AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA DARBA TIRGUM. VAI TIKAI?

M.Mekša

Izglītības un zinātnes ministrija

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments

2012.gada 28.septembris

1. Ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšana.

2. Aktīvu pilsoņu sagatavošana dzīvei demokrātiskā sabiedrībā.

3. Personiskā attīstība.

4. Plašu un inovatīvu zināšanu bāzes radīšana un attīstība.

Avoti: Eiropas Padomes 2010.g. izdevums Higher education for modern societies: competences and values

Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

Eiropas Padome un Eiropas Parlaments uzsver 4 galvenos augstākās izglītības

mērķus:

Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija

Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

Atsevišķas tēzes I

2010.gadā bezdarbs to ES iedzīvotāju vidū, kas ieguvuši augstāko izglītību, bija 5,4 % salīdzinājumā ar vairāk nekā 15 % to iedzīvotāju, kam ir tikai pamatizglītība. No otras puses, lielākajai daļai šo absolventu aizvien ilgāku laiku aizņem stabila darba atrašana

Augstskolas ir devušas svarīgu pieredzi Eiropā gandrīz tūkstoti gadu - to lomas nozīmīgumu sabiedrības progresā nevajadzētu reducēt tikai uz ieguldījumu ekonomikā un to attīstībai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no spējas pielāgoties pašreizējā ekonomikas modeļa ekonomiskajām vajadzībām

Aicina augstākās izglītības iestādes saglabāt autonomijas gaisotni mācībās un pētniecībā, vienlaikus paredzot īpašas studiju programmas, kuru mērķis ir apmierināt to profesionāļu vajadzības, kas vēlas atjaunināt savas prasmes

Uzsver nepieciešamību turpināt tradicionālo izglītību akadēmiskā garā un neatļaut izglītības sistēmas pilnīgu pakļaušanu darba tirgum, ievērojot nepieciešamību izveidot studentiem ētiskās un morālās vērtības un vienlaikus rūpējoties par akadēmisko progresu

Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija

Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

Atsevišķas tēzes II

Uzsver, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums, kas sekmē kultūru, daudzveidību, demokrātiskās vērtības un personīgo attīstību un palīdz studentiem kļūt par aktīviem pilsoņiem, kas atbalstīs Eiropas kohēziju

Norāda, ka galvenokārt publiskais un arī privātais finansējums ir primāri svarīgs augstākās izglītības modernizēšanai

Aicina augstākās izglītības iestādes pielāgoties jauniem izaicinājumiem, izveidojot jaunas studiju jomas, kas atspoguļo darba tirgus vajadzības, ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību un saglabājot atbilstošu līdzsvaru starp teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām

Aicina uzraudzīt darba tirgus pieprasījuma tendences, lai mācību iespējas precīzāk atspoguļotu turpmākās vajadzības

Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija

Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

Atsevišķas tēzes III

Uzsver nepieciešamību sekot līdzi absolventu nodarbinātības rezultātiem, lai noteiktu, cik labi augstākās izglītības sistēma reaģē uz darba tirgus pieprasījumu

Aicina izveidot starptautisku datu banku, kas būtu viegli pieejama un palīdzētu absolventiem atrast piemērotas nodarbinātības, apmācības, studiju un pētniecības iespējas, novēršot ekonomiskos šķēršļus ar stipendijām un studiju kredītiem, lai nodrošinātu studentu patiesu līdztiesību, un tādējādi sekmējot arī mobilitāti un prasmēm atbilstoša darba atrašanu

Norāda, ka augstākās izglītības mācību programmu un pētniecības programmu izstrādāšanai jāpaliek augstskolu uzdevumam, attiecībā uz nodarbinātību ņemot vērā darba tirgus vajadzības

Uzsver kultūras nozīmi augstākajā izglītībā un prasa ietvert īpašus kritērijus attiecībā uz humanitārajām zinātnēm gan inovācijas, gan pētniecības jomā

Eiropas Parlamenta 2011.g. 26.oktobra rezolūcija Par jaunu prasmju un darbavietu programmu

Konstatē:

Tautsaimniecības arvien vairāk pieprasa radošās, interaktīvās, komunikācijas un problēmrisināšanas prasmes darba vietā, bet mazkvalificētajam darbaspēkam vai darba ņēmējiem, kuri veic standarta funkcijas, draud darba zaudējums

Sagaidāms, ka pieaugs pieprasījums pēc darba vietām, kurās nepieciešama augsta tehniskā un zinātniskā kvalifikācija. 2020. gadā salīdzinājumā ar šodienas 29 % līmeni augsta līmeņa kvalifikācija būs vajadzīga 35 % darba vietu

Līdz 2015. gadam trūks aptuveni 384 000 līdz 700 000 IT speciālistu, savukārt veselības aprūpes nozarē trūks aptuveni miljons speciālistu, kā arī miljons pētnieku

Pauž bažas , ka augsti kvalificēti speciālisti strādā viņu spējām neatbilstošu vai nekvalificētu darbu

Iesaka:

Būtiski palielināt līdzdalību mūžizglītībā, sniedzot plašākas nodarbinātības iespējas, atjauninot prasmes, nostiprinot konkurētspēju

Ievērojami palielināt ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un inovācijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts izdevumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā

„Eiropa 2020 – stratēģija gudrai,

ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” jeb „ES 2020” stratēģija

Stratēģijas konkrētais mērķis augstākajā izglītībā ir šāds:

Latvijā: 2005.g. – 19%, 2008.g. – 27%, 2011.g. – 35,7%,

2011.g. Lietuvā – 45,4% Īrijā – 49,4%

Igaunijā – 40,3% Lielbritānijā – 45,8%

Polijā – 36,9% Somijā – 46%

ES 27 – 34,6%

Kopumā stratēģijas mērķi augstākajā izglītībā, manuprāt, var definēt plašāk –

Pieejama, kvalitatīva augstākā izglītība atbilstoši valsts attīstības un darba tirgus prasībām

Vismaz 40% jaunākās paaudzes (30-34 gadi) iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību

Izglītota sabiedrība – ieguvums sabiedrībai un indivīdam

EUROSTUDENT IV

50 32 2

1

1

0.4

3

16

11

35 58

0 20 40 60 80 100

Cik labi Jūsuprogramma šo mērķi

sasniedz?

Cik nozīmīgs šismērķis - darba gaitu

uzsākšana - ir Jums?

%-2 -1 0 1 2 NA

Bāze: visi respondenti, n=2000

"Mana studiju programma kopumā ir labs pamats DARBA GAITU UZSĀKŠANAI"

46 44 2

1

0.1

1

1

25

226 70

0 20 40 60 80 100

Cik labi Jūsuprogramma šo mērķi

sasniedz?

Cik nozīmīgs šismērķis - personīgāattīstība - ir Jums?

%-2 -1 0 1 2 NA

Bāze: visi respondenti, n=2000

"Mana studiju programma kopumā ir labs pamats PERSONĪGAJAI ATTĪSTĪBAI"

Avots: SKD veiktais pētījums Studentu sociālie un ekonomiskie

dzīves apstākļi Latvijā; EUROSTUDENT IV

EUROSTUDENT IV

Jautājums: Domājot par nākotni, kur Jūs plānojat strādāt pēc studiju beigšanas?

Avots: SKD veiktais pētījums Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā; EUROSTUDENT IV

Izmaiņas veiktas jau kopš 2001.gada, par prioritārām uzskatot tādas jomas kā dabas zinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes, medicīna, jomas, kas saistītas ar nacionālās identitātes saglabāšanu (piemēram, letonika, baltu filoloģija), humanitārās zinātnes, kas veicina radošo industriju attīstību. Mazināts vietu skaits sociālajās zinātnēs, pedagoģijā.

Kopš 2009.gada ir pieejami ikgadējie EM informatīvie ziņojumi par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā

2012.gadā EM sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas labāk piemērotas augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanas plānošanai

Valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījuma plānošana atbilstoši darba tirgus

vajadzībām

EM – prognozes nav precīzs pareģojums, bet tās dod norādījumu, kas notiks

vai kas jāmaina !

Izmaiņas valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita

sadalījumā augstskolās pa jomām kopš 2001.gada, vietu skaits un % no kopskaita

1 – Izglītība (-1695); 2 – Humanitārās zinātnes un māksla (+758); 3 – Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (–1906 vietas);

4 – Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (+1424 vietas); 5 – Lauksaimniecība (–164 vietas);

6 – Veselības aprūpe un sociālā labklājība (+2272 vietas); 7 – Pakalpojumi, t.sk. vides zinātne (+670 vietas)

Vietu skaits un % no valsts budžeta vietu kopskaita

Daži aptauju dati

EUROSTUDENT IV Latvijas studentu aptauja uzrāda:

- Latvijas augstākajā izglītībā studentus visvairāk apmierina mācībspēku kvalifikācija (visaugstākais novērtējums 47%, augsts novērtējums 43%),

- izvelētā studiju programma ir labs pamats darba gaitu uzsākšanai (visaugstākais novērtējums 32%, augsts novērtējums 50%), kā arī labs pamats personīgai attīstībai (visaugstākais novērtējums 44%, augsts novērtējums 46%)

EUROBARAMETER 2010g. rudenī veiktā darba devēju aptauja liecina, ka Latvijā 12% darba devēju sūdzas, ka augstskolu beidzējiem, kurus viņi pieņēmuši darbā pēdējo triju līdz piecu gadu laikā, trūkst vajadzīgo prasmju sava darba veikšanai uzņēmumā. Igaunijā – 16%, Lietuvā - 32%. Zviedrijā – 1%, Austrijā, Vācijā, Dānijā un Kiprā – 3%.

„Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta” un pētījumu kompānijas „GFK Customer Research” veiktais pētījumu „Studentu apmierinātības pētījums” - kopumā inženierzinātņu un dabaszinātņu studenti ir apmierināti ar studiju procesu un kopējās apmierinātības novērtējums ir 7,1 balles (10 ballu sistēmā).

Daži risināmie uzdevumi

Augstākās izglītības satura atbilstība darba tirgum četru augstākās izglītības pamatmērķu kontekstā

Mūžiglītības piedāvājums darba tirgum Kā harmoniski attīstīt augstāko izglītību Latvijā,

nodrošinot gan kvalitatīvas studijas, gan efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, gan studiju pieejamību visiem interesentiem, gan atbilstību darba tirgus prasībām

Paldies, ka uzklausījāt!