NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A42936309
AA43–0094–13/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 21.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Amerika,
tiesneses I.Meldere un L.Vīnkalna,
piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvim U.B. un atbildētājas
Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta
pārstāvim R.V.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz
SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora
2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565 un Nr.19.1/14566 atcelšanu, sakarā
ar SIA „/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas
2011.gada 26.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Rīgas
reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļā 2008.gada 16.oktobrī
saņemts SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) pieprasījums par pievienotās
vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pārmaksas Ls 26 316,58 apmērā, kas
izveidojusies 2005.-2007.gadā, atmaksu.
VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece 2008.gada 4.decembrī
pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma neatmaksāt iesniegumā pieprasīto PVN
pārmaksu Ls 24 469,21 un aizkavēt iesniegumā pieprasītās PVN pārmaksas
Ls 1847,37 atmaksu. Lēmumā norādīts, ka pēc audita pabeigšanas tiks pieņemts
lēmums par PVN pārmaksas Ls 1847,37 atmaksu vai atmaksas atteikšanu.
VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece 2009.gada 5.martā
pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma neatmaksāt pieteicējai PVN pārmaksu Ls
2
1847,37 apmērā. Šis lēmums ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora
2009.gada 30.aprīļa lēmumu atstāts negrozīts.
Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14566
(turpmāk – 2.Lēmums) apstrīdētais 2009.gada 30.aprīļa lēmums atstāts
negrozīts. VID secinājis, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN apliekamus
darījumus, tādējādi nav arī aprēķinātā PVN, ko sūdzībā apstiprinājusi arī
pieteicēja, līdz ar to neveidojas PVN pārmaksa. Taču saskaņā ar likuma „Par
pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 10.daļu atmaksā PVN pārmaksu, nevis
atskaitāmo priekšnodokli.
[2] VID Rīgas reģionālā iestāde no 2008.gada 18.decembra līdz 2009.gada
27.februārim veica pieteicējai PVN auditu par 2005.gada oktobri – 2006.gada
decembri.
Pārbaudes rezultātā VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes
4.audita daļas priekšniece 2009.gada 27.februārī pieņēma lēmumu, ar kuru
pieteicējai tika samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa par
Ls 33 573,16 un aprēķināta soda nauda Ls 16 786,58.
Ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2009.gada 29.aprīļa lēmumu
atstāts negrozīts lēmums par audita rezultātiem.
Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565
(turpmāk – 1.Lēmums) atstāts negrozīts apstrīdētais 2009.gada 29.aprīļa
lēmums.
VID 1.Lēmumā balstījies uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
8.panta otro daļu un to skaidrojošiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī
likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 1.2daļu, un secinājis, lai
nodokļu maksātājs būtu tiesīgs veikt priekšnodokļa atskaitījumus, ir jākonstatē,
vai izrakstītajā rēķinā norādītais pakalpojums ir saņemts (celtniecības gadījumā
to apliecina parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts par būvdarbu izpildi) vai
arī veikts rēķinā norādītais avansa maksājums.
VID 1.Lēmumā konstatējis, ka pieteicēja ar SIA „/Nosaukums 2/” (SIA
„/Nosaukums 3/” iepriekšējais nosaukums) noslēgusi līgumu par biroja-
dzīvojamās mājas celtniecības darbu veikšanu, taču SIA „/Nosaukums 3/” par
2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem sagatavotie pieņemšanas-nodošanas akti par
būvdarbu izpildi no pieteicējas puses nav parakstīti un samaksa par
pakalpojumiem nav veikta. SIA „/Nosaukums 3/” 2008.gada 2.janvārī anulēja
2006.gadā izrakstītos rēķinus. Pieteicēja 2006.gada marta, jūnija, augusta,
oktobra un novembra PVN deklarācijās ir uzrādījusi darījumus ar SIA
„/Nosaukums 3/”, kuri nav atzīti un noformēti. Tādējādi nav gūts apstiprinājums
pieteicējas priekšnodokļa atskaitījumos iekļauto Ls 33 573,16 pamatotībai.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par
1.Lēmuma un 2.Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie
apsvērumi.
[3.1] VID sniegtās atbildes ir nepamatotas, jo iestādes vadītājs nav
iedziļinājies jautājuma būtībā un sniedzis atbildes uz sūdzībā minētajiem
3
argumentiem. Pieteicēja uzskatāmības nolūkā norādījusi uz PVN naudas
plūsmu tabulas veidā.
[3.2] Fakts, ka priekšnodokļa summa, kas saskaņā ar SIA „/Nosaukums 3/”
2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem nav iekļauta pārmaksātā PVN atmaksas
priekšnodoklī, nav ņemts vērā ne auditā, ne lēmumos.
[3.3] Lēmums balstīts uz audita pārskatā konstatēto faktu, ka SIA
„/Nosaukums 3/” 2006.gada izrakstītajiem rēķiniem par pakalpojumiem, kas
sniegti pieteicējai, pieņemšanas-nodošanas akti no pieteicējas puses netika
parakstīti. Tomēr tas neatbilst patiesībai.
Būvdarbi notika 2005. un 2006.gadā, kad SIA „/Nosaukums 3/” sniedza
būvniecības pakalpojumus pieteicējai.
[3.4] Pieteicēja, atsaucoties uz 2005.gada 10.februāra uzņēmuma līguma
Nr.2005-3, kas noslēgts starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/”, punktiem,
norāda, ka fakts, ka pieteicēja nav izteikusi iebildumus pret pieņemšanas-
nodošanas aktiem, padara šos aktus par parakstītiem un tie ir pamats rēķinu
izrakstīšanai. Visas summas, kuras pieteicēja samaksāja SIA „/Nosaukums 3/”,
tika apmaksātas saskaņā ar sastādītajiem darbu pieņemšanas un nodošanas
aktiem un izrakstītajiem rēķiniem.
Tikai vēlāk, 2006.gada 21.oktobrī sastādot galīgo darbu pieņemšanas-
nodošanas aktu, visi 2005. un 2006.gadā veiktie darbi starp pusēm ir novērtēti
par mazāku summu, nekā līgumā noteikts, uzliekot pienākumu SIA
„/Nosaukums 3/” atbilstoši samazināt visā būvniecības laikā izrakstīto rēķinu
summas, atbilstoši izrakstot kredītrēķinus, nevis anulēt 2006.gadā izrakstītos
rēķinus, kas ir pretrunā ar būvniecības faktisko stāvokli un 2006.gada 21.oktobra
pieņemšanas-nodošanas aktā norādīto.
Tādējādi SIA „/Nosaukums 3/” rīcība, anulējot rēķinus par 2006.gadu,
rada maldinošu priekšstatu par būvniecības gaitu un veiktajiem darbiem.
Pārbaudei uzrādītajā 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā
atzīti faktiski izpildītie darbi 2005.gadā un apmaksātā summa Ls 149 462,46, tai
skaitā PVN Ls 22 799,35. Šī summa atbilst SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gada
laikā sniegto pakalpojumu vērtībai, kuru pieteicēja ir iekļāvusi 2005.gada
deklarāciju priekšnodoklī (sk. audita pārskatu). Šis apgalvojums ir nepatiess.
Rūpīgi izlasot 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu, ir
redzams, ka tas parakstīts par darbiem periodā no 2005.gada 16.februāra līdz
2006.gada 21.oktobrim, par ko liecina aktā norādītais, ka darbi uzsākti
2005.gada 16.februārī, pabeigti 2006.gada 21.oktobrī. Tas, ka puses visus
padarītos darbus šajā aktā novērtējušas par kopējo summu Ls 149 462,46,
nenozīmē, ka visu darbu pieņemšana un nodošana nav notikusi. Pieteicēja ir
pieņēmusi visus izdarītos darbus – gan 2005., gan 2006.gadā veiktos.
Pieņemšanas-nodošanas aktā nav norādīti kādi konkrēti rēķinu numuri vai
to izrakstīšanas datumi, tādēļ šī akta attiecināšana uz vieniem vai otriem
rēķiniem ir VID darbinieku patvaļīgs pieņēmums. Pieteicēja ir pieņēmusi visus
objektā veiktos darbus, tie dabā ir veikti un pieteicēja veikto darbu apjomu un
kvalitāti nekad nav apstrīdējusi.
[3.5] Pieteicēja ir ievērojusi visas likuma prasības, iereģistrējot un
4
uzskaitot visus pakalpojuma sniedzējas SIA „/Nosaukums 3/” iesniegtos
rēķinus, jo tie sākotnēji tika izrakstīti saskaņā ar veiktajiem celtniecības darbiem
un sastādītajiem pieņemšanas-nodošanas aktiem. Ņemot vērā, ka ar
pieņemšanas-nodošanas aktu ir bijuši pieņemti visi objektā veiktie darbi, tad
pakalpojuma sniedzējas pienākums bija koriģēt visu izrakstīto rēķinu summas, jo
2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā visu darbu summa novērtēta
zemāk nekā iesniegto rēķinu kopsumma. Pieteicēja patvaļīgi nevar anulēt kādus
2005.gada vai 2006.gada SIA „/Nosaukums 3/” izsniegtos rēķinus, jo darbi veikti
visā periodā un pakalpojuma sniedzējai ir jāgroza, jāsamazina viena vai otra
rēķina summa, lai atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktam koriģētu izrakstīto
rēķinu summu.
Iepriekš minēto apliecina SIA „/Nosaukums 3/” 2009.gada 12.janvāra
paziņojums Nr.022/2009/IV par nepamatoti izrakstīto rēķinu anulēšanu
2008.gada 2.janvārī. Tikai pamatojoties uz šo dokumentu un tikai ar šī
dokumenta saņemšanas dienu, pieteicēja ir tiesīga izdarīt izmaiņas iesniegtajās
nodokļu atskaitēs. 2009.gada 19.janvārī pieteicēja vērsās VID Rīgas reģionālajā
iestādē ar iesniegumu par iesniegto atskaišu grozīšanu sakarā ar saņemtajiem
dokumentiem, kas groza faktisko situāciju, tomēr sniegtā informācija par SIA
„/Nosaukums 3/” izrakstīto rēķinu anulēšanu netika ņemta vērā, nepamatoti
atsaucoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta sesto daļu, kā tas
minēts iestādes 2009.gada 30.janvāra atbildē.
Līdz 2009.gada 12.janvārim, kad pieteicēja saņēma no SIA „/Nosaukums
3/” paziņojumu par attiecīgo rēķinu anulēšanu, nebija nekāda pamata un tiesību
grozīt kādas atskaites, jo visi pamatojuma dokumenti – rēķini bija spēkā esoši un
visi darbi bija pieņemti.
[3.6] Pieteicējas rīcība ir bijusi atbilstoša likuma prasībām, un tikai SIA
„/Nosaukums 3/” nepamatotā rīcība, izrakstot nepamatotus rēķinus un savlaicīgi
tos neanulējot, noveda pie neskaidrības par sniegtā pakalpojuma summu.
[3.7] Pieteicēja rīkojusies godprātīgi un šo summu no valsts nav
atprasījusi. 2008.gada 16.oktobrī pieteicēja vērsās VID Rīgas reģionālajā iestādē
ar PVN pārmaksas Ls 26 316,58 atmaksas pieprasījumu, no tiem Ls 24 469,21
attiecās uz darījumiem par 2005.gadu. Nodokļa pārmaksa par 2006.gadu tika
atprasīta Ls 1847,37 apmērā. Pieteicēja apzinājās, ka atlikusī nodokļa pārmaksa
šajā gadā Ls 33 573,16 apmērā pakalpojuma sniedzējas SIA „/Nosaukums 3/”
vainas dēļ ir izveidojusies nepamatoti, tādēļ šī summa netika atprasīta un nevar
tikt uzskatīta par no budžeta atmaksājamo nodokļu summu. Pieteicēja šo summu
nekad nav prasījusi atmaksāt, un pēc šo nepamatoti izrakstīto rēķinu anulēšanas
ir zudis jebkāds teorētisks pamats no valsts šo summu jebkad prasīt.
