«Promocijas darba sagatavošana»sagatavošana»
«Hipotēzes izvirzīšana un aizstāvēšana, aizstāvēšanai i i j i kš jizvirzāmās tēzes, pētījuma priekšmets un pētījuma
objekts»
2011.gada 22.februāris
profesore Nataļja Lācep ļj1
Plāns• Cilvēka zināšanu pasaules līmeņiCilvēka zināšanu pasaules līmeņi• Kā rodas pētījuma problēma?• Hipotēze• Hipotēze.• Hipotēzes pārbaude laika gaitā• Induktīvā un deduktīvā domāšana• Induktīvā un deduktīvā domāšana• Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un
pārbaudes procesupārbaudes procesu • Pētījuma veikšanas standarta loģika• Pētījuma veikšana: ticamība un validitātePētījuma veikšana: ticamība un validitāte
2
Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (1)p ( )Zināšanu pasaules līmeņi
(I) (II) (III)Konteksts Ikdienas Zinātņu pasaule Metazinātņu
dzīveņ p ņ
pasaule - Dabaszinātnes - Zinātņu filozofija
Zināšanu izpausmes
Ikdienas problēmu
- Sociālās- Humanitārās
ņ j- Zinātņu socioloģijap
jomaprisināšana
Humanitārās- Formālās zinātnes
ģ j- Zinātņu vēsture- Pētījumuzinātnes Pētījumu metodoloģija Pētījumu ētika- Pētījumu ētika
3
Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (2)Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (2)Zināšanu pasaules līmeņi
(I) (II) (III)
Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu l
Metazinātņulpasaule pasaule
Zināšanas, kas nepieciešamas
Zināšanas nepieciešamas
Zināšanas nepieciešamas
Zināšanas nepieciešamas lainepieciešamas
problēmu risināšanai
nepieciešamas, lai vadītu uzņēmumu
nepieciešamas, lai izpētītu finansiālās
nepieciešamas, lai analizētu un izprastu zinātnes
(piemērs) ņ
krīzes apstākļos stabilitātes būtību un tās
d ši āš
pfilozofiju, vēsturi, ētiku un
t d l ģijnodrošināšanas ceļu
metodoloģiju finansiālās stabilitātesstabilitātes nodrošināšanai
Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (3)Zināšanu pasaules līmeņi
(I) (II) (III)(I) (II) (III)
Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu pasaule Metazinātņupasaulepasaule
Izziņas motīvi, virzošie spēki
Praktiskā (pragmatiskā)
Epistemoloģiskā(izziņu) interese
Kritiski analītiskā interese p (p g )
interese ( ņ )
Mācīšanās Kvantitatīvi, Konceptuālā Zināšanu ieguves
t d l ģij
(formālā, neformālā, ikdienišķā) un
kvalitatīvi un jaukti pētījumi
analīze, ideoloģijas kritika un deskriptīvimetodoloģija ikdienišķā) un
jaunas pieredzes ieguve problēmu
un deskriptīvi pētījumi
risināšanas gaitā5
Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (4)Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (4)Zināšanu pasaules līmeņi
(I) (II) (III)
Konteksts Ikdienas dzīve Zinātņu pasaule Metazinātņuņ p ņpasaule
Pieejas Ikdienas Dažādas Filozofiskās Pieejaszināšanu ieguvei
zināšanas funkcionē un
teorētiskās pieejas, teorijas, modeļi,
pieejas:- pozitīvisms;g
tiek attīstītas stihiski, h ti ki
hipotēzes, izskaidrojumi un
di
p ;- pragmatisms; - hermeneitika;haotiski,
balstoties uz kārtējām
paradigmas hermeneitika;- postmoder-nismskārtējām
vajadzībāms s
6
Cilvēka zināšanu pasaules līmeņi (5)Zināšanu pasaules līmeņi
(I) (II) (III)Konteksts Ikdienas dzīve
(=Ikdienas objektu, bj k d b
Zinātņu pasaule Metazinātņupasaule
subjektu un parādību pasaule)
Pētījuma objekts Ikdienas dzīves objektu,
subjektu un parādībuZinātņu pasaulesubjektu un parādību
pasaulepasaule
Impulss pētījuma bl
Pētījuma problēmas zinātniska noformulēšana,
Pētījumu fil fijproblēmas
ievērošanai pētījuma objekta ietvaros
zinātniska noformulēšana, problēmas izpēte (hipotēzes izvirzīšana un apstiprināšana vai noraidīšana),
filozofija
),metodoloģijas izstrāde un pētījuma veikšana 7
Kā rodas pētījuma problēma ?Kā rodas pētījuma problēma ?
