16.02.2018.
DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA
PROGNOZES
Normunds Ozols
Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs
90
100
110
120
130
140
150
160
170
180
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
MĒRĶA SCENĀRIJS
Latvijas ekonomikas konkurētspējas
priekšrocības pamatā tiek balstītas uz
tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas
efektivitāti, inovācijām
2018.-2022.gadā
IKP ↑ vidēji 5% gadā
TRENDA SCENĀRIJS
Jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums
kavē eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni
augošs iekšzemes pieprasījums
2018.-2022.gadā
IKP ↑ vidēji 2,3%
IKP salīdzināmās cenās, 2004.g. = 100
Straujāka ekonomikas izaugsme, vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% IKP
pieaugumu ik gadu
EKONOMISKĀS IZAUGSMES MĒRĶIS
2
PRODUKTIVITĀTES DEVUMS IZAUGSMĒ
Ekstensīva izaugsme
Nodarbinātības pieaugumsVidējā termiņā nodarbinātības pieaugums būs mērens
Izaugsme ir jābalsta uz produktivitātes pieaugumu
Intensīva izaugsme
ražošanas modernizēšana, investīcijas
ieguldījumi cilvēkkapitālā
pētniecība un inovācija, jauni produkti
Produktivitātes daļa kopējā izaugsmē
(2018.-2022. devums 90%)
Nodarbinātības daļa kopējā izaugsmē
(2017.-2020. devums 10%)
4.5
0,5
2018-2022
=5% izaugsme
3
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA PROGNOZES
PĒC IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA
4
0
100
200
300
400
500
600
2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030
Augstākā izglītība
Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība
Vispārējā vidējā izglītība
Pamatizglītība vai zemāka par pamatizglītību
Nodarbināto skaitstūkstošos
Avots: Centrālā statistikas pārvaldes dati, EM prognozes (2016)
PROFESIJAS AR BŪTISKĀKO DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA PIEAUGUMU UN SAMAZINĀJUMU
5
1,2
1,2
1,3
1,3
1,5
1,5
1,5
1,6
1,6
1,7
1,8
2,4
2,4
2,5
3,3
Datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti
Informācijas un komunikācijastehnoloģiju jomas vadītāji
Pavāri
Programmētāji un lietojumprogrammuveidotāji un analītiķi
Finanšu un matemātikas speciālisti
Medicīnas māsu un vecmāšuprofesiju speciālisti
Tirdzniecības, tirgzinības unsabiedrisko attiecību vecākie…
Juridisko lietu vecākie speciālisti
Ārsti
Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji
Inženieri (izņemot elektrotehnoloģijuinženierus)
Informācijas tehnoloģiju darbības unlietotāju atbalsta speciālisti
Būvnieki un tiem radniecīgu profesijustrādnieki
Apstrādes un ieguves rūpniecības,būvniecības un loģistikas jomas…
Fizikas un inženierzinātņu speciālisti
Kopā +35 tūkst.
Nodarbināto skaita izmaiņas 2022.g. pret 2016.g., tūkstošos
-0,3
-0,4
-0,4
-0,4
-0,5
-0,8
-0,9
-0,9
-0,9
-1,0
-1,2
-1,2
-1,2
-1,3
-1,4
Lauksaimniecības, mežsaimniecības unzivsaimniecības strādnieki
Kasieri un tiem radniecīgu profesijudarbinieki
Administratīvie un specializētie sekretāri
Vidējās izglītības pedagogi
Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi
Materiālo vērtību un transporta darbībasuzskaites darbinieki
Atkritumu savācēji
Transporta strādnieki un krāvēji
Raktuvju un būvniecības strādnieki
Tirdzniecības un iepirkumu aģenti unstarpnieki
Citi vienkāršo profesiju strādnieki
Rūpniecības un citi strādnieki
Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi
Citi izglītības jomas vecākie speciālisti
Personiskam patēriņam paredzētu jauktulauksaimniecības kultūru audzētāji un…
TOP 15 profesijas ar lielāko pieaugumu TOP 15 profesijas ar lielāko samazinājumu
Avots: EM prognozes (2016)
IZAICINĀJUMS –IEDZĪVOTĀJU SKAITS SAMAZINĀSIES
6
2.38
2,19
1,971,92
1,64
1,5
1,7
1,9
2,1
2,3
2,5
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030
MĒRĶA SCENĀRIJS
Ekonomikas izaugsme mazina iedzīvotāju
ekonomisko emigrāciju un sekmē reemigrāciju,
uzlabojās iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji
Iedzīvotāju skaits, milj.
• Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms darbspējīgā vecuma iedzīvotāju
grupā
• Vidējā termiņā būtiski ir mazināt emigrāciju un sekmēt iedzīvotāju reemigrāciju
• Ekonomikas izaugsmi nevarēs balstīt uz darbaspēka pieaugumu
TRENDA SCENĀRIJS
Vidējā un ilgtermiņā saglabājās negatīvs
migrācijas saldo
Avots: Centrālā statistikas pārvaldes dati, EM prognozes (2016)
VIDĒJĀ TERMIŅĀ DARBA ROKU TRŪKUMS KĻŪS VEL IZTEIKTĀKS
7
700
800
900
1000
1100
1200
1300
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Darbaspēka piedāvājums
Pieprasījums pēc darbaspēka
Bezdarba līmenis 2007 – 6,1%
Bezdarba līmenis 2010 – 19,5%
Bezdarba līmenis
2022 – 6%
• Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, vidējā termiņā darbaspēka iztrūkums ir neizbēgams
Avots: EM prognozes (2016), Centrālā statistikas pārvaldes dati
DARBASPĒKA DISPROPORCIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS
8
Sociālās zinātnes,
komerczinības un tiesības,
Humanitārās zinātnes
tūkstošos
22%31%
60% 42%
18%27%
2006./2007.m.g. 2016./2017.m.g.
150
170
190
210
230
2016
2018
2020
2022
2024
2026
2028
2030
Pieprasījums
Piedāvājums
Uzņemto studentu sadalījums pa
tematiskām grupām
procentos
60
75
90
105
120
2016
2018
2020
2022
2024
2026
2028
2030
Pieprasījums
Piedāvājums
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas un
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
tūkstošos
Sociālās zinātnes, komerczinības un
tiesības, humanitārās zinātnes
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas,
inženierzinātnes, ražošana un būvniecība
Pārējās augstākās izglītības tematiskās
grupas
DARBASPĒKA DISPROPORCIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS
9
89 93 95
133
118
104 107
92
60
80
100
120
140
Izg
lītī
ba
Hu
man
itārā
s
zin
ātn
es
un
māksl
a
So
ciālā
s zi
nātn
es,
ko
merc
zin
ības
un
tiesī
bas
Dab
as
zin
ātn
es,
mate
māti
ka u
n
info
rmāci
jas
teh
no
loģ
ijas
Inže
nie
rzin
ātn
es,
ražo
šan
a u
n
bū
vn
iecī
ba
Lau
ksa
imn
iecī
ba
Vese
līb
as
ap
rūp
e u
n
soci
ālā
lab
klā
jīb
a
Pakalp
oju
mi
piedāvājums
pieprasījums
Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2022.gadāprocentos, pieprasījums pret piedāvājumu
Pieprasījums pēc Inženierzinātņu un
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem
ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Pārāk maz jauniešu
studē ražošanas tehnoloģijas, matemātikuSaglabājoties līdzšinējai darbaspēka
sagatavošanas struktūrai izglītības,
humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu
skaits pārsniegs pieprasījumu
SAGAIDĀMS IZTRŪKUMS PĒC VIDĒJĀS KVALIFIKĀCIJAS DARBASPĒKA AR PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBU
2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023 2026 2029
200
250
300
350
400
450
500
Vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits
Darbaspēka piedāvājums ar arodizglītību
vai profesionālo vidējo izglītību
Vidusskolu beigušie turpina mācības
profesionālās izglītības iestādēs% no kopā beigušajiem
Pamatskolu beigušie turpina mācības
profesionālās izglītības iestādēs% no kopā beigušajiem
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar
vidējo profesionālo izglītību, tūkst.
10
34,8
31,429,6 30,4
32,733,8 33,8 33,4 33,8
32,3
34,6
26
28
30
32
34
36
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014 2015 2016
12,010,0
7,5
3,2 2,84,2
6,47,6 7,3 7,6 8,3
0
2
4
6
8
10
12
14
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014 2015 2016
DARBASPĒKA DISPROPORCIJA VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS
11
106 103117
109 102112 114
89
40
60
80
100
120
Hum
anitā
rās
zinā
tnes
un
māk
sla
Soc
iālā
s zi
nātn
es,
kom
ercz
inīb
as u
ntie
sība
s
Dab
as z
ināt
nes,
mat
emāt
ika
unin
form
ācija
s te
hnol
oģija
s
Inže
nier
zinā
tnes
,ra
žoša
na u
n bū
vnie
cība
Lauk
saim
niec
ība
Ves
elīb
as a
prūp
e un
soci
ālā
labk
lājīb
a
Pak
alpo
jum
i
Vis
pārē
jās
izgl
ītība
s un
citu
r ne
klas
ificē
tās
tem
atis
kās
grup
as
piedāvājums
pieprasījums
Liels jauniešu īpatsvars, kas pēc
vispārējās vidējās izglītības apguves
neturpina mācības – jaunieši nonāk
darba tirgū bez konkrētas specialitātes
un prasmēm
Lai apmierinātu pieprasījumu jāpalielina piedāvājums mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu
sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu
nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomās,
veselības un sociālā aprūpē, u.c.
Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2022.gadāprocentos, pieprasījums pret piedāvājumu
PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS UZŅEMTO AUDZĒKŅU SKAITS IR NEPIETIEKAMS
Vidējā profesionālā izglītībā uzņemto audzēkņu skaits 2016./2017. m.g. un nepieciešamais uzņemamo
audzēkņu skaits (vidēji gadā), lai novērstu darbaspēka iztrūkumu vidējā termiņā
sadalījumā pa izglītības tematiskajām jomām
Lai izvairītos no darbaspēka vidējās kvalifikācijas iztrūkuma vidējā termiņā, nepieciešams profesionālās vidējās izglītības iestādēs uzņemt 22000 audzēkņus ik gadu (pašlaik ̴ 12500)
2 628
129646
1 090575
1 440
708
3 077
1 292
407 171 8 78 236
6 041
1 9852 235 2 056
1 1771 732
925
3 271
1 442
517213 20 87 245
Inže
nier
zinā
tnes
un
tehn
oloģ
ijas
Tra
nspo
rta
paka
lpoj
umi
Raž
ošan
a un
pār
strā
de
Arh
itekt
ūra
un b
ūvni
ecīb
a
Ves
elīb
as a
prūp
e
Kom
ercz
inīb
as u
nad
min
istr
ēšan
a
Dat
orik
a
Indi
vidu
ālie
pak
alpo
jum
i
Māk
sla
Lauk
saim
niec
ība,
mež
saim
niec
ība
unzi
vsai
mni
ecīb
a
Civ
ilā u
n m
ilitā
rāai
zsar
dzīb
a
Vid
es a
izsa
rdzī
ba
Vet
erin
ārija
Soc
iālā
labk
lājīb
a
Uzņemtie 2016./2017.m.g.
Nepieciešams uzņemt (vidēji gadā)
Avots: CSP, EM vidēja un ilgtermiņa prognozes (2016)
PIEPRASĪJUMS PĒC DARBASPĒKA AR ZEMU PRASMJU LĪMENI VAI BEZ PROFESIONĀLĀM IEMAŅĀM SAMAZINĀSIES
Pamatskolas beigušie neturpina mācības
% no kopā beigušajiemDarbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar
vidējo vispārējo un pamatizglītību(tūkst.)
Vidusskolu beigušie neturpina mācības % no kopā beigušajiem
13
3,1%
7,5%
3,5%
4,2%
0
2
4
6
8
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
21.5% 22.2%
36.9%
31,4%
10
20
30
40
20032004200520062007200820092010201120122013201420152016
240
280
320
360
400
440
480
2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021
Darbaspēka piedāvājums
Darbaspēka pieprasījums
Bezdarbs (2022) –
16,2%
Bezdarbs (2007) –
7,9%
Bezdarbs (2010) –
26,5%
STRATĒĢIJA DARBA TIRGUS DISPROPORCIJU MAZINĀŠANAI
14
Darbinieku pārpalikums Absolventi Darbinieku iztrūkums
Neturpina mācības pēc pamata un vidējās
vispārējās izglītības 4’700
Vidējā profesionālā
izglītība8’200
Sociālās un humanitārās
zinātnes8’400
STEM augstākā izglītība3’400
+10’000
- 16’000
- 30’000
+82’000
Pārējā augstākā izglītība 5’300
Darba vietas
Darbaspēks
Mērķauditorija: Jaunieši Zemu kvalificēti
darbinieki Bezdarbnieki Pirms pensijas
vecuma darbinieki
Risinājumi: Formāla izglītība – ilgtermiņā, pieaugušo izglītība – īstermiņā un vidējā termiņā.
DTAPS pilnveides iespēju izpēte un organizatoriskā modeļa izstrāde
• Prognozēšanā izmantojamo datu pilnveide –reģistru datu integrācija
• Prognožu klasifikācijas sistēmas aktualizācija un ESCO adaptācijas iespēju izpēte
• Prognožu paplašināšana ar prasmju dimensiju
Interaktīvas darba tirgus prognožu WEB platformas izveide
• Viedā darbaspēka imigrācija – iztrūkstošo profesiju saraksta izstrādes mehānismu izveide
• Vadlīnijas prognožu izmantošanai izglītības piedāvājuma un karjeras vadībā
Sistēmas pilnveide
Darba tirgus
prognožu pilnveide
Prognožu izplatīšanas
kanālu papašināsa
na
Prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku
DATAPS
DARBA TIRGUS APSTEIDZOŠO PĀRKĀRTOJUMU SISTĒMAS PILNVEIDE
PALDIES!
Ekonomikas ministrijaAdrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: +371 6 7013 100Fakss: +371 6 7280 882
E-pasts: [email protected]ājaslapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrijaFacebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem