LASIET VĒL:

Nr.6 (109), 2009. gada septembris

VIrTuVĒ:

Mode mudina šoruden gādāt mēteli •Kā paildzināt ražu dārzā • Internets vienmēr pa rokai •Jakuboņu ģimenes Grobiņās – «divi vienā»

Trîs priesteru mamma Marija Kravale:«Priesterības ceļš ir viņu pašu izvēle. Pati sevi neuzskatu ne par ļoti ticīgu, ne neticīgu»

Andris Klepers sasniedzis sapņu galamērķi Limpopo

Dārzeņu putriņa uz sejas

Beku laiks

Papildinâm krâjumus ar marinçtâm, sâlîtâm, kaltçtâm un saldçtâm sçnçm

PrAKTISKo PADoMu PIELIKuMS

Mums raksta

Ðajâ numurâ4 Saruna iedvesmai Intervija ar Mariju Kravali, kuras trīs dēli kļuvuši par katoļu priesteriem

6 Mājas Jakuboņu ģimenes «divi vienā»: Grobiņās līdzās mājai ir arī sava ražotne, kur top gaļas kūpinājumi

8 Virtuve Sēņu laiks turpinās – gatavojam krājumus ziemai!

10 Dārzs Vēl var papildināt apstādījumus Darbu kalendārs septembrim

12 Veselība Rudens raža noderēs arī tavai sejai Kakla izvingrināšana

14 Mode Kas var būt labāks kā atgriešanās pie klasikas!

17 Ceļotājs Andris Klepers kājām šķērsojis Kizilkuma tuksnesi 125 kilometru garumā

18 Tehnoloģijas Mobilais internets: kuru pakalpojumu izvēlēties

20 Mana filma Vitekeru nama intrigas britu romantiskajā komēdijā «Vieglā uzvedība»

21 Mans teātris Jauni iestudējumi mazajiem skatītājiem

22 Mana grāmata Miedziņš atnāk ar māmiņas pasaku

23 Izklaide Bet es taču teicu!

Kad pirms pāris nedēļām devos pabaudīt Kurzemes «lejasgala» burvību, ar brauciena biedriem vienojāmies, ka nepieminēsim vārdu «rudens». Tā norunāt lika bažas, vai nākamais gadalaiks pēkšņi neliks nožēlot ko siltajos mēnešos neiespētu. «Skaisti!» pārsteigumā izsaucos neskaitāmas reizes, jo rucavnieki un citi kurzemnieki parūpējušies par gaumīgiem un košiem apstādījumiem. Nupat brāļasieva lielījās, ka vēl nevienu gadu neesot burkās salikusi tik daudz ogu un dārzeņu. Vairāk nekā citu augustu nogalēs ievēroju arī kartupeļu novākšanas talkas. Tās ir tikai dažas epizodes, kas šajā laikā pavisam noteikti ļauj mums spītēt visām ķibelēm un gūt prieku ikdienai un tuvākajai nākotnei. Šorīt uz lodžijas izgāju aplaistīt telpaugus un skatam atklājās nobirušas dzeltenīgas vīnogulāja lapas un zvirbuļu apknābāti ķekari. Ogas, kas vēl gatavojas, lai paliek putniem, bet istabas puķes gan laikam jānes dzīvoklī. Sienāžu neprātīgās sisināšanas pavadīts, rudens ir klāt, gribu to vai ne. Ar spilgtām krāsām dabā un priecīgu rosību ļaužu ikdienā.

Edgars Kupčs, žurnālists

Redaktora sl eja Saturs

2D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Sūtiet atsauksmes un ierosinājumus pa e-pastu: dzivespriekam@dzivespriekam.lv

4

18

20

12

14

Žurnāls «Dzīvespriekam» manās mājās ir vienmēr gaidīts. To allaž izlasu no vāka līdz vākam. Man visvairāk interesē tas, kas saistīts ar veselības problēmām, da-žādu slimību ārstēšanu ar tautas medicīnas līdzekļiem, tāpēc patika lasīt par čigānu pirtiņu. Pati gatavoju dažādus gardumus, tāpēc īpašu vērību veltu receptēm, izgriežu vai pārrakstu savā «pavārgrāmatā». Esmu arī puķu, dabas un dzīvnieku mīļotāja. Rakstus gan par puķu audzēšanu, gan par suņiem vai kaķiem lasu ar baudu. Tāpat gaidu stāstus par ģimenēm, kurās aug vairāki bērni. Mani Dieviņš nav svētījis pat ar vienu, tāpēc vienmēr priecājos par cilvēkiem, kuriem bērnu pulciņš liels. Interesē arī mistika, piemēram, par uguns enerģiju, par šādām tēmām varētu rakstīt vairāk.

Diemžēl nevaru piekrist, ka visādas «jancības», piemēram, Jāņu naktī plikam vārtīties rasā, jāmāca arī jauniešiem, jo pati tās neatbalstu. Man patīk svētki ar ugunskuru, apdziedāšanos, dejošanu, sieru un alu.

«Dzīvespriekam» dodu lasīt arī draugiem, kuri vietējo laikrakstu nepasūta un tāpēc arī žurnālu nesaņem.

Ilga Vinogradova Aizkrauklē

Dižķibele liek atteikties no daudz kā tāda, kas iepriekš bija neatņemama ikdienas sa-stāvdaļa. Taču mūsu ģimene vietējo laikrakstu gan pagaidām lasa. Esmu nākusi pie secinā-juma, ka izdevīgi ir to abonēt. Par to mani pārliecināja arī žurnāls «Dzīvespriekam», kuru saņem tikai laikraksta abonenti.

Ļoti patīk lasīt pozitīvus, rosinošus veik-smes stāstus par cilvēkiem. Negatīvās infor-mācijas jau pietiekami daudz ir televīzijā. Šajā laikā tieši dzīvesprieks ir ļoti nepieciešams.Ar nepacietību gaidu nākamo žurnāla numuru.

Ausma Avotiņa Smiltenē

Izlasu no vāka līdz vākam Patīk pozitīvi un rosinoši stāsti

Saruna i edvesmai

D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

4

Otrs dēls – Juris – kā no dienes-ta armijā mājās atgriezās, tā pa ceļam iebrauca garīgajā seminārā Rīgā iesniegt dokumentus. Jau mācoties vidusskolā, viņš publiski pateicis: «Es būšu mācītājs.» Bet es biju domājusi, ka Juris mācīsies par mehāniķi, jo dēlam bija interese par remontdarbiem. Pēc tās viņa skaļās atzīšanās par nākotnes nodomiem mācību pārzine Juri bija ņēmusi priekšā. «Es vairs nemācīšos vidusskolā,» viņš man teica. Jurim bija jābeidz pēdējā klase. Iešot vakarskolā.

– Konflikts tikai ticības lietu dēļ?Jā. Puika no skolas pārnāca gluži zaļš.

Manīju, ka viņam bijis liels pārdzīvojums. Tad es pa kluso piezvanīju skolas direk-toram un lūdzu, lai ļauj puikam pabeigt skolu. Viņš man atbildēja, ka arī to gribētu. Audzinātāja atnāca pie mums uz mājām. Izrunājāmies. Par abām pierunā-jām Juri nepāriet uz vakarskolu.

– Jaunākais Kravaļu dinastijas priesteris Ilmārs tikai šovasar Gulbenē svinēja savu pirmo misi.

Ilmāram ceļš uz priesterību bija visgarākais. Vispirms viņš beidza celt-niecības tehnikumu, tad brauca uz Poliju gadu mācīties. Pabeidza Jelgavas Lauk-saimniecības universitāti un aizceļoja uz Īriju. Pēc gada atgriezies, studēja tālāk

Fotopieraksti dzīvespriekam par Lolitu Balodi

melnbaltā bilde par filmu «Ziemassvētku jam-padracis»

Lielā bilde, kurā Lolita ir kopā ar meitām un mazdēlubilde, kur Lolita atspiedusies pret koku un ir redzams tetovējums

FOTO:NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Trîs priesteru mamma

Marija Kravale, ko Gulbe-nes pusē pazīst daudzi, ir īpaša ar to, ka trīs vi-ņas dēli kļuvuši par katoļu

priesteriem. «Priesterības ceļš ir viņu pašu izvēle. Man tur vismazākā teik-šana,» viņa saka un atzīst, ka pati sevi neuzskata ne par ļoti ticīgu, ne neticī-gu: «Ir bauslis, ka svētdiena jāsvin un jāiet uz baznīcu. Tas ir jāizpilda. Cil-vēks dzīvē izgrozās ar dievpalīgu.»

tomēr izvēlējās ģimenes ietekmē?Vai onkulis atstāja tādu iespaidu, grūti

pateikt. Mēs katrs pats par sevi reizēm nevaram atbildēt, kas tieši dzīvē dod galveno impulsu. Andris bija liels diplo-māts, mums pat mājās nestāstīja par savu izvēli. Citi cilvēki sāka man pārmest, ka es lepna, neatzīstoties, ka Andris mācīsies par priesteri. Bet es nezināju! Dēls bija pārnācis no armijas. Viendien palūdza, lai viņu vakarā aizvedu uz dzelzceļa staciju. Tikai tur Andris man pateica, ka brauc uz garīgo semināru Rīgā. Sešus gadus mācījās Francijā.

Marijas dēli Andris, Juris un Ilmārs savu priesterības aicinājumu izlolojuši jau mazotnē, padomju gados, kad iešana uz baznīcu tika uz-skatīta par kauna lietu. Bet viņa katru svētdienu devās uz dievnamu un ņēma līdzi arī savus piecus bērnus, jo tāpat darījusi viņas māte Marija un vecmā-miņa, arī Marija vārdā.

– Andris bija pirmais, kas sekoja priesterības aicinājumam tāpat kā jūsu brālis Antons Boldāns, kas kalpo Vara-kļānos. Varbūt dēli kalpošanu Dievam

Foto

: Gat

is B

ogda

novs

Andris Kravalis (no kreisās) gulbeniešus aicina pie dievgalda kopā ar brāli Ilmāru Kravali viņa priesterības svētkos dzimtajā Gulbenē.

5

Jelgavā – maģistrantūrā vides zinātnes nozarē. Ieguva diplomu un atkal teica – braukšot uz Poliju. Nepaskaidroja, kālab turp dodas. Izrādījās, ka Varšavā iestājies garīgajā seminārā. Šovasar viņu iesvētīja par priesteri.

– Ko dara pārējie jūsu ģimenes bērni, kā veidojusies viņu dzīve?

Vecākais – Ainārs – man ir padēls. Ci-tām, kad apprecas, pēc gada rodas bērni, bet man uzreiz bija Ainārs. Viņa mamma, mana dzīvesbiedra Antona pirmā sieva, bija gājusi bojā ceļu satiksmes negadīju-mā. Aināra tēti es ieraudzīju vēlāk, vis-pirms pamanīju, ka puikam zeķītes kājās slapjas, kājas nosalušas. Maziņš puisītis... Man tā žēl palika. Viņa radi bija mani noskatījuši. Antons aicināja pie sevis, tā es ieprecējos viņa ģimenē. Bija jau arī īsts kavalieris!

Ainārs maziņš bija ļoti nepaklausīgs. Bet es turējos, savus piecus bērnus ģimenē nešķiroju. Tagad Aināram paša ģimenē ir seši bērni. Baidījos par Aināra bērniem, ka arī nekļūst palaidnīgi, tāpēc viņam teicu: «Turies pie baznīcas! Ved bērnus līdzi!» Gods un slava, kādi strādīgi izau-guši! Visi seši māk govi izslaukt un lauku darbus strādāt. Ir paēduši un izskoloti. Viens jau augstskolu beidzis, viens studē.

Ainārs ir vistuvāk mums, vecajiem, dzīvo un saimnieko tepat Gulbenes nova-dā, Stāmerienā. Ja kas, zvanu: «Atbrauc!» Taču visa dzimta kopā esam reti. Andris – Rīgā, Ilmārs – Cēsīs, Juris – Rogovkā. Meita Mārīte ar ģimeni – Daugavpilī, viņa ir Pedagoģiskās universitātes pasniedzēja, zinātņu doktore. Augustā kopā ar vīru un mazo bērniņu devās svētceļojumā uz Aglonu, lai svētītu Jaunavas Marijas De-besīs uzņemšanas dienu. Mārītes krustītais vārds arī ir Marija. Tās meitas ilgāk dzīvo-jot, kurām ielikts mātes vārds, tā saka.

– Jūsu bērniem ir noslēpumi, kuros ne vienmēr dalās ar vecākiem?

Viņi vienmēr cits par citu visu zina – ko dara un ko darīs. Bet visiem ir noruna nesatraukt mammu. Es ausos, kad dzirdu: «Tikai nestāsti mammai...» Tāpat jau kāds šo to pasaka, starp vārdiem saklausu un uzzinu jaunumus.

– Vai stingra mamma esat bijusi? Neesmu gan. Dēli par mani vienmēr

gādājuši. Redz, ka mamma nāk ar slauceni no ganiem, paskrien pretī panest, lai man vieglāk. Bērnus neturēju piesietus mājai. Viņi izķemmējuši visus tuvējos mežus ogodami un sēņodami. Bieži visi reizē sprukām mežā – katrs uz savu pusi. Nāku ārā – man divi spaiņi ogu pilni, bet Andris pat jaku novilcis, galus sasējis un pielasījis pilnu ar ogām. Un kreklu tāpat!

Es bērnus nekad neesmu ierobežojusi, tikai vienmēr savu viedokli pasaku. Viņi tā arī uzauga, cits citam blakus. Mārīte pati jaunākā. Atceros tādu ainu no viņas bērnības. Mārīte vēl gulēja ratiņos. Brāļi viņu auklēja un bija paņēmuši līdzi, ieda-mi peldēties uz tuvējo dīķi. Tā biju likusi, jo mēs abi ar tēti strādājām. Brāļiem māsa jāpieskata. Visi brāļi dīķī! Māsa sāk brēkt. Viens aši no ūdens laukā, pašūpo ratus un atkal lec dīķī. Pēc tam nākamais no ūdens ārā. Kaimiņi brīnījās, kādi Mārītei aukļi! Mani bērni ir izdevušies.

Pašai jau drīz apritēs 74 gadi. Ilgus gadus nostrādāju veterinārijā, nu jau 24 gadus esmu pensijā, bet bez darba neesmu pavadījusi nevienu dienu. Laukos krīzi maz jūt. Mums tie paši darbi, kas visu mūžu bijuši jādara, arī tagad veicami. Govi turam. Bez tās nevar. Es neiešu bērniem prasīt naudu. Pati izgrozos, ar dievpalīgu.

Mamma Marija Kravale, dzimusi Boldāne (dzimusi 1936. gadā)

Tētis Antons Kravalis (dzimis 1936. gadā)

Dēls Ainārs Kravalis (dzimis 1962. gadā), zemnieks Stāmerienas «Jāņozolos», precējies, ģimenē audzina sešus bērnus

Dēls Andris Kravalis (dzimis 1967. gadā), Rīgas Katoļu ğimnāzijas kapelāns, Laterāna Pontifikalās Universitātes filiāļu RTI un RARZI docētājs. Ordinēts 1999. gadā

Dēls Juris Kravalis (dzimis 1969. gadā), Nautrēnu un Mežvidu draudzes prāvests. Ordinēts 1995. gadā

Dēls Ilmārs Kravalis (dzimis 1973. gadā), Cēsu draudzes vikārs, Nacionālo bruņoto spēku militārais kapelāns. Ordinēts 2009. gadā

Meita Mārīte Kravale-Pauliņa (dzimusi 1977. gadā), Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes pasniedzēja, pedagoģijas zinātņu doktore, precējusies, ir dēls

Kravaļu ģimene

Diāna Odumiņa

Svētās Terēzijas relikvijas 2007. gada vasarā bija atceļojušas arī uz Gulbeni. Tās pilsē-tā sagaidīja un pavadīja simtiem ticīgo. Starp viņiem arī Mārīte (priekšplānā).

Foto

: Diā

na O

dum

iņa

Majas

D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

6

Dzīvespriekam

iesaka –

radošs

risinājums

Dzīvespriekam

iesaka –

draudzīgs

dabai!

Te viņi dzīvo trijatā: saim-nieks Edmunds Jakubonis, viņa sieva Ludmila un dēliņš Roberts. Edmunds ir Latvijā dzimis lietu-vietis, Ludmila – ukrainiete, bet Robertam pirmā valoda, ko viņš sāk apgūt, ir latviešu. Puikam ir pusotrs gadiņš.

Vēriens un pieticība Edmunda mūžā Grobiņas,

kas atrodas Bauskas pusē pie Lietuvas robežas, ir otrā māja, ko viņš uzcēlis. «Dzīvodams pirmajā laulībā, namu sāku būvēt ar pla-šu vērienu. Tagad skatos un do-māju, ka biju iespaidojies no tā laika «modes»: ja reiz māja, tad noteikti tai jābūt milzīgai. Toties Grobiņas ir pilnīgs pretstats. Tā ir vienkārša, funkcionāla būve, kuras uzturēšana neprasa daudz līdzekļu. Mūsu mājoklī nav nekā-du ekstravagantu risinājumu. Ērti un patīkami var justies arī pieticī-gā namā,» spriež saimnieks.

Pirms vairākiem gadiem viņš nolūkoja Grobiņas un, tikko ra-dās izdevība, īpašumu nopirka. Tur atradās pagājušā gadsimta 30. gados celta koka dzīvojamā ēka un pussagruvušas saimniecī-bas būves. Edmunds uzskata, ka atjaunot māju vairs nebija jēgas. Autentiskā veidola saglabāšana jau būtu nopietna restaurācija, kas ir dārga un sarežģīta. Jaku-boņi izcirta brikšņus, nojauca dzīvojamo namu un kūtis, bet ģimenes māju nolēma būvēt iepriekšējās saimniecības ēkas vietā. No tās vēl bija palikušas sienas. Pirmie Grobiņu īpašnie-ki bija veiksmīgi atrisinājuši ēku novietojumu ainavā, rēķinoties ar līdzenuma specifiku un valdoša-jiem rietumu vējiem. Edmunds sekoja noteiktajai lietu kārtībai.

Pašiem sava ražotne Ēkas ziemeļu pusē atrodas

vannasistaba un garāža, bet gu-ļamistabas, virtuves un viesista-bas logos iespīd dienvidu saule. Papildu platība un funkcionalitā-te tika iegūta, uzbūvējot otrā stā-va balkonu, kas vienlaikus kalpo kā nojume austrumu pusē. Tā ir pasargāta no skarbajiem vējiem.

Jakuboņu ģimenei Grobiņas ir arī darba vieta. Edmunda un Ludmilas ģimenes rūpals ir desu

Līdzenums kā noslīpēta galda virsma. Augstas debesis. Pie apvāršņa vien daži koku puduri, kur vasaras vējam ieķerties. Zemgales līdzenuma rimtajā ainavā aiz lazdu sienas paslēpusies neliela Edmunda Jakuboņa celtā ģimenes māja «Grobiņas»

Foto – IVARS BOGDANOVS 2. Ģimenes mājas kopskats. 3.Koka sols pie saimniecības ēkas ir gan dekoratīvs, gan funkcionāls.5.Edmunds Jakubonis ar dēliņu lapenē. Igaunijā ražotā būve ir lieliska ciemiņu uzņemšanas vieta.6.Mājā ir visas ērtības, bet noder arī āra tualete.7.Viesistabas iekārtojums atspoguļo ģimenes priekšstatus par mājīgumu.11.Kanalizācijas akas vāku Ludmila pārveidojusi par dekoratīvu pagalma akcentu.(vēl ir 3 bildes rezervei – lapene, zēns ar riteni un lācīti, un vēl viena Zemgales ainava).

Zem augstajām Zemgales

debesīm

ražošana un gaļas kūpināšana. Pagalmā uzcelta saimniecības ēka, kas vizuāli atgādina nelielu viesu namu, bet patiesībā ir mi-niatūra ražotne. Virtuvē atrodas darbagalds un liela plīts, kur no-tiek gaļas produktu pirmapstrāde. Kūpinātava ir atsevišķa būve, kas prasmīgi novietota aiz saimniecī-bas ēkas un no pagalma pat nav saskatāma. Izmantojot ar malku kurināmu krāsni un regulējot tem-peratūru ar durvīs ierīkotas venti-lācijas lūkas palīdzību, vienā no-dalījumā tiek kūpināti šķiņķi, bet otrā – desas. Par prieku Ludmilai šogad Edmunds uzbūvēja nelielu siltumnīcu, lai ģimenei būtu savi tomāti un gurķi. Mazajam Rober-tam namiņš ar caurspīdīgām sie-nām šķiet bezgala vilinošs.

Gārnis karpu dīķī Atceroties mājas celtniecības

procesu, Edmunds atzīst: «Lai gan ēkas ir gatavas dzīvošanai

un saimnieciskajai darbībai, viss pārējais Grobiņās vēl tikai top. Tagad gudrojam, kā iekārtot un sadalīt atsevišķās zonās plašo teritoriju. Par laimi, palicis diez-gan daudz iepriekšējo saimnieku stādītu koku, bet jau paaugušies arī mūsu iedēstītie skujeņi un de-koratīvie krūmi. Esam sapratuši, ka ideāls, safrizēts mauriņš nav mūsu mērķis, jo dzīvojam taču laukos un videi jābūt dabiskai. Bez šaubām, zāle jāpļauj regulā-ri, bet nevajag uztraukties par to, ka vietumis parādās pienenes, baltais āboliņš un citi augi, ko klasisko mauriņu īpašnieki cen-šas iznīdēt.

Kad atnācām uz Grobiņām, pirmais darbs bija dīķa rakšana. Pie mājām noteikti jābūt ūde-ņiem. Savā dīķī audzēju karpas. Pērn ielaidu mazuļus, bet šogad tie jau ir diezgan brangi. Mak-šķerēt karpas ieteicams ne ātrāk kā pēc trim gadiem. Zivīm pērku

speciālu barību.» Ludmila piebilst, ka zivju au-

dzēšana piemājas dīķī pagājuša-jā sezonā gandrīz cietusi neveiks-mi, jo piepeši uzradies negaidīts ciemiņš – gārnis. «Tuvumā nav ne lielu purvu, ne ūdeņu, bet putns nekļūdīgi atrada kāroto. Gārņi ir tramīgi, tie parasti sēž tuvējās birzītes kokos un uzmanīgi vēro apkārtni. Līdzko Edmunda mašī-na no pagalma ir prom, tā zivju ķērājs jau atrodas dīķmalā. Pērn-vasar abi bijām aizbraukuši ce-ļojumā. Atgriežoties ieraudzījām, ka mazo zivtiņu krājumi krietni vien patukšoti. Tagad karpas jau ir diezgan lielas un smagas, tā-dēļ gārnis vairs nevar tās satvert knābī un aiznest,» putnu un zivju attiecības atklāj Ludmila.

Visu gadu basām kājām Jakuboņu ģimenē Edmunds

ir stratēģis un saimniecības lietu kārtotājs, bet sievas ziņā rūpes

Lai aizsargātos no vējiem, centrālā

ieeja mājā ierīkota dienvidu pusē.

elementiem pieskaņotā kolorītā. Viesistabu ar virtuvi savieno

niša. Jakuboņi ir atvērtā plānoju-ma cienītāji un ļoti labi iztiek bez durvīm. Tās ir tikai vannasistabai un otrā stāva mazajai guļamista-bai, kas pagaidām netiek izman-tota. Kad Roberts paaugsies, tā būs viņa privātā telpa.

Mājā ir autonoma centralizē-tā apkure un ūdensvads, taču par visveiksmīgāko tehnisko risināju-mu Edmunds uzskata vannasis-tabas un virtuves apsildāmās grī-das. Temperatūru var regulēt pēc pašu ieskatiem, komfortu ģimene īpaši novērtē drēgnajās rudens un agra pavasara dienās. Valda uzskats, ka ierīkot siltās grīdas ir dārgs projekts. Edmunds tam nepiekrīt: «Tas pats ūdens, kas cirkulē centralizētās apkures cau-rulēs, silda arī grīdas. Nekādi lie-ki izdevumi tālab nerodas. Tas ir samērā vienkāršs tehnisks paņē-miens, bet augu gadu pa istabām varam staigāt basām kājām.»

Mainās dzīves stils Jakuboņiem ir sava teorija,

kādēļ nav jābūvē lielas mājas. To izklāsta Edmunds: «Mainījies dzīves stils. Cilvēki var ātri pār-vietoties, viņiem trūkst laika, lai ciemotos vairākas dienas, tāpēc daudzas guļamistabas un plašas halles ģimenes mājā nav vaja-dzīgas. Siltajā gadalaikā viesības rīkojam ārā. Pagalmā, nojumē un lapenē visiem pietiek vietas. Ja kāds vēlas pārnakšņot, var palikt viesistabā, otrā guļamistabā un saimniecības ēkas atpūtas telpā.

Senatnē ģimenes māju bū-vēja ar aprēķinu, ka tajā turpi-nās dzīvot nākamās paaudzes, mūsdienās šis modelis nedar-bojas. Dzīve kļuvusi strauja un neprognozējama. Cilvēkiem vairs nav motivācijas visu mūžu palikt vienā vietā. Mūsu senčus saistīja zeme, bet 21. gadsimtā lauk-saimniecība ir izzūdoša nozare. Es domāju, ka, sākot būvēt māju, par šīm lietām jādomā. Galvenie iemesli, kas liek bērniem atstāt ģimenes mājokli, visbiežāk ir stu-dijas, darbs un karjeras iespējas. Daudzi atgriežas, bet vairāku pa-audžu dzīvošana zem viena jum-ta ir liels retums.»

7

Aina Ušča

Dzīvespriekam

iesaka –

draudzīgs

dabai!

Foto – IVARS BOGDANOVS 2. Ģimenes mājas kopskats. 3.Koka sols pie saimniecības ēkas ir gan dekoratīvs, gan funkcionāls.5.Edmunds Jakubonis ar dēliņu lapenē. Igaunijā ražotā būve ir lieliska ciemiņu uzņemšanas vieta.6.Mājā ir visas ērtības, bet noder arī āra tualete.7.Viesistabas iekārtojums atspoguļo ģimenes priekšstatus par mājīgumu.11.Kanalizācijas akas vāku Ludmila pārveidojusi par dekoratīvu pagalma akcentu.(vēl ir 3 bildes rezervei – lapene, zēns ar riteni un lācīti, un vēl viena Zemgales ainava).

Zem augstajām Zemgales

debesīm

Sēnes zem dārza kokiem vienmēr izskatās svaigas.

Roberts visu vasaru var skraidīt pa pagalmu basām kājām.

Igaunijā ražotā lapene ir lieliska ciemiņu uzņemšanas vieta.

Kanalizācijas akas vāku Ludmila pārveidojusi par dekoratīvu pagalma akcentu.

Skats no otrā stāva balkona uz saimniecības ēku. Gaļas kūpinātava un siltumnīca ir prasmīgi nomaskētas.

Namamātes Ludmilas lepnuma – oriģinālo aizkaru – tapšanā tikuši iesaistīti arī profesionāļi.

Edmunda Jakuboņa pieredze

Vecas mājvietas vietā būvējot jaunu, nevar iztikt bez nestandarta risinājumiem. Jārēķinās, ka darba procesā nāksies koriģēt sākotnējās ieceres un elastīgi pielāgoties situācijai.

Sākot ar pamatiem, Grobiņās viss pārveidots atbilstīgi nama paredzētajai funkcijai. Saglabāts tikai iepriekšējais plānojums un otrā stāva koka logi, kas bija kvalitatīvi.

Pamatu betonēšanai izmantota nevis metāla armatūra, bet gan apkārtnes tīrumos salasīti laukakmeņi, tos cieši novietojot citu pie cita. Jāizvairās no dolomīta, kas ir drūpošs materiāls.

Vienlaidu ķieģeļu mūris ēku vizuāli dara smagnēju, tādēļ ārējā apdarē izmantotas koka konstrukcijas.

Interjerā, lai izvairītos no vienmuļības un veidotu dažādu faktūru saspēli, labi noder koka konstrukcijas un atsevišķas detaļas (kāpnes, atklātas sijas).

Jumta segums veidots no piķa šindeļiem neitrālā tonī. Skārda jumti dzīvojamām ēkām nav piemēroti, jo tiem piemīt skaņu pastiprinošs efekts. Pat lietus lāšu pilēšana atgādina skaļu rīboņu.

Dzīvojamajai ēkai pilnīgi pietiek ar 102 kvadrātmetriem kopējās platības (iepriekšējā – ģimenes lielā māja – bija vairāk nekā 300 kvadrātmetru plaša).

par mājokļa iekārtošanu. Viesis-tabas interjerā Ludmila īstenojusi savu sapni par klusu un omulīgu atpūtas vietu. Telpā nav nekā lie-ka – ērti mazizmēra dīvāni, ovāls galdiņš, stiklots trauku skapis, audio un video iekārta. Galvenais akcents ir krāšņi zīda aizkari ar niansētu toņu pārejām no vēsi zaļganas līdz sārtai gammai. Šo ieceri namamāte realizējusi, konsultējoties ar dizaineri. «Tas izrādījās viens no dārgākajiem pirkumiem, toties tādu nav ne-vienam citam!» lepojas Ludmila. Viņa nopirkusi arī divas gleznas ar ziedu kompozīcijām interjera

Foto

: Iva

rs B

ogda

novs

Virtuve

8D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Dzīvespriekam

iesaka

izmēģināt!

Skābētas sēnesNepieciešams: kilograms no-

vārītu sēņu, 40 gramu sāls, 20 – 25 grami cukura, 20 gramu diļļu, 20 gramu upeņu lapu vai jauno dzinumu, trīs četras daiviņas ķip-loka.

Pagatavošana: sēnes novā-ra, notecina lieko ūdeni, nospiež un sajauc ar sāli, cukuru un sa-grieztiem garšaugiem. Visu kārtī-gi samaisa. Sēnes pilda emaljētā traukā vai burkās un virspusē uz-liek upeņu lapu. Traukus divas trīs dienas patur istabas temperatūrā un tad novieto vēsā vietā.

Skābētas sēnes ziemā var iz-mantot gan salātos, gan mērcei. Uzglabājot ledusskapī vai labā pagrabā, tās būs lietojamas līdz pat jaunai ražai.

Marinētas sēnesNepieciešams marinādei: uz

puslitru ūdens – divas tējkaro-tes cukura, divas ēdamkarotes rupjā vārāmā sāls, ēdamkarote etiķa esences, melnie un smar-žīgie pipari, lauru lapa, ķiploks. Pagatavošana: novāra sēnes, liek aukstā ūdenī un, dažreiz apmai-sot, patur stundu. Ja marinē rud-mieses, krimildes vai alksnenes, tās tur diennakti, divas trīs reizes nomainot ūdeni (tādā veidā pazūd rūgtums). Sēnes notecina, pilda burkās. Katrā ieliek ķiploka gaba-liņu, lauru lapu (ja vēlas, var pie-vienot arī dilles vai pētersīļa sakni) un uzlej karstu marinādi. Tās pa-gatavošana: ūdeni uzvāra, pieliek sāli, cukuru, vēl mazliet pavāra; etiķa esenci pielej, kad vārīšana pārtaukta. Burkas aizvalcē, uzgla-bā vēsumā.

Saldētas sēnesVienkāršs sēņu uzglabāšanas

veids ir saldēšana. Sēnes notīra, blanšē (caurdurī aplej ar verdošu ūdeni) un atdzesē. Sagriež gaba-

Dzīvespriekam

iesaka

izmēģināt!

Šim nolūkam der arī tā dēvē-tās melnās sēnes un it kā pras-tās alksnenes. Ziemā tās garšo lieliski, turklāt šīs sēnes, tāpat kā vilnīši, reti mēdz būt tārpai-nas. Sēņu valstības rudens vēst-nesis ir parastās celmenes.

Sēnēm turpat mežā notīra pielipušās sūnas, skujas, smiltis, atgriež kātiņus, kā arī pārbauda, vai tās nav tārpainas. No meža pārnestās ātri jāpārstrādā, jo tās strauji bojājas. Tautā populārā-kais sēņu uzglabāšanas veids ir sālīšana, taču lieliski garšo arī skābētas un marinētas. Sēnēm ir augsta uzturvērtība, un ne velti to ēdieni bija ļoti populāri kristie-šu klosteros.

Sālītas sēnes Sālīšanai vispiemērotākie trau-

ki ir stikla burkas, emaljēti spaiņi vai koka toveri. Neder māla podi, jo māla glazūra sālījuma ietekmē var radīt svina savienojumus, kas ir kaitīgi veselībai.

Sēnes notīra, bet nemazgā. Liek vārīties aukstā ūdenī, kuram pielikts sāls (ēdamkarote uz litru), un vāra uz lēnas uguns, līdz sē-nes sāk grimt (20 – 25 minūtes) un virums kļūst dzidrāks. Ja kopā vāra gaišās un melnās sēnes, jā-pievieno nedaudz citronskābes vai etiķa – gaišās nekļūs tumšas. Ūdens katlā jālej tik daudz, lai sēnes peld brīvi. Vārīšanas laikā tās apmaisa, lai nepiedeg, un nosmeļ putas. Novārītas strauji atdzesē aukstā ūdenī. Nedaudz nospiež, lai notek liekais šķid-rums. Nedrīkst spiest pārāk daudz, tad sēnes ir bezgaršīgas,

jo daļa ekstraktvielu iet zudumā. Uz kilogramu sēņu liek 60

gramu sāls. Ja pievieno pārāk daudz, tās kļūst sausas, zūd raksturīgā patīkamā garša. Trau-kā sēnes sajauc ar sāli, ja vēlas, pieliek ķiplokus, melnos piparus. Sapilda labi izmazgātā, dezinficē-tā traukā, stingri nospiež, pārklāj ar tīru drānu, uzliek slogu ar no-mazgātu laukakmeni, lai izspies-tu gaisu. Pēc dažām dienām, kad sēnes nosēdušās, var turpināt sālīšanu, līdz trauks pilns.

Virs sloga jābūt šķidrumam. Ja sēnes nav pārklātas ar sā-lījumu, jāpielej sālsūdens un jāuzliek smagāks slogs. Labākā temperatūra sēņu uzglabāšanai ir 4 – 10 grādi. Šādi sālot, sēnes jau pēc pāris dienām lietojamas uzturā.

Mežā joprojām aug daudz rudens sēņu, tāpēc vēl ir laiks gatavot krājumus ziemai un sātīgos sēņu ēdienus

Neslinkosim, sēnes gaida

Svētki dabāPikniks

Foto

: sxc

.hu

Dzīvespriekam

iesaka

izmēģināt!

tavībai un uzcep taukvielās vai eļļā. Pro-tams, visgardāk būs ar sviestu. Pasniedz ar tradicionālo balto miltu mērci, kas gatavota ar sīpoliem un kādu smalki sagrieztas gaļas vai žāvētas desas klancīti. Garnēšanai noderēs dilles un tomātu šķēlītes.

Kāpostu sacepumsKāposta galviņu sadala četrās daļās un

apvāra. Tad samaļ gaļas mašīnā kopā ar sīpolu un sajauc ar rīvmaizi. Sapilda cepamā veidnē, pārkaisa ar rīvmaizi un pārliek ar mazām tauku piciņām.

Taupības režīmā

liņos un cep bez garšvielām. Kad ūdens iztvaikojis, pievieno eļļu un vēl nedaudz sacep. Pēc tam at-dzesē, porcijās sadalītas, sapilda plastmasas trauciņos vai celofāna maisiņos un ievieto saldētavā. Cepot mērcē vai pievienojot zu-pai, tās garšos gluži tāpat kā svai-gi gatavotas. Vispateicīgākās sē-nes saldēšanai ir dažādas bekas. Vilšanos var sagādāt gailenes, jo tās pēc cepšanas mēdz būt rūg-tas. Jāpiebilst, ka svaigi saldētas un pēc tam atlaidinātas sēnes ne-izskatās pievilcīgi.

Kaltētas sēnesParasti kaltē baravikas, svies-

tenes, apšu un bērzu bekas. To dara maizes krāsnī vai cepeškrās-nī un pat saulē caurvējā. Sēnes notīra, bet neskalo. Veselas vai sagrieztas novieto uz kaltējamiem sietiem vienā kārtā ar cepurītēm uz leju. Var savērt arī uz auklām vai nerūsējoša metāla stieples, at-

stājot atstarpes, un salikt uz statī-viem. Sietus vai statīvus novieto kaltēt tā, lai karstais gaiss brīvi pieplūst sēnēm. Sāku-mā vēlama 45 – 50 grādu temperatūra, bet, kad sē-nes apvītušas (saspiežot nejūt lieku mitrumu), tur-pina kaltēt 70 – 75 grādos. Kaltēšanas beigu temperatū-ra ir 50 grādu. Sēnes kaltē no sešām līdz astoņām stundām, kamēr tās kļūst trauslas un lau-žot lūst.

Kaltējot pārāk zemā temperatūrā, sēnes sa-vīst, augstākā – sakalst un pat apdeg. Ne-pilnīgi izkaltušas ātri sapelē, bet pār-kaltētas ir cietas, grū-ti izmērcējamas pirms gatavošanas ēdienos.

Kaltētas sēnes uzglabā, sa-vērtas uz auklām vai maisos vēsā, labi vēdināmā telpā. Izlieto zupu, mērču gatavošanai, kā arī dažādiem pildījumiem.

Sēņu ēdieni Daudzos ēdienos sēnes gal-

venokārt ir piedeva. Samaltas vai sasmalcinātas tās var pievienot gaļas vai zivju masai kotlešu cep-šanai. No gaļas un sēņu vai zivju un sēņu masas iespējams gatavot

sace-pumus.

Tās var būt piedeva ceptai gaļai, cepešiem, me-dījumiem.

Sevišķi iecienīti ir sēņu salāti. Sēņu ēdie-

nus gatavo no svaigām, skābētām vai sālītām sēnēm, bet dažkārt garšas papildināšanai lieto arī žāvētas, sēņu pulveri.

Sēņu un gurķu salātiNepieciešams: 500 gramu

svaigu sēņu, 500 gramu kartu-peļu, divi svaigi gurķi, 40 gramu sinepju, ola, 20 gramu cukura, sāls, 100 gramu augu eļļas, eti-ķis, 15 gramu zaļo lociņu, 200 gramu krējuma.

Pagatavošana. Svaigas sēnes

vāra vieglā sālsūdenī, notecina un aukstā ūdenī nomazgā gļo-

tas, nosusina un sagriež pa-lielās daiviņās.

Nomizo vārītus kar-tupeļus un sagriež sīkos kubiņos. Cieti vārītai olai

atdala dzeltenumu un bal-tumu. Dzeltenumu atstāj

mērcei, baltumu sagriež slok-snītēs. Gurķi nomizo, sagriež sī-kos gabaliņos. Visu samaisa ar mērci un pārkaisa ar sagriez-tiem zaļiem lociņiem.

Mērce: olas dzeltenumu saberž ar cukuru, sāli un sine-

pēm, pakāpeniski pievienojot augu eļļu. Jāberž tik ilgi, kamēr iegūta viendabīga masa. Beigās pieliek krējumu un pēc garšas etiķi vai citronskābi.

Sēņu salātiNepieciešams: sālītas vai

skābētas sēnes, krabju nūjiņas, Ķīnas kāposts, skābais krējums vai majonēze, zaļumi un garšvie-las.

Pagatavošana. Visas sastāv-daļas sagriež pēc iespējas smal-kāk. Liek bļodā, pieber garšvielas un samaisa ar krējumu vai ma-jonēzi. Ja vēlas, pievieno citas garšvielas.

Aldis Dubļāns

saknēm, dārzājiem vai pākšaugiem.

KnapsieriņiStingri sasildītu biezpienu, kas vairs

nav svaigs, samaļ gaļas mašīnā, pieliek sāli un ķimenes un pamatīgi samīca. Ar rokām izveido konusveidīgus sieriņus un liek noga-tavināties apmēram 15 grādu siltā telpā. Lai sieriņi nesakalstu, tos pārklāj ar pergamenta papīru, mitru linu drānu vai dadža lapām. Pēc dažām dienām sieriņu virsma kļūst gļotaina. Pārsegu noņem un ļauj tiem apžūt. Kamēr sieriņi mīksti, tos sagriež ripiņās un liek uz maizes. Kad tie sakalst, uz maizes kaisa sasmalcinātus.

Cepti ziedkāpostiPašlaik, kad ziedkāposti

maksā tikai dažus santīmus vairāk nekā kartupeļi, ir vērts tos maksimāli izmantot.

Ziedkāpostus vieglā sālsūdenī novāra līdz pusga-

Garšīgi un lēti!Attapīga saimniece maltīti

pagatavos arī no cirvja kāta, bet, ja mājās atrodams kaut kas no rudens ražas vai ledussskapī aizķēries pikucis biezpiena, lieti noderēs kāda no šīm receptēm.

Sakņu biezeņa zupaČetrām porcijām nepieciešams: divi litri

ūdens, 400 gramu kartupeļu, 200 gramu burkānu, 200 gramu zirņu, 100 gramu tomātu biezeņa, garšsaknes un zaļumi.

Pagatavošana. Zirņus, burkānus un kartupeļus vāra, kamēr saknes mīkstas. Zupu izkāš caur sietu, saknes samaļ gaļas mašīnā un liek atpakaļ zupā. Beigās pievieno tomātu biezeni, zaļumus un pasniedz galdā ar grauz-dētas baltmaizes gabaliņiem.

Biezeņzupu var gatavot arī no atsevišķām

Efekts jau pavasarī – tas ir galvenais ieguvums, ja izvēlas apstādījumus ierīkot no jauna, pārveidot vai papildināt rudenī. No sala līdz salam tradicionāli stādāmi visi konteineros augušie dēsti, savukārt no septembra, kad koki atvadās no lapām, sā-kas kailsakņu stādīšanas laiks.

Par rudens stādīšanas bumu liecina tradicionālie gadatirgi, kur iegādājami gan dekoratīvo, gan ražojošo augu stādi. Šoru-den sevišķi pieprasīti varētu būt kailsakņu dēsti, jo to audzēšanā un sagatavošanā pārdošanai jā-iegulda mazāk darba un līdzekļu, tādēļ stādi nopērkami lētāk. Po-diņos jeb konteineros iesakņotie augi vairumā gadījumu dārzā ļoti labi ieaugas, savukārt kailsakņu stādiem jāvelta vairāk rūpju. Pat brauciens no tirgus līdz dārzam augam var izrādīties liktenīgs, ja saknes nebūs kārtīgi apsegtas un mitrumā, tādēļ, lai garantētu dēsta ieaugšanu, pārvesti mā-jās, tie tūlīt jāiedēsta vai vismaz jāpierok. Stādīšanas laikā tie rū-pīgāk jāsalaista. Ja septembris ir

saulains un sauss, jebkurš dārza papildinājums arī rudenī jāmitri-na. Tomēr atšķirībā no pavasara stādīšanas rudenī tradicionāli da-bas dotais mitrums augsnei tiek biežāk un, pateicoties vēsākai gaisa temperatūrai, turas ilgāk.

Skujeņu dobes un dzīvžogs

Pašlaik aktuāla ir skujko-ku stādīšana, «Dzīvespriekam» stāsta stādaudzētavas «Dimzas» pārstāve Evita Matule. Lielā-kā daļa kokaudzētavu piedāvā gan trīsmetrīgus dižstādus, gan neliela auguma pāris gadu kon-teineros augušas Kanādas egles un sudrabegles jeb asās egles. Apstādījumus var dažādot arī ar garzvīņu baltegli, melno egli vai kādu citu retāku skujeni. Jau septembra vidū pieejami būs arī kailsakņu pamīkstās vilkābeles stādi. Lai panāktu labu efektu vai paslēptos no kaimiņu ziņkā-rīgajiem skatieniem un valdonīga vēja, vilkābeles ir viens no ātrāk augošajiem un lētākajiem dzīv-žogu materiāliem, un stādu var dabūt pat par 60 santīmiem.

Līdz oktobrim iestādītie lapu koki un krūmi, kā arī ziemcietes un pat skujeņi rudenī labi iesakņojas bez īpašas dārznieka piepūles

10

Foto

: Edg

ars

Kupč

s

Darzs

Edgars Kupčs

Dzīvespriekam

iesaka –

nenokavē! Dzīvespriekam

iesaka!

Skaists un smaržojošs dzīv-žogs iznāk no lielziedu filadelfa, kas nav dārgs, labi ieaugas un ir krāšņs ziedēšanas laikā.

Ēdamie pīlādži un dekoratīvās kļavas

«Lapu koki un krūmi ir patei-cīgi rudens stādīšanai,» «Dimzu» speciālistei piekrīt arī Zaļenieku kokaudzētavas dārzniece Ilze Da-vidāne. Viņa iesaka privātmāju apstādījumos iekļaut kādu no ēdamo pī-lādžu šķirnēm, kas sniedz da-žādu nokrāsu (no baltas līdz koši sarkanai) gardas ogas.

Līdz pat oktobra sākumam stādāmas arī dekoratīvās kļavas, kas atšķirībā no parastajām pār-steidz ar dzeltenīgām, raibām, purpursarkanām dažādu formu lapām. Labu ziemošanu sola gan krasta, gan ošlapu kļavas.

Lai augiem pēc rudens stā-dīšanas lieki nerosinātu vēlmi zaļot, stādāmajā bedrē nav vē-lams likt mēslošanas līdzekļus. I.Davidāne iesaka dēstam izrakt ap 80 centimetru dziļu bedri, tās dibenā ielikt labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, tad

uzbērt kārtiņu dārza augsnes un virs tās likt stādu, ko apber ar izrakto substrātu. Tad augs iesakņosies zemē, bet pavasarī, saknēm stiepjoties, tiks arī pie papildu barības vielām. Nevaja-dzētu aizrauties arī ar minerāl-mēslu izmantošanu, jo augiem uz ziemu jānobriest.

Stādāmas gandrīz visas puķes

Zemnieku saimniecības «Bērziņi» puķkope Gunta Bula teic, ka lielākā daļa ziemciešu stādāmas rudenī. «Agrāk puķes ieteica dēstīt līdz septembra sā-kumam, tomēr pēdējo gadu siltie rudeņi un podiņos labi iesakņo-jušies stādi ļauj dobes papildināt arī oktobrī,» skaidro dārzniece un iesaka gan veidot jaunus apstā-dījumus, gan papildināt esošos, gan dalīt sakuplojušās puķes.

Sevišķi ieteicams jau tagad dēstīt tās ziemcietes, kas zied agri pavasarī, piemēram, arābes, bergēnijas, doronijas, erantes un prīmulas. Līdz oktobrim vēl var stādīt arī sīpolpuķes.

Pārziemošanas drošībai stā-dījumus piesedz ar sausas un rupjas kūdras, mulčas vai labi sadalījušos komposta kārtu.

Lapaiņu un ziemciešu laiks

D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

11

Foto

: Edg

ars

Kupč

s

Paildzinām dārzāju ražu

Dzīvespriekam

iesaka!

Izteikti siltas dienas dār-zājiem dod spēku vēl augt un briedināt ražu, taču to krasi ie-robežo vēsās naktis un aizvien īsākas dienas.

Kā pēdējiem dārzeņiem pa-līdzēt ienākties, kā sakopt dārzu pēc ražas novākšanas un dobes sagatavot ziemošanai un nāka-majai sezonai – to «Dzīvesprie-kam» devās lūkoties uz vides veselības saimniecību «Droši vesels», kur dabai draudzīgām metodēm saimnieko Valentīna Uzare.

Tomātus galotņo, ķirbjus piesedz

Dārzkopji spriež, ka šosezon ražas ienākšanās laiks ir par pā-ris nedēļām vēlāks nekā iepriek-šējos gados, tādēļ jo svarīgāk ir to paildzināt. V.Uzare gan teic, ka septembrī vairums tomātu ķe-karu jau būs novākti. Lai siltum-nīcas iemītnieks pārstātu kāpt debesīs, kas atbilstošos apgais-mojuma un temperatūras aps-tākļos tam patiktu vēl diezgan ilgi, tomātam vasaras beigās no-griež galotni. Tādējādi augs spē-kus tērēs nevis jaunu dzinumu radīšanai un ziedēšanai, bet gan ar pilnu sparu veidos aizmetušos bumbuļus. Pirms salnām novāc arī zaļos tomātus, ko vienā kārtā liek kastītēs. Lai tie ātrāk sārto-tos, starp zaļajiem ieliek kādu gatavu un novieto siltā telpā.

Vēl septembrī dārzā dižoties grib ķirbjaugi. Ja kabačus vai ķirbjus novāc nevis tūlītējam patēriņam, bet gan uzglabāša-

nai, tiem jāļauj kārtīgi nobriest. Par to, ka lielās ogas jau gatavas pārvietošanai uz telpām, liecina pārkoksnējies kātiņš. Lai ķirb-ji, sagaidījuši rudens mitrumu, varētu ilgāk palikt uz lauka un pieņemties apjomā, tos pirms salnām piesedz ar lapām, kas norautas no pašiem augiem. Ja vaļas un gribas vairāk, var uzlikt agrotīklu, salmus vai citu mate-riālu, kas neļautu apsalt.

Sākumā ķirbjus glabā siltākās telpās, bet pēc tam tos līdz pava-sarim ieteicams turēt plus 5 – 12 grādu vidē.

Pirms salnām saimniece ie-saka norakt dārzeņus, kuru lielā-kā ēdamā daļa atrodas virszemē, piemēram, galda bietes. Ilgāk vadziņā palikt var burkāni, kam lielākā daļa saknes briest aug-

snē. Savukārt, piemēram, puravi un Briseles kāposti uz lauka var atrasties gandrīz visu ziemu.

Atliekas kompostē, virsmas nomazgā

Pēc ražas novākšanas no augu atliekām atbrīvo gan atklā-tās platības, gan siltumnīcas. Ja dārzājus uz rudeni nav pārņēmu-šas kaites, lakstus ieteicams likt kompostā, tad tie pārtaps auglīgā trūdā.

Pirms sala gan dārzu, gan augu mājas platības vēlams apart vai uzrakt. Bioloģiskās saim-niekošanas piekritējiem Uzares kundze iesaka augsnē iestrādāt pelnus, kas palīdz atbaidīt slimī-bu ierosinātājus. Ja siltumnīcā tomāti un gurķi audzēti kūdrā,

Dārza darbi septembrī

Košumdārzā• Stāda pavasarī ziedošās sīpolpuķes• Norok dāliju gumus, kannas un gladiolas • No dārza aizvāc augu atliekas• Uz telpām pārvieto istabas augus• Uzziedināšanai ziemā podiņos iestāda maijpuķīšu sakneņus vai

sīpolpuķes• Ievāc vasaras puķu sēklas• Stāda rododendrus un citus košumkrūmus• Ja septembris silts, var sēt zālienu

Augļudārzā• Vāc bumbierus un ābolus• Mēneša beigās augļus vāc glabāšanai ziemā• Kaļķo augsni• Stāda augļu kokus, lazdas, avenes, kazenes• Konservē augļus un dārzeņus• Mēslo augļu kociņus

Sakņudārzā• Vāc rudens dārzeņus• Stāda ziemas ķiplokus• Uzar augsni• Rabarberiem apliek pussatrūdējušus kūtsmēslus

to labāk nomainīt. Laba metode ir norakt daļu virskārtas un pa-vasarī tās vietā iestrādāt jaunu substrātu. Gurķiem katru gadu vēlams gādāt jaunu substrātu, bet tomātus vienā vietā audzē pat piecus gadus.

Augsnes ielabošanai septem-brī var iesēt rudzus, ziemas vīķus vai kādu citu ātri augošu kultūru,

kas pārziemo. Maijā, kad rudzi sazēluši, tos iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu.

Lai notīrītu siltumnīcas virs-mas, lēts un labs dezinfekcijas materiāls ir sodas šķīdums, bet tikpat iedarbīgs būs kālija per-manganāta šķīdums vai kāds bioloģisks trauku mazgāšanas līdzeklis.

Vides veselības saimniecības «Droši

vesels» īpašniece Valentīna Uzare savās siltumnīcās

vietu radusi ne vien ķirbjiem, bet arī arbūziem

un melonēm. Lai augļi ienāktos, vēsajās naktīs tos

piesedz ar pašu lapām.

12D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Pirms pamēģināt kaut ko jau-nu – sejas masku vai procedū-ru –, vajadzētu pārliecināties, ka ādai tas nekaitēs. Ja jums nav alerģijas pret medu, ogām, augļiem vai dārzeņiem, tos ap-ēdot, tomēr ir iespējama kontakt­alerģija, par ko var liecināt ādas pietūkums vai apsārtums. Tādēļ, pirms iecerēto «kokteili» klāt uz sejas, drošāk vispirms to izmē-ģināt uz apakšdelma iekšpuses

un pagaidīt piecas līdz desmit minūtes, vai nebūs kāda nepa-tīkama reakcija.

Ja vasarā saule un peldes palīdzējušas tikt vaļā no pum-pām un uzlabojusies ādas krā-sa, vērts pacensties, lai arī turp-māk labais efekts saglabātos. Saules starus palīdzēs aizvietot kvarcošanas procedūras mērenā daudzumā, bet labo efektu no atpūtas pie jūras var paildzināt, skalojot seju vieglā sālsūdenī (pustējkaroti sāls uz puslitru

ūdens) – iespējams, ādai patīk sālsūdens radītais pīlinga efekts. Tikai jāpārliecinās, ka graudiņi pilnībā izšķīduši. Ja ādai ne-tīk krāna ūdens (tas savelk vai kairina), seju var mazgāt vieglā kumelīšu tējā.

Izvēloties dabas pro-duktu maskas, liela nozīme ir intuīcijai, kas jūsu

ādai pašlaik būtu nepiecie-šams, kā arī noska-ņojumam, uzsver kosmētiķe. Nevajadzētu par seju mēģināt rūpēties sliktā omā, stresā, pa-ralēli veicot citus darbus. Taču ogu maska var uzlabot garastā-vokli jau ar pašu gatavošanas un likšanas procedūru. Pēc maskas uzklāšanas, pat ja tā labi turas klāt un šajā laikā varētu lobīt zirņus, iztīrīt istabu un nomaz-gāt traukus, tomēr būtu vēlams

Ilze Vainovska

Dzīvespriekam

iesaka

izmēģināt!

Saulītes samīļotu, veselīgu ādu gribas saglabāt arī atvasarā un rudens lietavās. Šim nolūkam lieliski var izmantot dažādus mežā, pļavā un dārzā patlaban atrodamus

labumus, taču tas jādara uzmanīgi, brīdina kosmētiķe Vineta Ābola

Foto

: ban

ff­bu

chan

.ac.

uk

Uzziņai

Noņem tūsku, nomie-rina – kāposts, gurķis, kartupelis

Attīra – rūgušpiens, samaltas graudu pārslas, medus

Mitrina un atjauno, pabaro ar vitamīniem – kivi, apelsīns, dzērvenes, avokado

Savelk – olbaltums

Der zināt

Ogas, augļus maskām saspiež biezenī, dārzeņus sarīvē uz smalkas rīves. Gurķus griež ripās un liek uz sejas tikai filmās un reklāmas bukletos. Maskas uz acīm (kartupelis vai gurķis) nozīmē, ka masa vispirms ieklāta marlē un tikai tad to var likt uz acīm.

Dārzeņu putriņa

uz sejas atgulties un atpūsties, mazliet pacelt kājas – tas nāks par labu pašsajūtai un arī asinsritei.

Nereti sauli un vēju, vasaru vaino, ka āda kļuvusi jutīga, ātri iekaist. Taču nereti šajos gadī-jumos cilvēks pats sev nodarījis pāri, novērojusi V.Ābola: «Vasa-rā sievietes vairāk pārdzīvo par taukainu ādu, tad nu to tīra vi-sādiem tonikiem, skrubjiem, lai tikai nebūtu spīduma. Tādējādi āda tiek pārsausināta – sāk lo-bīties vai pārragojas, tā mēģinot

aizsargāties, veidojas sarka-ni plankumi. Ja tiešām

šķiet, ka āda ir pā-rāk taukaina, la-

bāk aprunāties ar speciālistu, kas ieteiks ārstniecisko k o smē t i ku . Ir krēmi, kas

līdzsvaro tauku dziedzeru dar-

bību vai novērš pārmērīgu spīdumu.

Liela nozīme arī sabalan-sētam uzturam, kas ādu pietie-kami pabaro no iekšienes.»

Problemātisku, iekaisušu ādu gan nevajadzētu mēģināt uzlabot ar ogu maskām, jo ogas satur skābes. Turklāt, lai cik ba-gātīga ir vasaras izskaņa dabā, ne viss ražas sortiments derēs kosmētikas procedūrām. Mel-lenes un burkāni jūs nokrāsos, smejoties atgādina V.Ābola.

Ādas kopšanai var izmantot arī alvejas sulu, kam ir nomierinoša un antibakteriāla iedarbība.

Vislabākās ir vecākas alvejas vai vismaz – vecākie zari, no kuru mīkstuma izspiež sulu

13

Iespējams, osteohondrozes profilakse jau nokavēta, taču, stiprinot kakla muskuļus, katrs pats var sev palīdzēt mazināt tās izraisītos simp tomus.

Tagad pieejams tik plašs vingro-jumu klāsts, ka ikvienam iespējams atrast savam vecumam vai dzīvesvei-dam atbilstošu aktivitāti. Tikai ar vin-grojumiem uzmanīgi, tie jāveic lēni un prātīgi, bez straujām kustībām, dziļi ieelpojot.

Pret dažādiem vispārīgiem ieteiku-miem vajadzētu izturēties piesardzīgi – iesaka neiroloģe Sarmīte Madre un uz-sver, ka katrs cilvēks ir individuāls, pat muskuļi var būt izvietoti mazliet citā-di, nemaz jau nerunājot par ikdienas slodzes īpatnībām. Tāpēc vispārējas rekomendācijas un vingrinājumu kom-pleksi, it īpaši osteohondrozes slimnie-kiem, jāuztver kā skelets, kas katram «jāapaudzē» ar individuālu miesu. Ja nav veselības problēmu, slodze ir līdzsvarota (nav, piemēram, darbs pie datora, kas uzliek milzu sasprin-dzinājumu tieši kakla muskuļiem) un cilvēks prot atslābināties, var lēnām, pakāpeniski pamēģināt vienu vai otru kompleksu un paskatīties, vai pašsa-jūta uzlabojas.

Atslābināties labi palīdz «dziļā ie-elpa», kad elpo ar vēderu, diafragmu. Vismaz reizi dienā vajadzētu kādu brīdi elpot mierīgi un dziļi – tas vislabāk no-ņem stresu.

Ja muskuļi nav saspringti, ir ma-zākas iespējas nodarīt sev ļaunu arī ar tiem pašiem kakla vingrinājumiem. Kakls ir ļoti jutīga zona. Ja nepareizi sāk grozīt, turklāt strauji, pārkairinā-jums var radīt asinsrites problēmas – sevišķi uzmanīgiem jābūt, lai nepār-censtos ar maksimālām amplitūdām un galvas atgāšanu. Vienkāršākie trau-cējumi – reiboņi, galvassāpes. Ķerme-ņa pozīcijas maiņa no horizontālās uz vertikālo prasa nesteidzīgu rīcību – no rīta nevar lēkt no gultas augšā. Jāpa-mostas vispirms no pirkstu galiņiem, izkustinot pēdas, roku pirkstus. Ietei-cams izgrozīties un tikai tad celties. Taču tie ir vispārīgi ieteikumi – indi-viduāli katram vislabāko padomu dos fizioterapeits.

Foto

: ban

ff-bu

chan

.ac.

uk

Maskas

TaukaInaI ādaIBurkānu sarīvē uz

smalkas rīves, samaisa ar stingrI saputotu olas baltumu, pievieno miltus, lai izveidojas putriņa. Masku tur uz sejas 15 – 20 minūtes. Vakarā seju ierīvē ar kāpostu sulā samērcētu vates tamponu.

Uz sejas liek tomātu putriņu. Uzlabo ādas krāsu, savelk poras. Var līdzīgās daļās jaukt ar skābu krējumu un olas dzeltenumu.

kāpostu lapas samaļ, pie-vieno saputotu olas baltumu vai auzu miltus. Iegūto masu liek uz sejas un kakla un atstāj 25 – 30 minūtes. Nomazgā ar aukstu ūdeni.

Divus sīpolus smalki sarīvē, nospiež sulu, samaisa ar ēdamkaroti citronu sulas, uzliek uz sejas un pēc 20 – 25 minūtēm nomazgā vispirms ar siltu, pēc tam ar aukstu ūdeni.

sausaI ādaISvaiga kāposta lapas

sasmalcina, vāra pienā, kamēr izveidojas putriņa. Noklāj seju, pēc 20 minūtēm nomazgā.

Uz sejas liek sarīvētus kabačus. Pēc 20 minūtēm noņem, seju nomazgā ar nevārītu pienu.

Tomātu sarīvē, pievieno nedaudz kartupeļu cietes, dažus pilienus augu eļļas. Masku uz sejas tur 15 – 20 minūtes.

Sarīvē 2 – 3 burkānus, sajauc ar olas dzeltenumu un plānā kārtiņā uzklāj uz sejas. Pēc 20 – 25 minūtēm nomazgā ar siltu ūdeni. Procedūru atkārto vienu divas reizes nedēļā.

Avots: gudrinieks.lv

Izvingrini kaklu

Brīvos brīžos, sēžot vai stāvot, vienkāršs, bet efektīvs vingrojums ir galvas spiešana pret plaukstu ar noteikumu, ka galvu spiež tai pretī. Var sākt ar pieri, pēc tam pakausi, galvas sāniem (virs auss), pārmaiņus labajiem un kreisajiem. Vingrinājumu izdarīt ar taisnu muguru, cenšoties plecus stiept uz leju, bet galvu – uz augšu.

Rīta mundrumam

Guļus uz muguras, galva uz neliela, ne pārāk mīksta spilvena. 5 – 10 sekundes spiež pakausi spilvenā. Apgriežas uz vēdera un atkārto, spiežot spilvenā pieri. Pauze apmēram tikpat gara, cik sasprindzinājuma mirklis

Guļus uz vēdera, galva un kakls pāri gultas malai. Kakls notur galvu 15 sekundes. Tas pats, pa-griežoties uz labajiem sāniem, muguras, kreisajiem sāniem

Sēdus uz krēsla, kājas viegli paplestas, rokas brīvi, mugura taisna, pleci nolaisti. Lēnām galvu liec uz leju, cenšoties ar zodu pieskarties krūšu kau-lam. Pēc tam galvu maksimāli tālu atgāž. Atkārto divas līdz sešas reizes, ievērojot mazu pauzi

Riņķo plecus uz priekšu, pēc tam atpakaļ (4 – 6 reizes)

Galvu pagriež pa labi, pa kreisi (2 – 6 reizes)

Galvu noliec pa labi, pa kreisi, tiecoties pretim plecam (4 – 6 reizes). Nepieciešams plecus noturēt mierīgi

Paceļ labo roku un tieši pāri galvai mēģina aizsniegt kreiso ausi. To pašu dara ar kreiso roku (4 reizes)

Ar izstieptām rokām veic kraula stila peldēšanas kustības, sešas reizes apļojot uz priekšu, pēc tam – atpakaļ

Afiša atputai

14

Autokrosa svētki «Mūsā»

12. septembrī plkst. 11 – autokrosa svētki sporta kompleksā «Mūsa» pie Bauskas. Dalībniekiem bagā-tākās sacīkstes šā gada Latvijas autokrosa čempionā-tā, jau pieteikušies 80 sportistu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Līdztekus Latvijas autokrosa čempionā-ta 5. posmam Mūsas trasē uz starta pulcēsies Balti-jas bagiju (D-3A) čempionāta dalībnieki, kā arī mazie censoņi Beta bagiju kausa izcīņā un folkreisa brau-cēji. Visiem skatītājiem ar ieejas biļetēm būs iespēja apmeklēt arī dalībnieku parku, tikties ar sportistiem un apskatīt viņu automobiļus.

Zirgu muzejs Lietuvā

Neparasts kaimiņzemē ir Zirgu muzejs. Tur var mācīties jāt un gūt informāciju par šiem dzīvniekiem. Iespējams arī iepazīties ar kalēju darbu, maizes cepšanas mākslu. Tiek piedāvātas astoņas ekspozīci-jas par senajiem arodiem. Muzejs 11 ēkās atrodas netālu no Anīkš-ču pilsētas, kas ir 110 kilometru no Viļņas valsts ziemeļaustrumos. Rudenī strādā katru dienu līdz pulk-sten 17.

Studentu paradīzeVisu laiku lielākie studentu svētki «Studentu paradīze» tuvojas! Pa-

sākums notiks 25. septembrī «Arēnā Rīga». Šis sarīkojums esot mācību gada atklāšanas lielākie svētki Baltijā. Aicināti visi Latvijas studenti, kā arī tie, kuri jūtas jauni.

Baudīt varēs populārāko Latvijas grupu, dziedātāju un dīdžeju mu-zikālos priekšnesumus, kā arī pazīstamu viesmākslinieku uzstāšanos. Apmeklētāju dažādo mūzikas stilu un interešu vadīti, «Studentu para-dīzes» organizatori «Arēnā Rīga» izbūvēs četras skatuves. Atsevišķā zonā pasākuma apmeklētāji tiks iesaistīti dažādos konkursos un at-rakcijās. Šogad skatītāji varēs vērot arī paraugdemonstrējumus vadošo deju grupu izpildījumā un citus aizraujošus šovus. Organizatori grib radīt īstenu paradīzes atmosfēru. Pērn apmeklētāju skaits pārsniedza 10 000.

D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Izmantotas ziņas no aģentūras LETA, www.musa.lv un www.travelnews.lv

Sagatavoja Anita Rozentāle un Sarmīte Drapāne

Foto

: Sar

mīte

Dra

pāne

Foto

: Iva

rs B

ogda

novs

«Lāčplēsis» Daugavas ūdeņos

Dzīvespriekam

iesaka!

Līdz vēlam rudenim var izbaudīt braucienu pa Daugavu buru liellaivā «Lāčplēsis». Piecas dienas nedēļā (izņemot pirmdienas, otrdienas) tā kursē no Pļaviņu novada Klintaines pagasta «Liepkalniem» līdz Oliņkalnam, Koknesei un Staburagam. Piedāvā stundu ilgu ekskursiju gar Oliņkalnu, Sēlpils pilskalnu. Piesakoties tiek organizēts divarpus stundu vai sešu stundu brauciens no «Liepkalniem» līdz Staburagam ar Vīgantes parka un Kokneses pilsdrupu apmeklējumu. Zvanīt – 26161131.

Koncerti labam garastāvoklim

Elektronikas mūzikas veterāni «The Prodigy» atgriežas Latvijā. 3. oktobrī leģendārie reiva kultivētāji būs redzami Rīgā, «Skonto» hallē, prezentējot savu jauno albumu «Invaders Must Die». «The Prodigy» ir populārākā un skandalozākā tehnomūzikas grupa no Lielbritānijas, kas 20. gadsimta beigās satrieca pasauli ar hiperaktīvo enerģiju un mūziku.

11. oktobrī Kongresu namā pirmo reizi Rīgā ar vienīgo koncertu uzstāsies pasaulē slavenais ģitārists Frensiss Goija. 1975. gadā Frensiss Veiers kļuva par solo mūziķi Frensisu Goija, kura karjera strauji uzlidoja jau pēc pirmā diska «Nostalģija» iznākšanas. Astoņdesmitajos gados izveidojās viņa neatkārtojamais melodiskais stils. Rīgā Goija prezentēs savu jauno programmu «Pasaka mūzikā». Koncertu pavadīs kamerorķestris.

15

Ieteikums ceļotgribētājiem

– Jebkuros laika apstākļos un jebkurā situācijā justies labi un pielāgot situāciju sev!

Andris Klepers tūristu gids, Vidzemes augstskolas lektors

Celotajs

Garākais ceļojums– Divatā ar draugu trīs nedēļas

klejojām pa Kaukāza kalniem un Ingušiju. Tas bija garākais ceļojums tieši pārdomu ziņā. Nokļuvām vairākās vietās tuvu Čečenijas robežai. Ceļojot pa ingušu vietām, iepazīstot islamu un dažas dienas pat padzīvojot kādā ingušu ģimenē, ieguvu daudz vielas pārdomām par dzīvi pozitīvā ziņā.

Andra sapņu galamērķis- Jau bērnībā man prātā iesēdās skanīgais vārds Limpopo. Nokļūt pie Limpopo upes ietekas Indijas

okeānā un tieši kopā ar mīļo sievu vēlāk kļuva mans mērķis. Ceļojums turp pa šaurajiem Mozambikas celiņiem un pirmatnīgajiem ciematiem bija piedzīvojums un vārda tiešā nozīmē sapņu galamērķis, jo mazajā pussalā starp upi un okeānu nebija tālāk, kur iet. Bijām vienīgie cilvēki starp zīriņiem, haizivīm, krabjiem un okeāna viļņiem.

Spilgtākais piedzīvojums– Trijatā kājām šķērsojām Kizilkuma tuksnesi 125 kilometru

garumā. Piecas dienas pamatīgā svelmē nebija nekādas ēnas, kur paglābties. Katrs uz muguras stiepām 15 kilogramu dzeramā ūdens un vēl visu vajadzīgo ekipējumu. Otrajā vakarā slāpju iedomas bija tik pamatīgas, ka pieķēru sevi vēlmē klusībā padzerties «virs normas». Tumsa, viens ceļabiedrs guļ, otrs izgājis tālāk aiz telts, es pieploku pie ūdens kannas... Tas bija liels piedzīvojums sevis izzināšanai.

Suvenīru kolekcija– Apzināti izvairos no suvenīriem, jo cen-

šos ap sevi nepulcināt daudz materiālu lietu. Izņēmums ir suvenīri ar savu stāstu. Tāda ir veca, salīmēta vāzīte, ko izlūdzos kādas Vene-cuēlas kafejnīcas īpašniekam un kas saistās ar manu skolas laika elku Aleksandru Laimi. Šajā kafejnīcā viņš bieži uzturējās, arī savā pēdējā stundā, un noteikti redzēja šo vāzīti.

Dzīvespriekam

iesaka!

Labākais ceļabiedrs– Mani ceļojumi Austrumu virzienā uz Sibīriju, kalniem,

taigu un tuksnešiem ir fiziski smagi. Sieviņai tādas grūtības nenovēlu, tāpēc turp dodos ar savu draugu, studiju biedru un novadnieku Zinti Vartu. Viņš ir uzticams kā ceļabiedrs. Mums izveidojies lielisks tandēms, un lēmumu pieņemšana norit zibenīgi. Ceļojumā mums vienmēr ir motivācija piedzīvojumiem. Tas ir dzinulis, kas neļauj gulēt lieku stundu pludmalē.

Andris ceļo ļoti daudz. Tas saistīts ar viņa darbu un paša vēlmi redzēt pasauli. Ģeogrāfam ceļošana ir process un dzīves filosofija: «Man patīk jebkuru ceļojumu baudīt ar visām sajūtām, – ne tikai redzēt, bet arī izjust, pagaršot, sadzirdēt. Tāpēc man ceļojums var būt trīs stundas no pulksten pieciem rītā vērot putnus un tikpat labi – trīs nedēļas uz Venecuēlu vai Āfrikas tālumiem.»

Foto

no

pers

onīg

ā al

bum

a

16D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Turisms

Mod e

Dizaineri, protams, domā par iespēju, kā modi veiksmī-gāk pārdot, ārišķības un eks-travagances atstājot labākas pirktspējas laikiem. Tomēr šai sezonai piedāvātie apģērbi pir-cēju pievilināšanai ir gana iz-smalcināti un eleganti. Mūsu ziņā paliek izvēle: pirkt vai pie-meklēt skapī kaut ko no esošā.

Daudziem modes mākslinie-kiem skats uz nākamo rudeni un ziemu rādās tumšās krāsās vai labākā gadījumā kā melnbaltais kino. Protams, neiztiek bez ne-lieliem krāsu akcentiem, mazliet no sarkanā, smilšu toņa, indigo. Melnā pārsvars jūtams daudzās kolekcijās, arī pelēkā nianses un, protams, baltais kā šaha galdiņā pamīšus ar melno.

No modes vēsturesIedvesmas avots modes

dizaineriem vēl aizvien ir pagā-jušais gadsimts. Divdesmitie, trīsdesmitie, četrdesmitie un jau pieminētais melnbaltais piecdes-mito gadu kino. Eleganti, sieviš-

ķīgi, izsmalcināti, tai pašā laikā vienkārši un atturīgi. Rudens kolekcijās nav daudz minisvār-ku, atsegtas nabas vai stiletto papēžu. Toties tērpi ir no kvali-tatīva zīda, kašmira un vilnas. Ja tērējam naudu, tad tā, lai tas nav īslaicīgs ieguldījums. Par četr-desmito gadu klātbūtni liecina akcents uz plecu daļu. Izteikti horizontālo līniju rada žaketes ar plecu polsteriem, kā arī kleitas, blūzes ar izteiktu savilkumu pie-durkņu augšdaļā. Lai vēl vairāk uzsvērtu plecu daļu, dizaineri izmanto sarežģītus piegriezumus vai arī pievieno kaut ko līdzīgu spārniņiem.

Kaut kas no franču budu-āra, kas atpazīstams jau no 17. gadsimta, manāms arī šīs sezonas modē. Smalka koķetē-rija ar apģērbu, kur neiztrūkst korsetes, mežģīņu zeķes, samta bantītes un lentītes. Akcents uz krūšu daļu, kas izcelta ar korse-šu piegriezumu, šifona pārklātu dekoltē, vai tikai krūšturi zem žaketes.

Dzīvespriekam

iesaka!

Atgriešanās pie klasikasPārbaudītas vērtības vienmēr ir cieņā. Tas at-

tiecas arī uz modi. Ekonomiskās krīzes apstākļos kas var būt labāks par atgriešanos pie klasikas

7.

Kamieļvilnas mētelis ar akcen-tētu plecu daļu no «Francesco Scognamiglio» kolekcijas.

Rudens un ziemas sezonā neiztikt bez siltiem adījumiem – džemperkleitām, garām šallēm, getrām, uzročiem un reitūzēm. Itāļu modes nams «Missoni», kas specializējas trikotāžas ražošanā, piedāvā adījumus ar kažokādām.

«Stella McCartney» piedāvā mo-tociklistu žaketi kopā ar indigo krāsas kokteiļkleitu.Fo

to: A

FP/L

ETA

17

Atgriešanās pie klasikas

Dita Veģe

Šoruden valkāsim garus un ļoti ga-rus zābakus, mode piedāvā pat tādus, kas jau līdzinās zvejnieku zābakiem

Lai pārnēsātu visas nepieciešamās lietas, nākamsezon jums būs nepiecie-šama liela ādas soma

Vakara pasākumiem atkal aktuāla aploksnes tipa somiņa

Jostas – smalkas un vidēji platas, vidukli akcentējošas gan pie žaketes, gan kleitas un mēteļa

Daudz rotaslietu – pērles, ķēdes, piespraudes un rokassprādzes.

Akcents tērpam – pieskaņots lakats

Lai augums izskatītos garāks un slaidāks, aktuāli apavi ar platformu

Daudz dažādu kažokādas detaļu – uzroči, manto, atsevišķas apkakles, kā arī vestes un kažoki

Džemperis ar augstu apkakli, tā saucamā bītlene, pieskaņota pie kostī-ma, biksēm, tunikas vai sarafāna

Aktualitātes

Ja sakām, ka krīze ir iespē-ju laiks, tad to noteikti apliecina pagājušā gadsimta lielā depresi-ja. Toreiz, divdesmitajos gados, radās stils mākslā un modē, ko tagad pazīst ar nosaukumu «art deco». Tā ir īpaši izsmalcināta mode, kas saglabājas kā perfekts un vienmēr elegants iedvesmas avots mūsdienās. Ko var zināt, varbūt arī šis iespēju laiks radīs ko jaunu.

Sekretāres šiksPar labu sezonas izvēlei nāk

arī viens no elementiem – kos-tīms ar šauriem svārkiem, kas beidzas virs ceļgala. To apzīmē «sekretāres šiks», gluži kā piec-desmito gadu filmās. Vecā labā žakete ar manāmām retro iezī-mēm – piegulošs siluets, neitrāla krāsa un labs vilnas audums. Tas nu tiešām ir pirkums, kurā vērts ieguldīt. Žakete labi piestāvēs pie svārkiem, džinsiem, zīda blūzes ar sasienamu banti vai krekl­kleitiņas. Slaidam augumam pie-mērotāka būs īsa žakete, attiecīgi sievietei ar izteiktāku figūru – ga-rumā līdz pusgurniem. Audumu izvēlē ieteicams pievērsties tvī-dam, džinsam, samtam, ādai un brokātam. Ja atsakaties no kostīma ar svārkiem, tad melns

bikškostīms būs laba alternatīva rudens un ziemas sezonā.

Vēl viena klasiska pērle – balts krekls, tikpat pastāvīga un uz modes skatuves paliekoša vērtība. Toties piegriezumu un dekorējumu variantu ir bezgalī-gi daudz: piegulošs, ar savilku-miem, neskaitāmās piedurkņu un apkaklīšu variācijās. Balts krekls vienmēr būs labs papildi-nājums zem žaketes, kardigana, vai vienkārši pie biksēm.

Pie klasiskām vērtībām pieder arī rudens mētelis, kas šosezon ieņem tik iecienīto un ērto polste-rēto jaku vietu. Dizaineri jaunos mēteļus radījuši ar sirdi un dvē-seli, ieliekot tajos daudz izsmal-cinātu detaļu, jostas, izšuvumus un kažokādas apdari. Kažokādas siltumam un skaistumam šose-zon ir neiztrūkstošas. Nopietna investīcija būs klasisks kamieļ-vilnas mētelis, kam dizaineri pie-vērsuši īpašu uzmanību, mainot garumus, apkakles un piegriezu-mu. Ekstravagantāks būs baltais, bet bez noilguma, protams, tum-ši pelēkais mētelis. Manāmas arī etniskā stila iezīmes, priekšroku dodot Mongolijai un senajai Krie-vijai. No šīm zemēm aizgūtas ka-žokādas žaketes, kas valkājamas pat virs mēteļiem. Siltumam var

ieteikt palantinus un pončo no mēteļu auduma ar oderi.

Bez motociklaŠajā sezonā neiztikt, no mo-

des vēstures viedokļa skatoties, bez vissenākā materiāla – ādas. Praktiski nenovalkājamais mate-riāls redzams žaketēs, mēteļos, kleitās, biksēs.

Viens no sezonas ādas ap-ģērbiem ir motociklistu iecienītā baikeru jaka. Daļa mežonības nepieciešama, lai atsvaidzinātu visumā tradicionālo stilu. Kaut gan arī motociklistu jaka pieder pie modes klasikas. Tai šosezon var izvēlēties materiālu pēc sirds patikas, sākot jau ar ādu, zamš-ādu un beidzot ar audumu un trikotāžu. Variācijas arī piegrie-zumos un detaļās, neiztrūkstot rāvājslēdzējiem, toties ar ap-drukām, kniedēm. Pielietojums žaketēm visdažādākais, kopā ar biksēm, svārkiem vai pat vakar-kleitām. Šāds salikums atgādina par ne pārāk senajiem astoņdes-mitajiem gadiem.

Esam jau apraduši ar tik ie-cienītajiem legingiem, džemper­kleitām un metālisko spīdumu apģērbos un aksesuāros. Tie nebūs novecojuši arī nākamajā sezonā. Der atcerēties kādreiz ie-

7.

Metāliskais spīdums un šosezon aktuālie drapējumi no «Carolina Herrera» kolekcijas.

Gudra investīcija – smalki svītrota vilnas auduma kostīms («Yves Saint Laurent»).

Sarkana žakete ar uzsvērtu plecu daļu un kažokādas detaļām no «Donna Karan» kolekcijas.

«Balenciaga» kolekcijā buduāra iezīmes smalkos atlasa drapē-jumos.

cienīto seriālu «Dinastija» un dis-ko dīvas, lai šosezon nezaudētu modes aktualitāti.

Nebeidzamas drapērijas, kro-kojumi, ieloces redzamas kleitās, blūzēs, tunikās un tulpju griezu-ma svārkos, pat Madonnas jaunī-bas dienu stils ar žvadzošu ķēžu virteni. Protams, arī krāsu palete ir disko stilā, neona spilgtums, papildināts ar visu veidu metā-lisko spīdumu. Īsta astoņdesmito gadu ballīte.

Tehnologijas

18D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Jaunais vējš klāt

Galvenokārt interneta lietoša-nai paredzēto klēpjdatoru – net-buku – cienītāji atkal saņēmuši patīkamas ziņas. Jau septembrī Eiropas veikalos varēs iegādāties šajā kategorijā atzinību nopelnīju-šās «MSI Wind» sērijas jaunāko modeli U200. Tas aprīkots ar 12,1 collas monitoru ar 1366x768 punktu izšķirtspēju, 1,3 GHz «Pentium» SU 2700 procesoru, 4 GB operatīvo atmiņu, 320 GB cieto disku, sešu šūnu bateriju un visiem bieži izmantotajiem datu pārraides standartiem. To darbinās «Windows Vista Home» operētājsistēma. Datora cena – ap 500 eiro.

Foto

: Mai

ra D

udar

eva

Globālā tīmekļa «nēsāšana kabatā» aktīvākajai interneta lietotāju daļai nav nekas jauns. Cilvēki pārbauda e-pasta kas-tītes, paviesojas socializācijas portālos un meklē informāciju mobilajos tālruņos.

Tiesa, nelielais ekrāns ne-ļauj pa īstam nodoties interneta izmantošanai, tādēļ salīdzinoši nesenā pagātnē dzima ideja to pārnest uz kādu lielāku ierīci, piemēram, klēpjdatoru, saglabā-jot iespēju pieslēgties tīmeklim caur mobilo sakaru tīklu.

Latvijā ir četri nopietni mo-bilā interneta pakalpojumu snie-dzēji – LMT, «Tele 2», «Bite» un

«Triatel». Katra piedāvājumam ir savi plusi un mīnusi, taču visi spēj piedāvāt pašu galveno – ik-dienā reāli izmantojamu un uzti-camu piekļuvi internetam.

Lai lietotu mobilo internetu, nepieciešams klēpjdators un mobilā interneta modems, ko var iegādāties vai īrēt no pakal-pojumu sniedzēja. Dažādu biz-nesa veicināšanas akciju laikā šo ierīci iespējams iegūt ļoti lēti. Modemā ir apslēpta tālruņa SIM karte, kas nodrošina piekļuvi tīmeklim. Jaunāko modeļu da-toriem plastmasas nieciņš vairs nav vajadzīgs, jo tiem ir iebū-vēts modems, kurā atliek vien

ievietot SIM karti. Ja tāda nav, tad modems jāpievieno datoram caur USB ligzdu, jāuzstāda pa-vadošā programma, un darbs var sākties.

Lēnīgs, bet noderīgsModemu pārbaudes aplie-

cināja, ka visu pakalpojumu sniedzēju piedāvājums spēj nodrošināt datu lejupielādi ar vidējo ātrumu 800 – 1100 kilo-bitu sekundē. Tas nav daudz, ja salīdzina ar ātrajiem fiksētajiem pieslēgumiem, taču nav maz, ja ņemam vērā, ka internets teorē-tiski kļūst pieejams ikvienā Lat-vijas nostūrī. Šim bieži reklāmās

Internets vienmēr pa rokai

Kaut gan izdaudzināta Latvijas internetizācija, daudzos ciemos un pat pilsētās joprojām ir vājas iespējas piekļūt globālajam tīmeklim. Līdz viensētām pakalpojumu sniedzēju vadi nestiepjas, vasaras māju īpašnieki nevēlas slēgt pastāvīgu līgumu, bet laiku pa laikam iegriezties virtuālajā pasaulē gribas gan. Viens no risinājumiem varētu būt mobilais internets

Kā šokolādes batoniņš

Kompānija LG izplatījusi in-formāciju par rudenī veikalos gai-dāmā mobilā tālruņa «Chocolate BL» 40 parametriem. Tam būšot ārkārtīgi liels – četru collu – skā-rienjūtīgs ekrāns ar 800 x 345 punktu izšķirtspēju, rūdītā stikla pārklājums un ļoti neparasta malu attiecība – 21:9. Izteikti garenais, pat izstieptais tālrunis aprīkots ar piecu megapikseļu fotokameru, FM raidītāju, «Google Maps» kar-tēm, A-GPS navigācijas sistēmu un Wi-Fi bezvadu interneta teh-noloģiju. Diemžēl tam ir tikai 335 MB iekšējā atmiņa, ko var papil-dināt ar microSD karti. Gluži kā citiem jaunākajiem LG modeļiem, arī šim būs S-Class skārienjūtīgā lietotāja saskarne.

stundā. «Triatel» aicina iegādā-ties kartes uz vienu dienu par 1,99 un uz nedēļu par 7 latiem. LMT arsenālā ir mobilā interne-ta «Okarte», kas ļauj izvēlēties, vai nu maksāt 50 santīmu par katru internetā pavadīto stundu, vai arī trīs santīmus par katru megabaitu. Arī «Tele 2» kartes lietotājiem jāmaksā trīs santīmi par megabaitu. Jābrīdina, ka priekšapmaksas karšu lietotā-jiem būs jāiegādājas modems, ja vien tas jau nav iebūvēts datorā. Pirkums ievērojami sadārdzinās lietošanu, jo modems maksā līdz 40 latiem. Tiesa, daži ope-ratori kā dāvanu dod ievērojamu kredītu tīmekļa lietošanai, pat vairāk par desmit latiem.

