KREDITĒŠANA LATVIJĀ

Pašreizējā situācija, ietekmējošie faktori

Ludmila Fadejeva Latvijas Bankas vecākā ekonometriste

Prezentācijas plāns:

Ieskats kreditēšanas attīstībā

Kā kreditēšana saistīta ar IKP attīstību

Kādi faktori izskaidro kreditēšanas attīstību

Kādi šķēršļi kreditēšanai Latvijā ir šobrīd

Latvijas izaicinājums - atjaunot kreditēšanu

3

Latvijas reālā IKP un kredītu gada izmaiņas, %

• Ilgāku laiku IKP pieaug, bet kreditēšana samazinās

• Kreditēšanas atjaunošanās nenotiek,

kā tas ir paredzēts, balstoties uz līdzīgiem vēsturiskiem piemēriem

• Atjaunot kreditēšanu nepieciešams

tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai

Avots: CSB, LB aprēķini

-30%

-20%

-10%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

20

04

Q1

20

04

Q3

20

05

Q1

20

05

Q3

20

06

Q1

20

06

Q3

20

07

Q1

20

07

Q3

20

08

Q1

20

08

Q3

20

09

Q1

20

09

Q3

20

10

Q1

20

10

Q3

20

11

Q1

20

11

Q3

20

12

Q1

20

12

Q3

20

13

Q1

20

13

Q3

Reālais IKP

Iekšzemes kredīti

-20%

-10%

0%

10%

20%

30%

40%

20

04

Q1

20

04

Q3

20

05

Q1

20

05

Q3

2

00

6Q

1

20

06

Q3

20

07

Q1

20

07

Q3

20

08

Q1

20

08

Q3

2

00

9Q

1

20

09

Q3

20

10

Q1

20

10

Q3

20

11

Q1

20

11

Q3

20

12

Q1

20

12

Q3

20

13

Q1

20

13

Q3

EE LT LV

Kreditēšanas attīstības palēninājums finanšu krīzes rezultātā raksturīgs daudzām valstīm. Tendence, ka kreditēšanas izaugsme būtiski pārsniedz tautsaimniecības attīstības tempus, pēc 2009. gada ir lauzta

-20%

-10%

0%

10%

20%

30%

40%

20

04

Q1

20

04

Q4

20

05

Q3

20

06

Q2

20

07

Q1

20

07

Q4

20

08

Q3

20

09

Q2

20

10

Q1

20

10

Q4

20

11

Q3

20

12

Q2

20

13

Q1

20

13

Q4

Eiro zona ASV

Starpība starp kreditēšanas un reālā IKP pieauguma tempu

Avots: Autoru aprēķini , BIS, Eurostat

Globālās kreditēšanas palēninājuma tendences (ASV, eiro zona) izskaidro daļu no kreditēšanas samazināšanās Latvijā. Latvijai specifiski šoki to pastiprina.

-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

15%

20

04

Q1

20

05

Q1

20

06

Q1

20

07

Q1

20

08

Q1

20

09

Q1

20

10

Q1

20

11

Q1

20

12

Q1

20

13

Q1

cits

Krievija

Zviedrija

Igaunija, Lietuva

Latvija

CESEE

ASV

Eiro zona

Kopējie kredīti (novirze no vidējā)

Avots: L. Fadejeva, M.Feldkircher and T.Reininger (2014) „International Transmission of Credit Shocks – Evidence from GVAR”

Kopējo kredītu ceturkšņa pieauguma tempu dekompozīcija

Daļu no kreditēšanas apjoma samazinājuma un tautsaimniecības lēnākas atkopšanās Latvijā var skaidrot ar kreditēšanas piedāvājuma samazinājumu

