Eiropas Komisijas pienesums Eiropadomei

Pilsoņdialogi

un konsultācijas ar pilsoņiem

Progresa ziņojums

2018. gada 11. decembris

2

Saturs

Eiropieši sagaida ............................................................................................................................ 3

1. Atklātas, godīgas un visas Eiropas mēroga debates ................................................ 4

1.1. Pastāvīgs pilsoņdialogs .............................................................................................. 5

1.2. Eiropas sirdī .................................................................................................................. 11

2. Lielas cerības ........................................................................................................................... 15

2.1. Dinamiska ekonomika .............................................................................................. 18

2.2. Eiropa, kas aizsargā .................................................................................................. 20

2.3. Migrācijas jautājuma risināšana ......................................................................... 22

2.4. Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzība ........................................ 24

2.5. Spēcīgāka Eiropa pasaulē ...................................................................................... 26

2.6. Vērtību Eiropa .............................................................................................................. 28

2.7. Nākotnes izredzes jaunākajai paaudzei ........................................................... 31

Patiesas izmaiņas ....................................................................................................................... 33

3

Eiropieši sagaida

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Eiropa visupirms ir pilsoņu Savienība. Viņi ir mūsu projekta sirds, dvēsele un virzītājspēks. Viņiem ir

jāpiedalās rītdienas Savienības veidošanā, jāizsaka savs viedoklis un jālemj par Savienības nākotni.

Eiropai ir jākļūst stiprākai un vienotākai, taču tas ir iespējams tikai tad, ja tā kļūs vēl

demokrātiskāka.

Uzsākot pildīt savas pilnvaras es apņēmos, ka pirmajā vietā man vienmēr būs cilvēki. Lai

nodrošinātu, ka ikviena balss tiek ņemta vērā un tiek sadzirdēta. Debates un dialogs jau no pirmās

dienas ir daļa no šīs Komisijas darba. Mēs uzsākām pastāvīgu dialogu ar pilsoņiem kopā ar visu

Komisijas komandu un Komisijas augstākajiem ierēdņiem, aptverot visas mūsu Savienības daļas, lai

uzklausītu cerības, bažas, gaidas un jaunas idejas.

Atsauksmes, kas saņemtas par pilsoņdialogiem, rāda, cik ļoti labprāt eiropieši ne tikai vēlas izteikt

savus viedokļus, bet vēlas arī iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ietekmēt mūsu Savienības

nākotni. Ņemot vērā šo aicinājumu, Komisija 2017. gada 1. martā iesniedza Balto grāmatu par

Eiropas nākotni Daudzie iespējamie mūsu kopīgās nākotnes scenāriji izraisīja plašas debates par to,

kā Eiropai jāattīstās. To papildināja līderu apņemšanās ieklausīties pilsoņos un atbildēt, kas tika

izteikta Romā 2017. gada 25. martā mūsu 60 gadu jubilejas svinību laikā Kopš tā laika Komisija

atbalsta spēcīgāku pilsoņu iesaisti debatēs par Eiropas nākotni, izstrādājot jaunas dialoga formas,

padarot debates elastīgākas un interaktīvākas, kā arī pieejamas tiešsaistē, tādējādi aizsniedzot

daudz plašāku un daudzveidīgāku interesentu loku.

Līdz šodienai 160 000 pilsoņu, pārstāvot visdažādākās valstspiederības, vecuma grupas, rases,

reliģijas un politikas virzienus, ir piedalījušies vairāk nekā 1200 pilsētu domes sanāksmes veida

debatēs pilsētu domēs, universitātēs, rūpnīcās un citās vietās visā Savienībā.

Žans Klods Junkers

4

1. Atklātas, godīgas un visas

Eiropas mēroga debates

5

1.1 Pastāvīgs pilsoņdialogs

“Šai Baltajai grāmatai būtu jāuzsāk godīga un plaša

mēroga diskusija ar pilsoņiem par to, kā Eiropai būtu

jāattīstās turpmāko gadu laikā.

Visi viedokļi ir jāuzklausa.” Baltā grāmata par Eiropas nākotni, 2017. gada 1. marts.

Pilsoņi Kadisā: kā iesākās Komisijas dialogi

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads) bija Eiropas Komisijas pilsoņdialogu starta gads. Tas bija ļoti svarīgs brīdis mūsu Savienībai, atzīmējot ES pilsonības pastāvēšanas 20 gadadienu un gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamajā gadā.

Lai izvērtētu eiropiešu lomu, ietekmi un vēlmes, Komisija publicēja Ziņojumu par ES pilsonību. Tas izgaismoja dažus šķēršļus, kas pilsoņiem neļauj pilnībā izmantot visas tiesības. Tas arī atklāja nepieciešamību tuvināt Eiropu tās pilsoņiem un tos vairāk iesaistīt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija sāka pirmo pilsoņdialogu, lai apspriestos un apmainītos viedokļiem ar pilsoņiem un valstu un vietējiem politiķiem. Spānijas ostas pilsētā Kadisā 2012. gada 27. septembrī toreizējā priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tikās ar vietējo kopienu, lai apspriestu visas Eiropas lietas, turklāt tikšanos papildināja iespēja tiešsaistē atbildēt uz jautājumu #QuéEuropaQueremos?

Eiropas nākotne ir visu eiropiešu rokās. To nevar uzspiest līderi vai iestādes. Lai gan ir skaidrs, ka

dažādas politiskās izvēles var noteikt mūsu Savienības attīstību dažādos veidos, tomēr par vienu

esam pārliecināti: Eiropai ir jāuzklausa tās pilsoņu viedoklis un attiecīgi jārīkojas.

Šī pieeja caurstrāvo šīs Eiropas Komisijas darbu, kopš tā uzsāka pildīt savus pienākumus - sākot ar

priekšsēdētāja Ž. K. Junkera programmu, kuras pamatā ir 10 politiskās prioritātes, un vēstuli, kas

tika nosūtīta komisāriem pilnvaru termiņa sākumā un kurā skaidri aicināts “būt politiski aktīviem

dalībvalstīs un dialogos ar pilsoņiem, iepazīstinot ar mūsu kopīgo darba kārtību, uzklausot idejas un

iesaistot ieinteresētās personas”.

6

NO BALTĀS GRĀMATAS PAR EIROPAS NĀKOTNI LĪDZ SIBIU

Eiropas Komisija ir izpildījusi šo solījumu. Vislabāk to parāda debates, kas aizsākās ar Balto

grāmatu par Eiropas nākotni, ar kuru 2017. gada 1. martā klajā nāca priekšsēdētājs Ž. K. Junkers.

