Download - KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS
Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem
ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības iestādēspirmsskolas izglītības iestādēs
KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS
2013.gada maijs
92,07% no Projekta “Biedrības “Dzīve bez glutēna” kapacitātes stiprināšana ar celiakiju slimo bērnu interešu aizstāvības procesos”
finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Pētījums «Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un pirmskolas izglītības iestādēs» ir veikts un tā
rezultātu atskaite ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par pētījuma atskaites saturu atbild SIA "Latvijas Fakti" un
biedrība "Dzīve bez glutēna".
SATURSSATURS1. Metodoloģiskā informācija.
2. Galvenie secinājumi.
3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas izglītības iestādēs.
4. Informācijas sniegšana par bezglutēna diētas nepieciešamību no bērnu vecāku puses.
5. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšana bērniem ar celiakijas diagnozi.
6. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iniciatori.
7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes esamība izglītības iestāžu ēdnīcās.
8. Bezglutēna produktu iegāde.
9. Drošības noteikumu ievērošana bezglutēna ēdienu gatavošanā izglītības iestāžu virtuvēs.
10. Bērnu ar celiakijas diagnozi ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdnīcās.
11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā.
12. Izglītības iestāžu mācību personāla informētība par situācijām, kurās bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties.
13. Nepieciešamais atbalsts izglītības iestādēm, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakijas diagnozi.
14. Izpratne par celiakiju izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.
15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.
3
1. Metodoloģiskā informācija1. Metodoloģiskā informācija
4
IZLASE: 222 vispārizglītojošās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes visā Latvijā.
METODE: Telefonintervijas.
INTERVĒŠANAS LAIKS: 16.05.2013. – 27.05.2013.
IZLASES SADALĪJUMSIzglītības iestāde
Skola 163 73,4%Bērnudārzs 59 26,6%
Vieta
Rīga 80 36,0%Citur Latvijā 142 64,0%
Respondents
Direktors 73 32,9%Direktora vietnieks/ saimniecības pārzinis/ lietvedis 26 11,7%Medmāsa/ ārsts 118 53,2%Ar ēdināšanu saistīts darbinieks 5 2,3%
5
2. Galvenie secinājumi2. Galvenie secinājumi
6
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu;
27,4% aptaujāto izglītības iestāžu ir 5 un vairāk audzēkņu ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un bērnudārzu ir 2 – 4 bērnu ar celiakiju, savukārt 36,7% izglītības iestāžu ir tikai viens audzēknis ar celiakijas diagnozi.
Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).
Dominējošā daļa (84,2%) vecāku bērniem ar celiakijas diagnozi informēja izglītības iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību.
Bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā, speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.
Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki (33,3%), gan arī izglītības iestādes (31,3%). Bieži (27,3% gadījumu) tika norādīts, ka tā ir kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo lomu.
7
Trīs ceturtdaļās (73,7%) aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutēna ēdienu ēdienkarte.
41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna produktus nodrošina izglītības iestāde vai ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu vecāki. Daļā (10%) izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu vecāki.
Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.
Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus.
Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds.
Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja sekojošas vēlmes:
Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai (minēja 25,2% respondentu);
Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde (9,2%);
Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai (9,2%).
8
Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/ mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.
Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8% gadījumu) izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40% aptaujāto izglītības iestāžu labprāt izmantotu tādas iespējas, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē, seminārus vai arī videomateriālus internetā.
Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas par šo slimību.
Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu gatavas nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo bezglutēna ēdināšanu.
9
3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas 3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas
izglītības iestādēsizglītības iestādēs
10
Jā54,1%
Nē45,9%
Vai Jūsu skolā (bērnudārzā) mācās bērni ar diagnozi celiakija?
(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)
Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto
vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības
iestāžu.
11
28,8%
63,2%
0% 20% 40% 60% 80%
Bērnudārzi (N=59)
Skolas (N=163)
Mācās bērni ar diagnozi celiakija(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)
Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti 63,2%
vispārizglītojošo skolu un 28,8% aptaujāto
bērnudārzu.
12
36,7%
16,7%
12,5%
6,7%
10,8%8,3%
2,5% 2,5% 3,2%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
1 2 3 4 5 6 7 8 9 un vairāk
1 bērns36,7%
2-4 bērni35,9%
5 un vairāk27,4%
Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits izglītības iestādēs
13
33,0%
16,5%
12,6%
6,8%
12,6%9,7%
2,9% 2,9% 2,9%
58,8%
17,6%
11,8%
5,9%
0 0 0 0
5,9%
0%
25%
50%
75%
1 2 3 4 5 6 7 8 9 un vairāk
Skolas (N=103)
Bērnudārzi (N=17)
58,8%
35,3%
5,9%
33,0%
35,9%
31,1%
0% 20% 40% 60% 80%
1 bērns
2-4 bērni
5 un vairāk
Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Skolas (N=103)
Bērnudārzi (N=17)
Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits vispārizglītojošās skolās un bērnudārzos
14
Sākumskolā53,1%
Pamatskolā34,0%
Vidusskolā12,9%
Cik no viņiem mācās ... ? (Skolas, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=103)
Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti
sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).
Bērnu ar celiakijas diagnozi sadalījums
skolās
15
4. Informācijas sniegšana par 4. Informācijas sniegšana par
bezglutēna diētas nepieciešamību no bezglutēna diētas nepieciešamību no
bērnu vecāku pusesbērnu vecāku puses
16
Jā84,2%
Nē15,8%
Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par speciālo diētu?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Dominējošā daļa (84,2%) bērnu ar celiakijas diagnozi vecāki informēja izglītības
iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību.
17
86,2%
81,8%
94,1%
82,5%
84,2%
13,8%
18,2%
5,9%
17,5%
15,8%
0% 25% 50% 75% 100%
Citur Latvijā (N=65)
Rīga (N=55)
Bērnudārzi (N=17)
Skolas (N=103)
Kopā (N=120)
Vie
taIe
stā
de
Ko
pā
Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par speciālo diētu?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Jā Nē
Nav vērojamas būtiskas rezultātu atšķirības dažādās
pētījuma apakšizlasēs. Visās grupās vairāk nekā 80% gadījumu vecāki ir informējuši
izglītības iestādes par speciālās bezglutēna
diētas nepieciešamību bērnam.
18
5. Bezglutēna ēdināšanas 5. Bezglutēna ēdināšanas
nodrošināšana bērniem ar celiakijas nodrošināšana bērniem ar celiakijas
diagnozidiagnozi
19
Jā, iepērkot bezglutēna produktus
45,0%
Jā, bet neiepērkot bezglutēna produktus
37,5%
Nē17,5%
Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums, nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā,
speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek
nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna
ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet
neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu
bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.
20
26,3%
48,5%
45,5%
44,2%
45,5%
47,7%
41,8%
41,2%
45,6%
45,0%
42,1%
36,6%
29,5%
39,5%
45,5%
30,8%
45,5%
41,2%
36,9%
37,5%
31,6%
14,9%
25,0%
16,3%
9,1%
21,5%
12,7%
17,6%
17,5%
17,5%
0% 25% 50% 75% 100%
Nē
Jā
1 bērns
2-4 bērni
5 un vairāk
Citur Latvijā (N=65)
Rīga (N=55)
Bērnudārzi (N=17)
Skolas (N=103)
Kopā (N=120)
Vai
vec
āki
info
rmēj
a p
ar
spec
iālo
d
iētu
Ar
celia
kiju
slim
o
bēr
nu
ska
its
Vie
taIe
stād
eK
op
ā
Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums, nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Jā, iepērkot beglutēna produktus Jā, bet neiepērkot beglutēna produktus Nē
21
6. Bezglutēna ēdināšanas 6. Bezglutēna ēdināšanas
nodrošināšanas iniciatorinodrošināšanas iniciatori
22
1,0%
7,1%
27,3%
31,3%
33,3%
0% 10% 20% 30% 40% 50%
Nezin/ NA
Ēdināšanas firmai
Kopīga vecāku un izglītības iestādes
sadarbība
Skolai/ bērnudārzam
Bērnu vecākiem
Kam pieder iniciatīva nodrošināt bezglutēna ēdināšanu? (Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna
ēdināšana; N=99)
Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu
līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki, gan arī
izglītības iestāde. Bieži tika norādīts, ka tā ir
kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo
lomu.
23
Kopīgo sadarbību ilustrē sekojoši komentāri:- Pienāk diagnoze par celiakiju, uzreiz tiek runāts ar ēdināšanas firmu - nevar teikt, ka kāda
konkrēta iniciatīva, drīzak tā ir sadarbība;- Iniciatīva abpusēja, gan no vecākiem, gan no skolas;- Kad ir informācija par celiakijas slimo bērnu, skola uzreiz nāk pretim, piedāvājot viņam
bezglutēna ēdināšanu;- Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Vecāki informē par bērna slimību, skola reaģē un piedāvā
bērnam piemērotu pārtiku. Ēdiens tiek gatavots skolā uz vietas. Ja bērns ar celiakiju nevar ēst konkrētu mērci, viņam tiek pagatavota alternatīva mērce. Ir reizes, kad vecāki paši atnes, piemēram, makaronus, ko pievienot zupām utt.;
- Ja ir vajadzība, ir piedāvājums. To varētu nosaukt nevis par kāda konkrēta iniciatīvu, bet par sadarbību. Vecāki informē - skola un ēdināšanas iestādes attiecīgi reaģē;
- Nav nodalāma kāda konkrēta iniciatīva - vecāki informē par bērna diagnozi, skola sazinās ar ēdināšanas firmu, vai ir iespējams šādu ēdienu nodrošināt;
- Sadarbojoties vecākiem, skolai un ēdināšanas virtuvei;- Tā nav iniciatīva, bet sadarbība visu starpā - no vecākiem, ārstiem nāk ziņa, ka bērnam
nepieciešama speciāla diēta, skola attiecīgi rīkojas;- Vecāki ziņo, ka bērnam ir celiakija, skola attiecīgi reaģē sazinoties ar ēdināšanas firmu;- Visu iniciatīva - medmāsas, vecāku, skolas, ēdināšanas firmas.
24
7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes 7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes
esamība izglītības iestāžu ēdnīcāsesamība izglītības iestāžu ēdnīcās
25
Jā73,7%
Nē26,3%
Vai ēdināšanas firma/ vai iestādes medmāsa sastāda bezglutēna ēdienu ēdienkarti bērniem ar celiakiju?(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna
ēdināšana; N=99)
Trīs ceturtdaļās aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota
bezglutēna ēdienu ēdienkarte.
26
76,5%
70,8%
85,7%
71,8%
73,7%
23,5%
29,2%
14,3%
28,2%
26,3%
0% 25% 50% 75% 100%
Citur Latvijā (N=51)
Rīga (N=48)
Bērnudārzi (N=14)
Skolas (N=85)
Kopā (N=99)
Vie
taIe
stā
de
Ko
pā
Vai šī firma/ vai iestādes medmāsa sastāda bezglutēna ēdienu ēdienkarti šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna ēdināšana; N=99)
Jā Nē
27
8. Bezglutēna produktu iegāde8. Bezglutēna produktu iegāde
28
1,7%
10,0%
15,8%
30,8%
41,7%
0% 10% 20% 30% 40% 50%
Nezin/ NA
Daļēji produktus nodrošina iestāde, daļēji - vecāki
Bērnu vecāki paši atnes nepieciešamos produktus
Ēdināšanas firma/ skola/ bērnudārzs nodrošina bezglutēna produktus
Speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošina
no iestādes rīcībā esošajiem produktiem
Vai ēdināšanas firma nodrošina bezglutēna produktus, iepērkot tos, vai bērna vecāki paši atnes nepieciešamos
produktus? (Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk,
ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem
produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna
produktus nodrošina izglītības iestāde vai
ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu
nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu
vecāki. Daļā izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna
produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu
vecāki.
29
Respondenti, kuru iestādes speciālos bezglutēna produktus neiepērk, sniedza sekojošus komentārus:- bērni nāk uz pusdienās, brokastis jau ir mājās paēduši, dod to, kas ir, bet nedod, to, ko nevar;- Bērniem pašiem līdzi savos trauciņos ir vecāku sagatavota (gatava) pārtika no mājām. Bērni paši
ir ļoti labi informēti par to, ko viņi drīkst ēst, ko nedrīkst;- Bērns skolā ēd tikai tajās dienās, kad ir atbilstošs ēdiens. Vecāki iepriekš iepazīstas ar ēdienkarti
un tajās dienās, kad ēdiens nav atbilstošs, bērns ņem ēdienu līdzi no mājām;- dot citu ēdienu, to produktu, ko nevar ēst, aizvieto ar to, kas ir atļauts, speciālie produkti netiek
pirkti;- Ēdināšanas firma piedāvā ēdienkartē tos ēdienus (dērzeņus utt.) ko bērns var ēst no viņu
piedāvātā klāsta. Speciālus produktus nepērk (miltus, makaroni, maize);- Firma produktus neiepērk, vienkārši piedāvā no sava ēdienu klāsta produktus, kas nesatur
glutēnu;- gatavo atsevišķi nepievienojot aizliegtos produktus no esošiem nespecializētiem produktiem;- gatavo kopā ar visiem, tā bērna procijā vienkārši nepievieno neatļautos produktus (piem., zupai
nepieliek krējumu), specializētu pārtiku nepērk, to vecāki var iedot līdzi pašam bērnam;- gatavo no pieejamiem produktiem, nepievienojot aizliegtos;- Gatavo no tā, kas nesatur glutēnu. Speciālo pārtiku neiepērk;- Īpašos produktus nepērk, bet izmanto tos produktus, ko bērni var lietot;- mamma atnes pati, kaut ko , ko drīkst, to ēd no skolas, pieliek klāt mammas doto,, mammas
ēdienu uzsilda;- nē, vecāki neko nenes, īpašu pārtiku nepērk, bet gatavo atsevišķi, no parastiem produktiem;
30
- paši gatavojam tādus ēdienus, kuros nav milti utt.- ja citi ēd makaronus, tad uzvārām šiem bērniem rīsus, gatavojot mērci, nosmeļam pirms miltu likšanas un pieliekam klāt krējumu utt.
- Pusdienas tiek gatavotas no produktiem, kas nesatur glutēnu. Speciali nekas netiek iepirkts.- Sastādu ēdienkarti no produktiem, kas nesatur glutēnu. Bet tie principā ir tikai augli un
dārzeņi. Bērniem trūkst kalorijas no šāda ēdiena.- Skolā bērni ar celiakiju neēd, ēdienu ņem līdzi no mājām.- skola nodrošina ēdienus, kuros nav miltu, vecāki atnes specializētas lietas- Speciala pārtika netiek iepirkta, vecāki uz skolu nenes. Tiek piedāvāti produkti no esošā klāsta,
kas nesatur glutēnu.- Speciāli nekas netiek iepirkts, ja ēdiens ietver aizliegtos produktus, tad tos nomainām ar citiem,
piem., ja ir kotletes, tad bērniem ar celiakiju dodam vistas gaļu vai ko citu.- Speciāli produkti netiek iepirkti. Tiek piedāvāti produkti bez glutēna no esošā klāsta. Sīkāk neko
nezinu, jo vecāki paši iet uz virtuvi un kārto ēdināšanas jautājumus.- Speciāli šie produkti netiek pirkti, bet no esošajiem produktiem pavārs izmanto atļautos.- šie bērni skolā neēd pusdienas, nav arī nekad izrādījuši vēlmi to darīt, tāpēc skola nav
meklējusi risinājumus;- Šie bērni skolā neēd, līdz ar to produktus neiepērk;- Tā kā mums brokastis līdzi dod pašii vecāki, tad nav problēmu ar to. Speciālos produktus
ēdināšanas firma neiepērk - pusdienas gatavo no tiem produktiem, ko konkrētais bērns var ēst;- Tiek piedāvāta bērnam pārtika, kas nesatur glutēnu - speciāli neiepērk miltus, maizi utt.;
31
- vāra atsevišķā katlā vai nepievieno aizliegtos produktus; ir arī bezglutēna cepumi, bet bērni ir ļoti neapmierināti ar tiem, jo viņiem negaršo. Iepirkumā uzvar firma ar zemāko cenu, tas attiecas arī uz specializēto pārtiku, bet vislētākā nav kvalitatīvākā, līdz ar to ir zaudējumi, jo šie produkti ir dārgi, bet bērni neēd. Vecāku pienesumus uzskata par nepieņemamu lietu, jo nav skaidri derīguma termiņi un uzglabāšana. Tiek iepirkti milti un pārslas, maize nē, jo tai ir pārāk īss derīguma termiņš. Firma iepērk vairumā, lai būtu lētāk, bet nav iespējas uzglabāt. Ir atsevišķi trauki gatavošanai, vecāki atnesa bērnam arī savu šķīvīti, no kura ēd tikai bērns. Kad paredzami svētki, audzinātāja brīdina vecākus, viņi tad atnes kaut kādu īpašu kēksiņu, lai šis bērns arī var piedalīties svētkos;
- vāra kopīgā katlā, nepieliekot tos produktus, kurus nedrīkst ēst- ir zināms saraksts ar aizliegtajiem produktiem un no tiem izvairās.
- Vecāki nekādu iniciatīvu neizrādīja, ka kaut ko vajadzētu speciāli piedāvāt. Bērns ēda ar visiem, laikam zināja, ko nevar ēst, to ari neēda. Bet man liekas, ka nekādu speciālo dietu neievēro.
32
9. Drošības noteikumu ievērošana 9. Drošības noteikumu ievērošana
bezglutēna ēdienu gatavošanā bezglutēna ēdienu gatavošanā
izglītības iestāžu virtuvēsizglītības iestāžu virtuvēs
33
Jā40,8%
Nē55,0%
Nezin/ NA4,2%
Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un atļauto produktu saraksts?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības
iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna
diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.
34
27,3%
51,2%
45,5%
40,0%
41,8%
47,1%
39,8%
40,8%
68,2%
44,2%
51,5%
56,9%
52,7%
47,1%
56,3%
55,0%
4,5%
4,7%
3,0%
3,1%
5,5%
5,9%
3,9%
4,2%
0% 25% 50% 75% 100%
1 bērns
2-4 bērni
5 un vairāk
Citur Latvijā (N=65)
Rīga (N=55)
Bērnudārzi (N=17)
Skolas (N=103)
Kopā (N=120)
Ar
celia
kiju
slim
o
bēr
nu
ska
its
Vie
taIe
stād
eK
op
ā
Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un atļauto produktu saraksts?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Jā Nē Nezin/ NA
35
Jā55,0%
Nē37,5%
Nezin/ NA7,5%
Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un rīkus?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un
bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna
ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus.
36
50,0%
60,5%
54,5%
55,4%
54,5%
76,5%
51,5%
55,0%
40,9%
34,9%
36,4%
36,9%
38,2%
17,6%
40,8%
37,5%
9,1%
4,7%
9,1%
7,7%
7,3%
5,9%
7,8%
7,5%
0% 25% 50% 75% 100%
1 bērns
2-4 bērni
5 un vairāk
Citur Latvijā (N=65)
Rīga (N=55)
Bērnudārzi (N=17)
Skolas (N=103)
Kopā (N=120)
Ar
celia
kiju
slim
o
bēr
nu
ska
its
Vie
taIe
stād
eK
op
ā
Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un rīkus?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Jā Nē Nezin/ NA
37
10. Bērnu ar celiakijas diagnozi 10. Bērnu ar celiakijas diagnozi
ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu
ēdnīcāsēdnīcās
38
Tiek nosēdināts pie atsevišķā
galda9,2%
Ēd kopā ar visiem88,3%
Nezin/ NA2,5%
Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti
ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās
skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs
galds.
39
14,0%
15,2%
10,8%
7,3%
10,7%
9,2%
97,7%
81,4%
84,8%
86,2%
90,9%
100,0%
86,4%
88,3%
2,3%
4,7%
3,1%
1,8%
2,9%
2,5%
0% 25% 50% 75% 100%
1 bērns
2-4 bērni
5 un vairāk
Citur Latvijā (N=65)
Rīga (N=55)
Bērnudārzi (N=17)
Skolas (N=103)
Kopā (N=120)
Ar
celia
kiju
slim
o
bēr
nu
ska
its
Vie
taIe
stād
eK
op
ā
Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Tiek nosēdināts pie atsevišķā galda Ēd kopā ar visiem Nezin/ NA
40
11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā 11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā
bezglutēna ēdināšanas sistēmābezglutēna ēdināšanas sistēmā
41
28,3%
17,5%
3,3%
1,7%
1,7%
1,7%
3,3%
4,2%
4,2%
5,0%
9,2%
9,2%
22,5%
0% 10% 20% 30% 40%
Nezin/ grūti pateikt/ maza pieredze/ NA
Viss kārtībā/ viss apmierina
Cits
Veikt plašākus celiakijas diagnosticēšanas pasākumus bērniem
Atcelt prasību konkursos par produktu iegādi/ ēdināšanu izvēlēties lētāko piedāvājumu
Nodrošināt plašāku bezglutēna produktu piedāvājumu
Izveidot/ nodrošināt bezglutēna ēdināšanas sistēmu, pašlaik tādas nav
Semināri, apmācības ēdināšanas firmām, pavāriem, virtuves darbiniekiem
Sniegt plašāku informāciju par celiakiju, atļautajiem/ neatļautajiem produktiem, kā pareizi rīkoties
Lielāka atbildība jāuzņemas bērnu vecākiem/ izglītot vecākus par celiakijas jautājumiem
Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde
Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai
Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai
Ko, Jūsuprāt, vajadzētu mainīt esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja vēlme pēc papildus
finansējuma, bezglutēna ēdināšanas
paraugēdienkartēm, kā arī centralizēta bezglutēna
produktu iepirkuma/ apgādes.
42
Respondentu atbildes:- būtu labi, ja skolai būtu noteikta naudas summa šo speciālo produktu iegādei, vismaz
sākumskolai;- Jāpiešķir krietni lielāki līdzekļi ar celiakiju slimo bērnu barošanai, jo šobrīd nav iespējams
nodrošināt bērniem pilnvērtīgu ēdināšanu par paredzēto summu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka;
- Papildus finansējumu bērnudārziem specproduktu iegādei un apmācība uz vietas;- Firma pati iepērk produktus un to finansētu pašvaldība;- ideāli būtu, ja skolā varētu speciāli gatavot, bet trūkst finansējuma , jo tā pārtika ir dārga;- ideāli, ja būtu atsevišķi bērnudārzi, jo daudziem bērniem ir dažādas alerģijas, un pavārs var
sajukt prātā, lai visu atcerētos, arī vecāki ne vienmēr informē, vai bērns vispār šodien būs dārziņā; kompleksa pieeja nepieciešama, diagnosticēšana pareiza nepieciešama; bērnudārzs sākotnēji nebija ieplānojis ēdināšanas iepirkumā bezglutēna produktus, tāpēc, kad tāds bērniņš parādās, tad tajā gadā sarunāja, ka vecāki nes šos produktus, bet tagad ir paredzējuši iepirkumā 17 produktu kategorijas. Vilsones Annas mamma aktīvi darbojas biedrībā "Dzīve bez glutēna", viņa atnesa bukletu uz bērnudārzu, ko visi lasīja, tai skaitā pavāre, tas bija ļoti noderīgi. Vēlams būtu kompensēt daļu ēdināšanas šiem bērniem no valsts puses, jo speciālie produkti ir dārgi, u n šo bērnu kļūst arvien vairāk.
- Ja būtu vairāk tādu bērnu ar celiakiju, tad būtu pagrūti, jo tagad ari jau ir pagrūti materiālā ziņā un tāpēc, ka jānodrošina atsevišķa ēdināšana;
- pagrūti atbilstošajām prasībām nodrošināt, bet iespēju robežās par 80 sant. cenšamies nodrošināt ar alternatīviem produktiem- lielāku finansējumu vajadzētu;
43
- Mums jau viss ir atstrādāts ļoti labi, bērni ir gudri un pasi zina, ko var ēst un kāpēc - nav vajadzības sēdināt pie atsevišķa galda. Tagad ari pārtika Latvijā gana pieejama - jautājums tikai par to, cik tas maksā - izmaksas stipri dārgākas, jo nodrošinām bezmaksas ēdināšanu, - viss kopā sanāk daudz dārgāk nekā parastajiem bērniem, bet mēs rēķināmies ar mūsu esošajiem resursiem un visu plānojam, lai varētu sniegt visiem bezmaksas ēdināšanu;
- No valsts lielāku finansējumu speciāli izdalīt tieši celiakijas slimniekiem - lai var vairāk nodrošināt augļus, dzelzi, to , kas nesatur miltus utt.. Šobrīd visiem bērniem pusdienas apmaksā 0.80 Ls - nav izdalīts atsevišķi, ka šiem bērniem varētu maksāt vairāk, bet reāli viņu pusdienas izmaksātu vairāk, ja gatavotu no bezglutēna produktiem. Arī atsevišķu gatavošanu no citiem nodrošināt varētu. Vēlama speciāla personāla apmācība, bet tas viss atduras pret finansējumu lielāku;
- Palielināt finansējumu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka - ne ēdināšanas firma to var nodrošināt, ne vecāki atļauties;
- Pašvaldībai ir jāpiešķir lielāks finansējums. Laukos ir grūti nopirkt bezglutēna pārtiku. Kaut vai vecākiem, lai tiek piešķirta 10 Ls ceļa nauda, lai var izbraukāt pēc šīs pārtikas. Celiakijas slimais bērns ēd pie speciāla galda ar veģetāriešiem;
- plašākas telpas, jo ierobežota vieta, kur pilnībā nodalīt celiakijas bērnus no parastajiem;- priekš virtuves tas ir grūti, jo ir liels bērnudārzs, ir bijusi seminārā, bet visu izskaitīt nevar, ko dot
un cik kas maksā, porcijas lielums saistībā ar izdevumiem, tas ir sarežģīti, jo arī vecāku prasības ir augstas; ja vecāki ir adekvāti, tad viss ir kārtībā;
- produkti dārgi - cepumi, maizīte speciālā dārga - vajadzētu risināt kaut kādā veidā finansējuma jautājumu - vai nu no pašvaldības vai valsts kādu papildus atbalstu;
- produkti dārgi, būtu nepieciešams īpašs finansējums;
44
- Produktu izvēle diezgan liela. Lai varētu lētāk iegadāties specialos produktus, lai valsts nāk pretī finansējuma ziņā, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni vien dārgāka;
- Sniegt liekāku finansiālo atbalstu vecākiem, lai varētu nodrošināt labāku ēšanu skolās, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka. 1 Ls pusdienām ir par maz;
- Šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Varētu būt parauga ēdienkartes. Būtu nepieciešams speciāls finansējums, jo šie produkti ir dārgi.
- Vairāk informācijas, vecākiem finansiāls atbalsts šo produktu iepirkšanai, ja arī bērns neapmeklē speciālo bērnudārzu.
