ekonomiskĀs analĪzes pĒtĪjums par informĀciju … · 2014-06-10 · inovācijas tirgus...

EKONOMISKĀS ANALĪZES PĒTĪJUMS PAR

INFORMĀCIJU TEHNOLOĢIJU NOZARI

2014

Inese Andersone, GatewayBaltic

Latvijas Viedās Specializācijas

Izvirzītās septiņas izaugsmes prioritātes:

1. Augstas pievienotās vērtības produkti,

2. Produktīva inovāciju sistēma,

3. Energoefektivitāte,

4. Moderna IKT,

5. Moderna izglītība,

6. Zināšanu bāze

7. Policentriska attīstība

Noteiktas piecas specializācijas jomas:

1. Zināšanu ietilpīga bioekonomika,

2. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas,

3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,

4. Viedā enerģētika un viedie materiāli,

5. Tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Pētījuma metodoloģija

1.

• Statistikas datu apkopošana par situāciju IT nozarēs Latvijā ar NACE kodiem C262, J582, J62, J631 no Eurostat, Centrālā Statistikas pārvaldes (CSP), Statistics Lithuania, Statistics Estonia (SE).

• Statistikas datu salīdzināšana ar situāciju Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Polijā.

2.

• Padziļinātas intervijas ar 10 IT nozares pārstāvjiem, lai gūtu papildu informāciju par situāciju Latvijā, tās salīdzinājumu ar Latvijas tiešajām konkurentvalstīm, un uzzinātu paredzamās nākotnes tendences.

• Informācijas apkopošana par IT nozares attīstību globālā mērogā.

3.

• Informācijas sintēze, papildu izmantojot arī citus sekundāros avotos, to starp IZM un citu valsts institūciju nozares pārskatus.

Pētījuma mērķis:

Veikt ekonomiskās

analīzes pētījumu par

informācijas tehnoloģiju

nozari, noskaidrojot

jaunu ārvalstu tiešo

investīciju piesaistes

potenciālu šajā nozarē.

Kapēc

investēt?

Kapēc investēt?

Resursi

Tirgus Inovācijas

Cilvēki Izejvielas Loģistika

Know-How, tehnoloģiski

risinājumi, zinātne & pētniecība

Latvija & Baltijas jūras

reģions

B2B sektors B2C sektors Publiskais

Inovatīva piedāvājuma

izveide

Noieta tirgus

Konkurētspējīgs piedāvājums

GatewayBaltic ©

Kapēc investēt?

Resursi

Tirgus Inovācijas




Latvija & Baltijas jūras reģions



izveide


GatewayBaltic ©

Kā veicināt resursu pieejamību IT nozarei?

Kā veicināt iekšējo pieprasījumu IT nozarei?

Kā tiek veicinātas inovācijas IT nozarē?

Kapēc

investēt?

Noieta tirgus

43%

41%

1% 15% Datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības

Interneta portālu darbība

Ziņu aģentūru darbība

Citur neklasificēti informācijas pakalpojumi

IT Nozares uzņēmumu sadalījums Latvijā

68%

30%

1% 1% Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās darbības

Datu apstrāde, uzturēšana, interneta portālu darbība

Datorprogrammu tiražēšana

Datoru un perifēro iekārtu ražošana

Dati no Lursoft datubāzes (2014.g.marts) par reģistrētajiem uzņēmumiem ar NACE kodiem C262, J582, J62, J631.

52%

19%

4%

25%

Datorprogrammēšana

Konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos

Datoriekārtu darbības pārvaldīšana

Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi

4701 uzņēmumi (Lursoft, 03/2014)

11 900 darbinieki (Eurostat, 2012)

3,8% no IKP (CSP, 2013)

Datoru un perifērijas iekārtu ražošana

7

1

1

17

4

1

Uzņēmumu skaits pēc nodarbināto skaita(2011), Nodarbināto skaits (2012), Apgrozījums (2012): Eurostat

LATVIJA 55 DARBINIEKI

LIETUVA 169 DARBINIEKI IGAUNIJA

128 DARBINIEKI

€1,8 MILJONI

€15,6 MILJONI

€9,8 MILJONI

• LATVIJĀ DATORU UN PERIFĒRIJAS

IEKĀRTU RAŽOŠANĀ IR TIKAI

MIKROUZŅĒMUMI, KAMĒR

KAIMIŅVALSTĪS IZVEIDOJUŠIES

ARĪ VIDĒJA LIELUMA

UZŅĒMUMI.