-8%

-6%

-4%

-2%

0%

2%

4%

6%

20

04

Q1

20

04

Q3

20

05

Q1

20

05

Q3

20

06

Q1

20

06

Q3

20

07

Q1

20

07

Q3

20

08

Q1

20

08

Q3

20

09

Q1

20

09

Q3

20

10

Q1

20

10

Q3

20

11

Q1

20

11

Q3

20

12

Q1

20

12

Q3

20

13

Q1

20

13

Q3

Kredītu pieprasījums Kredītu piedāvājums Cits

-10%

-8%

-6%

-4%

-2%

0%

2%

4%

6%

20

04

Q1

20

04

Q3

20

05

Q1

20

05

Q3

20

06

Q1

20

06

Q3

20

07

Q1

20

07

Q3

20

08

Q1

20

08

Q3

20

09

Q1

20

09

Q3

20

10

Q1

20

10

Q3

20

11

Q1

20

11

Q3

20

12

Q1

20

12

Q3

20

13

Q1

20

13

Q3

Kredītu pieprasījums Kredītu piedāvājums Cits

Latvijai specifiskā kreditēšanas pieauguma dekompozīcija Latvijai specifiskā reālā IKP pieauguma dekompozīcija

Avots: L. Fadejeva, M.Feldkircher and T.Reininger (2014) „International Transmission of Credit Shocks – Evidence from GVAR”

Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, banku kredītpolitika kļuva stingrāka, bet pēdējā laikā būtiski nemainās

Kreditēšanas standarti (neto banku īpatsvars, kas ziņoja par stingrākiem standartiem, %)

-60 -40 -20

0 20 40 60 80

100

I p. 2

00

7

II p

.

I p. 2

00

8

II p

.

I p. 2

00

9

II p

.

I p. 2

01

0

II p

.

I p. 2

01

1

II p

.

I p. 2

01

2

II p

.

I p. 2

01

3

II p

./4

. cet

.

1.c

et. 2

01

4

2. c

et.

3. c

et.*

Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības (mājokļa)

*Banku prognoze

Avots: LB/ECB kredītiestāžu aptauja

Pieprasījums pēc kredītiem (neto banku īpatsvars, kuras paziņoja par augstāku pieprasījumu, %)

-100 -80 -60 -40 -20

0 20 40 60 80

100

I p. 2

00

7

II p

.

I p. 2

00

8

II p

.

I p. 2

00

9

II p

.

I p. 2

01

0

II p

.

I p. 2

01

1

II p

.

I p. 2

01

2

II p

.

I p. 2

01

3

II p

./4

. cet

.

1.c

et. 2

01

4

2. c

et.

3. c

et.*

Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības (mājokļa)

Pieprasījums pēc kredītiem pēc krīzes pieauga

Negatīvas riska perspektīvas [nākotnē] nosaka zemāku kreditēšanas pieaugumu pēckrīzes periodā

Avots: G. Bušs (2014) “Finanšu frikcijas Latvijas DSGE modelī”, Latvijas Bankas pētījums

Reālo kopējo kredītu ceturkšņa pieauguma dinamikas dekompozīcija

Negatīvas riska perspektīvas [nākotnē] nosaka zemāku IKP pieaugumu pēckrīzes periodā

Avots: G. Bušs (2014) “Finanšu frikcijas Latvijas DSGE modelī”, Latvijas Bankas pētījums

Reālā IKP ceturkšņa pieauguma dinamikas dekompozīcija

Secinājumi: Pēckrīzes periodā mainījušās globālās tendences kreditēšanā. Kopējo kredītu apjoma

pieaugums attiecībā pret IKP izaugsmi palēninājies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās valstīs (bet ne tik izteikti)

Globālās kreditēšanas palēninājuma tendences (ASV, eiro zona) izskaidro daļu no kreditēšanas samazināšanās Latvijā. Tomēr Latvijai specifiskie šoki šo tendenci pastiprina

Daļu no Latvijai specifiskā kredītu apjoma samazinājuma var izskaidrot ar kreditēšanas piedāvājuma samazinājumu

Negatīvas gaidas (riska šoki) izskaidro lielu daļu no kredītu un reālā IKP izmaiņām Latvijā. To avots var būt ekonomiskie, politiskie un fiskālie procesi

Kreditēšanas piedāvājuma samazinājumam pēckrīzes periodā ir negatīvs efekts uz Latvijas tautsaimniecības pieaugumu

ŠĶĒRŠĻI KREDITĒŠANAS ATTĪSTĪBĀ

Andrejs Kurbatskis Latvijas Bankas vecākais ekonomists

Pirmskrīzes kredītportfeļa pieaugums bija nepamatoti augsts un pārāk koncentrēts ar nekustāmo īpašumu saistītajos segmentos – korekcija bija nepieciešama. Tomēr pašlaik ir bažas par vājas kreditēšanas ieilgšanu