- Vajag lielāku finansējumu skolai, ja ir bērni ar celiakiju; ātrāk informēt skolas medmāsu par bērniem ar celiakiju;
- valsts atbalstīta speciāla samaksa šiem bērniem, jo tā ir papildus slodze pavāram un vecākiem;- Valsts finansējumu atsevišķu, jo produkti ļoti dārgi;- Vecākiem būtu tiesības saņemt lielāku ēdināšanas pabalstu. Pagaidām tie ir 70 Ls, bet lai bērnam
nodrošinātu bagātīgākus ēdienus, vajadzētu šo finansējumu palielināt. Šobrīd pusdienas izmaksa aptuveni 1 Ls, bet lai būtu bagātīgāks, sātīgāks ēdiens, tiem vajadzētu būt aptuveni 2 Ls uz pusdienām;
- vecākiem dārgs prieks - vajadzētu pašvaldības finansējumu šo bērnu ēdināšanai, daļēji segt izmaksas;
- vecāku iespējas ir nelielas, skolai nav naudas iepirkt speciālo pārtiku;- Visu vajag izmainīt, vajag sākt nopietni risināt šo problēmu valstiskā līmenī, jo tas saistās ar
lielām izmaksām;
45
- Izstrādātas paraug ēdienkartes ierosmei;- Jāsastāda speciāla ēdienkarte;- Nav pieejama informācija par celiakiju laukos, un firmas - reti kura piedāvā šādus produktus - tas
nav vienkārši, būtu labi, ja tādas ēdienkartes izstrādātu speciālisti un nosūtītu izglītības iestādēm;
- Noregulēt šo problēmu, ieviest kaut kādu sistēmu gan speciālo produktu iepirkšanai, gan izveidot parauga ēdienkartes. Tagad paši cenšamies organizēt šo ēdināšanu kā protam.
- porcijas pārāk lielas, jo pārāk daudz kalorijas jānodrošina bērniem- vajadzētu risināt šo jautājumu, jo porcijas ir pārāk lielas -var uztaisīt daudz mazāku, bet pilnvērtīgāku, sātīgāku ēdienu, bet ne ar nepieciešamajām likumā noteiktajām kalorijām, jo kalorijās iekļaujas daudz ēdienu, kurus bērni neēd. Ēdienkarti šobrīd pielāgoju pati no tā, ko bērni labprātāk ēd un pa reizei pieliku klāt, to kas nepieciešams no likumā noteiktā. Vajadzētu lielāku fleksibilitāti;
- Vairāk dažādot ēdienkarti;- Vairāk ideju ēdina dažādošanai, ko var pagatavot no atbilstošajiem produktiem.;- Vajadzētu piedāvāt gatavas ēdienkartes, lai atvieglotu ari ēdināšanu firmu darbu;- Vajadzīgas būtu kādas ēdienkartes paraugam;- 100% centralizēta produktu piegāde;- Centralizēti apmācīt pavārus un centralizēti gatavot un piegādāt ēdienu skolām. Uz vietām
apmācīt pavārus nav nozīmes, jo liela kadru mainība;- Iespēju centralizēti iepirkt šos specialos produktus par lētākām cenām. Izveidot kaut kādu
sistēmu, tagad katrs kuļas kā var;- lai būtu vairāk produktu, lai varētu dažādot ēdienus bērniem ar celiakiju;- Lai valsts varētu vairāk organizēt produktus, ja gadās vairāk tādu bērnu;
46
- Mūsu skolā ir bezmaksas ēdināšana, tad arī šiem bērniem speciālie produkti varētu būt bez maksas;- palīdzēt ar speciāliem produktiem;- Virtuve varētu sagatavot tos ēdienus, nevis vecāki nest;- apmācīt virtuves darbiniekus;- diagnozes vairāk jāpārbauda - varbūt ir daudz vairāk bērnu ar šādu diagnozi celiakija- ja bērnam jau
ir diagnoze ar gremošanas traucējumiem, tad tie būtu ģimenes ārstiem vairāk jāpārbauda.- Ir nepieciešama diagnostika ātrāk;- Izmainīt kopējo skolas ēdienkarti - nepārdot ne saldumus, ne citus neveselīgos ēdienus, bet visiem dot
vienādi veselīgu ēdienu;- jālieto atbilstoši produkti ,informēt pašus bērnus ,ko labāk lietot, ko neēst, bet nevajag pasvītrot un
izdalīt šos bērnus no citiem, lai viņi nejustos nepilnvērtīgi;- liela nesaprašana uzsākot diētas, viens saka var biezpiena sieriņus, citi, ka nevar, sākums bija grūts,
palīdzība nepieciešama sākuma procesā;- Mums ir jāseko līdzi MK noteikumiem un to mēs darām. Līdz ar to nekādas problēmas šobrīd
nesaskatu- viss it kā apmierina. Mēs bērniem pērkam gan specialos produktus, gan cenšamies iekļauties ēdināšanas firmas produktu klāstā;
- Mums nav bezglutēna ēdināšanas, mēs izgrozāmies kā protam, vispirms vajag to ieviest, tad jautāt, ko mainīt;
- Nodrošināt viņiem atsevišķu bezglutēna ēdināšanu;- Sniegt vairāk informācijas;
47
- Nepareizi ir tas, ka konkursā par ēdināšanu ņem vērā tikai cenu, lētākais nav tas labākais - firmas uzliek cenas zemas, bet nevar par to šīm zemajām cenām sagādāt kvalitatīvus produktus. Bet tā kā šobrīd ir prasība ņemt lētāko ēdinātāju, tad diemžēl tie nespēj nodrošināt augstā kvalitātē ēdināšanu. Nepareizi arī ir tas, ka launagā ir maz kaloriju un ka uzsvars kaloriju ziņā tiek likts uz brokastīm - bērni ir badā jau pēc plkst. 18-iem;
- Valstij jāmaina likums par iepirkumu - jāmaina nosacījums "zemākā cena" - par to nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanu nedrīkst un nevar. Firmas dempingo cenas un cenšas dabūt zemāko cenu - lai arī veido speciālu diētu un kvalitatīvu ēdienkarti, tik un tā saņem konkursa kārtā tiesības uz ēdināšanu tas, kurš uzliek zemāko cenu;
- Nodrošināt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas piegādā skolām pārtiku, lai būtu ieinteresēti piegādāt ari bezglutēna pārtiku;
- Pirmkārt jau vecākiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva, ka bērnam ir nepieciešama speciala dieta. Mūsu skolas gadījumā vecāki nav īsti interesējušies par bērnu ēdienkarti - bērni ēd visu. Mums bija celiakijas slimnieks, viņam palika slikti, bet turpināja ēst aizliegtos produktus. Vecāki nelikās ne zinis. Mēs kā skola tomēr nevaram noteikt un regulēt viņa ēdienkarti;
- Problēmas pašiem skolā nav. Vienīgais, ko vajadzētu - vairāk informācijas arī tiem bērniem un viņu vecākiem, kuriem nav diagnoze celiakija, lai, aizejot ciemos pie citiem, bērnam nav problēmas ar ēdienu - lai ir arī kaut ko drīkst ēst, lai arī viņiem kāds piemērots ēdiens. Vairāk informācijas vispusīgas, ka ir vispār šāda slimība un ka šādi bērni ir;
- Rīkot seminārus ēdināšanas firmām par iespējamo ēdienkarti bērniem ar celiakiju. Diemžēl maz informēti, līdz ar to piedāvājumu klāsts salīdzinoši nabadzīgs.
