4.5. Transports
Attīstības mērķi:
- Transporta maģistrālo līniju attīstība līdzsvarā ar novada ekonomiskās attīstības
vajadzībām un vides aizsardzības principiem;
- Reģionālās un vietējās transporta infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes attīstība
novada un kaimiņu novadu centru sasniedzamības nodrošināšanai.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Bauskas apvedceļa izbūve, tranzīta plūsmas novirzīšanai;
- Rail Baltica dzelzceļa līnijas atzaru izbūves lobēšana6;
- Maģistrālo autotransporta trašu apkalpes zonas noteikšana;
- Maršruta Liepāja –Daugavpils ceļa virziena attīstība;
- Transporta un loģistikas parka infrastruktūras izveide;
- Alternatīvo energoresursu pieejamības veicināšana.
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
- Uzlabota autotransporta satiksmes drošība Bauskas pilsētā;
- Izveidoti transporta plūsmas apkalpošanas pakalpojumi, kas nodrošina darba vietas un
ekonomiskās aktivitātes pieaugumu;
- Nodrošināta Zemgales reģiona iekšēja un ārēja sasniedzamība pa horizontālo asi;
- Izveidoti priekšnosacījumi privāto uzņēmēju piesaistei loģistikas parkam;
6 Rail Baltica ("Baltijas dzelzceļš"), viens no Transeiropas transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T)
prioritārajiem projektiem.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
34
- Pēc nepieciešamības pieejami alternatīvie energoresursi auto transportam, t.sk dabas
gāze, elektro-pieslēgumi u.c.
4.6. Inženierinfrastruktūra
Attīstības mērķi:
- Kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi iedzīvotājiem;
- Radīti priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Uzsākto ŪK projekta realizācija;
- Veikt priekšdarbus ģeotermālās enerģijas izmantošanai (izpēte, pilotprojekti, investori);
- ILP teritorijā izbūvēt 110 kV elektropārvades līniju un jaunu 110/20 kV apakšstaciju.
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
- Centralizētai ŪK sistēmai pieslēgto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums;
- Vides piesārņojuma samazinājums;
- Vietējā kurināmā īpatsvara pieaugums energoresursu patēriņā;
- Uzlabota siltumapgādes sistēmas energoefektivitāte.
4.7. Bauskas pilsētas vēlamie attīstības virzieni
Attīstības mērķis:
- Pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitātes un sasniedzamības palielināšana;
- Kvalitatīvas dzīves un darba vides izveide.
Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):
- Bauskai piegulošo (pietuvojošos) ciemu iekļaušana Bauskas pilsētā;
- Bauskas aglomerācijas attīstība un/vai nacionālas nozīmes attīstības centra statusa
iegūšana;
- Vecpilsētas iekļaušana tūrisma apritē;
- Ražošanas un loģistikas telpas attīstība, t.sk. Loģistikas parka izveide un attīstība;
- Apvedceļa izbūve;
- Dzīvojamās telpas attīstība (skatīt 16.attēlu).
Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
35
- Pieaug Bauskas iedzīvotāju skaits;
- Pieaug jaundzimušo skaits;
- Darbavietu skaita pieaugums.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
36
16.attēls. Bauskas pilsētas telpiskās attīstības perspektīva
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
37
5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam ir ilgtermiņa plānošanas
dokuments. Stratēģijā ir noteikta novada attīstības vīzija, ilgtermiņa attīstības prioritātes un
stratēģiskie mērķi. Stratēģijas īstenošana ir tieši saistīta ar novada attīstības programmas (AP)
īstenošanu, kurā ir noteiktas rīcības septiņu gadu periodam un investīciju plāns 3 gadiem. AP ir
stratēģiskajā daļā izvirzīto stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanas instruments, kurš ietver
rīcības plānu un investīciju plānu (skatīt 17.attēlu). Lai tuvinātu Bauskas novada ilgtermiņa mērķu
sasniegšanu no 2012. līdz 2018.gadam paredzēts īstenot 29 uzdevumus atbilstoši 5 izvirzītājām
vidēja termiņa attīstības prioritātēm (skatīt Bauskas novada attīstības programmu
2012.–2018.gadam novada domes mājas lapā).