Baltā grāmata piedāvāja piecus mūsu 27 valstu Savienības nākotnes scenārijus: Turpinām iesākto;

Tikai un vienīgi vienotais tirgus; Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk; Darīt mazāk, bet efektīvāk; Darīt

daudz vairāk kopā. Scenāriji nebija preskriptīvi, izsmeļoši vai savstarpēji izslēdzoši, ļaujot katras

daļas elementus apvienot atkarībā no konkrētās politikas jomas. Scenāriji tika izstrādāti, lai rosinātu

plašas debates par mūsu Savienības nākotni, ļaujot cilvēkiem paust savu vēlamo risinājumu vai

savu redzējumu. Kā teica Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, Baltajā

grāmatā tika izklāstīta “jauna pieeja: diskutējam, nevis

diktējam”. Diskusija ļāva pievērst Eiropas līderu un iestāžu uzmanību

svarīgākajiem politikas virzieniem un prioritātēm mūsu nākotnei.

Eiropas Savienības līderi 2017. gada 25. martā sanāca kopā, lai svinētu

Romas līgumu 60. gadadienu, izvērtējot pagātnes sasniegumus un

diskutējot par to, kā varētu izskatīties mūsu kopīgā nākotne. Viņi

apņēmās “ieklausīties pilsoņu paustajās bažās un atsaukties uz tām”, un

veidot saikni ar valstu parlamentiem. Tam sekoja virkne pārdomu

dokumentu par dažiem mūsu nākotnei svarīgākajiem un aktuālākajiem

tematiem.

Tajā pašā laikā mūsu nākotne nevar būt tikai scenārijs vai ideju kopums. Tā ir jāiedzīvina,

izmantojot politisko redzējumu, lēmumus un politikas virzienus. Tāpēc savā 2017. gada runā par

stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers izmantoja debates, piedāvājot pirmās atbildes un

priekšlikumus mūsu nākotnei un iepazīstinot ar savu redzējumu. Iedvesmojoties no pilsoņu idejām,

viņš nāca klajā ar ceļvedi vienotākai, spēcīgākai un demokrātiskākai Savienībai. Viņš izklāstīja

turpmākos soļus un kulminācija būs īpaša ES līderu neformāla tikšanās 2019. gada 9. maijā Sibiu,

lai sagatavotu stratēģisko programmu 2019.–2024. gadam, kas piedāvās 27 valstu Eiropas

Savienības nākotnes perspektīvu.

SCEN

ĀRIJ

I

Turpinām iesākto Tikai un vienīgi

vienotais tirgus

Tie, kas vēlas

vairāk, dara

vairāk

Darīt mazāk, bet

efektīvāk

Darīt daudz vairāk

kopā

KO

TA

S IETV

ER?

ES27 valstis īsteno un

atjaunina pašreizējo

reformu programmu.

Prioritātes tiek

regulāri atjauninātas,

problēmas tiek

risinātas, tiklīdz tās

rodas, un attiecīgi tiek

ieviesti jauni tiesību

akti.

ES27 padziļina tikai

vienotā tirgus

galvenos aspektus.

ES27 ļauj

dalībvalstīm, kuras to

vēlas, vairāk

sadarboties konkrētās

politikas jomās.

Rezultātā dalībvalstis

vienojas par īpašiem

juridiskiem un

budžeta pasākumiem,

lai padziļinātu to

sadarbību. Citas

dalībvalstis laika gaitā

var pievienoties.

Vienprātība par to, ka

ir nepieciešams labāk

risināt konkrētas

prioritātes, liek ES27

koncentrēt uzmanību

un resursus, lai labāk

un ātrāk sasniegtu

rezultātus atsevišķās

politikas jomās,

savukārt citās jomās

tā aptur rīcību vai

dara mazāk.

Dalībvalstis dalās ar

pilnvarām, resursiem

un lēmumu

pieņemšanas

iespējām visās

politikas jomās, tiek

stiprināts eiro, un

lēmumi ES līmenī tiek

ātri izpildīti.

7

“Mēs kopīgi strādāsim, lai atjaunotu iedzīvotāju

uzticēšanos Eiropas projektam.” Žans Klods Junkers, "Politikas pamatnostādnes", 2014. gads

PILSOŅDIALOGI

Pilsoņdialogi ir neatsverami, lai debatēs par Savienības nākotni izskanētu jauni viedokļi. Šī Eiropas

Komisijas izstrādātās un organizētās pilsētas domes tipa tikšanās ļauj pilsoņiem ar visdažādāko

pieredzi diskutēt, apmainīties viedokļiem un brīvi runāt ar tautas kalpiem. Dalībnieku vidū ir bijuši

komisāri, Eiropas Parlamenta deputāti, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejas locekļi, kā arī Eiropas, valstu, reģionālo vai vietējo iestāžu pārstāvji.

Pilsoņdialogs

Dalībvalstu un ES iestāžu priekšlikumi

Ceļā uz Sibiu Līderu darba plāns

Tiešsaistes konsultācijas

2019. gada 9. maijs Līderu

tikšanās

Sibiu

2019. gada 23.-26. maijs Eiropas

Parlamenta

vēlēšanas 2017. gada 1. marts

2017. gada septembris

2018. gada septembris

2018. gada maijs

2018. gada decembris

2018. gada aprīlis

Baltā grāmata par

Eiropas nākotni

Runa par stāvokli

Savienībā

Runa par stāvokli

Savienībā

Eiropadome

Kopīgs satvars konsultācijām ar pilsoņiem

Pilsoņu forums

2017. gada 25. marts

Romas deklarācija

8

Ir skaidrs, ka eiropieši vēlas veidot savas Savienības nākotni. Viņi vēlas dalīties ar savām idejām un

paust savu viedokli par to, kā padarīt Eiropu spēcīgāku. Šis impulss un vēlme piedalīties debatēs

atspoguļojas arī skaitļos.

Pēc Baltās grāmatas par Eiropas nākotni ievērojami pieauga pilsoņdialogu skaits, bet mums ir

jāsaglabā dinamika. Tāpēc Eiropas Komisija 2018. gada februārī paziņoja, ka tā ir nospraudusi

mērķi sarīkot 1000 pilsoņdialogus. Šis mērķis ir sasniegts ar uzviju - līdz šim ir norisinājušies 1200

pilsoņdialogi, kuri ir pulcējuši aptuveni 160 000 dalībnieku. Ietekmi jau var redzēt Komisijas un citu

iestāžu darbā. Piemēram, Komisijas priekšlikumi jaunam ilgtermiņa budžetam un turpmākās

diskusijas starp likumdevējiem atspoguļo prioritātes un mērķus, ko pilsoņi pauduši debatēs par balto

grāmatu.