12

0

25

50

75

100

125

0

5

10

15

20

25

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2. 2014*

Kredītu atlikums

Kredītu atlikuma īpatsvars IKP (labā ass)

- 8 mljrd. EUR

mljrd. EUR % no IKP

Kredītiestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums (mljrd. EUR) un īpatsvars IKP (%)

Avots: LB, CSB *Aprēķinā izmantota LB IKP prognoze

Uz Baltijas valstu fona Latvijā ir izteikti vāja mājsaimniecību kreditēšana; kopš 2013. gada 2. pusgada būtiski atpaliek arī uzņēmumu kreditēšanas attīstība

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

I 2009

VII I 2010

VII I 2011

VII I 2012

VII I 2013

VII I 2014

EE LT LV Eiro zona

13

Kreditēšanas gada pārmaiņas, %

Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

Avots: ECB

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

I 2009

VII I 2010

VII I 2011

VII I 2012

VII I 2013

VII I 2014

EE LT LV Eiro zona

Izslēdzot norakstīšanas ietekmi kredītiestāžu, kuras atteicās no kredītiestādes licences, vienreizējo ietekmi, kreditēšanas krituma temps ir ievērojami mazāks, tomēr negatīvs

-8

-6

-4

-2

0

2

4

X 2011

I 2012

IV VII X I 2013

IV VII X I 2014

IV

Gada pārmaiņas nefinanšu sabiedrībām

Gada pārmaiņas mājsaimniecībām

Kreditēšanas attīstība, izslēdzot norakstīto kredītu un vienreizējos efektus* (%)

*-vienreizējie Parex, Krājbankas, GE Money, LHZB, un UniCredit efekti saistīti ar darbības pārtraukšanu

0

100

200

300

400

500

600

700

1. 2011

2. 3. 4. 1. 2012

2. 3. 4. 1. 2013

2. 3. 4. 1. 2014

2.

Mājsaimniecībām Uzņēmumiem

Rezidentiem no jauna izsniegto kredītu struktūra (neiekļaujot finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, milj. EUR)

Avots: LB aprēķini

Avots: FKTK

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām

Aizdevumi mājsaimniecībām

Šķēršļi uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanai no piedāvājuma puses to nozīmīguma vērtējumu skalā no 0 līdz 5

(0 – nav aktuāls, 5 – ļoti svarīgs) Svarīgākie šķēršļi kreditēšanai no piedāvājuma puses ir: • augsts aizņēmēju kredītrisks, lielā mērā

dēļ aizņēmēju negatīvās līdzšinējās kredītvēstures

• piesardzīgas ekonomiskās aktivitātes gaidas

• iekšzemes likumdošanas iniciatīvas

• banku stratēģisko mērķu sasniegšana

• starptautisko banku regulējošo prasību ieviešana

Avots: 2014. gada jūlijā-augustā LB lielāko 7 kredītiestāžu aptauja

0 1 2 3 4 5

Finansējuma pieejamība bankai

Darbs pie kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas

Starptautisko banku regulējošo prasību ieviešana

Stratēģisko mērķu sasniegšana

Iniciatīvas vai lēmumi iekšzemes likumdošanā

Vispārējās ekonomiskās aktivitātes gaidas

t.sk.: saistībā ar aizņēmēju negatīvo kredītvēsturi

Augsts potenciālo aizņēmēju kredītrisks

0 1 2 3 4 5

Finansējuma pieejamība bankai

Darbs pie kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas

Stratēģisko mērķu sasniegšana

Vispārējās ekonomiskās aktivitātes gaidas

Starptautisko banku regulējošo prasību ieviešana

t.sk.: saistībā ar aizņēmēju negatīvo kredītvēsturi

Augsts potenciālo aizņēmēju kredītrisks

Iniciatīvas vai lēmumi iekšzemes likumdošanā

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām

Aizdevumi mājsaimniecībām

Šķēršļi uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanai no pieprasījuma puses to nozīmīguma vērtējumu skalā no 0 līdz 5

(0 – nav aktuāls, 5 – ļoti svarīgs) Pieprasījums saglabājas zems, aizņēmējiem nespējot izpildīt aizdevuma saņemšanas nosacījumus