17. attēls. Intervences loģiskā ķēde
Par novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam un novada attīstības programmas
2012.–2018.gadam īstenošanas uzraudzību atbildīga ir Bauskas novada pašvaldības iestādes
„Bauskas novada administrācija”. Stratēģijas un Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības
procesā tiks iesaistītas Bauskas novada pašvaldības struktūrvienības un iestādes.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju drīkst aktualizēt, ja nemainās ilgtermiņa attīstības redzējums
(vīzija) un stratēģiskie mērķi.
Vajadzības
Ilgtermiņa stratēģiskais mērķis
AP vidēja termiņa prioritāšu stratēģiskie
mērķi
Projektu mērķi
Ietekme
Rezultāti
Produkts/ process
Ieguldījumi
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
38
Īstenojot AP investīciju plāna projektus, tiek veikts nepārtraukts situācijas un paveikto darbu
monitorings, un katra projekta sasniegtā atbilstības novērtējums pret plānoto. Attīstības
programmas rīcību rezultāti tiek vērtēti atbilstoši prioritāšu stratēģiskajiem mērķiem noteiktajiem
sākotnējiem un rezultātu sasniegšanas rādītājiem. Vienu reizi 3 gados par 3 gadu periodu tiek
sagatavots vienots uzraudzības ziņojums „Pārskats par Bauskas novada attīstības programmas
2012.–2018.gadam un attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam īstenošanu”. Programmas un
stratēģijas īstenošanas uzraudzības ziņojums tiek izskatīts Vides un attīstības komitejā.
Tabulā 4.3 ir definēti 6 Bauskas novada attīstības pamatrādītāji, ar kuru palīdzību novērtēt
Bauskas novada attīstību kopumā un salīdzināt Bauskas novada attīstību ar citu Latvijas novadu
attīstību.
Tabula 5.1. Bauskas novada attīstības izvērtēšanas pamatrādītāji
Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība
bāzes gadā
Rādītāja
vērtība
pārskata gadā
Vēlamā
attīstības
tendence 2030.
gadā
Datu avots
1 TAI rangs 30. vieta (2010.
gads)
VRAA
2 Iedzīvotāju skaits 27826 (01.01.2011) PMLP
3 Demogrāfiskā slodze 481 (01.01.2011)
t.sk. 211 līdz
darbspējas vecumam
PMLP
4 Bezdarba līmenis 10,8% (30.06.2011)
NVA
5 Ekonomiski aktīvo
statistisko vienību
skaits uz 1000
iedzīvotājiem
35 (2009. gads) CSP
Par Bauskas novada attīstības pamatrādītāju datu apkopošanu un analīzi ir atbildīga Bauskas
novada pašvaldības iestādes „Bauskas novada administrācija” Attīstības un plānošanas nodaļa.
Izvērtēto rādītāju rezultāti tiks iekļauti ikgadējā pārskatā un pārskatā par 3 gadu periodu, kurā
Attīstības programmas un Stratēģijas īstenošanas uzraudzības ietvaros Bauskas novada attīstības
pamatrādītājus ir iespējams pārskatīt un nepieciešamības gadījumā mainīt vai papildināt, t.sk.,
veicot aptauju par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi novadā, papildus iekļaut jautājumus, kas ir
aktuāli konkrētajā laika periodā vai specifiski kādā atsevišķā jomā.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas trīs gadu uzraudzības ziņojuma
struktūra ir sekojoša:
Ievads, kurā ietverts uzraudzības pārskata mērķis, laika periods, par kādu pārskats
sagatavots, pārskata struktūra un uzraudzības ziņojuma sagatavošanā iesaistītās
institūcijas;
Vispārīgs pašvaldības attīstības raksturojums, kuru izstrādā, balstoties uz iepriekš definēto
pamatrādītāju izmaiņu analīzi;
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas īstenošana, kurā izvērtē,
balstoties uz definētajiem vidēja termiņa prioritāšu īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem;
Par katru vidēja termiņa prioritāti sniedz šādu informāciju:
o rezultatīvo rādītāju sasniegumi, to sakritība ar iepriekš plānoto saistībā ar ieguldīto
finanšu apjomu;
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
39
o rezultatīvo rādītāju sasniegumu ietekme uz teritorijas attīstību;
o ja konstatētas novirzes no plānotā, tad pamatojums;
o secinājumi un priekšlikumi.