Vairumā pilsoņdialogu Eiropas Komisija uzstājas kopā ar kādu valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa

pārstāvi. Pavisam 102 Eiropas Parlamenta deputāti, 195 valstu politiķi (tostarp prezidenti,

premjerministri, ministri un valstu parlamentu deputāti) un 91 reģionālais politiķis ir piedalījušies

šādos pasākumos. Tas atspoguļo Eiropas kopīgo apņemšanos un nepieciešamību apvienot spēkus,

lai informētu par ieguvumiem, ko Eiropa sniedz ikvienam.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Maltas

premjerministrs Jozefs Muskats un Jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella. Valeta, Malta, 2017. gada 29. marts

Margrēte Vestagere, par konkurences politiku atbildīgā komisāre, un Bruno Le Maire, Francijas ekonomikas un finanšu ministrs.

Strasbūra, Francija, 2018. gada 23. oktobris

Eiropas Komisija ir izstrādājusi arī jaunus pilsoņdialogu formātus, tostarp daudzvalodu pārrobežu pasākumus ar pilsoņiem no divām vai trim dalībvalstīm un tiešsaistes dialogus, izmantojot Facebook tiešraidi un citus kanālus. Ir izveidotas jaunas partnerības, lai maksimāli izmantotu šīs jaunās debates, jo īpaši kopā ar dalībvalstīm.

Vācijas un Polijas pārrobežu pilsoņdialogs 2018. gada 24. maijā Frankfurtē pie Oderas, piedalās: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

pirmais vietnieks Franss Timmermanss, Lubusas vojevodistes maršals Elzbeta Polak un Brandenburgas federālās zemes

tieslietu, Eiropas lietu un patērētāju aizsardzības ministrs Stefans Ludvigs

Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis Zagrebā, Horvātijā, 2018. gada 17. maijs. Pilsoņdialogu ietekme

tiek pastiprināta ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

9

PILSOŅDIALOGI VISĀ ES

2015. – 2018. gads

1 261 818 2018. gadā (līdz 11.12.2018.)

Beļģija

Bulgārija

Zviedrija

Rumānija

Portugāle

Polija

Kopā

Tiešsaiste

Somija

2018. gads

Slovākija

Slovēnija

Austrija

Nīderlande

Malta

Ungārija

Luksemburga

Spānija

Čehija

Dānija

Vācija

Igaunija

Īrija

Lietuva

Francija

Grieķija

Itālija

Kipra

Latvija

Horvātija

10

Pilsoņdialogi

skaitļos

(tostarp 24 pilsoņdialogi Facebook tiešraidē)

1261 dialogs

405 pilsētās

53

Kopējā aizsniedze kopš 2015. gada

Dalībnieki gadā

17 400 18 600

50 800

73 000

160 000 dalībnieku kopskaits

vairāk nekā

37,2 miljoni parādījumu sociālajos mēdijos

1,4 miljoni skatītāju,

izmantojot straumēšanu

internetā

248 miljoni

cilvēku - potenciālā mēdiju

aizsniedze

2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

2015.

gads

317 2017.

gads

2016.

gads

73

818 2018.

gads

Kopš Ž. K. Junkera vadītās Komisijas darbības sākuma notikušie pilsoņdialogi

11

1.2. Eiropas sirdī

“Es uzskatu, ka turpmāko mēnešu laikā mums darbā

pie Eiropas nākotnes būtu vairāk jāiesaista valstu

parlamenti un pilsoniskā sabiedrība valsts,

reģionālajā un vietējā līmenī.” Ž. K. Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 12. septembris.

Debašu par Eiropas nākotni galvenais mērķis ir uzzināt visus viedokļus un idejas, no visas Eiropas -

no austrumiem līdz rietumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem. Gan no Eiropas zinātājiem, gan no

nespeciālistiem. Svarīga ir katra balss.

Tāpēc Eiropas Komisija cenšas vērsties pie pilsoņiem visdažādākajos veidos un veido partnerības

ar visām pārējām iestādēm un dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties.

Daudzi ir atsaukušies šim aicinājumam. Eiropas Parlaments atklāja vairākas augsta līmeņa

debates par Eiropas nākotni ar valstu un valdību vadītājiem.

Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un prezidents E. Makrons atbalsta debates par Eiropas nākotni © Eiropas Savienība

Taoiseach Leo Varadkar bija pirmais valsts vadītājs, kas iesaistījās debatēs par Eiropas nākotni Eiropas Parlamentā © Eiropas

Savienība

Saraksts ar Eiropas Parlamenta augsta līmeņa debatēm

12

Reģionu komiteja rīkoja debates ar Eiropas reģioniem, pilsētām un

pašvaldībām, izmantojot procesu “Pārdomas par Eiropu”. Reģionu

komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir

uzsākušas lielas iniciatīvas pilsoņu uzklausīšanai. Neatkarīgi no tā, vai tās

organizē Eiropas Komisija vai citas iestādes, valsts, reģionālās un vietējās

iestādes vai pilsoniskā sabiedrība, visām debatēm ir viens un tas pats

mērķis, un tās pilnībā papildina viena otru.

Vairāki Eiropas līderi, tostarp prezidents E. Makrons, kanclere A. Merkele

un daudzi citi, ir veikuši jaunus pasākumus, lai stiprinātu debates par

Eiropas nākotni.

Kanclere A. Merkele atbalsta pastāvīgu pilsoņdialogu -

© Bunderegierung / Steins Kanclers S. Kurcs. Eiropadomes Austrijas prezidentūrai bija

izšķiroša loma dalībvalstu centienu koordinēšanā — © BKA / Dragan Tatic

Eiropas Reģionu komitejas

ziņojums

13

Saskaņā ar Komisijas pieeju, kas atbalsta pārredzamību, plurālismu un atvērtību, 27 dalībvalstis

2018. gada martā apstiprināja kopīgu satvaru konsultācijām ar pilsoņiem. Tas pilnībā atbilda

Komisijas pieejai attiecībā uz pārredzamību, plurālismu un atvērtību.

