eiropas kopienas iniciatīva interreg

Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG

Una Čakāne

RAPLM Programmu departaments

16.08.2005. INTERREG programmas 2

Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG

• Mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, atbalstot un veicinot līdzsvarotu reģionālo attīstību, un pārrobežu,

transnacionālo, starpreģionu sadarbību.Finansējuma avoti:• Eiropas reģionālais attīstības fonds;• valsts budžeta līdzfinansējums;• finansējuma saņēmēja līdzekļi.


Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (administrē kopš 2004.gada):

• Nacionālā atbildīgā iestāde par INTERREG

programmu;

• Piedalās INTERREG programmu

sagatavošanā, ieviešanā un uzraudzībā;

• To nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 676

“Par uzdevumiem Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai”


INTERREG programmu sekretariāts

• Veic programmu un projektu uzraudzību;

• Nodrošina projektu pieteikšanās procesu,

informāciju, publicitāti un konsultācijas pieteicējiem;

• Nodrošina projektu uzraudzību;

• Nodrošina Uzraudzības un Vadības komiteju

sekretariāta funkcijas;

• Nodrošina atbalstu Vadošās un Maksājumu

institūciju funkciju veikšanai.


INTERREG programmas tiek iedalītas trijās līnijās: (2000.-2006.)

• INTERREG III A – tiešā pārrobežu sadarbība

• INTERREG III B – transnacionālā sadarbība

• INTERREG III C - sadarbība visas Eiropas teritorijā

Katrai no šīm trim programmām ir atsevišķi noteiktas teritorijas, kā arī iespējamie sadarbības partneri.


Latvijas dalība programmās:

• Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A prioritātes:

Ziemeļu prioritāte (Latvija - Igaunija – Krievija); Dienvidu prioritāte (Latvija – Lietuva – Baltkrievija). • INTERREG III B programma Baltijas jūras

reģionā;• INTERREG III C programma Ziemeļu zonai.


INTERREG III A mērķis – mazināt robežas ietekmi pierobežas teritorijās un

veicināt plaša spektra aktivitātes (piemēram, sadarbība sociālajā un kultūras

jomā)


INTERREG IIIA Ziemeļu prioritāte


INTERREG III A Ziemeļu prioritātes (Latvija - Igaunija - Krievija) pārrobežu

sadarbības prioritāte aptver šādas teritorijas:

Igaunijā - Kirde-Eesti, Lõuna-Eesti un Lääne-Eesti

Latvijā – Kurzemi, Latgali, Rīgas reģionu un Vidzemi (Zemgali kā pieguļošo teritoriju)

Krievijā – Ļeņingradas apgabalu, Pleskavas apgabalu un Sanktpēterburgas pilsētu


INTERREG IIIA Dienvidu prioritāte


INTERREG III A Dienvidu prioritātes (Latvija - Lietuva - Baltkrievija) pārrobežu sadarbības

prioritāte aptver šādas teritorijas: Latvijā – Zemgales, Kurzemes un Latgales (papildus arī Vidzemes un Rīgas reģionus)

Lietuvā - Klaipēdu, Telšai, Šauļai, Panevēžu, Utenu, Alītu un Viļņu (papildus arī Kauņu)

Baltkrievijā - Vitebskas un Grodno reģionus


Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A

prioritātesZiemeļu prioritātei:• Atbalsts tūrisma attīstībai;• Atbalsts pašvaldību sadarbībai;• Vietējo kontaktu paplašināšana;• Jaunu kontaktu nodibināšana starp reģionālajām

un vietējām institūcijām;• Vides pārvaldība un aizsardzība;• Jaunu uzņēmējdarbības iespēju attīstība;• Transporta un komunikāciju attīstība;


Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas INTERREG III A

prioritātesDienvidu prioritātei:• Atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību tranzīta koridoros;• Veicināt sadarbību uzņēmējdarbības attīstības jomā;• Uzlabot robežšķērsošanas iespējas;• Atbalstīt tūrisma attīstību;• Rūpēties par vides saglabāšanu pierobežas reģionos;• Atbalstīt sadarbību starp pierobežas iedzīvotājiem

(jauni kontakti, sadarbības tīkli, kopīgi projketi, pasākumi, pieredzes apmaiņa);

• Novērst pārrobežu sadarbības fiziskos šķēršļus un uzlabot kopējo abpus robežām izveidoto infrastruktūru.


Atbalsta saņēmēji• Pašvaldības un to izveidotās iestādes;• Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā

noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas;

• Biedrības un nodibinājumi;• Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības;• Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts

pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”.


INTERREG III A programma

Pieteikšanās kārta Datumi Pieejamais ERAF finansējums (EUR)

3 projektu pieteikšanās kārta:

Ziemeļu prioritātē

Dienvidu prioritātē5 Sept – 14 Nov

5 Sept – 31Okt

~ 4 miljoni

~ 7 miljoni

www.bsrinterreg.net/3a

http://www.bsrinterreg.net/3a


INTERREG III B programma

• Programmas mērķis ir veicināt sadarbību Eiropas valstu starpā – teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

• INTERREG III B programmas ietvaros Eiropa ir sadalīta 12 reģionos, kur katrs reģions aptver noteiktu valstu skaitu, piemēram, Ziemeļu jūras reģions, Vidusjūras reģions.

• Latvija ietilpst un var piedalīties INTERREG III B programmā Baltijas jūras reģiona ietvaros, kas aptver 11 valstis: Dāniju, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju, Poliju, noteiktus Vācijas, Krievijas un Baltkrievijas reģionus.


1.prioritāte:• Telpiskās attīstības pieejas un rīcību veicināšana

specifiskām teritorijām un sektoriem1.pasākums: Atbalsts kopējām stratēģijām un

ieviešanas aktivitātēm plašās attīstības zonās (makroreģionos);

2.pasākums: Specifisku sektoru ilgtspējīgas telpiskās attīstības veicināšana;

3.pasākums: Piekrastes, salu teritoriju un citu specifisku teritoriju ilgtspējīgas integrētas attīstības veicināšana.

Baltijas jūras reģiona INTERREG III B programmas 3 sadarbības virzieni: (1)



2.prioritāte:• Atbalsts teritoriālām struktūrām, lai veicinātu

Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību.1.pasākums: Līdzsvarotas policentriskas

apdzīvojuma struktūras attīstības veicināšana;2.pasākums: Ilgstpējīgu komunikāciju tīklu

veidošanas telpiskai integrācijai;3.pasākums: Kultūras, dabas mantojuma, vērtīgu

ainavu un dabas resursu ilgstpējīga pārvaldība



3.prioritāte:

• Atbalsts institūciju stiprināšanai, veicinot starpnacionālo sadarbību telpiskās attīstības jomā.


Atbalsta saņēmēji• Pašvaldības un to izveidotās iestādes;• Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā

noteiktās plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas;• Biedrības un nodibinājumi;• Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības;• Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts

pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”.


INTERREG III B programma

Pieteikšanās kārta Datumi Pieejamais ERAF finansējums

(EUR)

8. projektu pieteikšanās kārta

25 Jūl. – 23 sept. 17.4 miljoni

www.bsrinterreg.net

http://www.bsrinterreg.net/


INTERREG III CStarpreģionu sadarbība, lai efektīvi

uzlabotu reģionālo attīstību un vienotību

Programma attiecas uz visu Eiropas

teritoriju kopumā. Tā ir sadalīta četrās zonās – Ziemeļu,

Austrumu, Dienvidu un Rietumu.


Atbalsta saņēmēji• Pašvaldības un to izveidotās iestādes;• Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās

plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas;• Biedrības un nodibinājumi;• Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības;• Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes

iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”.


INTERREG III C programmas prioritātes:

• Reģionu sadarbība Eiropas Savienības zonu ietvaros;

• Individuālie sadarbības projekti (pašvaldības, institūcijas, kuras atbild par reģionālo attīstību);

• Sadarbības tīkli (valsts pārvaldes institūciju pārstāvju pieredzes apmaiņa).

INTERREG III C Ziemeļu zona:

4. Projektu pieteikšanās kārtā visi fondi tika apgūti, līdz ar to

Latvijai INTERREG III C Ziemeļu zonas programma ir slēgta

Var pieteikties arī uz citām INTERREG III C programmas zonām – Austrumiem, Rietumiem un

Dienvidiem

www.interreg3c.net

http://www.interreg3c.net/


Valsts budžeta finansējums INTERREG programmām

(pieejams no 2005.gada 1.janvāra)


Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG programmu finansējumu nosaka

12.04.2005 MK noteikumi Nr. 252

“Kārtība, kādā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi EK iniciatīvas INTERREG

programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas Republikas”


Potenciālie finansējuma saņēmēji no Latvijas Republikas:

• Pašvaldības un to izveidotās iestādes;• Institūcijas, kas pilda Reģionālās attīstības likumā noteiktās

plānošanas reģionu attīstības aģentūru funkcijas;• Biedrības un nodibinājumi;• Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības;• Valsts iestādes (nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes

iestādes un to padotībā esošās iestādes). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali”.


