EIROPAS SLIMĪBUPROFILAKSES UNKONTROLES CENTRS

www.ecdc.europa.eu

ECDC: izcilība infekcijas slimību

profi laksē un kontrolē

200000

300000

400000

500000

© Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs, 2011. gads

ISBN 978-92-9193-257-3

doi:10.2900/42043

Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs (ECDC), kas izveidots 2005. gadā, ir Eiropas Savienības aģentūra ar pienākumu stiprināt Eiropas pasākumus aizsardzībai pret infekcijas slimībām. Centra mītne atrodas Stokholmā, Zviedrijā.

ECDC uzdevums ir apzināt, novērtēt un informēt par pašreizējiem un nākotnes apdraudējumiem cilvēku veselībai, ko izraisa infekcijas slimības, kā arī atbalstīt un palīdzēt koordinēt Eiropas Savienības valstu gatavību un reaģēšanas spējas.

ECDC: izcilība infekcijas slimību profi laksē un kontrolē

Satura rādītājs

ECDC — palīdzot glābt dzīvības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

Atbalsts gatavībai un reaģēšanai — gatavi, kad vajag . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Uzraudzība — mēs apkopojam un analizējam datus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

Zinātniskās konsultācij as — pierādījumi, lai rīkotos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Kompetence un saziņa sabiedrības veselības jomā — klausāmies un atbildam . . . . . . . 14

ECDC slimību programmas — ar ko mēs strādājam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

Infekcij as slimības — daži lielākie apdraudējumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20

Kā jūs varat iesaistīties . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Galvenais par pārvaldību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Sadarbojoties ar partneriem. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26

1

“ECDC darbiniekiem kā sabiedrības veselības

speciālistiem ir pienākums mēģināt aizsargāt un uzlabot

cilvēku veselību. Mēs cenšamies būt izcili, jo ticam

sabiedrības veselības nozīmīgumam.”

Marc Sprenger, ECDC direktors

2

Infekcij as slimības ir mūsu darbs. Mums jābūt modriem,

noderīgiem un efektīviem, jo no mums daudz kas ir atka-

rīgs. Eiropas valdības izprot, ka infekcij as slimības nepa-

zīst robežas, tās vienmēr vajag uzraudzīt un novērtēt risku,

lai visiem eiropiešiem nodrošinātu stingru un drošu aizsar-

dzības līnij u.

Mūsu zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar veselības minis-

trij u, valsts sabiedrības veselības iestāžu, sabiedrības

veselības pētnieku, vadītāju un ārstu darbu visās Eiropas

valstīs, un ar viņiem mēs sazināmies katru dienu, apmainā-

mies ar informācij u, veicam analīzi, sniedzam norādījumus

un tehnisko atbalstu.

Eiropas aizsardzība no infekcij as slimībām nav nejauša pri-

vilēģij a. ECDC pamatā ir labi koordinētas brīdināšanas un

reaģēšanas sistēmas sabiedrības veselības jomā, pārlieci-

noši un neatkarīgi zinātniskie pierādījumi un analīze, spēja

rīkoties ātri un izlēmīgi, kā arī kompetence informēšanā,

lai ātri sniegtu drošu informācij u tiem, kuriem tā vajadzīga.

Visu ECDC centralizēto un vietējas nozīmes pasākumu mēr-

ķis ir atbalstīt un stiprināt šīs vitāli svarīgās sabiedrības

veselības funkcij as, lai pievienotu jaunu vērtību reaģēša-

nas pasākumiem valstīs, jo īpaši fi nansiālu ierobežojumu

laikā, un tādējādi palīdzētu glābt dzīvības.

ECDC ir zinātniska un tehniska aģentūra, nevis politiska

struktūra. Mūsu uzdevums ir nodrošināt Eiropas Komisi-

jai, Eiropas Parlamentam un valstu veselības aizsardzības

politikas izstrādātājiem konsultācij as un pierādījumus, kas

nepieciešami lēmumu pieņemšanai un rīcībai veselības

aizsardzībā.

Darbs šeit ir ļoti specifi sks. Ne tikai tāpēc, ka pirmie saska-

ramies ar infekcij as slimību profi laksi un kontroli Eiropā,

bet arī mūsu darbinieku entuziasma, daudzveidības un

profesionālisma dēļ.

ECDC ir unikāls centrs. Mēs varam lepoties, ka atroda-

mies tāda plaša Eiropas tīkla centrā, kuru veido aizrautīgi

sabiedrības veselības speciālisti, zinātnieki, mikrobiologi

un epidemiologi — kopskaitā vairāk nekā 10 000 — un viņi

strādā kopā ar mums un citiem partneriem, piemēram,

PVO, lai pasargātu cilvēkus no infekcij as slimību izraisītā

apdraudējuma. Mēs daudz strādājam, lai šis darbs būtu

efektīvs un lai attaisnotu Eiropas nezūdošo uzticību un

atbalstu.

Šajā brošūrā aicinām plašāk iepazīties ar darbu, ko darām,

un to, ko piedāvājam.

Marc Sprenger, ECDC direktors

ECDC — palīdzot glābt dzīvības

3

Katru rītu ECDC eksperti tiekas Neatliekamās rīcības centrā

(NRC), ES Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas

krustpunktā — tā ir Eiropas Komisij as drošās izziņošanas

sistēma, kas saistīta ar veselības aizsardzības iestādēm

visā Eiropā un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Šajā

ikdienas apaļā galda sanāksmē ECDC darbinieki

uzrauga nakts laikā saņemtos jaunumus un aktuālo

informācij u par infekcij as slimības uzliesmojumiem

Eiropā un visā pasaulē;

apspriež un izskata “signālus” par iespējamiem

jauniem uzliesmojumiem, kas saņemti no plašsaziņas

līdzekļiem un tiešiem ziņojumiem, ko visā pasaulē

sniedz epidemiologi un veselības aizsardzības

iestādes;

ātri izvērtē jebkuru jaunu apdraudējumu iespējamo

svarīgumu;

izskata informācij as pieprasījumus no valstīm;

ieskicē sasniegto esošajos pasākumos, kuru mērķis ir

ierobežot pašreizējo uzliesmojumu izplatību;

apmainās ar informācij u, pieredzi un zinātniskajiem

atzinumiem ar dalībvalstīm un Eiropas Komisij u.

Pēc sanāksmes attiecīgos datus un ieteikumus izplata

sabiedrības veselības speciālistiem un plašai sabiedrībai.

Kopš aģentūras darbības sākuma 2005.  gadā ECDC neat-

liekamās rīcības gatavības un reaģēšanas sistēmas ir

pastāvīgi attīstījušās un pilnveidojušās sadarbībā ar neat-

karīgiem ekspertiem visās ES dalībvalstīs un ārpus tām, šīs

sistēmas ir izvērtējušas pārvaldes iestādes, tās ir testētas

Atbalsts gatavībai un reaģēšanai — gatavi, kad vajag

ECDC darbinieki tiekas katru dienu, lai uzraudzītu slimību uzliesmojumus.

4

pasaules un reģionālos simulācij as testos un piemērotas

reālajā dzīvē. Gatavība krīzēm ir tikpat svarīga kā reaģē-

šana uz tām, kad tās iestājas. ECDC veic lielu darbu, lai

palīdzētu dalībvalstīm izveidot pašām savus neatliekamās

rīcības centrus un nostiprinātu gatavību valstu līmenī.

Epidemioloģiskās pētniecības rīki — agrīnās brīdināšanas meklējumos

Viena no ECDC stiprākajām pusēm ir tā spēja laikus atklāt

infekcij as slimību apdraudējumus un ātri reaģēt uz tiem.

ECDC ir izveidojusi tīmeklī drošu informēšanas platformu

(EPIS), kas ļauj starptautiskā mērogā apmainīties ar teh-

nisku informācij u un laikus saņemt brīdinājumus par infek-

cij as slimību uzliesmojumiem. Epidemiologi un mikrobio-

logi, kuri strādā ar dažādām slimībām, var izmantot EPIS,

lai brīdinātu kolēģus citās valstīs par steidzamiem jautāju-

miem un apmainītos ar viedokļiem un zinātniskās analīzes

secinājumiem tiešsaistes forumos.

5

Pārtikas izraisīti slimību uzliesmojumi

ECDC ir atbalstījis un sekmējis vairākus starpvalstu pētījumus par pārtikas izraisītu sli-

mību uzliesmojumiem, kas atklāti ar Pārtikas un ūdens izraisītu slimību un zoonožu tīkla

palīdzību. Šāda sadarbība vainagojās ar ātru un efektīvu informācij as apmaiņu starp

iesaistītajiem partneriem, tostarp sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ie-

stādēm dalībvalstīs, kā arī galvenajiem dalībniekiem ES līmenī, piemēram, Pārtikas un

barības ātrās reaģēšanas sistēmu (RASFF) un Eiropas Komisij u. Rezultātā piesārņotas

pārtikas savlaicīga izņemšana no aprites dalībvalstīs aizsargāja patērētājus visā Eiropā.

6

Migrācija un infekcijas slimības

Pēdējos gados migrācij as un veselības aizsardzības prob-

lēmai ES darba kārtībā ir bij usi atvēlēta nozīmīga vieta. ES

politiskā apņemšanās atspoguļojas politikas instrumen-

tos, kas izstrādāti, lai nodrošinātu veselības aprūpes pie-

ejamību migrantiem, Eiropas Komisij as 2003.–2008. gada

Eiropas Veselības aizsardzības programmā un otrajā

2008.–2013. gada Kopienas rīcības programmā veselības

aizsardzības jomā. Šī otrā rīcības programma ietver pro-

jektus par netaisnībām veselības aizsardzībā, migrantu

veselības stāvokli un infekcij as slimību izraisīto slogu, kā

arī veselības aprūpes nodrošināšanas modeļiem nedoku-

mentētiem migrantiem. ECDC arī vairākus gadus ir ieguldī-

jis resursus, lai uzlabotu izpratni par migrācij as un sabied-

rības veselības attiecībām. Tomēr ir iespējams darīt vēl

vairāk, lai apmierinātu migrantu veselības aizsardzības un

aprūpes vajadzības. Nākamajos gados ECDC ir apņēmies

uzlabot infekcij as slimību uzraudzību un monitoringu, lai

nodrošinātu profi lakses un kontroles programmu atbil-

stību mainīgajai situācij ai migrācij as un infekcij as slimību

epidemioloģij as jomā un veselības aprūpes dienestu pie-

mērotību migrantu grupu specifi skajām vajadzībām.

“Cilvēki šeit ir ļoti aizrautīgi! Darbinieki pārstāv dažādus reģionus, un, manuprāt, viņi iemieso

pašu galveno Eiropas Savienības ideju, strādājot mierīgas sadarbības garā.”

Andrea Ammon, direktora vietniece

Pārvietojas vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk.

7

Pašā ECDC “sirdī” notiek infekcij as slimību uzraudzība —

attiecīgu zinātnisku un tehnisku datu vākšana, novērtē-

šana, analizēšana un izplatīšana. Tas tiek veikts Eiropas

uzraudzības sistēmā, kas pazīstama kā TESSy. TESSy

nodrošina Eiropas valstīm zinātniskus pierādījumus par

infekcij as slimībām, lai tās varētu labāk un mērķtiecīgāk

reaģēt.

Uzraudzību veic kopīgi ar dalībvalstīm un daudziem sabied-

rības veselības speciālistiem un iestādēm, kas papildina

datu bāzes. ES tiesību akti paredz, ka visām valstīm ir

regulāri jānosūta ECDC uzraudzības dati pēc saskaņota

saraksta, kurā ietilpst 49 infekcij as slimības, kā arī jāziņo

par uzliesmojumiem, kas var izplatīties citās ES valstīs.

Datu bāzē ir iekļauta un integrēta informācij a no daudziem

agrāk nošķirtiem slimību uzraudzības datu tīkliem. Tas

atviegloja piekļuvi Eiropas infekcij as slimību datiem un

izveidoja vienas pieturas aģentūru.

ECDC apkopo un analizē epidemioloģiskos datus un gatavo

ziņojumus, kas paredzēti pārskatam par situācij u ES un

sniedz vērtīgu un atbilstīgu salīdzinošo informācij u par

katru atsevišķo dalībvalsti.

TESSy — informācijas krātuve

TESSy ir ļoti elastīga, integrēta un interaktīva sistēma, kas

ļauj meklēt konkrētus datus un veikt starptautiskus salīdzi-

nājumus. Lietotājiem tā sniedz iespēju viegli pārskatīt atla-

sītos rezultātus dažādos lejupielādes formātos, piemēram,

tabulās, attēlos un kartēs.

Katru gadu ECDC publicē Ikgadējo epidemioloģisko

ziņojumu — vienotu publikācij u, kas nodrošina salīdzinā-

mus datus par infekcij as slimībām visā Eiropā. Skaitļus

izmanto ne tikai, lai a nalizētu, kas ir noticis un kas pašlaik

notiek, bet arī, lai palīdzētu apzināt nākotnes tendences un

politikas virzienus.

Uzraudzība — mēs apkopojam un analizējam datus

8

TessyTes

DiseasesMen Women Total Children

N % N % N % N %WestPneumocystis pneumonia

Candidiasis, oesophageal

Mycobacterium tuberculosis

Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary

Kaposi’s sarcoma

Toxoplasmosis of brain

Wasting syndrome due to HIV

CMV disease (other than liver, spleen, or nodes)

Progressive multifocal leukoencephalopathy

Opportunistic infection(s), not specified

CentreWasting syndrome due to HIV

Mycobacterium tuberculosis

Pneumocystis pneumonia

Candidiasis, oesophageal

Encephalopathy, HIV-related

Toxoplasmosis of brain

Kaposi’s sarcoma

Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary

Candidiasis of bronchi, trachea, or lungs

Pneumonia, recurrent in an adult or an adolescent

Opportunistic infection(s), not specified

EastMycobacterium tuberculosis

Candidiasis, oesophageal

Wasting syndrome due to HIV

Mycobacterium tuberculosis, extrapulmonary

Encephalopathy, HIV-related

Pneumocystis pneumonia

Candidiasis of bronchi, trachea, or lungs

Pneumonia, recurrent in an adult or an adolescent

Mycobacterium, other species or unidentified species

Toxoplasmosis of brain

Opportunistic infection(s), not specified

Andorra

Liechtenstein

Luxembourg

Malta

Monaco

San Marino

Missing or excluded data

< 1

1 to < 3

3 to < 5

≥ 5

0

3000

6000

9000

12000

15000

200920082007200620052004

East non-adjusted

East adjusted

EU/EEA non-adjusted

EU/EEA adjusted

Total WHO European Region non-adjusted

Total WHO European Region adjustedNu

mb

er

of

AID

S d

iag

no

se

d

Eiropas Gripas uzraudzības tīkls;

Eiropas Pārtikas un ūdens izraisītu slimību un zoonožu tīkls;

Eiropas Seksuālās transmisij as infekcij u uzraudzības tīkls;

Eiropas Invazīvo bakteriālo infekcij u uzraudzības tīkls;

Eiropas HIV/AIDS uzraudzības tīkls;

Eiropas Tuberkulozes uzraudzības tīkls;

Eiropas Antibakteriālās rezistences uzraudzības tīkls;

Eiropas ar veselības aprūpi saistītu infekcij u uzraudzības tīkls;

Eiropas Leģionāru slimības uzraudzības tīkls;

Eiropas Difterij as uzraudzības tīkls;

Eiropas Antibakteriālā patēriņa uzraudzības tīkls;

Eiropas slimību, kuru profi laksi var nodrošināt ar vakcinācij u,

uzraudzības tīkls;

Eiropas Kreicfelda-Jakoba slimības uzraudzības tīkls;

Eiropas B/C hepatīta uzraudzības tīkls (no 2012. gada).

Uzraudzības tīkliTESSy saņem datus no tādiem specializētiem sabiedrības veselības ekspertiem katrā dalībvalstī, kuri pārstāv turpmāk minētos

tīklus, un pēc tam ECDC šos datus validē un analizē.

TESSy ir vienas pieturas aģentūra par infekcijas slimību datiem Eiropā

9

ECDC sniedz zinātniskas konsultācij as un norādījumus, ko

politikas izstrādātāji un sabiedrības veselības speciālisti

var izmantot savu lēmumu pamatošanai. ECDC speciali-

zētie zinātnieki un epidemiologi veic riska novērtēšanu

pēc Eiropas Komisij as vai dalībvalsts lūguma. Viņu darba

laukā ietilpst gan literatūras apskatu un statistikas analīžu

pasūtīšana, gan zinātnisku atzinumu vākšana no starptau-

tiskiem ekspertiem. Lai sagatavotu ofi ciālus zinātniskus

slēdzienus un norādījumus, ECDC veido īpašas zinātniskas

darba grupas, lai sniegtu sākotnējo atzinumu, ko pēc tam

apspriež, izvērtē un apstiprina ECDC Konsultatīvā padome.

Neatkarīgi atzinumi

ECDC sniegtās zinātniskās konsultācij as un norādījumi ir

pilnīgi neatkarīgi un bez jebkādas komerciālas vai ieinte-

resētas ietekmes. Darbinieku vai ekspertu iespējamie inte-

rešu konfl ikti tiek rūpīgi izvērtēti. Tas ir pamatprincips, ko

ECDC cenšas nepārkāpt.

Zinātniskās konsultācijas — pierādījumi, lai rīkotos

200000

300000

400000

500000

40

60

80

100

TB

/

10

Sabiedrības veselības mikrobioloģijas aspekts — slimību izraisītāju detektīva darbs

Infekcij as slimību kontrole ir atkarīga no slimību izraisītāju

atklāšanas un raksturošanas laboratorij ā. ECDC nav savu

laboratorij u, bet tam ir ofi ciāli nolīgumi ar valstu references

laboratorij ām lielākajās ES dalībvalstu sabiedrības veselī-

bas iestādēs. ECDC veicina sabiedrības veselības mikrobio-

loģij as sistēmas izveidi un efektīvu darbību, kas spēj laikus

sniegt drošu informācij u par infekcij as slimību profi laksi un

kontroli atsevišķās valstīs un Eiropas līmenī. Laboratorij ām

piešķir līgumus, lai atbalstītu Eiropas uzraudzības pasāku-

mus un nodrošinātu profesionālas mācības. ECDC sniedz

norādījumus par references laboratorij u darbību sabiedrī-

bas veselības mikrobioloģij as jomā, turpina saskaņot stan-

dartus un uzrauga kvalitātes jautājumus.

ECDC ir ofi ciāli nolīgumi ar valstu references laboratorij ām.,

11

Nesen saņemtu pieprasījumu piemēri

Kā vislabāk lietot jauno papillomas vīrusa vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi?

Nīderlandes kazu ganāmpulkos ir izplatījies Q drudzis. Kādu apdraudējumu tas rada

cilvēku veselībai?

Cik bieži spermas paraugi ir jātestē attiecībā uz vīrusu infekcij ām?

Ja rastos jauna pandēmij a, vai Eiropas Savienībai būtu jāiepērk vakcīnas visām

valstīm, lai nodrošinātu maksimālu izmaksu efektivitāti, un cik daudz katrai valstij

vajadzētu?

Kā mazināt hemorāģiskā drudža (Junina vīrusa) risku transplantātos?

Vai holēras uzliesmojums Haiti var apdraudēt Eiropas pilsoņus?

Gripas vīrusi kaklā, mākslas darbs.

12

Norādījumu izstrāde sezonālās gripas jautājumā

Izstrādājot norādījumus par jauno sezonālo gripu, ECDC

vispirms veic iekšēju riska novērtēšanu, gaidot pirmos

ziņojumus no valstu iestādēm, lai apzinātu tendences,

izplatīšanās procesus, smagumu, apdraudētās iedzīvo-

tāju grupas un rezultātus. Pēc tam secinājumus, analīzes

rezultātus un sniegtos ieteikumus saņem un izskata ECDC

Konsultatīvās padomes locekļi un citi ārēji eksperti. Kad

sākas gripas sezona, tās smagums tiek stingri uzraudzīts,

un, ja noskaidrojas, ka sezona būs smagāka nekā parasti,

ECDC izsūta brīdinājumus dalībvalstu iestādēm, sabied-

rības veselības speciālistiem un sniedz informācij u arī

plašai sabiedrībai. Virusoloģiskās analīzes, ko apstiprina

ECDC koordinēti lauka pētījumi, novērtē vakcīnas piemē-

rotību katrai jaunai sezonai. Piemēram, tie apstiprināja,

ka 2010.  gada sezonālās gripas vakcīnas aizsargā pret

šīs sezonas gripas vīrusiem. ECDC ar VENICE tīkla (Eiropas

jaunā integrētā sadarbības tīkla vakcīnu jautājumos) palī-

dzību uzrauga arī vakcīnu lietošanu valstīs. Pēc Eiropas

Zāļu aģentūras (EMA) lūguma divos ECDC koordinētos neat-

karīgos starpvalstu zinātniskos pētījumos tika analizētas

konkrētas bažas par vakcīnu drošību. Visas šīs paralēlās

darbības veicina politikas, paraugprakses un norādījumu

izstrādi par sabiedrības gatavības un reaģēšanas pasā-

kumiem, par ko pēc tam informē attiecīgas profesionālās

aprindas, politikas veidotājus un plašu sabiedrību.

Jaunākās informācij as apmaiņa par gripu.

“Ja nevaram atrast ekspertu bez personiskas ieinteresētības, ko darīt? Jāturpina

medības!”

Johan Giesecke, vadošais zinātnieks

13

Atbalsts kompetenču stiprināšanai dalībvalstīs

Vēsture māca, ka labu sabiedrības veselības sistēmu izvei-

dei vajag veltīt daudz laika un darba, lai varētu kontrolēt

infekcij as slimības. Šīs sistēmas ir viegli ievainojamas, un

tās ir pastāvīgi jāuztur un jāattīsta, lai tās labi darbotos.

Vēsture arī māca, ka, ja tā nerīkojas, var strauji izplatīties

plašas epidēmij as, un to kontrole var būt ļoti sarežģīta un

dārga. Tādēļ efektīvu sabiedrības veselības sistēmu uztu-

rēšana ir labs ieguldījums nākotnei.

ECDC atbalsta dalībvalstu centienus veidot un uzturēt

stipras infekcij as slimību kontroles sistēmas, novērtējot

sabiedrības veselības sistēmas spējas un vajadzības, kā

arī piedāvājot vispusīgas ilglaicīgas mācību programmas

un tālākizglītību speciālistiem. Pamatojoties uz savām

zināšanām un kompetenci infekcij as slimību profi laksē un

kontrolē, un labo izpratni par sabiedrības veselības struk-

tūrām Eiropā, ECDC apkopo un dalās ar pierādījumiem par

efektīviem un taupīgiem pasākumiem sadarbībā ar dažā-

dām citām ieinteresētajām personām.

Mēs nodrošinām, lai informāciju saņem tie, kam tā nepieciešama

ECDC darba būtiska daļa ir zinātnisko atziņu izplatīšana

un zināšanu apmaiņa par to, kā efektīvi pasniegt informā-

cij u konkrētās mērķauditorij ās, piemēram, politikas vei-

dotājiem, zinātniekiem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai

sabiedrībai.

Dalībvalstis vēršas pie ECDC pēc padoma par to, kā infor-

mēt par riska veidiem un kā izplatīt informācij u krīzes laikā

gan saskarē ar faktiskiem apdraudējumiem, gan apkarojot

endēmiskas slimības izplatīšanos. Informēšana arvien vai-

rāk paplašinās. Piemēram, mūsdienās jaunajiem interak-

Kompetence un saziņa sabiedrības veselības jomā — klausāmies un atbildam

14

tīvajiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, tie palīdz

cilvēkiem iegūt informācij u par veselības jautājumiem, bet

citiem izdevumiem nav tik plašas piekļuves vai intereses

par jaunajām tehnoloģij ām.

Lai apmierinātu šīs jaunās informēšanas vajadzības un risi-

nātu problēmas dalībvalstīs, ECDC

veido pierādījumu bāzi informēšanai par veselības

jautājumiem,

apzina labākās metodes, kā vērsties pie dažādām

sabiedrības grupām,

vāc un izplata paraugpraksi un jaunas idejas,

pēta jauno plašsaziņas līdzekļu potenciālu.

ECDC publikācijasECDC gatavo publikācij as par visdažādākajām infekcij as

slimībām, piemēram, vispusīgu “Epidemioloģisko gada

ziņojumu par infekcij as slimībām Eiropā” un “Ikgadējo

apdraudējumu pārskatu”, kurā analizēti ES uzraudzītie

apdraudējumi, kā arī tehniskos ziņojumus un norādījumus.

Zinātniskās publikācij as ir paredzētas speciālistiem, un tās

publicē angļu valodā. Publikācij as plašai sabiedrībai tiek

gatavotas 23 ofi ciālajās ES valodās, kā arī islandiešu un

norvēģu valodā.

“Eurosurveillance” Šis zinātniskais tiešsaistes nedēļas žurnāls ir viens no

vadošajiem žurnāliem par infekcij as slimībām Eiropā. Tas

ir brīvi pieejams, nemaksājot autoratlīdzību. Slavens ar

ātro reakcij u uz aktuāliem tematiem, tas bij a pirmais vie-

nādranga speciālistu sastādītais izdevums, kas publicēja

sākotnējo analīzi par pandēmiskās H1N1 gripas A  vīrusa

genomu.

Tīmekļa vietneECDC tīmekļa vietnē ir atrodami jaunumi, aktualitātes un

padziļināta informācij a par uzraudzību, zinātnieku ziņoju-

miem, mācību un citiem pasākumiem, kā arī saites uz val-

stu un ES iestādēm.

15

Eiropas Antibiotiku informācij as dienai ir raksturīgas kampaņas visā Eiropā.

16

Kampaņu atbalsts valstīs

Eiropas Antibiotiku informācijas dienaEiropas Antibiotiku informācij as diena ir ECDC vadīta ini-

ciatīva, kas tiek rīkota katru gadu tajā nedēļā, kurā ir

18. novembris, lai nodrošinātu platformu valstu kampaņām

par antibiotiku piesardzīgu lietošanu. Antibiotiku rezis-

tence ir atzīta par vienu no lielākajiem apdraudējumiem

sabiedrības veselībai Eiropā, tāpēc pareiza antibiotiku lie-

tošana ir svarīga, lai novērstu rezistento baktērij u izplatību.

Kopš pirmās Eiropas Antibiotiku informācij as dienas

2008. gadā šī iniciatīva ir īpaši vērsta uz sabiedrību, ģime-

nes ārstiem, kā arī ārstiem, kuri izraksta receptes, un med-

māsām slimnīcās.

RīkkopasECDC informatīvās rīkkopas ir adresētas valstu sabiedrības

veselības iestādēm, lai palīdzētu informēt par konkrētu

infekcij as slimību profi laksi un kontroli. Rīkkopās ir iekļau-

tas svarīgākās ziņas un materiāli, ko iespējams pielāgot

valstu vai vietējām informatīvajām kampaņām veselības

jautājumos.

Kampaņu plakātus var viegli pielāgot vietējām vajadzībām.

“Svarīgi ir izplatīt ziņu, ka Eiropas pilsoņu aizsargātība pret infekcijas slimībām nav laimīga

sagadīšanās, bet tā ir radīta smagā darbā un var viegli mainīties, ja šo darbu nedarīs.”

Karl Ekdahl, Sabiedrības veselības aprūpes resursu un komunikācijas departaments

nodaļas vadītājs

17

ES dalībvalstis ir apņēmušās apmainīties ar informācij u par

dažādām infekcij as slimībām. Šajā jomā ECDC programmas

atbalsta īpašu ES politiku izstrādi, kā arī to īstenošanu,

uzraudzību un novērtēšanu. Darbības jomas un slimības ir

šādas:

Antibakteriāla rezistence un veselības aprūpē iegūtas infekcijas Antibiotiku lietošana, antibiotiku rezistence un dažādas

infekcij as slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs.

Ar vakcinācijas palīdzību novēršamas slimības un invazīvas bakteriālas infekcijasVakcinācij as problēmas un slimības, ko var novērst ar

vakcīnām, piemēram, difterij a, infi cēšanās ar Haemophi-

lus infl uenzae B  tipu, masalas, meningokoku ierosināta

slimība, cūciņas, garais klepus, pneimokoku infekcij as,

poliomielīts, trakumsērga, rotavīrusu infekcij a, masaliņas,

stingumkrampji, cilvēku papillomas vīrusa infekcij as un

vējbakas.

GripaSezonālā gripa, pandēmiskā gripa un putnu gripa. Šī prog-

ramma aptver arī jautājumus, kas saistīti ar gripas vakci-

ECDC slimību programmas — ar ko mēs strādājam

Odi var izplatīt tādas slimības kā malārij a un tropu drudzis.

18

nācij u, pretvīrusu preparātiem un rezistences izplatīšanos

pret tiem.

Tuberkuloze Tuberkuloze un medikamentu rezistences problēma. Var

infi cēties arī kopā ar HIV.

Topošas un pārnēsājamas slimībasSlimības, ko pārnēsā kukaiņi un citi “pārnēsātāji”, ar ceļo-

šanu saistītas slimības un jaunas vai potenciāli atkārtoti

uzliesmojošas slimības: Čikungunjas drudzis, tropu dru-

dzis, Hanta vīrusa infekcij as, Laima slimība (laimbore-

lioze), malārij a, mēris, Q  drudzis, smags akūts respirato-

rais sindroms (SARS), bakas, ērču encefalīts, tularēmij a,

vīrusu hemorāģiskais drudzis, Rietumnīlas vīruss un dzel-

tenais drudzis.

Pārtikas un ūdens izraisītas slimības un zoonozes Slimības, ar ko cilvēki var infi cēties no dzīvniekiem (“zoo-

nožu” slimības), piemēram, botulisms, bruceloze, kampi-

lobakterioze, legioneloze, Kreicfelda-Jakoba slimība un

citas TSE (transmisīvās sūkļveida encefalopātij as) slimī-

bas, kriptosporidioze, ehinokokoze, žiardiāze, A hepatīts,

E hepatīts, infi cēšanās ar EHEC (enterohemorāģisko Esche-

richia coli infekcij u), listerioze, norovīrusa infekcij a, salmo-

neloze, šigeloze, toksoplazmoze, trihineloze un jersinioze.

HIV, seksuāli transmisīvās infekcijas un citas asiņu izcelsmes slimībasHlamīdij as, gonoreja, sifi liss, B hepatīts, C hepatīts un HIV/

AIDS.

Galvenais ir profi lakse. Vienkārši higiēnas pasākumi var ierobežot infekcij u izplatību.

19

Antibakteriāla rezistence un slimnīcā iegūtas infekcijasInfekcij as, ko izraisa pret antibiotikām rezistentas baktē-

rij as, ir kļuvušas par lielu un strauji augošu problēmu, jo

īpaši slimnīcās. Tā kā šīs baktērij as ir grūti iznīcināt, minē-

tās infekcij as izraisa ilgstošas saslimšanas un liek uzturē-

ties slimnīcās, kā arī rada lielāku nāves risku.

HIV/AIDSAplēsts, ka 30 % no 700 000 cilvēku, kuri Eiropā dzīvo ar

HIV, nezina par tā esamību. Tādēļ šie cilvēki nevar izman-

tot pieejamās ārstēšanas iespējas un netīšām var infi cēt

ar HIV citus cilvēkus, piemēram, partnerus vai nedzimušos

bērnus.

TuberkulozeApdraudētajās grupās, piemēram, migrantu un HIV pozi-

tīvo cilvēku vidū, palielinās tuberkulozes saslimšanas

gadījumu skaits. Visā ES ir novēroti pret zālēm rezistentas

tuberkulozes gadījumi, ko ir ļoti grūti vai pat nav iespējams

izārstēt.

GripaKatru ziemu simtiem tūkstošu cilvēku ES nopietni saslimst

ar sezonālo gripu. Vidēji katras gripas sezonas laikā no

tiem vairāki tūkstoši mirst, un bieži vien pilnīgi lieki, jo

riska grupām ir pieejamas efektīvas vakcīnas.

Infekcijas slimības — daži lielākie apdraudējumi

20

Klimata pārmaiņasKlimata pārmaiņas var radīt jaunu situācij u attiecībā uz sli-

mībām Eiropā, piemēram, izmainot pārnešanas izplatību

tādām pārnēsājamām slimībām kā Hanta vīruss, Rietumnī-

las vīruss, ērču encefalīts, Laima slimība, malārij a un tropu

drudzis.

Šaura vakcinācijas izplatībaPārāk šauras vakcinācij as izplatības dēļ dažās valstīs tādas

slimības kā masalas netiek kontrolētas un var atkal parādī-

ties. Ja vakcinācij as izplatības līmenis turpinās pazeminā-

ties, pastāv risks, ka atgriezīsies tādas slimības kā polio-

mielīts, kas Eiropā bij a jau izskausts.

21

Mācības

Mācības ir ECDC pamatdarbs, un tās nodrošina nepiecieša -

mo kompetenci speciālistiem sabiedrības veselības iestā -

dēs visā ES. ECDC arī apmāca pasniedzējus, izstrādā mācību

materiālus un atbalsta mācību programmas, sadarbojo-

ties ar partneriem, lai nostiprinātu sabiedrības veselības

darbinieku spējas dalībvalstīs. Kursu tematika ir šāda —

vakcinācij as epidemioloģiskie aspekti; laikrindu analīze;

deskriptīvās metodes un ievads modelēšanā un progno-

zēšanā; kopīgas mācības par slimību uzliesmojumu izpē-

tes vadības, epidemioloģiskajiem un mikrobioloģiskajiem

aspektiem.

ECDC koordinētā Eiropas Intervences epidemioloģij as izglī-

tības programma (EPIET) ir divus gadus ilgs kurss un prak-

tiskā pieredze intervences epidemioloģij ā, pievēršoties

infekcij as slimību uzraudzībai un kontrolei.

Paralēli ECDC un tās partneru aģentūras nodrošina Eiro-

pas sabiedrības veselības mikrobioloģij as izglītības prog-

rammu (EUPHEM), kas arī ir divu gadu kurss, kuru pasniedz

laboratorij u mācību telpās visā Eiropā.

ECDC arī veicina valstu savstarpēju palīdzību ar tiešsaistes

apmaiņas un mērķsadarbības shēmu starpniecību, kopīgi

izmantojot laboratorij as un protokolus.

Kā jūs varat iesaistīties

22

ECDC iesaista ārējus ekspertus

ECDC aicina zinātniekus ar atbilstošu kompetenci pieda-

līties Centra zinātniskajās apspriežu un darba grupās un

atbalstīt Centra pasākumus. Lai paplašinātu potenciālo

ekspertu sarakstu, ECDC ir izveidojis ekspertu kandidātu

direktorij u, kur visi eksperti ar atbilstošu praktisko un

zinātnisko kompetenci ir aicināti iesniegt pieteikumus.

Turklāt ECDC izsludina uzaicinājumus piedalīties konkur-

sos un iesniegt pieteikumus stipendij ām šauri specializēta

darba veikšanai.

“Mēs izglītojam epidemiologus, tāpat kā senatnē apmācīja katedrāļu celtniekus — viņiem bija

jāapgūst darbs, praktiski strādājot, un tikai pēc tam viņi drīkstēja pievienoties sava amata

cunftei. Mēs darām to pašu. Vienā no mūsu shēmām piedalās apmēram 50 augsti kvalificētu

speciālistu no universitātēm un sabiedrības veselības iestādēm, kuriem vajadzīga konkrēta

pieredze, un mēs izvietojam viņus citās valstīs, maksājam par to, lai viņi mācītos praktiskā

darbā. Sabiedrības veselības katedrāle — mēs to vēl nevaram redzēt visā godībā, taču mēs

ieliekam tai pamatus un ceram, ka tā nekad nesagāzīsies.”

Denis Coulombier, Uzraudzības un reaģēšanas atbalsta nodaļas vadītājs

23

Kā neatkarīga ES aģentūra ECDC atskaitās par paveikto

darbu valdei, kuras locekļus izraugās dalībvalstis, Eiropas

Parlaments un Eiropas Komisij a. Valde ieceļ amatā ECDC

direktoru un nosaka viņam vai viņai atbildību par Centra

vadību un pārvaldību. Tai arī jānodrošina, lai Centrs pildītu

savus stratēģiskos un darba uzdevumus saskaņā ar dibi-

nāšanas regulu. Valde apstiprina ECDC darba programmu

un budžetu un uzrauga to īstenošanu, apstiprina gada

darbības pārskatu un fi nanšu pārskatu — tā visā pilnībā

darbojas kā Centra pārvaldes struktūra. Valdes sanāksmes

notiek vismaz divas reizes gadā.

Konsultatīvā padome konsultē Centra direktoru par ECDC

veiktā zinātniskā darba kvalitāti. To veido valstu sabied-

rības veselības iestāžu un aģentūru augstākā līmeņa

pārstāvji, kurus izraugās dalībvalstis, ņemot vērā viņu

zinātnisko kompetenci, un Eiropas Komisij as sabiedrības

veselības amatpersonas. Eiropas zinātnieku asociācij as

un pilsoniskās sabiedrības grupas arī var nosūtīt savus

novērotājus uz Konsultatīvo padomi. ECDC direktors aicina

PVO pārstāvjus piedalīties sanāksmēs, lai veidotu sinerģij u

starp PVO un ECDC zinātnisko darbu. Bez ECDC konsultē-

šanas Konsultatīvā padome darbojas arī kā informācij as

apmaiņas kanāls un dalībvalstu zināšanu apkopotāja vese-

lības jomā. Konsultatīvās padomes sanāksmes notiek vis-

maz četras reizes gadā.

Galvenais par pārvaldību

Direktors ar ECDC valdes locekļiem.

24

ECDC kompetentās iestādes ir iestādes vai zinātniskas

struktūras, kas sniedz neatkarīgas zinātniskas un teh-

niskas konsultācij as vai nodrošina rīcības kapacitāti šajā

jomā. Tās izraugās dalībvalstu valdības. Tās sniedz atbal-

stu ECDC, un arī ECDC sadarbojas ar tām visos pasākumos,

jo īpaši zinātnisko atzinumu sagatavošanas darbā, zināt-

niskajā un tehniskajā palīdzībā, datu vākšanā, jauno vese-

lības apdraudējumu apzināšanā un sabiedrības informēša-

nas kampaņās.

Darbības sākums: 2005. gada maijs

Aģentūras atrašanās

vieta:

Stokholma, Zviedrija

Direktors: Marc Sprenger

Dalībvalstis: ES-27 dalībvalstis un trīs citas EEZ

valstis

Dibināšanas regula: Eiropas Parlamenta un Padomes

2004. gada 21. aprīļa Regula (EK)

Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas

Slimību profi lakses un kontroles

centru

Budžets: 56 miljoni euro 2010. gadā

Personāls: 350

25

ECDC aktīvi atbalsta visu ES sistēmu un dalībvalstis cen-

tienos uzlabot infekcij as slimību profi laksi un kontroli.

Nodrošinām konsultācij as un pierādījumus lielākajiem

partneriem ES, proti, Eiropas Komisij ai, Eiropas Parlamen-

tam un ES prezidentūrām, lai sekmētu darbību ES līmenī.

Sniedzam konsultācij as un nepieciešamības gadījumā arī

praktisku palīdzību mūsu partneriem dalībvalstīs.

Bez ES dalībvalstīm ECDC strādā arī ar citām EEZ valstīm —

Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģij u. Ir sākusies arī ES kandi-

dātvalstu (Horvātij as, Melnkalnes, Bij ušās Dienvidslāvij as

Maķedonij as Republikas un Turcij as) iesaistīšana ECDC

darbā, kā arī ES potenciālo kandidātvalstu un Eiropas

Kaimiņattiecību politikas valstu iesaistīšana. ECDC cieši

sadarbojas ar PVO un citiem lielākajiem partneriem visā

pasaulē, piemēram, ar ASV Slimību kontroles centriem,

Ķīnas Slimību kontroles centru un Kanādas Sabiedrības

veselības aģentūru. ECDC arī aktīvi iesaista pilsoniskās

sabiedrības grupas.

Sadarbojoties ar partneriem

Eiropas Savienība (ES)

27 dalībvalstis

EEZ/EBTA

Islande, Lihtenšteina, Norvēģij a

ES kandidātvalstis

Horvātij a, Islande, Melnkalne, Bij usī Dienvidslāvij as

Maķedonij as Republika un Turcij a

Potenciālās kandidātvalstis

Albānij a, Bosnij a un Hercegovina, Kosova saskaņā ar

ANO Drošības padomes rezolūcij u 1244/99, Serbij a

Eiropas Kaimiņattiecību politika

Alžīrij a, Armēnij a, Azerbaidžāna, Baltkrievij a, Ēģipte,

Gruzij a, Izraēla, Jordānij a, Moldova, Maroka, Libāna,

Lībij a, Palestīnas pašpārvalde, Sīrij a, Tunisij a un

Ukraina

26

27

Visas fotogrāfi jas © ECDC, izņemot:

© Tobias Hofsäss, priekšējā vāka kreisajā pusē

© Istockphoto, priekšējā vāka labajā pusē, 6., 7., 9., 11., 14., 18., 19. un 26. lpp.

© Ziņotāji, 8. lpp.

© Zinātnisko attēlu bibliotēka, 12., 20. lpp.

Pārpublicēt atļauts tikai ar norādi uz avotu. Šajā publikācij ā izmantotās

autoru fotogrāfi jas nedrīkst izmantot citiem mērķiem bez autortiesību turētāja

nepārprotamas atļaujas.

28

KĀ SAŅEMT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

• Eiropas Savienības pārstāvniecībās un delegācijās.

Informāciju saziņai varat iegūt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu

vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.

Maksas izdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu).

Maksas abonementi (piemēram, ikgadējie Eiropas Savienības

Ofi ciālā Vēstneša izdevumi un Eiropas Savienības Tiesas

judikatūras krājumi):

• izmantojot Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentus

(http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

Šī brošūra ir pieejama šādās valodās:

angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, islandiešu,

itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu,

rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru.

Eiropas Slimību profi lakses un kontroles centrs (ECDC)

Pasta adrese

ECDC, 171 83 Stokholma, Zviedrij a

Adrese apmeklējumiem

Tomtebodavägen 11A, Solna, Zviedrij a

Tālr. +46 858601000

Fakss +46 858601001

www.ecdc.europa.eu

Eiropas Savienības aģentūra

www.europa.eu

TQ-31-11-136-LV

-C

ISBN 978-92-9193-257-3