• nepietiekams nodrošinājums, naudas plūsma un liels esošais parāda slogs

• nepietiekami ienākumi (t.sk. oficiālie) un līdzekļi pirmajai iemaksai

Avots: 2014. gada jūlijā-augustā LB lielāko 7 kredītiestāžu aptauja

0 1 2 3 4 5

Alternatīvo resursu aktīvāka izmantošana

Procentu likmes aizdevumiem

Nevēlēšanās saņemt finansējumu

Aizņēmēju neoficiālā darbība un …

t.sk.: pārāk mazs pašu kapitāla apjoms

t.sk.: nepietiekams nodrošinājuma apjoms

t.sk.: pārāk liels esošo saistību līmenis

t.sk.: nepietiekama naudas plūsma

Aizdevuma saņemšanas nosacījumi

0 1 2 3 4 5

Alternatīvo resursu aktīvāka izmantošana

Procentu likmes aizdevumiem

Nevēlēšanās saņemt finansējumu

Aizņēmēju neoficiālā darbība un caurredzamības …

t.sk.: nepietiekami līdzekļi pirmai iemaksai

t.sk.: nepietiekami ienākumi

Aizdevuma saņemšanas nosacījumi

Piedāvājuma puse - kredītportfeļa kvalitāte uzlabojas

• ilgstoši kavēto kredītu īpatsvars būtiski sarucis

• no jauna kavētie kredīti nelieli

• saistību nepildīšanas varbūtība sarukusi vairākas reizes

6.5

11.4

7.8

14.9

0

5

10

15

20

25

I 2011 V IX I 2012 V IX I 2013 V IX I 2014 V

Ilgāk par 90 dienām un kopējo kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī* (%)

> 90 d. nefin. sabiedrībām > 90 d. mājsaimniecībām

> 90 dienām kopā Visi kavētie kredīti kopā

Avots: FKTK *Salīdzināšanas nolūkos laika rinda ir bez Parex un Krājbankas datiem

Piedāvājuma puse - kredītu un noguldījumu attiecības nesabalansētība būtiski mazinājusies

• kredītu un noguldījumu attiecība

Latvijā samazinājusies gandrīz uz pusi

• pieaugušais noguldījumu apjoms ļauj lielākā mērā finansēt tautsaimniecības kreditēšanu

0

50

100

150

200

250

300

Igaunija Latvija Lietuva Eiro zona

Rezidentu kredītu un noguldījumu attiecība (%)

2008 Decembris 2011 Jūnijs 2013 Decembris 2014 Jūnijs

Avots: ECB

Piedāvājuma puse – Eirosistēmas jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO) piedāvā bankām papildus finansējumu uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem

Sākot ar 2014. gada septembri eiro zonas valstu bankas var piedalīties ilgāka

termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO)

Programmas mērķis ir veicināt nefinanšu privātā sektora kreditēšanu

Programmas ietvaros līdz 2014. gada beigām Latvijas kredītiestādēm ir pieejami 560 milj. eiro ilgtermiņa finansējuma par pievilcīgām procentu likmēm

Pieprasījuma puse - uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā situācija uzlabojas jau ilgāku laiku

Nefinanšu sabiedrību vidējā rentabilitāte*, %

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

20

07

1.c

et.

3.c

et.

20

08

1.c

et.

3.c

et.

20

09

1.c

et.

3.c

et.

20

10

1.c

et.

3.c

et.

20

11

1.c

et.

3.c

et.

20

12

1.c

et.

3.c

et.

20

13

1.c

et.

3.c

et.

20

14

1.c

et.

Bruto nominālā Neto reālā

Bruto nominālās , neto nominālās un neto reālās algas tautsaimniecībā gada pieaugums, %

Avots: CSP

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

20

10

4. c

et.

20

11

1. c

et.

2. c

et.

3. c

et.

4. c

et.

20

12

1. c

et.

2. c

et.

3. c

et.

4. c

et.

20

13

1. c

et.

2. c

et.

3. c

et.

4. c

et.

20

14

1. c

et.

2. c

et.