• KOPĒJAIS DARBINIEKU SKAITS

LATVIJĀ ŠAJĀ NOZARĒ IR

SARUCIS PAR 25% KOPŠ 2010.

GADA.

• LATVIJĀ KATRS DARBINIEKS ŠAJĀ

NOZARĒ VEIDO €34,3 TŪKST.

APGROZĪJUMA, LIETUVĀ – €56,5

TŪKST., TAČU IGAUNIJĀ €126,2

TŪKST.

• LIETUVĀ IR VISZEMĀKĀS

PERSONĀLA IZMAKSAS UZ VIENU

DARBINIEKU– €8,4 TŪKST.

LATVIJĀ € 8,7 TŪKST., IGAUNIJĀ

IEVĒROJAMI VAIRĀK – €12,9

TŪKST.

21

1. 2. 3.

(↓28%)

(↑2%)

(↓26%) 0-9 darbinieki

10-49 darbinieki

50-249 darbinieki

250+

Datorprogrammu tiražēšana

17

2

13

2 1


LIETUVA 243 DARBINIEKI IGAUNIJA

101 DARBINIEKS

€4 MILJONI

€13,3 MILJONI

€8,6 MILJONI

• LATVIJĀ DATORU UN PERIFĒRIJAS

IEKĀRTU RAŽOŠANĀ IR 20

MIKROUZŅĒMUMI, NO KURIEM

19 NODARBINA TIKAI 1

DARBINIEKU.



APGROZĪJUMA, LIETUVĀ TIKAI –

€35,4 TŪKST., TAČU IGAUNIJĀ

€131,7 TŪKST.

• LATVIJĀ ŠAJĀ NOZARĒ IR

VISZEMĀKĀS PERSONĀLA

IZMAKSAS UZ VIENU

DARBINIEKU - €8,4 TŪKST.

IGAUNIJĀ - € 12,6 TŪKST.,

LIETUVĀ – €16,3 TŪKST.

20

1


1. 2. 3.

(↓11%)

(↓5%)

(↑133%) 0-9 darbinieki

10-49 darbinieki

50-249 darbinieki

250+

Datorprogrammēšana un konsultēšana

987

124 32

1


LIETUVA 10145 DARBINIEKI

€384,4 MILJONI

€409,8 MILJONI €392,9 MILJONI

• DATORPROGRAMMĒŠANAS UN

KONSULTĒŠANAS NOZARE IR

LIELĀKĀ IT NOZARE BALTIJAS

VALSTĪS.


NOZARĒ VEIDO €42 TŪKST.

APGROZĪJUMA, LIETUVĀ MAZĀK

– €38,7 TŪKST., TAČU IGAUNIJĀ

€50,5 TŪKST.

• LATVIJĀ UN LIETUVĀ ŠAJĀ

NOZARĒ IR IEVĒROJAMI

ZEMĀKAS DARBASPĒKA

IZMAKSAS UZ VIENU

DARBINIEKU, RESPEKTĪVI, €15,7

TŪKST. UN € 15,8 TŪKST., TOTIES

IGAUNIJĀ – €23 TŪKST.

• 4 NO 7 BALTIJAS 250+

UZŅĒMUMIEM ATRODAS

LATVIJĀ

1541

72 17

4

1652

86 15

3


1. 2. 3.