Lai atbalstītu šo procesu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi unikālu līdzdalības demokrātijas iniciatīvu,

kurā pilsoņi paši izstrādā jautājumus konsultācijām tiešsaistē par Eiropas nākotni. Komisija kopā ar

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveidoja Pilsoņu forumu, kurā ir 96 cilvēki no visām

ES-27 dalībvalstīm. Neatkarīga aptauju aģentūra tās izvēlējās, lai atspoguļotu sociāli

demogrāfiskās situācijas daudzveidību un uzskatus par Eiropas Savienību. Divu dienu laikā 2018.

gada maijā forums izdiskutēja, apsprieda, izstrādāja un apstiprināja virkni jautājumu, ko uzdot

eiropiešiem.

Pilsoņu foruma izstrādātā anketa bija pamats konsultācijām tiešsaistē, kas sākās 2018. gada 9.

maijā visās ES oficiālajās valodās.

Līdz šim saņemtas jau vairāk nekā 76 000 atbildes. Lielākā daļa no tām ietver kvalitatīvas piezīmes

un idejas, kas papildina „slēgtos” jautājumus, kas vērsti uz dažiem svarīgākajiem mūsu nākotnes

jautājumiem.

To visu papildināja Eirobarometra speciālaptauja par Eiropas nākotni, ko laikposmā no 2018. gada

24. oktobra līdz 7. novembrim veica 27 339 personu lielas Eiropas Savienības pilsoņu

reprezentatīvas izlases vidū.

Eiropas mēroga daudzvalodu konsultācijas

12 jautājumi (gan slēgti (jāizvēlas atbilde), gan

atklāti (brīvā formā atbildami) jautājumi)

Atbalsta pasākumi sociālajos mēdijos

14

TIEŠSAISTES KONSULTĀCIJA

Atbilžu

skaits

Francija 22 869

Vācija 10 021

Ungārija 7 830

Spānija 5 419

Polija 4 249

Beļģija 4 187

Itālija 4 089

Portugāle 1 948

Rumānija 1 408

Nīderlande 1 353

Apvienotā Karaliste 1 347

Austrija 1 149

Īrija 867

Grieķija 844

Slovākija 844

Čehija 718

Zviedrija 683

Bulgārija 672

Somija 421

Horvātija 407

Luksemburga 319

Dānija 299

Slovēnija 235

Kipra 178

Malta 165

Lietuva 146

Latvija 109

Igaunija 68

Valstis ārpus ES 726

Nav norādīts 2 572

Kopā 76 142

(līdz 7.12.2018.)

15

2. Lielas cerības

16

“Simtiem miljonu eiropiešu idejas un apņēmība būs mūsu progresa

katalizators.” Baltā grāmata par Eiropas nākotni, 2017. gada 1. marts.

Neraugoties uz formātu un dalībnieku dažādību, dialogos ir vērojama tendence regulāri pievērsties

vairākiem konkrētiem tematiem.

Kopumā dalībnieki Eiropas Savienību uztver pozitīvi. Viņi uzskata Eiropu par īpaši svarīgu elementu

problēmu risināšanai. Protams, pastāv arī bažas un neapmierinātība. Bieži parādās jautājums par

pienākumu sadali - kam kas ir jādara? Pilsoņi parasti uzskata, ka galvenās problēmas var efektīvāk

risināt, izmantojot apvienotu rīcību Eiropas un valstu līmenī. Viņi lielākoties atbalsta lielāku

saskaņošanu Eiropas līmenī, piemēram, tādās jomās kā vide un pārtikas nekaitīgums. Taču vairums

arī sagaida un pieprasa reformas, kas padarītu Eiropas Savienību efektīvāku un

pārredzamāku.

Atbildot uz jautājumu “Kādi Eiropas līmenī pieņemtie lēmumi jums liktu lepoties ar piederību

Savienībai?”, daudzi tiešsaistes dalībnieki min tādas globālas problēmas kā ārpolitika un

aizsardzība, migrācija vai vide un klimata pārmaiņas.

Bieži tiek pieminēti arī ekonomikas un sociālie jautājumi. Svarīga tēma ir nepieciešamība pēc

dinamiskas ekonomikas, pievēršoties digitalizācijai, pētniecībai un inovācijai, un stabilas eurozonas,

tāpat arī skaidrā vēlme pēc augsta līmeņa taisnīguma un aizsardzības.

Eiropa tiek uztverta arī kā vērtību kontinents, kur jāaizsargā tiesiskums, cīņa pret korupciju un

diskriminācijas aizliegums.

Tiešsaistes konsultācija

“Kādi Eiropas Savienības līmenī pieņemtie lēmumi jums liktu lepoties ar piederību Savienībai?”

[visbiežāk izmantotie vārdi]

ES

Eiropas bēglis

valsts nodoklis

likums Eiropa

valsts sociāls

cilvēki darbs

valstisks cieņa

tiesības cilvēks veikt vajadzības radīt spēcīgs

lepns politisks attīstība valdība robežas atbalsts

aizsardzība migrants faktisks enerģija

politikas joma labs savienība izglītība

griba attīstība

migrācija vajadzība var

ekonomika pasaule

pilsonis spēks

kopīgs aizsardzība dalībnieks

17

Daži vēlētos, lai Eiropas Savienība pievērstos jautājumiem, kas jau ir Eiropas darba kārtības

pamatā, jo īpaši Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit politiskajām prioritātēm. Daži nav informēti

par to, kas jau tiek darīts šajās jomās, un daudzi vēlētos, lai Eiropa ar viņiem labāk sazinātos.

Pilsoņu forumā, kas pulcējās 2018. gada maijā, Brexit nebija to svarīgāko jautājumu vidū, ko

dalībnieki plānoja apspriest. Brexit ir pieminēts pilsoņdialogos, bet bieži saistībā ar ietekmi uz

Eiropas budžetu un citu dalībvalstu ekonomiku.

18

2.1. Dinamiska ekonomika

Bieži ir pieminēta nepieciešamība noteikt prioritātes un stimulēt pētniecību un inovāciju, kā arī

jautājums par to, kā uzlabot piekļuvi finansējumam un ieguldījumiem.

Saskaņā ar 2018. gada novembrī veikto Eirobarometra aptauju gandrīz trīs ceturtdaļas eurozonas

iedzīvotāju atbalsta ekonomisko un monetāro savienību. Tomēr, lai gan daudzi pilsoņdialogos

iesaistītie dalībnieki skaidri redz eiro priekšrocības, tie dažkārt saista to ar cenu pieaugumu vai ir

noraizējušies par nestabilitāti, ko rada noteikumu neievērošana.

Brīva pārvietošanās visā Eiropas Savienībā lielā mērā tiek uzskatīta par priekšrocību ekonomikai

un pašiem pilsoņiem, kuri var dzīvot, strādāt, mācīties un veikt darījumus citā dalībvalstī.

Vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību lielā mērā uzskata par iespēju uzņēmumiem un

patērētājiem. Daži dalībnieki vēlētos redzēt vairāk brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai gan liela daļa

no tiem baidās no negodīgas konkurences un starptautisku korporāciju ietekmes.

Bieži tiek pieminēta digitālā ekonomika, turklāt no Eiropas Savienības sagaida, ka tā

nodrošinās nozares izaugsmi, aizsargās datu privātumu un regulēs gigantisko tirgus dalībnieku

spēcīgo stāvokli digitālajā tirgū.

19

ES būtu jānodrošina, ka uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem visās valstīs un reģionos ir piekļuve riska kapitālam, kas tiem nepieciešams, lai savas idejas novestu līdz tirgum. Pilsoņdialogs Varnā, Bulgārijā

Mums ir vajadzīgi ES finanšu instrumenti, kurus jaunie uzņēmēji varētu izmantot savu uzņēmumu izaugsmes labā. Pilsoņdialogs Opolē, Polijā

Pieaugot mākslīgā intelekta nozīmei, ES būtu jāatbalsta šī attīstība. Pilsoņdialogs Strasbūrā, Francijā

Vai jūs zinājāt, ka...

... Junkera plāns, kura īstenošana tika uzsākta 2014. gada novembrī, ir radījis papildu investīcijas 360 miljardu eiro apmērā visā Eiropā un tādējādi 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu var labāk piekļūt finansējumam;

... kopš Junkera Komisija uzsāka darbu Eiropas Savienībā ir izveidoti vairāk nekā 12 miljoni darbvietu;

... Ekonomikas partnerattiecības ar Japānu ietaupīs Eiropas Savienības uzņēmumiem gandrīz 1 miljardu eiro muitas nodokļu;

... līdz 2020. gadam ES datu ekonomikā tiks nodarbināti vairāk nekā 10 miljoni eiropiešu. Eiropas Savienība īsteno stratēģiju, lai attīstītu digitālo ekonomiku un tās pozitīvo ietekmi uz pilsoņu dzīvi.

20

2.2. Eiropa, kas aizsargā

Pilsoņdialogi visā Eiropā ir izraisījuši spraigas debates par sociālo atbalstu. Dalībnieki bieži vien

aicina veidot spēcīgākas sociālās tiesības un uzdod jautājumus par vīriešu un sieviešu darba

samaksas atšķirībām, bērna kopšanas atvaļinājumu un citiem sociālajiem jautājumiem.

Vismaz 85 % no Eirobarometra respondentiem uzskata, ka brīvā tirgus ekonomikai būtu jāiet

roku rokā ar augsta līmeņa sociālo aizsardzību.

85 %

uzskata, ka brīvā tirgus ekonomikai būtu jāiet

roku rokā ar augsta līmeņa sociālo aizsardzību. Eirobarometrs, 2018. gada novembris

Arī veselība ir svarīgs aspekts. Pastāv nopietnas bažas par nākotni, jo 72 % Eirobarometra

respondentu baidās, ka viņu bērnu paaudzes dzīve būs sarežģītāka nekā viņu pašu paaudzes dzīve.

Šajā aicinājumā pēc aizsardzības svarīgs aspekts ir arī patērētāju tiesības. Pārtikas nekaitīgums

un pārtikas produktu kvalitāte tiek regulāri pieminēti, bieži vien saistībā ar bažām par globalizāciju.

Pilsoņi sagaida, ka tirdzniecības nolīgumos būs ievēroti augsti standarti, tostarp sociālie un vides

standarti.

21

Tomēr nepieciešamība pēc aizsargājošākas Eiropas galvenokārt ir saistīta ar noziedzību un

drošību. Atbildot uz jautājumu par to, kādām vajadzētu būt Eiropas Savienības prioritātēm, lai

padarītu tās pilsoņu dzīvi drošāku, Eirobarometra respondenti izvēlējās “terorisma un

radikalizācijas apkarošanu” (66 %), kas krietni apsteidz “ārējo robežu labāku kontroli” (39 %).

Vienāds atalgojums par vienādu darbu visā Eiropas Savienībā. Tiešsaistes dalībnieks no Austrijas

Kā tirdzniecības politika veicina tādas Eiropas vērtības kā vides aizsardzība? Pilsoņdialogs Helsinkos, Somijā

ES ir aizmirsusi par “mazo ienākumu cilvēkiem”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzplaukst populisms. Kopīgi ar Eiropas Parlamentu rīkotais pilsoņdialogs Bledā, Slovenijā

Domāju, ka ES vajadzētu izstrādāt politikas virzienus, kas nāk par labu ES reģioniem, kuriem ir visvairāk vajadzīga attīstība, nevis politikas virzienus, kas sniedz labumu reģioniem, kuri jau tāpat ir bagāti. Tiešsaistes dalībnieks no Bulgārijas

Izveidot korupcijas apkarošanas prokuroru ES līmenī. Tiešsaistes dalībnieks no Zviedrijas

Vai jūs zinājāt, ka...

... Eiropas sociālo tiesību pīlārs tika pasludināts 2017. gada novembrī, paverot ceļu sociālākai Eiropai nākotnē;

... sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm Eiropas Komisija aizsargā jutīgās nozares un nepieļauj kompromisus pārtikas nekaitīguma standartu jomā. Sarunu pamatā ir vērtības un principi;

... Eiropas Savienībai ir viena no visprogresīvākajām patērētāju aizsardzības politikām pasaulē. Pasažieru tiesības un viesabonēšanas maksas beigas ir kļuvušas par realitāti, pateicoties Eiropai;

... jaunie noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā nodrošinās vienādu samaksu par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā;

... Eiropas Darba iestādes izveide veicinās sadarbību darbaspēka mobilitātes jomā un cīņā pret ļaunprātīgu izmantošanu;

... Šengenas informācijas sistēma 2017. gadā palīdzēja veikt gandrīz 50 000 aizturēšanu un izsekot 200 000 noziedznieku;

... Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā 2018. gada maijā, padara Eiropu par pasaulē attīstītāko reģionu personas datu aizsardzības jomā, tostarp digitālajā jomā.