Ņemot vērā, ka pieteicējai 2006.gadā nav bijuši PVN ieņēmumi, tad
priekšnodokļa summa Ls 33 573,16, ja tā netiek atprasīta no valsts budžeta,
nekādā veidā neiespaido no budžeta atmaksājamo nodokļa summu Ls 1847,37.
Saistībā ar minēto apsvērumu nepamatots ir VID secinājums, ka Ls
33 573,16 ir summa, par kuru nodokļu maksātājs ir nelikumīgi palielinājis no
budžeta atmaksājamo nodokļa summu, kā rezultātā nepamatoti piemērota likuma
„Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta trešā daļa.
5
Pants būtu piemērojams, ja pieteicēja būtu pieprasījusi atmaksāt no
valsts budžeta par 2006.gadu Ls 35 420,53. Tādā gadījumā summa Ls 33 573,16
iespaidotu no valsts budžeta atmaksājamo summu un būtu pamats soda naudas
iekasēšanai. Tādējādi soda nauda aprēķināta nepamatoti, un no tā izrietoši arī
atteikums atmaksāt no valsts budžeta pieprasīto PVN pārmaksu Ls 1847,37
apmērā ir nelikumīgs.
[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka tas
nav pamatots, balstoties uz argumentiem, kas norādīti lēmumos.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.aprīļa spriedumu
pieteikums noraidīts, balstoties uz turpmākajiem motīviem.
[5.1] Tiesa citējusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā,
kas bija spēkā auditējamā periodā) 8.panta otro daļu un 10.panta 1.2daļu,
piebilstot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.534
„Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”
(turpmāk – noteikumi Nr.534) 137.punktā un Ministru kabineta 2006.gada
4.aprīļa noteikumu Nr.276 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu
piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.276) 152.punktā noteiktajam
minētā likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar
brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai
saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar
celtniecības pakalpojumu sniegšanu.
[5.2] No SIA „/Nosaukums 3/” 2007.gada 16.novembra pirmstiesas
brīdinājuma pieteicējai un pieteikumā tiesai norādītā izriet, ka starp pieteicēju un
SIA „/Nosaukums 3/” pastāvēja strīds par darbu pieņemšanu saistībā ar SIA
„/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem par kopējo summu
Ls 220 090,74.
1.Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 3/”
2005.gadā izsniegtajiem rēķiniem, 2005.gadā veikusi samaksu par celtniecības
darbiem Ls 149 462,46 apmērā, tajā skaitā PVN Ls 22 799,35. Tiesa secinājusi,
ka samaksu par celtniecības darbiem pieteicēja veikusi tikai 2005.gadā, nevis
2006.gadā.
Lietas materiāliem pievienots 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-
nodošanas akts, kuru parakstījusi SIA „/Nosaukums 2/” kā uzņēmējs un
pieteicēja kā pasūtītājs, apliecinot, ka praktiski izpildīto darbu summa sastāda Ls
149 462,46. Darbi uzsākti 2005.gada 16.februārī, pabeigti 2006.gada 21.oktobrī.
Sastādītais darbu pieņemšanas-nodošanas akts ir ļoti vispārēja rakstura un
detalizēti neattēlo izpildes gaitu pa posmiem darbu. Kā jau iepriekš konstatēts,
darbu apmaksa Ls 149 462,46 apmērā veikta jau 2005.gadā. Tādējādi nav
saprotams, kādu darbu izpilde veikta tieši 2006.gadā, jo no lietas materiāliem
neizriet, ka pieteicēja būtu veikusi avansa maksājumus.
[5.3] Tādējādi tiesa secinājusi, ka pieteicēja nepamatoti par 2006.gada
marta, jūnija, augusta, oktobra un novembra mēnešiem PVN deklarācijā veikusi
priekšnodokļa atskaitījumus Ls 33 573,16 apmērā.
6
Pieteicēja, atskaitot priekšnodokli tikai uz SIA
„/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstīto rēķinu pamata, pārkāpa likuma „Par
pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otro daļu un 10.panta 1.2daļu. Tā rezultātā
atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmajai un trešajai
daļai VID bija pamats samazināt no budžeta atmaksājamo PVN summu
Ls 33 573,16 un aprēķināt soda naudu Ls 16 786,58.
[5.4] Pieteicējas arguments, ka tiesības veikt grozījumus 2006.gada PVN
deklarācijās radās tikai pēc 2009.gada 12.janvāra, kad SIA „/Nosaukums 3/”
paziņoja par izrakstīto rēķinu anulēšanu, noraidāms kā nepamatots, jo atbilstoši
likuma „Par grāmatvedību” 11.panta pirmajai daļai inventarizāciju veic katra
pārskata gada beigās, salīdzinot uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu
un saistību summas.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punkts noteic, ka
nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par
nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu
triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā
laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav
uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). [..].
Pieteicēja ar iesniegumu par nodokļu deklarāciju labojumu vērsās VID
Rīgas reģionālajā iestādē tikai 2009.gada 19.janvārī, tas ir, laikā, kad pieteicējai
tika veikts PVN nodokļa audits par strīdus periodu, tostarp 2006.gadu (audits
uzsākts 2008.gada 18.decembrī, pabeigts 2009.gada 27.februārī).
Atbildētāja rīcība, liedzot pieteicējai iespēju izdarīt labojumus PVN
deklarācijās par 2006.gadu, uzskatāma par pamatotu.
[5.5] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā
auditējamā periodā) 12.panta 10.daļa nosaka, ka tiek atmaksāta PVN pārmaksa,
nevis atskaitāmais priekšnodoklis.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN
apliekamus darījumus un tādējādi nav ticis aprēķināts PVN. Līdz ar to
neveidojas PVN pārmaksa, kura atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības
nodokli” 12.panta 11.daļai būtu atmaksājama.
Secināms, ka atbildētājs pamatoti 2.Lēmumā noraidījis pieteicējas prasību
atmaksāt Ls 1847,37.
[6] Pieteicēja par spriedumu iesniegtajā apelācijas sūdzībā izvirzījusi
tādus pašus argumentus, kādus tā izteikusi pieteikumā, papildus norādot
turpmāko.
[6.1] Tiesa nepietiekami novērtējusi pierādījumus, paudusi nepamatotus
argumentus, jo tiesa nav iedziļinājusies jautājuma būtībā par PVN plūsmu
saskaņā ar saņemtajiem rēķiniem.
[6.2] Pieteicējai bija pretenzijas pret SIA „/Nosaukums 3/” par būvniecības
gaitā trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem (mājai /adrese/ būvniecības
rezultātā radītām plaisām), un pieteicēja neveica izrakstīto rēķinu apmaksu līdz
brīdim, kamēr SIA „/Nosaukums 3/” salabos mājas /adrese/ saplaisājušo sienu.
[6.3] Nepamatoti ir tiesas secinājumi, ka pieteicēja nav veikusi ar PVN
7
apliekamus darījumus 2006.gadā.
[6.4] Tiesa vispār nav analizējusi un vērtējusi apstākli, vai VID bija
pamats un tiesības pieteicējai piemērot soda naudu.
[7] Apelācijas instances tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos
atbildētājs apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo tiesa
pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus lietā, pareizi
iztulkojusi materiālo tiesību normas un taisījusi pamatotu spriedumu.
[8] Administratīvās apgabaltiesas (turpmāk – apgabaltiesa) tiesas sēdē
pieteicējas pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību uzturēja, balstoties uz
tajos ietvertajiem argumentiem.
Atbildētāja pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina,
pamatojoties uz pārsūdzētajos lēmumos ietvertajiem argumentiem.
Tiesas sēdē nopratināts liecinieks I.B.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa
dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi liecinieka liecību, apgabaltiesa
atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[10] Atbildētājs atzinis, ka pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli
Ls 33 573,16 par 2006.gadā no SIA „/Nosaukums 3/” saņemtajiem rēķiniem par
sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem Ls 220 090,74 vērtībā, jo, pirmkārt,
pieteicēja nebija parakstījusi pieņemšanas-nodošanas aktus, otrkārt, 2006.gada
21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā atzīti faktiski izpildītie darbi 2005.gadā
un apmaksātā summa Ls 149 462,46, tai skaitā PVN Ls 22 799,35, kas atbilst
SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gadā sniegto pakalpojumu vērtībai, kuru pieteicēja
jau ir iekļāvusi PVN deklarācijās 2005.gadā. Treškārt, SIA „/Nosaukums 3/”
2006.gadā izrakstītos rēķinus ir anulējusi 2008.gada janvārī, ko apliecina
2008.gada 2.janvāra SIA „/Nosaukums 3/” grāmatvedības izziņa. Turklāt SIA
„/Nosaukums 3/” precizēja VID iesniegtās PVN deklarācijas.
Atbildētājs balstījies uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta
otro daļu, kas noteic, ka pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums
sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma
sniegšanas. Tāpat 1.Lēmums pamatots ar noteikumu Nr.534 137.punktu
noteikumu Nr.276 152.punktu, kas ir līdzīgi un kas noteic, ka 8.panta otrā daļa
piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar dienu, kad tiek parakstīts nodošanas
un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei
vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.
Atbildētājs atsaucies arī uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
10.panta 1.2daļu, kura noteic, ka nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par
saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma
un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa
8
summas samaksas avansā.
Līdz ar to atbildētājs secinājis, lai nodokļu maksātājs būtu tiesīgs veikt
priekšnodokļa atskaitījumus, ir jākonstatē, vai izrakstītajā rēķinā norādītais
pakalpojums ir saņemts vai arī ir veikts rēķinā norādītais avansa maksājums.
Atbildētājs atzinis, ka nav pamata uzskatīt, ka SIA „/Nosaukums 3/”
celtniecības pakalpojumus ir sniegusi arī 2006.gadā.
[11] No pieteikuma tiesai un no apelācijas sūdzības apgabaltiesa secina,
ka pieteicēja vispārīgi piekrīt tam, ka tā nevarēja atskaitīt priekšnodokli Ls
33 573,16 apmērā par SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā sniegtajiem būvniecības
pakalpojumiem, par ko ir izrakstīti attiecīgi rēķini. Pieteicēja šai sakarā ir
vēlējusies labot PVN deklarācijas.
Pieteicēja atzīst, ka visu 2005. un 2006.gadā sniegto būvniecības
pakalpojumu kopējā vērtība, savstarpēji vienojoties, noteikta Ls 149 462,46
apjomā, ko apliecina 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akts (lietas I
sējuma 81.lapa). Taču šāda vienošanās panākta, jo SIA „/Nosaukums 3/”
būvniecības procesā ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām, un pieteicēja,
lai pasargātu sevi no iespējamiem prasījumiem no trešajām personām, nav
apmaksājusi SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izsniegtos rēķinus, visbeidzot
vienojoties, ka darbi tiks pieņemti, taču to vērtība tiks noteikta tādā apmērā,
kādā pieteicēja jau bija samaksājusi SIA „/Nosaukums 3/” par 2005.gadā
sniegtajiem pakalpojumiem.
Šādu notikumu gaitu apstiprina arī SIA „/Nosaukums 3/” 2009.gada
9.aprīļa iesniegumā pieteicējai norādītais (lietas I sējuma 77.lapa). Iesniegumā
apliecināts, ka SIA „/Nosaukums 3/” veica būvdarbus gan 2005., gan 2006.gadā,
bet, ņemot vērā, ka starp pusēm izcēlās nesaskaņas par būvniecības laikā
trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, līguma puses 2006.gada
21.oktobrī parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu par darbiem, kas veikti 2005.
un 2006.gadā, novērtējot padarītos darbus par summu Ls 149 462,46, kuru
pieteicēja jau bija samaksājusi. Pamatojoties uz 2006.gada 21.oktobra
pieņemšanas-nodošanas aktu, SIA „/Nosaukums 3/” 2008.gada 1.janvārī anulēja
2006.gadā izrakstītos rēķinus, par ko pēc pieteicējas pieprasījuma informējuši
2009.gada 12.janvārī.