IGAUNIJA 8115 DARBINIEKI

(↑58%)

(↑23%) (↓6%) 0-9 darbinieki

10-49 darbinieki

50-249 darbinieki

250+

Datu pārstrāde un uzturēšana

552

28 3


LIETUVA 2078 DARBINIEKI

€148,6 MILJONI €62 MILJONI

€77,2 MILJONI

• DATU PĀRSTRĀDES UN

UZTURĒŠANAS NOZARE LATVIJĀ

IR SALĪDZINOŠI AUGSTĀK

ATTĪSTĪTA NEKĀ CITĀS BALTIJAS

VALSTĪS.



APGROZĪJUMA, IGAUNIJĀ –

€41,9 TŪKST., UN LIETUVĀ –

€37,2 TŪKST.

• LATVIJĀ ŠAJĀ NOZARĒ IR ARĪ

ZEMĀKAS DARBASPĒKA

IZMAKSAS UZ VIENU

DARBINIEKU, PROTI €11,6

TŪKST. IGAUNIJĀ – €14,4 TŪKST.,

LIETUVĀ – €16,1 TŪKST.

• APAKŠNOZARE LAIKĀ NO 2010.

LĪDZ 2012. GADAM LATVIJĀ

AUGUSU PAR 83%.

137

22 3 1


300

12 4

1. 2.

3.

IGAUNIJA 1478 DARBINIEKI

0-9 darbinieki

10-49 darbinieki

50-249 darbinieki

250+

(↑83%) (↑151%)

(↑46%)

IT nozares kopsavilkums

Nodarbināto skaits (2012), Apgrozījums (2012): Eurostat

LATVIJA

11 900 DARBINIEKI

LIETUVA

12635 DARBINIEKI

IGAUNIJA

9822 DARBINIEKI

€538,8 MILJONI €500,7 MILJONI €488,5MILJONI

2. 1 darbinieks veido

€45 TŪKST. apgrozījuma

1 darbinieks veido €51 TŪKST. apgrozījuma

1 darbinieks veido €39 TŪKST. apgrozījuma 1. 3.

Nodarbinātība

8152 9991 7893 9410 11307 8719 11900 12635 9822 0

5000

10000

15000

Latvija Lietuva Igaunija

Nodarbināto skaits IT uzņēmumos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, 2010.-2012.g

2010 2011 2012

↑24% kopš 2010.g. ↑46% kopš 2010.g. ↑27% kopš 2010.g.

BRĪVO PUBLICĒTO VAKANČU SKAITS 17.03.2014 264 377 229

Nodarbināto skaits (2010-2012), Eurostat, Dzimstība (1990-2013 CSP)

• NEPIETIEKAMS ABSOLVENTU SKAITS NO LATVIJĀ

PIEDĀVĀTAJĀM IT PROGRAMMĀM,

• NEPIETIEKAMS AUGSTI KVALIFICĒTU SPECIĀLISTU

SKAITS AR ZINĀŠANĀM CITĀS EKONOMIKAS JOMĀS

• NEEFEKTĪVS ĀRVALSTU DARBINIEKU UZTURĒŠANĀS

UN DARBA ATĻAUJU IEGŪŠANAS PROCESS

• DZIMUŠO SKAITA SAMAZINĀJUMS IETEKMĒS

SPECIĀLISTU PIEPLŪDUMU LAIKĀ NO 2013.-2021.g. 0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

Dzimušo skaits Latvijā, 1990.-2012.

↓50%

2. 3. 1.

15%

65%

17%

3%

35%

43%

18%

4%

17%

70%

13%

0%

Koledža Bakalaurs Maģistrs Dokturantūra

Izglītība

Studē kopumā 2012.g.