PretrunaVajadzības R litātVajadzības Realitāte
Impulss pētījuma problēmas ievērošanaiImpulss pētījuma problēmas ievērošanai pētījuma objekta ietvaros;
šzinātniskās problēmas formulēšana Zinātnisko problēmu bieži raksturo kā “apzinātu nezināšanu”. Zinātniskā problēma tas
8
Zinātnisko problēmu bieži raksturo kā apzinātu nezināšanu . Zinātniskā problēma tas ir zināšanas par nezināšanu, tas ir jautājums, kas rodas izziņas gaitā un prasa risinājumu.
Hipotēze
• Hipotēze - tā ir zināšanu attīstības forma, kasizsaka zinātniski pamatotu pieņēmumu,izskaidrojot kādas parādības cēloni, kaut arī šīpieņēmuma ticamība esošajā momentā vēl navpierādīta un ar praksi apstiprināta.
• Hipotētiskas zināšanas ir varbūtējas, nevis ticamas un prasa pārbaudi. Pārbaudes procesā veidojas noteikts rezultāts kas var izpausties šādi: pirmkārtPārbaudes procesā veidojas noteikts rezultāts, kas var izpausties šādi: pirmkārt, kāda daļa no izvirzītajām hipotēzēm kļūst par zinātnisku teoriju; otrkārt, daļa no hipotēzēm tiek mainītas, precizētas un konkretizētas; treškārt, ir hipotēzes kuras tiek noraidītas jo pārbaude dod negatīvu rezultātukuras tiek noraidītas, jo pārbaude dod negatīvu rezultātu.
• Hipotēze tiek izvirzīta konkrēta pētījuma ietvaros konkrēta laikā.
9
i i iHipotēzes pārbaude laika gaitā
10
Hipotēzes pārbaude laika gaitā (piemērs)
1)• Lāce N., Grigorjeva J. The Liquidity Crunch Impact on Stock Selection: Case from
Baltic Equity Market // The 12th World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics. Volume VI, ASV, Orlando, 29. jūnijs - 2. jūlijs, 2008. - 50-54. lpp.
• Capital management during liquidity crunch: Baltic States in the context of CEE equity markets / N. Lace, J. Bistrova // "Challenges of Europe: Financial Crisis and Climate Change" Eighth International Conference Challenges of Europe Proceedings: PDF on CD ROM with full papers May 21-23 2009 Split-Bol Croatia – CD - 145 – 156 pCD ROM with full papers, May 21 23, 2009, Split Bol, Croatia CD. 145 156 p.2)
• Relevance of fundamental analysis on the Baltic equity market / Julia Bistrova, Natalja Lace// Economics and Management. - No.14, 2009. - 132-137 pp.Lace// Economics and Management. No.14, 2009. 132 137 pp.
• Created Value of Fundamental Analysis during Pre and Post Crisis Period on the Baltic Equity Market/ J.Bistrova, N.Lace// RTU zinātniskie raksti, 3. sērija, 20. sējums, 2010. – 26.-32.lpp.