48
- standarta skola ar standarta bērniem- nav nekas īpašs. Varētu vienīgi būt bukleti jaunajiem vecākiem, jo tie neizprot šīs nopietnās slimības būtību un iespējamās sekas;
- varētu firmas ievest pašas produktus nevis tikai skola iepirkt, jo šobrīd iepirkumu šim produktiem veic pati skola. Dažādākus piedāvājumus pieejamajos bezglutēna produktos- produktu klāstu plašāku, jo tas ir ļoti niecīgs, lielāku importu šiem produktiem;
- Vecāki ir apmierināti, viss ir kartībā. Sadarbība izdodas laba;- Vecāki ir diezgan ambiciozi. Lai gan skola nopērk bērniem speciālos cepumus, viņi tik un tā līdz galam
nav apmierināti - grib lai palielina esošo produktu klāstu;- Vecākiem vajag vairāk informēt skolu par bērna veselības problēmām. Nenāk prātā ko vajadzētu
mainīt ēdināšanas sistēmā - viss mūsu skolā ir labi;- ir bijis tikai viens bērns, nav tik daudz pieredzes, centās individuāli risināt šo problēmu, visi pieiet
jautājumam saprotoši;- ir nopietna pieeja, ir kontakts ar vecākiem, atnes medicīnas dokumentus, tad iepazīstas ar vecākiem
un bērniem, reaģē atbilstoši, nav problēmu;- Mums viss apmierina, jo ir ļoti laba sadarbība ēdināšanas iestādei ar vecākiem - tiek iepirkta speciāla
pārtika, visas puses ir apmierinātas.;- Mums viss apmierina. Galvenais, lai ievēro to ēšanu ari mājās;- Mūsu skolā visi ir apmierināti - gan vecāki, gan visi citi ir apmierināti ar ēdināšanu;- nav nekā, esmu jauna šajā sistēmā, vēl daudz ko nezinu, kas un kā darbojas;- Neko nevajadzētu mainīt, jo viss ir nodrošināts;- Sadarbība skolai un vecākiem ir laba. Veicam vecāku aptauju, vecāki vienmēr uzraksta, kas
neapmierina, kas ir uzlabojams. Pagaidām visas puses ir apmierinātas.
49
12. Izglītības iestāžu mācību personāla 12. Izglītības iestāžu mācību personāla
informētība par situācijām, kurās informētība par situācijām, kurās
bērni ar celiakiju nedrīkst piedalītiesbērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties
50
Jā93,3%
Nē6,7%
Vai izglītības iestādes medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/
mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem bērns ar celiakiju
nedrīkst piedalīties?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/
mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar
miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz
konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek
izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.
51
13. Nepieciešamais atbalsts izglītības 13. Nepieciešamais atbalsts izglītības
iestādēm, lai atvieglotu rūpes par iestādēm, lai atvieglotu rūpes par
bērniem ar celiakijas diagnozibērniem ar celiakijas diagnozi
52
2,5%
11,7%
14,2%
40,8%
45,8%
47,5%
55,8%
0% 25% 50% 75%
Nezin/ NA
Informācijas pietiek, papildus informatīvais
atbalsts nav nepieciešams
Cits
Videomateriāli internetā
Semināri
Pavāru un medmāsas apmācības uz vietas
Drukātie materiāli
Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par
audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8% gadījumu)
izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40%
aptaujāto izglītības iestāžu labprāt izmantotu tādas iespējas,
kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības
iestādē, seminārus vai arī videomateriālus internetā.
53
Respondentu komentāri, priekšlikumi:- Agrāk bija skolu medmāsu koordinators - reizi mēnesī bija sanāksmes, kurās ziņoja par jaunumiem.