4389 Studē kopumā 2012.g.

3775 Studē kopumā 2012.g.

4940

Absolvē 39% no uzņemtajiem studentiem (2012)

Absolvē 35% no uzņemtajiem studentiem (2012)

Izglītība

Galvenie iemesli, kas tiek minēti zemajam absolventu skaitam:

a) Skolas nesagatavo studēt gribētājus ar priekšzināšanām

b) Pie tam liels uzņemto studentu skaits neabsolvē iesāktās mācības. Līdz pat 50% pirmajā kursā, jo studenti saprot, ka nav spējīgi apgūt vielu vai nav ieinteresēti IT

c) Speciālisti, kas apguvuši pamatzināšanas, piemēram 2. vai pat 1. kursa studenti tiek iesaistīti darba tirgū un apmācīti iekšēji uzņēmumos.

d) Neliels skaits sieviešu dzimuma pārstāvju studējošo vidū

Ekspertu komentāri: • Latvijas universitāšu programmu

piedāvātā izglītība sagatavo speciālistus ar spēcīgām pamatzināšanām IT nozarē, kurus tālāk uzņēmumi apmāca un pielāgo savām individuālajām vajadzībām

• Uzņēmumi speciālistu trūkumu dēļ arvien vairāk izvēlas piesaistīt darbiniekus un apmācīt tos savā uzņēmumā individuāli vai izmanto ārvalstu cilvēkresursus.

Latvijā 33 izglītības iestādes piedāvā apgūt zināšanas un iegūt grādu ar IT nozari saistītās programmās.

Atbalsta instrumentu IT nozarei salīdzinājums

Latvija Lietuva Igaunija Polija Čehija

Inkubatori

Klasteri

Kompetences centri

Tehnoloģiju parki

Tehnoloģiju pārneses punkti

SEZ

Riska kapitāla fondi

Netiešs nozares atbalsts

Biznesa akseleratori

Specializēti atbalsta instrumenti pieejami Daļēji pieejami Nav pieejami

Fokusēti: Specializēti inkubatori + tehnoloģiju parki Specializēti Klasteri un Kompetences centri

150+ uzņēmumi darbojas parkā 160+ biznesa pakalpojumu klientu uzņēmumi 20+ start up uzņēmumi Startup inkubatorā tuvumā atrodas vairāk kā 14 000 studenti un 1300 pētnieki 50 000 kvadrātmetru lielas biroja, laboratoriju un atpūtas telpas 5 aktīvi P&A centri

Atbalsta instrumenti:

VIDE

Atbalsta instrumenti:

PIEPRASĪJUMS ČEHIJAS ATBALSTS NETIEŠS IT NOZARES ATBALSTS: 1. INFORMĀCIJU TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANA MVU UZŅĒMUMOS TO

KONKURĒTSPĒJAS PALIELINĀŠANAI. MAKSIMĀLĀ VIENAM PROJEKTAM PAREDZĒTĀ SUMMA EUR 370 000.

ATBALSTĀMĀS AKTIVITĀTES IEKĻAUJ:

• IKT SISTĒMU IEPIRKŠANA UN UZSTĀDĪŠANA, • E- VEIKALU ATTĪSTĪŠANA, • SISTĒMU ATTĪSTĪŠANA, • DATU DROŠĪBAS SISTĒMU IEVIEŠANA, • IKT SISTĒMU UZSTĀDĪŠANA RAŽOŠANAS UN

ADMINISTRATĪVO PROCESU OPTIMIZĀCIJAI (IEKĻAUJOT CRM, ERP, PIEGĀDES SISTĒMU, ĀRPAKALPOJUMUS U.C.)

2. IKT UN BIZNESA ATBALSTA PAKALPOJUMU PROGRAMMA. ATBALSTĀMĀS AKTIVITĀTES IEKĻAUJ:

• JAUNU IKT RISINĀJUMU UN LIETOTŅU VEIDOŠANU, • JAUNU PUBLISKO LIETOJUMU CENTRU UN DATU CENTRU

ATTĪSTĪBU, • AUGSTO TEHNOLOĢIJU PRODUKTU UN TEHNOLOĢIJU UN

TEHNOLOĢIJU UZTURĒŠANAS CENTRU ATTĪSTĪBAI. PIEEJAMAIS FINANSĒJUMS EUR 50 000 – EUR 3.6 MIL

ILGTERMIŅA AKTĪVU IEGULDĪJUMIEM VAI DARBINIEKU ALGĀM.

IT Pieprasījuma

veicināšana B2B

sektorā.

Čehija piedāvā MVU uzņēmumiem palielināt konkurētspēju uzlabojot uzņēmumiem pieejamās informāciju un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas.

Mikro Mazs Vidējs Liels

Inkubatori x x

Klasteri x X

Kompetences centri x X

Tehnoloģiju parki x x

Tehnoloģiju pārneses punkti x x x x

SEZ x X

Riska kapitāla fondi x x

Netiešs nozares atbalsts x x x x

Biznesa akseleratori x x

Atbalsts P&A aktivitātēm

x x x

Atbalsta instrumentu nepieciešamība Latvijā • NEPIECIEŠAMI SPECIALIZĒTI ATBALSTA INSTRUMENTI NOZAREI,

• ĪPAŠI JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA MIKRO UN MAZO UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI,

•JĀRADA LABVĒLĪGA VIDE JAUNU IDEJU UN RISINĀJUMU ATTĪSTĪŠANAI UN KOMERCIALIZĒŠANAI

• RISINĀJUMU PIEEJAMĪBA VIENKOPUS – IT VIDES veidošana

Iestrādnes un iespējas

Tehnoloģisko centru un parku

veidošana

Risinājumi ne-angliski

runājošiem klientiem

Specializēti risinājumi citu

nozaru attīstībai

E-apmācība

E-veselības risinājumi

Valodu tehnoloģiju risinājumi

Datu centru pakalpojumi

Videi draudzīgi risinājumi

jeb zaļais IT

Mobilo lietotņu un spēļu izstrāde

Jauna IT start-up vide

Programmatūras testēšana

Specializēti ārpakalpojumu

centri

Izpētes un pētniecības

pakalpojumu veikšana

Biznesa procesu analīzes

risinājumi

E-komercija

Mākoņdatošana

Digitālā mārketinga

izstrāde

Risinājumi finanšu sektoram

JĀSTIPRINA IESTRĀDNES

JĀVEICINA IESPĒJAS

Galvenie identificētie nozares attīstības šķēršļi

Nodarbināto speciālistu skaits un to nepietiekamās zināšanas citās ekonomikas jomās,

Mazs vietējais tirgus un IT nozares netiešā atbalsta trūkums,

Nepietiekamas P&A aktivitātes uzņēmumos, kā arī sadarbība ar zinātnes institūcijām

Vienots nozares mārketings un pozicionējums ārvalstīs

Likumdošanas paredzamība, nodokļu slogs un politiskā stabilitāte

Nepietiekams statistikas datu apkopojums

Kapēc investē?

Resursi

Tirgus Inovācijas




Latvija & Baltijas jūras

reģions



izveide

Noieta tirgus


GatewayBaltic ©

Kā veicināt resursu pieejamību IT nozarei?

– Izglītības programmu pielāgošana – Mācību granti uzņēmumu iekšējo

apmācību veikšanai – Speciālistu imports

Kā veicināt pieprasījumu IT nozarei?

– Atbalsta instrumenti IT risinājumu ieviešanai B2B sektorā

– Vienots pozicionējums publiskajā telpā

– Izcilas ārējā mārketinga aktivitātes un veiksmes stāstu komunikācija

Kā tiek veicinātas inovācijas IT nozarē?

– Inkubatori un tehnoloģiju parki – Riska kapitāls – Specializēti klasteri (p. e-veselība) – Atbalsta instrumenti IT

uzņēmumiem R & D aktivitātēm

Kāda ir Latvijas stratēģija IT vides attīstībai?

Veselīga IT uzņēmējdarbības

vide

Ārējais Mārketings

Investīciju piesaiste

Īstermiņa Stratēģija

Ilgtermiņa stratēģija: Savi risinājumi Ārpakalpojumi

1

2

3

Latvijas stratēģija IT vides attīstībai?

Kāda ir

Latvijas

stratēģija IT

vides

attīstībai?

ekonomiskĀs analĪzes pĒtĪjums par informĀciju … · 2014-06-10 · inovācijas tirgus...

Documents