11
Hipotēzes pārbaude laika gaitā (1. piemērs)
Equity performance of the 100
110
Baltic companies
70
80
90Too large equity capital (>120)
Sufficient equity capital (<120 and >80)
12060
70Insufficient equity capital (<80)
60
80
100
20
40
601. Lāce N., Grigorjeva J. The Liquidity Crunch Impact on Stock Selection: Case from Baltic Equity Market // The 12th World Multi-Conference on Systemics, Cybernetics and Informatics. Volume VI, ASV, Orlando, 29. jūnijs - 2. jūlijs, 2008. - 50-54. l
0
007.1
2.31
008.0
1.31
008.0
2.29
008.0
3.31
008.0
4.30
008.0
5.31
008.0
6.30
008.0
7.31
008.0
8.31
008.0
9.30
008.1
0.31
008.1
1.30
008.1
2.31
lpp.2. Capital management during liquidity crunch: Baltic States in the context of CEE equity markets / N. Lace, J. Bistrova // "Challenges of Europe: Financial Crisis and Climate Change" Eighth International Conference Challenges of Europe
200
200
200
200
200
200
200
200
200
200
200
200
200
12
g f pProceedings: PDF on CD ROM with full papers, May 21-23, 2009, Split-Bol, Croatia – CD.- 145 – 156 p.
Hipotēze
Induktīvā domāšana →Hipotēzes ģenerēšana Deduktīvā domāšana
šp ģ
→Hipotēzes testēšana
N j i f k iNovērojumi, fakti Skaidrojumi, pielietošana
13
I d ktī ā d d ktī ā d āšInduktīvās un deduktīvās domāšanas piemēri
• Deduktīvā: Vi i īdītāji i i d– Visiem zīdītājiem ir sirds
– Visi zirgi ir zīdītāji– Visiem zirgiem ir sirdsVisiem zirgiem ir sirds
• Induktīvā: – 1 zirgs tika apskatīts, tam ir sirdsg p– 2 zirgi tika apskatīti, tiem ir sirds– 3 zirgi tika apskatīti, tiem ir sirds– N- zirgu tika apskatīti, tiem ir sirdsSecinājums – visiem zirgiem ir sirds
14
Indukcijaj
Izmantojot induktīvo domāšanuIzmantojot induktīvo domāšanu, Ņūtons atklāja zemes pievilkšanas spēka (gravitācijas) likumu.
15
D d k ijDedukcija
Tas ir elementāri, Vatson?!Taču mēs runājām par sociālajām zinātnēm!Taču mēs runājām par sociālajām zinātnēm!
Kādu dienu doktors Vatsons, apciemojis savu līgavu atgriezās mājāssavu līgavu, atgriezās mājās. Holms, paskatījies uz viņu, teica: Vatson, jūs nejauši esat nosmērējis savu svīteri ar
llmelleņu pīrāgu. Uz to Vatsons atbildēja: Nē dārgais Holms, es to izdarīju speciāli, lai pieradītu, ka jūsu dedukcijas metode nestrādā!
16
Faktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (I)
P j ķ i iPētījuma mērķu tipi:Izpētes mērķis: izpētīt j tē
Aprakstošais ē ķi k tīt
Paskaidrojošais ē ķijaunu tēmu mērķis: aprakstīt
sociālu parādībumērķis: izskaidrot, kāpēc kaut kaskāpēc kaut kas notiek
Pārsvarā izmanto Pārsvarā izmanto Izmanto ganPārsvarā izmanto kvalitatīvus datus
Pārsvarā izmanto kvantitatīvus datus
Izmanto gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus
j i i k i ķ iPētījums var apvienot vairāku tipu mērķus, taču viens vienmēr ir dominējošs! 17
i i iFaktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (II)
Pētījuma filozofija
Pozitīvisms Pragmatisms Hermeneitika Postmodernisms
18
Pētījuma filozofija: PozitīvismsPozitīvisms - filozofijas virziens, kas deklarē, ka tiecas pēc īstām, pozitīvām zināšanām, kas balstītas pozitīvā pieredzē. , p , p pPozitīvisti (Henri de Saint-Simon, Pierre-Simon Laplace, August Compte, David Émile Durkheim)
li d fil fij k š i i k dnoliedz filozofiju kā īpašu zinātni, kas pretendē uz patstāvību un lomu būt zinātņu zinātnei. Tāpēc arī pozitīvisms uzskata, ka:p ,
- katra zinātne ir spējīga attīstīties bezgalīgi, un tajā filozofija nav vajadzīga;zinātnēm nav jāizskaidro jāatklāj lietu un parādību cēloņus un- zinātnēm nav jāizskaidro, jāatklāj lietu un parādību cēloņus un būtību, bet tikai jāapraksta lietas un parādības, mērot, fiksējot faktus un tos grupējot un aprakstot;pat sociālās zinātnēs īstas ir tikai kvantitatīvās pētniecības- pat sociālās zinātnēs īstas ir tikai kvantitatīvās pētniecības metodes, ar kuru palīdzību var skaitliski mērīt parādības tāpat kā dabaszinātnēs.