Kopējie secinājumi un secinājumi pa mērķiem un uzdevumiem;
Priekšlikumi attīstības programmas aktualizēšanai, rīcības plāna aktualizēšanai, kā arī
uzraudzības sistēmas pilnveidošanai;
Izmantotās informācijas avoti.
Perioda noslēgumā, pamatojoties uz stratēģisko mērķu un ilgtermiņa mērķa sasniegšanas
progresu, tiek veikts sasniegtā un ietekmes novērtējums un gatavoti priekšlikumi novada attīstības
programmas izstrādei nākamajam periodam. Lai iegūtu iedzīvotāju viedokli par īstenotajiem
projektiem, to rezultātiem un ietekmi tiks veikta iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti tiks izmantoti
arī nākošās attīstības programmas izstādei.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
40
6. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem
Sabiedrības līdzdalības kārtību nosaka 2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr.970 „Sabiedrības
līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Noteikumi paredz sabiedrības līdzdalību
attīstības programmas un stratēģijas izstrādes dažādos posmos, gan esaistoties darba grupās, gan
piedaloties sabiedriskajās apspriedēs, vai izsakot savu viedokli par attīstības programmu (interneta
vietnē, komentāros, presē utm).
Bauskas novada iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kura notika laikā no 2011.gada 30.maija līdz
15.jūnijam. Aptaujas mērķis – radīt iespēju novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem izteikt savu
viedokli par Bauskas novada attīstības perspektīvām, apmierinātību ar esošajiem pakalpojumiem
un citiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujas rezultātā tika iegūta informācija no
91 respondentiem, kas ņemta vērā nosakot Bauskas novada nākotnes attīstības prioritātes, kā arī
plānojot turpmākos projektus. Bauskas novada dome 2010.gadā bija rīkojusi pirmo iedzīvotāju
aptauju par novada attīstības perspektīvām, šīs aptaujas rezultātā novada dome saņēma 612
respondentu aizpildītas anketas (2010. un 2011.gada iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas rezultāti
Attīstības programmas 2012.-2018.gadam 1.1 un 1.2.pielikumi).
Darba grupu semināri stratēģijas sagatavošanas procesā 2012.gada janvārī un februārī notika visos
pagastos un Bauskas pilsētā: 09.01. Mežotnes pagastā, 13.01. Dāviņu pagastā, 16.01. Codes
pagastā, 20.01. Vecsaules pagastā, 23.01. Brunavas pagastā, 27.01. Īslīces pagastā; 30.01. Gailīšu
pagastā, 03.02. Ceraukstes pagastā un 06.02. Bauskas pilsētā.
Pārrobežu un pārnovadu darba grupas sanāksme notika 28.februārī notika Bauskas pilsētā,
sanāksmē piedalījās pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, VARAM, Zemgales plānošanas
reģiona, Bauskas novada, Rundāles novada, Vecumnieku novada, Iecavas novada, kā arī no
Lietuvas: Biržu pašvaldības, Pasvales pašvaldības, Pakrojas pašvaldības. Kopā sanāksmē bija 29
dalībnieki. Semināra laikā tika pārrunāti jautājumi, kas nozīmīgi apkārtējo pašvaldību sadarbībai
to attīstībai.