*12 mēnešu slīdošā vidējā peļņas pirms nodokļiem un apgrozījuma attiecība

Pieprasījuma puse - Lai gan uzņēmumu finansiālie rādītāji uzlabojušies, MVU retāk nekā iepriekš un retāk nekā citās ES valstīs izmanto aizdevumus; daļēji tos aizstāj ar ieguldījumiem uzņēmumu kapitālā

21

MVU īpatsvars, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā ieguvuši finansējumu aizņemoties (debt financing)

MVU īpatsvars, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā ieguvuši finansējumu no ieguldījumiem pašu kapitālā (equity financing)

85

%

85

%

82

%

81

%

81

%

78

%

78

%

77

%

77

%

76

%

75

%

74

%

74

%

73

%

73

%

72

%

71

%

70

%

68

%

67

%

65

%

65

%

64

%

64

%

64

%

63

%

62

%

59

%

55

%

53

%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

IE

UK

IT

M

T FI

FR

DE

EA

DK

ES

EU

A

T EL

NL

BE LT

P

L C

Y LU

SE

SK

C

Z H

R

BG

SL

P

T EE

H

U

RO

LV

45

%

16

%

12

%

10

%

10

%

9%

9

%

9%

8

%

8%

6

%

6%

5

%

5%

5

%

5%

4

%

3%

3

%

3%

3

%

2%

2

%

2%

2

%

2%

1

%

1%

1

%

0%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

LT

LV

SE

FI

EL

DK

U

K

MT

FR

IE

DE

LU

EU

EA

BG

B

E IT

AT

NL SL

CY PL

ES

RO

C

Z SK

HU

EE

H

R

PT

Avots: EK/ECB 2013. gada 2. pusgadā veiktā aptauja

Pieprasījuma puse – uzņēmumi norāda, ka svarīgākie šķēršļi aizdevuma saņemšanai ir nepietiekams nodrošinājums un pārāk augstas izmaksas/procentu likmes

22

Svarīgākais ierobežojošais faktors aizdevuma saņemšanai MVU, kas paredz uzņēmuma izaugsmi 2 – 3 gadu laikā

35.1%

22.9%

20.6%

6.7%

6.2%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

AT DE LU* FI SK HU CZ DK EA FR NL BE EU MT* LV* EE* SE BG SL* UK PL IT LT* IE PT ES HR* RO EL CY*

Šķēršļu nav Nepietiekams nodrošinājums vai garantijas Procentu likmes vai izmaksas pārāk augstas

Samazināta kontrole uzņēmumā Finansējums nav pieejams Cits

Avots: EK/ECB 2013. gada 2. pusgadā veiktā aptauja *Uzņēmumu apakšizlase ir neliela – rezultāti jāinterpretē ar piesardzību

Lai gan banku procentu likmju uzcenojums pieaudzis, procentu likmes kredītiem kopumā sarūk

Avots: LB, EMMI

Procentu likmes no jauna izsniegtajiem kredītiem

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

I 20

04

VII

I 20

05

VII

I 20

06

VII

I 20

07

VII

I 20

08

VII

I 20

09

VII

I 20

10

VII

I 20

11

VII

I 20

12

VII

I 20

13

VII

I 20

14

VII

EURIBOR 3M Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtie kredīti Nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti t.sk. nefinanšu sabiedrībām - ar kredītu apjomu līdz 250 tūkst. EUR

Secinājumi: Kreditēšanas attīstību joprojām lielā mērā nosaka pirmskrīzes “mantojums” – pārmērīgo

parādsaistību korekcija bija nepieciešama

Vājo kreditēšanas attīstību veicina vairāku kredītu piedāvājuma un pieprasījuma faktoru mijiedarbība, piemēram, augsts aizņēmēju kredītrisks, banku stratēģisko mērķu sasniegšana, nepietiekami ienākumi, liels esošais aizņēmēju parāda līmenis

Taču šo faktoru ietekme līdz ar tautsaimniecības izaugsmi mazinās

Būtiska nozīme kreditēšanas attīstībā Latvijā ir specifiskiem iekšzemes faktoriem (iniciatīvas likumdošanā, aizņēmēju negatīva kredītvēsture, ēnu ekonomikas augsts īpatsvars, nepietiekams nodrošinājums un līdzekļi pirmajai iemaksai)

Vājas kreditēšanas ieilgšana ierobežo investīcijas un tādējādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā

PALDIES PAR UZMANĪBU!