19
Pētījuma filozofija: PragmatismsVārds pragmatisms radies no grieķu vārda, kas apzīmē „darbību,” „rīcību” un „nodarbošanos.” Pragmatisma dzīves stils ir optimistisks uzņēmīgs praktisks un daudzveidīgs Pragmatisms –optimistisks, uzņēmīgs, praktisks un daudzveidīgs. Pragmatisms izvēles spēja. Pragmatisms (William James, Charles Sanders Peirce, John Dewey, George Santayana):
grib uz zinātniski noskaidrotas un eksperimentālā pieredzē apstiprinātas- grib uz zinātniski noskaidrotas un eksperimentālā pieredzē apstiprinātas domāšanas un valodas pamata dot atbildes konkrētai dzīves praksei;
- par galveno filozofijas jēdzienu uzskata pieredzi, kas tiek izprasta empīriski t i kā visu kas ar cilvēku notiek un ir noticis;empīriski, t.i., kā visu, kas ar cilvēku notiek un ir noticis;
- uzskata, ka cilvēka uzdevums ir pielāgoties un izdzīvot pasaulē;- apgalvo, ka filozofisko problēmu jēga ir praktiskā attieksmē pret cilvēku
dzīvi;dzīvi;- uzskata, ka filozofijai jānodarbojas nevis ar „filozofu problēmām,” bet gan
ar „cilvēku problēmām,” citiem vārdiem, ar cilvēku mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem; g ļ
- apgalvo, ka filozofijai jāpārveido mūsu dzīvei izdevīgās intereses;- ir par gan kvalitatīvām, gan arī par kvantitatīvām pētnieciskām
metodēm, lai tikai varētu sasniegt izvirzīto pētījuma mērķi. g p j ķ
20
Pētījuma filozofija: Hermeneitikaj jHermeneitika ir interpretācijas teorija un var tikt uzskatīta vai parinterpretācijas mākslu vai par interpretācijas teoriju un praksi(H G G d P l Ri )(Hans-Georg Gadamer, Paul Ricoeur).Tradicionāli hermeneitika attiecās uz rakstisku tekstuinterpretāciju sevišķi literatūrā, reliģijā un jurisprudencē.p j ķ , ģ j j pModernā hermeneitika aptver ne tikai problēmas, saistītas arrakstisku tekstu, bet arī ar visu, kas saistīts ar interpretācijasprocesuprocesu.Tā ietver sevī verbālas un neverbālas saziņas formas, kā arī citusaspektus, kas ietekmē šo komunikāciju, kā, piemēram,i i kšēj i ē ī l d fil fijiepriekšējus pieņēmumus, nozīmes un valodas filozofiju.Filozofiskā hermeneitika balstās uz Gadamera (Gadamer)zināšanu teoriju.jTāpēc arī hermeneitika pieder pie kvalitatīvām pētnieciskāmmetodēm.