No minētā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja faktiski nepiekrīt tikai VID
secinājumam, ka 2006.gadā būvniecība nav notikusi, proti, ka SIA „/Nosaukums
3/” 2006.gadā būvniecības pakalpojumus nav sniegusi. Tāpat pieteicēja nepiekrīt
aprēķinātajai soda naudai, jo uzskata, ka tā nav vainojama pie izveidojušās
situācijas.
[12] Tātad lietā ir strīds par to, vai 2006.gadā pieteicējai ir sniegti
būvniecības pakalpojumi SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītajos rēķinos
norādītajā apjomā.
Spriežot pēc pieņemšanas nodošanas aktiem (forma Nr.2 un Nr.3) (lietas I
sējuma 203.-204.lapa), kurus VID atzinusi kā neparakstītus, kādēļ atzina, ka
būvniecība 2006.gadā nav notikusi, būvniecība objektā ir notikusi 2006.gada
9
martā (ieguldījums Ls 30 399,56, t.sk. PVN) un aprīlī (ieguldījums Ls
179 888,58, t.sk. PVN), savukārt maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī un
oktobrī būvniecība nav notikusi, bet bijušas izmaksas tikai par būvlaukuma
uzturēšanu (apsardzi, žogu u.c.) un citas ar būvniecību nesaistītas izmaksas.
Minētais zināmā mērā sakrīt ar saraksti, ko apgabaltiesai iesniedza gan
SIA „/Nosaukums 3/”, gan pieteicēja.
Tā Rīgas pilsētas būvvalde 2005.gada 24.oktobrī ir nosūtījusi vēstuli
pieteicējai un SIA „/Nosaukums 3/”, informējot, ka ir saņemts iesniegums no
trešajām personām par blakus esošā nekustamā īpašuma stāvokli sakarā ar
būvniecību /adrese 2/. Ar šo vēstuli uzlikts pienākums pārtraukt būvdarbus, līdz
tiks saņemts ekspertu slēdziens (lietas II sējuma 84.lapa). Arī 2005.gada
25.novembra vēstulē Rīgas pilsētas būvvalde jau pēc būvekspertīzes atzinuma
saņemšanas tomēr ir aizliegusi turpināt būvniecību, kamēr netiks veiktas
korekcijas būvprojektā (lietas II sējuma 85.lapa).
Pieteicēja un SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gada 5.decembrī noslēgušas
papildus vienošanos, ņemot vērā radušos situāciju ar blakus māju, kurā apņemas
turpināt būvniecību, ievērojot ekspertu slēdzienā norādītos priekšnoteikumus.
Šai sakarā arī palielināta kopējā līguma summa (lietas II sējuma 87.-99.lapa).
2006.gada 2.maijā pieteicēja un SIA „/Nosaukums 3/” nosūtījusi vēstuli
trešo personu pārstāvim, lūdzot saskaņojumu būvniecības turpināšanai (lietas II
sējuma 103.-104.lapa). Šajā vēstulē tiek norādīts, ka trešo personu ēkas
nostiprināšanas un rievsienas izbūves projekti ir izstrādāti un 2006.gada
24.februārī no projektēšanas biroja saņemta vēstule, ka tehniskos projektus var
realizēt. Tādējādi var tikt turpināta būvniecība. Tajā pašā laikā no vēstules izriet,
ka līdz pat šīs vēstules nosūtīšanas datumam saskaņojums būvniecības
turpināšanai no trešajām personām nav saņemts, no kā var spriest, ka būvniecība
netika turpināta. Vēstulē gan ir norādīts, ka būvuzņēmējs ir veicis būvdarbus par
Ls 209 270,95, kas aptuveni atbilst pieņemšanas-nodošanas aktos (formās Nr.2
un Nr.3) izpildīto darbu apjomam 2006.gada martā un aprīlī (aktos šī summa ir
Ls 210 288,14, ieskaitot PVN).
SIA „/Nosaukums 4/” 2006.gada 8.maijā nosūtījusi SIA „/Nosaukums 2/”
vēstuli (lietas II sējuma 105.lapa), kurā norādīts, ka saskaņā ar 2006.gada
28.marta darbuzņēmuma līgumu SIA „/Nosaukums 4/” ir paredzējis beigt līgumā
paredzēto pāļu atbalsta sienas pa būvbedres perimetru izbūvi un esošās atbalsta
sienas pastiprināšanu ar grunts injekcijām līgumā noteiktajos termiņos – līdz
2006.gada 15.maijam, bet pēc SIA „/Nosaukums 2/” mutiska rīkojuma darbi tika
apturēti. Vēstulē lūgts paziņot par darbu pārtraukšanu vai arī iespējamo
turpināšanu. Uz vēstules ir SIA „/Nosaukums 2/” amatpersonas rezolūcija darbu
vadītājam M.T. par atbildes vēstules sagatavošanu neturpināt darbus.
No minētās vēstules izriet, ka darbi vismaz aprīlī ir notikuši, jo līgums ar
SIA „/Nosaukums 4/” noslēgts 2006.gada 28.martā un vēstulē norādīts, ka
uzņēmums bija gatavs darbus pabeigt. Vēstulē minētais atbilst arī pieņemšanas-
nodošanas aktā (forma Nr.2) aprīlī izpildītajiem darbiem, piemēram, injekcijas
pāļi, grunts injekcijas (lietas I sējuma 222.lapa).
Apgabaltiesai nav vairs šaubu, ka arī 2006.gada martā norādītie darbi ir
10
veikti. Kaut gan pieteicēja savā sarakstē vienmēr ir norādījusi, ka
pieņemšanas-nodošanas aktus (formas Nr.2 un Nr.3) nav parakstījusi (šādus
neparakstītus aktus arī iesniegusi tiesai – lietas I sējuma 203.-281.lapa) un
neapmaksās 2006.gadā piestādītos rēķinus, kamēr netiks atrisināts strīds ar
trešajām personām. Apgabaltiesas šaubas attiecībā uz pieņemšanas-nodošanas
aktu par 2006.gada martā izpildītajiem darbiem novērš SIA „/Nosaukums 2/”
2006.gada 17.maija vēstule pieteicējai, kurā tiek apliecināts, ka pieteicēja ir
parakstījusi minēto aktu (lietas II sējuma 106.-107.lapa). Tāpat vienlaicīgi ar šo
vēstuli pieteicējai nosūtīts parakstīšanai arī akts par 2006.gada aprīlī veiktajiem
darbiem. Arī nākamajā 2006.gada 20.jūnija vēstulē SIA „/Nosaukums 2/” vērš
pieteicējas uzmanību uz faktu, kādā apjomā ir izpildīti darbi un ka pieteicējai
būtu jāsamaksā (lietas II sējuma 108.lapa).