Finansēšanas avotu proporcija:

Finansējuma sadalījums

Programma

INTERREG III A Dienvidu un

Ziemeļu prioritāte

INTERREG III B INTERREG III C

Ziemeļu zonas programma

Valsts budžets 10 % 10 % 5 %

Finansējuma saņēmēja līdzekļi

15 % 15 % 20 %

ERAF 75 % 75 % 75 %


Nākamā programmēšanas perioda (2007. - 2013.) perspektīvas


Nākamajā programmēšanas periodā (2007. – 2013.) tiks īstenoti trīs teritoriālās

sadarbības veidi:

• Pārrobežu sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III A) (EKPI, sadarbība ar Lietuvu un Igauniju)

• Transnacionālā sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III B)

• Starpreģionu sadarbība, kā turpinājums (INTERREG III C)


Pārrobežu sadarbības programmas jomas 2007. – 2013.gadiem

• Uzņēmējdarbība un MVU, universitātes, tūrisms;• Vides aizsardzība un tās vadība;• Labāk pieejams transports (infrastruktūra);• Informācijas un komunikācijas tīkli;• Ūdens, atkritumu vadība un enerģijas vadības

sistēmas;• Veselība, kultūra un izglītība.


Transnacionālās sadarbības jomas 2007. – 2013.gadiem

• Ūdeņu vadība (investīcijas notekūdeņu attīrīšanas

iekārtās);

• Dabas apdraudējuma novēršana;

• Uzlabota pieejamība (infrastruktūra, komunikācijas);

• Zinātnisku un tehnoloģisku tīklu veidošana,

inovācijas, uzņēmējdarbības attīstība;


Starpreģionu sadarbības jomas 2007. – 2013.gadiem

• Tehnoloģiskās inovācijas reģionālajā attīstībā, uzņēmējdarbība;

• Inovācijas reģionālajos pakalpojumos;

• Vide, enerģijas efektīgs izlietojums un bioloģiskā daudzveidība;

• Risku profilakse;

• Pilsētu attīstība un atjaunošana;

• Pētījumi, informācijas vākšana, labāko prakšu pārņemšana, ieviešot sadarbības programmas, attīstības virzienu izpēte un analīze.


Eiropas Kaimiņattiecību un Partnerības Instruments

• Patreizējā Kaimiņattiecību programma ir izstrādāta 2004.- 2006.gadu pārējas periodam

• Tiks izveidots jauns Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI)


Jautājumi, kas jāatrisinadalībvalstīm

• Programmu zonu noteikšanas kritēriji

• Ģeogrāfiskais elastīgums

• Finansiālā struktūra

• Prioritārās tēmas

• Stratēģisko projektu definēšana

• Programmu vadības organizācija


Priekšlikumi turpmākai rīcībai

• Latvijai ir jāturpina attīstīt teritoriālā sadarbība un attiecības ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, arī ar kaimiņvalstīm, veicinot stabilitāti un izaugsmi Baltijas jūras valstu reģionā un Eiropā.

• Latvijai ir jādefinē jauni darbības uzdevumi Baltijas jūras reģiona sadarbības organizācijām.


Gatavojoties nākamajam programmēšanas periodam:

• Latvijai ir savlaicīgi ir jāuzsāk sagatavot Nacionālo stratēģiju Mērķa 3 finansējuma izlietojumam;

• jāizvērtē iespēja jaunajā programmēšanas periodā: vai valsts varētu būt kreditors uzsāktajiem projektiem;

• Latvijā būs jāveido vadošās/ maksājuma iestādes neatkarīgi no tagad esošajām struktūrām;

• Sagatavojot programmas, jāveido darba grupas reģionu līmenī, nacionālā līmeni, un tad ar kaimiņvalstu partneriem.


Statuss

• Tiek gatavotas pozīcijas par – Eiropas pārrobežu sadarbības grupējumu regulu,

– Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta regulu,

– Kopienas stratēģiskām vadlīnijām;

– ERAF regulu

• Tiek plānotas darba grupu LV-LT un LV-EST sanāksmes par nākamā perioda programmēšanas stratēģiju

Paldies par uzmanību!

Sīkāka informācija: http://www.raplm.gov.lv/lat/eiropa/INTERREG/

eiropas kopienas iniciatīva interreg

Documents