21
Pētījuma filozofija: Postmodernismsj j
Postmodernisms ir tendence mūsdienu kultūrā, kas tiek raksturotaPostmodernisms ir tendence mūsdienu kultūrā, kas tiek raksturota ar tieksmi apšaubīt objektīvo patiesību un iespēju sasniegt globālu kulturālu jēgu. Postmodernisms apgalvo, ka daudzas, ja ne visas,
k tā litāt i tik i iāl k t k ij j tā isaskatāmas realitātes ir tikai sociālas konstrukcijas, jo tās ir pakļautas pārmaiņām gan laikā, gan vietā. Postmodernisms uzskata, ka realitāte ir daudzveidīga un relatīva, un ir atkarīga no g gieinteresētām pusēm un viņu motīviem. Postmodernisms ir ietekmējis daudzas kultūras jomas: literāro kritiku, socioloģiju, lingvistiku arhitektūru mārketingu biznesu utt Postmodernismslingvistiku, arhitektūru, mārketingu, biznesu, utt. Postmodernisms asociējas ar atšķirību, daudzveidīgumu un skepticismu. Postmodernisma galvenā loģika attiecas uz vēlo kapitālismu ( d i ) k i k k i i l b li ij(Fredric Jameson), kas tiek aprakstīts ar terminiem: “globalizācija”, “starptautiskais kapitālisms” vai “patērētāju kapitālisms” (Ernest Mandel).Mandel).
22
i i iFaktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (II)
Pētījuma filozofija
Pozitīvisms Pragmatisms Hermeneitika Post –modernismsmodernisms
K antitatī s K alitatī s K alitatī s ?Kvantitatīvs pētījums
Kvalitatīvs un kvantitatīvs
Kvalitatīvs pētījums
?
kvantitatīvs pētījums
23
i i iFaktori, kas nosaka hipotēzes tipu, tās izvirzīšanas un pierādīšanas procesu (III)
Pētījuma dizains RealizācijaSecīgi paskaidrojošs Kvantitatīvs →kvalitatīvsSecīgi paskaidrojošs Kvantitatīvs →kvalitatīvs
Secīgas izpētes Kvalitatīvs → kvantitatīvsSecīgi pārveidojošs Kvantitatīvs →kvalitatīvsSecīgi pārveidojošs Kvantitatīvs →kvalitatīvs
vaiKvalitatīvs → kvantitatīvs
Vienlaicīgs (paralēls) triangulācijas Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli
Paralēli ligzdveidigs Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiekParalēli ligzdveidigs Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli
Paralēli pārveidojošs Kvalitatīvi un kvantitatīvi dati tiek vakti paralēli
24
d li k i k li i jIdealizētas kvantitatīvās un kvalitatīvās pieejas raksturotāji
Dimensija Kvantitatīvā pieeja Kvalitatīvā pieejaDizains Eksperimentāls NeeksperimentālsDizains Eksperimentāls NeeksperimentālsVide Laboratorija Reālā videDatu vākšana Instrumenti (piemēram, Stāstījumu vākšana, jau
elektroniskas vai mehāniskas ierīces, testi, aptaujas)
uzrakstīto (piemēram, dienasgrāmata) vai jauno (piemēram, intervijas)
Datu veids Skaitlisks (attiecību, intervālu, kārtas skalas)
Aprakstošs (intervijas protokoli, kasešu un video ieraksti))
Analīzes veids Aprakstošā un secinošā statistika
Analīze, kas virzīta uz nozīmes jeb jēgas atklāšanuatklāšanu
Vispārināšanas veids Hipotēzes pārbaude Hipotēzes radīšana 25
Pētījuma veikšanas standarta loģikaS bi d īb j d īb Šo vajadzībuPretrunasSabiedrības vajadzības
un aktualitātes Šo vajadzību
neapmierināšana realitātē
P j bl j j i i k f l š
Pretrunas
Pētījuma problēmas un jautājumu zinātniskā formulēšana
Pētījuma objekta noteikšana Pētījuma priekšmeta noteikšanaPētījuma objekta noteikšana Pētījuma priekšmeta noteikšana
Pētījuma mērķa uzstādīšana
Pētījuma uzdevumu noteikšana
Pētījuma hipotēzes(žu) izvirzīšana
Pētījuma metodoloģijas – metožu izvēle un dizaina izstrāde, saskaņā arpētījuma mērķi un izvēlēto pētījuma filozofiju; pētījuma plānošana
Pētījuma uzdevumu noteikšana
pētījuma mērķi un izvēlēto pētījuma filozofiju; pētījuma plānošana
Pētījuma veikšana un hipotēzes(žu) precizēšana
Pētījuma rezultātu analīze un apkopošana, hipotēzes(žu) apstiprināšana vai atspēkošana, tēžu izvirzīšana
26
Pētīj t d l ģij i ē ( k 10Pētījuma metodoloģijas piemērs (sk. 10.-15.lpp. un 108.lpp.