Vajadzetu tās atjaunot. Citādi uz lauku skolu neviens nebrauc un no laukiem ir grūti aizbraukt arī uz pilsētu, jo autobusi reti kursē;
- atsūtīt speciālistu, kas novērotu, vai mēs pareizi visu darām, apstākļus, kas piemērots, kas nav;- Centralizēti risināt šo jautājumu;- Ieviest organizētu bezglutēna ēdināšanas sistēmu;- Nepieciešama interneta mājas lapa, kur var painterēsies par celiakiju;- ja nevar nodrošināt bezglutēna ēdināšanu, tad kāda jēga semināriem;- jāorganizē semināri pieaugušo cilvēku ģimenes ārstiem, jo viņi maz kaut ko zina par celiakiju;- medmāsa vai kāda cita kompetenta persona vecāku sanāksmēs varētu painformēt reizi gadā vecākus
par šo problēmu;- Vecāki neinformē skolu par bērnu kaitēm - vispirms jau japanāk, ka tiek sniegta informācija par bērnu
veselības stāvokli;- vecākiem informatīvi materiāli INFO stendā;- vēlētos seminārus Bērnu Māsu asociācijā pie medmāsas A.Anškmites, aprunāties ar viņu - ļoti zinošs
cilvēks par dažādiem jautājumiem;- Sniegt informāciju par jaunumiem, par jauniem produktiem;- saraksti, ieteikumi ēdināšanai - vizuāli, kas bērnam atgādinātu nepieciešamo;- Regulāri tiek rīkoti seminari, esam labi informēti par celiakiju. Bet skolas, kur medmāsas ir nesen
uzsākušas darbu, noteikti vajadzētu izglītot semināru veidā. Seminārus var rīkot, ja ir kādi jaunumi utt.;- ir bijusi seminārā, ir arī grāmatiņa no Dzīves bez glutēna;
54
- pilna informācija no ārsta-izziņa jāiesniedz, saraksts ēdinātājam, lai var stingri izrunāt, ko var, ko nē, iekļaut ēdienkartē. Lielāka sadarbība arī ar vecākiem nepieciešama - lai vecāki zinātu, kas bērniem jādod, vairāk informācijas jāsniedz, kas tendēta tieši uz vecākiem un viņu izglītošanu - būtu labi pat valstiskā līmenī piespiedu kārtā vecākus informēt par šiem jautājumiem;
- Visprecīzāko informāciju sniedz celiakijas slima bērna vecāki. Visa cita drukātā informācija šajā informācijas laikā iet gar ausīm;
- Atbalsts nav īsti nepieciešams, jo šī slimība nav plaši izplatīta. Viss zināms un skaidrs - vecāki par visu informē;
- braucu uz Rīgu uz semināriem, papildus nekas nav vajadzīgs;- Informāciju var paši atrast internetā, vecāki informē par diētas niansēm utt.;- Mūsdienas visa informācija ir atrodama internetā, liekas, ka speciāli informācija nav nepieciešama;- nav nepieciešama papildus informācija, jo meitene ar celiakiju pati par visu ir smalki informēta.
Semināri mums Rīgā notiek, vairāk informācija nav nepieciešama;- Nav vajadzības, jo vecāki ir tie, kas visvairāk izglito personālu. Viņi, kā vistuvāk esošie cilvēki
celiakijas slimniekiem sniedz vislabāko informāciju;- Nekas nav īsti nepieciešams, jo medmāsas ir pietiekami izglitotas. Ja rodas kāds jautājums, var
atrast internetā. Notiek arī elektroniska saziņa ar vecākiem par jaunākajām analīzēm utt.;- Šobrīd nav vajadzīgs, jo bērni, kas ir slimi ar celiakiju, paši ir labi informēti, ko var ēst un ko nevar;- vecāki ir vislabākie informācijas nesēji. Produktus cenšas nodrošināt vecāki. Ēdināšana ir krietni
dārgāka un neizdevīgāka iestādei, jo vajadzīgi atsevišķi trauki, ēdiens japielāgo bērnam utt. Iespēju robežās cenšamies pielāgoties.
55
1,5%
16,9%
13,8%
47,7%
53,8%
52,3%
53,8%
3,6%
5,5%
14,5%
32,7%
36,4%
41,8%
58,2%
0% 25% 50% 75%
Nezin/ NA
Informācijas pietiek, papildus informatīvais
atbalsts nav nepieciešams
Cits
Videomateriāli internetā
Semināri
Pavāru un medmāsas apmācības uz vietas
Drukātie materiāli
Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Rīga (N=55)
Citur Latvijā (N=65)
Izglītības iestādes ārpus Rīgas biežāk pauda interesi par tādām
iespējām, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē,
semināri vai arī videomateriāli internetā.
56
14. Izpratne par celiakiju izglītības 14. Izpratne par celiakiju izglītības
iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas
diagnozidiagnozi
57
Jā90,2%
Nē9,8%
Vai jūs zināt, kas ir celiakija? (Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās
nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas
par šo slimību.
58
89,6%
92,0%
97,6%
85,0%
90,2%
10,4%
8,0%
2,4%
15,0%
9,8%
0% 25% 50% 75% 100%
Citur Latvijā (N=77)
Rīga (N=25)
Bērnudārzi (N=42)
Skolas (N=60)
Kopā (N=102)
Vie
taIe
stā
de
Ko
pā
Vai jūs zināt, kas ir celiakija?(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Jā Nē
59
15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas 15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas
iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu
ar celiakijas diagnoziar celiakijas diagnozi
60
Jā54,9%
Nē32,4%
Nezin/ NA12,7%
Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības
iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu gatavas
nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo
bezglutēna ēdināšanu.
61
58,4%
44,0%
52,4%
56,7%
54,9%
29,9%
40,0%
42,9%
25,0%
32,4%
11,7%
16,0%
4,8%
18,3%
12,7%
0% 25% 50% 75% 100%
Citur Latvijā (N=77)
Rīga (N=25)
Bērnudārzi (N=42)
Skolas (N=60)
Kopā (N=102)
Vie
taIe
stā
de
Ko
pā
Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Jā Nē Nezin/ NA
62