22

2.3. Migrācijas jautājuma risināšana

Emocijas ir lielas, kad pilsoņi visā kontinentā apspriež bēgļu krīzi, ES iekšējo migrāciju, norīkotos

darbiniekus, robežkontroli un Šengenu. Pilsoņu foruma sanāksmes laikā 2018. gada maijā nebija

vienprātīga viedokļa par to, ka risināt šos jautājumus. Tāpat arī viedokļi, kas pausti konsultācijā

tiešsaistē, ir ļoti pretrunīgi, atspoguļojot eiropiešu daudzveidīgos uzskatus migrācijas un patvēruma

jautājumos. Daži aicina Eiropas Savienību būt vēl pretimnākošākai, izmantojot tādus vārdus kā

“cienīga uzņemšana” vai “pienācīgas kvalitātes migrācijas politika”. Citi aicina rīkoties, lai apturētu

cilvēku bojāeju Vidusjūrā. Daudzi pieprasa arī izbeigt neatbilstīgu migrāciju vai neatbilstīgo

migrantu atgriešanu, bet daži pat vēlētos, lai visi migranti tiktu atgriezti neatkarīgi no viņu statusa.

Migrācija kopumā, tostarp problēmas, ar kurām jo īpaši saskaras Vidusjūras dalībvalstis, joprojām ir

diskusiju tēma daudzos pilsoņdialogos visā Eiropā. Tiek apspriesta arī migrantu integrācija un

sadarbība ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši ar Āfrikas valstīm.

Eirobarometra aptaujā par Eiropas nākotni respondentiem tika jautāts, kādām vajadzētu būt

migrācijas jomas prioritātēm, lai tās nāktu par labu eiropiešiem nākamajos 20 gados.

Vispopulārākās izvēles atbildes bija “Uzlabot situāciju migrantu izcelsmes valstīs” (45 %) un “Cīņa

pret nelikumīgo imigrāciju” (44 %).

Mums ir migrācijas krīze. Ko dara ES valstis? Mēs visi zinām, ka tās nevar vienoties. Kāds ir risinājums? Pilsoņdialogs Kopenhāgenā, Dānijā

Saskaņota meklēšanas un glābšanas operācija Vidusjūrā. Cilvēku, kuri meklē aizsardzību saskaņā ar patvēruma tiesībām, pārdale VISĀM dalībvalstīm saskaņā ar konkrētu sadales atslēgu. Tiešsaistes dalībnieks no Beļģijas

23

Apturēt neatbilstīgo migrāciju, atgriezt visus neatbilstīgos migrantus valstī, no kuras viņi iekļuva Eiropas Savienībā. Tiešsaistes dalībnieks no Slovākijas

Bloķēt ekonomiskos bēgļus no drošām valstīm, lai viņi nevarētu ierasties ES kontinentālajā daļā. Tiešsaistes dalībnieks no Nīderlandes

Vai jūs zinājāt, ka...

... kopš 2015. gada Eiropas Savienības operācijas ir palīdzējušas jūrā izglābt vairāk nekā 690 000 cilvēku;

... neatbilstīgo migrantu ierašanās gadījumu skaits ir samazināts; Pēc Eiropas Savienības un Turcijas paziņojuma pieņemšanas Vidusjūras austrumdaļas maršrutā ieradušos personu skaits ir sarucis par 97 % un pašlaik ir par 90 % mazāks salīdzinājumā ar kulmināciju 2015. gadā. Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā neatbilstīgās plūsmas ir samazinātas par 80 %;

... Eiropas Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumiem par papildu 10 000 robežsargiem un krasta apsardzes darbiniekiem un ES patvēruma sistēmu, kas atbilstu nākotnes prasībām.

24

2.4. Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides

aizsardzība

Daudzi pilsoņi par īpaši svarīgu jautājumu uzskata klimata pārmaiņas. Pilsoņdialogu dalībnieki ne

tikai vēlējās uzzināt vairāk par to, kā Eiropas Savienība risina šo globālo problēmu, bet arī par to, kā

viņi varētu palīdzēt. Kopumā eiropiešiem ir maz vai nav nekādu šaubu par to, ka klimata pārmaiņas

vismaz daļēji izraisa cilvēku darbības.

Eirobarometrs, 2018. gada novembris

42% Tikai cilvēku darbības

izraisa klimata pārmaiņas.

93 %

Kopā “Klimata pārmaiņas izraisa cilvēku

darbības”.

51 % Cilvēku darbības daļēji

izraisa klimata pārmaiņas.

4 % Cilvēku darbības

neizraisa klimata

pārmaiņas.

1 % Es neticu klimata

pārmaiņām.

2 % Nezinu

Klimata pārmaiņas

Kurš no šiem apgalvojumiem vislabāk raksturo jūsu viedokli? (% - ES28 vidējais rādītājs)

25

Parīzes nolīgums un plāni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pilsoņiem svarīgi

pasākumi. Neraugoties uz bažām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekmi, tika

izteiktas arī cerību pilnas piezīmes par attīstību atjaunojamās enerģijas jomā, ieguldījumiem

zaļajā ekonomikā un iespējamu inovāciju, kas palīdzētu saglabāt vidi.

Pilsoņdialogos tika izvirzīti daudz jautājumu par atkritumiem (īpaši plastmasu), bioloģisko

daudzveidību un dzīvnieku labturību, tostarp par intensīvas lauksaimniecības ietekmi, kā arī par

cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

Ko ES dara, lai vairotu investīcijas saules enerģijas un citu atjaunojamo energoresursu jomā? Pilsoņdialogs Rīgā, Latvijā

Vai ES investēs tehnoloģijās jūras attīrīšanai? Pilsoņdialogs Blankenbergā, Beļģijā

Ierobežot klimata pārmaiņas, novērst plastmasas nokļūšanu upēs. Tiešsaistes dalībnieks no Nīderlandes

Vai jūs zinājāt, ka...

Kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā ir samazinājušās par 22 %;

Eiropas Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Tā ir noteikusi saistošus mērķus - vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā un par 32,5 % lielāka energoefektivitāte līdz 2030. gadam.

Komisija aicināja rīkoties, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par plaukstošu, modernu, konkurētspējīgu un klimata ziņā neitrālu ekonomiku;

Eiropas Komisija arī iepazīstināja ar pasaules pirmo visaptverošo stratēģiju attiecībā uz plastmasu, kā arī ierosināja konkrētus priekšlikumus, kā aizstāt vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus.

26

2.5. Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Daudzi pilsoņi aicina turpināt Eiropas Savienības ārējo darbību koordinēšanu un konsolidāciju. Viņi

vēlas redzēt gan kopēju ārpolitiku, gan kopēju aizsardzības politiku. Lai gan šķiet, ka Augstā

pārstāvja loma nav visiem labi zināma, liels skaits dalībnieku apspriež vajadzību pēc kopējas Ārlietu

ministrijas.

Eiropas Savienību bieži salīdzina ar pārējo pasauli, un kopumā dalībnieki atzinīgi vērtē Savienības

lomu starptautiskajā arēnā. Piemēram, lielākā daļa Eirobarometra respondentu uzskata, ka miers ir

vērtība, ko Eiropas Savienība pārstāv labāk nekā citas pasaules valstis.

76 %

uzskata Eiropas Savienību par vietu, kur valda stabilitāte sarežģītajā pasaulē. Tas ir piecu punktu pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu un desmit punktu pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Eirobarometrs, 2018. gada novembris

27

Dialogu dalībnieki bieži piemin citas pasaules lielvaras, piemēram, Krieviju, Ķīnu un Amerikas

Savienotās Valstis. Viņi nepārprotami vēlas, lai Eiropa būtu vienlīdz spēcīga dalībniece pasaules

ģeopolitiskajā arēnā. Vairāki runā par to, ka ir vajadzīga “kopēja balss”, savukārt citi ierosina

„unificēt” ārpolitiku.

Daži vēlas iet vēl tālāk un aicina izbeigt valstu veto tiesības šajā jomā.

Būt līdzvērtīgiem pārējām pasaules lielvarām, kā Krievija, Ķīna un ASV. Tiešsaistes dalībnieks no Dānijas

Būt vienotiem starptautiskajā arēnā. Tiešsaistes dalībnieks no Beļģijas

Kopīga Eiropas armija. Dalībvalstu veto tiesību atcelšana attiecībā uz ārpolitiku un cilvēktiesībām. Uzstājīgāka politika attiecībā pret Krieviju un Ķīnu. Tiešsaistes dalībnieks no Čehijas

Eiropai ir jābūt labāk pārstāvētai starptautiskajā arēnā. Tiešsaistes dalībnieks no Francijas

Lai ietaupītu naudu un izmantotu to efektīvāk, mums ir vajadzīgi kopēji tehniskie standarti aizsardzības nozarē. (Facebook tiešraides dialogs)

Vai jūs zinājāt, ka...

... Eiropas Komisija ierosina nākamajā ilgtermiņa budžetā (2021.—2027. gadam) 13 miljardus eiro piešķirt Eiropas Aizsardzības fondam, lai palielinātu tā stratēģisko autonomiju līdztekus NATO.

... Eiropas Savienība nodrošina vairāk nekā pusi no attīstības sadarbības pasaulē. Eiropas Savienības sniegtā humānā palīdzība katru gadu sasniedz vairāk nekā 100 miljonus cilvēku;

... Eiropas Komisija ir ierosinājusi reālu partnerību ar Āfriku, atsakoties no labdarības un pārejot pie ieguldījumiem un darbvietu izveides.

28

2.6. Vērtību Eiropa

Eiropa ir cieši saistīta ar vērtībām. Eiropas Savienību lielā mērā uztver kā miera projektu un kā

brīvības telpu, kurā tiek ievērotas pamattiesības. Eirobarometra respondenti uzskata, ka

demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana Eiropas Savienībā ir lielākā Savienības vērtība,

nedaudz apsteidzot tās ekonomikas, rūpniecisko un tirdzniecības spēku.

Solidaritātes jēdziens pastāvīgi ir ļoti svarīgs. Dzimumu līdztiesība un diskriminācijas

aizliegums tiek uzskatīti par mūsu sabiedrības svarīgiem pīlāriem.

Daudzu pilsoņdialogu dalībnieki pauda bažas par tiesiskuma stāvokli dažās dalībvalstīs. Cilvēki arī

aicināja Eiropu turpināt cīņu pret korupciju dalībvalstīs, ko daudzi saistīta ar tiesiskumu.

Daudzi dalībnieki diskutēja par to, kā Eiropas demokrātija darbojas šodien. Tikai neliels

mazākums noraida Eiropas integrāciju kā koncepciju. Dalībnieki dažkārt uzskata, ka Eiropas iestādes

ir pārāk attālinātas, pārāk birokrātiskas vai pārāk iecietīgas pret lobistiem un lieliem

uzņēmumiem. Lai gan viņi vēlas, lai Savienība veiktu vairāk pasākumu galvenajos jautājumos, viņi

piešķir arī lielu nozīmi subsidiaritātes principam.

Ņemot vērā, ka daudzi uztraucas par politisko atmosfēru Eiropā un citur, pilsoņi sagaida, ka Eiropas

līderi izstrādās skaidru redzējumu par kontinenta nākotni. Viņi aicina palielināt pārredzamību un

vēlas saņemt vairāk informācijas par Savienību un tās politikas virzieniem, jo tas palīdzētu viņiem

labāk izprast un ietekmēt lēmumus.

Dažās atsauksmēs izskan aicinājums veikt pasākumus, kas Eiropas Savienību tuvinātu tās

pilsoņiem, izmantojot tiešu pieredzi un simbolus . Idejas ietver apmaiņu kultūras jomā, citu valodu

apguvi un mācīšanu par Eiropu skolā. Bieži tiek minēti arī tādi Eiropas simboli kā karogs un himna.

29

Dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām daži dalībnieki ir noraizējušies par to, ka

dezinformācija un citas manipulācijas var apdraudēt demokrātisko procesu.

Iespēju vienlīdzība neatkarīgi no dzimuma, krāsas, domas, reliģijas vai naudas. Tiešsaistes dalībnieks no Rumānijas

Lobiju uzraudzība un Eiropas iestāžu darba pārredzamība. Tiešsaistes dalībnieks no Francijas

Ko Eiropas Savienība dara, lai nodrošinātu, ka lielie starptautiskie uzņēmumi maksā nodokļus? Pilsoņdialogs Berlīnē, Vācijā

67 %

uzskata, ka tādu politisko partiju parādīšanās, kas protestē pret dažādu Eiropas valstu

tradicionālo politisko eliti, ir pamats bažām. Eirobarometrs, 2018. gada novembris

Bažas par politisko radikalizāciju un ksenofobijas un rasisma eksponenciālu pieaugumu. Dažas kustības atgādina Eiropu pirmskara trīsdesmitajos gados. Tiešsaistes dalībnieks no Spānijas

Kā var nodrošināt patiesu informācijas dažādību, ja sociālās platformas izmanto filtrus satura pielāgošanai konkrētiem lietotājiem. Pilsoņdialogs Budapeštā, Ungārijā

Līderiem ir jārod veids, kā rosināt Eiropas pilsoņus piedalīties to politisko lēmumu pieņemšanā, kas vēlāk ietekmēs viņu dzīvi. Tiešsaistes konsultācija - dalībnieks no Grieķijas

Lai cilvēki pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu labāk izprast, kā darbojas ES demokrātija, ir svarīgi, lai tie iesaistītos pārrobežu dialogos un viedokļu apmaiņā. Pilsoņu dialogs Pērnavā, Igaunijā

30

.