• Autore: Karine Oganisjana (Latvijas Universitāte, 2010.)
• Promocijas darbs: Studentu uzņēmībasPromocijas darbs: Studentu uzņēmības veicināšana studiju procesāh //l i l l / l / b/l j f l f• http://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F1648681065/Karine%20Oganisjana%202010.pdf
27
P i i iāli j tāj iPrincipiāli jautājumi
Ja pastāv pētījuma standarta loģika, saskaņā ar kuru mūsu doktoranti tradicionāli veickuru mūsu doktoranti tradicionāli veic promocijas pētījumus, tad:
kā ē ū di i āt lē i bi žāk ē kāpēc mūsdienu zinātņu pasaulē arvien biežāk mēs dzirdam par kreativitāti pētniecībā? kur un kā izpaužas šī kreativitāte? kāpēc pētījumu veikšana tiek salīdzināta ar
mākslu?
28
Autores uzskats uz šiem jautājumiemAutores uzskats uz šiem jautājumiemPasaulē strauji mainās pētījumu būtība, raksturs, j p j , ,loģika, sociālo zinātņu būtība, pētnieciskās tradīcijas sociālajās zinātnēs Tāpēc mums arītradīcijas sociālajās zinātnēs. Tāpēc mums arī jāmainās!
29
Pētījuma veikšana: ticamība un validitāte
• Pētījuma ticamība attiecas uz iespējamību, ka pētījuma rezultāti ir atkārtojami, jo tos veic cits pētnieks ar citiem dalībniekiem.atkārtojami, jo tos veic cits pētnieks ar citiem dalībniekiem.
• Pētījuma iekšēja validitāte raksturo iespējamību, ka konstatētās attiecības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo ir īstas un nav,
i ē kād it tklāt f kt ( ) i idpiemēram, kāda cita neatklāta faktora (ru) iespaids.• Pētījuma ārēja validitāte raksturo pakāpi, kādā pētījuma rezultāti varētu
tikt pārnesti uz citu no pētījuma apstākļiem atšķirīgu vidi, īpaši uz reāliem dzīves apstākļiem.
• Pētījuma augsta ticamība un validitāte ir norma vai ideāls
30
Literatūra1. Handbook of mixed method in social and behavioral research/ Abbas
Tashakkori, Charles TeddlieTashakkori, Charles Teddlie2. Research design. Qualitative, quantitative and mixed method
approaches/ John W. Creswell3. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs/ A. Kroplijs,
M.Raščevska. Rīga: RAKA, 2004 4. Karine Oganisjana. Studentu uzņēmības veicināšana studiju procesā. . a e Oga sja a. S ude u u ņē bas ve c āša a s ud ju p ocesā.
Promocijas darbs. Latvijas Universitāte. 2010. -http://luis.lanet.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F1648681065/Karine%20Oganisjana%202010 pdf0Oganisjana%202010.pdf
31