Tajā pašā laikā apgabaltiesa apšauba liecinieka I.B. tiesas sēdē iesniegtos
pieteicējas parakstītos pieņemšanas-nodošanas aktus (forma Nr.2 un Nr.3) par
aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri un oktobri (lietas II sējuma 10.-
69.lapa) (iztrūkst akts par martu), proti, apšaubāms ir fakts, ka pieteicējas
amatpersonu paraksti uz pieņemšanas-nodošanas aktiem tik tiešām ir izdarīti
2006.gadā, nevis tiesas procesa laikā, jo pieteicēja visu laiku izvirzīja
argumentāciju, kāpēc tā nav parakstījusi šos aktus.
Rīgas pilsētas būvvalde 2006.gada 17.jūlijā ir nosūtījusi pieteicējai
vēstuli, kurā atzīst, ka būvdarbi ir jāaptur (lietas II sējuma 109.lapa). Minētais
sakrīt ar pieņemšanas-nodošanas aktos minēto informāciju, ka no maija līdz pat
oktobrim būvdarbi faktiski nenotika. Taču minētā vēstule nenozīmē, ka būvdarbi
martā un aprīlī nebūtu notikuši.
No visa iepriekš minētā apgabaltiesa secina, ka būvniecības pakalpojumi
2006.gadā pieteicējai ir sniegti, taču par to, kādā vērtībā tie sniegti, liecina tālāk
minētais.
[13] Kaut arī VID citastarp 1.Lēmumā secināja, ka 2006.gadā pieteicēja
nav saņēmusi būvniecības pakalpojumu, bet apgabaltiesa nonāca pie pretēja
secinājuma, apgabaltiesa uzskata, ka tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu
kontekstā šajā konkrētajā lietā iepriekš minētajam strīdam nav izšķirošas
nozīmes. Nozīme šajā lietā ir faktam, kāda konkrētajā darījumā ir bijusi ar
nodokli apliekamā vērtība (likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta
ceturtā daļa).
Gan pieteicēja, gan arī SIA „/Nosaukums 3/” lietas gaitā apliecinājuši, ka
gan 2005.gadā, gan 2006.gadā veikto darbu kopējā vērtība ir bijusi Ls
149 462,46 (ieskaitot PVN). Kaut arī pieteicēja nav parakstījusi pieņemšanas-
nodošanas aktus (forma Nr.2 un Nr.3), izņemot par martu, ar 2006.gada
21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu (kas apgabaltiesas skatījumā vērtējams
kā pieņemšanas-nodošanas akts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
8.panta otrās daļas izpratnē) faktiski apliecināts, ka 2005.gadā veiktie norēķini ir
pilnīgi un papildus maksājumi par tiem darbiem, kas ir izpildīti līdz akta
parakstīšanas brīdim (tostarp par darbiem, kas izpildīti 2006.gadā), vairs nebūs
jāveic. Tas nozīmē, ka līguma slēdzējas puses ir vienojušās par ar nodokli
11
apliekamo sniegto pakalpojumu vērtību, un noteikušas to Ls
149 462,46 apmērā, attiecinot šo summu uz visiem darbiem, kas veikti līdz pat
2006.gada 21.oktobrim. Arī atbildētājs šo faktu nav noliedzis un priekšnodokli
no šīs summas ir atzinis par pamatotu.
Minēto apstiprina arī SIA „/Nosaukums 3/” grāmatveža I.B. liecība tiesā
(lietas II sējuma 73.lapas 2.puse). Liecinieks apstiprināja, ka saskaņā ar
pieņemšanas nodošanas aktu atzīts, ka visi darbi pilnībā ir apmaksāti Ls 140 000
apmērā (liecinieks norādījis aptuvenu summu). Ls 220 000 dzēsuši tādēļ, ka šī
naudas summa uzskatīta par šaubīgo parādu, kuru nevarēs atgūt.
Tas nozīmē, ka PVN rēķini šī darījuma sakarā par pakalpojumiem, kas
sniegti līdz 2006.gada 21.oktobrim, varēja tikt izsniegti tikai par kopējo summu
Ls 149 462,46 apmērā (ieskaitot PVN). Tādējādi SIA „/Nosaukums 3/” bija vai
nu jāizsniedz jauni rēķini (kā to norāda pieteicēja – kredītrēķini) gan par
2005.gadu, gan par 2006.gadu par kopējo vērtību Ls 149 462,46, vai nu jāanulē
2006.gadā izsniegtie rēķini, kā to ir izdarījusi SIA „/Nosaukums 3/”.
Jebkurā gadījumā pieteicēja varēja atskaitīt priekšnodokli tikai par kopējo
darījuma vērtību Ls 149 462,46, kas pieteicējai bija zināms jau 2006.gada
21.oktobrī.
Tas, ka, iespējams, izpildīto darbu vērtība patiesībā bijusi tādā apjomā,
kāds tas izriet gan no 2005.gadā, gan 2006.gadā izsniegtajiem rēķiniem, un, ka
šī vērtība samazināta tikai civiltiesiska rakstura strīda dēļ, nedod tiesības
pieteicējai uz priekšnodokļa atskaitīšanu tādā apjomā, kāds tas norādīts arī
2006.gadā izsniegtajos rēķinos, jo, kā jau minēts, šādi nodokļa rēķini nemaz
nevarēja tikt izsniegti, tā kā puses vienojās par citu darījuma vērtību, kādēļ SIA
„/Nosaukums 3/” anulēja 2006.gadā izrakstītos rēķinus. Taču saskaņā ar likuma
„Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmo daļu kā priekšnodokli var
atskaitīt tikai nodokļu rēķinā norādīto nodokli.