Vai jūs zinājāt, ka...

... Eiropas Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lielie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu tur, kur tie gūst peļņu;

... Eiropas Komisija piemēro stingrus noteikumus saziņai ar interešu grupām. Tā ir ierosinājusi iestāžu nolīgumu, lai palielinātu pārredzamību;

... vienlaikus ar pilsoņdialogu skaita pieaugumu Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvas reformu, lai pilsoņi varētu vieglāk iesniegt savas politiskās iniciatīvas;

... ir ierosināti vairāki konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek organizētas brīvā, godīgā un drošā veidā. Tas ietver tiešsaistes politisko reklāmu lielāku pārredzamību un iespējamas sankcijas par personas datu nelikumīgu izmantošanu.

31

2.7. Nākotnes izredzes jaunākajai paaudzei

Eiropas Savienība kā uz nākotni vērsts projekts ir cieši saistīta ar jaunatni. Daudzi respondenti no

dažādām vecuma grupām mēģina iztēloties jaunāko paaudžu nākotni.

Pilsoņi to saista ar tādiem tematiem kā mobilitātes, izglītības un apmaiņas programmas. Kā

piemērs regulāri un viennozīmīgi tiek minēts “Erasmus”.

69 %

uzskata, ka Eiropas Savienības projekts piedāvā nākotnes perspektīvu Eiropas jaunatnei. Eirobarometrs, 2018. gada novembris

Papildus ieteikumiem par kopīgu mācību programmu vai diplomu atzīšanu daudzi uzskata, ka

skolas ir tā vieta, kur būtu jāmāca par Eiropu, un kur jaunā paaudze var uzzināt par mūsu

kopīgajām vērtībām.

32

Investēt vairāk līdzekļu izglītībā un izpētē. Tiešsaistes dalībnieks no Zviedrijas

Projekti jaunatnei, Eiropas valstu studentu un skolnieku apmaiņa, galvenokārt "Erasmus", un jebkādi citi pasākumi, kas [mums] ļauj veidot kopīgu kultūru ar daudzvalodības palīdzību Tiešsaistes dalībnieks no Itālijas

ES būtu saprotamā veidā jārunā ar jauniešiem, tostarp izmantojot digitālos rīkus. Pilsoņu dialogs Bratislavā, Slovākijā

ES ir jārisina bezdarba problēma, jo īpaši intelektuālā darbaspēka aizplūšana, lai jauniešiem Eiropā pavērtos jaunas izdevības. Pilsoņdialogs Atēnās, Grieķijā

Vai jūs zinājāt, ka...

... Komisija ierosina divkārt palielināt 2021. - 2027. gada programmas “Erasmus+” budžetu – līdz 30 miljardiem EUR. Garantija jauniešiem katru gadu atbalsta vairāk nekā 3,5 miljonus jauniešu, kuri ar tās palīdzību saņem darba, tālākizglītības, prakses vai mācekļa darba piedāvājumu.

... Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir apliecināt solidaritāti un palīdzēt visneaizsargātākajiem. Līdz 2020. gada beigām 100 000 jaunieši būs varējuši piedalīties Solidaritātes korpusa darbībās;

... digitālo prasmju un darbvietu koalīcija līdz 2020. gadam apmācīs vienu miljonu jauniešu bezdarbnieku.

33

PATIESAS IZMAIŅAS

Ieklausīšanās pilsoņos un viņu problēmu risināšana ir patiesi svarīgas.

Eiropas pilsoņi, kas piedalījušies šajos dialogos, ir pauduši savus uzskatus un redzējumu par nākotni.

Viņi ne vienmēr ir apmierināti ar to, kā Eiropa darbojas šodien. Viņi joprojām sagaida ļoti daudz,

taču sliecas būt optimistiski noskaņoti attiecībā uz nākotni.

To apstiprina 2018. gada novembra Eirobarometra sabiedriskā aptauja: trīs no pieciem eiropiešiem

apgalvo, ka ir optimistiski noskaņoti par Eiropas Savienības nākotni. Tas ir lielākais īpatsvars kopš

2009. gada.

Eirobarometrs, 2018. gada novembris

Pastāvīgā sadarbība ar iedzīvotājiem, integrējot viņu bažas un vēlmes politikas veidošanā, pozitīvi

ietekmē to, kā tiek uztvertas Eiropas iestādes. Jaunākie pieejamie Eirobarometra dati liecina, ka

2018. gadā 50 % Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticas Eiropas Parlamentam un 46 % — Eiropas

Komisijai (tas ir attiecīgi par 13 un 14 procentu punktiem vairāk nekā 2014. gada pavasarī).

2007. gads

2008. gads

2009. gads

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

2014. gads

2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

70 %

60 %

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

61 % "Kopā optimistiski noskaņoti"

34 % "Kopā pesimistiski

noskaņoti" 5 % Nezina

Optimistisks ES nākotnes vērtējums

Vai jūs apgalvotu, ka esat ļoti optimistiski, diezgan optimistiski, diezgan pesimistiski vai ļoti pesimistiski noskaņots par Eiropas Savienības nākotni?

(% - ES)

34

Eirobarometrs, 2018. gada marts

Mums visiem ir jānodrošina, ka cerības un optimisms par mūsu Eiropas nākotni kļūst par realitāti un

ka pilsoņi var paust savu viedokli.

2007. gads

2008. gads

2009. gads

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

2014. gads

2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

60 %

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

56 55

52 5148

5048 48

4541 40

4441

39 3742 43

38 4042 45 4552

50 4747 44 46 45

44 4036 36

4036 35 32

3840

35 3738 41 42

Uzticība Eiropas Savienības iestādēm

Sakiet, vai drīzāk uzticaties vai drīzāk neuzticaties šādām Eiropas iestādēm: (% - ES drīzāk uzticas)

50 %

46 % Eiropas Komisija

Eiropas Parlaments

Priekšsēdētājs ir pilnvarojis kolēģijas locekļus aktīvi iesaistīties dialogos ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām dalībvalstīs.

35

PIEDALIES

Jūs varat apmeklēt pilsoņdialogus vai piedalīties tiešsaistes konsultācijā par Eiropas nākotni.

https://ec.europa.eu/commission/future-europe_lv

36