Pamatojoties uz Bauskas novada domes 2012.gada 22.marta ārkārtas sēdes lēmumu Bauskas
novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam 1.redakcija nodota sabiedriskai
apspriešanai. Sabiedriskās apspriešana notika no 2012.gada 23.marta līdz 16.aprīlim. Sabiedriskās
apspriešanas sanāksme notika 10. aprīli Bauskā. Tajā bija 13 dalībnieki. Izteiktie komentāri tika
protokolēti un ir atbilstoši iestrādāti stratēģijas dokumentā.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
41
Izmantotie skaidrojumi
Ilgtspējīgas attīstības stratēģija – ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments,
kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums,
mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;
Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un
laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un
ieinteresētajām pusēm.
Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta
priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.
Stratēģiskais mērķis – konkrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas
pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un
kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.
Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās
vērtības.
Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam
Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi
42
Izmantotie saīsinājumi
Skaidrojums Skaidrojums
AP Attīstības programma LVC Latvijas valsts ceļi
AS Akciju sabiedrība LVĢMC Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola LVM Latvijas valsts meži
BKC Bauskas Kultūras centrs Mbit/s Megabiti sekundē
BSP Bioķīmiskais skābekļa patēriņš MK Ministru kabinets
CKS Centralizētā kanalizācijas sistēma MPa Megapaskāls
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija MW Megavats
CSP LR Centrālā statistikas pārvalde NACE Eiropas Savienības ekonomiskās darbības veidu
klasifikators
CŪS Centralizētā ūdensapgādes sistēma NAI Notekūdeņu attīrīšanas ietaises
Dn Nominālais diametrs NFI Norvēģijas finanšu instruments
dnn Diennakts NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
DUS Degvielas uzpildes stacija NVO Nevalstiskā organizācija
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai PII Pirmsskolas izglītības iestāde
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju
fonds PMLP Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde
EEZ Eiropas Ekonomikas zona PVN Pievienotās vērtības nodoklis
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds RAL 21.03.2002. LR likums „Reģionālās attīstības likums”
EK Eiropas Komisija RAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
ES Eiropas Savienība RPIVA Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
ESF Eiropas Sociālais fonds SAC Sociālās aprūpes centrs
EUR Eiro SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
FIA Starptautiskā automobiļu federācija SUDAT Lauku saimniecību uzskaites datu tīkls
GMI Garantētais minimālais ienākums SV Suspendētās vielas
GRS Gāzes regulēšanas stacija SVID Stiprās, vājās puses, iespējas un draudi
ĢĀP Ģimenes ārsta prakse TAI Teritorijas attīstības indekss
ha Hektārs TEN–T Trans–Eiropas autoceļu tīkls
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis TIC Tūrisma informācijas centrs
IK Individuālais komersants TIT Teritoriālās informācijas tīkls
ILP Industriālais un loģistikas parks TP Teritorijas plānojums
IZM Izglītības un zinātnes ministrija UR Uzņēmumu reģistrs
JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ŪAS Ūdens attīrīšanas stacija
KF Kohēzijas fonds VA Valsts aģentūra
km Kilometrs VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija7
km2 Kvadrātkilometrs VEC Veselības ekonomikas centrs
kPa Kilopaskāls VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma
kV Kilovolts VID Valsts ieņēmumu dienests
ĶSP Ķīmiskais skābekļa patēriņš VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra
LAD Lauku atbalsta dienests VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
LIZ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
LLP Latvijas–Lietuvas programma VVBIS Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma
LR Latvijas Republika VZD Valsts zemes dienests
Ls Lats ZPR Zemgales plānošanas reģions
LŠSP Latvijas–Šveices sadarbības programma ZS Zemnieku saimniecība
7 Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2010 rīkojumu Nr.676 „Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas likvidācijas nodrošināšanu” ar 01.01.2011. Vides ministrijai tiek pievienota Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija un tiek izveidota jauna iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija