Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru

Komisijas ieguldījums vadītāju darba pusdienu sanāksmēGēteborga, 2017. gada 17. novembris

#FutureOfEurope #EURoad2Sibiu

VALODU APGUVEPAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

‣ Erasmus+ mērķis ir uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un sekmēt ES plašo valodu daudzveidību un starpkultūru izpratni.

‣ Eiropas Padomes izsludinātā un kopā ar ES rīkotā Eiropas valodu diena ir ikgadēja informētības palielināšanas kampaņa par valodu apguves nozīmību, kas kopš 2001. gada notiek 26. septembrī.

‣ eTwinning – tiešsaistes platforma skolotājiem – ļauj valodu skolotājiem sazināties, sadarboties un kopīgi izstrādāt projektus.

skaitļi: kopš 2005. gada

Platformā reģistrēti vairāk nekā 500 000 skolotāju.

4 no 10 skolām ir piedalījušās virtuālā apmaiņā.

Kopš platformas uzsākšanas 2005. gadā ir izstrādāti vairāk nekā 60 000 projektu, aptverot visas dalībvalstis.

GALVENIE SASNIEGUMI LĪDZ ŠIM

Katrs otrais ES pilsonis spēj runāt un saprast tikai savu dzimto valodu.

Tikai katrs ceturtais ES pilsonis var uzturēt sarunu divās citās valodās.

To pamatizglītības otrā posma skolēnu skaits, kuri apgūst divas svešvalodas, ir pieaudzis salīdzinājumā ar skaitu pirms desmit gadiem (2014. gadā 60 % no visiem pamatizglītības otrā posma skolēniem apguva divas vai vairākas svešvalodas; 2004. gadā – 47 %).

‣ Skolēni pamatskolās sāk mācīties svešvalodu no 6 gadu vecuma un turpina to apgūt visas obligātās izglītības laikā1.

‣ Valodas obligātajā izglītībā: kaut gan visas dalībvalstis ir ieguldījušas lielus resursus valodu mācīšanā un apguvē obligātās izglītības ietvaros, svešvalodu izglītības efektivitāte joprojām ir nepietiekama2.

‣ Angļu valoda ir dominējošā pirmā svešvaloda, un daudzās dalībvalstīs tā ir vienīgā svešvaloda, kas ir obligāta.

1 Eurydice “Key Data on language teaching in schools in Europe”.2 “Languages in Education and Training: Final Country Comparative Analysis” (2013), ko ar ICF atbalstu sagatavojusi Tehniskā darba grupa valodu apguves

jautājumos izglītībā un apmācībā (Languages in Education and Training TWG). Ievērojamā skaitā valstu mācību laiks tiek uzskatīts par pietiekami ilgu, bet sasniegtais zināšanu līmenis vidējās izglītības beigās ir pārāk zems, tādējādi norādot uz mācīšanas efektivitātes un kvalitātes problēmu.

Politiskais mērķis būtu jāsaskaņo ar rīcības līdzekļiem un jāatspoguļo turpmākajās diskusijās par ES finansēm.

Lielākajā daļā dalībvalstu divu svešvalodu apguve visiem skolēniem izglītošanās laikā ir noteikta par obligātu.

Septiņās dalībvalstīs divu svešvalodu apguve ir izvēle, nevis pienākums (Beļģijā – franču kopienā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā un Apvienotajā Karalistē).

KO VAR PAVEIKT NĀKAMAJOS DIVOS GADOS?

‣ 2018. gada maijā jāpieņem Ieteikums par valodu apguves uzlabošanu Eiropā, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību, un jāpanāk vienošanās par vienotu kritēriju valodu zināšanām vidējās izglītības līmenī (dzimtā valoda plus divas citas valodas līdz 2025. gadam). Tajā arī tiks definēts vēlamais rezultāts (piem., “neatkarīgs” lietotājs vismaz vienā citā valodā) un regulārs valodu zināšanu monitorings visā ES.

‣ Jāpalielina valodu mācīšanas un apguves efektivitāte, sistemātiski atbalstot tādu inovatīvu metožu ieviešanu kā “bilingvālā mācīšana” un digitālo rīku izmantošana.

‣ Jāizstrādā izmēģinājuma projekts bilingvālas mācīšanas risinājumiem pierobežas reģionos un teritorijās, kurās iedzīvotāji lieto vairāk nekā vienu valodu (EUR 5 miljoni).

IESPĒJAMĀS INICIATĪVAS 2025. GADA PERSPEKTĪVĀ

‣ Ar Erasmus+ programmas atbalstu katram studijas tikko beigušam valodas skolotājam būtu jāpavada vismaz seši mēneši mācoties vai mācot ārvalstīs.

‣ Ieteikums par valodu apguves uzlabošanu Eiropā, kas balstīts uz LESD 165. pantu, ar augstāku kritēriju: dzimtā valoda plus trīs valodas līdz 2030. gadam.

EU

NA-05-17-124-LV-C

ISBN ISBN 978-92-79-74763-2 doi:doi:10.2775/173724

NA-05-17-124-LV-N

ISBN 978-92-79-74739-7 doi:10.2775/771002