Darbojas arī braucotMobilie modemi ļauj izman-

tot internetu, pat braucot auto-mašīnā pa šoseju. Tiesa, jābūt gataviem, ka, no viena raidītāja zonas nonākot citā, šad tad pie-slēgums var pārtrūkt.

Jābrīdina, ka mobilā inter-neta modemiem piemīt dažas neizskaidrojamas kaprīzes. Pie-mēram, kāds var atteikties sa-darboties ar vienu datoru, bet bez problēmām sastrādāties ar citu, pat ja abiem ir identiskas operētājsistēmas. Tieši tādēļ ie-teicams pirms līguma slēgšanas testēt izvēlēto modemu savā datorā un iecerētajās lietošanas vietās.

Galvu reibinošs datu pārraides ātrums Singapūrā

Singapūras iedzīvotāji jau nākamgad varēs iz-baudīt, ko nozīmē patiešām ātrs, teju fantastisks interneta pieslēgums. Singapūrieši būs pirmie cil-vēki pasaulē, kuriem tiks dota iespēja lejupielādēt vismasīvākos failus, piemēram, augstas izšķirtspē-jas filmas, dažu minūšu laikā.

Jau nākamā gada pirmajā pusē 32 tūkstoši Singapūras māju tiks aprīkotas ar lielātruma plat-joslas interneta pieslēgumu, kura datu pārraides ātrums būšot vismaz viens gigabits sekundē, ziņo aģentūra «Channel NewsAsia».

Singapūras turīgo rajonu iedzīvotājiem izsūtītas vēstules ar piedāvājumu piecu nedēļu laikā bez maksas pieteikties šim pakalpojumam. Vēlāk inter-neta pievienošana daudzdzīvokļu mājās maksāšot ap 110 latu, bet privātmājās – ap 220. Pakalpo-

juma sniedzēji – kompānija «OpenNet» – plāno līdz šā gada beigām ievilkt kabeļus sestajai daļai potenciālo klientu mājokļu.

Ja singapūriešiem izdosies izpildīt solījumu un datu pārraides ātrums būs gigabits sekundē, viņi radīs būtisku pavērsienu informācijas pārraidīšanā. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešamības pēc tādiem datu nesējiem kā, piemēram, kompaktdiski. Cilvēkiem būs ātrāk nopirkt un pāris minūšu laikā lejupielādēt datorā filmu nekā aiziet līdz nomas punktam vai veikalam.

Tas arī pavērs ceļu jaunām izklaides un biznesa iespējām tīmeklī. «OpenNet» jau sākuši sarunas ar 700 Singapūras uzņēmumiem par to, kā viņi varētu lietderīgāk izmantot ātro tīmekli patērētāju uzrunāšanai.

Ko darīt, ka vajag 1600 z.?

19

Jānis Vēvers

Foto

: Mai

ra D

udar

eva

Foto

: ww

w1.

visi

tsin

gapo

re.c

om

dzirdētajam apgalvojumam gan nevajadzētu akli ticēt, jo mēdz gadīties, ka attiecīgā operatora raidītājs atrodas tālu no jūsu dzīvesvietas vai arī caur to inter-netam piekļūst vairāki desmiti citu cilvēku. Tad datu pārraides ātrums var būtiski samazināties. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, vēlams pirms līguma slēgšanas izmantot ie-spēju testēt komplektu. To pie-dāvā visi operatori. Būs jāatstāj drošības nauda, taču varēsiet pats pārliecināties, vai jums nepieciešamajās vietās – mājā, dārzā, darbā, biežāk apmeklēta-jās izbraukuma vietās – ir pietie-kami spēcīgs pārklājums. Mūsu testā atklājās, ka pārklājuma kartēm īsti ticēt nevar – sakari var pārtrūkt pat tajā vietā, kur tiem vajadzētu būt.

Vismaz 10 gigabaituMobilā interneta pakalpoju-

mi nav lēti. Ja plānojat to ieviest kā vienīgo piekļuvi tīmeklim, visizdevīgāk ņemt piedāvājumu ar vismaz 10 gigabaitu datu apjomu mēnesī. «Tele 2» tāds piedāvājums ir par 14,98, «Tria-tel» – 29 latiem, LMT šajā ka-

tegorijā ietilpst piedāvājums par Ls 19. «Bite» par 29,74 latiem iesaka masīvu pieslēguma plānu ar 25 gigabaitu ierobežojumu. Ja ikdienā tīmekli lietosiet ziņu lasīšanai, bilžu lejup un augšup lādēšanai, e-pastam, pāris «You-Tube» klipiem un tamlīdzīgām lietām, ar šo apjomu pilnībā pietiks. Ja mēģināsiet skatīties interneta televīziju pārraides vai pārsūtīt filmas, tad limitu izsmel-siet ātri vien. Pēc tā pārsniegša-nas jārēķinās ar lēnāku pieslē-gumu, pat ja operators reklāmā dižojas, ka apjoma limita nav.

Maksā par izlietotoJa jums jau ir fiksētais pie-

slēgums, taču vajag arī tādu, ko šad tad var lietot ārpus mājas, piemēram, ceļā uz darbu vai kaut kur pilsētā, izdevīgāk izvē-lēties operatoru pavisam svaigo piedāvājumu – priekšapmaksas karti. Tā darbojas gluži kā mo-bilā telefona priekšapmaksas kartes – ieskaitiet vajadzīgo summu un lietojiet, nemaksājot ikmēneša abonēšanu. Piemē-ram, «Bite» piedāvā divus šā-dus tarifu plānus – lēnāku par 0,30 un ātrāku par 0,70 latiem

Lietotāja pieredze

Aisha, dziedātāja:Vasarā LMT «iBiroju» neiznāca daudz lietot, jo grafiks bija ļoti piesāti-nāts. Tomēr netbukā instalētais mobilais inter-nets man lieti noderēja, lai konkursa «Jaunais vilnis» laikā izlasītu vēstules, savā blogā draugiem.lv ierakstītu sveicienus visiem līdzjutējiem – man tur pieteikušies vairāk par 20 000 sekotāju. Tas ir daudz! Varēju palasīt viņu uzmundrinājumus un veik-smes vēlējumus, kas man tiešām bija svarīgi. Tā kā saņēmu netbuku dāvanā, viss bija jau instalēts, un šādā komplektācijā to bija ļoti vienkārši lietot. Atver, ievadi PIN kodu un esi jau internetā. Elementāri. Pat mana menedžere Patrīcija, kas iepriekš bija nocīnījusies ar mobilā interneta instalēšanu, izteicās atzinīgi par «iBiroju». Šādā veidā internetu pat mana mīma (vecmāmiņa) var lietot!

Latvijā sastopamo mobilā interneta nodrošinātāju USB modemi.

Dzīves parodiju noārda viesuļvētra

Mana filma

Apburoša, neatkarīga būtne konservatīvā angļu ģimenē izraisa viesuļvētrai līdzīgu efektu. Vēl trakāk – viņa iemanto vieglas uzve-dības sievietes reputāciju! Patstāvīga domāšana un liekulības ignorance izrā-dās ļoti nelāgas īpašības. Britu romantiskās komē-dijas «Vieglā uzvedība» varoņi pārliecinoši atbild uz jautājumu: kādēļ tā notiek?

Pērles ir arī Baltijā Rīgas Kongresu namā un kinoteātrī

«Rīga» no 10. līdz 20. septembrim – starp-tautiskais kinofestivāls «Baltijas pērle». Intri-ģējošs ir Eiropas jaunāko filmu piedāvājums, kurā dominē franču kino. Filmu «Rītausmas robeža» vērts noskatīties, arī tādēļ, ka tajā spēlē Luī Garels (attēlā) – franču jaunākās paaudzes aktieru līderis. Programma atroda-ma www.baltijasperle.lv.

20D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

(ASV)

Aina Ušča

Latvijas kinoteātru gaudenajā repertu-ārā filma uzdzirkstī kā spirdzinoša vasaras lietus šalts. Komēdija ir patiešām smieklīga. Saturs atklāj cilvēku uzvedības modeļu plašu spektru, turklāt šajā laikā izrādās negaidīti aktuāls, jo vēsta par sabiedrības dažādu soci-ālo grupu reakcijām pārmaiņu laikā.

Iesaistīts arī Hičkoks Britu lielisko aktieru Kristīnas Skotas-To-

masas un Kolina Fērta klātbūtne filmai pie-vieno vēl vienu kvalitātes zīmi. Arī skatītājiem mazāk zināmā amerikāņu aktrise Džesika Bīla galvenās varones – autosacīkšu dalīb-nieces Laritas – lomā ir necerēts atklājums, jo līdz šim viņa bijusi pieprasīta krietni zemā-kas raudzes lentēs. Saistībā ar filmu jāmin intriģējoši vēsturiski fakti. Tāda paša nosau-kuma lugu vēl pagājušā gadsimta 20. gados uzrakstījis britu satīriķis Noels Gauards, bet 1928. gadā filmas «Vieglā uzvedība» pirmo versiju uzņēmis slavenais Alfrēds Hičkoks. Lai gan stāsts risinās tālajā laikmetā, tas ak-tualizē arī mūsdienu sabiedrības standartizē-to domāšanas veidu un uztveri.

Vitekeru nama intrigas Paputējušās angļu muižnieku dzimtas

atvase Džons, dzīvodams Francijā, uzdrīk-stējies apprecēt ekscentrisku atraitni, kura aizraujas ar autosportu. Tā vēl būtu pusbēda, ja Vitekeru namā ienākusī vedekla censtos iz-likties par pakļāvīgu dūjiņu. Taču – nē! Larita pat nepūlas slēpt brīvdomātājas garu. Džona māte (K.Skota-Tomasa) un jaunākās māsas to uztver kā apvainojumu, gadsimtos iedibi-nātās lietu kārtības klaju noniecināšanu. Ār-pus sieviešu intrigām atrodas vienīgi vīratēvs (K.Fērts). Viņš gadu desmitiem dzīvojis savā nepiepildīto sapņu pasaulē un kļuvis imūns pret Vitekeru namā notiekošo. Taču klusējo-šais vīrs izrādās Laritas sabiedrotais. Arī viņš alkst īstas dzīves, nevis palikt ieslodzīts savu laiku nokalpojušu priekšstatu un ieradumu cietoksnī, cenšoties izdabāt sabiedrības gau-mei. Dvēseļu radniecība sasniedz kulmināci-ju epizodē, kad abi dejo tango.

Spilgtas lomas neaizmirst K.Skotas-Tomasas aktierspēlei piemīt

īpašs, ārēji askētisks valdzinājums, kas mas-kē dziļas kaislības. Ekrāna dīva lutināta ar vairākām kinobalvām un nominācijām. Eiro-pas Kinoakadēmija 2008. gadā viņai piešķīra Gada labākās aktrises titulu. Šogad K.Skota-Tomasa bija nominēta arī «Oskaram» un «Zelta globusam». Aktrises filmogrāfija ir ļoti iespaidīga, taču vispirms viņas vārds asoci-ējas ar arheoloģes lomu 1996. gada drāmā «Angļu pacients», kas saņēma «Oskaru».

Džesika Bīla (Larita) un fonā

snaudošais Bens Bārnss (Džons).

Laritas un vīratēva (Kolins

Fērts) tango.

Foto

: eas

yvirt

ueth

emov

ie.c

o.uk

Pagājušajā sezonā iezīmējās patīkama tenden-ce – teātros arvien vairāk domā par mazajiem skatītājiem. Šoruden tradīcijas tiek turpinātas

Teātri gaida ciemos bērnus

Nacionālais teātris drīz aicinās sekot līdzi nebēdņu Maksa un

Morica gaitām. Regnārs Vaivars gatavo atraktīvu populārā vācu rakstnieka Vilhelma Buša stāsta «Makss un Morics» versiju. Lai jampadracis būtu vēl lielāks, režisors talkā ņems arī lelles.

Dailes teātris jau septembra pirmajās dienās skatītājiem pie-dāvā tikties ar mīļo, bet arī palaidnīgo meiteni Punktiņu. Režisors Dž.Dž.Džilindžers pats tulkojis un dramatizējis vācu rakstnieka Ēri-ha Kestnera stāstu «Punktiņa un Antons».

Vidējās paaudzes skatītājiem Ē.Kestnera vārds vispirms asoci-ējas ar Nacionālā teātra izrādi «Emīls un Berlīnes zēni». Dailes te-ātra stāstā par Punktiņu un viņas draugu Antonu bezbēdīgi draiskā noskaņa saglabājusies. Tā arī ir viena no šīs izrādes vērtībām – raiti ritoša darbība, ko papildina komiskas izdarības, smiekli un joki.

Izrādes mērķauditorija ir pirmsskolas un jaunāko klašu bērni, taču, skatoties izrādi pieauguša cilvēka acīm, varētu vēlēties saturī-gāku sižeta izklāstu, dinamiskajai aktieru rosībai varētu būt lielāks loģiskais pamatojums. Dažbrīd šķiet, ka skriešana un kliegšana ir

teju tikai trokšņa un ņirboņas pēc. Izvērtējot aktieru darbu, notiekti jāuzteic galvenās lo-mas tēlotāji Ilze Ķuzule un Lauris Subatnieks. Pieau-gušajiem bērnus tēlot nav viegls uzdevums, bet abi ak-tieri ar to veiksmīgi tiek galā. I.Ķuzules tēlojums ir ļoti ti-

cams. L.Subatniekam režisors veiksmīgi atradis tēla veidolu, kas izraisa skatītāju simpātijas.