Turklāt ar 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu, kurš
vērtējams kā galīgais dokuments, kas noregulē pieteicējas un SIA „/Nosaukums
3/” finansiālās attiecības līdz 2006.gada 21.oktobrim veikto darbu sakarā,
faktiski apliecināts, ka pieteicējai vairs nebūs jāveic citi maksājumi sakarā ar jau
izpildītajiem darbiem. Tas nozīmē, ka pieteicēja nevarēja pretendēt uz lielāka
priekšnodokļa atskaitīšanu, nekā tā samaksājusi vai būtu paredzams maksāt
pakalpojumu sniedzējam.
Apstāklis, ka celtniecības pakalpojumi sniegti Ls 149 462,46 apjomā, ir
konstatēts arī 1.Lēmumā. Kaut arī atbildētājs secinājis, ka šie darbi ir veikti tikai
2005.gadā, tam, kā jau minēts, nav izšķirošas nozīmes. Būtiski ir tas, ka
atbildētājs konstatējis faktu, ka kopējā būvniecības pakalpojumu vērtība uz
2006.gada 21.oktobri bija Ls 149 462,46, līdz ar to atbildētājs pamatoti atzinis,
ka pieteicējai ir samazināms 2006.gadā atskaitītais priekšnodoklis Ls 33 573,16
apmērā.
[14] Attiecībā par aprēķināto soda naudu apgabaltiesa atzīst, ka tā
aprēķināta pamatoti.
Soda nauda aprēķināta, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības
12
nodokli” 35.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām”
32.3panta pirmo un trešo daļu 50% apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta
atmaksājamā nodokļa apmēra.
Atbildību par nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo nodokli
laikā, kad pieteicēja atskaitīja strīdus priekšnodokli, noteica likuma „Par
pievienotās vērtības nodokli” 35.panta otrā daļa, kas paredzēja, ja nodokļa
deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai
palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas
periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par
labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa
summu un soda naudu tās apmērā.
Taču atbildētājs ir piemērojis tās tiesību normas, kas bija spēkā 1.Lēmuma
pieņemšanas laikā. Kaut gan materiālo tiesību normas ir jāpiemēro tādā
redakcijā, kāda ir spēkā notikuma brīdī, konkrētajā gadījumā atbildētājs ir
pareizi piemērojis tiesību normas, jo piemērotās tiesību normas paredz mazāku
atbildību, nekā tā bija paredzēta 2006.gadā, kad nepamatoti tika atskaitīts
priekšnodoklis.
Apgabaltiesa atzīst, ka arī aprēķinos atbildētājs nav kļūdījies un pareizi
noteicis soda naudu Ls 16 786,58 apmērā (50% no Ls 33 573,16).
[15] Attiecībā par pieteicējas argumentu, ka atbildētājs soda naudu varēja
piemērot tikai tādā gadījumā, ja pieteicēja būtu priekšnodokli atprasījusi, pretējā
gadījumā priekšnodokli nevar uzskatīt par no budžeta atmaksājamo nodokļa
summu, apgabaltiesa norāda, ka tas nav pamatots.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmā daļa noteic, ja
nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti
palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā
nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita)
rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa
apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda
naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav
paredzēts cits soda naudas apmērs.
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kāda bija spēkā
2006.gadā) 12.panta 11.daļa paredz, ka VID nodokļa pārmaksu (starpību starp
aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā
30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu
saņemšanas.
Tātad, ja priekšnodoklis pārsniedz budžetā maksājamo nodokli, tad tas
uzskatāms par no budžeta atmaksājamo nodokli.
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta septītā daļa noteic, ka
par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina
Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumi Nr.42 „Noteikumi par
pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (zaudējuši spēku 2010.gada
1.februārī) reglamentē, kā aizpildāma nodokļa deklarācija, tostarp deklarācijā ir
13
norādāmas arī priekšnodokļa summas (deklarācijas 60.-66.kods). Ja
deklarācijas attiecīgajās rindās prettiesiski ir norādīts lielāks priekšnodoklis, tad
tas palielina no budžeta atmaksājamo nodokli vai uz nākamo taksācijas periodu
attiecināmo nodokļa summu (sk. minēto noteikumu pielikuma – PVN
deklarācijas – rindu ar 70 kodu).
Jānorāda, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmā daļa
runā par atmaksājamo nodokli, t.i., deklarācijā norādīto summu, kuru ir
iespējams pieprasīt no budžeta. Proti, norma neparedz piemērot soda naudu tikai
tādā gadījumā, ja PVN pārmaksa tiek pieprasīta, šim nolūkam ir pietiekami, ja
nodokļu maksātājs ir deklarējis nepamatotas priekšnodokļu summas.
Apgabaltiesa akcentē, ka gadījumā, ja pārmaksa netiek pieprasīta, tā tiek
attiecināta uz nākamajiem taksācijas periodiem un jebkurā gadījumā var
ietekmēt budžetā maksājamo nodokli, to samazinot. Arī šādā gadījumā nodokļu
maksātājs gūst priekšrocības, kuras tas prettiesiski norādīta priekšnodokļa
gadījumā nedrīkstētu gūt. Līdz ar to nav gūstams saprātīgs pamats, kāpēc soda
nauda būtu jāpiemēro tikai gadījumā, kad pārmaksa tiek pieprasīta.
[16] Apgabaltiesa arī nesaskata, ka pieteicēja nebūtu vainojama
nepamatotā priekšnodokļa norādīšanā 2006.gada PVN deklarācijās.
Kā jau tas iepriekš konstatēts, pieteicējai jau 2006.gada 21.oktobrī bija
jāapzinās, ka kopējā līdz 2006.gada 21.oktobrim izpildīto būvdarbu vērtība
saskaņā ar savstarpējo vienošanos noteikta Ls 149 462,46 apmērā, līdz ar to tai
nebija tiesības uzskatīt, ka tā savos grāmatvedības reģistros var reģistrēt tādas
būvniecības izmaksas, kādu pieteicējai nemaz nav un saskaņā ar 2006.gada
21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu vairs nevar būt arī turpmāk.