Uzteicams noteikti ir Dainis Gaidelis Poges kunga, Pēteris Gau-diņš policista, arī Ilze Vazdika mājkalpotājas lomā. Bērni viņu izda-rības uztver jo skaļi un emocionāli. Galvenais, šķiet, sasniegts – pēc izrādes vēl viss vestibils čalo no mazo skatītāju jautājumiem, skaļi paustajiem vērojumiem un līdzpārdzīvojuma.

Jaunas izrad es

Cerīgs sezonas sākums

Lielāko intrigu gādā Nacionālais teātris. 17. septembrī tur priekškaru vērs Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera mūzikls «Vadonis», ko iestudē Edmunds Freibergs. Mūzikls radīts, at-saucoties uz pēdējo gadu notikumiem Latvijā. Morālā un finansiālā krīze raisa pārdomas, uzdod jautājumus visiem, kas ar Latviju saista savu dzīvi šodien un nākotnē. Vai latvieši prot izmantot demokrā-tiju savas valsts pārvaldē? Vai prezidentāla republika nav vienīgais veids, kā pārvaldīt šo mazo valsti? Vai viens cilvēks var uzņemties atbildību par tautas likteni? Kāda ir maksa par tēvzemei un tautai ziedotu mūžu? Ulmaņa lomā Mārcis Maņjakovs vai Egīls Melbārdis.

Pavisam citāda noskaņa režisora Ģirta Ēča darbam «Mel-nais strazds». Izsmalcinātā britu mūsdienu dramaturga Dei-vida Harovera psiholoģiskais trilleris aizskar visos laikos populāro cilvēku apņemšanos: «No rītdienas sākšu jaunu dzīvi.» Cik reāls ir šis optimistiskais paziņojums sev un citiem? Lomās Normunds Laizāns un Madara Saldovere.

Vieglprātīgi gaisīgā noskaņā sezonu sāk Dailes teātris. Septembris ir Dzejas dienu laiks. Dailē to ieskandinās ar koncer-tu, kas veltīts latviešu dzejniekam Jānim Peteram. Mākslinieka jubilejas vakars «Dzejnieka mīlas vārdi» notiks 12. un 13. septembrī. Sava mūža pieturvietas dzejā un mūzikā apdzejos pats J.Peters, izdziedās teātra aktieri – komponistu Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ivara Vīgnera un Imanta Kalniņa dziesmās.

Ērika Emanuela Šmita detektīvu «Mazie laulību nozie-gumi» veido viesrežisors Rolands Atkočūns. Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī satiksies aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris.

Mēneša beigās skatuves gaitas sāks Dž.Dž.Džilindžera iestudētā komēdija «Ja mana sieva uzzinās». Jautrību garantēs aktieri Andris Bērziņš, Artis Robežnieks, Pēteris Liepiņš, Intars Rešetins, Lauris Subatnieks, Vita Vārpiņa, Marīna Janaus, Aldis Siliņš un citi.

Foto

: Jān

is D

eina

ts

Publ

icitā

tes

foto

Teātri sparīgi turas pretim dižķibelei un se-zonu šogad sāk pat nedaudz agrāk. Dailes, arī Nacionālais teātris jau septembra pirmajā pusē skatītājiem piedāvās vairākas pirmizrādes

21

(ASV)

Jolanda SuvorovaVilnis Auzāns

Foto

: eas

yvirt

ueth

emov

ie.c

o.uk

Valmieras drāmas teātrī populārākais

jauniestudējums ir Antona Čehova

«Ķiršu dārzs» Oļģerta Krodera

režijā.

Māra Filipoviča, bērnu vokālās studijas «Mil-jons» vadītāja, un Una Filipoviča (7 gadi).Izlasi!

Mana gramata

Dzīvespriekam

iesaka!

Miedziņš atnāk ar māmiņas pasaku

Kolams Makkens

«Dejotājs» Apgāds «Zvaigzne ABC» Spilgta, labi uzraks-tīta īru rakstnieka versija par 20. gad-simta pasaules baleta leģendu Rūdolfu Nurijevu. Tatāru izcelsmes dejotāja traģiskais triumfa un neizmērojamas vien-tulības stāsts veidots, dokumentālus faktus miksējot ar autora iztēli. Romāns izraisa asociācijas ar režiso-ra R.Viktjuka 2003. gada izcilo, skandalo-zo izrādi «Nekurienes dārzs», kas arī veltīta R.Nurijevam.

Krišnamurti

«Dzīves jēgu meklējot» Apgāds «Zvaigzne ABC» Domātājs un garī-gais skolotājs Džidu Krišnamurti ir teju visbiežāk citētais 20. gadsimta indiešu autors. Krājumā pirmo reizi latviešu valodā apkopoti viņa lekciju un sarunu ar studentiem pieraksti. Brīnišķīga grāmata – jo svarīga šajā ne-prognozējamā laikā. «Neatkarīga domā-šana ir spēja domāt brīvi, bez bailēm un noteiktas formulas,» apgalvo Krišnamurti.

Una nepacietīgi šķirsta pasaku krāju-mu. Pēc mirkļa triumfējoši iesaucas: «Re, kur ir mana mīļākā vieta grāmatā!» Zī-mējumā redzams princis un princese kāzu tērpos. Citā grāmatiņā meitene aši sameklē lappusi ar daudzu kaķu attēliem. Katram klāt raksturojošs apzīmējums. Una jau te-koši lasa. Minču pazīmes meitēns nekavējo-ties attiecina uz ģimenes locekļiem. Mazliet apaļīgais runčuks esot tētis, tievais – Una, bet piemīlīgā kaķu meitene – mamma.

Bērnības dziesmu krājums Septiņgadīga bērna lasīšanas paradu-

mus un intereses nevar atspoguļot viena grāmata, tādēļ uz galda atrodas vismaz des-mit izdevumu, kas Unai pašlaik šķiet vien-līdz saistoši. Daudzas grāmatiņas bērnībā piederējušās Mārai, bet tagad ar tām aizrau-jas meita Una. Filipoviču ģimenē pasakas lasīšana vakaros ir mīļš un ierasts rituāls.

Māra ir mūziķe, tādēļ reizēm meita vi-ņai lūdz nodziedāt iepatikušos melodiju no kādas īpašas grāmatas, kurā ir arī notis. Unas mammai bērnībā to uzdāvināja kom-ponists Arvīds Žilinskis.

«Bērnu vokālās studijas skolotāja aici-nāja ciemos komponistus. Tie mums bija ārkārtēji notikumi, jo varējām sarunāties ar cilvēkiem, kurus citi bērni redzēja tikai televizora ekrānā. Man bija seši gadi, kad Arvīds Žilinskis uzdāvināja dziesmu grā-matiņu ar Dzidras Rinkules-Zemzares tekstiem. Tā ir latviešu bērnu dzies-

miņu klasika, ko laiks nespēj ietekmēt,» spriež Māra.

Dzīves gudrību glabātājas Filipoviču mājas bibliotēkā nozīmīga

vieta ir pasaku izdevumiem. Māra pārlie-cināta, ka jaunākā vecuma bērnu attīstībā šim žanram ir nenovērtējama loma. Pasa-kas ir cilvēces kolektīvajā zemapziņā sagla-bāto dzīves gudrību krātuve. Brāļu Grimmu, Hansa Kristiana Andersena, Šarla Pero darbi ir pārbaudītas vērtības, ar kurām vajadzētu sākt bērna ceļojumu pasaku pasaulē. Una nevar uzreiz nosaukt mīļāko pasaku, taču pirkstiņi vairākkārt paver lappuses ar Īkstī-tes, Ērķšrozītes un Nāriņas attēliem.

Izjust valodas mūziku Māra domā, ka tikpat svarīgas kā teksts

ir arī ilustrācijas, tādēļ lasot mamma un meita aizrautīgi dalās domās par zīmēju-miem. Mazi bērni ilustrācijās galvenokārt meklē atpazīstamus, konkrētus tēlus, nevis abstrakcijas, ko šajā vecuma posmā grūti vai pat neiespējami uztvert.

Grāmatu izvēlē Mārai ir stingri principi: «Es cenšos pirkt nevis sižetu pārstāstus, bet gan darbu oriģinālus. Valodas attīstībā lasīšanai ir milzīga nozīme – manuprāt, vis-svarīgākā, bet primitīvi teksti šim mērķim neder. Lai bērns izjustu valodas ritmu un vārdu mūziku, noteikti jālasa un jāmācās

no galvas dzejoļi. Es priecājos, ka ta-gad ir tik daudz labu grāmatu!»

Foto

: Ilv

a Ka

lniņ

a

22D z ī v e s p r i e k a m 0 9 / 0 9

Ar Māru Filipoviču sarunājāsAina Ušča

Nora Ikstena

«Amour fou» Apgāds «Dienas Grāmata» Rakstnieces stila pazi-nējiem šis darbs būs patīkams pārsteigums. Grūtāk klāsies tiem, kuri N.Ikstenas prozas iepazīšanu sāks ar šo grāmatu. Netradicio-nāla forma, virtuozas spēles ar vārdiem un simboliem var izraisīt divējādas reakcijas – nevēlēšanos lasīt vai aizrautīgu iedziļinā-šanos eņģeļa un divu mīlētāju aplamās mīlas peripetijās. «Amour fou» ir stilistiski spožs darbs, kurā forma to-mēr dominē pār saturu.

Izklaid e

salāti tev

Praktisko padomu pielikumsRedaktore Ligita Timma.Vizuālais koncepts: Ramona Bārene, PANDAdesign.Vāka foto: www.sxc.hu.e-pasts: dzivespriekam@dzivespriekam.lv.Rakstiet! Iesakiet! Vērtējiet!

Iepriekšējās mīklas atbilde

Miedziņš atnāk ar māmiņas pasaku

Foto

: Ilv

a Ka

lniņ

a

23

k 34t + 345 tnē 45 d 1 6 sk 3412

12345S67 1 345 12 453 45adr

RēBuss

un kam celtniecība bija viena vienīga Ķīnas ābece, ņem sev par pārinieku.

savai inkvizitorei sagādāt prieku, atzīsto-ties, par ko tagad strādāju, nemaz netaisījos, tādēļ ik rītu devos uz darbu uzvalkā ar portfe-līti pie rokas. «Redzēs, redzēs, cik ilgi tur no-turēsies, gan jau izmetīs,» teica sievasmāte, uzzinājusi, ka atkal strādāju.

Dažreiz mājās nācu vēlu, un sievasmātei radās «pamatotas» aizdomas par manu uz-ticību. «Atkal vēlu, un tāda sveša smaka,» sievasmātei pat acis iemirdzējās. «Es taču tev sacīju, ka agrāk vai vēlāk tā būs!»

Pirmdienas vakarā devos uz kādu hal-tūru pilsētas nomalē – slīpējām parketu, un pēc tam tas bija jānopulē. Vakarā vēl bija atlicis mazs gabaliņš, ko slīpēt, un izlēmām to pabeigt. strādājot nepamanījām, ka aiz muguras kāds stāv. Izdzirdējis bļaušanu, iz-slēdzu slīpmašīnu. Durvīs vīdēja padzīvojis vīrietis treniņbiksēs un bez krekla. «Izsaukšu policiju, ja nebeigsiet trokšņot!» viņš draudē-ja, ūsām nikni trīcot. «sauciet,» kolēģis rāmi atbildēja. «starp citu, jūs bez klauvēšanas ienācāt svešā īpašumā.» Vīrs kaut ko nikni nomurmināja un nozuda. Darbs jāpabeidz – ieslēdzām slīpmašīnu un naski turpinājām. Pēc brīža aiz muguras nodārdēja skaļa ķēr-coša balss. sarāvos kā dzelts, jo šo balsi pazītu pat nakts vidū. «Mūlāpi tādi!» durvīs stāvēja mana sievasmāte vaļīgā rītakleitā,

bet blakus – pirmītējais vīrietis, kas pilnīgi noteikti nebija mans sievastēvs... sievasmā-tes ķērciens krasi aprāvās un seja sastinga bāla un cieta kā ģipša maska – lai vai pašu nelabo, tik ne mani viņa bija gatava šajā brī-dī ieraudzīt.

Ar to pašu dienu manas neveiksmes ap-sīka. Nu jaukāku un iztapīgāku sievasmāti par manējo ar uguni nevarētu sameklēt.

Bet es taču teicu!

Krīze trāpīja arī man – uzņēmums, kurā strādāju, nogāja dibenā, un es paliku bez darba. Tā jau nevarētu sūdzēties – saņēmu bezdarbnieka pabalstu, sieva pelnīja pietie-kami, taču mieru nelika sievasmāte. Mūžīgi bikstīja un pārmeta.

Viņa mani uzskatīja par neveiksminieku. Ievēroju, ka viņa par manām neveiksmēm pat priecājās. Meklējot darbu, es aizsūtīju neskaitāmus CV, pēc katra saņemtā attei-kuma sievasmāte man veltīja uzvaras pilnu skatienu un spiedzīgā balsī noķērca: «Bet es taču teicu!» Nu, cik ilgi cilvēks to var izturēt? Drīz arī sieva sāka uzlūkot mani kā tādu «lū-zeri». skaidrs, kurš viņai bija iedvesis tādu pārliecību!

Trakākais bija tas, ka, lai kā pūlējos, ne-veiksmes patiešām bija gluži kā pielīmētas. uz man iedarbojās visi Mērfija likumi – ja kāds pakrīt, tas noteikti esmu es; ja notiek avārija, tad pie stūres sēžu es; ja izlīst kafija, noteikti uz manām biksēm.

Tomēr vislielākā neveiksme bija mana sievasmāte. Esmu runājis ar saviem drau-giem – tāda izcila eksemplāra nav nevienam. Paldies Dievam, ka nedzīvojam zem viena jumta, lai gan viņa mūsu mājās tik un tā sa-stopama rītā, pusdienās un vakarā. Nē, ne-domājiet, ka viņa ir veca ragana. Viņa ir pat ļoti izskatīga sieviete labākajos gados. Esmu pamanījis, ka veči noraugās viņai nopakaļ sapņainu skatienu. Muļķi! Viņas vīrs, mans sievastēvs, nemaz neizskatās pārlaimīgs.

Tas nu tā. Kad beidzot neizturēju sie-vasmātes knābāšanu, nolēmu doties uz haltūrām – skolasbiedrs, mācīts celtnieks, sāka mani ņemt līdzi uz objektiem. Parasti strādājām dzīvokļos, pa lēto tos remontējām. skolasbiedram biju bezgala pateicīgs, ka viņš mani, kurš visu mūžu sēdējis direktora krēslā Varis Daris