Jāakcentē, ka 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akts ir
sastādīts 2006.gada oktobrī, t.i., pēdējā mēnesī, kad tika sastādīti pieņemšanas-
nodošanas akti (forma Nr.2 un Nr.3) par izpildītajiem darbiem. Tas nozīmē, ka
gan pieteicēja, gan arī SIA „/Nosaukums 3/” labi apzinājās 2006.gada 21.oktobra
pieņemšanas-nodošanas aktā ietverto nosacījumu nozīmi, proti, ka tie aptver
pieņemšanas-nodošanas aktos par izpildītajiem darbiem (forma Nr.2 un Nr.3)
norādītos izpildītos darbus un šie akti faktiski tiek aizstāti ar 2006.gada
21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu.
Pati pieteicēja pieteikumā tiesai piekrīt un tādējādi arī apzinās, ka tai
nebija tiesību uz priekšnodokli, taču tādā gadījumā pieteicējai bija arī attiecīgi
jārīkojas, grozot ierakstus grāmatvedībā un laicīgi precizējot PVN deklarācijas.
Pieteicēja atsaucas uz apstākli, ka SIA „/Nosaukums 3/” arī pēc 2006.gada
21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas ir pieprasījusi no
pieteicējas parāda atmaksu, tāpēc pieteicējai nebija pamata izslēgt no saviem
grāmatvedības reģistriem SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītos rēķinus.
Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka tik tiešām starp pieteicēju
un SIA „/Nosaukums 3/” arī 2007.gadā ir norisinājusies aktīva sarakste, kas
saistīta ar parāda atmaksu SIA „/Nosaukums 3/” (sk., piemēram, lietas I sējuma
71., 121., 139., 140.lapa, II sējuma 131.lapa u.c.).
Tajā pašā laikā apgabaltiesa norāda, ka 2006.gada 21.oktobra
14
pieņemšanas-nodošanas akts dod pilnīgas tiesības atzīt, ka tieši
pieteicējas būvniecības izmaksas bijušas tikai šajā aktā norādītajā apjomā.
Apgabaltiesa vērš uzmanību, ka SIA „/Nosaukums 3/” 2007.gada 1.janvārī, tieši
pamatojoties uz šo aktu, ir atzinusi 2006.gadā izsniegtajos rēķinos norādīto
summu par šaubīgo parādu (lietas I sējuma 125.lapas otra puse).
Pieteicēja norāda, ka tā ir vēlējusies precizēt PVN deklarācijas, taču
atbildētājs prettiesiski atteicis šādu iespēju (lietas I sējuma 80.lapa),
pamatojoties uz apstākli, ka ir uzsākts audits.
Apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti atsaucies uz likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu, kas noteic, ka nodokļu maksātājam
ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai
precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas
termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas
periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), jo lēmums par
nodokļu audita uzsākšanu pieņemts 2008.gada 2.decembrī, un paziņojums
pieteicējai nosūtīts 2008.gada 4.decembrī (lietas I sējuma 50.-51.lapa). Savukārt
iesniegumu par grozījumiem PVN deklarācijās pieteicēja VID iesniedza tikai
2009.gada 19.janvārī (lietas I sējuma 79.lapa), proti, jau pēc audita uzsākšanas.
Turklāt apgabaltiesa konstatē, ka jau tematiskās pārbaudes, kas notika
2008.gada 13.novembrī (lietas I sējuma 113.-119.lapa), ietvaros tika konstatēti
apstākļi saistībā ar pieteicējas darījumiem ar SIA „/Nosaukums 3/”. Šai sakarā
pieteicējas pārstāvis A.Č. 2008.gada 13.novembrī sniedzis paskaidrojumu (lietas
120.lapa), ka šobrīd (t.i., uz paskaidrojuma sniegšanas brīdi) SIA „/Nosaukums
3/”, izvērtējot izveidojušos situāciju celtniecības rezultātā, atteicies no
2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem, un pieteicēja iesniegs labojumus 2006.gada
PVN deklarācijā. Tātad pieteicēja jau pirms audita uzsākšanas apzinājās, ka SIA
„/Nosaukums 3/” ir atteicies no 2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem un ka
pieteicējai būtu nekavējoties jāveic labojumi PVN deklarācijās.
Papildus apgabaltiesa atzīst par pareizu atbildētāja norādi, ka atbilstoši
likuma „Par grāmatvedību” 11.panta pirmajai daļai uzņēmuma pienākums ir
katra pārskata gada beigās salīdzināt uzņēmuma debitoru un kreditoru prasījumu
un saistības summas.
[17] Saistībā ar 2.Lēmumu apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas mērķis ir
labvēlīga administratīvā akta izdošana, nevis 2.Lēmuma atcelšana. Līdz ar to
prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai novērtētu, vai
pieteicējai šādas tiesības ir, citstarp novērtējams 2.Lēmuma tiesiskums un vai
pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai.
Apgabaltiesa atzīst, ka 2.Lēmums ir tiesisks un pamatots. Šai sakarā
apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances
tiesas motīviem (šā sprieduma [5.5] punkts) un atkārtoti tos nenorāda.
Pieteicēja apelācijas sūdzībā argumentējusi, ka pirmās instances tiesa
nepareizi atzinusi, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN apliekamus
darījumus, taču nav norādījusi, kādā veidā izpaužas šā secinājuma nepamatotība.
Līdz ar to apgabaltiesai nav iespējams atbildēt uz šo argumentu.
15
Apgabaltiesa atzīst, ka arī šobrīd nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai
labvēlīga administratīvā akta izdošanai, jo apstāklis, ka pieteicēja nav veikusi ar
PVN apliekamus darījumus, kas veidotu starpību starp priekšnodokli un budžetā
maksājamo nodokli, nav mainījies.
[18] Pirmās instances tiesas spriedums vispārīgi ir pareizs.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,
329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565 un Nr.19.1/14566
atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var
pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) Dz.Amerika
Tiesneses (personiskais paraksts)
I.Meldere
(personiskais paraksts) L.Vīnkalna
NORAKSTS PAREIZS:
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
Rīgā 2013.gada 21.jūnijā
Dz.Amerika